Jaunākais izdevums

Dīkstāves pabalsta minimālo slieksni cels no līdzšinējiem 330 eiro līdz 500 eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūru LETA informēja, ka Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē otrdien apstiprināti grozījumi dīkstāves atbalsta un daļēji nodarbināto algas subsīdijas atbalsta programmu noteikumos, pagarinot to darbības termiņu līdz brīdim, kamēr spēkā būs valdības noteiktie ierobežojumi saimnieciskai darbībai, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību.

Vienlaikus valdība atbalstīja, ka no šā gada 1.janvāra tiek palielināts minimālais dīkstāves atbalsta apmērs līdz 500 eiro mēnesī visām mērķa grupām - gan uzņēmumu darbiniekiem, gan pašnodarbinātām personām, gan patentmaksātājiem.

Attiecīgi komersantiem līdz šā gada 15.janvārim jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pieteikumi atbalsta saņemšanai par dīkstāvē esošiem un daļēji nodarbinātiem darbiniekiem decembrī; līdz 15.februārim - par janvāri utt. Tādos pašos termiņos pieteikums dīkstāves atbalsta saņemšanai jāiesniedz arī pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem.

Tāpat abu atbalsta programmu noteikumi papildināti ar normām, ka iesniegumos par martu un tālākajiem mēnešiem darba devējiem, pašnodarbinātām personām vai patentmaksātājiem būs jānorāda arī pamatojums par ieņēmumu samazinājuma saistību ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas ierobežošanai.

EM atgādināja, ka atbalstam par dīkstāvi ir tiesīgi pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies, ir samazinājušies ne mazāk kā par 20%.

Vienlaikus ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) aicina pārskatīt arī šo atbalsta programmu kritērijus, lai atvieglotu un paplašinātu atbalsta saņēmēju loku. Ministra ieskatā, tas padarītu atbalstu pieejamāku arī tiem uzņēmumiem, kas līdz šim atbalstam nekvalificējās nepietiekama ieņēmumu krituma dēļ.

"Jāņem vērā, ka daļai uzņēmumu kopš pavasara joprojām nav iespējams darboties ar pilnu jaudu, ir jāpielāgojas vai uz ārkārtējās situācijas laiku pat bija jāaptur saimnieciskā darbība," uzskata ministrs.

"Atbalsta pasākumiem šajā Covid-19 krīzes periodā ir jābūt vēl efektīvākiem un pieejamākiem, tāpēc esam gandarīti, ka Ministru kabinets atbalstīja mūsu priekšlikumus gan pagarināt atbalsta programmu termiņus, gan paaugstināt minimālo dīkstāves atbalsta apmēru līdz 500 eiro, kas ļaus krīzē cietušajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem saņemt lielāku atbalstu. Tāpat esam sagatavojuši priekšlikumus atvieglot dīkstāves atbalsta un darba algas subsīdijas saņemšanas kritērijus, lai sniegtu atbalstu visiem, kuri valdības noteikto pasākumu dēļ šobrīd nevar strādāt un saņemt atalgojumu," norādīja ekonomikas ministrs.

Ekonomikas ministrs ir sagatavojis priekšlikumus programmu paplašināšanai, ar kuriem iepazīstinās finanšu ministra vadītās darba grupas uzņēmējdarbības un nodarbinātības atbalstam dalībniekus.

LETA jau vēstīja, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 2020.gada 1.decembra līdz 11.janvārim izmaksājis dīkstāves pabalstus un algu subsīdijas kopumā 13 152 567 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja VID pārstāvji.

Pēc 7027 uzņēmumu iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti darbiniekiem kopumā 8 729 826 eiro apmērā un algu subsīdijas kopumā 2 826 460 eiro apmērā.

Savukārt pēc 4542 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 1 243 556 eiro apmērā un 1295 patentmaksātājiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 352 724 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palīdzības plāns ārkārtas situācijas dēļ skartajiem uzņēmumiem ir izstrādāts pavirši, jo tiek ņemts vērā uzņēmuma pēdējo trīs mēnešu apgrozījums, bet netiek domāts par uzņēmējiem, kurus krīze skāra arī vasarā, komentēja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš norādīja, ka pašlaik atbalsta pasākumi attiecas uz uzņēmumiem, kuri izjutuši apgrozījuma kritumu vien pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas. "Daudzi ir nonākuši situācijā, kad to darbība tika apturēta jau pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas. Ko darīt šiem uzņēmējiem?" vaicāja Majors.

Viņš uzskata, ka, lai vērtētu to, vai uzņēmumu ir skārusi krīze vai nē, bija jāraugās uz pirmskrīzes rādītajiem, nevis uz vasarā nopelnīto. "Ir uzņēmēji kuriem vasarā ir bijis kaut kāds apgrozījums, bet koncertu rīkošanā atsevišķos sektoros jau no marta nav apgrozījuma. Sanāk, ka šajā situācijā palīdzības rīki uz viņiem neattiecas, tātad arī nepalīdz, kaut arī šos uzņēmumus krīze ir skārusi visvairāk," teica Majors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīkstāves pabalstu izmaksa un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) informācija.

Otrdien valdība lems par EM izstrādātajiem priekšlikumiem uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, kas paredz izmaksāt dīkstāves pabalstus līdz 1000 eiro apmērā, kā arī subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro.

EM aprēķini liecina, ka dīkstāves atbalstam varētu kvalificēties 134 119 darbinieki, kuriem dīkstāves pabalstu izmaksai no budžeta varētu novirzīt 65,71 miljonu eiro.

Arī algu subsīdiju atbalsts varētu būt nepieciešams 134 119 darbiniekiem, bet šim mērķim no budžeta varētu novirzīt 20,12 miljonus eiro.

Minētie valsts budžeta izdevumi no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plānoti vienam mēnesim, kas varētu rasties Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dīkstāves atbalstam varēs kvalificēties visi komersanti ar apgrozījuma kritumu

LETA, 24.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīkstāves pabalstam un algu subsīdijām varēs kvalificēties visi komersanti ar apgrozījuma kritumu, neatkarīgi no nozares, paredz otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi.

Valdība jau 10.novembrī atbalstīja EM izstrādātos priekšlikumus uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, paredzot, ka dīkstāves atbalstu varētu saņemt tajos uzņēmumos strādājošie, kam apgrozījuma kritums šā gada augustā, septembrī un oktobrī bija vismaz 20% apmērā un kas pēc NACE koda strādā nozarē, ko ietekmējis valdības lēmums par ārkārtējo situāciju.

Tomēr EM izstrādāja jaunu priekšlikumu, kas paredz sniegt dīkstāves atbalstu visām nozarēm, neatkarīgi no to darbības veida.

No valdībā lemtā izriet, ka gadījumā, ka uzņēmuma apgrozījuma kritums iepriekšējos trijos mēnešos bija vismaz 20% apmērā, tad valsts atbalsts darba algu subsīdijai darba devējam būs 50% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par periodu no šā gada 1.augusta līdz 31.oktobrim, bet ne vairāk kā 500 eiro apmērā par kalendāra mēnesi par darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu Covid-19 krīzē dīkstāvē esošiem darbiniekiem izmaksāt pabalstus 330 eiro līdz 1000 eiro apmērā mēnesī.

Atbalsta pasākumi tiks piemēroti no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz šā gada 31.decembrim. Dīkstāves pabalstu izmaksas aplēstas 65,71 miljona eiro apmērā.

Valdībā atbalstītie noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai ārkārtējās situācijas apstākļos paredz sniegt atbalstu dīkstāvē esošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai.

Dīkstāves pabalsti un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro 

Dīkstāves pabalstu izmaksa un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro, liecina Ekonomikas...

Noteikumi paredz, ka atbalsts dīkstāvē esošu darbinieka atlīdzības kompensēšanai tiks izmaksāts darbiniekam 70% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas no šā gada 1.augusta līdz 30.oktobrim vai no to deklarēto mēnešu vidējo bruto darba samaksas pēc 1.augusta, kuros darbinieks faktiski strādājis. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja darbiniekam dīkstāves pabalsts būs 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2020.gada trešo ceturksni.

Dīkstāves pabalsta apmērs būs ne mazāks kā 330 eiro un ne lielāks kā 1000 eiro mēnesī.

Ja persona periodā no šā gada 9.novembra līdz šā gada 31.decembrim atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāves pabalsts tiks noteikts 70 % apmērā no vidējā piešķirtā vecāku pabalsta par šā gada augustu, septembri un oktobri, bet ne mazāk kā 330 eiro un ne vairāk kā 1000 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Papildus dīkstāves pabalstam darbinieks varēs saņemt piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem.

Dīkstāves pabalsts netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Lai pieteiktos dīkstāves atbalstam, darba devējam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā būs jāiesniedz iesniegums ar informāciju par darba devēju, tā darbības jomu, par ieņēmumu samazinājumu no saimnieciskās darbības, informāciju par dīkstāves periodu, kura laikā nepieciešams kompensēt darbinieka atlīdzību, kā arī informāciju par attiecīgo darbinieku un tā konta numuru.

Pieprasīto dīkstāves atbalstu VID izmaksās piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu, pārskaitot atbalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu.

Dīkstāves pabalstu nepiešķirs, ja darba devējam būs nodokļu parāds, ja darba devējs ir maksātnespējīgs, kā arī, ja darba devējs vai tā valdes locekļi ir sodīti.

Dīkstāves pabalstus varēs saņemt darbinieki tādās nozarēs kā restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi, ēdināšanas pakalpojumi, bāru darbība, kinofilmu demonstrēšana, sporta un ārpusskolas izglītība, kultūras izglītība, atrakciju un atpūtas parku darbība, skaistumkopšanas pakalpojumi, fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumi.

EM aprēķini liecina, ka dīkstāves atbalstam varētu kvalificēties 134 119 darbinieki.

Jau ziņots, ka ārkārtējās situācijas laikā līdz 6.decembrim valsts atbalsta iespējas ir budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" pieejamie 49 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa dīkstāves pabalstos saņem vairāk, nekā iepriekš nomaksājuši nodokļos, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme.

Diskusijā par dīkstāves pabalsta sniegšanu Covid-19 krīzē cietušajiem Jaunzeme norādīja, ka kopumā valsts atbalsts ir sasniedzis tās nozares, kuras Covid-19 krīzē cietušas visvairāk. Vienlaikus viņa piebilda, ka šī krīze izgaismojusi problēmas ar atbalsta saņēmēju iepriekšējo nodokļu nomaksu.

VID vadītāja stāstīja, ka iepriekšējā valsts atbalsta periodā 66% no dīkstāves atbalstu saņēmušajiem pabalstu saņēma tādā apmērā, kas bija mazāks par valstī noteikto minimālo algu. Savukārt šogad, kad minimālās algas slieksnis ir palielināts līdz 500 eiro, kas attiecīgi ir arī zemākais pabalsta slieksnis, lielākā daļa no valsts atbalsta saņēmējiem pabalstos saņem vairāk, nekā šie cilvēki jebkad ir deklarējuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes mazināšanai plānots ieviest dīkstāves pabalstus ar 1000 eiro griestiem, kā arī paredzēts subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Atbalsta pasākumi tiks piemēroti no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz šā gada 31.decembrim.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes informēja, ka, atšķirībā no pavasarī sniegtā atbalsta, šoreiz atbalsts tiks sniegts plašāk un visiem, kuri patlaban nevar strādāt. Pēc Vitenberga teiktā, uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt arī pašnodarbinātie un patentmaksas saņēmēji.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie priekšlikumi pirmdien tika apspriesti finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, bet pēcpusdienu arī koalīcijas partneru starpā. Otrdien, 10.novembrī, par šiem priekšlikumiem lems Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmēji sociālajā tīklā “Twitter” izteikuši šaubas par vēlmi laikā izmaksāt atbalstu krīzes skartajiem uzņēmumiem, kas, visticamāk, skaidrojams tieši ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma pieņemšanas ilgumu, nevis ar naudas izmaksas kavēšanos.

Uzņēmēji, kuri ārkārtas situācijas laikā – no 2020. gada 9. decembra līdz 2021. gada 9. janvārim piedzīvojuši ieņēmumu kritumu un vērsušies VID saņemt dīkstāves atbalstu saviem darbiniekiem, kas ir dīkstāvē un nestrādā, atbalstu saņem 5 dienu laikā kopš lēmuma pieņemšanas, informēja VID.

VID pēc iesnieguma saņemšanas, izvērtēšanas un atbalsta aprēķināšanas lemj par atbalsta izmaksu, nepārsniedzot Administratīvā procesa likumā noteikto termiņu, informēja VID Sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne Bērziņa. Tikai pēc šī lēmuma pieņemšanas seko noteikums par 5 dienām, kad nauda nonāk pie uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas valstis vecākiem, kuru bērni Covid-19 ierobežojumu dēļ nevar apmeklēt bērnudārzu vai skolas, tiek piešķirti gan pabalsti, gan arī ieviestas materiālās palīdzības shēmas, piemēram, pārtikas pakas.

To rāda BDO pētījums. «Īpaši pasākumi - naudas pabalsti un/vai vienreizējie maksājumi ieviesti, piemēram, Austrijā, Francijā,» uzsver a/s «BDO Latvia» partnere Vita Liberte. Viņa norāda, ka daudzas valstis apsvērušas veidus, kā nodrošināt, lai vecāki ar zemiem ienākumiem varētu pienācīgi uzturēt savus bērnus (piemēram, Čīle, Igaunija, Zviedrija), piešķirot ne tikai finansiālu, bet arī atbalstu pārtikas paku vai kuponu veidā.

Atbalsta pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu 

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm...

«Dažas valstis, piemēram, Bulgārija, Nīderlande un Zviedrija, bija pietiekami labi izveidojušas pašreizējo atvaļinājumu regulējumu, ļaujot saņemt ārkārtas atvaļinājumus un atvaļinājumus, lai koptu slimos bērnus vai radiniekus,» tā V. Liberte. Viņa piebilst, ka dažas valstis ir ieviesušas jaunus pagaidu ārkārtas atvaļinājumu piešķiršanas pasākumus, lai nodrošinātu darba aizsardzību un (galvenokārt, daļēju) algas kompensāciju vecākiem. «Ne visi atvaļinājuma veidi gan tiek apmaksāti. Vairumā gadījumu piekļuvei šiem pagaidu atvaļinājumiem ir noteikti ierobežojumi, tāpēc ne visiem vecākiem ir iespējams tos saņemt,» tā V. Liberte.

BDO pētījums par atbalsta veidiem vecākiem:

Latvija

Ārkārtas stāvokļa laikā pieņemts jauns pabalsta veids - vienreizējs slimības atvaļinājuma pabalsts bērnu aprūpei. Pabalsts ir pieejams, ja bērns līdz desmit gadu vecumam (ieskaitot) nevar apmeklēt bērnudārzu vai izglītība tiek organizēta attālināti un vecākiem nav iespējams strādāt attālināti. Ieviests arī vienreizējs slimības palīdzības pabalsts par laiku līdz 14 kalendārajām dienām, kuru laikā sociāli apdrošinātajām personām ir tiesības to pieprasīt vienu reizi par laiku no 2020. gada 30. novembra līdz 31. decembrim, un, vienu reizi - no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Vienreizēju slimības palīdzības pabalstu izmaksā 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem. Pabalstu nemaksā, ja nodarbinātā persona veic saimniecisko darbību un saņem ienākumus vai personai tiek izmaksāts slimības atvaļinājuma pabalsts, vecāku pabalsts, maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts vai dīkstāves pabalsts. Pabalsti jāpieprasa ne vēlāk kā desmit dienas pēc dienas, kad pirmsskolas grupas vai izglītības iestādes pārtraukušas vai sākušas izglītības procesus attālināti.

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Lietuva

Ir paredzēts vienreizējs maksājums 120-200 eiro apmērā par katru bērnu. Par katru bērnu bez nosacījumiem tiks nodrošināta summa 120 eiro apmērā. Nedaudz lielāka summa - 200 eiro uz vienu iedzīvotāju tiks piešķirta ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem un ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti vai kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība.

Igaunija

Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš neatbilst brīvā laika pabalsta saņemšanas kritērijiem, bet atbilst kritērijiem, kas noteikti padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam, un kuru nelabvēlīgi ietekmē Covid-19 izraisītā krīze:

  • varēja samazināt darbinieka dīkstāves laika kompensāciju, maksājot tikai 70% no darbinieka algas, nevis 100% (vismaz minimālās algas apmērā un ieskaitot minimālo uzturlīdzekļu apmēru par apgādājamo bērnu / bērniem);
  • varēja piešķirt darbiniekam neizmantotu ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu neatkarīgi no darbinieka vēlmēm, proti, kad to prasa darba devējs.

Personas, kuras atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāvē saņem 100% no vecāku pabalsta, kas piešķirts par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, bet nepārsniedz 700 eiro kalendārajā mēnesī. Krīzes skartajam darba devējam ir pienākums informēt nodokļu iestādi par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts. Darba devējs varēs vērsties nodokļu iestādē par dīkstāves pabalsta saņemšanu darbiniekiem, kuri veic papildu saimniecisko darbību un kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 430 eiro. Sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu izsniedz, lai rūpētos par bērnu, kas jaunāks par 12 gadiem, vai par bērnu invalīdu, kas jaunāks par 19 gadiem. Pabalsts ir 80% no vidējās algas un tiek izmaksāts no pirmās darba dienas. Slimokase apmaksā atvaļinājumu līdz 14 dienām, bet atvaļinājuma apliecību var pagarināt. Gadījumā, ja ģimenes loceklis ir inficēts ar Covid-19, darbiniekam var izsniegt sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu, lai rūpētos par savu ģimenes locekli. Šis izmaksātais pabalsts tiek piešķirts 7 dienas un ir jāmaksā no pirmās atvaļinājuma dienas 80% apmērā no vidējās darba algas.

Bulgārija

Pabalsts ģimenēm, kurās ir bērni līdz 14 gadu vecumam un viens vai abi vecāki ir bezdarbnieki, bet kuriem nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Pabalsts aptuveni 190 eiro apmērā ir paredzēts, lai atbalstītu ģimenes, kuras cieš no nopietnām finansiālām grūtībām noteikto Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

Čehija

Viens no vecākiem, kura bērni ir jaunāki par 13 gadiem, var saņemt bērnu slimības pabalstu (ko vecāki parasti izmanto, ja bērns ir slims). Vecāks kā pabalstu saņem 80% no pamatalgas.

Somija

Pagaidu finansiālu palīdzību epidēmijas uzliesmojuma dēļ var izmaksāt bērna, kurš no vecāku puses tiek pieskatīts mājās, vecākiem vai aizbildņiem, kā arī vecāku vai aizbildņu laulātajam vai partnerim, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā. Bērnam pirms pamatizglītības uzsākšanas jābūt agrīnā pirmsskolas izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības iestādē, 1. līdz 3. pamatizglītības kursā vai iepriekšējās apmācībās, vai arī viņam jābūt atzītai vajadzībai pēc īpaša atbalsta vai pagarinātas obligātās izglītības. Īpašā atvaļinājuma pabalsta summa ir 28,94 eiro nedēļā (723,5 eiro mēnesī).

Vācija

Vācijā ir īslaicīgas izmaiņas bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumos. Piemēram, aprēķinot maksājuma summu, valdība neņem vērā zemākos ienākumus pēdējos mēnešos (parasti bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumu apmērs būtu bijis noteikts kā noteikti procenti no 12 mēnešu ienākumiem, kas personai bija pirms aiziešanas vecāku atvaļinājumā). Lai mazinātu vīrusa ietekmes sekas, valdība par pamatu bērnu kopšanas atvaļinājuma maksājumu aprēķinam ņem vidējos ienākumus. Turklāt, ir iespējams atlikt bērna kopšanas atvaļinājumu, nezaudējot atvaļinājuma perioda mēnešus, ja persona strādā noteiktās vīrusa izplatības samazināšanas pasākumos iesaistītajās darba vietās (slimnīcās, utt.) un Covid-19 laikā nevar izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Federālā valdība un federālo zemju valdības vienojušās, ka skolām un bērnu aprūpes centriem jāpaliek slēgtiem vismaz līdz janvāra beigām, savukārt, vecākiem kompensācijas saņemšanai tiks piešķirts lielāks bērnu slimības pabalsts (Kinderkrankengeld). Vecāki ir tiesīgi saņemt atbalstu, ja vien viņi ir apdrošināti valsts veselības apdrošināšanas sistēmā un paši ir tiesīgi saņemt slimības pabalstu. Bērnam jābūt jaunākam par 12 gadiem, izņemot bērnus ar invaliditāti. Bērnam jābūt arī likumīgi apdrošinātam valsts sistēmā kā apgādājamam. Nevar pretendēt uz atbalstu, ja bērns ir privāti apdrošināts. Federālā valdība nolēmusi palielināt vecāku tiesības uz bērna slimības pabalstu par 10 dienām katram vecākam un bērnam 2021. gadā. Tāpēc katram no vecākiem ir tiesības pieprasīt bērna slimības pabalstu uz laiku līdz 20 dienām vienam bērnam. Vientuļajiem vecākiem tiesības uz bērnu pabalstu dubultojas uz ir piešķirams uz laiku no 20 līdz 40 dienām. Vecākiem vai vientuļajiem vecākiem ar diviem bērniem ir tiesības uz bērna slimības pabalstu par periodu līdz 80 dienām. Ja vecākiem ir vairāki bērni, tiek piešķirts pabalsts par papildus no 10 dienām līdz 90 dienām 2021. gadā - neatkarīgi no tā, cik bērnu dzīvo kopīgi vienā mājsaimniecībā.

Ungārija

Bērna kopšanas atvaļinājums ir pieejams, līdz bērns sasniedz divu gadu vecumu un veido 70% no algas, kas nopelnīta pirms bērna piedzimšanas, nepārsniedzot 665 eiro (HUF 208 600) mēnesī. Vēl viens ģimenes atbalsta sistēmas elements ir bērna kopšanas pabalsts, ko piešķir bērna vecākiem līdz bērna 3 gadu vecumam. Laikā no bērna 2 līdz 3 gadu vecumam bērna kopšanas pabalstu ir tiesīgi saņemt visi vecāki - arī tie, kuriem bija tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Bērna kopšanas pabalsta summa ir vienāda ar minimālo vecuma pensijas apmēru, kas ir 92,24 eiro mēnesī (HUF 28 500). Trīs vai vairāk bērnu mātēm ir tiesības uz tāda paša apjoma bērnu audzināšanas pabalstu, līdz jaunākais no bērniem sasniedz 8 gadu vecumu.

Itālija

Itālijā tiek piešķirts ārkārtas bērna kopšanas atvaļinājums 15dienu apmērā ar 50% no algas, un, ja cilvēki nevēlas izmantot šo atvaļinājumu, alternatīvi ir pieejama 600 eiro prēmijas izmaksas iespēja bērna auklei.

Lielbritānija

Darba devēji var izvēlēties saņemt papildus dīkstāves pabalstu kompensācijas darbiniekiem (no valdības atgūstot 80% no algas līdz maksimāli GBP 2500 mēnesī (2868 eiro)). To var izdarīt bērnu aprūpes vajadzībām, ja vecāki praktiski ir nespēj strādāt, kamēr skolas un bērnudārzi ir slēgti. Dīkstāve ir darba devēja izvēle.

Polija

Esošie bērna kopšanas pabalsti ļauj darbiniekiem (abiem bērna vecākiem) ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 60 dienām, lai rūpētos par slimiem bērniem līdz 14 gadu vecumam. Vecākiem ir tiesības arī skolu slēgšanas gadījumā izmantot papildu 14 dienu atvaļinājumu, lai rūpētos par bērniem, kas jaunāki par 8 gadiem. Lai izmantotu atvaļinājumu, darbiniekiem jāaizpilda izziņa. Šis atvaļinājums netiek ieskaitīts esošajā 60 dienu atvaļinājuma ierobežojumā, kā arī papildu piešķirtajā 14 dienu atvaļinājumā.

Avots: BDO pētījums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji, pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji Covid-19 krīzes atbalstam par aprīli var pieteikties līdz 17.maijam, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Atbalstam uzņēmēji par katru kalendāro mēnesi, iesniedzot pieteikumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS), parasti var pieteikties līdz nākamā mēneša 15.datumam, tomēr, ņemot vērā, ka 15.maijs ir sestdiena, komersanti pieteikumus šomēnes var iesniegt līdz pirmdienai, 17.maijam.

Atbalstam var pieteikties arī to nozaru komersanti, kuri ir atsākuši darbu, bet kuriem joprojām ir vērojams attiecīgais apgrozījuma kritums, un kuriem daļa darbinieku ir nodarbināti daļēji vai ir dīkstāvē.

VID no 2020.gada 1.decembra līdz šā gada 6.maijam, izmaksājis dīkstāves pabalstus un algu subsīdijas kopumā 129 645 313 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izplatītākās atbalsta saņēmēju profesijas un vidējais atbalsta apmērs

Db.lv, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 2020.gada 1.decembra līdz ceturtdienai, 21.janvārim, izmaksājis dīkstāves pabalstus un algu subsīdijas kopumā 24 044 498 eiro apmērā, informē VID pārstāvji.

Tostarp pēdējās dienas laikā izmaksāto dīkstāves pabalstu un algu subsīdiju apmērs pieaudzis par 1 137 444 eiro. Pēc 11 841 uzņēmuma iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti darbiniekiem kopumā 16 226 696 eiro apmērā un algu subsīdijas kopumā 5 288 825 eiro apmērā.

Beitāns: Veids, kā uzzinājām par atbalsta iespējām, līdzinājās detektīvam 

"Atbalsta instrumenti tika piešķirti krietni par vēlu un par maz! Valsts diemžēl...

Galerijā zemāk apkopotas izplatītākās dīkstāves vai subsīdijas atbalsta saņēmēju profesijas un vidējais izmaksātā atbalsta apmērs (avots: VID).

Savukārt pēc 7610 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 2 023 905 eiro apmērā, bet 1796 patentmaksātājiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 505 072 eiro apmērā.

Tāpat izmaksāti granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai - tos saņēmuši 819 uzņēmumi kopumā 5 503 309 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 1.decembra līdz 11.decembrim izmaksājis dīkstāves pabalstus un algu subsīdijas kopumā 715 773 eiro apmērā, informēja VID pārstāvji.

Pēc 594 uzņēmuma iesniegumiem izmaksāti 1417 dīkstāves pabalsti darbiniekiem kopumā 420 230 eiro apmērā un 415 algu subsīdijas kopumā 91 162 eiro apmērā.

Savukārt pēc 283 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 76 666 eiro apmērā un 437 patentmaksātājiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 127 715 eiro apmērā.

VID atgādināja, ka joprojām ir spēkā arī virkne atbalsta pasākumu nodokļu jomā, kas stājās spēkā šogad martā, pirmās ārkārtējās situācijas laikā, piemēram, nodokļu samaksas termiņa pagarināšana līdz trim gadiem, ātrāka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksa, iespēja nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

"Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara Covid-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā Covid-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi," sacīja Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra pirmajā pusē izskanēja informācija, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) lūdzis atmaksāt dīkstāves pabalstus par apmēram 4000 darbiniekiem. Pēc VID sniegtās informācijas, līdz septembra vidum pēc VID aicinājuma dīkstāves pabalsti atmaksāti par 534 personām 170,40 tūkst. eiro apmērā, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Kopumā Covid-19 krīzes seku mazināšanai VID dīkstāves pabalstos kopumā izmaksājis 53,5 milj. eiro vairāk nekā 55 tūkstošiem darbinieku.

Lursoft izpētījis, kas ir tie uzņēmumi, kuri Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai saņēmuši atbalstu no valsts – kuras nozares tie pārstāv, kāds ir to reģionālais sadalījums un kopējais pienesums nodokļu maksājumos valsts kopbudžetam.

Valsts atbalstu saņēmuši nedaudz vairāk nekā 8 tūkstoši uzņēmumu, liecina Lursoft informācija. No tiem 59,9% gadījumos uzņēmumu darbiniekiem izmaksāts tikai dīkstāves pabalsts, bet 21,86% gadījumu ne tikai piešķirts dīkstāves pabalsts, bet VID arī atbalstījis uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas uzņēmums Baltic Restaurants Latvia (BRL) ir vērsies Ekonomikas ministrijā, aicinot pārskatīt valsts atbalsta mehānismus Covid-19.

Uzņēmums norāda, ka ja atbalsta noteikumi paliks nemainīgi, tuvāko dienu laikā 250 uzņēmuma darbiniekiem būs jāsaņem ziņa, ka tiem nav iespējams nodrošināt nedz darbu, nedz dīkstāves pabalstu.

BRL norāda, ka atzinīgi novērtē Latvijas valdības centienus krīzes situācijā atbalstīt uzņēmumus un iedzīvotājus, taču atkārtoti vērš uzmanību uz nepieciešamajām izmaiņām Ministru Kabineta (MK) noteikumos par atbalsta sniegšanu, lai iecerētais atbalsts sasniegtu izvirzītos mērķus. Lai izpildītu nosacījumu par 20% vai vēl jo vairāk 50% apgrozījuma samazinājumu novembrī vai decembrī, salīdzinājumā ar šī gada augustu-septembri, uzņēmuma apgrozījuma samazinājumam, salīdzinot ar "normālo" pirmskrīzes līmeni, būtu jābūt 50% vai pat tuvu 80%, jo augustā-septembrī apgrozījums vēl bija ļoti tālu no 2019.gada līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dobeles dzirnavnieks: Dīkstāves pabalstiem bija jābūt pārdomātākiem

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības izveidotā Krīzes vadības koordinācijas grupa Covid-19 izplatības ierobežošanai vērtējama pozitīvi, bet pārdomātākiem bija jābūt dīkstāves pabalstiem, uzskata graudu pārstrādes uzņēmuma "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

"Gribētu uzslavēt valdības izveidoto krīzes vadības grupu, ar kuru mēs strādājām ciešā saziņā par to, kas ir nepieciešams. Izmaiņas, kuras bija nepieciešamas, tika ieviestas ļoti operatīvi," sacīja Amsils, paužot, ka tādējādi visi ierosinājumi, kas ražotājiem atvieglotu darbību, operatīvi tika pieņemti un ieviesti.

Viņš piebilda, ka ar krīzes vadības grupas starpniecību panāktas izmaiņas pieļaujamajā kravas automašīnu vadītāju darba laikā, kas ļoti atviegloja loģistikas procesus. "Citādāk, ja kravas automašīnas iestrēga uz robežām un vēl būtu jāievēro iepriekš pieņemtie šoferu darba un atpūtas laiku grafiki, sabruktu visa loģistikas ķēde," viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES sankcijām pakļautā Druskininku sanatorija nesaņems dīkstāves subsīdijas

LETA--BNS, 15.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Seims ceturtdien nolēmis, ka Baltkrievijas valstij piederošā Druskininku sanatorija "Belorus", kuras līdzekļus pagājušā gada nogalē Lietuvas banka "Swedbank" iesaldēja saistībā ar Minskas režīmam noteiktajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām, vairs nesaņems Covid-19 dīkstāves subsīdijas, bet vienlaikus atļāvis izmaksāt vienreizējus pabalstus darbiniekiem, kuri aizies no no darba šai dziednīcā.

Saskaņā ar Seima lēmumu ES sankcijām pakļauti Lietuvas uzņēmumi nevarēs pretendēt nedz uz dīkstāves subsīdijām, nedz cita veida atbalstu, kas būtu paredzēts, piemēram, jaunu darba vietu radīšanai.

Sanatorijas "Belorus" gadījums ir pirmā reize, kad starptautiskas sankcijas noteiktas kādam Lietuvā strādājošam uzņēmumam. Lielākā daļa no gandrīz 400 "Belorus" darbiniekiem ir Lietuvas pilsoņi.

Uz vienreizēju pabalstu varēs pretendēt sanatorijas darbinieki, kas darbā pieņemti līdz pagājušā gada nogalei un no darba aizies šogad neatkarīgi no tā, vai viņi to darīs pēc darba devēja iniciatīvas, pēc pašu vēlēšanās vai arī saskaņā ar pušu vienošanos. Pabalsti tiks izmaksāti 20 dienu laikā pēc aiziešanas no darba, bet būs jāatmaksā gadījumā, ja "Belorus" ar attiecīgo darbinieku triju mēnešu laikā noslēgtu jaunu darba līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemās deklarētās algas dēļ skaistumkopšanas nozarē vidējais dīkstāves atbalsta apmērs ir 501 eiro, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme.

VID informācija liecina, ka līdz 19.martam paplašinātajā skaistumkopšanas nozares kategorijā pēc 13 863 iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 6 938 518 eiro apmērā.

Jaunzeme norādīja, ka vidējā dīkstāves pabalsta summa mēnesī šajā nozarē strādājošajiem bijusi 501 eiro.

VID vadītāja skaidroja, ka vidējā summa tiek aprēķināta, ņemot vērā, ka šajā nozarē strādājošo alga iepriekš tika deklarēta minimālās algas apmērā.

Jau vēstīts, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pagājušajā nedēļā deputāti pauda, ka nepieciešams virzīties uz, iespējams, līdz 1200 eiro atbalstu dīkstāvē esošajiem skaistumkopšanas nozares darbiniekiem.

Komisija vienojās sūtīt vēstuli atbildīgajā amatpersonām vai institūcijām, lai aktualizētu jautājumu un rastu iespējamos risinājumus tiem skaistumkopšanas speciālistiem, kuriem nav ļauts strādāt. Kā viens no risinājumiem, kas izskanēja komisijas sēdē, bija lielāka finansiālā atbalsta sniegšana. Par šāda rosinājuma izskatīšanu būtu jālemj valdībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas kompensācijai valsts atvēl 30 miljonus eiro.

Šī atbalsta periods ir no šā gada 1.novembra līdz 31.decembrim.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) noteikumus par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

Pēc EM sniegtās informācijas, grantam kvalificējas aptuveni 111 600 nodokļu maksātāji, tāpēc programma ieviešanai varētu būt nepieciešami 30 miljoni eiro.

Dīkstāves pabalsta minimālais apmērs būs 330 eiro 

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu Covid-19 krīzē dīkstāvē...

EM informēja, ka, ieilgstot Covid-19 izraisītajai nedrošība un atkārtoti noteiktajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai tirgos turpmākajos mēnešos krasi ietekmēs uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu pieejamību un spēju veikt saimniecisko darbību.

"Tiek ierobežota ne tikai uzņēmumu pelnīt spēja, bet arī tiek krasi samazināta to iespēja segt saimnieciskajā darbībā tekošos maksājumus, piemēram, darbinieku algas, rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem. Līdz ar to īpaši svarīgi valstij sniegt atbalstu, kas novērš Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem iepriekš aprakstīto situāciju un stabilizē apgrozāmo līdzekļu plūsmu," skaidroja ministrijā.

Dīkstāves pabalsti un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro 

Dīkstāves pabalstu izmaksa un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro, liecina Ekonomikas...

Noteikumi paredz nodrošināt krīzes grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Šo atbalstu varēs saņemt Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētie nodokļu maksātāji, sīkā (mikro), mazā un vidējā saimnieciskās darbības veicēji, lielie saimnieciskās darbības veicēji. Atbalstu saņems tie uzņēmumi, kuru apgrozījuma kritums ir vismaz par 20% salīdzinot ar vidējo apgrozījumu šā gada augusta, septembra, oktobra mēnešos kopā.

Atbalsta pieejamā summa uzņēmumam noteikta 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru nomaksāti darba algas nodokļi šā gada augustā, septembrī un oktobrī kopsummas, bet ne vairāk kā 50 000 eiro par atbalsta periodu, un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītai personu grupai.

Atbalsts zivrūpniecības uzņēmumiem būs 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru nomaksāti darba algas nodokļi šā gada augustā, septembrī un oktobrī kopsummas, bet ne vairāk kā 50 000 eiro par atbalsta periodu, un ne vairāk kā 120 000 eiro saistītai personu grupai.

Atbalsts tiks piešķirts vienreiz par šā gada novembri un decembri. Grantu nedrīkstēs apvienot ar citu valsts atbalstu par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām.

Grantu lauksaimniecības produktu pārstrādes vai tirdzniecības nozares uzņēmumiem varēs piešķirt ar nosacījumu, ka to daļēji vai pilnībā nenodod primārajiem ražotājiem un atbalsts nebūs balstīts uz tādu produktu cenu vai daudzumu, kuri iegādāti no primārajiem ražotājiem vai kurus attiecīgie uzņēmumi laiduši tirgū.

Lai saņemtu krīzes grantu programmas pieejamo atbalstu, uzņēmumam būs jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanās sistēmā vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā "www.latvija.lv". Iesniegumā būs jānorāda, ar uzņēmuma reģistrāciju saistītā informācija, atbalstam pieprasītā summa un šā gada augustā, septembrī un oktobrī bruto darba algas, par kuru nomaksāti darba algas nodokļi.

Granta saņemšanai būs atsevišķi jāapliecina, ka atbalsta periodā uzņēmuma apgrozījuma kritums ir vismaz par 20% salīdzinot ar vidējo apgrozījumu šā gada augusta, septembra, oktobra mēnešos kopā un atbalsts tiks izlietots apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai no iesnieguma iesniegšanas brīža līdz 2021.gada 31.martam.

Atbalstu varēs saņemt vienreiz līdz 2021.gada 15.janvārim par visu atbalsta periodu.

Atbalstu nevarēs saņemt, ja uzņēmums strādā lauksaimniecības produktu primārās ražošanas nozarē. Ar primāro lauksaimniecību tiek saprasta primāro produktu ražošana vai audzēšana, tostarp ražas novākšana, slaukšana un saimniecībā audzētu dzīvnieku ražošana pirms nokaušanas. Tā iekļauj arī medības, zveju un savvaļas produktu vākšanu.

Grantu nevarēs arī saņemt, ja uzņēmuma būs aktuāls nodokļu parāds virs 1000 eiro, kā arī gadījumā, ka ja uzņēmums iepriekšējo sešu mēnešu periodā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas VID administrētos nodokļus vidēji mēnesī būs aprēķinājis mazāk nekā 200 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka ārkārtējās situācijas laikā līdz 6.decembrim valsts atbalsta iespējas ir budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" pieejamie 49 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ekonomikai nevajadzīgie

Monta Šķupele, 17.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi skaistumkopšanas pakalpojumi ir aizliegti, un nav skaidrs, kur skaistumkopšanas nozare atrodas jaunajā luksofora sistēmā un kad tā atkal oficiāli varēs atsākt darbu, taču tas nenozīmē, ka pakalpojumi netiek sniegti.

Plaukst pakalpojumu sniegšana neoficiāli, kas līdzi nes ne tikai neieņemtus nodokļus valstij, bet arī riskus sabiedrības veselībai, Dienas Biznesam pauž Verdant Eco SPA dibinātāja un vadītāja Dace Šrādere.

Fragments no intervijas

Kāda šobrīd ir situācija skaistumkopšanas nozarē un jūsu uzņēmumā?

Šī brīža situācija ir krahs pēc jau ļoti smaga gada. 2020. gads sākās ar haosu nozarē, bailēm, neziņu, tukšiem saloniem. Turpinājās cerīgi, ar pastiprinātiem sanitārajiem noteikumiem, dīkstāves pabalstu piešķiršanu. Vasarā klienti pamazām sāka atgriezties, vēl bija tūristi, pārsvarā somi. Daudziem saloniem, to skaitā arī mums, tas ir ļoti būtisks faktors. No pērnā gada 21. decembra visi skaistumkopšanas pakalpojumi ir aizliegti. To spiežot epidemioloģiskā situācija. Klienti zvana, daži lūdz, citi agresīvi pieprasa pakalpojumus, vēl citi pieklājīgi apvaicājas, kad salons varētu būt vaļā. Pēc piektdienas, 5. februāra, MK konferences diemžēl tā arī nekas nekļuva skaidrs – kur skaistumkopšana atrodas jaunajā luksofora sistēmā, vai nozare tiks atvērta ātrāk nekā pirms noteiktā ārkārtas stāvokļa beigām – 6. aprīļa. Skaidrs ir tas, ka cilvēki tik ilgi nav gatavi gaidīt. Mūsu uzņēmumā darbinieki, speciālisti samaksu vienmēr ir saņēmuši oficiāli, tādēļ tiek saņemti dīkstāves pabalsti. Tā ir nauda izdzīvošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar solītajiem palīdzības pasākumiem Latvijas viesnīcām vien nepietiek - ar ārkārtējā stāvokļa ieviešanu to darbība ir paralizēta, lielākajai daļai darbinieku nav darba gandrīz mēnesi, informācija par dīkstāves pabalstiem ir mainīga, viesnīcas viena pēc otras tiek slēgtas un tukšās ēkas jau sāk piesaistīt zagļus, pauž viesnīcu tīkla "Mogotel" izpilddirektore Jeļena Stirna.

"Otrais Covid-19 vilnis Latvijas viesnīcas piemeklēja vēl nežēlīgāk nekā pirmais. Apstaigājiet šodien Vecrīgu un redzēsiet, kā tā pārvēršas par "spoku pilsētu" - slēgtas tādas viesnīcas kā "Avalon hotel & Conferences", "Pullman Riga Old Town", "Semarah Hotel Metropole", "Radisson Blu Rīdzene", "Tallink Hotel Riga", "Park Inn by Radisson Riga Valdemara", "Hotel Bergs", "Opera Hotel", "Hotel Roma", "Justus" un daudzas citas Rīgas viesnīcas. Kopš 2020.gada septembra "Mogotel" ir jāslēdz viena viesnīca ik pēc divām nedēļām. Šobrīd no trīspadsmit martā atvērtajām viesnīcām darbojas tikai piecas", komentē J. Stirna.

"Mūsu klients ir ārzemju tūrists. Tagad viņu vienkārši nav. Mēs nevaram nodrošināt viesmīlības pakalpojumus bez viesiem, lai gan viesnīcu darbība formāli nav aizliegta. Tas ir tāpat kā izvilkt grīdas lupatu no apkopējas rokām un teikt: "Turpini tīrīt grīdu!"" pauž "Mogotel" izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija ir ne tikai likusi sarauties kopējai Latvijas tautsaimniecībai, kā rezultātā pieaudzis bezdarbnieku skaits, bet arī transformējusi ēnu ekonomiku, it īpaši tajās sfērās, kurām tika liegtas legālas darba iespējas

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie uzņēmēji. Latvijā un Eiropā koronavīrusa izplatības ierobežošanai noteiktie aizliegumi ar pārtraukumu pagājušajā vasarā ir spēkā jau vairāk nekā gadu, un to ietekme uz ēnu ekonomiku vēl tiek pētīta. 2020. gads tiek marķēts ar Covid-19, un arī pērnā gada 12. martā un atkārtoti no 9. novembra Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi vairākām tautsaimniecības jomām būtiski lika ierobežot vai pat pilnībā apturēt savu biznesu, tādējādi ne tikai atstājot bez iespējām legāli strādāt, bet pieprasījums tirgū pēc attiecīgajām precēm un pakalpojumiem bija sava veida injekcija ēnu ekonomikai.

Lai arī Latvijā tika ieviests bezprecedenta risinājums – dīkstāves pabalsti, tomēr tie nespēja apturēt darba ņēmēju skaita (par kuriem tiek maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) samazināšanos. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2021. gada februārī šādu darbinieku bija 797 034, bet 2020. gada februārī, kad Covid-19 vēl nebija sasniedzis Latviju, – 813 879. Daudz lielāku starpību var ieraudzīt 2020. gada maijā, kad šādu darba ņēmēju skaits bija 792 568, bet 2019. gadā (pirms pandēmijas) maijā 822 925. Tas nozīmē, ka darba ņēmēju, par kuriem tiek maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bija par vairāk nekā 30 000 mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pērn kopējais “Valmiermuižas alus” apgrozījums krities par 2,9%, sasniedzot 5 517 672 eiro, alus darītava kāpinājusi eksportu par 5%, zelteru pārdošana augusi par 13%, eilu pārdošana dubultota, savukārt peļņa sasniegusi 310 731 eiro, salīdzinot ar 15 827 eiro pirms gada.

Kaut arī kopējais Latvijā pārdotā alus apjoms pērn samazinājies par 7,5%, Valmiermuižas alus darītavas pārdotā alus apjomi pagājušajā gadā sarukuši par 5,5%, kopumā pārdodot 2 181 551 litru alus, bet ievērojami palielināta pārdošana nišas garšām ar augstu pievienoto vērtību.

“No pirmās dienas “Valmiermuižas alus” svarīgākie klienti ir bijuši restorāni un bāri, kas veidoja ap 25% pārdošanas apjoma. Pērn martā līdz ar ārkārtas situācijas stāšanos spēkā šos klientus burtiski pazaudējām vienā dienā. Lai Covid-19 “vētrā izpeldētu”, esam izmantojuši valsts atbalsta programmas: subsidētās darba vietas, dīkstāves pabalsti, nodokļu atlikšana un grants apgrozāmajiem līdzekļiem ir ļāvis neapstāties, saglabāt darba vietas, attīstīt jaunas nišas garšas , interneta veikalu un eksportu. Esam “airējuši stiprāk”, lai līdzsvarotu zaudēto pārdošanas apjomu,” stāsta “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlija sākumā nodokļu parādnieku kopējais parāda apjoms sasniedza 583,25 milj.eiro, tostarp 59 uzņēmumiem nodokļu parāda apjoms pārsniedza miljonu eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Analizējot gan nodokļu parāda apjomu, gan arī parādnieku skaitu, redzams, ka dinamikai pēdējo deviņu mēnešu periodā bijusi mainīga tendence. Martā nodokļu parādnieku skaits sarucis, bet visaugstākais punkts pēdējo deviņu mēnešu periodā sasniegts maijā, kad reģistrēti nepilni 39 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro. Nākamajā mēnesī nodokļu parādnieku skaits sarucis, savukārt jūlijā atkal līknē iezīmējies kāpums.

Līdzīgi ir arī ar nodokļu parāda kopējo summu, kuras dinamika sasaucas ar nodokļu parādnieku kopējā skaita izmaiņām. Jūlija sākumā Latvijā bija reģistrēti 36,4 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas lielāks par 150 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

ALTUM programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi un pats svarīgākais – ALTUM krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma.

Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darbavietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem. Turklāt ne tikai tika identificētas uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidoti atbilstoši atbalsta instrumenti, bet arī operatīvi piesaistīts tiem nepieciešamais finansējums, iespējami maz noslogojot valsts resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru