Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

Jaunākais izdevums

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Kopumā par šādu kopējo parādu nastu diskusijas varētu būt karstas, jo šis plāns jāapstiprina visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Laika gan var nebūt daudz, jo dažām valstīm nauda un kopējas palīdzības garantijas nepieciešamas ātrāk. Par individuālu Eiropas valstu finanšu stabilitāti aug bažas, jo faktiski visas tās pandēmijas iespaidā atvadījušās no budžeta deficīta rāmjiem. Turklāt lielā daļā gadījumu - jau tā pie ļoti lieliem parādiem. Sākotnējas aplēses liecina, ka visvairāk šī fonda naudu saņemtu Itālija, Spānija un Francija. Ne visi gan Eiropā izskatās gatavi bez kādiem nosacījumiem dāvināt naudu reģiona Dienvidiem. Lielākos iebildumus pagaidām ceļ četri – Nīderlande, Austrija, Dānija un Zviedrija. Nedēļas otrajā pusē gan "kopējās Eiropas" amatpersonas ziņoja, ka šādai naudas došanai tomēr būšot nosacījumi.

Šajā paša laikā jau tiek arī domāts, kā mēģināt dabūt līdzekļus šo parādu atmaksai. Leienas izsludinātais plāns faktiski paredz lērumu ar jauniem "zaļiem nodokļiem un nodevām", piemēram, plastmasai un CO2 emisiju intensīviem produktiem. Tiek virzītas arī reformas reģiona CO2 tirdzniecībā, un ES budžetā paredzētas lielākas dalībvalstu iemaksas. Tāpat tiek spriests par lielo kompāniju nodokli, kuras nosmeļ izteiktāko labumu no vienotā tirgus (izskatās, ka priekšplānā šajā ziņā būs pamatā ASV bāzētie tehnoloģiju milži). Faktiski – gaidāms jauns, kopējs, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis. Tas gan pie šādas parādu uzņemšanās nav liels brīnums.

Kopumā šis viss Leienas plāns tiek reklamēts, kā "Nākamās paaudzes ES" (Next Generation EU). EK vadība arī biedē, ka šoreiz uz strīpas ar tā pieņemšanu vai nepieņemšanu ir uzlikta ES ilgtermiņa izdzīvošana.

Interesanti, ka, reaģējot uz šāda kopēja parāda izmēģinājuma variantu, Vācijas ilgāka termiņa obligāciju ienesīgums nedaudz pieauga. Savukārt Itālijai tas saruka. Pamatā ES plāns paredz pandēmijas maksu vismaz daļēji izdalīt pa valstīm. Jeb – kas ir labi "kopējai arvien federālākai Eiropai", ko pie šīs krīzes visai uzstājīgi, šķiet, grib panākt pulks ar "kopējās Eiropas" amatpersonām un pārnacionālās organizācijas, iespējams, nav labi drošākajiem vērtspapīriem. Ne visi dažādo nāciju Eiropā ilgākā termiņā ar šādu situāciju gan var būt mierā (Ziemeļiem būs sajūta, ka tos visu laiku izmanto).

2. Fronte Honkonga

Ķīna un ASV nu strīdas gandrīz par visu. Pēdējās dienās par ASV un Ķīnas "aukstā kara" izteiktāko fronti kļuvusi Honkonga. Ķīna lēmusi tur ieviest jaunu valsts drošības likumu. Tā mērķis ir "novērst, apturēt un sodīt par jebkuru uzvedību", kas veicina "šķelšanos, valsts varas sagraušanu, terorismu vai ārvalstu iejaukšanos". Bieži vien tiek izcelts, ka Ķīnā šādi likumi tiek interpretēti visai plaši un regulāri tiek izmantoti, lai kriminalizētu jebkādus, arī "miermīlīgākus" protestētājus pret nepieciešamo kārtību.

Rezultātā ASV ziņojusi, ka Honkongu vairs neuzskata par autonomu no kontinentālās Ķīnas.

Piemēram, "Financial Times" raksta, ka tādējādi Ķīna labāk šajā teritorijā izvēlējusies apspiest disidentus, nevis saglabāt starptautiskā finanšu centra statusu. Proti, pēc notiekošā varot palikt maz kas tāds, kas Honkongu darīšot atšķirīgu no jebkuras citas lielas Ķīnas pilsētas. Honkongas amatpersonas un daudzi biznesa aprindu pārstāvji gadiem apgalvojuši, ka pilsētas unikālā priekšrocība slēpusies tās neatkarīgajā tiesu sistēmā, kas krasi kontrastē ar komunistiskās partijas kontrolētajām tiesām pārējā Ķīnā. Pati Ķīna gan pēdējā laikā uzskatāmi demonstrējusi, ka Honkongas atšķirīgais statuss tai ir kā dadzis acī. Tāpat ir liela iespēja, ka turpinās radikalizēties Honkongas protesta kustība.

Ierasts, ka tieši Honkonga ir bijusi platforma "iekšā un ārā" kapitāla plūsmai no Ķīnas. Nu Honkonga kā Āzijas finanšu centra statuss ir zem lielas jautājuma zīmes. Jau pagājušogad šajā statusā parādījās robi, kad Honkongā sākās plaši protesti pēc Ķīnas lēmuma, ka Honkongas apcietinātie turpmāk būs jāsūta uz kontinentālo Ķīnu.

Viss notiekošais paver durvis uz arvien jaunām lielvaru sankcijām. Līdz šim Honkongas īpašais statuss, piemēram, arī nozīmējis, ka uz to neattiecas ASV noteiktās nodevas Ķīnai.

Pagaidām politikas vērotāji spriež, ka militāro sadursmi nevēlētos ne ASV, ne Ķīna. Šādu risku gan pilnībā izslēgt nevar. "Kaut arī iepriekš apdomāta bruņota konflikta iespējamība starp Ķīnu un ASV ir neliela, mēs redzam, ka viņu militārie "aktīvi" vienos un tajos pašos ūdeņos darbojas regulārāk un intensīvāk. Tas palielina pārrēķināšanās un kļūdainu lēmumu iespēju. Tam ir potenciāls izraisīt tālāku eskalāciju. Tas ir risks, kuru mēs nevaram izslēgt," "Bloomberg" teic, piemēram, "S. Rajaratnam School of International Studies" pārstāvji.

Interesanti, ka šajā pašā laikā Vācijas kanclere Angela Merkele šonedēļ tika pieķerta izteikumos, ka Eiropas Savienībai ir "liela stratēģiskā interese" turpināt sadarbību ar Ķīnu.

3. Uzmanība pozitīvajam

Tautsaimniecību dati ir vāji, un vīruss vēl ilgi atstās ietekmi uz pasaules ekonomiku. Tiesa gan, labās ziņas ir tās, ka zemākais aktivitātes punkts jau varētu būt aiz muguras. Atnākot vasarai, pasaules valdības turpina atļaut arvien lielāku savu tautsaimniecību atvēršanos, kas nozīmē, ka biznesam atkal parādās zināmas iespējas vismaz kaut ko nopelnīt. Eiropā augusi pārvietošanās aktivitāte, restorānu rezervāciju apmērs un enerģijas patēriņš, ziņo "Bloomberg", kas atsaucas uz dažādu avotu datiem arī, piemēram, tehnoloģiju un sociālo tīklu kompāniju mērījumiem par savu klientu aktivitāti. Piemēram, uz darba tirgu orientētās "LinkedIn" pārstāvji ziņojuši, ka pasaulē kritums arī darba tirgū varētu būt sasniedzis savu zemāko punktu. Saprotams, ka daudzi patērētāji šajos apstākļos vēl baidās nodoties tēriņu priekam. No otras puses kaut ko spiež darīt kaut vai apstāklis, ka pēdējās nedēļas pārāk daudz sēdēts mājās.

Lielākie draudi saistās ar jaunu vīrusa vilni. Lielāka neskaidrība, šķiet, būs līdz ziņām par Covid-19 vakcīnu.

Kāpēc Covid-19 vakcīnas izgudrošana un masu vakcinēšanās nenotiks tik ātri? 

Latvija un visa pasaule turpina cīnīties ar Covid-19, un pagaidām rezultāti rāda, ka...

Tiesa gan, pat tam gan šoreiz daudzi var būt gatavāki – vismaz psiholoģiski, kas nebūt nav mazsvarīgi. Tam, ka pandēmijas kritumam ir redzamas beigas attiecīgi uzmanību pievērš arī finanšu tirgi. Uzmanību no sliktajiem datiem pagaidām lieliski novērš arī centrālo banku un valdību pārliecinošā likviditātes krāna atgriešana un atstāšana vaļā.

Piemēram, Eiropas Centrālā banka šonedēļ brīdināja, ka eirozonas tautsaimniecība šogad var sarukt par 8 līdz 12%. Tādējādi recesija reģionā varētu būt divreiz dziļāka nekā tā bija 2008. gadā.

4. Akcijas turpina atgūties

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās pieaugums. Un arī kopumā – lai gan maijs akcijām iesākās visai nepārliecinoši, šo mēnesi tām ir izdevies noslēgt ar visai pievilcīgiem plusiem. Rezultātā ASV "Standard & Poor's 500" indeksa vērtība šobrīd ir vien aptuveni 10% zem saviem februāra rekordiem. Ņemot vērā faktiski bezprecedenta pasaules ekonomikas apstāšanos, tas nemaz tik daudz nav. Piemēram, 12 mēnešu skatījumā "S&P 500" indeksa vērtība ir palēkusies aptuveni par tiem pašiem 10%. Šonedēļ arī vietu virs 25 tūkstošu punktu atzīmes atkal atkaroja otrs ASV akciju "lielindekss" - "Dow Jones Industrial Average". Vēl krietni straujāk atguvusies ar tehnoloģiju kompānijām bagātākā "Nasdaq Composite" indeksa vērtība. Tā šīs nedēļas beigās atradās vien 4% zem saviem februāra rekordiem (vērā šajos datos nav ņemts piektdienas tirdzniecības sesijas rezultāts). Savukārt kopš gada sākuma tā ir pieaugusi par 5,6%. Kopumā – labi guvumi, it kā nekāds Covid-19 nebūtu bijis.

Piemēram, "The Wall Street Jorunal" aptaujātie tendenču vērotāji izceļ, ka daļēji atgriezies tā saucamais FOMO (Fear of Missing Out) fenomens. Proti, neseno kāpumu daļēji var norakstīt uz lielāku līdzekļu pārvaldnieku un individuālu investoru apetīti pēc akcijām, kas saistīts ar bailēm palaist garām guvumus no aktuālās cenu atgūšanās tendences. Tas ir būtisks spēks, kas nozīmē, ka investori un fondu pārvaldnieki dažkārt pat īsti negribot uzņemas lielus riskus. To nedarot, tie riskē slikti izskatīties paši savās vai to klientu acīs. Šis spēks kādu laiku var būt pašpietiekams - tas nozīmē, ka tas baro pats sevi, un akcijas šādas pirkšanas iespaidā tiecas uz arvien jaunām virsotnēm. Šobrīd nevarētu teikt, ka tendences finanšu tirgū liecinātu par milzīgu neskaidrību.

Atguvusies arī daudzu citu ar preču biržu mīto aktīvu vērtība. Izejvielu tirgus karalis ir nafta, un tās cena (ja vērtē Brent jēlnaftas vērtības izmaiņu) kopš saviem nesenajiem zemākajiem punktiem ir vairāk nekā dubultojusies.

Naftas cena mēneša laikā vairāk nekā dubultojusies 

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk...

Pasaules valstu tautsaimniecības sākušas vērties vaļā, kas var nozīmēt, ka dziļākais naftas (un citu izejvielu) pieprasījuma sabrukuma punkts jau ir aiz muguras. Finanšu tirgiem patīk dzīvot nākotnē un tas nu uzmanību drīzāk pievērsis pēc-vīrusa ēras "atjaunošanas" darbiem un jau minētajiem gigantiskajiem valdību stimuliem.

5. Tramps karos arī pret sociālajiem medijiem

Šīs nedēļas otrajā pusē ASV prezidentam Donaldam Trampam izdevās sašķobīt dažu lielo interneta tehnoloģiju kompāniju akciju cenu. "Twitter" lēma atzīmēt kā patiesībai neatbilstošus divus Trampa, kurš ir lielākā šī sociālā tīkla zvaigzne, ierakstus šajā platformā. Savukārt Tramps uz to atcirta, ka sociālais tīkls apslāpējot vārda brīvību, ko viņš nepieļaušot. Tramps arī ziņoja, ka sociālo mediju platformas apklusina konservatīvās balsis.

Būtiskais šajā ziņā ir tas, ka Tramps nolēmis daudz stingrāk regulēt to, ko dara sociālie tīkli. Proti, piektdien Tramps parakstīja norīkojumu, kas paredz izvērtēt esošo kārtību, pēc kuras darbojas šie tīkli. Pasaules ietekmīgākie mediji ziņo, ka galu galā tiks izstrādāts likums, kas potenciāli atvieglos lietotājiem un ASV valdībai iesūdzēt tiesā sociālo tīklu uzņēmumus, ja būs pazīmes, ka tie savu lietotāju saturu marķē, dzēš vai kādā citā ziņā ietekmē, un tas neatbilst vārda brīvības principiem un kaut vai, piemēram, šo pašu uzņēmumu pakalpojumu sniegšanas noteikumiem. Rezultātā ASV regulatoriem var būt vieglāk sociālo mediju milžus saukt pie atbildības par to lietotāju runas brīvības ierobežošanu (piemēram, arī apturot viņu kontu darbību), ziņo "Bloomberg" un piebilst, ka šis var pavērt ASV valdības un Silīcija ielejas tiesāšanās slūžas.

Izstrādājot Baltā nama rīkojumu, tikšot mēģināts mainīt to, kā federālie regulatori uztver "Twitter" un citus sociālo mediju uzņēmumus - nevis kā "runas namatēvus", bet gan kā monopolus, kas kontrolē miljoniem amerikāņu ikdienas pieredzi to platformās, "The Wall Street Journal" norādījusi kāda procesam pietuvināta persona, kas nevēlējās atklāt savu vārdu. Vēl maija vidū Tramps "twītoja", ka "radikālie kreisie" pilnībā kontrolē (total command & control) "Facebook", "Instagram", "Twitter" un "Google". Viņš piebilda, ka administrācija strādā pie šīs nelikumīgās situācijas uzlabošanas.

Pēdējos gados ir ik pa laikam manāmi spriedumi par to, ka, ņemot vērā vien dažu milzīgu sociālo tīklu uzņēmumu ietekmi uz cilvēku dzīvi un tādējādi arī varu, tie spēj diktēt to, kā galu galā domā liela daļa sabiedrības. Liela cīņa ir bijusi par tā saucamajām viltus ziņām. Tomēr pastāv arī bažas, ka šie tīkli palīdz radīt apstākļus, kad cilvēkiem, piemēram, vieni argumenti par kādu jautājumu vai politiku ir krietni uzskatāmāki nekā otri. Bieži vien saistībā ar šo tematu faktiski tiek piesaukta cenzūra.

Arī D. Tramps piektdien norādīja, ka, piemēram, tā paša "Twitter" satura redaktori patiesībā nodarbojas ar politisko aktīvismu. "Šobrīd sociālo mediju gigantiem piemēram, "Twitter"", tiek nodrošināts vēl nepieredzēts atbildības vairogs, kas balstās uz teoriju, ka tie ir neitrāla platforma, kas tie nav. Tie ir redaktori ar savu skatpunktu," teic ASV prezidents.

Jāteic, ka lielajiem tehnoloģiju gigantiem, neskatoties uz pandēmiju, slikti neveicas. "Financial Times" raksta, ka "Alphabet", "Amazon", "Apple", "Facebook" un "Microsoft" šogad izziņojuši jau 19 uzņēmumu pirkšanas darījumus ("Refinitiv" apkopotie dati), kas ir visvairāk kopš 2015. gada. Šīm kompānijām ir skaidra nauda, ko tērēt, un šī krīze var būt radījusi labas atlaides.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā salīdzinoši augstais ēnu ekonomikas īpatsvars un vēsturiski ne līdz galam caurskatāmās finanses uzņēmējdarbībā kavē bankas piešķirt kredītus, biedrības "Zemnieku saeima" kongresā sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

Viņa uzsvēra, ka Latvija sakārtoja un pārkārtoja finanšu sektoru, parādot izpratni par globālo cīņu ar naudas atmazgāšanu un šajā kontekstā darāmo, un netika iekļauta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) "pelēkajā sarakstā". Šajā kontekstā ļoti nozīmīga bija sadarbība, skaidra sapratne, termiņi, mērķi un projektu vadība.

Purgaile teica, ka šis gads būs sabalansēšanas gads, kad būs iespējams saprast, kurš no finanšu tirgus sakārtošanas pasākumiem ir jāpieslīpē, taču pauda ticību, ka jau nākamajā gadā Latvijas finanšu sektors spēs atbalstīt Latvijas tautsaimniecību.

Pēc viņas sacītā, liela daļa no finanšu plūsmām, kas finanšu sektora sakārtošanas kontekstā tika apturētas, Latvijas tautsaimniecībai nedeva pienesumu un noteikti nebija riska vērtas. Taču tas nenozīmē, ka investīcijas no trešās pasaules valstīm nav vēlamas vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Rada špikeri darbam un dzīvei

Monta Glumane, 21.01.2020

Dizainere Arta Citko, kura radījusi rotaļīgas darba burtnīcas gan pieaugušajiem, gan jauniešiem.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Grāmatiņās esmu sarakstījusi tādas lietas, kuras man savā dzīvē būtu gribējies zināt ātrāk," saka dizainere Arta Citko, kura radījusi rotaļīgas darba burtnīcas gan pieaugušajiem, gan jauniešiem.

"Happy Playbooks" ir nelielas grāmatiņas, kuras veltītas dažādām tēmām, piemēram, kā izveidot sava personīgā zīmola dizainu, atklāt savu iespējamo karjeras virzienu, uzlabot attiecības ar bērniem u.c.

"Es tās saucu par grāmatiņām, jo tās ir kā grāmatas, bet mazākas un praktiskākas. Saturā ir daudz grāmatai atbilstošas informācijas," saka A.Citko.

Savu pirmo "Happy Playbooks" A.Citko izdeva 2017. gada pavasarī un šo gadu laikā kopumā tapušas astoņas dažādas grāmatiņas.

"Pirmā grāmatiņa bija veltīta zīmoliem un tā radās no tā, ka pati strādāju ar zīmoliem, palīdzu viņiem izveidot grafisko identitāti, stila vadlīnijas un tad es sapratu, ka katru reizi uzdodu vienus un tos pašus jautājumus. Sapratu, ka tie jāsaliek kaut kādā formātā, ka uzreiz varu iedot gatavus jautājumus un uz tiem var atbildēt. Sazīmēju, saliku kā man likās pareizi un sapratu, ka to var izveidot grāmatiņas formātā. Bija pāris cilvēki, kas teica, ka tas varētu būt noderīgi gan aģentūrām, kas strādā ar saviem klientiem, gan pašnodarbinātajiem, lai labāk saprastu savu zīmolu," stāsta A.Citko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ieskatīties acīs savam makam

Anda Asere, 27.04.2020

Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze ir īstais laiks, kas nostāties aci pret aci ar saviem tēriņiem, atteikties no liekā un beidzot sākt uzkrāt.

Šobrīd daudzi ir attapušies krietni citādā ikdienā un apziņā, ka vairs nevar dzīvot tāpat, kā iepriekš.

"Nekrīzes laikā jau nevienam negribas darīt ķēpīgos darbus, analizējot savus tēriņus. Šis noteikti ir lielisks laiks, lai apsēstos un paskatītos acīs savam konta izrakstam un saprastu, vai tas, kam mēs tērējam, atbilst mūsu dzīves vērtībām un vai tas ir tik ļoti nepieciešams, lai saglabātu savu laimi un līdzsvaru. Apzinoties, kam tērējam, var saprast, ka no daudziem izdevumiem var atvadīties un tas nesagādā lielas sāpes," saka Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Par finansiālo neatkarību viņa runā savā "Instagram" profilā @sheowns_by_k, kur gada laikā sapulcējusi vairāk nekā divarpus tūkstošus sekotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz sarežģījumiem ekonomikā, Latvijas uzņēmumi un privātpersonas turpina interesēties par kredītu saņemšanu un bankas turpina izsniegt jaunus aizdevumus, informē "Swedbank".

Salīdzinot ar situāciju pirms mēneša, klientu interese par finansējumu ir jūtami samazinājusies, tomēr interese par mājokļu kreditēšanu, līzingu un citu finansējumu pagaidām nav apsīkusi.

Banka gan novērojusi, ka klienti arvien rūpīgāk izsver dažādus riskus, un arī no savas puses aicina ņemt vērā, ka Covid-19 ierobežošanas līdzekļu ietekmē tiek prognozēta būtiska ietekme uz ekonomiku, kas var negatīvi ietekmēt gan iedzīvotāju un uzņēmumu maksātspēju, gan dažādu aktīvu, tai skaitā, nekustamā īpašuma vērtību.

Pēdējo divu nedēļu laikā iedzīvotāju interese par kredītiem ir ievērojami mazinājusies, taču joprojām no privātpersonām dienā tiek saņemti vairāk nekā 250 dažāda veida kredīta pieprasījumi. Iedzīvotāji joprojām turpina pieteikties gan patēriņa, gan mājokļu kredītiem, gan arī līzingam automašīnas iegādei. Viena daļa no pieteikumiem ir saistīti ar jau iepriekš rūpīgi plānotiem lielākiem pirkumiem, taču lielākais pieprasījuma kritums ir jūtams pēc patēriņa kredītiem, kas bieži vien tiek ņemti arī mājokļa remonta vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc strauja aktivitātes krituma aprīlī, maijā situācija Latvijas ekonomikā ir būtiski uzlabojusies un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu maijā mazumtirdzniecība samazinājusies vien par 0,6%. Tas ir negaidīti labs rezultāts, jo aprīlī tirdzniecība samazinājās par 9%, lai arī COVID-19 krīzes ierobežojumus sāka mazināt tikai maija vidū, savukārt ārkārtas stāvoklis valstī tika atcelts jūnijā.

Jūnijā situācija tirdzniecībā, visticamāk, būs vēl labāka un iedzīvotāju pārvietošanās, kā arī mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati liek domāt, ka jūnijā tirdzniecībā varētu būt pat būtisks pieaugums pret iepriekšējo gadu. Iekšējā patēriņa noturība pret COVID-19 satricinājumu ekonomikā šogad ir patīkams pārsteigums un ļauj cerēt, ka IKP kritums šogad varētu nepārsniegt 4-5%. Taču tirdzniecība protams nav viss iekšējais patēriņš un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, kā pakalpojumos, kur joprojām ir būtisks kritums pret iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 26.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Žurnāla uzmanība pievērsta būvniecības nozarei, un viens no secinājumiem – būvniecība bauda pēdējos augļus publiskajiem pasūtījumiem, pirms noslēdzies Eiropas Savienības 2014.–2020. gada plānošanas periods.

Būvniecības nozares uzņēmējiem ir konkrēti ierosinājumi, piemēram, izveidot valsts finansētu un administrētu fondu, kas ļautu uzņēmējiem, kuri eksportē uz valstīm ārpus eirozonas, veikt valūtas maiņu 2020. un 2021. gadā par fiksētu kursu.

Starptautiskās Norēķinu bankas aptaujā secināts, ka ASV dolārs tiek izmantots gandrīz 90% pasaules valūtu tirdzniecības darījumu – arī par to šīs nedēļas žurnālā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 26. maija numurā:

  • viedokļi - situācija būvniecības un nekustamo īpašumu tirgū
  • statistika - Latvijā iegulda eiropieši
  • aktuāli - pandēmija un darbaspēks
  • tēma - būvnieku TOPs jeb būvniecībai raksturīga inerce
  • tēma - zvejos īpašumu atlaides
  • enerģētika - gāzei cenas nepieaugs
  • ekonomika - pēc dolāriem stāvēja rindā
  • investīcijas - kas notiek ar valstu divpusējiem aizsardzības līgumiem
  • finanses - nebanku aizdevēji un klienti ir gatavāki atbildīgiem lēmumiem
  • tehnoloģijas - "Confero Technologies" sniedz pakalpojumus jau deviņās valstīs
  • zaļā ekonomika - cik izcērt, tik apmežo
  • ideju mežs - kā bijušais bankas darbinieks rada koka interjera priekšmetus
  • biznesa psiholoģija - pārpērk labākos
  • komercija - "Printful" izaugsme
  • mazais bizness - "LALALA design" piedāvā saglabāt bērnības atmiņas
  • pie stūres - "BMW X6" apskats
  • brīvdienu ceļvedis - Mārtiņš Gineitis, aģentūras "Addiction" vadītājs un konferenču producents

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pandēmijas pirmo vilni izdevies pārvarēt veiksmīgāk nekā vairumam citu Eiropas Savienības un pasaules valstu, daudzos ekonomiskos rādītājos esam ar labākajiem rezultātiem, norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ja 2008. / 2009. gada krīzē Latvija bija starp smagāk skartajām valstīm, tad šobrīd ir pretēji - Latvijas ekonomikai veicas labāk nekā vidēji pasaulē. Tas ļauj cerēt, ka vīrusa uzliesmojuma jeb otrā viļņa gadījumā būs vieglāk, un no iepriekšējās krīzes atkārtojuma spēsim izvairīties. Ir pirmās labās ziņas, vienlaikus, protams, arī bažas par neskaidro vīrusa izplatību nākotnē, un cerība ka, pateicoties līdzšinējai pieredzei un labajām Latvijas pozīcijām uz citu valstu fona, jauns vīrusa uzliesmojums jeb otrais vilnis varētu būt vieglāk pārvarams.

Šobrīd ir skaidrs, ka Latvijas ekonomika viszemākajā punktā bija aprīļa vidū, savukārt tirdzniecībā atkopšanās maijā un jūnijā notika daudz straujāk nekā gaidījām. Citadeles maksājumu karšu dati rāda, ka patēriņa izdevumi par precēm jūnijā jau pārsniedz pirms Covid-19 līmeni, vienlaikus izdevumi par pakalpojumiem vēl nav atjaunojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai globālos finanšu tirgus arī skāris vīruss?

Rolands Zauls, Swedbank Investīciju daļas eksperts, 14.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsraksti, kas liecina par koronavīrusa izplatību Ķīnā un arī citās Tālo Austrumu zemēs, ir atstājuši savu nospiedumu arī uz finanšu tirgiem.

Akciju tirgi kopš janvāra krituma nu izskatās sāk palēnu atkopšanos, piemēram SP500 indekss ir sasniedzis jaunus vēsturiskos rekordus, un kopš gada sākuma ir sasniedzis 3,73% izaugsmi. Tomēr riski, ja koronavīrusu neizdosies savaldīt, šim gadam varētu arī būt ne līdz galam novērtēti.

Kamēr daļa sabiedrības argumentē, ka koronavīrusa ietekme uz sabiedrības veselību ir pārspīlēta kaut vai salīdzinot to ar mums tik ierasto gripu, arī finanšu tirgu sakarā ir salīdzinoši maz pētījumu, kas ieskicē scenārijus, ko ekonomikai varētu izdarīt šādu vīrusu izplatība, ja veselības organizācijām tos neizdodas savaldīt vai arī neizdodas medijiem paskaidrot kā šī savaldīšana notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarūkot iekšzemes kopproduktam un ekonomiskajai aktivitātei, arī nekustamo īpašumu cenām ir jāsamazinās, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) rīkotajā vebinārā akcentēja nekustamo īpašumu uzņēmuma "Starlex Investment" partneris, ekonomists Auseklis Sarkans.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ir jāņem vērā inerces efekts, proti, ekonomiskie rādītāji mainās straujāk nekā nekustamā īpašuma tirgus rādītāji. "Vērojot šobrīd notiekošo ekonomikā, var izdarīt secinājumus par sagaidāmo nekustamā īpašuma tirgū pēc vairākiem mēnešiem," skaidroja Sarkans.

Viņš minēja, ka šobrīd darījumu skaits ir samazinājies, kas saistīts ar pircēju nogaidošo pozīciju, kā arī apgrūtinātām iespējām nokārtot formalitātes, piemēram, banku un notāru pieejamība ir ierobežota, Zemesgrāmatu nodaļas ir slēgtas. Taču turpmāko darījumu skaita saglabāšanos samazinātā līmenī, visticamāk, arvien vairāk izskaidros ekonomiskā situācija un arvien mazāk ar Covid-19 saistītie ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā kritums šogad varētu arī pārsniegt 10%, taču sekas no šāda iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma būs pilnīgi atšķirīgas nekā iepriekšējā ekonomikas krīzē, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd nenoteiktība ir ļoti augsta, tāpēc nav iespējams precīzi prognozēt ekonomikas sabremzēšanās apmēru.

"Runāt par ļoti konkrētiem cipariem ir krietni pāragri, jo mēs nezinām, kad un kā vīrusa izplatība beigsies. (..) Nenoteiktība ir ļoti augsta. Pašreizējā brīdī stāsts vairāk ir par to, vai šogad sabremzēšanās būs viencipara skaitlis, vai ieslīdēs teritorijā virs mīnus 10%," pauda Kazāks.

Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents uzsvēra - pat, ja šoreiz kritums ekonomikā būs dziļāks nekā 10%, tas būs nevis uzņēmumu bankrotu, strauja bezdarba kāpuma un milzīgas emigrācijas dēļ, kā tas bija iepriekšējā reizē, bet gan saistībā ar "ekonomikas uzlikšanu uz pauzes".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rimšēvičs: Latvijas Bankas reputācija atjaunosies uzreiz pēc manas aiziešanas

LETA, 16.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas reputācija atjaunosies vienā naktī, tiklīdz beigsies esošā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvaru termiņš, pirmdien preses konferencē žurnālistiem sacīja Rimšēvičs.

Viņaprāt, ar Latvijas Bankas reputāciju patlaban viss ir kārtībā un vienīgais, kas met ēnu uz centrālās bankas reputāciju, ir viņa paša atrašanās amatā.

Tāpat Rimšēvičs pauda uzskatu, ka viņš nākamajam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam centrālo banku atstāj labā stāvoklī un ar labu mantojumu.

Rimšēvičs arī pauda cerību, ka nekādas straujas izmaiņas Latvijas Bankas darbinieku skaitā nesekos, jo aizvadītajos 18 gados tas jau samazināts par trešdaļu un patlaban tuvs optimālajam.

"Bankai būs jāizvēlas, kādas funkcijas tā finansēs, manuprāt, tas galvenais uzsvars arī turpmāk tiks likts uz analītiku, rezervju pārvaldīšanu un maksājumu sistēmas darbības turpmāko uzlabošana," sacīja Rimšēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panākt Latvijas ekonomikas strauju izaugsmi pēckrīzes periodā?

Fredis Bikovs, "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai padarītu ūdenskliņģeri par atkal populāru un tradicionālu latviešu virtuves ēdienu, Ģirts Rullis kopā ar domubiedriem izveidojuši maiznīcu "Kliņģer's".

"Pirms laika strādāju lidostā "Rīga" kā pavārs/virtuves vadītājs SIA "Cakes and Bakes Latvia" un gribēju izdomāt kādu oriģinālu sendviča veidu lidostas viesiem. Meklēju dažādu informāciju. Izdomāju, ka varētu likt sendviču pildījumu ūdenskliņģerī. Sazinājos ar piegādātājiem un sapratu, ka šo produktu nemaz tā nevar dabūt. Tā radās ideja, ka cepšu pats," stāsta maiznīcas "Kriņģel's" izveidotājs Ģirts Rullis.

Viņš stāsta, ka jau sen gribējis atvērt savu mazo biznesu un kaut ko latvisku. Pakāpeniski meklējot informāciju, Ģ.Rullis saprata, ka latviešiem ir unikāls produkts, kuru Ņujorkā pazīst kā beigeli, Vācijā kā Bavārijas breceli (Bavarian brezel), kas pazīstamajā "Octoberfest" ir populārākā alus uzkoda. Ūdenskliņģeri var gan pildīt, gan ēst tāpat kā uzkodu. Un recepte visiem šiem "brāļiem" ir līdzīga. Kopīgais ir tas, ka šo produktu pirms cepšanas vēl vāra ūdenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #15

DB, 14.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu un iedzīvotāju pirktspēja un paradumi mainās, un to izjūt lieli un mazi uzņēmumi, vietējam tirgum ražojošie un eksportējošie. Problēmas pašlaik apsteidz risinājumus - šāds secinājums "Dienas Biznesam" ir radies, pētot, kas notiek eksportā.

Latvijas uzņēmējus pandēmijas laikā visvairāk satrauc apgrozījuma kritums un kavējumi norēķinos. Pandēmijas apstākļi ir liels izaicinājumus arī globālajām piegāžu ķēdēm un loģistikai - arī par to šīs nedēļas žurnālā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 14. aprīļa numurā:

  • viedokļi - digitalizācija vairs nav luksusa prece
  • aktuāli - parādniekus ar maksātnespēju nevar nobiedēt
  • tēma - eksportā zemais starts
  • finanses - kopējā parāda dažādās šķautnes
  • nekustamais īpašums - gada 25 lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā
  • reklāmas nozare uz pauzes
  • atkritumu apsaimniekošana - kurš vedīs kartonu
  • atkritumu apsaimniekošana - dod riepām otro dzīvi
  • sociālais bizness - sociālo uzņēmumu nozīme pieaug
  • bizness reģionos - Zoltners drošības spilvens
  • brīvdienu ceļvedis - #DienasBizness galvenā redaktore Anita Kantāne

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #24

DB, 16.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija turpina noteikt pasaules dzīves ritmu. Covid-19 krīze skārusi praktiski visas tautsaimniecības nozares.

Eiropas Komisija mudinājusi visas reģiona dalībvalstis jau no 15. jūnija atcelt jebkādu savstarpējo robežu kontroli un atļaut brīvu ceļošanu.

Tikmēr Latvijā daļa uzņēmumu atgriežas no trīs mēnešu dīkstāves, un Latvijas Bankas prognozes neparedz tūlītēju ekonomikas atveseļošanos.

Lasi žurnāla #DienasBizness 16. jūnija numurā (šoreiz 64 lpp.):

  • viedokļi - ierobežojumi pandēmijas apkarošanai
  • viedokļi - administratīvi teritoriālās reformas centrā ir cilvēks
  • aktuāli - NATO un ASV attiecības
  • prognozes - krīzes novērtējums martā un aprīlī
  • numura tēma - vasara bez atvaļinājumiem
  • finanses - uzņēmumam uz aizdomu pamata iesaldē naudu
  • intervija - Kārlis Cerbulis, fonda NCH Capital Inc. vadītājs Baltijas valstīs
  • pētījums - komercnomas sektora atbalsts Eiropas valstīs
  • tendences - recepte krīzes pārvarēšanai
  • apsardze - fiziskās apsardzes apjomi sarūk
  • darba drošība - attālinātais darbs veicina ārpakalpojumu pieprasījumu datoru apkopei
  • darba vide - birojos atgriezties nesteidzas
  • alus darīšana - Cēsu Alus turpina investīcijas
  • alus ražošana - alus patērētāji kļūst izvēlīgāki
  • auto - 25 dārgākie luksusa auto
  • pie stūres - krosovers Subaru Forester
  • brīvdienu ceļvedis - Jānis Bērziņš, Paho Studio dibinātājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Renault Clio: mazs, bet ar plašu dvēseli

Aldis Zelmenis, speciāli DB, 26.02.2020

"Renault Clio", ņemot vērā pārdošanas apjomus, Eiropā jūtami apsteidz "VW Polo", "Ford Fiesta", "Opel Corsa" u.c. šīs klases smagsvarus un ir pārdošanas līderis starp mazās klases modeļiem. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Aldis Zelmenis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Franču "Renault" prot ražot mazus auto, kas ir pieprasīti visā Eiropā. "Renault Clio" ir viens no tiem. Feins auto, bet kāpēc mazi auto pie mums nav cieņā?

Jāsāk ar to, ka mazauto mūsdienās ir diezgan nosacīts apzīmējums, jo jaunākās paaudzes "Clio" ir gana liels, lai to izmantotu kā budžeta klases ģimenes auto.

Pēc būtības šodien jaunākā "Renault Clio" apkārtmēri atbilst vecāka gadagājuma "Renault Megane". Tas nekas, ka aizmugurē pieaugušiem pasažieriem vietas joprojām nav daudz, toties nodokļu apjoms, apdrošināšanas klase un vēl citi bonusi Rietumeiropietim palīdz ietaupīt, saglabājot spēju būt mobilam un pārvietoties pilsētā un ārpus tās.

Starp citu, ceļojot Itālijā, Francijā vai Spānijā, bieži vien uz koplietošanas ceļiem ir redzami "Renault Clio" izmēram līdzīgi auto, kuros pasažieri draudzīgi aizņēmuši krēslus gan priekšā, gan aizmugurē, turklāt līdz "lūpai" piestūķējuši bagāžas nodalījumu. Visi smaidīgi un nesūkstās par vietu trūkumu. Mēs Latvijā esam izlepušāki, jo kā gan izskaidrot, ka līdzīgi kā Ziemeļamerikā lielākoties pārvietojamies vienatnē vai divatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #9

DB, 03.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Vai var izdarīt secinājumus par 2017. gadā Latvijā īstenoto nodokļu reformu? Ir divas atbildes.

Jā, teiks politiķi, kuri secina, ka būs pagājuši trīs vēlētājiem solītie gadi, kuros nodokļu sistēmu solīja neaiztikt.

Nē, nevar izdarīt secinājumus – šādi teiks praktiķi, kuri saprot, ka statistikas dati 2020. gada pavasarī ir pieejami par 2018. gadu. Latvijas uzņēmumu finanšu rādītāji par 2019. gadu būs apkopoti 2020. gada vasaras nogalē.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 3. marta numurā:

  • aktuāli - vai banku sadarbība ar uzņēmējiem ir pasliktinājusies
  • tēma - atkal gatavo nodokļu sistēmas reformu
  • intervija - Vjačeslavs Ivanovs, kurš tiek apsūdzēts "ABLV Bank" 50 miljonu lietā
  • ārpolitika - Meksikas vēstnieks Latvijā Fraksisko Eduardo del Rio, kā attīstīt Latvijas un Meksikas attiecības
  • finanses - biznesa kreditēšanas problēmas un iespējas
  • IT/telekomunikācijas - Latvijas uzņēmumi mākoņpakalpojumu izmantošanā ir vieni no pēdējiem ES
  • IT/telekomunikācijas - kā valkājamās viedierīces palīdz ārstiem
  • tehnoloģijas - jaunuzņēmums "EchoSports" veic sportistu veikstspējas monitoringu reāllaikā
  • meža nozare - 2020. gads mežsaimniecībā būs izaicinājumiem bagāts
  • izdevējdarbība - attīstās literatūras eksports
  • izdevējdarbība - kā izdot savu grāmatu
  • dzīvesstils - "Vīnkalni Pils Māja" saimnieki iedziļinās detaļās
  • brīvdienu ceļvedis ar Jāni Dzeni, "OC VISION" valdes priekšsēdētāju

Komentāri

Pievienot komentāru