Jaunākais izdevums

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Pēdējos divu mēnešu bezdarba kāpums Latvijā ir bijis ļoti ātrs, taču pārlieku pesimistiskus secinājumus no tā, pēc M. Āboliņa domām, nevajadzētu izdarīt. Daļa no bezdarba pieauguma noteikti ir īstermiņa un, mīkstinot COVID-19 vīrusa izplatības ierobežošanai īstenotos pasākumus, daudzi dīkstāves pabalstu saņēmējiem atgriezīsies darbā. Arī ekonomikā zemākais punkts, visticamāk, tika sasniegts aprīļa vidū un šobrīd satiksmes intensitātes, kredītkaršu apgrozījums, vakanču skaits, kā arī citi īstermiņa rādītāji uzlabojas. Taču bezdarbs, lai arī ievērojami lēnākā tempā kā iepriekš, joprojām aug un pilnīgā atgriešanās pie iepriekšējā stāvokļa ekonomikā noteikti nebūs tūlītēja.

"Šobrīd ekonomikā ir ļoti daudz nezināmo. Cik no dīkstāves pabalsta saņēmējiem atgriezīsies darbā? Cik no patēriņa pieauguma šobrīd ir uzkrātais pieprasījums no iepriekšējiem mēnešiem un vai tas būs ilgtspējīgs? Kāds ir ilgtermiņa risinājums cīņā ar COVID-19 vīrusu? Kā ekonomikas lejupslīde ietekmēs uzņēmumu maksātspēju un investīcijas? Un ekonomikas atkopšanās būs ļoti atkarīga arī no patērētāju uzvedības. Ja cilvēki baidīsies doties uz restorāniem vai izklaides pasākumiem, tad ierobežojumu mazināšana nelīdzēs. Starp dīkstāves pabalsta saņēmējiem šobrīd ir daudz veselības aprūpe, ēdināšanas, izmetināšanas, tirdzniecības, transporta un rūpniecības nozaru uzņēmumi. Daļa no tiem darbu atsāks uzreiz pēc ierobežojumu mazināšanas, taču atsevišķās nozarēs patērētāju uzvedības izmaiņas var kļūt pastāvīgs un pilnīga atkopšanās pat neiespējama," saka AS "Citadele banka" eksperts.

Patieso situāciju darba tirgū un arī ekonomikā kopumā, pēc viņa teiktā, varēs redzēt tikai rudenī. "Protams, pēc šīs krīzes ekonomikā būs arī strukturālas izmaiņas, taču bezdarbs šobrīd aug, jo cilvēki nedrīkst strādāt, nevis negrib vai arī tiem nav nepieciešamo prasmju. Tādēļ, manuprāt, ar dažādiem strukturālā bezdarba risinājumiem, piemēram, darbinieku pārkvalifikāciju aizrauties arī nevajadzētu. Spēcīgs bezdarba pieaugums vērojams ļoti daudzās valstīs un šajā ziņā mēs būtiski neatšķiramies citiem, un ir svarīgi turpināt atbalstīt bez darba palikušo ienākumus, lai kad vīruss tiks uzveikts ekonomika pēc iespējas ātrāk varētu atkopties," iesaka eksperts.

Tirgus kājām gaisā

COVID-19 situāciju darba tirgū ir sagriezis kājām gaisā un bezdarba līmenis sācis pieaugt straujā tempā, saka "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Kāpums ceturkšņa laikā galvenokārt ir noticis marta laikā, kas nozīmē, ka otrā ceturkšņa laikā tas būs vēl krietni augstāks. Gada otrajā pusē tas vēl turpinās palielināties un varētu pietuvoties 12%. Cik tālu tas kāps, būs atkarīgs no ekonomikas spējas stabilizēties un valdības atbalsta pasākumiem, piebilst eksperts. Taču, daudzas nozares pie pilnas noslodzes, īpaši ar tūrismu, izklaidi, atpūtu, arī tirdzniecību saistītās, tik drīz neatgriezīsies, kas nozīmē, ka bezdarbu papildinās tie, kas vēl šobrīd atrodas daļējā nodarbinātībā vai saņem dīkstāves pabalstus. Bez šo pasākumu ieviešanas, bezdarbs jau šobrīd tuvotos 13%. Daudz kas būs atkarīgs no situācijas eksportā, īpaši rudenī, kad sagaidāms otrreizējs sitiens pa pieprasījumu. Pie pozitīvām tendencēm darba tirgū varētu atgriezties nākamgad.

Tuvākajā laikā pozīcijas darba tirgū atkal atgūs darba devējs, kaut arī noteiktās jomās, kā piemēram, ar IT saistītām profesijām, straujie pagriezieni tehnoloģiju virzienā, palielinās šīs jomas speciālistu iztrūkumu, saka D. Gašpuitis. Šajā laikā saglabāsies arī pietiekami liels vakanču īpatsvars un daudzas jomas, kur ilgstoši bija grūtības nokomplektēt darbiniekus, varētu nonākt nedaudz labākā situācijā. Būtiska loma būs dažādu pārkvalifikāciju pasākumu efektivitātei. Tomēr lielas pārmaiņas varētu tik un tā izpalikt, jo lielai daļai būs grūti mainīt darba specifiku un motivāciju, piemēram, nomainīt darbu apkalpojošā sfērā uz darbu apstrādes rūpniecībā vai lauksaimniecībā varētu būt pietiekami izaicinoši.

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas. Jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs. Tāpat pašreizējā krīze neatceļ tendenci, kad no darba tirgus aizejošo skaits būs lielāks par tajā ienākošo, kas nozīmē, ka situācija daudzās nozarēs saglabāsies saspīlēta neskatoties uz pašreizējo bezdarba kāpumu.

Pirmās pazīmes jau redzamas

Koronavīrusa krīzes ietekme Latvijas ekonomikā visskarbāk izpaudīsies 2. ceturkšņa datos, bet periods ar augstāko bezdarba līmeni visdrīzāk būs 3. ceturksnis, prognozē "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. Taču pirmās straujo pārmaiņu pazīmes ir redzamas jau 1. ceturkšņa rādītājos. Darba meklētāju īpatsvara kāpums ir diezgan ievērojams – tas ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, sasniedzot 7,4%. Kāpums Latvijā ir straujāks nekā citās Baltijas valstīs. Lai cik daudz runātu par pandēmiju, tā nav vienīgā mūsu ekonomikas rūpe – piemēram, krasais kritums tranzītā notiek galvenokārt citu iemeslu dēļ. Tieši vīrusa radītā stresa pirmās pazīmes bija elektronikas uzņēmumu bažas janvārī par komponentu pieejamību, bet marta vidū tūrisma un nepārtikas preču tirdzniecība jau bija dziļā krīzē. Labāk izskatās nodarbināto skaita rādītāja izmaiņas, saka P. Strautiņš. 1. ceturksnī gada griezumā tas gandrīz nemainījās, samazinoties par 1,5 tūkstoti.

Salīdzinot ar pērnā gada beigām, tas saruka par 9 tūkstošiem, taču tā ir drīzāk sezonāla parādība, kas daudz neatšķiras no pārmaiņām citos gados. Nodarbinātības kritums visvairāk skāris cilvēkus vecumā no 35 līdz 44 gadiem, tātad visaktīvāko vecuma grupu, kamēr senioru nodarbinātības līmenis ceturkšņa un gada laikā ir pat pieaudzis. Viena no spilgtākajām tuvojošos nepatikšanu pazīmēm darbaspēka apsekojuma datos ir nepilnu darbalaiku strādājošo īpatsvara krasais pieaugums ceturkšņa laikā no 9,4% līdz 12,0%. Pirms diviem gadiem tas bija tikai 7,9%. Nav redzama nozīmīga ietekme uz algas lielumu, gada laikā ir strauji audzis lielas (virs 1400 eiro neto), bet samazinājies mazas algas (līdz 450 eiro) saņemošo īpatsvars, pretējās pārmaiņas ceturkšņa griezumā ir sezonālas. Ilgstošo bezdarbnieku skaits vēl nav pieaudzis, taču tas neizbēgami notiks.

Tātad pandēmijas ietekme uz darba tirgu 1. ceturksnī ir redzama, bet nav dramatiska, piebilst P. Strautiņš. Taču var minēt, kā tā izpaužas šobrīd un izpaudīsies nākotnē. Šis ir interesants un neparasts laiks, kad rakstīt par ekonomikā notiekošo. Vairākas nozares un to uzņēmumi jau jūt uzlabojumus salīdzinājumā ar krīzes kulmināciju marta beigās un aprīļa sākumā. Taču datos, kas raksturo ekonomiku un darba tirgu kopumā, un kas pieejami pēc ilgāka laika, vēl ir redzama tikai krīzes tuvošanās. Ir dati, kas jau atspoguļo krīzes pārvarēšanu, kas gan ir gara, gados mērāma procesa sākums. Bezdarbnieku skaita pieaugums, pa nedēļām šobrīd ir vien apmēram sestā daļa no izmaiņu ātruma aprīļa sākumā. Skatoties pa dienām, NVA jauno klientu skaits ir samazinājies no tūkstoša augstākajā punktā aprīļa sākumā līdz simtam 21. maijā. Turklāt tas nenozīmē, ka šobrīd bezdarbnieku skaits aug par 100 cilvēkiem dienā, jo ir citi, kas darbu atrod. Vakanču skaits kopš krīzes sākuma samazinājās apmēram uz pusi, bet kopš aprīļa ir pieaudzis. Maijā līdz šim reģistrēti 4000 jaunu vakanču. "Apple" un "Google" dati rāda, ka aug pārvietošanās, jo īpaši privātā transporta izmantošanas intensitāte, kas jau pārsniedz janvāra vidus līmeni. Gaisma tuneļa galā iekšējo pakalpojumu nozarēm jau ir spoža, tās strauji attālinās no zemākā punkta. Taču rūpniecībā tas vēl visdrīzāk ir priekšā.

Saasinās nevienlīdzības problēmu

Jau vairākus gadus sabiedrisko diskusiju krustpunktā Latvijā ir bijusi nevienlīdzība, atgādina P. Strautiņš.

Nav šaubu, ka koronavīrusa ietekme problēmu saasinās, tāpat kā citur pasaulē. Pandēmijas plosīšanās darba tirgū ļoti nevienmērīgi ietekmē cilvēkus atkarībā no viņu ienākumu līmeņa un izglītības. Tos darbus, ko veic cilvēki ar salīdzinoši zemāku izglītību, biežāk ir neiespējami veikt attālināti, tie ir plaši pārstāvēti vairāk cietušajās nozarēs, kā viesnīcas un restorāni.

Zīmīgi, ka jauniešu bezdarba līmenis gada laikā audzis vairāk nekā divkārt straujāk par kopējo – par 3,4 procentpunktiem. Arī tas lielā mērā ir tūrisma apstāšanās rezultāts. Vislabākie dati un analīze ir pieejama par ASV ekonomiku, tās rezultātus var izmantot aptuvena priekšstata veidošanai par Latvijā notiekošo. Kāds Čikāgas Universitātes pētījums rāda, ka no februāra vidus līdz aprīļa vidum cilvēkiem ienākumu augstākajā piektdaļā nodarbinātība ir samazinājusies par 9%. Savukārt starp tiem, kuru ienākumi jau pirms krīzes bija zemākajā piektdaļā, darbu ir zaudējuši 35%. Tātad lielākais ienākumu kritums ir cilvēkiem, kuriem visdrīzāk nav lielu uzkrājumu, jo nav bijis ienākumu, no kuriem tos izveidot. Zīmīgi, ka Apple mobilitātes dati par Latviju zīmē labvēlīgāku ainu nekā Google sniegtie, kas liek domāt, ka arī šeit cilvēki ar augstākiem ienākumiem cieš mazāk. Cik ļoti ir jāuztraucas par nevienlīdzības kāpumu? No vienas puses, runājam par diezgan īslaicīgu stāvokli lielākajai daļai nozaru un strādājošo.

No otras puses, šis stāvoklis var visvairāk ieilgt nozarēs, kas ir svarīgas darba devējas cilvēkiem ar salīdzinoši zemu kvalifikāciju. Pārkvalifikācija būs daļa no risinājuma, bet ir jautājums — cik liela daļa no krīzē cietušajiem būs spējīgi veikt pietiekami tālu kvalifikācijas "lēcienu", lai strādātu, piemēram, plaukstošajā IT pakalpojumu nozarē? Pandēmijas ietekme jau atšķiras un atšķirsies arī ģeogrāfiskā griezumā. Tie Latvijas rajoni, kuru ekonomikā dominē lauksaimniecība un pārtikas pārstrāde, var justies samērā droši. Visai labas izredzes ir arī Rīgas iedzīvotājiem, kaut sākotnēji šeit bezdarba kāpums bija straujāks, jo te plaši pārstāvētas vairākas krīzes sākotnēji skartās nozares. Taču galvaspilsētā arī notiek strauja atgūšanās, kas ir acīmredzama ielu satiksmes pieaugumā. Rīgas lielākajai eksporta nozarei – IT un biznesa pakalpojumiem – pandēmija kaitēs mazāk nekā preču eksportam. Krīze sākās kā pakalpojumu krīze, bet turpināsies vairāk kā ražošanas krīze.

Pasaules tirdzniecības organizācija prognozē, ka šogad pasaules tirdzniecība samazināsies vairāk nekā par desmito daļu. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē apstrādes rūpniecība veido trīs reizes lielāku ekonomikas daļu nekā Rīgā. Ir bažas par vairākām reģionu pilsētām. Galvenokārt par Ventspili un Daugavpili, kur koncentrējas divas ievainojamības — liela tranzīta loma, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves daļa rūpniecībā, kas vairākus gadus bija priekšrocība, bet šobrīd ir arī risks. Arī trešajā lielajā ostas pilsētā Liepājā rūpniecības uzņēmumi specializējas metālapstrādē un mašīnbūvē. Taču tas, ka te ir veiktas un turpinās lielas investīcijas, mazina krīzes ietekmi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palīdzības plāns ārkārtas situācijas dēļ skartajiem uzņēmumiem ir izstrādāts pavirši, jo tiek ņemts vērā uzņēmuma pēdējo trīs mēnešu apgrozījums, bet netiek domāts par uzņēmējiem, kurus krīze skāra arī vasarā, komentēja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš norādīja, ka pašlaik atbalsta pasākumi attiecas uz uzņēmumiem, kuri izjutuši apgrozījuma kritumu vien pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas. "Daudzi ir nonākuši situācijā, kad to darbība tika apturēta jau pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas. Ko darīt šiem uzņēmējiem?" vaicāja Majors.

Viņš uzskata, ka, lai vērtētu to, vai uzņēmumu ir skārusi krīze vai nē, bija jāraugās uz pirmskrīzes rādītajiem, nevis uz vasarā nopelnīto. "Ir uzņēmēji kuriem vasarā ir bijis kaut kāds apgrozījums, bet koncertu rīkošanā atsevišķos sektoros jau no marta nav apgrozījuma. Sanāk, ka šajā situācijā palīdzības rīki uz viņiem neattiecas, tātad arī nepalīdz, kaut arī šos uzņēmumus krīze ir skārusi visvairāk," teica Majors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz piektdienas pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstus izmaksājis 817 darba devēju 3708 darba ņēmējiem, informēja VID.

Dīkstāves pabalsti izmaksāti kopumā 990 547 eiro apmērā.

Tāpat VID jau ir saņēmis iesniegumus no 189 pašnodarbinātajiem par dīkstāves pabalsta piešķiršanu.

Ministru kabineta noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība, stājās spēkā šodien. VID turpina vērtēt uzņēmumu iesniegumus.

VID 27.martā sāka izmaksāt dīkstāves pabalstus to uzņēmumu strādājošajiem, kurus negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze. Pagājušajā nedēļā VID tika piešķirti 102 miljoni eiro, lai sāktu dīkstāves pabalstu izmaksu.

Dīkstāves pabalsts ir 75% apmērā no darba ņēmēja līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un no tā nav jāveic sociālās iemaksas. Tiesa, VID var nepiešķirt dīkstāves pabalstu, ja uzņēmums noteiktā termiņā nebūs iesniedzis gada pārskatu, ja uzņēmumam būs nodokļu parāds, ja uzņēmumam pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīkstāves pabalstu izmaksa un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) informācija.

Otrdien valdība lems par EM izstrādātajiem priekšlikumiem uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, kas paredz izmaksāt dīkstāves pabalstus līdz 1000 eiro apmērā, kā arī subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro.

EM aprēķini liecina, ka dīkstāves atbalstam varētu kvalificēties 134 119 darbinieki, kuriem dīkstāves pabalstu izmaksai no budžeta varētu novirzīt 65,71 miljonu eiro.

Arī algu subsīdiju atbalsts varētu būt nepieciešams 134 119 darbiniekiem, bet šim mērķim no budžeta varētu novirzīt 20,12 miljonus eiro.

Minētie valsts budžeta izdevumi no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plānoti vienam mēnesim, kas varētu rasties Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID iezīmē statistiskā dīkstāves pabalsta saņēmēja portretu

Zane Atlāce - Bistere, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā un aprīlī Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstos uzņēmumu darbiniekiem izmaksājis teju 8 miljonus eiro. Apkopotie dati par izmaksām ļāvuši ieraudzīt vidēji statistiskā dīkstāves pabalsta saņēmēja portretu.

Vidēji statistiskais dīkstāves pabalsta saņēmējs - jauna rīdziniece, kura pēdējo trīs gadu laikā viesmīles darbā saņēmusi stabilu, bet nelielu atalgojumu, kas nesasniedz 80% no vidējās darba samaksas valstī.

Dīkstāves pabalsti visbiežāk izmaksāti šādu profesiju pārstāvjiem - viesmīļiem un bārmeņiem (10%), pavāriem (10%), pārdevējiem (7%), klientu apkalpošanas speciālistiem (6%), pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādniekiem (6%), apkopējiem (3%), kasieriem (3%) un transportlīdzekļu, logu un veļas mazgātājiem (3%).

Lielākais dīkstāves pabalstu saņēmēju skaits ir vecumā no 26 līdz 35 gadiem, jaunākajam pabalsta saņēmējam ir 15 gadi, bet vecākajam - 89. Katram piektajam pabalstu saņēmējam ir apgādājamie, tādējādi arī iespēja dīkstāves laikā saņemt piemaksu no VSAA 50 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par dīkstāves perioda beigu termiņu noteikts 30.jūnijs, ceturtdien lēma valdība, atbalstot Kultūras ministrijas (KM) ierosinājumu.

KM uzsvēra, ka Ministru kabineta noteikumi par dīkstāves pabalstu Covid-19 izplatības ietekmētām pašnodarbinātām personām nosaka, ka dīkstāves periods ir no 14.marta uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk, kā ir spēkā valdības lēmums par ārkārtējo situāciju.

Dīkstāves pabalsta mehānisms ir īstermiņa risinājums pašnodarbināto personu ienākumu un iztikas līdzekļu zuduma kompensēšanai, kuras ārkārtējās situācijas dēļ nevar gūt ieņēmumus no saimnieciskās darbības. Ņemot vērā, ka valstī esošā epidemioloģiskā situācija neļauj noteikt precīzu termiņu, līdz kuram valstī būs nepieciešams turpināt ārkārtējo situāciju, KM rosināja noteikt 30.jūniju par dīkstāves perioda beigu termiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz trešdienas pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 32 942 831 eiro apmērā.

Pēc 13 105 uzņēmumu iesniegumiem izmaksāti 81 093 pabalsti darbiniekiem kopumā 31 357 876 eiro apmērā. Savukārt pēc 4480 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 1 584 955 eiro apmērā.

VID turpina vērtēt uzņēmumu iesniegumus. Līdz šim galvenie iemesli, kādēļ VID uzņēmumiem atteicis dīkstāves pabalstu izmaksu darbiniekiem, ir šādi: 46% gadījumu aprēķinātie nodokļi vidēji mēnesī ir bijuši mazāki par 200 eiro, 24% uzņēmumu bijis nodokļu parāds, kas pārsniedz 1000 eiro un kuram nav izveidots nomaksas grafiks, 22% gadījumu ir bijis nepietiekams apgrozījuma samazinājums, bet 5% nav iesniegtas visas deklarācijas.

Savukārt galvenie iemesli, kādēļ dīkstāves pabalstu izmaksa atteikta pašnodarbinātajiem, ir šādi: 54% vidēji mēnesī deklarētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas mazāk nekā 20 eiro apmērā, 16% ir nodarbināti pie cita darba devēja pilnu darba laiku, 14% pašnodarbināto ienākumi no nepilna laika nodarbinātības ir pārsnieguši 430 eiro, 8% iesniedzēju ir nodarbināti valsts vai pašvaldību iestādēs, bet 5% ir bijuši darba devēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šī gada 20.aprīlim Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 4 792 584 eiro apmērā, informē VID.

Pabalsti 4 538 292 eiro apmērā izmaksāti kopumā 17 605 darbiniekiem pēc 3 308 uzņēmumu iesniegumiem. Savukārt pēc 1 047 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 254 293 eiro apmērā. Šajā laikā atbalsts atteikts 2240 uzņēmumiem un 877 pašnodarbinātajiem, kas nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

Nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz šī gada 20.aprīlim saņēmuši 2424 uzņēmumi par kopējo summu 38 891 290 eiro apmērā. Teju nemainīgi kopš pagājušās nedēļas 26% no šiem uzņēmumiem pārstāv vairum un mazumtirdzniecību, kā arī auto un motociklu remonta nozari, 17% - izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, 11% - apstrādes rūpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dīkstāves atbalstam varēs kvalificēties visi komersanti ar apgrozījuma kritumu

LETA, 24.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīkstāves pabalstam un algu subsīdijām varēs kvalificēties visi komersanti ar apgrozījuma kritumu, neatkarīgi no nozares, paredz otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi.

Valdība jau 10.novembrī atbalstīja EM izstrādātos priekšlikumus uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, paredzot, ka dīkstāves atbalstu varētu saņemt tajos uzņēmumos strādājošie, kam apgrozījuma kritums šā gada augustā, septembrī un oktobrī bija vismaz 20% apmērā un kas pēc NACE koda strādā nozarē, ko ietekmējis valdības lēmums par ārkārtējo situāciju.

Tomēr EM izstrādāja jaunu priekšlikumu, kas paredz sniegt dīkstāves atbalstu visām nozarēm, neatkarīgi no to darbības veida.

No valdībā lemtā izriet, ka gadījumā, ka uzņēmuma apgrozījuma kritums iepriekšējos trijos mēnešos bija vismaz 20% apmērā, tad valsts atbalsts darba algu subsīdijai darba devējam būs 50% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par periodu no šā gada 1.augusta līdz 31.oktobrim, bet ne vairāk kā 500 eiro apmērā par kalendāra mēnesi par darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šī gada 18.maijam Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 24 590 351 eiro apmērā.

Pēc 10 090 uzņēmumu iesniegumiem izmaksāti 63 009 pabalsti darbiniekiem kopumā 23 452 897 eiro apmērā. Pēc 3 389 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 1 137 454 eiro apmērā. Kopumā dīkstāves pabalstu izmaksas laikā šo pabalstu vismaz vienu reizi saņēmuši 45 320 cilvēki - 56% no viņiem pabalsts aizstājis vienas algas izmaksu, 42% pabalstu saņēmuši divas reizes, bet 2% trīs reizes.

Nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz šī gada 18.maijam saņēmuši 7 832 uzņēmumi par kopējo summu 133 455 210 eiro apmērā. 30% no šiem uzņēmumiem pārstāv vairum un mazumtirdzniecību, kā arī auto un motociklu remonta nozari, 20% - apstrādes rūpniecību, 12% - izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu Covid-19 krīzē dīkstāvē esošiem darbiniekiem izmaksāt pabalstus 330 eiro līdz 1000 eiro apmērā mēnesī.

Atbalsta pasākumi tiks piemēroti no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz šā gada 31.decembrim. Dīkstāves pabalstu izmaksas aplēstas 65,71 miljona eiro apmērā.

Valdībā atbalstītie noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai ārkārtējās situācijas apstākļos paredz sniegt atbalstu dīkstāvē esošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai.

Dīkstāves pabalsti un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro 

Dīkstāves pabalstu izmaksa un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro, liecina Ekonomikas...

Noteikumi paredz, ka atbalsts dīkstāvē esošu darbinieka atlīdzības kompensēšanai tiks izmaksāts darbiniekam 70% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas no šā gada 1.augusta līdz 30.oktobrim vai no to deklarēto mēnešu vidējo bruto darba samaksas pēc 1.augusta, kuros darbinieks faktiski strādājis. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja darbiniekam dīkstāves pabalsts būs 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2020.gada trešo ceturksni.

Dīkstāves pabalsta apmērs būs ne mazāks kā 330 eiro un ne lielāks kā 1000 eiro mēnesī.

Ja persona periodā no šā gada 9.novembra līdz šā gada 31.decembrim atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāves pabalsts tiks noteikts 70 % apmērā no vidējā piešķirtā vecāku pabalsta par šā gada augustu, septembri un oktobri, bet ne mazāk kā 330 eiro un ne vairāk kā 1000 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Papildus dīkstāves pabalstam darbinieks varēs saņemt piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem.

Dīkstāves pabalsts netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Lai pieteiktos dīkstāves atbalstam, darba devējam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā būs jāiesniedz iesniegums ar informāciju par darba devēju, tā darbības jomu, par ieņēmumu samazinājumu no saimnieciskās darbības, informāciju par dīkstāves periodu, kura laikā nepieciešams kompensēt darbinieka atlīdzību, kā arī informāciju par attiecīgo darbinieku un tā konta numuru.

Pieprasīto dīkstāves atbalstu VID izmaksās piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu, pārskaitot atbalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu.

Dīkstāves pabalstu nepiešķirs, ja darba devējam būs nodokļu parāds, ja darba devējs ir maksātnespējīgs, kā arī, ja darba devējs vai tā valdes locekļi ir sodīti.

Dīkstāves pabalstus varēs saņemt darbinieki tādās nozarēs kā restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi, ēdināšanas pakalpojumi, bāru darbība, kinofilmu demonstrēšana, sporta un ārpusskolas izglītība, kultūras izglītība, atrakciju un atpūtas parku darbība, skaistumkopšanas pakalpojumi, fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumi.

EM aprēķini liecina, ka dīkstāves atbalstam varētu kvalificēties 134 119 darbinieki.

Jau ziņots, ka ārkārtējās situācijas laikā līdz 6.decembrim valsts atbalsta iespējas ir budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" pieejamie 49 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz pirmdienas pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstus izmaksājis 3308 darba devēju 17 605 darba ņēmējiem, kā arī 1047 pašnodarbinātām personām, informēja VID.

Kopumā VID izmaksājis dīkstāves pabalstus 4 792 584 eiro apmērā.

Pabalsti 4 538 292 eiro apmērā izmaksāti kopumā 17 605 darbiniekiem pēc 3308 uzņēmumu iesniegumiem. Savukārt pēc 1047 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 254 293 eiro apmērā. Dīkstāves pabalstu izmaksa pašnodarbinātajiem sākta 6.aprīlī, kad stājās spēkā šādu atbalsta veidu paredzošie Ministru kabineta noteikumi.

VID turpina vērtēt uzņēmumu iesniegumus.

Kopumā no visiem saņemtajiem dīkstāves pabalsta pieteikumiem VID izmaksas atteicis 33,5% darba devēju un 39% pašnodarbināto, 17.aprīlī preses konferencē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Galvenokārt atteikuma iemesls ir tas, ka uzņēmumi iepriekš nodokļos valstij nav maksājuši pat 200 eiro mēnesī - tas ir 35% no kopējā atteikumu skaita. Nākamais lielākais atteikumu iemesls ir nodokļu parādu esamība," skaidroja Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes mazināšanai plānots ieviest dīkstāves pabalstus ar 1000 eiro griestiem, kā arī paredzēts subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Atbalsta pasākumi tiks piemēroti no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz šā gada 31.decembrim.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes informēja, ka, atšķirībā no pavasarī sniegtā atbalsta, šoreiz atbalsts tiks sniegts plašāk un visiem, kuri patlaban nevar strādāt. Pēc Vitenberga teiktā, uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt arī pašnodarbinātie un patentmaksas saņēmēji.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie priekšlikumi pirmdien tika apspriesti finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, bet pēcpusdienu arī koalīcijas partneru starpā. Otrdien, 10.novembrī, par šiem priekšlikumiem lems Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīkstāves pabalsta minimālo slieksni cels no līdzšinējiem 330 eiro līdz 500 eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūru LETA informēja, ka Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē otrdien apstiprināti grozījumi dīkstāves atbalsta un daļēji nodarbināto algas subsīdijas atbalsta programmu noteikumos, pagarinot to darbības termiņu līdz brīdim, kamēr spēkā būs valdības noteiktie ierobežojumi saimnieciskai darbībai, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību.

Vienlaikus valdība atbalstīja, ka no šā gada 1.janvāra tiek palielināts minimālais dīkstāves atbalsta apmērs līdz 500 eiro mēnesī visām mērķa grupām - gan uzņēmumu darbiniekiem, gan pašnodarbinātām personām, gan patentmaksātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmēji sociālajā tīklā “Twitter” izteikuši šaubas par vēlmi laikā izmaksāt atbalstu krīzes skartajiem uzņēmumiem, kas, visticamāk, skaidrojams tieši ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma pieņemšanas ilgumu, nevis ar naudas izmaksas kavēšanos.

Uzņēmēji, kuri ārkārtas situācijas laikā – no 2020. gada 9. decembra līdz 2021. gada 9. janvārim piedzīvojuši ieņēmumu kritumu un vērsušies VID saņemt dīkstāves atbalstu saviem darbiniekiem, kas ir dīkstāvē un nestrādā, atbalstu saņem 5 dienu laikā kopš lēmuma pieņemšanas, informēja VID.

VID pēc iesnieguma saņemšanas, izvērtēšanas un atbalsta aprēķināšanas lemj par atbalsta izmaksu, nepārsniedzot Administratīvā procesa likumā noteikto termiņu, informēja VID Sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne Bērziņa. Tikai pēc šī lēmuma pieņemšanas seko noteikums par 5 dienām, kad nauda nonāk pie uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dīkstāves atbalstu varēs saņemt arī strauji augoši jauni uzņēmumi

Lelde Petrāne, 23.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 23. aprīļa sēdē apstiprinātas izmaiņas dīkstāves pabalsta saņemšanas nosacījumos, paplašinot potenciālo pabalsta saņēmēju loku, informē Ekonomikas ministrija.

"Dīkstāves pabalstam jākvalificējas visiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem, kas godīgi maksājuši nodokļus, bet šobrīd Covid-19 dēļ ir spiesti pārtraukt savu saimniecisko darbību. Mazs solis uz priekšu ir sperts – šodien valdība pieņēmusi lēmumu, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt arī darbinieki strauji augošos uzņēmumos. Tāpat uzskatu, ka nevar liegt dīkstāves pabalstu darbiniekiem, ja uzņēmums vai tā valdes loceklis ir bijis sodīts," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

VID vēlas publiskot dīkstāves pabalstu atteikumu iemeslus 

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina valdību un Saeimu lemt par iespēju dienestam...

MK noteikumos precizēti noteiktie apgrozījuma krituma piemērošanas kritēriji (MK noteikumu 3.1. un 3.2 apakšpunkts), nosakot, ka krīzes skarto darba devēju un krīzes skarto nodokļu maksātāju ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājums 2020. gada martā vai aprīlī tiek salīdzināts ar 2019. gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem (līdz šim bija noteikts, ka to salīdzina ar 2019. gada attiecīgo mēnesi). Līdz ar to atbalstu varēs saņemt arī strauji augoši uzņēmumi, kas dibināti nesen, taču to apgrozījuma samazinājums pret 2019. gada attiecīgo mēnesi nav objektīvs kritērijs, ņemot vērā to straujo izaugsmi, uzsākot savu saimniecisko darbību.

Ņemot vērā veiktos precizējumus no MK noteikumiem svītrots punkts, kas noteica, ka krīzes skartajiem darba devējiem un krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem, kuri dibināti laikposmā no 2019. gada 1. marta līdz 2019. gada 31. decembrim, apgrozījuma samazinājumu apmērus procentos aprēķina, salīdzinot ieņēmumus no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī ar 2019. gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem.

Dīkstāves pabalsti liecina par mazām algām pirms krīzes 

Vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam darbiniekam ir bijis 258 eiro, maksimālo pabalsta...

Vienlaikus MK noteikumos iekļauts nosacījums, ka dīkstāves pabalstu var saņemt darbinieks (bet ne valdes loceklis, kurš ir bijis sodīts), ja krīzes skartais darba devējs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz darba devēja nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumos Nr.165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomikas ministrs rosina paplašināt dīkstāves pabalsta saņēmēju loku

Lelde Petrāne, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ir sagatavojis un iesniedzis vairākus priekšlikumus finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā uzņēmējdarbības un nodarbināto darba grupā, lai dīkstāves pabalstam būtu iespējams kvalificēties visiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem, kas godīgi maksājuši nodokļus, bet šobrīd Covid-19 dēļ ir spiesti pārtraukt savu saimniecisko darbību.

J. Vitenbergs rosinās mainīt dīkstāves pabalsta regulējumu un paplašināt atbalsta saņēmēju loku, informēja Ekonomikas ministra padomniece Vineta Vilistere – Lāce.

Dīkstāves pabalsti liecina par mazām algām pirms krīzes 

Vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam darbiniekam ir bijis 258 eiro, maksimālo pabalsta...

J. Vitenbergs skaidro: "Jau vairāk nekā mēnesi dzīvojam ārkārtas režīmā, kad Covid-19 vīrusa dēļ praktiski visa uzņēmējdarbība ir spiesta iepauzēt. Uzņēmumiem tas nozīmē arī neizmaksātas algas darbiniekiem. Valsts ieņēmuma dienesta apkopotā statistika rāda dramatisku ainu – dīkstāves pabalsts uz šo dienu ir atteikts apmēram 40% nodokļu maksātāju, kas kādu noteikto kritēriju dēļ šim valsts atbalsta veidam nekvalificējas. Tāpēc ir steidzami jāpārskata dīkstāves pabalsta regulējums, kā arī jāpaplašina atbalsts uzņēmējiem, kuri veic saimniecisko darbību arī vīrusa izraisītajā krīzes laikā."

Ekonomikas ministrs piedāvā pārskatīt dīkstāves regulējumu, rosinot precizēt kritērijos ieņēmumu kritumu, lai tas neierobežotu sezonālus un strauji augošus uzņēmumus, kā arī eksporta apjomu. Tāpat ministrs uzskata, ka nevar liegt dīkstāves pabalstu darbiniekiem, ja tās valdes loceklis ir bijis sodīts.

Tāpat iesniegts priekšlikums izveidot kvalifikācijas nosacījumus strauji augošiem komersantiem, kas dibināti salīdzinoši nesen, bet nevar izpildīt šobrīd noteiktos apgrozījuma samazinājuma nosacījumus.

Lai veicinātu Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, J. Vitenbergs rosinās diskusiju par atbalsta modeli eksportējošiem uzņēmumiem, kuri turpina veikt uzņēmējdarbību Covid-19 izraisītās krīzes laikā.

Jau iepriekš veikti uzlabojumi attiecībā uz mazo uzņēmumu valdes locekļu iespēju saņemt dīkstāves pabalstu, dota iespēja pretendēt uz atbalstu uzņēmumiem, kuri ir nesen dibināti un kuri saskārušies ar vīrusa radītajām sekām, atcelti ierobežojumi, kas iepriekš liedza saņemt dīkstāves pabalstu, ja persona saņēma izdienas vai vecuma pensiju, kā arī pielielināti uzņēmumu nodokļu parādu sliekšņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dīkstāves pabalstu varēs saņemt visu uzņēmumu darba ņēmēji

Zane Atlāce - Bistere, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai 26.martā tiks piedāvāts lemt par dīkstāves pabalstu izmaksu visu uzņēmumu darbiniekiem, ja šo uzņēmumu apgrozījums būs samazinājies Covid-19 slimības izplatības dēļ, informē Finanšu ministrijā (FM).

Lai mazinātu vīrusa COVID-19 izplatību ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un nodrošinātu atbalstu krīzes skarto nozaru darba devējiem un viņu darbiniekiem dīkstāves periodā, trešdien, 25. martā, aizvadīta Ministru prezidenta uzdevumā izveidota vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sanāksme finanšu ministra Jāņa Reira vadībā.

Tajā izstrādāti priekšlikumi nākamā līmeņa atbalsta pasākumiem COVID-19 ietekmes mazināšanai, tai skaitā iespēja pieteikties īpašajiem krīzes skarto nozaru pasākumiem arī tiem uzņēmumiem, kas atbildīs noteiktiem kritērijiem neatkarīgi no pārstāvētās nozares. Par tiem plānots lemt valdības sēdē ceturtdien, 26. martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu īpašnieki sašutuši par liegumu saņemt dīkstāves pabalstu

Māris Ķirsons, Zane Atlāce - Bistere, 02.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazo uzņēmumu īpašniekus, kuri vienlaikus ir arī to valdes locekļi un strādājošie, nepatīkami pārsteigusi valdības pozīcija, ka tiem nav tiesību saņemt valsts noteikto dīkstāves pabalstu un aicina šo normu nekavējoties pārskatīt.

Valdības lēmums dīkstāves pabalstu nepiešķirt krīzes skartā darba devēja valdes un padomes locekļiem izsaucis uzņēmēju sašutuma vētru. Sociālajos tīklos ne viens vien uzņēmējs dalās neizpratnē par šādu valsts attieksmi jau tā grūtā brīdī. Piemēram, šefpavārs Ēriks Dreibants ir vīlies, ka šādā ārkārtas situācijā visi krīzes skartie var saņemt dīkstāves pabalstu, izņemot uzņēmuma īpašniekus, kuri diendienā strādā savā uzņēmumā, saņem algu, maksā nodokļus.

"2008. gada krīzē valdība aicināja, lai cilvēki uzsāk uzņēmējdarbību, tā ātrāk atdzīvosies ekonomika, es paklausīju un, ar draugiem ieguldot pēdējo santīmu, atvērām "3 pavāru restorānu," esam radījuši arī citus produktus, ik gadu nodokļos maksājām ap 300 000 eiro, dodam darbu 50 cilvēkiem, nodokļu parāds nav... Esam visiem darbiniekiem samaksājuši algas, norēķinājušies ar lielāko daļu piegādātājiem, kontā 0 + parādi. Pēc krīzes visus valsts parādus vajadzēs nomaksāt mums - uzņēmējiem. Ceru, ka būs motivācija," viņš vēsta sociālajā tīklā "Facebook".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina valdību un Saeimu lemt par iespēju dienestam publiskot dīkstāves pabalstu izmaksas atteikumu iemeslus, ceturtdien valdības ārkārtas sēdē aicināja VID vadītāja Ieva Jaunzeme.

Viņa norādīja, ka patlaban sociālajos medijos izskan pārmetumi par to, ka VID pieņem nepamatotus lēmumus, atsakot dīkstāves pabalstu izmaksu, tomēr ieņēmumu dienestam nav tiesību sniegt skaidrojumu par atteikumu iemeslu.

Jaunzeme piebilda, ka patlaban Saeimā izskatīšanai trešajā lasījumā ir attiecīgie likuma grozījumi, kas ļautu sabiedrību informēt par VID pieņemtajiem lēmumiem. Viņa aicināja Ministru kabinetu pievērsties šī jautājuma virzīšanai.

Aģentūras LETA rīcībā esošais VID priekšlikums paredz veikt grozījumus likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", lai noteiktu tiesības nodokļu administrācijas ierēdnim sniegt informāciju bez nodokļu maksātāja piekrišanas par iemesliem atbilstošiem kuriem tam ir atteikts piešķirt dīkstāves pabalstu, vai attiecībā uz kuriem ir konstatēta dīkstāves pabalsta nepamatota pieprasīšana vai saņemšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu vīrusa COVID-19 izplatību ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, sākot ar marta beigām, darba ņēmēji var saņemt dīkstāves pabalstu, taču vienlaikus Valsts ieņēmumu dienests (VID) brīdina, ka rūpīgi kontrolē uzņēmumus, kuru darbiniekiem tiek piešķirti pabalsti, cik pamatoti tie tiek izmaksāti un cik godprātīgi ir uzņēmumi, kas piesakās pabalstam.

No 2. līdz 5. aprīlim VID veicis 105 uzņēmumu apsekošanu, kuru laikā pārbaudītas 250 reģistrētās uzņēmumu struktūrvienību adreses. Apsekošanas rezultātā uzņēmumos divos gadījumos konstatēts iespējamais risks, ka personas, kurām pieteikta dīkstāve, atrodas un strādā uzņēmumā, kā arī vairāki citi uzņēmējdarbības riski.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikts, ka par nepatiesas informācijas sniegšanu VID dīkstāves pabalsta saņemšanai uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz tūkstoš piecsimt eiro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Patlaban VID vēl nav piemērojis nevienam uzņēmumam vai strādājošajam sodu par nepamatotu dīkstāves pabalsta saņemšanu, jo notiek faktu pārbaudes. Taču papildus veiktajām pārbaudēm VID jau ir saņēmis informāciju par vienu gadījumu, kad darba ņēmējs vēlētos atmaksāt jau izmaksāto dīkstāves pabalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 1.decembra līdz 11.decembrim izmaksājis dīkstāves pabalstus un algu subsīdijas kopumā 715 773 eiro apmērā, informēja VID pārstāvji.

Pēc 594 uzņēmuma iesniegumiem izmaksāti 1417 dīkstāves pabalsti darbiniekiem kopumā 420 230 eiro apmērā un 415 algu subsīdijas kopumā 91 162 eiro apmērā.

Savukārt pēc 283 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 76 666 eiro apmērā un 437 patentmaksātājiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 127 715 eiro apmērā.

VID atgādināja, ka joprojām ir spēkā arī virkne atbalsta pasākumu nodokļu jomā, kas stājās spēkā šogad martā, pirmās ārkārtējās situācijas laikā, piemēram, nodokļu samaksas termiņa pagarināšana līdz trim gadiem, ātrāka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksa, iespēja nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā varētu ieviest bezdarbnieka palīdzības pabalstu, kas tiktu izmaksāts gadījumā, ja persona pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām nebūs atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību.

Šāds risinājums trešdien ticis apspriests finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītās darba grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sanāksmē.

Finanšu ministrijā stāstīja, ka darba grupa vienojusies turpināt spriest par bezdarbnieka palīdzības pabalsta ieviešanu.

Paredzēts, ka apdrošinātajai personai, kura ir saņēmusi bezdarbnieka pabalstu atbilstoši likumam "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", būs tiesības pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, ja pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām persona nebūs atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību. Patlaban gan nav zināms bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmērs, bet tas tiek vērtēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

"Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara Covid-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā Covid-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi," sacīja Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Dīkstāves pabalstos izmaksās visus atvēlētos 50 miljonus

LETA, 08.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstos, visticamāk, izmaksās visus atvēlētos 50 miljonus eiro, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Mēs redzam, ka tie būs apmēram šie 50 miljoni eiro, kas šobrīd mums ir," teica Jaunzeme, piebilstot, ka dīkstāves pabalstu būs saņēmuši vairāk nekā 50 000 strādājošo.

Tāpat VID ģenerāldirektore atzīmēja, ka lielākā daļa iedzīvotāju dīkstāves pabalstu ir saņēmuši vienu vai divas reizes, taču ir arī iedzīvotāji, kuri pabalstu saņēmuši trīs reizes.

Pēc Jaunzemes teiktā, maijā pieprasījums pēc dīkstāves pabalstiem bija mazāks nekā martā un aprīlī.

Jau vēstīts, ka līdz piektdienas, 5.jūnija, pēcpusdienai VID dīkstāves pabalstus bija izmaksājis kopumā 38,521 miljona eiro apmērā.

Pēc 14 092 uzņēmumu iesniegumiem bija izmaksāti 92 992 pabalsti darbiniekiem kopumā 36,799 miljonu eiro apmērā. Savukārt pēc 4824 pašnodarbināto personu iesniegumiem bija izmaksāti pabalsti kopumā 1,722 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru