Jaunākais izdevums

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

PVN lieta

I. Šnucins atzina, ka viena no konstatētajām problēmām ir PVN iekasēšana, pieaugot preču un pakalpojumu apjomiem, ko tiešsaistē iegādājas gala patērētāji no ārvalstu piegādātājiem. Šajā jomā Eiropā jau ir kopīgs risinājums. Proti, tirgotājam jāreģistrējas tikai vienā ES dalībvalstī, bet PVN tiek rēķināts pēc galapatēriņa valsts nosacījumiem un reģistrācijas dalībvalsts pārskaita citām dalībvalstīm tām pienākošos PVN maksājumus (MOSS sistēmā). Savukārt e-komercijai ES direktīvas prasības Latvijas normatīvajos aktos jāievieš jau ar 2021. gadu. Proti, tiek paplašināts esošais režīms uz jebkādiem pakalpojumiem un preču tālākpārdošanai ES teritorijā un arī ieviests jauns īpašs režīms importam, un tiek atcelts PVN atbrīvojums mazas vērtības preču sūtījumiem. "Tas nozīmē, ka patērētājiem bez jebkādiem apgrūtinājumiem Eiropas mērogos tiks nodrošināti miljardos eiro mērāmi ieņēmumi," skaidroja I. Šņucins.

Peļņas nodokļa problēma

FM valsts sekretāres vietnieks atzina, ka sarežģītāks jautājums ir par uzņēmumu ienākuma nodokli, jo starptautiskie nodokļu noteikumi caur plašu divpusējo nodokļu konvenciju tīklu veicina pārrobežu sadarbību un investīcijas, novēršot dubultu nodokļu aplikšanu, kā arī nodrošina informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām.

OECD ir izstrādāts BEPS (base erosion and profit shifting - nodokļa bāzes erozijas un peļņas novirzīšanas novēršanas projekts), kas novērš sistēmas nepilnības, kas ļāva izvairīties no nodokļu nomaksas, kas tika ietverti ES direktīvās un arī Latvijas normatīvos. Digitālā uzņēmējdarbība rada jautājumu, kā tiesiski noteikt uzņēmumu ienākuma nodokli, ja bizness tiek veikts bez fiziskās klātbūtnes, kā noteikt to peļņas daļu, ko attiecināt uz digitālo uzņēmējdarbību.

Jāņem vērā, ka valstu vienpusējie pasākumi pārrobežu uzņēmējdarbībai nevar būt pretrunā nodokļu konvencijām, kur definēts patstāvīgās pārstāvniecības jēdziens, kas balstās uz fizisko klātbūtni. Minēto iemeslu dēļ arī mēģinājumi piemērot šo nodokli ir cietuši neveiksmi, jo tiesas tos pasludinājušas par nepamatotiem, piemēram, Francija pret "Google".

3% likme

Eiropas līmenī ir divi Eiropas Komisijas 2018. gada priekšlikumi -- digitālo pakalpojumu nodoklis un nozīmīgas ekonomiskās klātbūtnes priekšlikums. Nozīmīgas ekonomiskās klātbūtnes priekšlikums būtu ilglaicīgais risinājums, kur peļņas nodokļa vajadzībām ņemtu vērā arī nozīmīgu digitālu klātbūtni. Tiesa gan ES direktīva attiektos tikai uz ES, bet neattiecas uz trešajām valstīm un ar tām ES būtu jāpārslēdz divpusējie līgumi atbilstoši direktīvai.

Pēc I. Šņucina skaidrotā, digitālo pakalpojumu nodoklis tika uzskatīts kā pagaidu risinājums līdz brīdim, kamēr starptautiskā līmenī tiek sasniegts kāds "consensuss" šajā jautājumā. Ar šo nodokli varētu tikt aplikti ieņēmumi no marķēto reklāmu izvietošanas, no digitālo saskarsmju nodrošināšanas lietotājiem, kā arī ieņemumi no lietotāju datu tirdzniecības.

Digitālo pakalpojumu nodokļa likme tika plānota 4% apmērā, to uzliktu dalībvalstī, kurā atrodas lietotāji, bet tā maksātāji būtu tikai tādi, kuru kopējie ieņēmumi pasaules līmenī pārsniegtu 750 milj. eiro, un vismaz 50 milj. eiro, ko gūst no darbības ES. Tiesa, par digitālo pakalpojumu nodokli (arī uz reklāmu) politiskā vienošanās nav panākta. "Šie priekšlikumi nav atsaukti, bet tālākā darbība ar tiem ir apturēta, jo par digitālās ekonomikas izaicinājumu tiek diskutēts OECD (137) valstu vidū," norādīja I. Šņucins.

Viņš atgādināja, ka līdz 2020. gada nogalei paredzēts panākt vienošanos par jauno arhitektūru. Pērnā gada maijā OECD vienojās par divu pīlāru pieeju. Pirmais pīlārs paredz pārskatīt noteikumus attiecībā uz to, kur maksājami digitālo uzņēmumu nodokļi un kāda peļņas daļa tiek attiecināta uz konkrēto jurisdikciju (peļņas sadalījumu pa valstīm). Tas sadalītu valstis - tajās, kur šie digitālo pakalpojumu sniedzēji ir reģistrēti un tām faktiski būtu jāatsakās no peļņas nodokļa daļas par labu tām valstīm, kurās attiecīgi pakalpojumu sniedzēji pelna naudu. Jāņem vēra, ka ļoti daudz šo digitālo pakalpojumu sniedzēju ir reģistrēti ASV. Savukārt otrais pīlārs paredz noteikumus, ka starptautiskie uzņēmumi, neatkarīgi no tā, vai tie darbojas digitālajā vai tradicionākajā vidē, maksā nodokli vismaz noteiktā minimālā līmenī. "Tas gan neparedz valstīm obligāti iekasēt lielāku nodokli," tā I. Šņucins.

Bez atbalsta

Šā gada 30. janvāra Saeimas plenārsēdē atbalstu neguva opozīcijā esošo deputātu piedāvātais Digitālo pakalpojumu nodokļa likumprojekts, kurš jau no 2021. gada paredzēja ar 3% lielu ienākuma nodokli no bruto ieņēmumiem par digitālajiem pakalpojumiem tos pakalpojumu sniedzējus, kuru iepriekšējā gada pārdošanas ieņemumi pārsniedz 750 milj. eiro un Latvijā pārsniedz 0,5 milj. eiro.

Likumprojekta anotācijā tika norādīts, ka: "ņemot vērā pieaugušo ārvalstu digtālo mediju dalību Latvijas mediju tirgū, ietekme uz valsts budžetu pēc zvērinātu advokātu biroja "Primus Derling" aprēķiniem būtu līdz pat 29,6 milj. eiro". Saeimas deputāte Dana Reizniece -Ozola atgādināja, ka digitālo pakalpojumu nodokli Latvijā var ieviest un nevajag gaidīt uz OECD vai ES. "OECD pie šīs problēmas strādā jau vairākus gadus, bet lēmumi tiks novilcināti tādēļ, ka tur liels spēlētājs ir ASV, kur digitālās kompānijas pelna no šībrīža situācijas, ka nodokļi netiek piemēroti," prognozēja D. Reizniece- Ozola.

Tas esot iemesls, kāpēc atsevišķas valstis piemēro dažādus nacionāla līmeņa risinājumus, novirzot šo finansējumu dažādām nozarēm. Viņasprāt, Latvija var veidot savu digitālā pakalpojuma nodokļa kārtību, atrunājot, ka tas darbojas līdz starptautiskā regulējuma ieviešanai vai arī Latvijas risinājums ir spēkā, ja ES līdz konrētam datumam nepanāk konkrētu vienotu pozīciju šī nodokļa sakarā.

Vienpusējas rīcības sekas

Kā alternatīva digitālo pakalpojumu nodokļa iztrūkuma, ir vienpusēja rīcība, taču jārēķinās ar šādas rīcības sekām, jo tādējādi tiek pārkāptas noslēgtās nodokļu konvencijas nosacījumi. Savukārt atceļot šīs konvencijas, tiktu ietekmēts klasiskais bizness. "Īpaši mazākām valstīm ir jautājums par administrēšanu, ja digitālo pakalpojumu sniedzējam nav savas pārstāvniecības šajā valstī," norādīja I. Šņucins. Proti, ir jautājumi par administrēšanas izmaksām, jo apliekamais uzņēmums atrodas citas valsts nodokļu administrācijas atbildības zonā, tāpat kā varētu notikt informācijas apmaiņa, nodokļa auditi, nodokļa piedziņa, strīdus situāciju risināšana. No ES skatupunkta vēl ir jautājumi par valsts atbalsta riskiem, ja šādu nodokli ievieš ar ienākumu sliekšņiem. "Ja nav globāla risinājuma, tad var rasties liela neskaidrība un tas var novest pie citas valsts pretpasākumiem - tirdzniecības kariem," brīdināja I. Šņucins.

Savukārt FM Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta direktores vietniece Edīte Bērziņa atgādināja par valsts atbalsta riskiem situācijā, kad no publiskajiem resursiem tiek atbalstīta konkrēta (lieli vai mazi, ārzemju vai pašmāju) uzņēmumu grupa vai noteikti sektori. "Jautājums nav par to, kāda ir ideja, bet gan par to, kāds ir tās izpildījums, kāpēc vieni tiktu aplikti, bet citi ne," tā E. Bērziņa.

125 milj. eiro aizgājuši secen

Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa uzsvera, ka industriākās revolūcijas ietekmē būtiski mainījušies mediju patēriņa ieradumi un vienblaikus būtiski saasinājusies konkurence. Proti, 1999. gadā - 6 TV kanāli piedalās reklāmas tirgū un visi seši ir Latvijas jurisdikcijā. Savukārt 2019. gadā jau 30 TV kanāli piedalās reklāmas tirgū un tikai 11 no tiem ir Latvijas jurisdikcijā.

Pēc Latvijas Reklāmas asociācijas datiem četru globālo mediju ieņēmumi pārsniedz Latvijas tirgus apjomu. Reklāmas tirgus apjoms 2008. gadā bija 138.2 milj. eiro, kas 2009. gadā saruka līdz 75.2 milj. eiro un 2010. gadā teju līdz nedaudz vairāk par 60 milj. eiro. 2018. gadā tikai Latvijas mediju reklāmas apjoms bijis 85.24 milj. eiro un teju identisks - 81.72 milj. eiro - arī globālajiem medijiem, savukārt 2019. gadā šis globālo mediju apmērs tiek lēsts uz 125 milj. eiro - tas ir vairāk nekā visu Latvijas mediju apgrozījums.

Tā rezultātā samazinās lokālo mediju ienākumi un daudzi no tiem strādā ar zaudējumiem un tiek apdarudēta Latvijas informatīvā telpa. "Šādos apstākļos būtu tikai taisnīgi, ka visiem būtu vienlīdzīgas konkurences pozīcijas vismaz nodokļu sloga apmērā, jo Latvijas informatīvās telpaas sarura veidotāji šeit maksā visus nodokļus, kamēr citi to nedara un atņem arvien lielāku ienākumu daļu," tā B. Liepiņa.

Viņasprāt, ir vajadzīga rīcība jau tagad, nevis gaidīt uz kādiem iespējamiem risinājumiem pēc trijiem vai pieciem gadiem. "Digitālais nodoklis ir viens no iespējamiem risinājumiem, bet tam jēga ir tikai tad, ja iegūtie šī nodokļa ienākumi nonāk medijos, kas rada saturu Latvijā," skaidroja B. Liepiņa. Viņa kā vēl vienu papildus risinājumu piedāvāja pārskatīt nesamērīgos ierobežojumus, kādu nav citās ES dalībvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ministrs: Igaunija tuvākajos gados neplāno ieviest digitālo nodokli

LETA--BNS, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija tuvākajos gados neplāno noteikt tā dēvēto digitālo nodokli daudznacionālajām interneta kompānijām, jo valdošā koalīcija nevēlas ieviest jaunus nodokļus, kā arī tāpēc, ka Igaunija negrib nesaskaņas ar ASV, paziņojis Igaunijas finanšu ministrs Martins Helme.

"Šīs valdības koalīcijas līgumā teikts, ka mēs neveidosim jaunus nodokļus. Kad mēs runājam par digitālo nodokli, viens jautājums ir - vai to ir iespējams izdarīt, bet cits jautājums - vai mēs gribam to izdarīt. Un atbilde ir tāda, ka vismaz divas partijas šajā valdībā negrib jaunus nodokļus," Helmes teikto citē Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Helme, kurš ir aŗī Konservatīvās tautas partijas (EKRE) priekšsēdētāja vietnieks, norādījis, ka Igaunija nevēlas vienpusēji noteikt digitālo nodokli, jo tas lielākoties ietekmēs lielos ASV uzņēmumus. Tā kā pašreizējā ASV valdība ir stingri pret to, ka Savienoto Valstu uzņēmumiem būtu jāmaksā digitālais nodoklis, ja Igaunija noteiktu šādu nodokli, tas radītu spriedzi Tallinas un Vašingtonas attiecībās, bet Igaunija no šādas spriedzes gribētu izvairīties, paskaidrojis Igaunijas finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par digitālā nodokļa ieviešanu, ar kuru apliktu starptautiskās interneta kompānijas, vislabāk būtu panākt starptautiska līmeņa vienošanos, taču, ja tā nenotiks, Eiropas Savienība (ES) nāks klajā ar iniciatīvu par šāda nodokļa ieviešanu visas savienības līmenī, intervijā sacīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka patlaban notiek ekonomikas digitālā transformācija, un digitālās ekonomikas īpatsvars kopējā tautsaimniecībā pieaug.

"Taču efektīvā nodokļu likme, kuru maksā digitālie uzņēmumi, veido tikai aptuveni vienu trešo daļu no tā nodokļu apmēra, kuru maksā tradicionālie uzņēmumi. Jo digitālās ekonomikas īpatsvars kļūst lielāks, jo lielāka šī problēma kļūst gan no nodokļu ieņēmumu, gan godīgas konkurences viedokļa," uzsvēra Dombrovskis.

EK viceprezidents norādīja, ka visbiežāk digitālie uzņēmumi strādā pārrobežu līmenī, tādēļ ideālā gadījumā būtu jāpanāk starptautiska vienošanās.

"Pie šiem iespējamajiem risinājumiem notiek darbs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). No ES puses mēs skaidri esam pateikuši, ka šo starptautisko darbu pilnīgi atbalstām. Taču, ja šāda starptautiskā vienošanās netiks panākta, mēs virzīsimies uz priekšu ES līmenī, un tādēļ ir EK priekšlikums par digitālo nodokli," stāstīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pētījums: arī Latvijai ir iespēja izstrādāt digitālo pakalpojumu nodokli nacionālā līmenī

Lelde Petrāne, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai juridiski ir iespējams sekot citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu piemēram un izstrādāt digitālo pakalpojumu nodokļa regulējumu nacionālā līmenī – atzīts nule pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma veiktā pētījumā.

Aizvien pieaugot digitālās un ārvalstīs reģistrētās platformās izvietotā satura patēriņam Latvijā un reklāmu pakalpojumu iegādei tajos – 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, 7 lielākie ES reģistrētie digitālie uzņēmumi ("Airbnb", "Booking.com", "eBay", "Etsy", "Facebook", "Google", "Linkedin") būs palielinājuši savus ienākumus no Latvijas PVN maksātājiem (juridiskajām personām) par 50%, visticamāk, pietuvojoties 140 miljonu eiro atzīmei - vienlaikus kā fakts konstatējams tas, ka digitālie uzņēmumi ieņēmuma nodokli bieži vien maksā citā valstī, nevis Latvijā, kurā ieņēmumi faktiski radušies, norāda Kultūras ministrija.

"Digitālās ekonomikas attīstība pieprasa arī nodokļu regulējuma attīstību. Šī problēma ir globāla - gan ES, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis diskutē par iespējamu vienotu digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu, kas paredzētu nodokļa piemērošanu starptautiskiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri gūst ieņēmumus tirgos, kuros tie neveic nodokļu iemaksas," komentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu tirgos un pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildot uz pandēmijas izraisīto ekonomikas brīvo kritienu, Eiropa tomēr emitēs kopēju parādu. ASV un Ķīna turpina strīdēties. Pagaidām prieks un laime akciju tirgū, kur nobirst arī pa rekordam.

1.Atgriežamies pie rekordiem!

Pagaidām izcili turpina klāties akcijām – sevišķi dažu ASV tehnoloģiju gigantu vērtspapīriem. Piemēram, "Amazon.com" akcijas cena kopš marta vidus ir palēkusies jau gandrīz par 85% (un kopš gada sākuma par 65%). Jāsecina – tie, kas šajā neskaidrajā laikā turpinājuši turēt šos vērtspapīrus, savu bagātību spējuši gandrīz dubultot. "Netflix" akcijas cena šogad pieaugusi uz pusi. Savukārt "Microsoft" un "Apple" akcijas cena kopš gada sākuma palēkusies par trešo daļu un gan "Alphabet", gan "Facebook" – par 15%. Faktiski – kas vienam slikti, otram ir labi. Pandēmija nozīmējusi, ka vērtība turpina augt gan tehnoloģiju, gan arī, piemēram, farmācijas nozares uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atbalsta tā dēvētā digitālā nodokļa ieviešanu starptautiskajām interneta kompānijām, tomēr koordinēti visā Eiropas Savienībā (ES).

Otrdien Kariņš žurnālistiem stāstīja, ka digitālā nodokļa ieviešana vēl tiks analizēta, jo svarīgi saprast šāda nodokļa ieguvumus.

Vienlaikus premjers pauda atbalstu šāda nodokļa ieviešanai, bet koordinēti visā ES.

Pēc Kariņa teiktā, digitālais nodoklis būs viens no gaidāmās nodokļu reformas elementiem. Par šo nodokli plānots diskutēt arī ar uzņēmēju organizācijām.

Jau vēstīts, ka Latvijas Raidorganizāciju asociācija rosina izvērtēt digitālā nodokļa ieviešanas iespējas, iegūtos finanšu resursus novirzot «mediju fonda» darbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru