Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

EK plāna pirmais instruments ir jau ierastais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets (Multiannual Financial Framework jeb MFF) 2021.-2027. gadam 1,1 triljona eiro apmērā. Jaunā MFF ietvaros Latvijai pieejamā finanšu aploksne varētu būt līdzīgā apjomā kā esošajā periodā 2014.-2020. gadam, t.i., nedaudz virs 7 miljardiem eiro. Instruments ir zināms, bet vienošanās par MFF sadali uz 7 gadiem parasti ir garš un sarežģīts process, jo katra dalībvalsts, Latvija tajā skaitā, pie sarunu galda mēģina panākt labāko darījumu.

Jaunums EK plānā ir ekonomikas atveseļošanas fonds Next Generation EU (Nākamās paaudzes ES), kas veidots, lai mazinātu Covid-19 krīzes radītos postījumus un “sagatavotu labāku nākotni nākamajai paaudzei”. Vēsturiskā atkāpe šim priekšlikumam ir Francijas un Vācijas līderu paziņojums šā gada 18. maijā par 500 miljardu eiro lielu grantu fonda izveidi, lai finansētu no pandēmijas smagi cietušās ES ekonomikas restartēšanu.

Šo iniciatīvu pozitīvi novērtēja arī ECB, turklāt norādot, ka tik liela šoka mazināšanai, kas skāris gan veselības, gan ekonomikas jomu, monetārajai un fiskālai politikai ir jāstrādā kopā, lai varētu stabilizēt finanšu tirgu, veicināt uzņēmumu likviditāti un nodrošināt atbalstu mājsaimniecībām. Tomēr vācu un franču idejai iebilda fiskāli konservatīvo valstu četrinieks, primāri noraidot ES parādzīmju emitēšanu fonda izveidei, un uzstājot, ka palīdzību krīzē skartajām dalībvalstīm vajadzētu piedāvāt caur subsidētiem aizdevumiem.

Neskatoties uz ierunām (vai varbūt ņemot tās vērā), EK pēc nedēļas prezentēja savu redzējumu par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, tajā skaitā Next generation EU (turpmāk – NextGen) fondu. Tā ietvaros 2/3 no 750 miljardu eiro budžeta dalībvalstīm tiktu piedāvātas grantu formā, iedvesmojoties no Francijas un Vācijas priekšlikuma, bet 250 miljardu eiro būtu pieejami kā aizdevumi, ja nepieciešams. Lai īstenotu jauno instrumentu, EK plānoja aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos.

Šobrīd Eiropa jau vairāk nekā 4 mēnešus ir Covid-19 krīzē, un atbalsts smagi skartajām valstīm ir nepieciešams tagad. Tomēr vienošanās dalībvalstu starpā par to, kā darbosies jaunais ekonomikas atveseļošanas instruments, pagaidām nav. Vācijas prezidentūras vadībā to cer panākt rudenī, bet pagaidām disputu centrā ir fonda lielums, īstenošanas instrumenti un nosacījumi.

Sarunas, pirmkārt, sarežģī jau mantotais iebildums pret kopējo ES parādzīmju emitēšanu, kā arī neskaidrība, par to, kā dalībvalstis aizņemtos līdzekļus atmaksās. EK rosinātie priekšlikumi, starp citu, ietver jaunu Eiropas līmeņa nodokļu ieviešanu (piemēram, digitālais vai nepārstrādātās plastmasas apjoma nodoklis) un augstākas dalībvalstu iemaksas ES budžetā (Latvijas iemaksu – ieņēmumu attiecībā 2018. gadā bija 1eur:5eur).

Papildu iebildumi no dalībvalstīm ir par NextGen finansējuma sadalīšanu: pirmkārt, granti, ko atbalsta Francija, Vācija, Itālija u.c. Dienvideiropas valstis, vai lielāks aizdevumu īpatsvars, uz ko uzstāj Nīderlande, Zviedrija, Austrija. Otrkārt, finansējuma “atslēga” jeb formula, saskaņā ar kuru aprēķināms dalībvalstij pieejamais finansējums. Šobrīd tās pamatā ir divi elementi: iekšzemes kopprodukts (IKP) un bezdarba līmenis. Baltijas valstis līdz ar Čehiju, Ungāriju, Rumāniju un Slovākiju ir satraukto austrumeiropiešu grupā par bezdarba nozīmību. Piemēram, pēc pašreizējā EK piedāvājuma Ungārijai no fonda būtu pieejams 6,1 miljards eiro grantos, bet pēc iedzīvotāju skaita līdzīgajai Portugālei – 12,9 miljardi eiro, jo bezdarbs tajā ir augstāks. Treškārt, nav skaidru nosacījumu, uz kuru pamata finansējums tiks piešķirts: konkrētu reformu veikšanai vai vispārējiem attīstības plāniem. Skeptiskākās dalībvalstis norāda, ka EK arī iepriekš ir bijuši ekonomikas veicināšanas instrumenti ar papildfinansējumu, piemēram, Investīciju jeb Junkera plānu (2015). Tomēr tā nav bijusi veiksmīga atbilde uz investīciju deficītu Eiropā, jo nav bijis sagaidāmo rezultātu metrikas.

Tikmēr – saskaņā ar esošo EK piedāvājumam – Latvijai no ekonomikas atveseļošanas fonda NextGen grantos varētu būt pieejami aptuveni 2.9 miljardi eiro un aizdevumos līdz 1.6 miljardi eiro. Kopā tie ir 4,5 miljardi eiro, kas ir vismaz 4 x lielāks apjoms, kā Latvija sākotnēji gaidīja. Līdz ar to sajūsmai ir sekojusi apjausma par daudzkārt lielākiem izaicinājumiem. Pagaidām jaunais NextGen piešķir dalībvalstīm salīdzinoši lielu brīvību, bet arīdzan atbildību krīzes pārvarēšanas pasākumu izvēlē. Instrumentam ir šādi galvenie elementi:

Plašs tēmu loks:

visam pāri “zaļāka un digitālāka Eiropa”, bet kopumā politiskās prioritātes NextGen būs tādas pašas kā MFF, t.i., aptver gandrīz visas jomas;

Šaurs laika rāmis: līdz 2022.gada beigām vismaz 60% no pieejamā grantu finansējuma ir jābūt noslēgtiem līgumos, pārējais līdz 2024. gada beigām.

Laikus neapgūto finansējumu pārdalīs citām dalībvalstīm;

Ātra plānošana: līdz 2021. gada aprīlim ir jāizstrādā un EK jāiesniedz pielāgotais valsts ekonomikas atveseļošanas plāns, ko varēs precizēt līdz 2022. gada aprīlim;

100% ES finansējums: projekta izdevumi var tikt pilnībā segti no ES, tomēr, ja projekts nesasniedz mērķus, tad projekta izmaksas paliek uz valsts (t.sk. pašvaldību) budžeta, tātad citu jomu rēķina.

Tādēļ ieguldījumi jāizvēlas apdomīgi. Tātad – Latvijai ir aptuveni pusgads, lai izdomātu, kur gudri investēt EK piedāvāto finansējumu, pieņemot, ka EK piedāvājums tiek apstiprināts bez būtiskiem labojumiem. Kopā ar esošo RailBaltic plānu, ES finansējums tuvākajos gados Latvijā var sasniegt 12 miljardu eiro, ar kuru palīdzību var veicināt to, ka pēc 10 gadiem Latvijas ekonomika ir konkurētspējīga un iederīga arī modernizētajā Eiropā. Tikmēr Francija ir jau paziņojusi, ka ieguldīs auto industrijā, lai veicinātu nozares pāreju uz elektromobiļu ražošanu un kļūtu par vadošo “tīro transportlīdzekļu” ražotāju Eiropā. Sadarbojoties Vācijas un Francijas investīciju padomēm, tiek plānots attīstīt mākslīgās inteliģences stratēģiju.

Eiropā tiek runāts arī par vietējiem nodrošinājumiem stratēģisko resursu vajadzībām, piemēram, medicīnas iekārtu, zāļu un sejas masku ražošana. Uz to norāda arī EK pētījums par potenciālajām investīciju jomām [22], līdztekus digitalizācijai, inovācijām un investīcijām. Šādi dalībvalstu plāni visdrīzāk mainīs esošās ražošanas ķēdes. Līdz ar to Latvijai tas var nozīmēt zaudēt daļu ražošanas (piemēram, auto detaļu ražošanā), ja laikus nepārorientējas, vai potenciāli iegūt jaunus noieta tirgus.

Tikmēr Latvijā, tāpat kā ES, ir bijuši izstrādāti un arī šobrīd ir jauni, aktuāli ekonomikas attīstības vai atjaunošanas plāni [23]. Tomēr IKP uz personu (pēc PPP) joprojām sasniedz tikai 69% no ES vidējā (2019), ar Baltijā zemāko rādītāja pārmaiņu tempu pēdējā desmitgadē: attiecīgi Latvija +9 pp, Igaunija +14 pp, Lietuva +18 pp. Tikmēr EK novērtējums par Atveseļošanas fonda ieguldījumu ietekmi uz ekonomiku, mobilizējot projektus 2021. un 2022. gadā, ir robežās no 1 pp līdz 2,25 pp klāt pie reālā IKP pārmaiņu tempa (salīdzinājumā ar bāzes scenāriju). Vienlaikus samazinot parāda līmeni pret IKP robežās no 0.5pp līdz 3.25pp līdz 2024. gadam zema parāda līmeņa valstu grupā, t.sk. Latvija.

Kādās jomās ES finansējums varētu nest vislielāko ieguvumu Latvijas ekonomikai nākotnē?

Atbilde, protams, nav viennozīmīga. Tomēr ir kritēriji un iestrādes, kas ļauj pieņemt, ka vieniem pasākumiem atdeves un izaugsmes potenciāls ir augstāks kā citiem, jo spēja operatīvi investēt šoreiz būs kritiska. Horizontāls redzējums: atbalstīt produktu komercializāciju, ražošanas modernizāciju un cilvēkresursu attīstību.

Tikmēr nozaru skatījumā tālāk tiktu izsvērti trīs priekšlikumi Ekonomikas atveseļošanas fonda investīciju virzieniem Latvijā (bet saraksts nav galīgs):

1. Investīcijas nozarēs ar zemu importa komponenti: piemēram, informācijas tehnoloģiju (IT) un digitālās tehnoloģijas, izglītība, veselība, kā arī būvniecība.

Uz digitālās izaugsmes potenciālu Latvijā ir norādījuši daudzi, arī Ārvalstu investoru padome. Šobrīd visattīstītākās digitālās ekonomikas ES valstu vidū (saskaņā ar EK digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI)), ir Somija, Zviedrija un Dānija. Latvija šajā indeksā 2020. gadā ir noslīdējusi uz 18. vietu, kritums ir par 3 vietām salīdzinājumā ar pērnā gada vērtējumu. Galvenie DESI 2020 klupšanas akmeņi, kurus varētu risināt ar publisko investīciju palīdzību Latvijā, ir šādi:

Zema digitālo tehnoloģiju integrācija biznesa procesos, t.i., uzņēmēji nepietiekami izmanto digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas. Snieguma rādītājs Latvijā pamazām uzlabojas, bet joprojām esam 23. vietā;

Zems sniegums cilvēkkapitāla rādītājā, t.i., zems iedzīvotāju digitālo pamatprasmju līmenis un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistu īpatsvars, kas Latvijā ir tikai 1,7 % no kopējā nodarbināto skaita (vidējais rādītājs ES ir 3.9 %). Tātad pamatā DESI 2020 norāda uz nepieciešamību attīstīt cilvēkresursus un mainīt domāšanu. IKT speciālistu sagatavošanas un digitālo prasmju paaugstināšanas jomā ir iespējams vienlīdz attīstīt augstskolu programmas un starpdisciplinārus kursus mūžizglītības vai karjeras attīstības jomā, sniedzot uzņēmumu vadītājiem un darbiniekiem zināšanas un prasmes dažādu biznesa procesu digitalizācijai un automatizācijai.

Savukārt sabiedriskajā sektorā tālāka digitālo tehnoloģija integrācija, sekmējot programmu “spēju sarunāties”, padarītu efektīvāku pakalpojumu sniegšanu, piemēram, vēl ātrāka uzņēmumu un iedzīvotāju gada pārskatu iesniegšana, nedublējot Uzņēmumu reģistra (UR) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošos datus, vai arī centralizēta veselības datu uzkrāšana (ērču potes, recepšu zāles, aprūpe utt.).

Savukārt labi novērtēta DESI 2020 ietvaros ir publisko e-pakalpojumu esamība un platjoslas interneta pārklājums Latvijā. Abiem rādītājiem problēma drīzāk ir tālākas pieejamības vai pieprasījuma pusē, nevis piedāvājuma. Tikai 38% mājsaimniecību abonē vismaz 100 Mb/s platjoslas savienojumu [28]. Savukārt ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav kvalitatīva ātrgaitas interneta [29]. Abiem faktoriem, iespējams, problēma ir “pēdējās jūdzes” jeb pieslēgumā līdz gala lietotājam, bet kopumā tas negatīvi ietekmē spēju pilnvērtīgi īstenot kompetenču izglītības pieeju Latvijā.

Savukārt publisko e-pakalpojumu vidē pieejamus risinājumus, saskaņā ar "Eurostat" novērtējumu 2019. gadā 20% aptaujāto Latvijā nav izmantojuši, “jo tas nav bijis obligāti», savukārt pavisam niecīgs skaits respondentu sniedza atbildes, ka pakalpojums vispār nav bijis pieejams. Šo iespēju neizmantošana savukārt nosaka, ka nepieciešams uzturēt augstāku nodarbināto skaitu valsts sektorā, t.sk., lai nodrošinātu klātienes konsultācijas. Koronavīrusa pandēmijas ietekmē 2020. gadā Latvijas sabiedrības digitalizācija līmenis, visdrīzāk, ir palielinājies. Tomēr progresu ir piedzīvojušas arī pārējās ES dalībvalstis. Līdz ar to kāpums DESI 2021 varētu nesekot, tomēr ieguvums ir gudrāka un efektīvāka saimniekošana Latvijā, vienlaikus rādot paradumu maiņas potenciālu.

Pasaule nenovēršami digitalizējas, un tas nozīmē pieprasījumu pēc aizvien efektīvākiem pakalpojumiem tuvāk dzīves vietai. Tādējādi ES Atveseļošanas fonda investīciju plānā Latvijā varētu runāt arī par Viedo pilsētu (Smart city) attīstību, kas, starp citu, ietver viedo mobilitāti, enerģiju, ēkas, veselību, izglītību un citus pakalpojumus. Saskaņā ar KPMG pētījumu digitālo tehnoloģiju pieejamība ir viena no iespējām, kā uzlabot, piemēram, komunālo pakalpojumu piegādi pilsētās. Viedo ūdens mērītāju ieviešana Toronto, Kanādā ir ļāvusi pāriet uz caurskatāmāku rēķinu sagatavošanas modeli, kā rezultātā sūdzības par ūdens mērītāju problēmām ir būtiski samazinājušās. Domāju, ka līdzīgas ērtības un efektivitāte ir ienākusi arī Latvijā līdz ar viedo elektrības (dažviet arī siltumapgādes) skaitītāju ieviešana, tomēr šādi viedizēti ir 60% objektu Latvijā, un process būtu turpināms.

Tikmēr nemainot gadsimtiem seno pieeju pilsētu infrastruktūras attīstībā, tiek atbalstīts problēmu cēlonis lietām, ko ar otru roku tiecamies risināt – pilsētas kļūst lielākas, garākas, sastrēgumi pieaug, ietekme uz vidi pasliktinās. Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā (Jūnijs 2020 norādīts, ka pilsētās ceļu transports ir viens no galvenajiem gaisa piesārņojuma un siltumnīcefekta gāzu emisiju cēloņiem, turklāt sastrēgumi sabiedrībai izmaksā miljardus. Pastāv spēcīga saikne starp ilgtspējīgāku pilsētu mobilitāti un ekonomisko izaugsmi.

2009. gada "Reason" fonda pētījumā norādīts, ka pāreja uz brīvas plūsmas satiksmi varētu palielināt darba ņēmēju produktivitāti reģionos ar lielu satiksmes pārslodzi pat līdz 30 %. Tomēr auto ceļu kapacitātes palielināšanai ir spirāles efekts. Tas rada intensīvāku satiksmi un līdz ar to jaunus sastrēgumus. Tāpēc risinājums mobilitātes paaugstināšanai ir drīzāk meklējams citās, viedākās un videi draudzīgākās pieejās, piemēram, velo un elektro transports, visa veida sabiedriskā transporta integrācija pilsētas plūsmā u.tml.

Savukārt būvniecība ir joma, kur līdzekļus var ieguldīt daudz un ātri. Jau iepriekš ticis ziņots, ka kopējais finansējuma deficīts ceļu jomā lēšams ap 4 miljardiem eiro. Savukārt novecojušu mājokļu fonda dēļ personu īpatsvars, kas dzīvo mājokļos ar būtiskiem bojājumiem 2018. gadā Latvijā bija trešais augstākais ES, un tas mazina arī iedzīvotāju mobilitātes iespējas, tādējādi arī darba tirgus attīstību, īpaši reģionos.

Tomēr, tā kā ES Atveseļošanas fonds būs pieejams visā Eiropā, arī kaimiņvalstīs, tad, mobilizējot NextGen līdzekļus šajā virzienā, būvniecības nozare Latvijā ātri atdursies pret augšējo jaudu robežas. Tā ietekmē pieaugs cenas un uzbūvēt varēs mazāk kā citos apstākļos. Turklāt ēkas vai citi tamlīdzīgi instrumenti būtiski neuzlabos ekonomikas izaugsmes iespējas nākotnē, ja nepiešķirs nozīmi energoefektivitātei un alternatīviem energoresursiem (pasīvās mājas, saules kolektori vai tamlīdzīgi). Tikmēr ieguldījumi būtu virzāmi kritiski svarīgas infrastruktūras attīstībai, arī IT sektoram, piemēram, platjoslas interneta pieslēgumu nodrošināšanai līdz gala patērētājam, kā arī uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras pilnveidei, piemēram, administratīvi teritoriālās reformas ietvaros, kā arī, lai sekmētu investīciju piesaisti Eiropas stratēģisko nozaru/rezervju projektos.

2. Investīcijas nozarēs ar potenciāli augstu pievienoto vērtību. Latvijā izceļas, piemēram, kokrūpniecība un produkti no meža biomasas, viedo būvmateriālu ražošana, elektronisko iekārtu ražošana.

Katrā nozarē ir potenciāls ražot gan zemas, gan arī augstas pievienotās vērtības produktus. Tikmēr kolēģis Uldis Rutkaste ir izpētījis, ka Latvijā kokrūpniecība, būvmateriālu ražošana un elektronisko iekārtu ražošana izceļas uz citu fona ar to, ka tās spējušas straujāk nekā pārējās Latvijas nozares pietuvoties atbilstošo jomu produktivitātes līmeņiem Eiropas pārtikušajās valstīs. To sasniegtā pievienotā vērtība, rēķinot uz vienu darbinieku, jau pietuvojusies 40% no atbilstošā attīstīto valstu rādītāja. Tātad vismaz trijās nozarēs ir izveidoti labi pamati turpmākai attīstībai, kas būtu jāizmanto Latvijas labā.

Tomēr, ja būvmateriālu un elektronikas/elektrotehnikas ražošana ir vidēju un augstu ienākumu nozares, tad kokrūpniecība kopumā ir zemu ienākumu joma. Tikmēr, ņemot vērā Latvijā pieejamos resursus, uzkrāto pieredzi, zināšanas un attīstītu industrijas bāzi, kokrūpniecības potenciālu ir iespējams stiprināt, papildus ieguldot pētniecībā. Tas kopumā radītu labvēlīgus priekšnoteikumus bioekonomikas inovatīvu produktu attīstībai Latvijā no meža biomasas. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) institūta pētījumā “Meža biomasa – jauni produkti un tehnoloģijas”, identificējot perspektīvākos inovatīvos produktus, kurus varētu ražot Latvijā, ir norādīts uz trīs produktiem ar augstu pievienoto vērtību:

tekstilšķiedra no koksnes (īpaši liocels, kam ir labāka nodilumizturība kā viskozei, turklāt ražošanas process apkārtējai videi ir mazāk apgrūtinošs); ksilāns un tā atvasinājumi (salda viela, ko izmanto pārtikā un farmācijā; Austrija un Somija kā veiksmes stāts) bioeļļa (Ziemeļvalstīs ir attīstīts bioenerģijas sektors); Šiem trim bioproduktiem ir arī vislielākais komercializācijas potenciāls. Piemēram, augoša farmaceitiskās industrijas pieprasījuma rezultātā ksilola tirgus apjoms ik gadu pieaug par 3–4%, bet Latvijā ksilitolu neražo un neimportē.

3. Ieguldījums cilvēkkapitālā, piemēram, izglītības (arī mūžizglītības, karjeras izglītības u.tml.) un veselības jomas.

Izglītība un veselība ir horizontāli instrumenti, no kuru attīstības labumu gūst visa ekonomika. Pie digitalizācijas priekšlikumiem jau rakstīju par IKT speciālistu un digitālo prasmju paaugstināšanas iespējām, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju Eiropā. Tikmēr nākotnes izaicinājumus Latvijai metīs ne tikai modernizācija, bet arī demogrāfijas pārmaiņas. Saskaņā ar EK ziņojumu par Demogrāfijas pārmaiņu ietekmi Latvijā jau tuvāko 10 gadu laikā par 16% samazināsies darbspējīgo iedzīvotāju skaits, vidējam dzīves ilgumam turpmāk pieaugot vidēji par 3 gadiem desmitgadē. Tas nozīmē, ka esošajam darbaspēkam jākļūst produktīvākam, lai spētu uzturēt ekonomiku. Savukārt veselības aprūpei – efektīvākai, lai varētu nosegt gan ilgākas un plašākas veselības aprūpes vajadzības, gan palielinātu kvalitatīvas dzīves gadus, tādējādi sekmējot iespēju darba tirgū saglabāt vairāk cilvēku.

Turklāt, domājot par horizontālo nozaru attīstību, atgādināma ir arī iepriekš minētā iespēja Latvijai iesaistīties Eiropas stratēģisko nozaru/rezervju projektos. Eiropa meklēs jaunas ražošanas vietas tuvāk mājām, un Latvijai ir potenciāls šis investīcijas piesaistīt, ja ieguldīsim savos cilvēkresursos. Saskaņā ar Ārvalstu investoru novērtējumu izglītības un zinātnes kvalitāte 2019. gadā tika novērtēta ar “2.7” (5 punktu skalā), bet vadības līmeņa darbaspēka pieejamību ar “3.1”. Turklāt šie ir vieni no kritiskāk novērtētajiem investīciju klimata rādītājiem. Par izglītības nozares vajadzībām un attīstības virzieniem makroekonomika.lv vietnē pieejama rakstu sērija “Par izglītību: no viduvējības uz izcilību”.

Tikmēr ieguldījums cilvēkresursos nozīmē arī analītiskās kapacitātes stiprināšanu Latvijā, atbalstot pētījumus gan universitāšu institūtu ietvaros, gan neatkarīgu domnīcu līmenī. Tas veicinātu stratēģisku un ilgtspējīgu lēmumu pieņemšu, kuru ietekme stiepjas ārpus viena politiskā cikla.

EK Ekonomikas atveseļošanas fonda potenciālie investīciju virzieni, kas minēti šajā rakstā, nav vienīgie iespējamie. Tikmēr ir skaidrs, ka 12 miljardu eiro Latvijai nesīs gan strukturālas, gan makroekonomiskas implikācijas. Lai novērstu investīciju burbuli un sekmētu stabilitāti, svarīgi ir nodrošināt ne tikai gudru ieguldīšanu, bet arī sasaisti starp NextGen investīcijām (2021. – 2024.) uz MFF (2021. – 2027.), jo stratēģisku un lielu projektu īstenošana, visdrīzāk, būs ilgāka kā līdz 2024. gadam.

Noslēdzot rakstu, jāsaka, ka EK ir tikusi kritizēta par lēnu startu Covid-19 krīzē. Tomēr tālākā reakcija ir bijusi salīdzinoši ātra un apjomīga – gan Ekonomikas atveseļošana plāns, gan valsts atbalsts regulējuma pārmaiņas, gan fiskālās disciplīnas prasību mīkstināšanā. Jautājums ir par dalībvalstu spēju vienoties, tomēr kopumā ir vērojama izpratne un vēlme iet šo ceļu kopā. To, vai EK piedāvājums būs bijis vēsturisks, varēsim vērtēt pēc 20 gadiem, tomēr EK priekšlikums ir potenciāli nozīmīgs instruments Eiropas un Latvijas ekonomiskajai izaugsmei. Arī turpmākais laiks solās būt interesants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Iekštelpās pulcēties varēs līdz 1000 cilvēkiem; mazinās ierobežojumus ēdinātājiem un kultūrai

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17.augusta iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā, kā arī tiks mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, paredz otrdien valdības atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000. Tiek mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem tiks atļauts strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem. Tāpat tiek samazināta uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmā nepieciešamā platība - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Rosina no jaunnedēļas ļaut iekštelpās pulcēties līdz 1000 cilvēkiem

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) rosina no 17.augusta ļaut iekštelpās vienlaicīgi pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā, kā arī mazināt ierobežojumus ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, liecina tās sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000.

Ministrija rosina mazināt ierobežojumus ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem arī rosināts ļaut strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem.

Legāli tikai līdz pusnaktij 

Latvijā noteiktie darba laika ierobežojumi bāriem, naktsklubiem, azartspēļu namiem un izklaides...

Arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām plānots ļaut strādāt līdz plkst.2 - par divām stundām ilgāk. Veselības ministrijā (VM) skaidro, ka šādas vietas pamatā ir organizētas un var nodrošināt cilvēku plūsmas kontroli un to, kā tiek ievēroti Covid-19 ierobežošanas noteikumi.

Tāpat rosināts samazināt uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmo nepieciešamo platību - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem. Savukārt prasība ēdinātājiem nodrošināt divu metru distanci starp galdiņiem tiktu saglabāta.

Vienlaikus rosināts saglabāt nosacījumu, ka cilvēku skaits, kas vienlaicīgi pulcējas konkrētā vietā, nedrīkst pārsniegt 50% no konkrētās vietas kapacitātes.

Ņemot vērā šīs izmaiņas, kā arī to, ka no 1.augusta brīvā dabā vienlaicīgi var pulcēties 3000 cilvēku, rosināts arī pārskatīt normu, kas nosaka pienākumu pasākuma organizatoriem vai pakalpojuma sniedzējiem, kuru telpu platība pārsniedz 1000 kvadrātmetrus, izstrādāt pasākumu plānus, lai ieviestu Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietā vai pasākuma norises vietā.

Jaunā norma paredz, ka pasākumu plāns Covid-19 izplatības ierobežošanai, paredzot cilvēku plūsmu plānošanu un citus pasākumus, būs jāizstrādā saimnieciskā pakalpojuma sniedzējiem un pasākuma organizētājiem, kuru pasākuma norises laikā vai saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas laikā var pulcēties vairāk nekā 500 cilvēku - gan iekštelpās, gan brīvā dabā.

Tāpat VM rosina noteikt, ka jaunais valstu saraksts, no kurām atgriežoties, ir jāievēro 14 dienu pašizolācija stājas spēkā dienu pēc tā publicēšanas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā, proti sestdien. VM skaidro, ka SPKC šo sarakstu savā tīmekļa vietnē publicē piektdienā, un atbilstoši esošajam regulējam saraksts uzreiz stājas spēkā. Līdz ar to sabiedrībai ir grūtības to piemērot, jo nav iespējams izsekot, no kura brīža jānodrošina attiecīgo nosacījumu ievērošana. Tādēļ tiek rosināts noteikt konkrētu brīdi, kurā SPKC publicētais valstu saraksts tiek piemērots.

Ņemot vērā to, ka ir iespējamas situācijas, kad Latvijas robežu šķērso persona, kas Covid-19 jau ir pārslimojusi un nevar inficēt citus cilvēkus, tiek rosināts noteikt, ka šie cilvēki var neievērot pašizolāciju, ierodoties no valsts, kas ir publicēta SPKC tīmekļa vietnē kā valsts attiecībā, uz kuru ir attiecināmi īpaši piesardzības vai drošības pasākumi. Šādos gadījumos personas rīcībā būtu jābūt ārsta slēdzienam par pārslimotu Covid-19, kuru persona var uzrādīt ģimenes ārstam. Nepieciešamības gadījumā ģimenes ārsts šīm personām var nozīmēt Covid-19 antivielu testu, lai pārliecinātos par slimības gaitu.

Ņemot vērā to, ka atsevišķās situācijās personām, kurām ir pozitīvs Covid-19 tests, ir nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi ārstniecības iestādē, piemēram, nepieciešams veikt antivielu testu, lai pārliecinātos, vai tiešām persona ir infekcioza, rosināts ieviest iespēju, ka persona, kurai ir apstiprināts Covid-19, var pamest dzīvesvietu, lai ar ārsta norīkojumu apmeklētu ārstniecības iestādi.

Šādā gadījumā persona uz ārstniecības iestādi dotos, maksimāli ievērojot piesardzības pasākums - lietojot medicīnisko sejas maksu, neizmantojot sabiedrisko transportu un ievērojot citus piesardzības pasākumus saskaņā ar ārsta norādījumiem.

VM tāpat rosina noteikt izglītības iestādēs atbildīgās personas par Covid-19 ierobežojošiem pasākumiem. Atsākoties klātienes mācību procesam, ministrijas ieskatā, ir svarīgi, lai šīs personas varētu pēc iespējas operatīvāk atklāt saslimšanas gadījumu izglītības iestādē, spētu operatīvi rīkoties un informēt SPKC. Šai personai, saskaņā ar ministrijas piedāvājumu, nav jābūt sertificētai ārstniecības personai, bet šādus pienākumus varētu veikt jebkura reģistrēta ārstniecības persona.

Pēdējo nedēļu laikā Covid-19 izplatība pasaulē, tai skaitā arī Eiropas Savienībā (ES) pakāpeniski palielinās. ES Covid-19 saslimstības rādītājs palielinājies par 19%. Arī Latvijā novērojama neliela kumulatīvā Covid-19 14 dienu saslimstības rādītāja palielināšanās no 1,7, kas bija reģistrēts 27.jūlijā uz 2,9 - 3.augustā. Pagājušajā nedēļā apmēram 35% saslimšanas gadījumu saistīti ar uzturēšanos ārvalstīs. Vietējas izcelsmes Covid-19 saslimšanas gadījumi ir saistīti ar vietējiem perēkļiem.

Tādēļ, ministrijas ieskatā, Latvijā Covid-19 izplatība tiek kontrolēta un ir iespējas mazināt atsevišķus ierobežojumus.

Ministrijā skaidro, ka, lai nodrošinātu sabiedrības līdzestību ieviestajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem, ir jāveic to pakāpeniska mazināšana, situācijā, kad ir zemi Covid-19 izplatības riski valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Eiropas valstis noteikušas jaunus ierobežojumus, sevišķi ceļošanai uz Itāliju, kas ir Covid-19 smagāk skartā valsts Eiropā.

Austrija brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņiem piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.

Austrijā aizliegti arī pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāries uz e-apmācību.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Malta pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balstoties uz to, ka koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" izpētē patlaban vēl ir daudz nezināmā, kā arī ņemot vērā vīrusa infekciozitāti, patlaban nav pamata uzskatīt, ka siltāku laikapstākļu parādīšanās novedīs pie "Covid-19" izzušanas, pie šāda secinājuma savā pētījumā nonācis Hārvarda universitātes epidemiologs Marks Lipsičs.

Kā norāda epidemiologs, apgalvojums, ka sauss un auksts klimats rada labākus apstākļus gripas izplatībai, ir patiess, tomēr vēl nav zināms, cik nozīmīgs šis faktors būs attiecībā pret "Covid-19".

Lai gan, balstoties uz zināmo par citu līdzīgu koronavīrusu izplatību, var secināt, ka šādi vīrusi izplatās labāk tieši ziemā, šis faktors pats par sevi neapturēs slimības izplatību, uzsver Lipsičs.

Salīdzinot "Covid-19" ar gripu, eksperts secinājis, ka jaunais koronavīruss varētu turpināt izplesties arī pēc siltāku laikapstākļu parādīšanās, jo, atšķirībā no gripas, cilvēkiem pret to vēl nebūs izveidojusies imunitāte. Lipsičs argumentē, ka gadalaiku nomaiņa un izglītības iestāžu brīvlaiki, kas sekos pakārtoti, varētu samazināt infekciozitāti, bet ne apturēt "Covid-19" izplatību pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Covid-19 skartie uzņēmēji no šodienas var pieteikties ALTUM atbalsta programmām

Lelde Petrāne, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes skartie uzņēmumi no šodienas, 25. marta, var pieteikties pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

Abi atbalsta instrumenti izstrādāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un to īstenošanu saskaņojusi Eiropas Komisija. Garantijas banku kredītu brīvdienām ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem paredzēti uzņēmējiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ALTUM krīzes skartajiem uzņēmējiem nodrošinās atbalsta instrumentus

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nozares, kurām pieejams pabalsts darbiniekiem uzņēmuma dīkstāves periodā

Lelde Petrāne, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu vīrusa Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un nodrošinātu atbalstu krīzes skarto nozaru darba devējiem un viņu darbiniekiem dīkstāves periodā, šā gada 24. marta sēdē Ministru kabinets apstiprināja krīzes skarto nozaru sarakstu un atbalsta (dīkstāves pabalsts) nosacījumus nodarbināto algas izmaksai uzņēmuma dīkstāves periodā.

Tuvākajās Ministru kabineta sēdēs plānots lemt par atbalsta mehānismu citiem dīkstāvē esošajiem uzņēmumiem, kas strādā nozarēs ārpus šī saraksta.

"Sākotnējie atbalsta mehānismi tika apstiprināti uzņēmumiem, ko tiešā veidā skāra ārkārtas stāvokļa ierobežojumi, taču apzināmies, ka patiesais skarto nozaru skaits ir plašāks, tādēļ arī citām nozarēm būs iespēja pieteikties atbalstam," pauž ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Sandis Ģirģens.

Latvijā Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku sākotnēji vistiešākā veidā izjūt transporta, tūrisma un viesmīlības nozare, izklaides, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, kā arī izglītības sektors, norāda Ekonomikas ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai Latvija ieklausās ES prasībās atbalstīt tautsaimniecību?

ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā krīze ir smags pārbaudījums katrai valstij, noteiktie valstu ierobežojumi ir apstādinājuši daudzas nozares, savukārt, pētījumi lēš, ka Eiropā varētu tikt zaudēts ap 12 miljoniem pastāvīgo darba vietu [1].

Šāds "sitiens" ekonomikai nepārprotami atstās ilgtermiņa sekas, tādēļ gan valstu valdības, gan arī Eiropas Savienības (ES) institūcijas strādā pie nākotnes plāniem, kas vērsti tieši uz ekonomikas atveseļošanos pēc globālās krīzes.

Nedz Eiropas Komisija, nedz arī Eiropas Parlaments nav nākuši klajā ar oficiālu paziņojumu par nozarēm, kuras dalībvalstīm būtu jāatbalsta Covid -19 krīzes laikā vai pēc tās. Piemēram, saistībā ar valsts atbalsta nosacījumu pagaidu noregulējumu Komisija ļauj pašām valstīm izvēlēties, kā un kam tiks piešķirts atbalsts. Padarot elastīgākus valsts atbalsta nosacījumus un ieviešot pagaidu noregulējumu valsts atbalsta piešķiršanai, Komisija atstājusi katras valsts ziņā noteikt, kam atbalsts būtu jāpiešķir un pēc kādiem kritērijiem jāvadās atbalsta piešķiršanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku loma ekonomikas stabilizācijā

Anna Mišņeva, ZAB "Ellex Kļaviņš" zvērināta advokāte, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad 2019. gada nogalē parādījās informācija par Covid-19 izplatību Ķīnā, bija grūti iedomāties, ka pēc nepilniem četriem mēnešiem šis vīruss ietekmēs mūsu dzīvi.

Tā draudi likās ļoti tāli un nereāli. Nu jau Covid-19 plosās arī mūsu reģionā, parādot, cik trausla patiesībā ir pasaules ekonomika un mūsu ierastā dzīve. Uzņēmumi, kam ir sadarbības partneri Ķīnā, sajutuši šo krīzi ātrāk, bet tagad tā radījusi apvērsumu teju ikviena Latvijas uzņēmuma darbībā un iedzīvotāja ikdienā.

Lai samazinātu krīzes sekas, valsts piedāvā plašu finansiālā atbalsta programmu grūtībās nonākušajiem. Par valsts atbalsta programmām daudz stāstīts medijos. Taču cita informācija, kas pēdējās dienās nākusi no finanšu pakalpojumu uzraugu puses, nav guvusi tik plašu rezonansi, jo ir saprotama un domāta šauram profesionāļu lokam. Vēstījums no Eiropas un Latvijas banku un finanšu iestāžu uzraugiem ir pietiekami skaidrs - bankām ir jāatbalsta ekonomikas līdztekus valsts sniegtajam atbalstam ārkārtējā situācijā. Pateicoties 2008. gada finanšu krīzei, kapitāla pietiekamības un likviditātes novēršanas ziņā bankas šobrīd ir daudz stabilākas, kas ļaus tām kļūt par daļu no Covid-19 risinājuma, sniedzot atbalstu gan krīzes, gan sagaidāmās recesijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai radīto mobilo lietotni "Apturi Covid" līdz šim lejupielādējuši 100 000 iedzīvotāju, informēja "LMT" preses sekretāre, "Apturi Covid" komunikācijas vadītāja Elīna Lidere

Visbiežāk lietotne lejupielādēta dienās, kad atklāti jauni Covid-19 uzliesmojumi.

"Pēc atkārtota Covid-19 uzliesmojuma redzam, ka lietotnes "Apturi Covid" loma un iedzīvotāju interese par to pieaug," norāda E. Lidere.

No 29. maija ir pieejama Latvijā izstrādātā brīvprātīgā kontaktu fiksēšanas lietotne "Apturi Covid".

Mobilo lietotni "Apturi Covid" brīvprātīgi un bez maksas radījuši pašmāju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares un zinātnes pārstāvji, lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā.

Lietotne "Apturi Covid" neievāc GPS datus un neizseko lietotājus, akcentē E. Lidere. Viedtālruņi, kuros tā būs uzstādīta, ar "Bluetooth" palīdzību apmainās ar signāliem jeb digitāliem "rokasspiedieniem", ko uzglabā lietotāja tālrunī šifrētā veidā. Ja viena tālruņa lietotājs saslimst, otrs tiek brīdināts, ka kādā brīdī savās ikdienas gaitās ir saskāries ar Covid-19 inficētu cilvēku. Inficētā persona un vieta, kur noticis kontakts, lietotājam paliek anonīma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Covid-19 krīze palielinās emigrāciju no Latvijas?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 01.07.2020

1. attēls. Emigrācija no Latvijas (tūkst. iedzīvotāju)

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laicīgi rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru, un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm, teikts jaunakajā "Swedbank" Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā.

Krīzes laikā reformas uzsākt ir vienkāršāk nekā "miera" laikos, kad nav steidzamības sajūtas un jācīnās ar politiskās gribas trūkumu. Tāpēc gan Latvijai, gan pārējām Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ekonomikām krīze rada iespēju uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts nākotnes attīstības iespējas, norāda eksperti.

Ziemeļvalstu un Baltijas pozīcija cīņā ar Covid-19 drīzāk vērtējama kā laba, tomēr krīze izceļ arī trūkumus. Piemēram, Latvijas veselības nozare nav sakārtota, un tās finansējums jau gadiem bijis nepietiekams. Latvija arī ievērojami atpaliek no reģiona kaimiņiem digitalizācijas ziņā. Krīze rada iespēju šos un citus trūkumus risināt. Latvijas trumpis ir spēja ātri reaģēt gan valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī, lai veiktu nepieciešamās reformas, pārorientētos, un atrastu jaunas iespējas arī grūtos laikos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklēs iespējas palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā Covid-19 dēļ, pieļaujot ieteikumus neievērojušajiem ceļotājiem tās neapmaksāt.

Otrdien valdības sēdē ministru vidū izvērsās diskusija par iespēju ierobežot slimības lapu apmaksu tiem cilvēkiem, kuri pēc valsts brīdinājuma tomēr ir devušies uz Covid-19 vīrusa skartajiem reģioniem, kā arī par iespējām palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā.

Skatot Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu par darbnespējas lapu izsniegšanu saistībā ar Covid-19, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vērsa uzmanību uz to apmaksas kārtību, kas paredz, ka pirmās desmit dienas apmaksā darba devējs. Kā akcentēja premjers, viņš vēlas pārliecināties, ka viss ir līdz galam izdomāts un ir pareizi, ka šīs pirmās desmit dienas uzņemas "privātas rokas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspils mēbeļu uzņēmums SIA "Dižozols plus" - pēc dezinfekcijas vienā no ražošanas blokiem strādājošajiem konstatētās saslimšanas ar Covid-19 dēļ - turpina darbu, sacīja uzņēmuma līdzīpašnieks, valdes loceklis Ģirts Plakans.

Pēc viņa teiktā, galdniecības bloks, kurā strādājošiem konstatēts Covid-19, ir "pamatīgi dezinficēts". Visi "Dižozols plus" darbinieki, kuriem konstatēta saslimšana ar Covid-19, atrodas karantīnā savās mājās. Apzinātas arī šo darbinieku kontaktpersonas, kurām arī ir nozīmēta karantīna mājās.

Savukārt pārējie uzņēmuma darbinieki, kuriem saslimšana ar Covid-19 nav konstatēta un kuri nav bijuši kontaktā ar vīrusa skartajiem cilvēkiem, turpina darbu iztīrītajās telpās. Papildus jau līdzšinējiem uzņēmumā ieviestajiem drošības pasākumiem darbinieki aprīkoti ar speciālām stikla maskām un aizsarglīdzekļiem. Tāpat pirms darba vietas apmeklējuma kompānijas apsardze ikvienam izmēra temperatūru un pārliecinās par šo cilvēku veselības stāvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Covid-19 uzliesmojuma dēļ SPKC vērš Aqua Luna un Riviera apmeklētāju uzmanību

LETA, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 uzliesmojuma dēļ Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina Rīgā esošo restorānu "Aqua Luna" un "Riviera" jūnija beigās apmeklējušos cilvēkus sekot līdzi savam veselības stāvoklim.

SPKC pārstāve Elīna Dimiņa žurnālistiem pastāstīja, ka personām, kuras 27.jūnija vakarā apmeklējušas restorānu "Aqua Luna" vai 28.jūnija vakarā bijušas restorānā "Riviera" Rīgā, tuvākās divas nedēļas ir rūpīgi jāseko līdzi savam veselības stāvoklim un Covid-19 raksturīgo simptomu parādīšanās gadījumā jāsazinās ar ārstu vai jāzvana uz vienoto tālruni Covid-19 testa pieteikšanai.

Minētā prasība saistāma ar Covid-19 uzliesmojumu, kā dēļ jau vairākiem cilvēkiem ir konstatēta saslimšana ar vīrusu.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti septiņi saslimšanas gadījumi, bet šonedēļ kopumā - jau desmit.

Pagājušajā nedēļā tika reģistrēti astoņi saslimšanas gadījumi, un pieci no tiem bija ievesti no citām valstīm - cilvēki inficējušies Zviedrijā, ASV, Indonēzijā, Šveicē. Bijuši arī daži sekundāri gadījumi, kad infekcija izplatījusies Latvijas iedzīvotāju vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saslimšanas gadījumi ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 reģistrēti visos Latvijas reģionos, izņemot Kurzemi un Vidzemi, liecina Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) publicētā informācija.

Visvairāk saslimšanas gadījumu reģistrēts Rīgā un galvaspilsētas reģionā, bet vismazāk Zemgales un Latgales reģionos.

SPKC norāda, ka sīkākus datus patlaban centrs nevarot atspoguļot, lai pasargātu konkrētos pacientus no sensitīvo datu izpaušanas.

Pieaugot gadījumu skaitam, dati tiks publicēti Latvijas novadu sadalījumā, sola SPKC.

Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī Latvijā konstatēti vēl deviņi inficēšanās gadījumi ar Covid-19, tādējādi kopumā valstī reģistrēti 26 ar šo vīrusu saslimuši iedzīvotāji. Pēdējā diennaktī veikti 258 laboratoriskie izmeklējumi, no tiem pozitīvi bijuši deviņi. Kopā izmeklētas 666 personas.

Piektdien visā Latvijā spēkā stājas ierobežojumi, kas saistīti ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. Ārkārtējā situācija valstī izsludināta saistībā ar Covid-19 izplatību un būs spēkā līdz 14.aprīlim ar mērķi ierobežot infekcijas izplatību. Paredzēts, ka šodien valdība nolems par vēl stingrākiem ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Epidemiologiem negūstot informāciju par piecu jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 slimnieku inficēšanās gaitu, speciālisti atzinuši, ka Latvijā ir sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs trešdien preses konferencē uzsvēra, ka šī diena ir nozīmīga ar to, ka pirmo reizi konstatēti pacienti, kuriem nav skaidra epidemioloģiskā saite ar kādu konkrētu saslimšanas gadījumu vai ceļojumiem uz ārzemēm.

Saslimšanas gaita līdz šim nav izsekojama pieciem cilvēkiem, skaidroja SPKC pārstāvis. Šie cilvēki dzīvo Rīgā, tomēr tos nevieno, piemēram, kāda profesionāla darbība. Minēto pacientu vidū ir gan studenti, gan pensionāri, un lielākoties šie cilvēki analīzes veikuši par saviem līdzekļiem.

Perevoščikovs arī pastāstīja, ka daži ar Covid-19 inficēti cilvēki nav norādījuši uz to, ka bijuši ārzemēs vai viņiem bijis kontakts ar kādu jau ar Covid-19 inficējušos vai ārzemēs bijušu cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas stratēģijā Covid-19 seku pārvarēšanai - pieci rīcības virzieni

Lelde Petrāne, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pārvarētu Covid-19 vīrusa radīto krīzi Latvijā, kā arī pēc iespējas ātrāk atgrieztos ne tikai līdz pirmskrīzes perioda līmenim, bet arī to pārsniegtu,izstrādāts Latvijas ekonomikas atjaunošanas plāns "Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai", kuru otrdien apstiprinājis Ministru kabinets.

"Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši turpināsies vīrusa izplatība Eiropā un pasaulē. Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir stratēģisks ietvars ar kompleksu pasākumu kopumu, kas ļaus pārvarēt Covid-19 un tā ietekmes ierobežošanas pasākumu izraisīto ekonomikas krīzi, fokusējoties ne vien uz tautsaimniecības stabilizāciju, bet arī uz krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanu," skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Stratēģijas Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai īstermiņa mērķis ir panākt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmumu darbību, savukārt ilgtermiņā panākt produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga preču un pakalpojumu eksporta attīstībai. "Vienlaikus ir svarīgi mazināt bezdarbu un mazkvalificēto darbinieku īpatsvaru, attīstīt un paaugstināt inovācijas un pētniecības kapacitāti, veicināt digitalizācijas risinājumus un finanšu instrumentu pieejamību uzņēmējiem," informē ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori, kuru viedoklis par Covid-19 ietekmi uz biznesa vidi apkopots Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktajā pētījumā, apliecina, ka pandēmijas krīze jau pašreiz ir skārusi lielāko daļu uzņēmumu. Investori īpaši uzsver nepieciešamību pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības klimatu Latvijā ilgtermiņā.

Kā uzsver pētījuma autori, "SSE Riga" profesors Arnis Sauka un FICIL politikas veidotāja Linda Helmane, 45 ārvalstu investoru Latvijā viedokļu apkopojums veikts ar mērķi sniegt valdībai un publiskajam sektoram informāciju, kas veicinātu stratēģisku un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, mazinot krīzes negatīvo ietekmi. Pētījuma rezultāti parāda, ka Covid-19 pandēmija jau pašreiz ir atstājusi negatīvu ietekmi uz lielāko daļu aptaujāto uzņēmumu - pieprasījumam pēc to produktiem un pakalpojumiem krītoties robežās no 5% līdz pat 100%.

Kā būtiskākās problēmas, ar kurām pašlaik saskaras ārvalstu investori, tiek minēta darbinieku un klientu veselības, drošības un iespēju strādāt attālināti nodrošināšana, kā arī uzņēmējdarbības nepārtrauktība kopumā laikā, kad konkrētas saimnieciskās darbības un darījumi ir apturēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SPKC fiksējis trīs Covid-19 uzliesmojumus, inficēto skaits varētu būt lielāks

LETA, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) šonedēļ fiksējis trīs Covid-19 uzliesmojumus, turklāt reālais ar Covid-19 saslimušo skaits varētu būt lielāks, nekā patlaban liecina oficiālie dati, šodien valdības sēdē pastāstīja SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa.

Dimiņa skaidroja, ka šonedēļ ir mainījusies Covid-19 gadījumu struktūra. Puse saslimušo ir SPKC identificētās saslimušo kontaktpersonas. Tikai seši pozitīvi Covid-19 gadījumi saistīti ar atgriešanos no ārzemēm, kas no kopējā saslimušo skaita ir aptuveni 17% iepretim pagājušajai nedēļai, kad šādu saslimšanas gadījumu bija aptuveni puse.

Iezīmējusies jau martā pieredzētā saslimušo grupa - cilvēki, kuri, visticamāk, saslimuši, kontaktējoties ar atbraucējiem no ārzemēm.

Covid-19 uzliesmojuma dēļ saīsina sabiedriskās ēdināšanas vietu darba laiku 

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību un novērstu arvien jaunus slimības uzliesmojumus, Ministru kabinets...

Ar desmit gadījumiem vēl tiek strādāts, lai saprastu, kā notikusi inficēšanās. Šo gadījumu vidū ir personu loks, kuru risku anamnēzē norādīta publisku vietu - restorānu, bāru - apmeklēšana. Tie ir salīdzinoši gados jaunāki cilvēki, kurus vieno izklaides dzīvesveida faktors, skaidroja Dimiņa.

Šonedēļ SPKC kopumā ir fiksējis trīs Covid-19 uzliesmojumus. Otrdien un trešdien SPKC vēstīja par pirmo uzliesmojumu, kas bija saistīts ar kādas kompānijas apmeklētajiem restorāniem "Aqua Luna" un "Riviera". Savukārt tagad papildus klāt nākuši vēl divi uzliesmojumi.

Viens gadījums ir saistīts ar vismaz divu izklaides vietu apmeklēšanu vakarā, bet otrs - ar vienas skolas beidzēju pašorganizētu atpūšanos vairākās atpūtas vietās divu vakaru garumā.

Izsludina vēl vairākas publiskas vietas, kur bijis risks inficēties ar Covid-19 

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi, turpinot jau uzsāktās epidemioloģiskās...

"Tie ir uzliesmojumi, kas veido nozīmīgu saslimušo daļu, kas liek mums satraukties par to, ka skartā populācija varētu būt lielāka, jo jauniešu kontaktu veids ir pietiekami aktīvs, turklāt cilvēki bieži vien norāda, ka izklaides vietās tiek satikti paziņas," skaidroja Dimiņa.

Viņa uzsvēra, ka pamata lielam satraukumam nav, taču nevar arī justies ļoti mierīgi.

Vērtējot Covid-19 gadījumu struktūru, iezīmējas zināmas līdzības ar situāciju agrā pavasarī, kas liek domāt, ka sabiedrībā varētu būt lielāks inficēto skaits, nekā SPKC patlaban redz.

"Šis ir īstais brīdis, lai domātu par ierobežojumu pastiprinājumiem," secināja Dimiņa.

Kā ziņots, šonedēļ Latvijā manāmi palielinājies jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits. Aizvadītajā diennaktī valstī veikts 1841 Covid-19 tests un reģistrēti 11 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Zināms, ka viens saslimušais atgriezies no ārvalstīm, pieciem saslimušajiem bijis kontakts ar saslimušo. Ar vēl pieciem saslimušajiem SPKC sācis saziņu.

Līdz šim valstī veikti 165 610 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas ir 1165 personas un 30 mirušas. Savukārt atveseļojušies ir 1019 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam

Lelde Petrāne, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam.

Lai VID varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu darbiniekiem un nodokļu samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos plašākam krīzes skarto darba devēju lokam, ir papildināti 2020.gada 26.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem".

Grozījumi ļauj sniegt atbalstu arī jaunākiem uzņēmumiem, kā arī palielina pieļaujamo nodokļu parāda apmēru.

Tā, sākot no šā gada 4.aprīļa, atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019.gada 1.marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020 gada martā vai aprīlī aprēķina, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret pērnā gada martu vai aprīli.

Komentāri

Pievienot komentāru