Akciju cenas Volstrītā un ASV dolāra vērtība trešdien samazinājās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskiem izteikumiem, kuri veicināja pusvadītāju ražotāja "Invidia" akcijas cenas tālāku krišanos.
Investori atkal bija nobažījušies pēc dažām relatīvi mierīgām tirgus dienām, kas bija sekojušas ar ASV muitas tarifiem saistītai nestabilitātei pagājušajā nedēļā.
Zelta kā droša investīciju subjekta cena pirmoreiz pakāpās virs 3300 ASV dolāriem par unci.
ASV akciju cenas kritās jau tirdzniecības sesijas sākumā, bet to kritums ievērojami padziļinājās pēc FRS vadītāja Pauela brīdinājuma, ka ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktie muitas tarifi var nostādīt FRS neapskaužamā stāvoklī, liekot izvēlēties starp inflācijas samazināšanu un bezdarbu.
Pauels sacīja, ka FRS nodarbinātības un inflācijas mērķi šobrīd lielākoties ir sabalansēti, bet FRS politikas veidotāji var saskarties ar "izaicinošu scenāriju" atkarībā no notikumu attīstības.
"Ir ļoti iespējams, ka tarifi izraisīs vismaz īslaicīgu inflācijas palielināšanos," Pauels sacīja uzrunā Čikāgas Ekonomikas klubam, brīdinot, ka inflācijas ietekme "arī var būt noturīgāka".
"Nvidia" akcijas cena kritās par apmēram 7% pēc kompānijas atzinuma, ka tā prognozē 5,5 miljardu dolāru zaudējumu saistībā ar eksporta licencēm tehnoloģijai, kura, kā konstatējusi ASV valdība, var tikt izmantota Ķīnas superdatoram.
Pauela izteikumi "izraisīja bažas par stagflāciju", sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins.
Pēc šiem izteikumiem tālāk samazinājās ASV dolāra vērtība, kas saruka par apmēram 1% pret eiro.
Londonas biržas indekss pieauga par 0,3% pēc oficiālu datu publiskošanas, ka inflācija Lielbritānijā martā palēninājusies vairāk, nekā bija gaidīts.
Arī Frankfurtes biržas indekss pieauga par 0,3%, bet Parīzes biržas indekss kritās par 0,1%.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 1,7% līdz 39 669,39 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 2,2% līdz 5275,70 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 3,1% līdz 16 307,16 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien pieauga par 0,3% līdz 8275,60 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,1% līdz 7329,97 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par 0,3% līdz 21 311,02 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien pieauga par 1,9% līdz 62,47 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 1,8% līdz 65,85 dolāriem par barelu.
Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena trešdien pieauga par 2,6% līdz 35,31 eiro par megavatstundu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien pieauga no 1,1282 līdz 1,1395 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3231 līdz 1,3235 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu kritās no 143,21 līdz 142,12 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu palielinājās no 85,26 līdz 86,06 pensiem par eiro.