Jaunākais izdevums

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Jāatgādina, ka no šā gada 1.marta paredzēts, ka akcīzes nodokļa likmes augs vīnam, raudzētiem dzērieniem (virs 6%) un starpproduktiem (līdz 15%) par 100 litriem - akcīze augs no 101 eiro līdz 111 eiro, starpproduktiem (virs 15% un līdz 22%) par 100 litriem akcīze augs no 168 eiro līdz 185 eiro, bet spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta akcīze palielināsies no 1564 eiro līdz 2025 eiro.

Nozare jau vairākkārt ir brīdinājusi: ja šādas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem stāsies spēkā no 1.marta, tad tas mazinātu nozares konkurētspēju starp Baltijas valstīm un faktiski likvidētu ziemeļu kaimiņvalsts - Igaunijas - pircēju plūsmu uz Latvijas ziemeļu pierobežas tirdzniecības vietām.

Dzīves diktētas izmaiņas

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedre Iveta Benhena-Bēkena atgādināja, ka mainīgajos apstākļos ir jāpieņem tiem atbilstoši lēmumi. Lai arī kopējais patēriņš ir pieaudzis, taču tas nenozīmējot, ka vietējie iedzīvotāji vairāk lieto alkoholiskos dzērienus, jo būtiskus šo produktu apjomus realizē pierobežā.

"Varam jau domāt, ka lielāks akcīzes nodoklis mazinās tā patēriņu un risinās sociāli ekonomiskās problēmas, taču var arī pragmatiski pieeiet un secināt, ka akcīzes nodokļa paaugstināšana veicinās cilvēku vēlmi izmantot citas apreibinošas vielas, piemēram, izmantojot kosmētisko spirtu utml.," skaidroja I. Benhena-Bēkena. Viņa norādīja, ka minēto iemeslu dēļ labākais iespējamais risinājums ir paaugstināt akcīzes nodokļa likmi par 5% šogad un par 5% nākamgad.

Lūdza iesaldēt likmes

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure lūdza alum kā nacionālam dzērienam akcīzes nodokli nepalielināt un tāpat kā Lietuvā iesaldēt uz pāris gadiem. Viņa atgādināja, ka pērn vasarā, samazinot akcīzes nodokļa likmes stiprajam alkoholam, bet alum tās nemainīja.

Viens no rādītājiem ir alus akcīzes attiecība pret grādīgajiem alkoholiskajiem, kas Eiropā ir 2,4, Lietuvā tā ir 2,5, Latvijā, pēc akcīzes nodokļa likmes samazinājuma stiprajam alkoholam tā ir tikai 1,5.

"Lietuvā jau trīs gadus akcīzes nodokli alum neceļ un raugās uz šīs nozares attīstību, vienlaikus neplānojot to celt arī nākamgad," tā I. Šure. Minēto apsvērumu dēļ arī tika lūgts akcīzes nodokli alum nepalielināt un iesaldēt to uz vairākiem gadiem.

Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš atzina, ka piedāvājums ir mēģinājums rast kompromisu un atrisināt daudz un dažādas problēmas, taču neatrisina nevienlīdzību akcīzes nodokļa likmju piemērošanai starp dažādiem alkoholisko dzērienu veidiem.

"Alus nozarē pērn pārdošanas apjomi sarukuši par 7.2%, valsts budžets pērn no augusta līdz decembrim nav saņemis apmēam vienu milj. eiro salīdzinājumā ar 2018. gadu, bet pierobežā alus realizācija pierobežā sarukusi pat par 50%, kas ir tieši tas par ko brīdinājām lēmumu pieņēmējus pagājušā vasarā, kad tika diskutēts par to ko darīt ar alkohola alcīzes nodokli pēc Igaunijas lēmuma samazināt akcīzi gan alum, gan stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem," tā P. Liniņš.

Viņš neredz pamatojumu kāpēc vajadzētu turpināt diskriminēt un padarīt to konkurētnespējīgāku alus nozari, kurā nodarbināti aptuveni 3000 cilvēku 58 alus darītavās un tikai akcīzes nodoklī samaksā ap 53 milj. eiro. «Alus konkurē ar pārējo alkoholu,» uzsvēra P. Liniņš. Viņš arī atgādināja, ka Latvijas tirgū ir liels importa alus īpatsvars, kas ir daudz lētāks nekā pašu mājās ražotais, un importētājiem, kuri alu ražo ļoti lielos apmēros akcīzes nodokļa likmes pieaugums nav būtisks, savukārt vietējiem ražotājiem nodokļa pieauguma dēļ paliks mazāk naudas.

Dārgāks par 5 centiem

"Piekrītu P. Liniņam, bet ņemot vērā situāciju, ka līdz 1.martam ir palicis ļoti maz laika, tad labākais risinājums ir akcīzes nodokļa likmes pieaugums 5% šogad un 5% nākamgad," uzsvēra a/s "Cēsu alus" mārketinga direktors Gustavs Zatlers.

Viņš norādīja, ka ir vajadzīgs laiks ne tikai cenu zīmju nomaiņai veikalos, bet arī izmaiņām visās sistēmās (pavadzīmju drukāšanas), jo īpaši, ja uzņēmumam ir apmēram 4000 klientu. "Jaunās nodokļu izmaiņas alus cenu par pudeli palielinās par pieciem centiem (ir akcīzes nodoklis, ir tirdzniecības uzcenojums un vēl ir PVN)," tā G. Zatlers. Viņš arī brīdināja: gadījumā, ja šie grozījumi stāsies spēkā pēc 1. marta, tad uzņēmējiem visas darbības būs jāveic dubultātā, kas būtībā būs lieks administratīvais slogs, kas nekādu pievienoto vērtību nerada, tāpēc aicināja Saeimas deputātus maksimāli ātri pieņemt attiecīgos grozījums, lai tie varētu stāties spēkā jau 1. martā.

Atbildīgās komisijas deputātu vairākums atbalstīja grozījumu steidzamību un tos virzīs izskatīšanai tuvākajā Saeimas plenārsēdē, kurā tos varētu arī akceptēt galīgajā lasījumā.

Cits skatījums

Latvijas Alkohola nozares apvienības izpilddirektors Dāvis Vītols uzsvēra, ka pēdējos desmit gados grādīgo dzērienu akcīzes nodoklis pieaudzis par 86%, ieviesti arī reklāmas (vides reklāmām, interneta tirdzniecībai) aizliegumi. Taču reālu darbu, lai mazinātu alkohola patēriņu nav nav veikti. tādās Eiropas valstīs kā Vācija, Francija, nomināli ir daudz zemāks akcīzes nodoklis nekā Latvijā, jo darba algas augstākas, taču pārmērīga negatīvā alkohola lietošanas sekas ir daudz mazākas.

"Būtu jāraugās uz šo valstu piemēriem, nevis akli jātic, ka palielināsim akcīzi un viss būs kārtībā,» tā D. Vītols. Viņš arī vērsa uzmanību uz faktu, ka absolūtā alkohola patēriņš 2019. gadā, salīdzinājumā ar 2018. gadu, ir krities, kaut arī kopējais dzērienu patēriņs ir pieaudzis.

Miljonu jautājums

Pēc atbildīgajā komisijā izskanējušās informācijas valsts budžets kopā no akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa salīdzinājumā pret plānoto nodokļu pamatnostādnēs nezaudēs apmēram 6 milj. eiro šogad un 27 milj. eiro 2021.gadā. Valsts Ieņēmumu dienesta informācija rāda, ka 2019. gadā alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklī iekasēts 201,24 milj. eiro, kas bija par 22.12 milj. eiro mazāk nekā bija paredzēts, savukārt alus akcīzes nodoklī iekasēti 54.49 milj. eiro, kas ir par 6,3 milj. eiro mazāk nekā bija plānots.

Interesanti, ka 2018. gadā alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklī iekasēts 188.92 milj. eiro, kas bija par 11.29 milj. eiro vairāk nekā bija paredzēts, savukārt alus akcīzes nodoklī iekasēti 53.05 milj. eiro, kas bija par 3.19 milj. eiro vairāk nekā bija plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes palielināšana Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā

Māris Ķirsons, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija piedāvā akcīzes nodokļa likmi alkoholam celt pakāpeniski, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministra Jāņa Reira padomnieks Ints Dālderis (JV).

"Mēs aicinātu izveidot pakāpenisku akcīzes nodokļa politiku, respektīvi, paredzot lēnu likmes kāpumu, ņemot vērā kā aug ekonomika," teica Dālderis, piebilstot, ka pagaidām konkrētāk par gaidāmajām izmaiņām akcīzes nodokļa likmē alkoholam vēl nevar pateikt, jo tikai pirmdien koalīcija sāks skatīt šo jautājumu.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka atbilstoši pašlaik spēkā esošajam regulējumam no šā gada 1.marta paredzēts ļoti būtisks akcīzes nodokļa likmes kāpums alkoholam, kas var radīt nozīmīgus negūtos ieņēmumus budžetā.

Dālderis uzsvēra, ka precīzus skaitļus, kādi varētu būt šie negūtie ieņēmumi, ir ļoti grūti pateikt, taču tie varētu būt apmēram 10-20 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mikronodokļa režīmus vispareizāk būtu likvidēt

Ainis Dābols, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Neatrodam sakarību starp lielāku alkohola akcīzi un mazāku reālo patēriņu Latvijā

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols, 06.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā – no 2008. gada līdz 2018. gadam – Latvijā stiprā alkohola akcīzes nodoklis ir paaugstināts par 86%, taču reālais alkohola patēriņš valstī nav mainījies.

Tas apliecina, ka alkohola cenai, kas tiek regulēta ar akcīzes nodokļa lielumu, nav galvenā nozīme alkohola lietošanas paradumu izmaiņās, bet tam nepieciešami arī citi pasākumi, īpaši nelegālā alkohola patēriņa mazināšanai. Joprojām apmēram 15% alkohola Latvijā tiek iegādāti nelegālajā tirgū.

Latvijā no 2020. gada 1. marta ir paredzēta kārtējā alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšana par 30%. LANA jau iepriekš ir brīdinājusi par negatīvajām ekonomiskajām sekām, ko šāds solis var atstāt, taču tagad veiktā izpēte apliecina, ka pēc akcīzes paaugstināšanas arī pozitīvas sociālās sekas (mazāka alkohola lietošana) nav sagaidāmas. LANA aprēķini liecina, ka alkohola akcīzes kāpums samazinās valsts budžeta ieņēmumus vismaz par 37 miljoniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli uz degvielu «pārnest» nav iespējams

Māris Ķirsons, 16.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa transformāciju, to ietverot kā papildu akcīzes nodokli degvielai, lai tādējādi nodrošinātu situāciju, ka tas, kas daudz brauc ar auto, tas arī vairāk maksā, nav dzīvotspējīga, jo tā rezultātā degvielas cena pieaugtu par 8 centiem litrā.

Tāds ir secinājums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdes diskusijām par iespējām reformēt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli.

Saeimas deputāte Ilze Indriksone atgādināja, ka sabiedrībā jau vairākus gadus virmo jautājums par iespēju transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli iekļaut degvielas cenā, jo ir ļoti atšķirīgas auto lietošanas pakāpes un daudzums, tajā paša laikā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis visiem ir vienāds (atbilstoši CO2 izmešu apmēriem).

«Tad ir jautājums, vai maksā par to CO2, ko rada automašīnas lietošana, vai par to CO2, ko rada, lai saražotu šo auto?» retoriski jautāja I. Indriksone. Viņasprāt, iekļaujot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli degvielas cenā, varētu neapgrūtināt laukos dzīvojošu pensionāru, kurš dažas reizes mēnesī dodas uz novada centru pie ārsta vai nokārtot kādas citas sev svarīgas lietas, bet maksā tādu pašu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, kādu tas, kurš ik dienu brauc ar auto, un vienlaicīgi nodrošināt taisnīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru