Jaunākais izdevums

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Šis plāns uztverts kā palīdzības pasākumi Covid-19 visvairāk skartajām reģiona valstīm, kurām budžeti izskatās nepārliecinošāki un attiecīgi arī līdzekļi, ko likt pretī ekonomikas nedienām, ir ierobežotāki. Šim plānam gan nepieciešams visu Eiropas valstu atbalsts. Uzreiz pret to iebilda, piemēram, Austrija, kas lika noprast, ka palīdzība šādām valstīm tomēr būtu jāsniedz vairāk vai mazāk klasisku aizdevumu veidā. Tomēr tam, ka par šāda plāna nepieciešamību nu runā Vācija (kura ir faktiski piekāpusies), ir milzīgs svars. Tas var nozīmēt, ka ar to galu galā nākas samierināties arī citiem.

Pēdējā laikā daudz runāts par dziļo plaisu, ko pandēmija vēl lielākā mērā izcēlusi starp reģiona dienvidiem un ziemeļiem. Situācija nav vienkārša. Dienvidi ir apvainojušies, ka ziemeļi tos atstāj novārtā. Savukārt ziemeļi negrib sajusties, ka dienvidi tos konstanti izmanto, kur šāda sajūta ilgākā termiņā pie kopēja parāda var būt arvien izteiktāka.

Pagaidām nav skaidrs, kā šī gigantiskā naudas summa tiks tērēta. Viens ir tas, ka šī nauda daudz lielākā mērā aizceļos uz Dienvidu valstīm. Potenciāli pastāv arī citas "proporcionalitātes" problēmas, kas arī mūsu ne visai bagāto valsti, kurā Covid-19 sevi tomēr pieteicis mazāk nikni (bet ekonomika tāpat kritīs ļoti strauji), var pie šīs naudas apguves atstāt kaut kur krietni perifērijā. Varbūt pat Latvijai būs jāpiemaksā, lai glābtu "vairāk cietušās" Francijas vai Spānijas uzņēmumus.

Par šo plānu un dažādām tā detaļām nu gaidāmas diskusijas un, piemēram, "The Wall Street Journal" raksta, ka tas reāli darboties varētu sākt vien nākamajā gadā. Tas pie šiem apstākļiem izskatās kā vesela mūžība. Reaģējot uz Francijas un Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumiem, vairāku Eiropas valdību parāda ienesīgums ceļoja zemāk un eiro cena pieauga. Kopumā gan finanšu tirgū reakcija, izpaliekot detaļām, uz šo milzīgo plānu pagaidām bijusi visai ierobežota.

Situācija gan tajā pašā Vācija izskatās visai interesanta. Valsts kanclere Angela Merkele publiski sludina solidarizēšanos. Vienlaikus Merkele izvairās no apgalvojumiem. "Mēs sniedzam priekšlikumu - es domāju, ka tas palīdzēs panākt vienprātību visās 27 ES valstīs. Bet mēs nevaram nevienu piespiest," teikusi Vācijas vadītāja. Interesants varētu būts aspekts – nu kauliņi daļēji ir izmesti, bet, ja par šo plānu Eiropā tomēr nevienojas vai tas kaut kā tiek būtiski ierobežots, finanšu tirgi var sākt pamatīgi apšaubīt dažu reģiona valstu spēju pašām norēķināties par to parādiem (piem., Itālijas milzīgo parādu).

Tāpat nupat Vācijas Konstitucionālā tiesa atzinusi, ka Eiropas Savienības Tiesas lēmums saistībā ar Eiropas Centrālās bankas īstenoto politiku var nebūt spēkā esošs. Tas bijis pirmais precedents, kad kādas nacionālas valsts – turklāt reģiona pašas ietekmīgākās - tiesa neņem vērā Eiropas Savienības Tiesas, kas ir augstākā instance, nolemto. Tādējādi reģiona ietekmīgajā valsī no vienas puses it kā ir griba ciešāk integrēties, bet no otras – tomēr palikušas zināmas nacionālās ambīcijas. Kā raksta "Finacial Times": vecā idejiskā spriedze par vai nu "Vācijas Eiropu" vai "Eiropas Vāciju" saglabājas.

Vācijas un Francijas līderi papildu šiem kopēja parāda emitēšanas jaunumiem arī atkārtoti apstiprināja virzīšanos tā saucamā "Zaļā darījuma" virzienā. Tāpat tie aicināja paātrināt digitalizāciju un apņēmās stiprināt Eiropas "ekonomisko un rūpniecisko elastīgumu un suverenitāti", dažādojot piegādes ķēdes, kuras šobrīd ir ļoti atkarīgas no Ķīnas ražošanas, un modernizējot konkurences politiku.

2. Daudz kas ap Covid-19 statistiku

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19. No panākumiem ar vīrusa ierobežošanu ir atkarīgi dažādi ekonomikas scenāriji. Maija otrajā pusē globālā mērogā fiksēto saslimšanas gadījumu skaits ar minēto vīrusu pārsniedza piecus miljonus. Visai strauji par vienu no Covid-19 karstākajiem punktiem izvirzījusies Brazīlija. Tādējādi sāk izskatīties, ka šīs vīruss vien tā pa īstam sāks izplatīties atsevišķos attīstības reģionos, kur to ierobežot var izrādīties grūtāk.

Pasaules Veselības organizācija brīdinājusi, ka pandēmija vēl ir tālu no beigām (informācija gan šajā ziņā ir pietiekami krāsaina). Savukārt ASV "Centers for Disease Control and Prevention" vadība izteikusies, ka šobrīd vērojamā straujā vīrusa izplatīšanās dienvidu puslodē ļoti ticamu padara scenāriju, kad ziemeļu puslodē šis vīruss atkal atgriežas rudenī un ziemā (līdzīgi kā tas esot ar gripu). Tas tad ticamu padarot vēl vienu dažādu valdību ierobežojumu noteikšanas kārtu.

Pagaidām daudzas valdības gan tos lemj mīkstināt. Patiesībā, šķiet, tos, tepat aiz stūra esot vasarai ar komplektā nākošu siltāku laiciņu, efektīvi īstenot varētu būt arvien grūtāk.

Izskan aplēses, ka, pat pakāpeniski atceļot ierobežojumus, ekonomikas aktivitāte piezemēta varētu saglabāties vēl vismaz vairākus mēnešus. Dažkārt arī tiek runāts, ka pandēmija drīzāk tiek izmantota kā vēl viena fronte, kur valsis savstarpēji konkurē nevis sadarbojas.

Pasaules akciju tirgos tendences šonedēļ viennozīmīgas nebija. Periodiski vērojami dažādi cerību uzplūdi, ko nomāc drūmākas ziņas. Piemēram, pirmdien pēc spekulācijām, ka Covid-19 vakcīna, ko šajā gadījumā izstrādā ASV uzņēmums "Moderna", varētu būt tuvāka, ASV akciju vērtība strauji auga (tika reanimētas cerības uz "V" veida ekonomikas atgūšanos). Tiesa gan, pēc tam, šādām cerībām izplēnot, tā jau atkal saruka.

Vakcīnas izstrādāšana tiek uzskatīta par izšķirīgu soli, lai tiktu atcelti sociālas distancēšanās mēri un sabiedrības dzīve atgrieztos kādā daudzmaz ierastajā ritmā. Šobrīd sacensība par to, kam pirmajam būs šī vakcīna, turpinās. Šis process ietver arī dažādas ziņas un spekulācijas par progresu un milzu summām, kas tiek atvēlētas vakcīnas finansēšanai. Tam finanšu tirgū pievērš visai lielu uzmanību.

Kopumā lielākie akciju tirgi maijā ir tālāka virziena meklējumos.

Pandēmijas šoks februāra otrajā un marta pirmajā pusē ASV akciju cenai lika sarukt par trešo daļu. Pēc tam kopš marta zemākajiem punktiem akciju cena par trešo daļu jau ir pieaugusi. Spriedumi par šāda kāpuma adekvātumu ir dažādi. Daži teic, ka kāpums balstīts uz "vēlmju domāšanu", bet citi, ka augstākos akciju novērtējumus pamato centrālo banku un valdību bezprecedenta stimuli.

3. Vēl pa jaunam tarifu vilnim un Ķīnas lomas maiņa?

Finanšu tirgi lūkojas arī uz ASV un Ķīnas attiecībām. Arī šajā frontē notiekošais nedēļas otrajā pusē mazināja tirgus dalībnieku riska apetīti.

Šīs nedēļas beigās svarīgākie Ķīnas "kadri" posās uz šīs valsts Komunistiskās Parijas kongresu. Tā laikā Ķīnas amatpersonas apliecināja, ka tomēr vēl plāno īstenot panākto vienošanos ar ASV par pastiprinātu tās preču pirkšanu. Šajā pašā laikā Ķīna arī ziņoja, ka Honkongā plāno noteikt jaunus valsts drošības likumus. Tādējādi nav izslēgts, ka tur atkal var eskalēties asi protesti. Tāpat tas var nozīmēt, ka Ķīnas un Rietumu (sevišķi, šķiet, ar ASV) attiecības turpina pat pasliktināties

Pati ASV tuvinājās likumam, kas paredz, ka šīs valsts biržās nevarēs tikt kotēti Ķīnas uzņēmumi. Tādējādi to iespēja piesaistīt naudu ar to starpniecību varētu būt ļoti ierobežota. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps savu Ķīnas kritiku jau pat dubultoja. Viņš šonedēļ klāstīja, ka "Ķīnas nekompetence ir atbildīga par masveida slepkavībām visā pasaulē." ASV Ķīnas kritika ir ļoti skarba, ko pavada risks, ka pasaule pie visas pandēmijas kādā brīdī var tik ierauta jaunā (vai kārtējā) tirdzniecības kara fāzē.

Tiesa gan, arī citu valstu līderi grib zināt, ko Ķīna jau zināja un ko darīja vai drīzāk - nedarīja - vīrusa agrīnajā fāzē (pirms tā oficiāli 20. janvārī atzina, ka šis koronavīruss ir ļoti lipīgs). ASV turklāt līdzīgus apvainojumus vērš arī uz Pasaules Veselības organizācijas pusi.

Šādu neatkarīgu izmeklēšanu vēl grib, piemēram, Austrālija, kas par šādu runāšanu no Ķīnas dabūjusi papildu tarifus saviem miežiem (80% apmērā) un liellopu gaļai. Ķīnas vēstnieks Austrālijā draudēja, ka ķīnieši varot "padomāt divreiz", pirms apmeklēt Austrāliju, sūtīt uz turieni mācīties savus bērnus un dzert tās vīnus, ziņo "The Economist". Uz jautājuma zīmes potenciāli var nonākt arī Austrālijas dzelzs rūdas eksports uz Ķīnu, kas pagājušajā gadā tai ienesa 63 miljardus ASV dolāru.

Ir gan spekulācijas, ka Ķīnas ekonomikai tā patiesi pēc šīs krīzes atveseļoties var arī neizdoties, jo mainās daži tai svarīgi fundamentālie nosacījumi. Piemēram, tas, ka citas varas nu domā par savu ar šo valsti saistīto piegāžu ķēžu diversifikāciju.

Ķīnas ekonomikas dati atklāja, ka šīs valsts tautsaimniecība pirmajā ceturksnī gada skatījumā sarukusi par 6,8%. Ķīnas ekonomika pasaules tautsaimniecības izaugsmes dzinulis bijusi jau aptuveni divus gadu desmitus.

Šāda recesija izaicinājums būs arī daudziem ķīniešiem, kuri ilgstoši pieraduši pie gandrīz nemitīga strauja ekonomikas pieauguma. Pilsētās var palielināties bezdarbs, kam var būt ietekme arī uz valsts sociālo stabilitāti. No otras puses - Ķīnas speciālisti izceļ, ka Rietumu kritika šajā valstī radījusi labu pamatu nacionālisma uzplūdiem. Vēl tiek minēts, ka sākotnēji arī vietējie Ķīnas iedzīvotāji uz tās valdību bija dusmīgi par to, kā tā rīkojās epidēmijas skarā. Tomēr tad vīruss izplatījās uz citām pasaules daļām, kur nāves gadījumu skaits bija augstāks, un cilvēki mainīja savas domas daļēji ne tāpēc, ka kaut ko ļoti labi darīja Ķīnas prezidents Sji Dziņpins, bet tāpēc, ka daudzas citas valstis, karojot ar vīrusa pēkšņajiem izaicinājumiem, rīkojās daudz haotiskāk un faktiski - izgāzās. "Izskatās, ka koronavīruss, neskatoties uz to, ka sākotnēji tas Ķīnas sistēmā radīja šoku, būs stiprinājis Sji varu," "FT" klāsta, piemēram, Cornell University šīs valsts eksperti.

Nav izslēgts, ka arī ASV tik asa Ķīnas vainošana, iespējams, daļēji tiek taktiski izmantota pirms rudenī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.

4. Jāmeklē cits burts

Nedaudz mazāk slikti izrādījās Eiropas ekonomikas dati. "IHS Markit" apkopotais eirozonas iepirkumu menedžeru indekss no aprīļa 13,6 punktiem punktiem maijā palielinājies līdz 30,5 punktiem. Francijai tas no aprīļa 11,1 punktiem maijā pieaudzis 30,5 punktiem. Savukārt Vācijai tas no 17,4 punktiem šomēnes palielinājies līdz 31,4 punktiem. Šī indikatora paslīdēšana jau zem 50 punktu atzīmes nozīmē to, ka lielākā daļa biznesu redz nosacījumu pasliktināšanos jeb to, ka ekonomika atrodas recesijā.

Kopumā šādi dati nozīmē, ka ekonomiskā aktivitāte Eiropā ir sabrukusi. Tiesa gan, šajā paša laikā tie arī potenciāli liecina, ka dziļākais bezcerības punkts jau ir aiz muguras, un tas ir bijis aprīlis.

