Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Kopbudžeta izdevumu pieaugums šā gada desmit mēnešos par 8,2% saistīts gan ar valdības apstiprinātajiem atbalsta pasākumiem, lai mazinātu Covid-19 ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku ("Altum" programmas, dīkstāves pabalsti, papildu finansējums ceļu būvei un citi), gan arī jau budžetā iepriekš plānotiem izdevumu pasākumiem.

Sagaidāms, ka līdz 22.novembrim apstiprinātais atbalsts tautsaimniecībai vispārējās valdības budžeta bilanci 2020.gadā pasliktinās par 1,27 miljardiem eiro jeb 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet uz oktobra beigām faktiski izlietoti jau aptuveni 0,8 miljardi eiro.

Savukārt, 2020.gadā atbilstoši Finanšu ministrijas novērtējumam, vispārējās valdības budžetā pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijas deficīts tiek prognozēts 2,1 miljards eiro jeb 7,6% no IKP.

Subsīdijas un dotācijas kopbudžetā šā gada desmit mēnešos pieauga par 401,3 miljoniem eiro jeb 23,5%, lielu daļu novirzot finanšu institūcijai "Altum" un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, lai īstenotu valdības apstiprinātos Covid-19 seku mazināšanas pasākumus aizdevumu, garantiju un subsidēto darbavietu formā. Nozīmīgi pieaugušas subsīdijas un dotācijas veselības nozares finansēšanai, tostarp algu celšanai mediķiem un saistībā ar Covid-19. Izdevumi sociāla rakstura maksājumiem kopbudžetā pieauguši par 309,1 miljonu eiro jeb 11,6%, to sekmēja pieaugušie pensiju izdevumi pensiju indeksācijas dēļ pērn oktobrī, gan arī augstāki pārējo pabalstu izdevumi, daļēji arī Covid-19 ietekmē (dīkstāves pabalsti, pieaugums bezdarba pabalstos). Kopbudžetā janvārī-oktobrī sarukuši preču un pakalpojumu, kā arī kapitālie izdevumi, attiecīgi par 24 miljoniem eiro jeb 2,1% un 13,9 miljoniem eiro jeb 1,6%, ko ietekmēja zemāki izdevumi pašvaldību budžetā. Kopbudžeta izdevumi atlīdzībai auguši mēreni, par 71 miljonu eiro jeb 3,4%, līdzīgā līmenī palielinoties valsts un pašvaldību budžetos.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi pēc būtiskā sarukuma gada otrajā ceturksnī, pēdējos mēnešos ir uzrādījuši pieaugumu, īpaši oktobrī (+5,4% pret 2019. gada oktobri), tomēr kopumā janvārī-oktobrī bija par 23,8 miljoniem eiro jeb 0,3% zemāki nekā 2019. gada attiecīgajā periodā. Tāpat nodokļu ieņēmumi par 595,6 miljoniem eiro jeb 7,5% atpaliek no budžetā plānotā, būtiski pasliktinot kopbudžeta bilanci. Covid-19 pandēmijas ietekmē Latvijā un citās valstīs ieviestie ierobežojumi ir būtiski bremzējuši ekonomisko aktivitāti (otrajā ceturksnī IKP Latvijā saruka par 8,9%), ietekmējot gan ražošanas, gan arī patēriņa apmērus, kā rezultātā arī nodokļu ieņēmumi ievērojami atpaliek no plāna, kas gatavots pērn un tika balstīts uz pieņēmumiem, ka ekonomika šogad piedzīvos izaugsmi.

Visnozīmīgāk nodokļi samazinājušies ierobežojumu vissmagāk skartajās nozarēs kā izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, transports un uzglabāšana, māksla, izklaide un atpūta, arī nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārvaldīšanas nozarē. Arīdzan būvniecības nozarē, kur ieņēmumu samazināšanās skaidrojama ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu pieaugumu, no šā gada atceļot reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumiem. Šogad samazinājušies visu lielāko nodokļu (PVN, sociālās apdrošināšanas iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), akcīzes nodoklis) ieņēmumi. Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi saistībā ar UIN maksāšanas sistēmas reformēšanu un attiecīgi zemu ieņēmumu līmeni 2019. gadā, saņemti par 148,8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Visnozīmīgāk šogad sarukuši PVN ieņēmumi, samazinoties par 102,8 miljoniem eiro jeb 4,7% salīdzinājumā ar 2019. gada janvāri-oktobri, savukārt PVN ieņēmumu plāns netika izpildīts par 305,8 miljoniem eiro jeb 12,9%. Pēdējos mēnešos gan vērojams, ka, piemēram, tāda nozare kā tirdzniecība strauji atgūstas un PVN maksājumi, salīdzinot ar 2019. gadu, pieaug. To galvenokārt sekmēja noteikto ierobežojumu mazināšana un ekonomikas atgūšanās trešajā ceturksnī. Ieņēmumos no akcīzes nodokļa saistībā ar likmju celšanu vērojams salīdzinoši mazāks kritums par 7,1 miljonu eiro jeb 0,8%, tomēr tie būtiskā apmērā atpaliek no plānotā. Akcīzes nodokļa plāna neizpilde janvārī-oktobrī bija 113,3 miljoni eiro jeb 11,3%, kas skaidrojams ar zemāku akcīzes preču patēriņu.

Kopbudžetā ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām un IIN šā gada desmit mēnešos samazinājušies par attiecīgi 8 miljoniem eiro jeb 0,3% un 40,6 miljoniem eiro jeb 2,7%. Sociālās apdrošināšanas iemaksas faktiski bijušas 2019. gada līmenī, jo, neskatoties uz nodarbināto skaita samazināšanos un augstāku bezdarbu šogad, augstāka nekā pērn joprojām bijusi vidējā darba samaksa valstī. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējā darba samaksa otrajā ceturksnī palielinājusies par 3,9%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Sociālās apdrošināšanas iemaksas situācijas ekonomikā dēļ no plānotā gan atpalika par 146,6 miljoniem eiro jeb 5,8%. Saistībā ar IIN jāatzīmē, ka nodokļu ieņēmumu samazināšanās šogad kopumā bija plānota, gan saistībā ar IIN neapliekamā minimuma celšanu nodarbinātajiem un pensionāriem, gan mazākiem ieņēmumiem no dividenžu maksājumiem.

Kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada desmit mēnešiem, par 70,2 miljoniem eiro jeb 6,2% samazinājušies arī ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumi un par 33 miljoniem eiro jeb 10% ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem. ĀFP ieņēmumi ir cikliski un pa mēnešiem svārstīgi atkarībā no brīža, kad Eiropas Komisija vai citas donorvalstis veic atmaksas par projektu īstenošanu. Savukārt ieņēmumi no maksas pakalpojumiem samazinājušies gan valsts, gan pašvaldību budžetā Covid-19 noteikto ierobežojumu ietekmē. Jāizceļ pieaugums kopbudžeta nenodokļu ieņēmumos, kas šā gada desmit mēnešos par 10,9 miljoniem eiro jeb 1,9% pārsniedz attiecīgā perioda līmeni pērn, pārsniedzot arī plānoto apmēru. Augstāku nenodokļu ieņēmumu līmeni nodrošināja saņemtie ieņēmumi no noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas.

Valsts pamatbudžetā šā gada desmit mēnešos bija 600,9 miljonu eiro deficīts un situācija būtiski atšķiras no 2019. gada, kad attiecīgajā periodā bija 22,1 miljona eiro pārpalikums. Atšķirīgā situācija veidojas gan zemāku nekā plānots nodokļu ieņēmumu dēļ, tostarp to samaksas termiņu pagarinājumu dēļ, gan arī augstāku nekā plānots izdevumu dēļ. Faktiski visi valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi Covid-19 ietekmes seku mazināšanai tiek finansēti no valsts pamatbudžeta, tādējādi valsts pamatbudžeta izdevumi pārskata periodā ir palielinājušies par 598,6 miljoniem eiro jeb 11,2%. Jāatzīmē, ka budžeta likumā 2020. gadam tika prognozēts, ka izdevumi būs par 4,7% augstāki nekā 2019. gadā.

Valsts speciālajā budžetā ieņēmumi pārskata periodā saņemti tuvu iepriekšējā gada līmenim (-0,4%), bet izdevumi palielinājušies par 203,4 miljoniem eiro jeb 9%. Līdz ar to valsts speciālajā budžetā, lai gan joprojām ir pārpalikums 46,4 miljonu eiro apmērā, salīdzinot ar 2019. gada desmit mēnešiem, tas sarucis par 214 miljoniem eiro.

Pensiju izdevumi valsts speciālajā budžetā, ņemot vērā pērn oktobrī veikto pensiju indeksāciju, palielinājās par 128,2 miljoniem eiro jeb 7,3%. Izdevumi pārējiem pabalstiem tikmēr kāpuši par 73,7 miljoniem eiro jeb 15,6%, kas saistīts ar nozīmīgu pieaugumu izdevumos bezdarbnieka un slimības pabalstiem. Izdevumi bezdarbnieka pabalstiem valsts speciālajā budžetā desmit mēnešos ir par 21,9 miljoniem eiro jeb 20,1% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā, kas lielākoties saistīts ar bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaita pieaugumu. Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem šā gada janvārī-oktobrī bezdarbnieka pabalstu saņēma vidēji 43,5 tūkstoši cilvēku, kas ir par 33,4% jeb 10,9 tūkstošiem cilvēku vairāk salīdzinājumā ar pērnā gada desmit mēnešiem. Atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras datiem bezdarbnieku skaits pieaudzis nozarēs ar vislielāko Covid-19 ietekmi – transports un uzglabāšana, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.

Izdevumi slimības pabalstiem valsts speciālajā budžetā bija par 32,6 miljoniem eiro jeb 19,7% augstāki nekā pērn. Augstāki izdevumi slimības pabalstiem nekā pērn bijuši visu gadu un atbilstoši VSAA datiem tas saistīts ar pieaugušo slimības pabalstu saņēmēju skaitu, tāpat arī palielinājies slimoto dienu skaits.

Pašvaldību budžetā janvārī-oktobrī sarukuši gan ieņēmumi, gan izdevumi. Ieņēmumi, salīdzinot ar 2019. gada desmit mēnešiem bija par 69,2 miljoniem eiro jeb 2,9% zemāki, bet izdevumi par 50,3 miljoniem eiro jeb 2,2% zemāki. Ieņēmumu samazināšanos noteica zemāki IIN ieņēmumi un ieņēmumi no maksas pakalpojumiem. Epidemioloģiskā situācija ierobežoja pašvaldību iespējas sniegt pakalpojumus, piemēram, interešu izglītību, kā arī organizēt konferences un seminārus, kas attiecīgi ietekmēja to ieņēmumus.

Pašvaldību budžetā lielākais samazinājums desmit mēnešos bijis kapitālajiem izdevumiem, kas sarukuši par 63,2 miljoniem eiro jeb 12,4%. Kapitālo izdevumu samazināšanos, īpaši pamatfunkciju nodrošināšanai, var skaidrot ar Covid-19 ietekmi.

Pašvaldības līdzekļus Valsts kasē var aizņemties ne tikai Eiropas Savienības fondu projektiem, bet arī pirmskolas izglītības iestāžu būvniecībai vai paplašināšanai, tādejādi samazinot rindas pirmsskolas izglītības iestādēs. Turklāt, lai mazinātu Covid-19 ietekmi uz ekonomisko aktivitāti pašvaldībās, šā gada aprīlī 2020. gada pašvaldību aizņēmumu limits tika palielināts par 150 miljoniem eiro, nodrošinot aizņēmuma pieejamību pašvaldībām tautsaimniecībai nozīmīgiem augstas gatavības investīciju projektiem, tai skaitā Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijai.

Pašvaldību budžetā par 52,9 miljoniem eiro jeb 10,6% samazinājušies arī preču un pakalpojumu izdevumi. Būtisks samazinājums bijis ēdināšanas izdevumiem, tostarp nenodrošinot klātienes apmācību pavasarī, tāpat samazinājušies izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, apkuri un komandējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajos septiņos mēnešos izpildīts par 90,8%, tādējādi šajā periodā nav iekasēti 506,2 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bijuši 6,664 miljardi eiro, bet izdevumi veikti 6,658 miljardu eiro apmērā, tādējādi kopbudžetā veidojies 6,2 miljonu eiro pārpalikums.

FM norādīja, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē pārskata periodā būtiski zemāki nekā plānots bijuši nodokļu ieņēmumi, savukārt valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi Covid-19 seku mazināšanai un pieaugums sociālo pabalstu izdevumos veicināja kopbudžeta izdevumu straujāku palielināšanos, kā rezultātā kopbudžetā pārpalikums šogad ir par 591 miljonu eiro zemāks nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos saņemti par 133,2 miljoniem eiro jeb 2% zemākā apmērā nekā pērn attiecīgajā periodā, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu ieņēmumu samazināšanās par 88,7 miljoniem eiro jeb 1,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 11 mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,03 miljardi eiro jeb par 490,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Valsts kases publicētie dati.

Deficīta apmērs valsts budžetā, ņemot vērā valdības apstiprinātā atbalsta Covid-19 seku mazināšanai izmaksas, sasniedz 1,08 miljardus eiro, kamēr pašvaldību budžetā bijis 43,3 miljonu eiro pārpalikums, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 1,2 miljardiem eiro jeb 12% un veido 11,5 miljardus eiro, bet izdevumi pieauguši straujāk - par 1,7 miljardiem eiro jeb 16% - un sasniedza 12,5 miljardus eiro.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā janvārī-novembrī, ieskaitot vienotā nodokļu konta nesadalīto atlikumu 256,5 miljonu eiro apmērā, veido 9,1 miljardu eiro, kas bija par 888 miljoniem eiro jeb 10,9% vairāk nekā pērn 11 mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem konsolidētajā kopbudžetā šā gada janvārī ieņēmumi pārsniedza izdevumus, tādējādi kopbudžetā veidojās 170,2 miljonu eiro pārpalikums un tā apmērs bija par 58,3 miljoniem eiro augstāks nekā 2020. gada janvārī.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī saņemti par 35,5 miljoniem eiro jeb 3,6% lielākā apmērā nekā 2020. gada janvārī un bija 1 025,7 miljoni eiro, bet izdevumi samazinājušies par 22,8 miljoniem eiro jeb 2,6% un izlietoti 855,6 miljonu eiro apmērā. Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu nodrošināja augstāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi.

Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi kopbudžetā janvārī saņemti 177,3 miljonu eiro apmērā, kas bija par 77,9 miljoniem eiro jeb 78,3% vairāk nekā 2020. gada sākumā.

Šogad janvārī saņemtas atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektu īstenošanu, kamēr pērn janvārī šādu maksājumu nebija. Janvārī plānoto apmēru pārsniedza nenodokļu ieņēmumi, jo ieņēmumos tika saņemti 6,7 miljoni eiro no Valsts kases veiktās eiroobligāciju papildu emisijas. Taču šie ieņēmumi atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai vispārējās valdības budžeta ieņēmumos tiks uzskaitīti tikai daļēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujš nodokļu ieņēmumu pieaugums vērojams aprīlī. Ja pirmajos trijos mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā saņemti tuvu 2020. gada attiecīgā perioda līmenim, tad aprīlī tie iekasēti jau par 174,8 miljoniem eiro jeb 25,4% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, vēsta Finanšu ministrija (FM).

Atbilstoši Valsts kases datiem par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos četros mēnešos izdevumi kopbudžetā par 674 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumus, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā deficīts bija būtiski zemāks jeb 11,3 miljoni eiro.

Šā gada sākumā veikta nozīmīga līdzekļu izmaksa no valsts budžeta atbalsta veidā Covid-19 seku mazināšanai, līdz ar ko kopbudžeta izdevumi bija par 800,2 miljoniem eiro jeb 21% augstāki nekā pērn četros mēnešos, veidojot 4 605,1 miljonus eiro.

2021. gadam apstiprinātā atbalsta apjoms līdz 23. maijam jau sasniedza 3,4 miljardus eiro jeb 11,1% no IKP. Faktiski piešķirtā atbalsta apjoms janvārī-aprīlī veido 926 miljonus eiro, tostarp nepilni 800 miljoni eiro kopbudžeta izdevumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Koronavīruss "aprijis" 248 miljonus eiro nodokļu ieņēmumos

Māris Ķirsons, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada piecos mēnešos nodokļos iekasēti 3,895 miljardi eiro, kas ir par 76,5 milj. eiro mazāk nekā analogā laikā pērn, bet salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir par 248 miljoniem eiro mazāk.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka strauji ir mainījusies situācija ar darbaspēka nodokļiem. Šā gada piecos mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir 1 392,05 milj. eiro, kas ir par 5,93 milj. eiro jeb 0,4 % mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet līdz 2020.gada piecu mēnešu ieņēmumu plāna izpildei pietrūkst 57,70 milj. eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2020.gada piecos mēnešos ir 686,16 milj. eiro, kas ir par 5,49 milj. eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Tomēr, neraugoties uz šo samazinājumu, šā gada analoga laika šī nodokļa ieņēmumu plāns ir pārpildīts par 35,2 milj. eiro. Darba spēka nodokļos lielākais samazinājums gan 2020.gada piecos mēnešos, gan maijā, pēc nodokļu administrācijas ziņām, ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī transportu un uzglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns pirmajā pusgadā izpildīts par 92,8%

Lelde Petrāne, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada 1.pusgadā, salīdzinot ar 2019.gada 1.pusgadu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi ir samazinājušies par 69,37 milj. eiro jeb 1,5% un ieņēmumu plāns 2020.gada 1.pusgadā izpildīts par 92,8%, liecina VID sniegtā informācija.

VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2020.gada 1.pusgadā ir 4,71 miljards eiro. Pēc ieviestā ārkārtas stāvokļa 2020.gada martā, lai apturētu COVID-19 izplatību, kad nodokļu maksātājiem nācās būtiski ierobežot, bet atsevišķu nozaru nodokļu maksātājiem pat apturēt savu saimniecisko darbību, VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi ir samazinājušies un ir par 365,91 milj. eiro mazāki nekā plānots.

Lielākais samazinājums ir pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem.

2020.gada 1.pusgadā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir 1,13 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Lielākais ieņēmumu samazinājums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar tirdzniecību, automobiļu un motociklu remontu. Būtisks ieņēmumu samazinājums ir arī no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbība saistīta ar elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu vai izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopumā finanšu uzskaite valstī ir sakārtojusies, pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi, uz kuriem Valsts kontrole norāda gadu no gada, secināts Valsts kontroles noslēgtajā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, sniegusi atzinumu ar iebildi.

Valsts saimnieciskā gada pārskats sniedz informāciju par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, to sagatavo Finanšu ministrija. Saimnieciskā gada pārskatā apvienoti 13 ministriju un 13 centrālo valsts iestāžu, Saeimas un Valsts kontroles gada pārskati, 119 pašvaldību pārskati un valsts budžeta finanšu uzskaites pārskati. Valsts kontroles veiktās revīzijas mērķis ir sniegt atzinumu Latvijas iedzīvotājiem, Saeimai un valdībai, kā arī ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām par to, vai šajā pārskatā norādītā informācija ir pareiza un ticama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM apkopojusi ministriju un valsts iestāžu iesniegtos budžeta līdzekļu pieprasījumus prioritāro pasākumu īstenošanai.

Kopumā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai 2023.gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro. Savukārt turpmākajos gados ministrijas indikatīvi iezīmējušas lielāku summu, proti, 2024.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem ministrijas vēlas 2,68 miljardus eiro, bet 2025.gadā - 2,78 miljardus eiro.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka lielāko summu - 512,568 miljonus eiro - prioritārajiem pasākumiem 2023.gada budžetā vēlas Veselības ministrija. Seko Ekonomikas ministrija ar 355,66 miljoniem eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar 273,904 miljoniem eiro, kamēr Izglītības un zinātnes ministrija vēlas 241,375 miljonus eiro, bet Satiksmes ministrija - 189,614 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai padarītu vienkāršāku nodokļa nomaksu mazajiem uzņēmējiem, kā arī atvieglotu nodokļu aprēķināšanu, tiks ieviests vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums jeb saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konts, informē Finanšu ministrija.

Sākotnēji plānotais SDI konta risinājuma ieviešanas termiņš bija 2022. gada 1. janvāris, taču Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Finanšu nozares asociāciju un kredītiestādēm strādā pie tā, lai SDI konta risinājums būtu pieejams jau no 2021. gada 1. jūlija.

Vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuriem nav mikrouzņēmumu nodokļa parādu un kuri kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā. SDI kontu nevarēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji – sabiedrības ar ierobežotu atbildību un pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, kas mikrouzņēmumu nodokļa režīmu ir tiesīgi izmantot līdz 2021. gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,387 miljardus eiro, kas ir par 502,867 miljoniem eiro jeb 7,3% mazāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 59,338 miljoniem eiro jeb 0,9%. "Ņemot vērā, ka no marta līdz maijam, kad valstī bija noteikts ārkārtējais stāvoklis Covid-19 ierobežošanai, ieņēmumi mēnešu laikā samazinājās, un tos nespēja kompensēt arī ieņēmumu pieaugums pārējos mēnešos.

Tādēļ 2020.gada astoņu mēnešu VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 92,7%, un līdz plāna izpildei pietrūka 0,5 miljardi eiro," atzīmēja VID.

Dienestā norādīja, ka lielākais ieņēmumu samazinājums 2020.gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, kā arī lielākā ieņēmumu plāna neizpilde ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem. Tostarp lielākais PVN iemaksu samazinājums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu, izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī transportu un uzglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2020.gadā ir 9,86 miljardi eiro un tie nedaudz, par 0,06 miljardiem eiro jeb 0,5 %, atpaliek no 2019.gada ieņēmumiem.

To ietekmēja pērn ieviestie pasākumi COVID-19 izplatības ierobežošanai. Lai gan ārkārtas stāvoklis tika atcelts, atsevišķi ierobežojumi tika saglabāti un no 2020. gada 9.novembra atkārtoti ieviestais ārkārtas stāvoklis arī šogad turpina ietekmēt nodokļu maksātāju ekonomisko aktivitāti.

Nodokļu ieņēmumi 2020.gadā, sākot ar martu, atpaliek no plānotā apmēra, līdz ar to ieņēmumu plāns 2020.gadam ir izpildīts par 93,9 % un līdz tā izpildei pietrūka 0,64 miljardi eiro. Ieņēmumu plāna neizpildi visbūtiskāk ietekmēja pievienotās vērtības nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, kā arī akcīzes nodokļa ieņēmumi.

Visvairāk gan no 2019.gada faktiskā, gan 2020.gadā plānotā apmēra atpaliek pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi. 2020.gadā tie ir 2 544,66 milj. eiro, kas ir par 103,69 milj. eiro jeb 3,9 % mazāk nekā 2019.gadā, nodrošinot ieņēmumu plāna izpildi par 88,2 %. Tas galvenokārt skaidrojams ar veikto iemaksu samazinājumu ieviestā ārkārtas stāvokļa laikā, ko nespēja kompensēt arī no jūlija līdz novembrim vērojamais pieaugums. Turklāt, salīdzinot ar 2019.gadu, palielinājušās no pievienotās vērtības nodokļa veiktās atmaksas. No pievienotās vērtības nodokļa 2020.gadā atmaksāti 939,82 milj. eiro, kas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir par 42,80 milj. eiro jeb 4,8 % vairāk. 2020.gadā lielākais iemaksu samazinājums ir no operāciju ar nekustamo īpašumu nozares un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares nodokļu maksātājiem, savukārt lielākais nodokļa atmaksu pieaugums – būvniecības nozarē strādājošajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aprīlī nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām, pavēstīja finanšu ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule.

No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.

Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada budžetā ministrijas prioritārajiem pasākumiem papildus vēlas 1,68 miljardus eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM apkopojusi ministriju un valsts iestāžu iesniegtos papildus budžeta līdzekļu pieprasījumus prioritāro pasākumu īstenošanai.

Kopumā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai 2022.gada budžetā papildus vēlas 1,68 miljardus eiro. Savukārt turpmākajos gados ministrijas indikatīvi iezīmējušas lielāku summu, proti, 2023.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem ministrijas vēlas 2,06 miljardus eiro, bet 2024.gadā - 2,46 miljardus eiro.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka vislielāko summu - 702,13 miljonus eiro - prioritārajiem pasākumiem 2022.gada budžetā vēlas Veselības ministrija. Tai ar 213,06 miljoniem eiro seko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ar 168,44 miljoniem eiro Ekonomikas ministrija, savukārt 147,03 miljonus eiro papildus vēlas Izglītības un zinātnes ministrija, bet Satiksmes ministrija - 142,79 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu Par valsts budžetu 2022.gadam, kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,102 miljardus eiro, kas ir par 584,461 miljonu eiro jeb 6,7% mazāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 39,386 miljoniem eiro jeb 0,5%.

VID skaidroja, ka ieņēmumu samazinājums galvenokārt saistīts ar ārkārtējo situāciju šogad pavasarī un tās laikā noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem, lai ierobežotu COVID-19 izplatību.

Tostarp VID pārstāvji atzīmēja, ka lielākais ieņēmumu samazinājums bija 2020.gada maijā, kad salīdzinājumā ar 2019.gada maiju VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājās par 184,26 miljoniem eiro jeb 18,5%. Kopumā no 2020.gada marta līdz jūnijam VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, sarukuši par 201,74 miljoniem eiro jeb 6,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī pavadošo likuma grozījumu paketi, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Kopumā grozījumi veikti 18 likumos, kā arī viens likums izstrādāts no jauna.

Jaunais Latvijas Bankas likums izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc FKTK pievienošanas, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks deputātiem iepriekš Saeimas Budžeta komisijas sēdē sacīja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījumu starp pašvaldību un valsts budžetiem, pašvaldības zaudēs 91 miljonu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) aprēķini.

FM jaunajā nodokļu izmaiņu piedāvājumā rosina no 2021.gada mainīt IIN pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% uz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% uz 25%. Šīs pārdales rezultātā pašvaldību budžetiem ies secen 91 miljons eiro ieņēmumu, turpretī šī summa nonāks valsts pamatbudžetā.

Savukārt diferencētā neapliekamā minimuma sliekšņa, līdz kuram piemēro šo minimumu, paaugstināšana līdz 1800 eiro mēnesī pašvaldību budžetos veidos 31,2 miljonu eiro robu. Vienlaikus papildus 5,8 miljoni eiro nonāks pašvaldību budžetā, ja tiks samazināta valsts sociālās apdrošināšanās obligāto iemaksu (VSAOI) likme no līdzšinējiem 35,09% līdz 34,09%. 11,8 miljonus eiro pašvaldības iegūs, ja tiks ieviests minimālais VSAOI apmērs un nodoklis no apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 7,5% mazāk nekā plānots

LETA, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,555 miljardus eiro, kas ir par 453,635 miljoniem eiro jeb 7,5% mazāk nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 67,951 miljonu eiro jeb 1,2%.

"VID administrētos kopbudžeta ieņēmumus ietekmēja valstī ieviestais ārkārtējais stāvoklis Covid-19 izplatības ierobežošanai, kā arī pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas saglabātie ierobežojumi," norāda VID pārstāvji.

Dienestā norāda, ka lielākais ieņēmumu samazinājums 2020.gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, bija pievienotās vērtības nodoklī. 2020.gada septiņos mēnešos pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi veidoja 1,347 miljardus eiro, kas ir par 109,119 miljoniem eiro jeb 7,5% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Pievienotās vērtības nodoklī šogad septiņos mēnešos iekasēts par 234,4 miljoniem eiro jeb 14,8% mazāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Nav pieļaujams darbaspēka nodokļu izmaksu pieaugums

Db.lv, 16.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot Baltijas valstu darbaspēka nodokļu likmes un kopējās izmaksas uz vienu darbiniekam izmaksāto eiro, redzams, ka šobrīd Latvijā tās ir augstākās un izrietoši kavē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju gan ārējos tirgos, gan talantu piesaistē, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

LTRK ieskatā nav pieļaujams darbaspēka nodokļu izmaksu pieaugums. Tādēļ šodien notikušajā diskusijā "Nodokļu politikas evolūcija - tautsaimniecības izaugsmei un konkurētspējīgai uzņēmējdarbības videi" tika aicināts fokusēties uz esošo darbaspēka nodokļu un ar to saistīto izmaksu samazināšanu uzņēmēju konkurētspējas celšanai, ēnu ekonomikas mazināšanu, nodokļu nomaksā iesaistot tos, kas šobrīd no tās izvairās, maksājot aplokšņu algas.

"Šis ir brīdis, kad politiķiem un arī nodokļu administrācijai ir iespēja mainīt pieeju nodokļu sistēmai un attieksmei pret uzņēmumiem. Nav pieļaujami politisku interešu dēļ katram raut nodokļu sistēmas "deķi" uz savu pusi un likt papildus nodokļu, administratīvo un kontroles slogu uz tiem uzņēmumiem, kas tos godprātīgi maksā jau šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kase pirmo reizi emitējusi valsts ilgtspējīgās eiroobligācijas ar dzēšanas termiņu astoņi gadi, piesaistot finansējumu 600 miljonu eiro apmērā ar ienesīgumu 0,263% un fiksējot kupona likmi 0,25%, informē Finanšu ministrija (FM).

Obligācijas emitētas "Latvijas ilgtspējīgas attīstības atbalstam un finansējuma piesaistei pasākumiem un prioritātēm, kuras vērstas uz klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes mazināšanu, virzību uz klimatneitralitāti un labklājības celšanu," teikts FM paziņojumā.

Ar šo aizņēmumu Latvija stāšoties "pretī globālajiem klimata izaicinājumiem, ar ilgtspējīgu finanšu instrumentu atbalstu nostiprinot ceļu klimatneitrālas un sociāli atbildīgas ekonomikas attīstībai, kurā tiek domāts par klimata, vides un sociālās politikas efektīvākajiem ilgtermiņa risinājumiem un to ietekmi uz nākamajām paaudzēm".

Obligāciju ietvara izveidi, kas ir obligāts nosacījums ilgtspējīgo obligāciju emisijai, nodrošinājusi Finanšu ministrijas vadītā darba grupa, kurā pārstāvēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija, Satiksmes ministrija, Labklājības ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Pārresorsu koordinācijas centrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iesaldēti un pārtraukti darījumi - ģeopolitiskās situācijas radītās blaknes Latvijas komercdarbībā. Kā risināt?

Karīna Šarikova, advokātu biroja "TGS Baltic" zvērināta advokāte, 24.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercdarbība vienmēr ir saistīta ar riskiem. Daļa no riskiem var izrietēt arī no politiskiem lēmumiem, kas var rezultēties arī sankcijās, kas ir īpaši būtiski pēdējo notikumu kontekstā Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā.

Ko varētu darīt Latvijas komersanti situācijās, kad plānotie vai noslēgtie darījumi ir saistīti ar sankcionētām personām? Nereti darījumi tiek iesaldēti un pārtraukti.

2021.gada izskaņā kokrūpnieki cēla trauksmi par Latvijas kredītiestāžu lielo piesardzību darījumos ar Baltkrieviju. Savukārt vairākas citas Latvijas kompetentās institūcijas, tostarp Latvijas Banka, norādīja, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējums varētu rādīt sarežģījumus uzņēmējdarbības veikšanā tikai atsevišķiem uzņēmumiem, bet ne Latvijas ekonomikai kopumā. Arī praksē ir zināmi gadījumi, kad uzņēmēji lūguši sniegt konsultācijas saistībā ar banku izteikto piesardzību darījumos ar Baltkrievijas komersantiem to pārstāvētajai valstij piemēroto sankciju dēļ. Tas apliecina, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējuma radītās blaknes uzņēmējus skar pat visai tieši un liek meklēt risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Otrajā lasījumā tika atbalstīts jaunā Latvijas Bankas likuma projekts, kā arī lielākā daļa pavadošo likumprojektu paketes, kurā kopumā ietilpst 24 likumprojekti.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē toreizējais deputāts Gatis Eglītis (JKP) uzsvēra, ka vienmēr bijis skeptisks par šo iestāžu apvienošanu, jo nesaredz īpašu efektivitāti un uzlabojumus. "Tas ir politisks projekts. Es nesaskatu, ka tagad viens plus viens būs trīs, tie paši divi vien būs. Ja nebanku kreditētāju uzraudzība no Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārietu pie apvienotās struktūras, tad viens plus viens būtu trīs," sacīja Eglītis.

Arī deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) iepriekš sacīja, ka viņam nav skaidra apvienošanas būtība un turpmākais finanšu sektora uzraudzības jautājums. Kiršteins vērsa uzmanību, ka nav atrisināti tiesvedības riski gadījumos, ja kāda starptautiska finanšu institūcija vai komercbanka vērsīsies tiesā ar prasību pret Latvijas Banku. Tāpat Kiršteins pauda viedokli, ka nav atrisināts jautājums par uzraudzības politikas ietekmi uz Latvijas Bankas reputācijas riskiem.

Komentāri

Pievienot komentāru