Eksperti

Mikronodokļa režīmus vispareizāk būtu likvidēt

Ainis Dābols, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Politika gan ir kompromisu māksla, tāpēc nav pārliecības, ka šāds konsenss tiks panākts. Savukārt, ja skatāmies uz alternatīvām, kas situāciju uzlabotu, tad Veselības ministrijas priekšlikums ieviest solidāru līdzdalību veselības aprūpē ir solis uz kompromisu. Ideja nav jauna, bet piedāvājums noteikt, ka 1% veselības nodoklis tiks attiecināts ne vien uz vispārējā nodokļu režīmā, bet arī uz mikronodokļa režīmos strādājošajiem, ir saprātīgs risinājums. Un tas noteikti ir avots, kur varētu rast papildu finanšu "piešprici" veselības nozarei.

Manā kā nodokļu praktiķa vērtējumā ideālais scenārijs būtu vispār atcelt mikronodokļa režīmus un visiem pārreģistrēties kā SIA. Būtu vienkārši jāpasaka - jūs vairs neesat nekādi mazie, esat normāli uzņēmumi un tā arī strādājiet! Ja valsts vēlas atbalstīt jaunos uzņēmumus, var apsvērt stārtapu nodokļa ieviešanu, bet atbalstam jaunuzņēmumiem drīzāk vajadzētu būt citā formā, nevis īpašā nodokļu režīmā. Un vēl viens aspekts, ko arī politiķiem der paturēt prātā, lemjot par nodokļu izmaiņām, - darbinieki, kas piekrituši šādiem nosacījumiem, savā ziņā paši ir līdzatbildīgi, ka nonākuši sociāli neaizsargātā stāvoklī.

Nodokļu slogs no IKP jāpalielina

Ne vien ar mikrouzņēmumu nodokli, bet arī nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta (IKP) esam unikāli Eiropā, un ne labākajā šī vārda nozīmē. Šobrīd nodokļu slogs no IKP Latvijā ir viens no zemākajiem ES - nedaudz virs 31%, un priekšlikumos par izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā vairāk izskan idejas nodokļus pazemināt, taču tad arī kopbudžeta ieņēmumi saruktu. Tā vietā nodokļu slogu varētu sabalansēt, palielinot to līdz politiķu solītajiem 33%.

Piemēram, varētu paaugstināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm. Ja kortelītis maksātu divas trīs reizes dārgāk, tad, iespējams, būtu pilsoņi, kas to katru vakaru nepirktu. Lielāka akcīze alkoholam uzreiz nenozīmē grādīgo dzērienu patēriņa samazināšanos. Uz šiem nodokļiem tāpat kā akcīzi saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem ir jāskatās plašākā kontekstā - ja sabiedrībā nav pārliecības, ka cukurs jālieto mazāk, tad nodokļu celšana vien sabiedrības uzvedību nemainīs.

Zaļajā domāšanā - starta pozīcijās

Līdzīgi ir ar zaļajiem nodokļiem - arī tie nav tikai nodokļi, bet vairāk dzīvesveids un domāšana par ilgtspējīgu planētu. Vides piesārņojumam, atkritumu, īpaši plastmasas, nepietiekamai pārstrādei draud lielāki nodokļi - tā ir visas Eiropas stratēģija. Ja nešķirošu atkritumus, man būs jāmaksā vairāk. Sabiedrība ir jāradina pie šīs sistēmas, jo zaļās domāšanas un zaļo nodokļu ziņā Latvija vēl ir sākuma stadijā.

Pirms Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma biju Prāgā, kur tirdziņā iegādājos karsto dzērienu. Čehija ir tikusi daudz tālāk, jo, aiznesot atpakaļ tukšo iepakojumu, saņēmu atpakaļ daļu naudas. Viņi rūpējas par dabu, par resursu vairākkārtēju izmantošanu, sistēma strādā. Mums Latvijā uz to ir jāiet, piemēram, beidzot jāievieš depozīta sistēma. Un arī nodokļi būs jāpielāgo, rūpējoties par ilgtspēju.

Obligātā veselības apdrošināšana nozarei varētu palīdzēt

Kopējā nodokļu sloga no IKP palielināšana par pusotru diviem procentiem būtu iespēja papildināt Valsts kasi, rast papildu budžetu arī veselības aprūpei. Vienlaikus, nezinot, kā praktiski tas izpaustos, kuri nodokļi mainītos, šim scenārijam ir virtuāla stāsta pieskaņa. Manuprāt, uz veselības aprūpes finansējumu būtu jāskatās no sociālā nodrošinājuma groza aspekta - kas ir tas optimālais minimums, kas iedzīvotājiem nepieciešams slimības gadījumā, un kā šo grozu piepildīt, kādas maksas piemērot.

Ar kopbudžeta ieņēmumiem nepietiks, lai izpildītu visas veselības aprūpes vajadzības un veselības pakalpojumu saņēmējs sajustu pozitīvas izmaiņas. Ideja, pie kuras izvērtēšanas varētu atgriezties, lai gan tā arī nav jauna, ir apsvērt obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Tas varētu palīdzēt nodrošināt veselības aprūpes sistēmas optimālu darbību, jo cilvēki zinātu, par ko maksā, un uz savas ādas sajustu veselības pakalpojumu pieejamību. Bet veselības sistēmā vēl ir jāveic reformas, kas vajadzīgas augstākai efektivitātei. Ja pirksim dārgas diagnostikas iekārtas veselības aprūpes centriem reģionos, kur ir viens pacients, tas būs, kā bērt naudu mucā ar cauru dibenu.

Ir pienācis laiks sakārtot nodokļu sistēmu tā, lai visiem nodokļu maksātājiem būtu līdzvērtīgs sociālā nodrošinājuma grozs. Ir tikai normāli, ka, dibinot uzņēmumu, tev ir plāns, kā nopelnīt, un arī plāns, kā nomaksāt nodokļus. Un šādam plānam jābūt neatkarīgi no tā, cik liels vai mazs ir uzņēmums. Baidos, ka, saglabājot mikrouzņēmumu nodokli, mēs iekāpsim no viena grāvja otrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Covid-19 iznīcinās aplokšņu algas

Nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas "Turība" docētāja Anna Medne, 23.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem valdība paredzējusi atbalsta pasākumus. Kamēr vieni kritizē valdību par nepārdomātajiem nosacījumiem, kas jāizpilda uzņēmumam, lai saņemtu atbalstu, jāatzīmē, ka kritiskajā periodā ir ņemta vērā 2008. gada krīzes laikā gūtā mācība, turklāt situācija kopumā krietni samazinās aplokšņu algu maksāšanas apmērus.

Pozitīvi, ka pēc pagājušās krīzes atbildīgās amatpersonas ir sapratušas, ka ar iztikas līdzekļiem jānodrošina arī mājsaimniecības. Tas ir ļoti atbalstāms un pārdomāts solis, jo tieši mājsaimniecības nodrošina iekšējo tirgu, kas šobrīd ir spēcīgāks par ārējo tirgu.

Raugoties no valsts budžeta viedokļa, esam arī bagātāki nekā 2008. gada krīzes laikā. Tas, protams, sniedz lielākas iespējas atbalstīt uzņēmējus. Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka jomas, kurām tiek piešķirts atbalsts, tiek pārskatītas un papildinātas. Noteikti būtu vērts atvērt diskusijai arī nosacījumus atbalsta piešķiršanai, īpaši sezonālajiem biznesiem, piemēram, tūrisma un viesmīlības sektorā, kur nodokļu parādi janvārī un februārī ir neizbēgami nozares specifikas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa automātiska atmaksas ēra Latvijā varētu sākties no 2022. gada; šādu iespēju varēšot izmantot daudz cilvēku. To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.

Nodokļu administrācija iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu automātiski atmaksās tiem nodokļa maksātājiem, kuri nebūs iesnieguši iedzīvotāju ienākumu deklarāciju līdz nākamā gada 30. septembrim. Jāņem vērā, ka šāda automātiska nodokļa atmaksa būs iespējama tikai tiem, kuri nebūs reģistrējuši saimniecisko darbību, nebūs guvuši ienākumus ārzemēs un nebūs guvuši citus ienākumus, par kuriem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nodokļu maksātājam nebūs nodokļu parādu.

Tāpat iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu atmaksa varēs īstenoties, ja tā būs radusies kā gada diferencētā neapliekamais minimums, kā papildu atvieglojumi (personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem), kā pensionāra neapliekamais minimums, kā šī nodokļa progresīvā likme, kā atvieglojuma par apgādībā esošu personu nepilnīga izmantošana, kā arī par paša nodokļa maksātāja attaisnotajiem izdevumiem, kas saistīti ar personas veiktajām iemaksām kā privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Pašreiz saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu var, tikai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, un, ja to nedara, tad pārmaksāto nodokļa summu nodokļa maksātājs nesaņem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Ainis Dābols - Kārtējā nodokļu reforma

Māris Ķirsons, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība kārtējo reizi plāno pārskatīt nodokļus un informatīvais ziņojums ir paredz 12 dažādus scenārijus. Šoreiz pārskatīs arī mikrouzņēmumu nodokļa likvidāciju un IIN nodokļa aprēķina kārtību.

Ainis Dābols sarunā ar Māri Ķirsonu izskatīja:

1) Nodokļu reformu scenārijus, to stiprās un vājās puses,

2) Analizēja pieņēmumus, kas slēpjas informatīvajā ziņojumā,

3) Latvijas attīstības scenārijus pašreizējā tirgū un ar pašreizējo likumdošanu un

4) Kādi ir ekonomiskās krīzes radīšanas priekšnosacījumi.

Video fragmenti:

00:01:43 - Informatīvais ziņojums par jauno nodokļu reformu

00:04:19 - Vai būs labums nodokļu maksātājiem?

00:08:43 - 12 nodokļu reformas varianti

00:11:11 - VID nebūs spējīgs jau uz nākamo gadu automatizēt nodokļu aprēķinu

00:14:13 - Cilvēki nesaprot, kas ir diferencētais neapliekamais minimums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī 2020.gada Latvijas kopbudžeta ieņēmumi plānoti rekordlielā – 10 miljardu eiro – apmērā, tomēr naudas joprojām trūkst daudzām Latvijas sabiedrībai svarīgām jomām, piemēram, veselības aprūpei. Tāpēc jautājums, kā palielināt nodokļu ieņēmumus, no turpmākās politiķu dienaskārtības nezudīs, jaunajā žurnālā Dienas Bizness norāda žurnālists Māris Ķirsons.

Vērtējums par to, vai Latvijā nodokļos tiek iekasēts daudz vai maz, dažādās auditorijās būtiski atšķiras, jo vieni ar saviem argumentiem pamato, ka nodokļu slogs ir pārāk liels, tāpēc neesot samaksājams un tikai veicinot ēnu ekonomiku. Savukārt citi pārliecināti tieši par pretējo – nodokļu slogs ir pārāk mazs un tāpēc politiķiem tā apmērs (likmes) ir jāpalielina. Tas, ka nodokļu īpatsvars Latvijā pret IKP ir viens no zemākajiem visā Eiropas Savienībā (ES), tiek nemitīgi atgādināts un arī apspēlēts, sagatavojot teju vai ikkatra gada budžeta projektu. Proti, nodokļu ieņēmumi no IKP Latvijā 2019.gadā esot vien 31,2%, bet vajadzētu būt 33% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

2020. gads – nodokļu reformas finišs

Māris Ķirsons, 30.12.2019

Dalies ar šo rakstu

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

2020. gads sāksies ar nodokļu pārmaiņām, kuras tika iezīmētas nodokļu reformas laikā 2017. gada vasarā – dārgāka kļūs degviela un tabaka, pēc dažiem mēnešiem arī alkohols

Valdību veidojošie politiķi ir pildījuši iepriekšējās valdības solīto – trīs gadus (2018., 2019. un 2020. gadā) nekādas radikālas izmaiņas nodokļos neveikt.

"Varu tikai atkārtoties, ka faktiski 2020. gadā nekādu radikālu kustību nodokļu sistēmā nebūs, jo tās, kuras stāsies spēkā, tika iezīmētas jau 2017. gadā, kad iepriekšējā Saeima akceptēja nodokļu reformu," žurnālam "Dienas Bizness" saka Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Lasi jaunāko žurnālu un uzzini, ko paredz nodokļu reformas finišs un kā tas ietekmēs tevi!

Jaunāko žurnālu "Dienas Bizness" meklējiet preses tirdzniecības vietās, lasiet elektroniski: www.dbhub.lv/eavize vai abonējiet, zvanot 67063333.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru