Nodokļi – instruments valdības rokās 

Lai arī 2020.gada Latvijas kopbudžeta ieņēmumi plānoti rekordlielā – 10 miljardu eiro – apmērā, tomēr naudas joprojām trūkst daudzām Latvijas sabiedrībai svarīgām jomām, piemēram, veselības aprūpei. Tāpēc jautājums, kā palielināt nodokļu ieņēmumus, no turpmākās politiķu dienaskārtības nezudīs, jaunajā žurnālā Dienas Bizness norāda žurnālists Māris Ķirsons.

Māris Ķirsons, 12.11.2019

Foto: Caro/Klaus Westermann/Scanpix/LETA

Vērtējums par to, vai Latvijā nodokļos tiek iekasēts daudz vai maz, dažādās auditorijās būtiski atšķiras, jo vieni ar saviem argumentiem pamato, ka nodokļu slogs ir pārāk liels, tāpēc neesot samaksājams un tikai veicinot ēnu ekonomiku. Savukārt citi pārliecināti tieši par pretējo – nodokļu slogs ir pārāk mazs un tāpēc politiķiem tā apmērs (likmes) ir jāpalielina. Tas, ka nodokļu īpatsvars Latvijā pret IKP ir viens no zemākajiem visā Eiropas Savienībā (ES), tiek nemitīgi atgādināts un arī apspēlēts, sagatavojot teju vai ikkatra gada budžeta projektu. Proti, nodokļu ieņēmumi no IKP Latvijā 2019.gadā esot vien 31,2%, bet vajadzētu būt 33% līmenī.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Nedaudz pārsteidzoši, ka pirms teju 25 gadiem – 1995.gadā – nodokļu slogs Latvijā esot bijis lielāks par minētajiem 33%. Vienlaikus ieņēmumi ar nodokļu slogu 31,5% pret IKP 2020.gadā ir daudzkārt lielāki, nekā tie bija ar nodokļu slogu 33,7% pret IKP 1995.gadā. Vēl kāda nianse – tābrīža vienas naudas vienības pirktspēja bija citāda nekā pašlaik. Proti, šodienas minimālās algas saņēmējs tālajā 1995.gadā bija gana turīgs.

Protams, nodokļu slogs pret IKP Latvijā, salīdzinot ar, piemēram, Zviedriju, ir salīdzinoši neliels. Daudzās ES valstīs nodokļu slogs pret IKP pārsniedz 40%, tomēr ir šaubas par to, vai Latvijai tuvāko gadu laikā būtu kaut kas tamlīdzīgs paceļams, jo šajās valstīs lielākoties ir augstākas vairāku nodokļu likmes un mazāks nodokļu nemaksātāju vai daļēji maksājošo slānis nekā Latvijā. Lai arī pelēkās ekonomikas apkarošanai tiek īstenoti dažādi pasākumi, kuru ietekme ir jūtama, šajā jomā vēl daudz darāmā.

Viena iespēja, kur valstij iegūt papildu līdzekļus, ir pārskatīt līdzšinējās nodokļu atlaides, uz ko jau ir norādījis ne viens vien politiķis.

Tas, ka nodokļu atlaižu sistēma piedzīvos pārmaiņas, ir skaidrs, tikai jautājums – cik ilgā laikā.

Vienlaikus arī politiķiem jāsaprot, ka nodokļu atlaižu miljardi nav aka, no kuras varētu pasmelt naudu savu solījumu izpildei. Jāņem vērā, ka cilvēki nebūt neizmanto visas nodokļu atlaides, kas viņiem pienāktos. Piemēram, cilvēkam, kurš strādā par minimālo algu un kura apgādībā ir divi bērni, pieejamo atlaižu apmērs pārsniedz šī cilvēka ienākuma līmeni un atvieglojumu ieguvumus viņš izmantot nevar. Tādējādi, pat likvidējot šādus atvieglojumus, valsts makā cerēto ja ne miljarda, tad simtu miljonu eiro vietā var ieraudzīt daudz mazākas summas par cerētajām.

«Ekseļa tabulas rādīs nodokļu ieņēmumu pieaugumu, bet tas noteikti nebūs tik liels, cik to rāda teorētiskie aprēķini, drīzāk vienmēr bija, ir un būs mazāks,» secina Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Visu rakstu lasiet jaunajā žurnālā Dienas Bizness. Meklējiet preses tirdzniecības vietās, lasiet elektroniski: www.dbhub.lv/eavize vai abonējiet, zvanot 67063333.

Tevi varētu interesēt

Ja Igaunija nepalielinās pašreizējās akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un ja Latvija...

Latvijā kopējais nodokļu slogs - kopējā nodokļu un sociālo iemaksu attiecība pret...

Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības...

Ideja par to, ka nodokļu administrācija auditam pakļaus tikai tos uzņēmumus, kuri...

Kosmētikas ražotājas AS «Dzintars» nenokārtotās parādsaistības pret valsti kopš 2017.gada...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

No 2019.gada 19.novembra Valsts ieņēmumu dienests (VID) maina muitojamo sūtījumu apstrādes kārtību,...

Ēnu ekonomikas dēļ Lietuvā ik gadu netiek iekasēts pievienotās vērtības nodoklis (PVN)...

Tiesnese Ņujorkā likusi ASV prezidentam Donaldam Trampam samaksāt divus miljonus ASV dolāru...

SPI grupa uzvarējusi 15 gadus ilgušajā tiesas prāvā, aizstāvot grupas īpašumtiesības uz...

Budžeta izstrādes laikā pieņemto patērētāju kreditēšanas nodeva būtu jāattiecina ne tikai...

Jau gandrīz 1,3 miljoniem cilvēku Latvijā paralēli parastajai valsts nodrošinātajai vecuma pensijai...

Plānotā tūrisma nodeva Rīgā varētu ne vien uzlabot pilsētas tūrisma infrastruktūras sakārtošanas...

Saistībā ar administratīvo pārkāpumu sistēmas reformu no 2020.gada 1.janvāra daļā Latvijas pilsētu...

2020. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz...

Ja Igaunija nepalielinās pašreizējās akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un ja Latvija...