Jaunākais izdevums

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

PVN lieta

I. Šnucins atzina, ka viena no konstatētajām problēmām ir PVN iekasēšana, pieaugot preču un pakalpojumu apjomiem, ko tiešsaistē iegādājas gala patērētāji no ārvalstu piegādātājiem. Šajā jomā Eiropā jau ir kopīgs risinājums. Proti, tirgotājam jāreģistrējas tikai vienā ES dalībvalstī, bet PVN tiek rēķināts pēc galapatēriņa valsts nosacījumiem un reģistrācijas dalībvalsts pārskaita citām dalībvalstīm tām pienākošos PVN maksājumus (MOSS sistēmā). Savukārt e-komercijai ES direktīvas prasības Latvijas normatīvajos aktos jāievieš jau ar 2021. gadu. Proti, tiek paplašināts esošais režīms uz jebkādiem pakalpojumiem un preču tālākpārdošanai ES teritorijā un arī ieviests jauns īpašs režīms importam, un tiek atcelts PVN atbrīvojums mazas vērtības preču sūtījumiem. "Tas nozīmē, ka patērētājiem bez jebkādiem apgrūtinājumiem Eiropas mērogos tiks nodrošināti miljardos eiro mērāmi ieņēmumi," skaidroja I. Šņucins.

Peļņas nodokļa problēma

FM valsts sekretāres vietnieks atzina, ka sarežģītāks jautājums ir par uzņēmumu ienākuma nodokli, jo starptautiskie nodokļu noteikumi caur plašu divpusējo nodokļu konvenciju tīklu veicina pārrobežu sadarbību un investīcijas, novēršot dubultu nodokļu aplikšanu, kā arī nodrošina informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām.

OECD ir izstrādāts BEPS (base erosion and profit shifting - nodokļa bāzes erozijas un peļņas novirzīšanas novēršanas projekts), kas novērš sistēmas nepilnības, kas ļāva izvairīties no nodokļu nomaksas, kas tika ietverti ES direktīvās un arī Latvijas normatīvos. Digitālā uzņēmējdarbība rada jautājumu, kā tiesiski noteikt uzņēmumu ienākuma nodokli, ja bizness tiek veikts bez fiziskās klātbūtnes, kā noteikt to peļņas daļu, ko attiecināt uz digitālo uzņēmējdarbību.

Jāņem vērā, ka valstu vienpusējie pasākumi pārrobežu uzņēmējdarbībai nevar būt pretrunā nodokļu konvencijām, kur definēts patstāvīgās pārstāvniecības jēdziens, kas balstās uz fizisko klātbūtni. Minēto iemeslu dēļ arī mēģinājumi piemērot šo nodokli ir cietuši neveiksmi, jo tiesas tos pasludinājušas par nepamatotiem, piemēram, Francija pret "Google".

3% likme

Eiropas līmenī ir divi Eiropas Komisijas 2018. gada priekšlikumi -- digitālo pakalpojumu nodoklis un nozīmīgas ekonomiskās klātbūtnes priekšlikums. Nozīmīgas ekonomiskās klātbūtnes priekšlikums būtu ilglaicīgais risinājums, kur peļņas nodokļa vajadzībām ņemtu vērā arī nozīmīgu digitālu klātbūtni. Tiesa gan ES direktīva attiektos tikai uz ES, bet neattiecas uz trešajām valstīm un ar tām ES būtu jāpārslēdz divpusējie līgumi atbilstoši direktīvai.

Pēc I. Šņucina skaidrotā, digitālo pakalpojumu nodoklis tika uzskatīts kā pagaidu risinājums līdz brīdim, kamēr starptautiskā līmenī tiek sasniegts kāds "consensuss" šajā jautājumā. Ar šo nodokli varētu tikt aplikti ieņēmumi no marķēto reklāmu izvietošanas, no digitālo saskarsmju nodrošināšanas lietotājiem, kā arī ieņemumi no lietotāju datu tirdzniecības.

Digitālo pakalpojumu nodokļa likme tika plānota 4% apmērā, to uzliktu dalībvalstī, kurā atrodas lietotāji, bet tā maksātāji būtu tikai tādi, kuru kopējie ieņēmumi pasaules līmenī pārsniegtu 750 milj. eiro, un vismaz 50 milj. eiro, ko gūst no darbības ES. Tiesa, par digitālo pakalpojumu nodokli (arī uz reklāmu) politiskā vienošanās nav panākta. "Šie priekšlikumi nav atsaukti, bet tālākā darbība ar tiem ir apturēta, jo par digitālās ekonomikas izaicinājumu tiek diskutēts OECD (137) valstu vidū," norādīja I. Šņucins.

Viņš atgādināja, ka līdz 2020. gada nogalei paredzēts panākt vienošanos par jauno arhitektūru. Pērnā gada maijā OECD vienojās par divu pīlāru pieeju. Pirmais pīlārs paredz pārskatīt noteikumus attiecībā uz to, kur maksājami digitālo uzņēmumu nodokļi un kāda peļņas daļa tiek attiecināta uz konkrēto jurisdikciju (peļņas sadalījumu pa valstīm). Tas sadalītu valstis - tajās, kur šie digitālo pakalpojumu sniedzēji ir reģistrēti un tām faktiski būtu jāatsakās no peļņas nodokļa daļas par labu tām valstīm, kurās attiecīgi pakalpojumu sniedzēji pelna naudu. Jāņem vēra, ka ļoti daudz šo digitālo pakalpojumu sniedzēju ir reģistrēti ASV. Savukārt otrais pīlārs paredz noteikumus, ka starptautiskie uzņēmumi, neatkarīgi no tā, vai tie darbojas digitālajā vai tradicionākajā vidē, maksā nodokli vismaz noteiktā minimālā līmenī. "Tas gan neparedz valstīm obligāti iekasēt lielāku nodokli," tā I. Šņucins.

Bez atbalsta

Šā gada 30. janvāra Saeimas plenārsēdē atbalstu neguva opozīcijā esošo deputātu piedāvātais Digitālo pakalpojumu nodokļa likumprojekts, kurš jau no 2021. gada paredzēja ar 3% lielu ienākuma nodokli no bruto ieņēmumiem par digitālajiem pakalpojumiem tos pakalpojumu sniedzējus, kuru iepriekšējā gada pārdošanas ieņemumi pārsniedz 750 milj. eiro un Latvijā pārsniedz 0,5 milj. eiro.

Likumprojekta anotācijā tika norādīts, ka: "ņemot vērā pieaugušo ārvalstu digtālo mediju dalību Latvijas mediju tirgū, ietekme uz valsts budžetu pēc zvērinātu advokātu biroja "Primus Derling" aprēķiniem būtu līdz pat 29,6 milj. eiro". Saeimas deputāte Dana Reizniece -Ozola atgādināja, ka digitālo pakalpojumu nodokli Latvijā var ieviest un nevajag gaidīt uz OECD vai ES. "OECD pie šīs problēmas strādā jau vairākus gadus, bet lēmumi tiks novilcināti tādēļ, ka tur liels spēlētājs ir ASV, kur digitālās kompānijas pelna no šībrīža situācijas, ka nodokļi netiek piemēroti," prognozēja D. Reizniece- Ozola.

Tas esot iemesls, kāpēc atsevišķas valstis piemēro dažādus nacionāla līmeņa risinājumus, novirzot šo finansējumu dažādām nozarēm. Viņasprāt, Latvija var veidot savu digitālā pakalpojuma nodokļa kārtību, atrunājot, ka tas darbojas līdz starptautiskā regulējuma ieviešanai vai arī Latvijas risinājums ir spēkā, ja ES līdz konrētam datumam nepanāk konkrētu vienotu pozīciju šī nodokļa sakarā.

Vienpusējas rīcības sekas

Kā alternatīva digitālo pakalpojumu nodokļa iztrūkuma, ir vienpusēja rīcība, taču jārēķinās ar šādas rīcības sekām, jo tādējādi tiek pārkāptas noslēgtās nodokļu konvencijas nosacījumi. Savukārt atceļot šīs konvencijas, tiktu ietekmēts klasiskais bizness. "Īpaši mazākām valstīm ir jautājums par administrēšanu, ja digitālo pakalpojumu sniedzējam nav savas pārstāvniecības šajā valstī," norādīja I. Šņucins. Proti, ir jautājumi par administrēšanas izmaksām, jo apliekamais uzņēmums atrodas citas valsts nodokļu administrācijas atbildības zonā, tāpat kā varētu notikt informācijas apmaiņa, nodokļa auditi, nodokļa piedziņa, strīdus situāciju risināšana. No ES skatupunkta vēl ir jautājumi par valsts atbalsta riskiem, ja šādu nodokli ievieš ar ienākumu sliekšņiem. "Ja nav globāla risinājuma, tad var rasties liela neskaidrība un tas var novest pie citas valsts pretpasākumiem - tirdzniecības kariem," brīdināja I. Šņucins.

Savukārt FM Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta direktores vietniece Edīte Bērziņa atgādināja par valsts atbalsta riskiem situācijā, kad no publiskajiem resursiem tiek atbalstīta konkrēta (lieli vai mazi, ārzemju vai pašmāju) uzņēmumu grupa vai noteikti sektori. "Jautājums nav par to, kāda ir ideja, bet gan par to, kāds ir tās izpildījums, kāpēc vieni tiktu aplikti, bet citi ne," tā E. Bērziņa.

125 milj. eiro aizgājuši secen

Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa uzsvera, ka industriākās revolūcijas ietekmē būtiski mainījušies mediju patēriņa ieradumi un vienblaikus būtiski saasinājusies konkurence. Proti, 1999. gadā - 6 TV kanāli piedalās reklāmas tirgū un visi seši ir Latvijas jurisdikcijā. Savukārt 2019. gadā jau 30 TV kanāli piedalās reklāmas tirgū un tikai 11 no tiem ir Latvijas jurisdikcijā.

Pēc Latvijas Reklāmas asociācijas datiem četru globālo mediju ieņēmumi pārsniedz Latvijas tirgus apjomu. Reklāmas tirgus apjoms 2008. gadā bija 138.2 milj. eiro, kas 2009. gadā saruka līdz 75.2 milj. eiro un 2010. gadā teju līdz nedaudz vairāk par 60 milj. eiro. 2018. gadā tikai Latvijas mediju reklāmas apjoms bijis 85.24 milj. eiro un teju identisks - 81.72 milj. eiro - arī globālajiem medijiem, savukārt 2019. gadā šis globālo mediju apmērs tiek lēsts uz 125 milj. eiro - tas ir vairāk nekā visu Latvijas mediju apgrozījums.

Tā rezultātā samazinās lokālo mediju ienākumi un daudzi no tiem strādā ar zaudējumiem un tiek apdarudēta Latvijas informatīvā telpa. "Šādos apstākļos būtu tikai taisnīgi, ka visiem būtu vienlīdzīgas konkurences pozīcijas vismaz nodokļu sloga apmērā, jo Latvijas informatīvās telpaas sarura veidotāji šeit maksā visus nodokļus, kamēr citi to nedara un atņem arvien lielāku ienākumu daļu," tā B. Liepiņa.

Viņasprāt, ir vajadzīga rīcība jau tagad, nevis gaidīt uz kādiem iespējamiem risinājumiem pēc trijiem vai pieciem gadiem. "Digitālais nodoklis ir viens no iespējamiem risinājumiem, bet tam jēga ir tikai tad, ja iegūtie šī nodokļa ienākumi nonāk medijos, kas rada saturu Latvijā," skaidroja B. Liepiņa. Viņa kā vēl vienu papildus risinājumu piedāvāja pārskatīt nesamērīgos ierobežojumus, kādu nav citās ES dalībvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad 11 mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,971 miljardu eiro, kas ir par 52,294 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk par plānoto, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2018.gada 11 mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 402,455 miljoniem eiro jeb 4,7%. VID norādīja, ka šogad 11 mēnešos lielākais pieaugums bija darbaspēka nodokļiem - par 0,45 miljardiem eiro jeb 10,1% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi 2019.gada 11 mēnešos veidoja 3,181 miljardu eiro, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,712 miljardus eiro, kas ir par 10,4% vairāk, nekā plānots.

Pēc VID skaidrotā, lielākais ieņēmumu pieaugums šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, bija no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar apstrādes rūpniecību vai tirdzniecību, automobiļu un motociklu remontu. To veicināja gan darba ienākumu, gan nodarbināto skaita pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijā no nākamā gada marta plānotajā apjomā tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholam, ir sagaidāms ievērojams cenu kāpums un pircējiem veikalā par litru stiprā alkohola būs jāmaksā vidēji par 3 eiro vairāk, brīdina Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA).

Tik liels cenas pieaugums ievērojami samazinās tirgus apjomu Latvijā un nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Kā zināms, akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tiek plānota nodokļa reformas ietvaros, ko valsts uzsāka 2017. gadā, atgādina LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Ar akcīzes nodokļa paaugstinājumu tika paredzēts kompensēt ieņēmumu samazinājumu citos budžeta posteņos. Plāns paredz palielināt stiprā alkohola akcīzi jau no 2020. gada 1. marta par 30%.

Būtisko akcīzes kāpumu un tās negatīvo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem var apturēt Saeimas deputāti, pieņemot grozījumus likumā un apturot alkohola akcīzes straujo kāpumu, uzsver D. Vītols.

Pirmais akcīzes nodokļa paaugstinājums notika jau 2018. gada sākumā. Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi un lielo Igaunijas pierobežas tirdzniecības apjomu (vid. 20% no kopējā stiprā alkohola tirgus Latvijā), akcīzes nodokļa ieņēmumi 2018. gadā pildījās labi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozējama un lēzena akcīzes nodokļa likmju kāpināšana tabakas izstrādājumiem komplektā ar šī produkta nelegālo piegāžu kanālu apkarošanu ir labākais risinājums gan valsts makam, gan legālajiem to tirgotājiem.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē.

Jāatgādina, ka ik gadu un arī no 2020. gada 1. janvāra cigāru un tabakas cienītājiem jārēķinās ar augstākām cenām, jo akcīzes nodokļa likmes ir lielākas. Cigarešu patērētājiem gan jāņem vērā, ka šim produktam akcīzes nodoklis augs no 2020. gada 1. jūlija.

Savukārt par tālākām šī akcīzes nodokļa palielināšanas iespējām tabakai un arī nepieciešamību to darīt, būs diskusijas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2019. gada 11 mēnešos akcīzes nodoklis par tabakas izstrādājumiem iekasēts 211,01 milj. eiro apmērā (visa gada plāns bija 219,4 milj. eiro), savukārt 2018. gadā valsts makā tika iekasēti 208,8 milj. eiro, un 2017. gadā - attiecīgi 191,8 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes palielināšana Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā

Māris Ķirsons, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pētījums: arī Latvijai ir iespēja izstrādāt digitālo pakalpojumu nodokli nacionālā līmenī

Lelde Petrāne, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai juridiski ir iespējams sekot citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu piemēram un izstrādāt digitālo pakalpojumu nodokļa regulējumu nacionālā līmenī – atzīts nule pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma veiktā pētījumā.

Aizvien pieaugot digitālās un ārvalstīs reģistrētās platformās izvietotā satura patēriņam Latvijā un reklāmu pakalpojumu iegādei tajos – 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, 7 lielākie ES reģistrētie digitālie uzņēmumi ("Airbnb", "Booking.com", "eBay", "Etsy", "Facebook", "Google", "Linkedin") būs palielinājuši savus ienākumus no Latvijas PVN maksātājiem (juridiskajām personām) par 50%, visticamāk, pietuvojoties 140 miljonu eiro atzīmei - vienlaikus kā fakts konstatējams tas, ka digitālie uzņēmumi ieņēmuma nodokli bieži vien maksā citā valstī, nevis Latvijā, kurā ieņēmumi faktiski radušies, norāda Kultūras ministrija.

"Digitālās ekonomikas attīstība pieprasa arī nodokļu regulējuma attīstību. Šī problēma ir globāla - gan ES, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis diskutē par iespējamu vienotu digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu, kas paredzētu nodokļa piemērošanu starptautiskiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri gūst ieņēmumus tirgos, kuros tie neveic nodokļu iemaksas," komentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par spīti ASV draudiem, Lielbritānija neatteiksies no ieceres ieviest digitālo pakalpojumu nodokli

LETA--AFP, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija digitālo pakalpojumu nodokli tehnoloģiju uzņēmumiem ieviesīs aprīlī, kā tas iepriekš bija paredzēts, neskatoties uz ASV draudiem par atbildes reakciju, trešdien paziņoja Lielbritānijas finanšu ministrs Sadžids Džavids.

"Mēs plānojam neatteikties no savas ieceres par digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu aprīlī," Davosā notiekošajā Pasaules Ekonomikas forumā sacīja Džavids.

Viņš ieplānoto nodokli raksturoja kā samērīgu, un skaidroja, ka tā ieviešana paredzēta uz noteiktu laiku.

"Tas tiks atcelts, kad tiks izstrādāts starptautiska līmeņa risinājums," norādīja ministrs.

Savukārt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Anhels Gurrija aicinājis Lielbritāniju atlikt digitālā nodokļa ieviešanu, jo tas traucētu starptautiskajiem centieniem vienoties par šāda nodokļa ieviešanu.

Atsevišķām valstīm ieviešot digitālo nodokli, būs tikai "kakofonija un haoss", kā arī pieaugs spriedze, par Gurrijas teikto vēsta BBC.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ceturtā industriālā revolūcija palīdz efektivitātē

Anda Asere, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražošanā arvien vairāk ienāk dažādas tehnoloģijas, kas palīdz uzlabot efektivitāti

"Carlsberg Group" digitālā vadītāja Nensija Kruikšanka (Nancy Cruickshank) norāda, ka ne vienmēr tehnoloģiju izmantošana nozīmē ļoti lielas izmaiņas – biežāk tās ir mazas nianses, kas palīdz uzlabot rezultātus kādā no ražošanas posmiem. Mūsdienās pircēji vēlas arvien dažādākus un individuālākus produktus, kas ražošanā nozīmē biežāku produkcijas veidu maiņu ražošanas līnijā, kas samazina efektivitāti. Nelieli uzlabojumi dažādos posmos šo efektivitāti palīdz atgūt.

Reizēm šķiet, ka visi to vien dara, kā runā par ceturto industriālo revolūciju. Ko "Carlsberg Group" saistībā ar šo ir paveikusi?

Es esmu digitalizācijas vadītāja un manos amata pienākumos ir pilns digitalizācijas un datu spektrs – kā mēs varam strādāt citādāk visā biznesā. Patērētājus interesē amatalus, bezalkoholiskais alus un cita interesantāka produkcija. 35 tirgos mēs strādājam paši, vairāk nekā simt tirgos uz licences pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Neatrodam sakarību starp lielāku alkohola akcīzi un mazāku reālo patēriņu Latvijā

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols, 06.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā – no 2008. gada līdz 2018. gadam – Latvijā stiprā alkohola akcīzes nodoklis ir paaugstināts par 86%, taču reālais alkohola patēriņš valstī nav mainījies.

Tas apliecina, ka alkohola cenai, kas tiek regulēta ar akcīzes nodokļa lielumu, nav galvenā nozīme alkohola lietošanas paradumu izmaiņās, bet tam nepieciešami arī citi pasākumi, īpaši nelegālā alkohola patēriņa mazināšanai. Joprojām apmēram 15% alkohola Latvijā tiek iegādāti nelegālajā tirgū.

Latvijā no 2020. gada 1. marta ir paredzēta kārtējā alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšana par 30%. LANA jau iepriekš ir brīdinājusi par negatīvajām ekonomiskajām sekām, ko šāds solis var atstāt, taču tagad veiktā izpēte apliecina, ka pēc akcīzes paaugstināšanas arī pozitīvas sociālās sekas (mazāka alkohola lietošana) nav sagaidāmas. LANA aprēķini liecina, ka alkohola akcīzes kāpums samazinās valsts budžeta ieņēmumus vismaz par 37 miljoniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gaidāmā akcīzes nodokļa paaugstināšana alkoholam labvēlīgi ietekmēs Igaunijas alkohola tirgus atveseļošanos un samazinās pārrobežu tirdzniecību starp abām valstīm, pavēstījusi Igaunijas Alkohola ražotāju un importētāju asociācija (ATML).

2021.gada martā pašreizējā starpība starp nodokļa likmēm abās valstīs dažiem dzērienu veidiem samazināsies par pusi, norādīts piektdien izplatītajā ATML paziņojumā.

Tā, piemēram, ja tagad akcīzes nodokļa starpība par puslitra pudeli dzēriena ar alkohola saturu 40% ir 0,63 eiro, tad no 2021.gada marta tā būs 0,31 eiro, sacīts paziņojumā. "Lielās starpības dēļ starp akcīzes nodokļa likmēm stiprais alkohols bija tā prece, kuras dēļ uz robežas ar Latviju sākās pārrobežu tirdzniecība. Rīgikogu pagājušā gada jūnija lēmumi un pašreizējie Latvijas valdības lēmumi palīdzēs vēl vairāk samazināt pārrobežu tirdzniecību starp abām valstīm," sacījusi ATML izpilddirektore Trīna Kutberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Atvērta digitāla studija attālinātu konferenču un semināru rīkošanai

Lelde Petrāne, 01.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā atvērta digitāla studija attālinātu konferenču un semināru rīkošanai. Digitālā studija vienkopus apvieno visas tehniskās iekārtas un pakalpojumus, kas nepieciešami dažādu formātu tiešsaistes pasākumu nodrošināšanai.

Saistībā ar pieņemtajiem lēmumiem elpceļu vīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanā, kas nosaka arī organizēto pasākumu aizliegumu un pulcēšanās ierobežošanu, klātienes pasākumu rīkošana uz nenoteiktu laiku ir apstājusies. Rezultātā uzņēmumi meklē efektīvas alternatīvas, kā plānotos pasākumus nodrošināt interneta vidē.

Sekojot tirgus pieprasījumam, pasākumu tehniskās plānošanas un iekārtu nomas kompānijas "VPT Grupa" un "GaCo" sadarbībā ar video pakalpojumu sniedzējiem "No Limits!" ir radījuši produktu, kas visiem pazīstamas idejas apvieno ar interaktīviem un mūsdienīgiem risinājumiem.

"Apzinoties ietekmi, kādu pieņemtie ārkārtas lēmumi atstāja uz pasākumu rīkošanas nozari, bija skaidrs, ka ir nepieciešams ātrs risinājums. Turklāt tāds, kas tradicionālos klātienes pasākumus spēj pilnībā pārcelt interneta vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 dēļ visiem iedzīvotājiem jāievēro prasība ierobežot sabiedriskos kontaktus, tomēr vecākiem nereti jādodas ārpus mājām, atstājot bērnus vienus. Tāpēc svarīgi parūpēties, lai viņi atbilstoši vecumam būtu informēti, kāpēc jāpaliek mājās un jāievēro vairāki svarīgi uzvedības nosacījumi – ne tikai tāpēc, lai izvairītos no inficēšanās, bet arī novērstu potenciālās traumas un negadījumus, norāda "BTA Baltic Insurance Company" (BTA).

"Svarīgi bērniem, atkarībā no viņu vecuma un spējām, izprast situāciju. Tādēļ svarīgi izskaidrot, kāpēc jāpaliek mājās un kāda iemesla dēļ pastaigāties var doties tikai kopā ar vecākiem, nevis tikties ar draugiem, kā ierasts iepriekš," uzsver BTA Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče.

Pēc I. Dančes teiktā, vecākiem jāpārliecinās, kā izprasti viņu skaidrojumi par saskarsmes ierobežošanu ar vienaudžiem, tāpat arī jāatgādina vienkārši drošības noteikumi, lai, bērnam paliekot uz brīdi mājās vienam, nenotiktu kāda nelaime neuzmanības dēļ. "Bieži vien bērni traumas gūst, atrodoties ārā. Piemēram, braucot ar riteni vai lēkājot uz batuta. Turklāt, ja ārā laiks ir labs, tad bērnu traumatisms, pēc BTA apkopotajiem atlīdzību pieteikumiem, pieaug pat par 68%. Līdzās ārā gūtajām traumām bērni gūst savainojumus arī iekštelpās. Piemēram, neuzmanīgi rīkojoties ar krāsu flakonu, kas atstāts bērnam pieejamā vietā, kā arī nokrītot pa trepēm, paslīdot uz nomestām rotaļlietām vai citiem priekšmetiem, rotaļājoties ar mājas mīluli vai aplejoties ar karstu dzērienu," stāsta I. Danče.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" banka uzsākusi jaunu atbalsta programmu, lai palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem attīstīt tirdzniecību internetā.

No šodienas, 20. aprīļa, uzņēmēji aicināti programmai pieteikties elektroniski, aizpildot anketu. No visiem pieteikumiem tiks izvēlēti trīs uzņēmumi, kuriem trīs nedēļu laikā "Luminor" kopā ar partneriem palīdzēs uzsākt veiksmīgu e-komercijas biznesu.

"Ārkārtas situācijas radītie pārvietošanās ierobežojumi ir mainījuši patērētāju paradumus, kā arī pārrakstījuši ierasto dienas kārtību uzņēmējiem, tāpēc šobrīd svarīgi ir atbalstīt vietējos, izvēloties to ražotās preces un pakalpojumus. Kopš marta vidus arī bankā uzņēmēju interese par e-komercijas iespējām strauji pieaug, taču redzam, ka ne visiem ir nepieciešamās prasmes vai finanšu līdzekļi, lai patstāvīgi uzsāktu savu preču, pakalpojumu pārdošanu interneta vidē," stāsta Kerli Gabrilovica, "Luminor" vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

30% aptaujāto gatavi maksāt par kultūras pasākumiem internetā

Lelde Petrāne, 12.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties ārkārtas situācijai valstī, vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas interneta lietotāju nav varējuši apmeklēt kādu no ieplānotajiem kultūras pasākumiem. Tikmēr 40 procenti respondentu ir izmantojuši iespēju digitālā vidē apmeklēt muzejus, skatīties teātra izrādes un koncertu ierakstus, bet gandrīz 30 procenti ir gatavi par šādu saturu maksāt.

To liecina interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma "Gemius" veiktā aptauja.

Veicot Latvijas interneta lietotāju aptauju, noskaidrots, ka valstī izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ aptuveni 40 procenti respondentu nav varējuši apmeklēt no 1 līdz 4 ieplānotajiem kultūras pasākumiem, kamēr 38 procenti nebija iepriekš plānojuši šopavasar apmeklēt kultūras pasākumus. Aptuveni piektdaļa respondentu – 21 procents – nav varējuši apmeklēt pat 5 un vairāk no ieplānotajiem pasākumiem.

Pielāgojoties noteiktajiem ierobežojumiem, 40 procenti aptaujāto ir izmantojuši iespēju kultūras pasākumus baudīt, virtuāli apmeklējot muzejus, skatoties koncertus un teātra izrādes internetā. Gan klātienē, gan digitāli kultūras saturu nedaudz biežāk patērē respondenti, kuriem nav bērnu skolas vecumā, un iespēju virtuālajā vidē aplūkot šādu saturu tuvākajā laikā plānojuši 33 procenti gados jaunāko respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Atbalstu e-komercijas attīstībai saņems RichBerry, Ķemeru dūņas un Visi Var

Lelde Petrāne, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 100 uzņēmēji no visas Latvijas pieteikušies "Luminor" organizētajai e-komercijas atbalsta programmai, apliecinot apņemšanos uzsākt un attīstīt tirdzniecību internetā. No visiem pieteikumiem "Luminor" kopā ar projekta sadarbības partneriem izvēlējās trīs uzņēmumus, kuriem sniegs atbalstu, palīdzot izveidot e-komercijas biznesu.

"Visvairāk pieteikumu saņēmām no uzņēmumiem, kurus tiešā veidā skārusi Covid-19 ārkārtas situācija. Tie ir vietējie ražotāji, kuri savus produktus galvenokārt realizē mazos veikalos, kur šobrīd mazinājusies apmeklētāju plūsma, gadatirgos, izstādēs un citos publiskos pasākumos. Ja uzņēmējam nav sava e-veikala, tad pircējus sasniegt šī brīža apstākļos ir samērā grūti, tāpēc vēlamies atbalstīt vietējos uzņēmumus un palīdzēt uzsākt pārdošanu tiešsaistē. Pēc saņemto pieteikumu skaita redzam, ka esam trāpījuši desmitniekā, jo uzņēmēju interese par e-komercijas risinājumiem ir liela, ko apliecina vairāk nekā 100 saņemtie pieteikumi," stāsta Kerli Gabrilovica, "Luminor" vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Komentāri

Pievienot komentāru