Eurostat dati pirms laiciņa atklāja, ka Vācijas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā saruksi par 2,3%. Savukārt Francijas IKP jau pirmajā ceturksnī sarucis par 5,4%, Itālijas – par 4,8% un Spānijas – par 4,1%. Kopā eirozonas ekonomika pirmajā ceturksnī saplakusi par 3,2%, ziņoja Eurostat.

Kopumā – ziņas sliktas, lai gan varēja būt vēl sliktāk.

"Šie Eiropas dati liecina, ka reģiona ekonomikas "atsitiens" būs mazāks nekā tas, ko martā piedzīvoja Ķīna, kad tā mazināja ar vīrusu saistītos ierobežojumus. Tas apstiprina to, ka ātra ekonomikas atgūšanās nebūs tas, ko redzēsim. Cilvēkiem, kas vēl cer uz "V" veida atgūšanos, vajadzētu doties atpakaļ pie alfabēta pētīšanas un izvēlēties citu burtu," "Financial Times" teic, piemēram, "ING" bankas ekonomisti. Savukārt "Capital Economics" ekonomisti uzskata, ka eirozonas ekonomika otrajā ceturksnī saruks par piekto daļu.

Dati spoži, protams, nav arī Atlantijas okeāna otrajā pusē. "TransUnion" apkopotie dati liecina, ka aprīlī normālā kārtībā nav saņemti maksājumi par aptuveni 15 miljoniem kredītkaršu parādiem un trīs miljoniem auto aizdevumiem. Tiek gan ziņots, ka daudzi ASV aizdevēji šajos laikos saviem klientiem piešķīruši šādu maksājumu "brīvdienas".

Kopš šīs krīzes sākuma (faktiski divos mēnešos) ASV bezdarbnieka pabalstiem pieteikušies jau gandrīz 40 miljoni (!) cilvēku, un šie skaitļi turpina augt. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik visas iepriekšējās finanšu krīzes laikā.

5. Skatās mutē CB

Arī šā brīža izaicinājumiem efektīvāko atbildi, šķiet, sniegušas pasaules ietekmīgākās centrālās bankas (līdzīgi tā tas ir bijis kopš iepriekšējās finanšu krīzes – vienmēr finanšu tirgiem pie kāda stresa "aizmuguri" vai kādu "cenu grīdu" nodrošinājusi kāda no ietekmīgākajām centrālajām bankām). To pasākumi lielā mērā atbildīgi, kādēļ cenas finanšu tirgos īsti sabrukušas tomēr nav. Piemēram, tieši līdz ar ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) paziņojumiem par bezlimitu drukāšanu, korporatīvā parāda uzpirkšanu un citiem stimulēšanas mēriem marta otrajā pusē aizsākās visai straujš riska vērtspapīru cenu pieaugums. Eksperimenti ir milzīgi, lai gan tirgus dalībnieki mēģina taustīt to, cik tālu vēl centrālās bankas ir gatavas iet. Protams, daudz atļāvušās arī valdības, lai gan to spēja paziņot pat par vēl būtiski lielākiem budžeta tēriņiem un tādējādi parādu uzņemšanos kādā brīdī var tik apšaubīta.

Tādējādi finanšu tirgi lielu uzmanību pievērš katrai zilbei, kas izskan no pasaules varenāko centrālo baņķieru puses. Piemēram, šonedēļ publicētais FRS iepriekšējās sanāksmes protokols atklāja, ka ASV monetārās politikas noteicēji apsprieduši tādu situāciju, kad ir vēl nākamie pandēmijas uzplūdes viļņi. Tika izceltas bažas, ka šādā gadījumā stress var skart arī bankas, ko pastiprinās augstais nebanku sektora parādu apmērs. Kopumā pasaules ietekmīgākie baņķieri izceļ, ka "pesimistiskāka prognoze šobrīd ir ne mazāk ticama kā pamata scenārija piepildīšanās." FRS pamata scenārijs ir, ka, pandēmijai noplokot, ekonomika pakāpeniski atveras.

Lielais jautājums ir par to, vai arī ASV Federālo rezervju sistēma noteiks negatīvas dolāru likmes. Pagaidām gan izskatās, ka šādas likmes ASV centrālie baņķieri redzēt negrib, lai gan minētais protokols liecina, ka par to varētu būt notikušas zināmas diskusijas (kurās nolemts, ka tas ASV nav vajadzīgs).

Finanšu tirgū notiekošais gan liecina, ka investori gan attiecībā uz ASV, gan, piemēram, Apvienoto Karalisti sākuši iecenot zināmu negatīvu likmju iespējamību. Šādu politiku jau īsteno Eiropas Centrālā banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu tirgos un pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 04.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 25.04.2020

Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu tirgū notikumi attīstījušies gluži kā no kādas neiedomājamas fantastikas grāmatas vai kinofilmas, ieņemot svarīgāko notikumu pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

1. Nafta atzīmējas zem nulles

ASV aprīļa otrajā pusē fiksēta situācija, ka melnā zelta pārdevēji piemaksā pircējiem, lai tie tikai paņem pretī šo resursu. Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) rēķina, ka pandēmija no pasaules naftas pieprasījuma šomēnes, ja salīdzina ar pagājušā gada aprīli, varētu būt nocirpusi gandrīz 30 miljonus barelu dienā. Tādējādi pasaulē naftas pārprodukcija joprojām ir milzīga un ir pieņēmums, ka šo resursu ātri vien vienkārši trūks, kur uzglabāt.

Pēdējā laikā ļoti zems ir arī daudzu "uzticamāko" valdību obligāciju ienesīgums. Daļēji tas liecina par lielu finanšu tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc drošības. Šajā tirgū gan milzīgas intervences, uzpērkot parādus, veic centrālās bankas. Tāpat spīd drošais patvērums zelts, kura cena īstermiņā var tuvoties 1800 ASV dolāriem par Trojas unci. Piemēram, investīciju bankas "Bank of America" eksperti izteikušies, ka ASV Federālo rezervju sistēma "zeltu drukāt nevar" un paredz šī metāla vērtības pieaugumu līdz trīs tūkstošiem ASV dolāru par Trojas unci. Pagaidām pretējais vērojams lielākajos akciju tirgos. Kopš marta otrās puses cenas tajos pieaugušas par 25%. Akciju mijēji ignorē katastrofālos ekonomikas datus un acīmredzami cer uz to un gatavi riskēt, ka sliktākais ir aiz muguras un milzīgās centrālo banku un valdību ekonomikas stimulēšanas programmas pasargās no nelabvēlīgu scenāriju materializēšanās. Signāli tirgos ir pretrunīgi, un to, kam galu galā būs taisnība, rādīs vien laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Hjūstona, mums ir problēma! Centrālās bankas steidz palīgā

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumi saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību aktualizējuši jautājumu – kādi instrumenti ir ekonomikas politiku īstenotāju rokās, lai mazinātu graujošo ietekmi uz tautsaimniecību, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, un kā tie tiek izmantoti?

Itin nemaz nepārsteidz, ka apstākļos, kad sākas krīze, visu skatieni tiek pavērsti divos virzienos – no budžeta politikas īstenotājiem (parlamenta, valdības, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta) tiek sagaidīti fiskāli stimuli, nodokļu brīvdienas, atbalsta pasākumi nodarbinātībai un darbu zaudējušajiem, bet monetārās politikas lēmēju (centrālo banku) un finanšu sektora (komercbanku) atbildība ir nepieļaut likviditātes krīzi, proti, lai tautsaimniecībā turpina ieplūst nauda, lai nauda ir pieejama (lasi – lēta) un likviditātes problēmas nepārvēršas maksātspējas un uzņēmumu bankrota problēmās.

Tātad, ko šajā situācijā var darīt un dara centrālā banka? Mēdz teikt, ka vislabāk centrālā banka strādā tad, ja par tās darbu nerunā. Proti, bezskaidrās naudas maksājumi notiek raiti; apgrozībā ir kvalitatīvas banknotes; tiek īstenota monetārā politika, kas atbilst tā brīža ekonomikas nepieciešamībām, utt. Ja centrālā banka – pēc būtības finanšu tirgus mugurkauls – funkcionē labi, tad ikdienā neaizdomājamies par tās darbības niansēm, arī to, kāds ir tās devums ekonomikai. Ja gadās kļūme, tad mūsdienās par to uzzina momentā. Tā tas notiek "miera laikos".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā salīdzinoši augstais ēnu ekonomikas īpatsvars un vēsturiski ne līdz galam caurskatāmās finanses uzņēmējdarbībā kavē bankas piešķirt kredītus, biedrības "Zemnieku saeima" kongresā sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

Viņa uzsvēra, ka Latvija sakārtoja un pārkārtoja finanšu sektoru, parādot izpratni par globālo cīņu ar naudas atmazgāšanu un šajā kontekstā darāmo, un netika iekļauta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) "pelēkajā sarakstā". Šajā kontekstā ļoti nozīmīga bija sadarbība, skaidra sapratne, termiņi, mērķi un projektu vadība.

Purgaile teica, ka šis gads būs sabalansēšanas gads, kad būs iespējams saprast, kurš no finanšu tirgus sakārtošanas pasākumiem ir jāpieslīpē, taču pauda ticību, ka jau nākamajā gadā Latvijas finanšu sektors spēs atbalstīt Latvijas tautsaimniecību.

Pēc viņas sacītā, liela daļa no finanšu plūsmām, kas finanšu sektora sakārtošanas kontekstā tika apturētas, Latvijas tautsaimniecībai nedeva pienesumu un noteikti nebija riska vērtas. Taču tas nenozīmē, ka investīcijas no trešās pasaules valstīm nav vēlamas vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SPKC fiksējis trīs Covid-19 uzliesmojumus, inficēto skaits varētu būt lielāks

LETA, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) šonedēļ fiksējis trīs Covid-19 uzliesmojumus, turklāt reālais ar Covid-19 saslimušo skaits varētu būt lielāks, nekā patlaban liecina oficiālie dati, šodien valdības sēdē pastāstīja SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa.

Dimiņa skaidroja, ka šonedēļ ir mainījusies Covid-19 gadījumu struktūra. Puse saslimušo ir SPKC identificētās saslimušo kontaktpersonas. Tikai seši pozitīvi Covid-19 gadījumi saistīti ar atgriešanos no ārzemēm, kas no kopējā saslimušo skaita ir aptuveni 17% iepretim pagājušajai nedēļai, kad šādu saslimšanas gadījumu bija aptuveni puse.

Iezīmējusies jau martā pieredzētā saslimušo grupa - cilvēki, kuri, visticamāk, saslimuši, kontaktējoties ar atbraucējiem no ārzemēm.

Covid-19 uzliesmojuma dēļ saīsina sabiedriskās ēdināšanas vietu darba laiku 

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību un novērstu arvien jaunus slimības uzliesmojumus, Ministru kabinets...

Ar desmit gadījumiem vēl tiek strādāts, lai saprastu, kā notikusi inficēšanās. Šo gadījumu vidū ir personu loks, kuru risku anamnēzē norādīta publisku vietu - restorānu, bāru - apmeklēšana. Tie ir salīdzinoši gados jaunāki cilvēki, kurus vieno izklaides dzīvesveida faktors, skaidroja Dimiņa.

Šonedēļ SPKC kopumā ir fiksējis trīs Covid-19 uzliesmojumus. Otrdien un trešdien SPKC vēstīja par pirmo uzliesmojumu, kas bija saistīts ar kādas kompānijas apmeklētajiem restorāniem "Aqua Luna" un "Riviera". Savukārt tagad papildus klāt nākuši vēl divi uzliesmojumi.

Viens gadījums ir saistīts ar vismaz divu izklaides vietu apmeklēšanu vakarā, bet otrs - ar vienas skolas beidzēju pašorganizētu atpūšanos vairākās atpūtas vietās divu vakaru garumā.

Izsludina vēl vairākas publiskas vietas, kur bijis risks inficēties ar Covid-19 

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi, turpinot jau uzsāktās epidemioloģiskās...

"Tie ir uzliesmojumi, kas veido nozīmīgu saslimušo daļu, kas liek mums satraukties par to, ka skartā populācija varētu būt lielāka, jo jauniešu kontaktu veids ir pietiekami aktīvs, turklāt cilvēki bieži vien norāda, ka izklaides vietās tiek satikti paziņas," skaidroja Dimiņa.

Viņa uzsvēra, ka pamata lielam satraukumam nav, taču nevar arī justies ļoti mierīgi.

Vērtējot Covid-19 gadījumu struktūru, iezīmējas zināmas līdzības ar situāciju agrā pavasarī, kas liek domāt, ka sabiedrībā varētu būt lielāks inficēto skaits, nekā SPKC patlaban redz.

"Šis ir īstais brīdis, lai domātu par ierobežojumu pastiprinājumiem," secināja Dimiņa.

Kā ziņots, šonedēļ Latvijā manāmi palielinājies jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits. Aizvadītajā diennaktī valstī veikts 1841 Covid-19 tests un reģistrēti 11 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Zināms, ka viens saslimušais atgriezies no ārvalstīm, pieciem saslimušajiem bijis kontakts ar saslimušo. Ar vēl pieciem saslimušajiem SPKC sācis saziņu.

Līdz šim valstī veikti 165 610 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas ir 1165 personas un 30 mirušas. Savukārt atveseļojušies ir 1019 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apvienotās FKTK un Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā

Žanete Hāka, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) sagatavotu izvērtējumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai.

"Ieguvumu un risku analīze apstiprina, ka FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir jēgpilna, jo tās rezultātā veidojas sabiedriskais ieguvums. Vienlaikus identificētie riski ir pārvaldāmi, īstenojot attiecīgus risku ierobežošanas pasākumus, tai skaitā atbilstošu pienākumu, tiesību un atbildības sadali," norāda FM.

"FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir finanšu sektora kapitālā remonta loģisks noslēgums. Informācijas un kompetenču sinerģija palīdzēs vispusīgāk novērtēt riskus finanšu iestādēs, ļaujot pieņemt operatīvākus, pārdomātākus un uz konkrētu problēmu vērstus lēmumus. Tas ļaus turpmāk efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru. Ilgtermiņā pievienošanas rezultātā iespējams iegūt arī resursu ietaupījumu. Apvienotās Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika sarūk straujākajos tempos gandrīz 100 gados. Vienlaikus akciju tirgū kopš marta otrās puses vērojams spējš cenu pieaugums.

Skaidrībai par nākotni esot ļoti ierobežotai, nav izslēgts, ka šāds pieaugums galu galā tomēr izrādīsies pārspīlēts. Pagaidām gan, balstoties uz iepriekš vēl nepieredzēti apjomīgiem ekonomikas stimuliem un cerībām, ka COVID-19 pandēmijas virsotne jau ir sasniegta, akciju tirgi uzrādījuši spēcīgu atgūšanos.

Alkatība un bailes ir ļoti spēcīgi motivētāji, un pietiekami daudzi finanšu tirgus dalībnieki šobrīd acīmredzami negrib palaist garām potenciālās atlaides, ko radījusi pandēmijas krīzes cenu samazināšanās, un tādējādi – peļņu.

Stimuli un cerības

Arī "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš izceļ pamatā divus galvenos iemeslus, kādēļ, piemēram, ASV akciju cena kopš marta zemākajiem punktiem palēkusies aptuveni par 30%. Viens ir tas, ka vērojama stabilizācija koronavīrusa gadījumu statistikā. Otrs - centrālo banku izziņotie un jau ieviestie stimuli. Kopumā pārliecība par tikpat cenu ziņā rožainu nākotni (kāda ir bijusi nu jau vairākās pēdējās nedēļās) analītiķim tik liela gan nemaz nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ALTUM krīzes skartajiem uzņēmējiem nodrošinās atbalsta instrumentus

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bažas par koronavīrusa izplatīšanos daudzviet liek spekulēt par gluži vai neizbēgamu recesiju. Turklāt aktuālo situāciju saasinājis viens no straujākajiem naftas cenas sabrukumiem vēsturē.

Ja vēl piektdien Brent jēlnaftas vērtība atradās pie 50 ASV dolāru par barelu atzīmes, tad jau šo pirmdien uz brīdi izskatījās, ka tās cena paslīdēs zem 30 ASV dolāriem par barelu.

Dzirdami pat minējumi, ka naftas cena īstermiņā tāpat nu saruks zem 20 ASV dolāriem par barelu. Dziļi mīnusi, investoriem mēģinot sagremot jauno realitāti un tiem visiem reizē metoties uz izejas pusi, vērojami faktiski visos nozīmīgākajos pasaules akciju tirgos.

Būtībā šobrīd var notikt viss, un tik straujas cenu izmaiņas ir šokējošas. Īstermiņā, šķiet, pilnīgi droši var prognozēt vien milzīgas cenu volatilitātes turpināšanos. Šie notikumi ieies finanšu tirgus vēsturē. Ja agrāk varēja likties, ka tādas izmaiņas pieder pagātnei, tad šobrīd šāda ilūzija ir pagaisusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pēc NĪN politikas pārskatīšanas nodokļa likme varētu svārstīties no 0,2 līdz 0,4%

LETA, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) redzējums par izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) politikā, plānoto nodokļu izmaiņu ietekme uz pašvaldību budžetiem un to kompensējošie pasākumi, kā arī pašvaldību aizņemšanās iespējas bijuši svarīgākie jautājumi, kas apspriesti, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedriem - lielo pilsētu mēriem - tiekoties ar finanšu ministru Jāni Reiru.

Viens no būtiskiem jautājumiem, kas interesējis LLPA biedrus, bijis FM redzējums par plānotajām izmaiņām NĪN politikā. Skaidrojot FM nostāju, ministrs uzsvēris, ka kadastrālo vērtību pārskatīšanas mērķis ir to pietuvināšana reālajai tirgus vērtībai, nevis papildu valsts budžeta ieņēmumu gūšana. J. Reirs pieļāvis, ka pēc NĪN politikas pārskatīšanas nodokļa likme varētu svārstīties 0,2-0,4% apmērā, kā tas ir vidēji Eiropā. Tas kompensētu kadastrālās vērtības kāpumu. Ministrs paudis gatavību turpināt diskutēt par šiem jautājumiem ar pēc iespējas plašāku iesaistīto loku.

