Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

Jaunākais izdevums

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Kopumā par šādu kopējo parādu nastu diskusijas varētu būt karstas, jo šis plāns jāapstiprina visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Laika gan var nebūt daudz, jo dažām valstīm nauda un kopējas palīdzības garantijas nepieciešamas ātrāk. Par individuālu Eiropas valstu finanšu stabilitāti aug bažas, jo faktiski visas tās pandēmijas iespaidā atvadījušās no budžeta deficīta rāmjiem. Turklāt lielā daļā gadījumu - jau tā pie ļoti lieliem parādiem. Sākotnējas aplēses liecina, ka visvairāk šī fonda naudu saņemtu Itālija, Spānija un Francija. Ne visi gan Eiropā izskatās gatavi bez kādiem nosacījumiem dāvināt naudu reģiona Dienvidiem. Lielākos iebildumus pagaidām ceļ četri – Nīderlande, Austrija, Dānija un Zviedrija. Nedēļas otrajā pusē gan "kopējās Eiropas" amatpersonas ziņoja, ka šādai naudas došanai tomēr būšot nosacījumi.

Šajā paša laikā jau tiek arī domāts, kā mēģināt dabūt līdzekļus šo parādu atmaksai. Leienas izsludinātais plāns faktiski paredz lērumu ar jauniem "zaļiem nodokļiem un nodevām", piemēram, plastmasai un CO2 emisiju intensīviem produktiem. Tiek virzītas arī reformas reģiona CO2 tirdzniecībā, un ES budžetā paredzētas lielākas dalībvalstu iemaksas. Tāpat tiek spriests par lielo kompāniju nodokli, kuras nosmeļ izteiktāko labumu no vienotā tirgus (izskatās, ka priekšplānā šajā ziņā būs pamatā ASV bāzētie tehnoloģiju milži). Faktiski – gaidāms jauns, kopējs, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis. Tas gan pie šādas parādu uzņemšanās nav liels brīnums.

Kopumā šis viss Leienas plāns tiek reklamēts, kā "Nākamās paaudzes ES" (Next Generation EU). EK vadība arī biedē, ka šoreiz uz strīpas ar tā pieņemšanu vai nepieņemšanu ir uzlikta ES ilgtermiņa izdzīvošana.

Interesanti, ka, reaģējot uz šāda kopēja parāda izmēģinājuma variantu, Vācijas ilgāka termiņa obligāciju ienesīgums nedaudz pieauga. Savukārt Itālijai tas saruka. Pamatā ES plāns paredz pandēmijas maksu vismaz daļēji izdalīt pa valstīm. Jeb – kas ir labi "kopējai arvien federālākai Eiropai", ko pie šīs krīzes visai uzstājīgi, šķiet, grib panākt pulks ar "kopējās Eiropas" amatpersonām un pārnacionālās organizācijas, iespējams, nav labi drošākajiem vērtspapīriem. Ne visi dažādo nāciju Eiropā ilgākā termiņā ar šādu situāciju gan var būt mierā (Ziemeļiem būs sajūta, ka tos visu laiku izmanto).

2. Fronte Honkonga

Ķīna un ASV nu strīdas gandrīz par visu. Pēdējās dienās par ASV un Ķīnas "aukstā kara" izteiktāko fronti kļuvusi Honkonga. Ķīna lēmusi tur ieviest jaunu valsts drošības likumu. Tā mērķis ir "novērst, apturēt un sodīt par jebkuru uzvedību", kas veicina "šķelšanos, valsts varas sagraušanu, terorismu vai ārvalstu iejaukšanos". Bieži vien tiek izcelts, ka Ķīnā šādi likumi tiek interpretēti visai plaši un regulāri tiek izmantoti, lai kriminalizētu jebkādus, arī "miermīlīgākus" protestētājus pret nepieciešamo kārtību.

Rezultātā ASV ziņojusi, ka Honkongu vairs neuzskata par autonomu no kontinentālās Ķīnas.

Piemēram, "Financial Times" raksta, ka tādējādi Ķīna labāk šajā teritorijā izvēlējusies apspiest disidentus, nevis saglabāt starptautiskā finanšu centra statusu. Proti, pēc notiekošā varot palikt maz kas tāds, kas Honkongu darīšot atšķirīgu no jebkuras citas lielas Ķīnas pilsētas. Honkongas amatpersonas un daudzi biznesa aprindu pārstāvji gadiem apgalvojuši, ka pilsētas unikālā priekšrocība slēpusies tās neatkarīgajā tiesu sistēmā, kas krasi kontrastē ar komunistiskās partijas kontrolētajām tiesām pārējā Ķīnā. Pati Ķīna gan pēdējā laikā uzskatāmi demonstrējusi, ka Honkongas atšķirīgais statuss tai ir kā dadzis acī. Tāpat ir liela iespēja, ka turpinās radikalizēties Honkongas protesta kustība.

Ierasts, ka tieši Honkonga ir bijusi platforma "iekšā un ārā" kapitāla plūsmai no Ķīnas. Nu Honkonga kā Āzijas finanšu centra statuss ir zem lielas jautājuma zīmes. Jau pagājušogad šajā statusā parādījās robi, kad Honkongā sākās plaši protesti pēc Ķīnas lēmuma, ka Honkongas apcietinātie turpmāk būs jāsūta uz kontinentālo Ķīnu.

Viss notiekošais paver durvis uz arvien jaunām lielvaru sankcijām. Līdz šim Honkongas īpašais statuss, piemēram, arī nozīmējis, ka uz to neattiecas ASV noteiktās nodevas Ķīnai.

Pagaidām politikas vērotāji spriež, ka militāro sadursmi nevēlētos ne ASV, ne Ķīna. Šādu risku gan pilnībā izslēgt nevar. "Kaut arī iepriekš apdomāta bruņota konflikta iespējamība starp Ķīnu un ASV ir neliela, mēs redzam, ka viņu militārie "aktīvi" vienos un tajos pašos ūdeņos darbojas regulārāk un intensīvāk. Tas palielina pārrēķināšanās un kļūdainu lēmumu iespēju. Tam ir potenciāls izraisīt tālāku eskalāciju. Tas ir risks, kuru mēs nevaram izslēgt," "Bloomberg" teic, piemēram, "S. Rajaratnam School of International Studies" pārstāvji.

Interesanti, ka šajā pašā laikā Vācijas kanclere Angela Merkele šonedēļ tika pieķerta izteikumos, ka Eiropas Savienībai ir "liela stratēģiskā interese" turpināt sadarbību ar Ķīnu.

3. Uzmanība pozitīvajam

Tautsaimniecību dati ir vāji, un vīruss vēl ilgi atstās ietekmi uz pasaules ekonomiku. Tiesa gan, labās ziņas ir tās, ka zemākais aktivitātes punkts jau varētu būt aiz muguras. Atnākot vasarai, pasaules valdības turpina atļaut arvien lielāku savu tautsaimniecību atvēršanos, kas nozīmē, ka biznesam atkal parādās zināmas iespējas vismaz kaut ko nopelnīt. Eiropā augusi pārvietošanās aktivitāte, restorānu rezervāciju apmērs un enerģijas patēriņš, ziņo "Bloomberg", kas atsaucas uz dažādu avotu datiem arī, piemēram, tehnoloģiju un sociālo tīklu kompāniju mērījumiem par savu klientu aktivitāti. Piemēram, uz darba tirgu orientētās "LinkedIn" pārstāvji ziņojuši, ka pasaulē kritums arī darba tirgū varētu būt sasniedzis savu zemāko punktu. Saprotams, ka daudzi patērētāji šajos apstākļos vēl baidās nodoties tēriņu priekam. No otras puses kaut ko spiež darīt kaut vai apstāklis, ka pēdējās nedēļas pārāk daudz sēdēts mājās.

Lielākie draudi saistās ar jaunu vīrusa vilni. Lielāka neskaidrība, šķiet, būs līdz ziņām par Covid-19 vakcīnu.

Kāpēc Covid-19 vakcīnas izgudrošana un masu vakcinēšanās nenotiks tik ātri? 

Latvija un visa pasaule turpina cīnīties ar Covid-19, un pagaidām rezultāti rāda, ka...

Tiesa gan, pat tam gan šoreiz daudzi var būt gatavāki – vismaz psiholoģiski, kas nebūt nav mazsvarīgi. Tam, ka pandēmijas kritumam ir redzamas beigas attiecīgi uzmanību pievērš arī finanšu tirgi. Uzmanību no sliktajiem datiem pagaidām lieliski novērš arī centrālo banku un valdību pārliecinošā likviditātes krāna atgriešana un atstāšana vaļā.

Piemēram, Eiropas Centrālā banka šonedēļ brīdināja, ka eirozonas tautsaimniecība šogad var sarukt par 8 līdz 12%. Tādējādi recesija reģionā varētu būt divreiz dziļāka nekā tā bija 2008. gadā.

4. Akcijas turpina atgūties

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās pieaugums. Un arī kopumā – lai gan maijs akcijām iesākās visai nepārliecinoši, šo mēnesi tām ir izdevies noslēgt ar visai pievilcīgiem plusiem. Rezultātā ASV "Standard & Poor's 500" indeksa vērtība šobrīd ir vien aptuveni 10% zem saviem februāra rekordiem. Ņemot vērā faktiski bezprecedenta pasaules ekonomikas apstāšanos, tas nemaz tik daudz nav. Piemēram, 12 mēnešu skatījumā "S&P 500" indeksa vērtība ir palēkusies aptuveni par tiem pašiem 10%. Šonedēļ arī vietu virs 25 tūkstošu punktu atzīmes atkal atkaroja otrs ASV akciju "lielindekss" - "Dow Jones Industrial Average". Vēl krietni straujāk atguvusies ar tehnoloģiju kompānijām bagātākā "Nasdaq Composite" indeksa vērtība. Tā šīs nedēļas beigās atradās vien 4% zem saviem februāra rekordiem (vērā šajos datos nav ņemts piektdienas tirdzniecības sesijas rezultāts). Savukārt kopš gada sākuma tā ir pieaugusi par 5,6%. Kopumā – labi guvumi, it kā nekāds Covid-19 nebūtu bijis.

Piemēram, "The Wall Street Jorunal" aptaujātie tendenču vērotāji izceļ, ka daļēji atgriezies tā saucamais FOMO (Fear of Missing Out) fenomens. Proti, neseno kāpumu daļēji var norakstīt uz lielāku līdzekļu pārvaldnieku un individuālu investoru apetīti pēc akcijām, kas saistīts ar bailēm palaist garām guvumus no aktuālās cenu atgūšanās tendences. Tas ir būtisks spēks, kas nozīmē, ka investori un fondu pārvaldnieki dažkārt pat īsti negribot uzņemas lielus riskus. To nedarot, tie riskē slikti izskatīties paši savās vai to klientu acīs. Šis spēks kādu laiku var būt pašpietiekams - tas nozīmē, ka tas baro pats sevi, un akcijas šādas pirkšanas iespaidā tiecas uz arvien jaunām virsotnēm. Šobrīd nevarētu teikt, ka tendences finanšu tirgū liecinātu par milzīgu neskaidrību.

Atguvusies arī daudzu citu ar preču biržu mīto aktīvu vērtība. Izejvielu tirgus karalis ir nafta, un tās cena (ja vērtē Brent jēlnaftas vērtības izmaiņu) kopš saviem nesenajiem zemākajiem punktiem ir vairāk nekā dubultojusies.

Naftas cena mēneša laikā vairāk nekā dubultojusies 

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk...

Pasaules valstu tautsaimniecības sākušas vērties vaļā, kas var nozīmēt, ka dziļākais naftas (un citu izejvielu) pieprasījuma sabrukuma punkts jau ir aiz muguras. Finanšu tirgiem patīk dzīvot nākotnē un tas nu uzmanību drīzāk pievērsis pēc-vīrusa ēras "atjaunošanas" darbiem un jau minētajiem gigantiskajiem valdību stimuliem.

5. Tramps karos arī pret sociālajiem medijiem

Šīs nedēļas otrajā pusē ASV prezidentam Donaldam Trampam izdevās sašķobīt dažu lielo interneta tehnoloģiju kompāniju akciju cenu. "Twitter" lēma atzīmēt kā patiesībai neatbilstošus divus Trampa, kurš ir lielākā šī sociālā tīkla zvaigzne, ierakstus šajā platformā. Savukārt Tramps uz to atcirta, ka sociālais tīkls apslāpējot vārda brīvību, ko viņš nepieļaušot. Tramps arī ziņoja, ka sociālo mediju platformas apklusina konservatīvās balsis.

Būtiskais šajā ziņā ir tas, ka Tramps nolēmis daudz stingrāk regulēt to, ko dara sociālie tīkli. Proti, piektdien Tramps parakstīja norīkojumu, kas paredz izvērtēt esošo kārtību, pēc kuras darbojas šie tīkli. Pasaules ietekmīgākie mediji ziņo, ka galu galā tiks izstrādāts likums, kas potenciāli atvieglos lietotājiem un ASV valdībai iesūdzēt tiesā sociālo tīklu uzņēmumus, ja būs pazīmes, ka tie savu lietotāju saturu marķē, dzēš vai kādā citā ziņā ietekmē, un tas neatbilst vārda brīvības principiem un kaut vai, piemēram, šo pašu uzņēmumu pakalpojumu sniegšanas noteikumiem. Rezultātā ASV regulatoriem var būt vieglāk sociālo mediju milžus saukt pie atbildības par to lietotāju runas brīvības ierobežošanu (piemēram, arī apturot viņu kontu darbību), ziņo "Bloomberg" un piebilst, ka šis var pavērt ASV valdības un Silīcija ielejas tiesāšanās slūžas.

Izstrādājot Baltā nama rīkojumu, tikšot mēģināts mainīt to, kā federālie regulatori uztver "Twitter" un citus sociālo mediju uzņēmumus - nevis kā "runas namatēvus", bet gan kā monopolus, kas kontrolē miljoniem amerikāņu ikdienas pieredzi to platformās, "The Wall Street Journal" norādījusi kāda procesam pietuvināta persona, kas nevēlējās atklāt savu vārdu. Vēl maija vidū Tramps "twītoja", ka "radikālie kreisie" pilnībā kontrolē (total command & control) "Facebook", "Instagram", "Twitter" un "Google". Viņš piebilda, ka administrācija strādā pie šīs nelikumīgās situācijas uzlabošanas.

Pēdējos gados ir ik pa laikam manāmi spriedumi par to, ka, ņemot vērā vien dažu milzīgu sociālo tīklu uzņēmumu ietekmi uz cilvēku dzīvi un tādējādi arī varu, tie spēj diktēt to, kā galu galā domā liela daļa sabiedrības. Liela cīņa ir bijusi par tā saucamajām viltus ziņām. Tomēr pastāv arī bažas, ka šie tīkli palīdz radīt apstākļus, kad cilvēkiem, piemēram, vieni argumenti par kādu jautājumu vai politiku ir krietni uzskatāmāki nekā otri. Bieži vien saistībā ar šo tematu faktiski tiek piesaukta cenzūra.

Arī D. Tramps piektdien norādīja, ka, piemēram, tā paša "Twitter" satura redaktori patiesībā nodarbojas ar politisko aktīvismu. "Šobrīd sociālo mediju gigantiem piemēram, "Twitter"", tiek nodrošināts vēl nepieredzēts atbildības vairogs, kas balstās uz teoriju, ka tie ir neitrāla platforma, kas tie nav. Tie ir redaktori ar savu skatpunktu," teic ASV prezidents.

Jāteic, ka lielajiem tehnoloģiju gigantiem, neskatoties uz pandēmiju, slikti neveicas. "Financial Times" raksta, ka "Alphabet", "Amazon", "Apple", "Facebook" un "Microsoft" šogad izziņojuši jau 19 uzņēmumu pirkšanas darījumus ("Refinitiv" apkopotie dati), kas ir visvairāk kopš 2015. gada. Šīm kompānijām ir skaidra nauda, ko tērēt, un šī krīze var būt radījusi labas atlaides.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā salīdzinoši augstais ēnu ekonomikas īpatsvars un vēsturiski ne līdz galam caurskatāmās finanses uzņēmējdarbībā kavē bankas piešķirt kredītus, biedrības "Zemnieku saeima" kongresā sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

Viņa uzsvēra, ka Latvija sakārtoja un pārkārtoja finanšu sektoru, parādot izpratni par globālo cīņu ar naudas atmazgāšanu un šajā kontekstā darāmo, un netika iekļauta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) "pelēkajā sarakstā". Šajā kontekstā ļoti nozīmīga bija sadarbība, skaidra sapratne, termiņi, mērķi un projektu vadība.

Purgaile teica, ka šis gads būs sabalansēšanas gads, kad būs iespējams saprast, kurš no finanšu tirgus sakārtošanas pasākumiem ir jāpieslīpē, taču pauda ticību, ka jau nākamajā gadā Latvijas finanšu sektors spēs atbalstīt Latvijas tautsaimniecību.

Pēc viņas sacītā, liela daļa no finanšu plūsmām, kas finanšu sektora sakārtošanas kontekstā tika apturētas, Latvijas tautsaimniecībai nedeva pienesumu un noteikti nebija riska vērtas. Taču tas nenozīmē, ka investīcijas no trešās pasaules valstīm nav vēlamas vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneru pulkam ir pievienojušies deviņi partneri no trim valstīm, informē biroja pārstāve Anita Galdiņa.

Jaunie līderi stiprinās sešas starptautiskas komandas: Strīdu risināšana, korporatīvās konsultācijas un M&A, finanses un apdrošināšana, nodokļi, nekustamais īpašums, kā arī konkurence un regulētās jomas.

Jauno partneru vidū ir pieci lietuvieši, divi igauņi un divi baltkrievi, palielinot Sorainen partneru kopskaitu no 33 līdz 42. Reģionālajai partnerībai pievienojušās četras sievietes un pieci vīrieši. Jāatzīmē, ka viens jauno partneru grupas pārstāvis tikko sācis bērna kopšanas atvaļinājumu, atspēkojot novecojušo pieņēmumu, ka, kļūstot par vecāku, paaugstinājums būtu atliekams.

Visi jaunie partneri ir izcili savas jomas eksperti, viņi ir lieliski mentori jaunajiem kolēģiem, veido ilgstošas attiecības ar klientiem un ir izteikti viedokļu līderi. Jauno partneru grupā ir divi doktora grāda ieguvēji un vairāki aktīvi augstskolu lektori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7. aprīļa izmaiņas SEB bankas valdes sastāvā – SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs pievienosies bankas valdei un uzņemsies atbildību par AML un darbības atbilstības jomu. Savukārt līdzšinējais atbildīgais par šo jomu, valdes loceklis Kārlis Danēvičs, turpmāk vadīs kredītu un risku kontroles jomu, informē banka.

Jauno valdes sastāvu apstiprinājusi Eiropas Centrālā banka un SEB bankas Padome.

Māris Larionovs strādā SEB bankā vairāk nekā 27 gadus un ieņēmis dažādus vadošus amatus gan kreditēšanas, gan bankas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas struktūrvienībās. Pēdējos 9 gadus vadot Kreditēšanas pārvaldi, M.Larionovs sekmējis mērķtiecīgu un nepārtrauktu SEB bankas kredītportfeļa izaugsmi un uzkrājis bagātīgu klientu izvērtēšanas pieredzi.

M.Larionovs ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē, pabeidzis arī augstākā līmeņa vadītāju profesionālās izglītības programmu Vallenberga institūtā un Zviedrijas Līderības attīstības programmu Art of Execution. No 2014. gada viņš ir AS Kredītinformācijas birojs uzraudzības padomes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #2

DB, 11.01.2022

Dalies ar šo rakstu

Ierobežojumi kaitē biznesam, bet nepalīdz veselībai - tā intervijā saka Stockmann grupas vadītājs, SIA Stockmann valdes priekšsēdētājs Jaris Latvanens (Jari Latvanen).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11. janvāra numurā:

  • Statistika. Uzņēmumu kopējais skaits un arī juridisko personu nodokļu maksātāju skaits Latvijā turpina sarukt. Joprojām likvidē vairāk, nekā reģistrē jaunus.
  • Tēma. Uzņēmēji pārdod telpas, bet turpina saimniekot.
  • Ekonomika. Ekonomikas rāpšanos ārā no Covid-19 bedres var ietekmēt inflācija.
  • Finanses. Vairāki Covid-19 krīzes skartie uzņēmumi joprojām nav saņēmuši algu subsīdijas un grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) norāda, ka šobrīd notiek intensīvs darbs un lielākā daļa uzņēmēju atbalstu saņems janvāra mēneša laikā.
  • Finanses. Pandēmijas gados uzņēmumiem uzlikto nodrošinājumu skaits salīdzinājumā ar laiku pirms Covid-19 ierašanās ir sarucis par teju 20%; šo instrumentu visbiežāk izmanto VID un zvērināti tiesu izpildītāji.
  • Lauksaimniecība. Lemjot par ierobežojumiem, nesaprot, ka govs nav rūpnīcas iekārta, kuru var apturēt.
  • Cilvēkresursi. Pandēmija paātrinājusi arī Rietumu krišanu demogrāfiskajā bedrē.
  • Tendences. Uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas tehnoloģiju kompānijas uzreiz gandrīz globālā mērogā sāk vai vismaz draud pārņemt kontroli teju, šķiet, jebkādos sektoros, kuros tās grib darboties.
  • Portrets. SIA Brief īpašniece un vadītāja Ildze Voita
  • Brīvdienu ceļvedis. Toms Zukulis, SIA Tiamo grupa valdes priekšsēdētājs.

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/abone

Meklē arī preses tirdzniecības vietās vai lasi elektroniski: https://www.dbhub.lv/eavize

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ieskatīties acīs savam makam

Anda Asere, 27.04.2020

Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze ir īstais laiks, kas nostāties aci pret aci ar saviem tēriņiem, atteikties no liekā un beidzot sākt uzkrāt.

Šobrīd daudzi ir attapušies krietni citādā ikdienā un apziņā, ka vairs nevar dzīvot tāpat, kā iepriekš.

"Nekrīzes laikā jau nevienam negribas darīt ķēpīgos darbus, analizējot savus tēriņus. Šis noteikti ir lielisks laiks, lai apsēstos un paskatītos acīs savam konta izrakstam un saprastu, vai tas, kam mēs tērējam, atbilst mūsu dzīves vērtībām un vai tas ir tik ļoti nepieciešams, lai saglabātu savu laimi un līdzsvaru. Apzinoties, kam tērējam, var saprast, ka no daudziem izdevumiem var atvadīties un tas nesagādā lielas sāpes," saka Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Par finansiālo neatkarību viņa runā savā "Instagram" profilā @sheowns_by_k, kur gada laikā sapulcējusi vairāk nekā divarpus tūkstošus sekotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ceļā no lokāla spēlētāja uz reģiona līmenī strādājošu

Māris Ķirsons, 30.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes uzņēmumu grupa AS Repharm iecerējusi paplašināties ārpus Latvijas, pirmais solis jau tika sperts 2020. gadā; lai īstenotu vērienīgos attīstības plānus, nepieciešama kapitāla piesaiste.

Izstrādātais AS Repharm nākamo piecu gadu stratēģiskais plāns Fit for 2025 paredz kompānijai veselības aprūpes segmentā kļūt par nozīmīgu spēlētāju Baltijā. Lai šo mērķi sasniegtu, ir nepieciešams papildu finansējums, kuru varētu piesaistīt, izmantojot divus dažādus risinājumus. Viens no scenārijiem paredz investora piesaisti. Pašlaik notiekot sarunas ar kādu ASV investoru, bet par to iespējamajiem rezultātiem vēl esot pāragri spriest. Savukārt kā alternatīva minētajam scenārijam būtu Repharm startēšana fondu biržā ar IPO.

“Vēlamies kļūt par būtisku spēlētāju Baltijas reģionā, jo īpaši, ja aptieku segmentā jākonkurē ar kompānijām, kuras strādā ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā, un pat ar transnacionālām kompānijām, salīdzinājumā ar kurām esam mazi, lokāli spēlētāji,” vīziju skaidro AS Repharm padomes priekšsēdētājs Andrejs Leibovičs. Viņš uzsver, ka, lai attīstītos, kompānijai ir nepieciešamas ne tikai finanses, bet arī speciālisti – savas jomas profesionāļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Spānija aizliedz valsts palīdzību saņēmušiem uzņēmumiem atlaist darbiniekus enerģijas izmaksu kāpuma dēļ

LETA--AFP, 30.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas valdība otrdien aizliedza uzņēmumiem, kas saņēmuši valsts palīdzību Ukrainas kara negatīvās ietekmes pārvarēšanai, atlaist darbiniekus augsto enerģijas izmaksu dēļ.

Tāpat kā citas Eiropas valstis, Spānija jau kopš pagājušā gada saskārusies ar enerģijas cenu kāpumu, kura dēļ gada inflācija valstī februārī sasniedza pēdējos vairāk nekā 30 gados augstāko līmeni.

Darba attiecību pārtraukšana tiks uzskatīta "par nepamatotu, ja tā būs veikta saistībā ar enerģijas izmaksu radītajā sekām," norādīja Spānijas nodarbinātības ministre Jolanda Diasa. "Vēlos raidīt skaidru vēstījumu uzņēmumu vadītājiem mūsu valstī - krīzes laikā, kad pastāv sociālās aizsardzības mehānismi, mēs nedrīkstam atlaist darbiniekus."

Spānijas premjerministrs Pedro Sančess pirmdien prezentēja plānu tiešā atbalstā un degvielas subsīdijās piedāvāt sešus miljardus eiro, lai palīdzētu valstī mazināt Krievijas Ukrainā īstenotās karadarbības negatīvo ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Rada špikeri darbam un dzīvei

Monta Glumane, 21.01.2020

Dizainere Arta Citko, kura radījusi rotaļīgas darba burtnīcas gan pieaugušajiem, gan jauniešiem.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Grāmatiņās esmu sarakstījusi tādas lietas, kuras man savā dzīvē būtu gribējies zināt ātrāk," saka dizainere Arta Citko, kura radījusi rotaļīgas darba burtnīcas gan pieaugušajiem, gan jauniešiem.

"Happy Playbooks" ir nelielas grāmatiņas, kuras veltītas dažādām tēmām, piemēram, kā izveidot sava personīgā zīmola dizainu, atklāt savu iespējamo karjeras virzienu, uzlabot attiecības ar bērniem u.c.

"Es tās saucu par grāmatiņām, jo tās ir kā grāmatas, bet mazākas un praktiskākas. Saturā ir daudz grāmatai atbilstošas informācijas," saka A.Citko.

Savu pirmo "Happy Playbooks" A.Citko izdeva 2017. gada pavasarī un šo gadu laikā kopumā tapušas astoņas dažādas grāmatiņas.

"Pirmā grāmatiņa bija veltīta zīmoliem un tā radās no tā, ka pati strādāju ar zīmoliem, palīdzu viņiem izveidot grafisko identitāti, stila vadlīnijas un tad es sapratu, ka katru reizi uzdodu vienus un tos pašus jautājumus. Sapratu, ka tie jāsaliek kaut kādā formātā, ka uzreiz varu iedot gatavus jautājumus un uz tiem var atbildēt. Sazīmēju, saliku kā man likās pareizi un sapratu, ka to var izveidot grāmatiņas formātā. Bija pāris cilvēki, kas teica, ka tas varētu būt noderīgi gan aģentūrām, kas strādā ar saviem klientiem, gan pašnodarbinātajiem, lai labāk saprastu savu zīmolu," stāsta A.Citko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", kas nosaka, ka totalitāros režīmus slavinoši objekti būs jādemontē līdz 15.novembrim.

Par likumu nobalsoja 61 deputāts, bet pret bija 19.

Deputāti noraidīja priekšlikumus par šo objektu agrāku nojaukšanu augustā vai septembrī. Iepriekš Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks Māris Knoks pauda nostāju - ņemot vērā padomju pieminekļa Pārdaugavā izmērus, jau iekļauties termiņā līdz 15.novembrim pašvaldībai būs izaicinājums.

Likumā noteikta Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšana. Tā pazemes daļas demontāža būs jāveic līdz 2023.gada 30.jūnijam.

Pārējos demontējamos objektus līdz 31.jūlijam noteiks Ministru kabinets.

Demontāžas veikšana būs pašvaldības pienākums, kuras teritorijā objekts atrodas. Plānots, ka demontāžu primāri finansēs no fizisko un juridisko personu ziedotajiem finanšu līdzekļiem, ja tādi ir. Pārējos nepieciešamos līdzekļus finansēs vienādā apmērā no valsts un attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas brīdis, kad savu smagā darbā nākušo biznesu, kurā ieguldīts daudz laika un rūpju, vēlaties nodot drošās rokās - labprāt atvilktu elpu, baudītu pelnītu atpūtu, iespējams, nodotos vaļaspriekiem, kam līdz šim neatlika laika. Taču jūsu bērniem biznesa pārņemšana neinteresē... Tādā gadījumā lieliska alternatīva ir Pine Coast - uzņēmums, kas piedāvā inovatīvu uzņēmējdarbības pēctecības risinājumu.

Pētījumi liecina, ka līdz pat 60% pasaules uzņēmumu nav uzņēmējdarbības pēctecības plāna. Lai to risinātu, Pine Coast piedāvā Baltijas valstīs līdz šim nebijušu biznesa modeli, kura mērķis ir turpināt pensionētā uzņēmuma īpašnieka mūža darbu. Kirils Gerasimovičs, uzņēmējs ar starptautisku uzņēmējdarbības pieredzi, kopā ar 20 vietējiem un starptautiskiem partneriem ir uzsācis meklēt uzņēmumu iegādei un pārņemšanai Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pēc uzņēmuma iegādes Kirils kļūs par tā vadītāju.

Partneru-investoru komandai pievienojies arī Donatas Dailidė, DOJUS uzņēmumu grupas, kas nodarbojas ar lauksaimniecības, mežsaimniecības, golfa un zāliena tehnikas izplatīšanu, ģenerāldirektors un līdzīpašnieks. "Privātajos un riska kapitāla ieguldījumos esmu iesaistījies jau vairāk nekā 10 gadus - gan individuāli, gan kopā ar ģimeni. Abi modeļi darbojas, sniedzot ieguldītājam peļņu, taču tajos ir arī daži trūkumi. Manuprāt, Pine Coast īstenotais biznesa modelis piedāvā priekšrocības abos ieguldījumu veidos. Tas ir riska kapitāla ieguldījums, kas sniedz iespēju jauniem un daudzsološiem profesionāļiem likt lietā savas uzņēmējdarbības prasmes un entuziasmu, vienlaikus esot arī privātā kapitāla ieguldījums - tiek iegādāts stabils, pelnošs un perspektīvs uzņēmums. Tāpat šis biznesa modelis aizpilda nišu uzņēmumu iegādes segmentā, kur uzņēmumi bieži vien ir pārāk mazi privātā kapitāla fondiem un pārāk lieli riska kapitāla fondiem. Institucionālajiem investoriem šie uzņēmumi var būt nepievilcīgi, jo vērtības radīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, vai citu iemeslu dēļ,” stāsta D. Dailide. “Tajā pašā laikā ieguldījumu darījumos, tostarp Pine Coast, parasti piedalās starptautiski investori ar daudzveidīgu pieredzi. Nodrošinot atbalstu, padomu, kā arī kontaktu tīklu uzņēmējdarbības tālākai attīstīšanai un vērtības radīšanai, starptautiski un pieredzes bagāti partneri ir priekšrocība kā uzņēmuma vadītājam, tā uzņēmējdarbībai. Pine Coast ir 20 šādu investoru, tostarp trīs no Baltijas valstīm.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IPAS Indexo padome ir apstiprinājusi izmaiņas IPAS Indexo uzņēmuma vadībā – par valdes locekli iecelta Ieva Margeviča, bet valdi atstāj Iļja Arefjevs.

IPAS Indexo valdē darbu turpinās valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis un Henriks Karmo.

Izmaiņas Indexo vadības komandā palīdzēs īstenot Indexo stratēģiskos plānus veikt akciju sākotnējo piedāvājumu (IPO) un veidot klientiem draudzīgāko banku Latvijā. Par IPAS Indexo meitas uzņēmuma Indexo Atklātais Pensiju Fonds AS valdes locekli iecelts Atis Rektiņš.

“Pateicos Iļjam par nozīmīgu ieguldījumu Indexo attīstībā, divu gadu laikā teju dubultojot klientu skaitu un ieviešot inovatīvus, uz padziļinātu tirgus izpēti un tehnoloģijām balstītus risinājumus. Iļjas vadībā Indexo uzkrāja vērtīgas zināšanas par robotizācijas iespēju izmantošanu finansēs, sagatavojot uzņēmumu nākamajam attīstības posmam,” saka Valdis Vancovičs, IPAS Indexo Padomes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības ierobežojumu skartie uzņēmēji ir vienisprātis – jāatjauno visu preču tirdzniecība klātienē, jo epidemioloģiskā situācija nav uzlabojusies, toties tiek grauta godīgas konkurences un uzņēmējdarbības prakse. Arī e-komercija nekompensē pārdošanas apjomus klātienē.

Turklāt ne visi uzņēmumi bija gatavi pāriet uz e-tirdzniecību, tāpat kā ne visiem klientiem šāda iepirkšanās ir parocīga. llgstoši ierobežojumi palielinās un arī nostiprinās pircēju paradumus iepirkties arī ārzemju internetveikalos, tā ietekmējot vietējo tirgotāju finanses. Arī bankas aizvien biežāk saņem klientu lūgumus pagarināt kredītu atmaksas termiņus. Maksātnespējas risks ar katru dienu pieaug.

Laikā, kad ierobežojumi skāruši atsevišķu preču grupu pieejamību, fiziski apmeklējot veikalu, vissmagāk tas ietekmējis mazumtirgotājus un tieši tos uzņēmumus, kuriem nebija iepriekš radīts risinājums e-komercijas videi, pauž aptaujātie banku eksperti. “Protams, atsevišķiem tirgotājiem, kuri e-komercijas risinājumus bija izveidojuši, nepaveicās, ka patērētāju paradumos tie vēl nebija pietiekami nostiprinājušies pirms ierobežojumu ieviešanas (piemēram, apģērbu vai apavu tirdzniecībā). Atsevišķs stāsts noteikti ir tiem tirgotājiem, kuru preču sortiments paredz tik plašu preču daudzveidību (t.sk. svara un izmēru kategorijās), ka tās efektīvi tirgot varēja tikai pašapkalpošanās stila veikalos (piemēram, būvmateriāli, dari pats (DIY) preces u.tml.). Visbeidzot jāmin arī tas, ka ir daļa ne-pirmās nepieciešamības preču tirgotāju, īpaši mazie, kuru vieta tirgū pirms krīzes bija nodrošināta, tieši pateicoties specifiskam preču piedāvājumam, servisa apsvērumu vai lokācijas ērtuma dēļ. Diemžēl apgrozījuma kritumu šiem tirgotājiem nespētu kompensēt pat labākie e-vides risinājumi tieši šo tirgotāju specifikas dēļ,” komentē Swedbank Starptautisko un tirdzniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs Nils Polis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Prudentia komandai Latvijā pievienojas Agris Grīnbergs

Db.lv, 03.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Asociētā partnera statusā Prudentia komandai kopš 1.novembra pievienojas Agris Grīnbergs, kurš koncentrēsies uz lielo M&A darījumu vadīšanu Baltijā, kā arī stiprinās Prudentia pozīcijas privātā kapitāla pārvaldīšanas jomā.

“Esam gandarīti, ka mūsu komandai pievienojas tik augsta līmeņa profesionālis ar ilggadīgu pieredzi korporatīvajās finansēs un privātā kapitāla pārvaldīšanā. Ticam, ka līdz ar Agra Grīnberga pievienošanos Prudentia, mūsu komanda kļūs stiprāka un uzkrātā pieredze - daudzveidīgāka, ko novērtēs arī mūsu klienti”, uzsver Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

“Esmu patiesi priecīgi pieņemt jauno profesionālo izaicinājumu, pievienojoties vienai no lielākajām korporatīvo finanšu komandām Baltijā. Mans galvenais uzdevums un mērķis būs palīdzēt Prudentia klientiem sasniegt augstākus mērķus Baltijā un pasaulē, kā arī attīstīt privātā kapitāla pārvaldīšanas piedāvājumu”, atklāj A.Grīnbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem.

Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts, jaunākajā ekonomikas apskatā norāda "Swedbank" eksperti.

Ekonomisti paaugstinājuši prognozi un gaida kritumu 5% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā viņi sagaida, ka ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3.3% 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz sarežģījumiem ekonomikā, Latvijas uzņēmumi un privātpersonas turpina interesēties par kredītu saņemšanu un bankas turpina izsniegt jaunus aizdevumus, informē "Swedbank".

Salīdzinot ar situāciju pirms mēneša, klientu interese par finansējumu ir jūtami samazinājusies, tomēr interese par mājokļu kreditēšanu, līzingu un citu finansējumu pagaidām nav apsīkusi.

Banka gan novērojusi, ka klienti arvien rūpīgāk izsver dažādus riskus, un arī no savas puses aicina ņemt vērā, ka Covid-19 ierobežošanas līdzekļu ietekmē tiek prognozēta būtiska ietekme uz ekonomiku, kas var negatīvi ietekmēt gan iedzīvotāju un uzņēmumu maksātspēju, gan dažādu aktīvu, tai skaitā, nekustamā īpašuma vērtību.

Pēdējo divu nedēļu laikā iedzīvotāju interese par kredītiem ir ievērojami mazinājusies, taču joprojām no privātpersonām dienā tiek saņemti vairāk nekā 250 dažāda veida kredīta pieprasījumi. Iedzīvotāji joprojām turpina pieteikties gan patēriņa, gan mājokļu kredītiem, gan arī līzingam automašīnas iegādei. Viena daļa no pieteikumiem ir saistīti ar jau iepriekš rūpīgi plānotiem lielākiem pirkumiem, taču lielākais pieprasījuma kritums ir jūtams pēc patēriņa kredītiem, kas bieži vien tiek ņemti arī mājokļa remonta vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas ekonomika rāpjas ārā no bedres, bet Covid-19 riski saglabājas

LETA, 17.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika pašlaik rāpjas ārā no bedres, bet Covid-19 riski saglabājas, tādēļ svarīga ir sabiedrības vakcinēšanās, intervijā uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

“Ja skatāmies uz pašreizējo brīdi, ir redzams, ka Latvijas ekonomika rāpjas no bedres ārā. Noskaņojums gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pusē kopš aprīļa ir būtiski uzlabojies. Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros,” sacīja centrālās bankas vadītājs.

Savukārt nākotne ir ļoti atkarīga no Covid-19 izplatības. Cik liels un sāpīgs būs nākošais pandēmijas vilnis prognozēt gan ir ļoti grūti, tomēr, ja vīrusa izplatība būs plaša un tādēļ būs nepieciešami papildus ierobežojumi, tas ekonomiku pavilks uz leju. Turklāt ar Covid-19 saistīti riski saglabājas gan Latvijas ekonomikā, gan globāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc strauja aktivitātes krituma aprīlī, maijā situācija Latvijas ekonomikā ir būtiski uzlabojusies un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu maijā mazumtirdzniecība samazinājusies vien par 0,6%. Tas ir negaidīti labs rezultāts, jo aprīlī tirdzniecība samazinājās par 9%, lai arī COVID-19 krīzes ierobežojumus sāka mazināt tikai maija vidū, savukārt ārkārtas stāvoklis valstī tika atcelts jūnijā.

Jūnijā situācija tirdzniecībā, visticamāk, būs vēl labāka un iedzīvotāju pārvietošanās, kā arī mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati liek domāt, ka jūnijā tirdzniecībā varētu būt pat būtisks pieaugums pret iepriekšējo gadu. Iekšējā patēriņa noturība pret COVID-19 satricinājumu ekonomikā šogad ir patīkams pārsteigums un ļauj cerēt, ka IKP kritums šogad varētu nepārsniegt 4-5%. Taču tirdzniecība protams nav viss iekšējais patēriņš un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, kā pakalpojumos, kur joprojām ir būtisks kritums pret iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pandēmijas pirmo vilni izdevies pārvarēt veiksmīgāk nekā vairumam citu Eiropas Savienības un pasaules valstu, daudzos ekonomiskos rādītājos esam ar labākajiem rezultātiem, norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ja 2008. / 2009. gada krīzē Latvija bija starp smagāk skartajām valstīm, tad šobrīd ir pretēji - Latvijas ekonomikai veicas labāk nekā vidēji pasaulē. Tas ļauj cerēt, ka vīrusa uzliesmojuma jeb otrā viļņa gadījumā būs vieglāk, un no iepriekšējās krīzes atkārtojuma spēsim izvairīties. Ir pirmās labās ziņas, vienlaikus, protams, arī bažas par neskaidro vīrusa izplatību nākotnē, un cerība ka, pateicoties līdzšinējai pieredzei un labajām Latvijas pozīcijām uz citu valstu fona, jauns vīrusa uzliesmojums jeb otrais vilnis varētu būt vieglāk pārvarams.

Šobrīd ir skaidrs, ka Latvijas ekonomika viszemākajā punktā bija aprīļa vidū, savukārt tirdzniecībā atkopšanās maijā un jūnijā notika daudz straujāk nekā gaidījām. Citadeles maksājumu karšu dati rāda, ka patēriņa izdevumi par precēm jūnijā jau pārsniedz pirms Covid-19 līmeni, vienlaikus izdevumi par pakalpojumiem vēl nav atjaunojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 26.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Žurnāla uzmanība pievērsta būvniecības nozarei, un viens no secinājumiem – būvniecība bauda pēdējos augļus publiskajiem pasūtījumiem, pirms noslēdzies Eiropas Savienības 2014.–2020. gada plānošanas periods.

Būvniecības nozares uzņēmējiem ir konkrēti ierosinājumi, piemēram, izveidot valsts finansētu un administrētu fondu, kas ļautu uzņēmējiem, kuri eksportē uz valstīm ārpus eirozonas, veikt valūtas maiņu 2020. un 2021. gadā par fiksētu kursu.

Starptautiskās Norēķinu bankas aptaujā secināts, ka ASV dolārs tiek izmantots gandrīz 90% pasaules valūtu tirdzniecības darījumu – arī par to šīs nedēļas žurnālā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 26. maija numurā:

  • viedokļi - situācija būvniecības un nekustamo īpašumu tirgū
  • statistika - Latvijā iegulda eiropieši
  • aktuāli - pandēmija un darbaspēks
  • tēma - būvnieku TOPs jeb būvniecībai raksturīga inerce
  • tēma - zvejos īpašumu atlaides
  • enerģētika - gāzei cenas nepieaugs
  • ekonomika - pēc dolāriem stāvēja rindā
  • investīcijas - kas notiek ar valstu divpusējiem aizsardzības līgumiem
  • finanses - nebanku aizdevēji un klienti ir gatavāki atbildīgiem lēmumiem
  • tehnoloģijas - "Confero Technologies" sniedz pakalpojumus jau deviņās valstīs
  • zaļā ekonomika - cik izcērt, tik apmežo
  • ideju mežs - kā bijušais bankas darbinieks rada koka interjera priekšmetus
  • biznesa psiholoģija - pārpērk labākos
  • komercija - "Printful" izaugsme
  • mazais bizness - "LALALA design" piedāvā saglabāt bērnības atmiņas
  • pie stūres - "BMW X6" apskats
  • brīvdienu ceļvedis - Mārtiņš Gineitis, aģentūras "Addiction" vadītājs un konferenču producents

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu pēdējo mēnešu laikā esmu saņēmis daudz jautājumus par mājokļu tirgu – kas notiek un kas notiks, kāpēc aug cenas, vai labāk pirkt vai īrēt?

Tas atgādina notikumus apmēram pirms 15 gadiem, kad mājokļu tirgus bija Latvijas ekonomikas centrālā ass, kuras gravitācija turēja orbītā darba tirgu, patēriņu un patēriņa cenas, IKP dinamiku un maksājumu bilanci. Par to daudz runāja ballēs, bērēs un biznesa konferencēs. Par šiem notikumiem toreiz daudz rakstīju kā žurnālists un saņēmu daudz jautājumu, atzinības un kritikas.

Šogad mājokļu tirgus ir mainījies pietiekami strauji, lai varētu apgalvot, ka pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušas stagnācijas tirgū notiek pavērsiens. Ir paātrinājies īpašumu cenu kāpums. Vairākās Pierīgas pilsētās kopš gada sākumā sērijveida dzīvokļu cenas augušas apmēram par piektdaļu. Aktivizējas hipotekārā kreditēšana, piemēram, pirmajā pusgadā Luminor bankas mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes. Top jauni mājokļu projekti, aug izsniegto būvatļauju apjoms. Ienākumu kāpums pamazām palielina to ģimeņu īpatsvaru, kas spēj ņemt hipotekāros kredītus.

Komentāri

Pievienot komentāru