Atbildot uz LLPA biedru jautājumiem par valdībā diskutēto nodokļu izmaiņu ietekmi uz pašvaldību budžetiem un kompensējošiem pasākumiem, ministrs paudis gatavību uzklausīt LLPA priekšlikumus. Šis jautājums ir aktuāls pašvaldībām, jo, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, 2021.gadā pašvaldību budžetos ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļa samazināsies vismaz par 10% jeb 148 miljoniem eiro J. Reirs uzsvēris, ka šobrīd norisinās diskusija par minimālā sociālā nodrošinājuma palielināšanu, kas palīdzēs palielināt pašvaldību ieņēmumus. Ministrs paudis gatavību turpināt diskusiju ar pašvaldībām par šo jautājumu. Tāpat tikšanās gaitā FM informējusi LLPA biedrus par nākamā gada budžeta apspriešanas gaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusam mainot pasauli, neiespējami vairs neizskatās dažādi fantastiski scenāriji. Pēdējās dienās daži pat sākuši piesaukt negatīvu pasaulē nozīmīgākā energoresursa - naftas - cenu.

Svarīgākie pasaules naftas ieguvēji šobrīd karo par tirgus daļu. Pasaules melnā zelta piedāvājumam esot gigantiskam un pieprasījumam, ko krasi turpina nīcināt koronavīrusa problēmu kūlas ugunsgrēks, strauji braucot lejup, vērojama gluži vai tādā kā sacensība - kurš naftas cenu noprognozēs zemāku.

Populāri piesaukt, piemēram, apaļo 20 ASV dolāru par barelu atzīmi ("Brent" jēlnaftai). Šādu cenu līmeni naftai otrajā ceturksnī paredz, piemēram, ASV investīciju banka "Goldman Sachs". Vēl nedaudz zemāku - pie 17 ASV dolāru par barelu atzīmes - to tuvākajos mēnešos redz "Citigroup". Tiesa gan, tajā pašā laikā "Citigroup" atzīst - negatīvāku scenāriju gadījumā naftas cena var sarukt arī līdz pieciem ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu tirgos un pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildot uz pandēmijas izraisīto ekonomikas brīvo kritienu, Eiropa tomēr emitēs kopēju parādu. ASV un Ķīna turpina strīdēties. Pagaidām prieks un laime akciju tirgū, kur nobirst arī pa rekordam.

1.Atgriežamies pie rekordiem!

Pagaidām izcili turpina klāties akcijām – sevišķi dažu ASV tehnoloģiju gigantu vērtspapīriem. Piemēram, "Amazon.com" akcijas cena kopš marta vidus ir palēkusies jau gandrīz par 85% (un kopš gada sākuma par 65%). Jāsecina – tie, kas šajā neskaidrajā laikā turpinājuši turēt šos vērtspapīrus, savu bagātību spējuši gandrīz dubultot. "Netflix" akcijas cena šogad pieaugusi uz pusi. Savukārt "Microsoft" un "Apple" akcijas cena kopš gada sākuma palēkusies par trešo daļu un gan "Alphabet", gan "Facebook" – par 15%. Faktiski – kas vienam slikti, otram ir labi. Pandēmija nozīmējusi, ka vērtība turpina augt gan tehnoloģiju, gan arī, piemēram, farmācijas nozares uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Covid-19 uzliesmojuma dēļ SPKC vērš Aqua Luna un Riviera apmeklētāju uzmanību

LETA, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 uzliesmojuma dēļ Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina Rīgā esošo restorānu "Aqua Luna" un "Riviera" jūnija beigās apmeklējušos cilvēkus sekot līdzi savam veselības stāvoklim.

SPKC pārstāve Elīna Dimiņa žurnālistiem pastāstīja, ka personām, kuras 27.jūnija vakarā apmeklējušas restorānu "Aqua Luna" vai 28.jūnija vakarā bijušas restorānā "Riviera" Rīgā, tuvākās divas nedēļas ir rūpīgi jāseko līdzi savam veselības stāvoklim un Covid-19 raksturīgo simptomu parādīšanās gadījumā jāsazinās ar ārstu vai jāzvana uz vienoto tālruni Covid-19 testa pieteikšanai.

Minētā prasība saistāma ar Covid-19 uzliesmojumu, kā dēļ jau vairākiem cilvēkiem ir konstatēta saslimšana ar vīrusu.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti septiņi saslimšanas gadījumi, bet šonedēļ kopumā - jau desmit.

Pagājušajā nedēļā tika reģistrēti astoņi saslimšanas gadījumi, un pieci no tiem bija ievesti no citām valstīm - cilvēki inficējušies Zviedrijā, ASV, Indonēzijā, Šveicē. Bijuši arī daži sekundāri gadījumi, kad infekcija izplatījusies Latvijas iedzīvotāju vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru