Jaunākais izdevums

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Kopbudžeta ieņēmumi astoņos mēnešos bija 7 569,6 miljoni eiro, to samazināšanās skaidrojama ar zemākiem nodokļu ieņēmumiem, kas janvārī-augustā veido 5 771,8 miljonus eiro, kas ir par 65,3 miljoniem eiro jeb 1,1% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Ieņēmumu samazinājums vērojams faktiski visiem nodokļiem, ko ietekmēja ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības samazinājums šogad. Vienīgi šogad būtiski palielinājušies ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN), astoņos mēnešos sasniedzot 145,7 miljonus eiro, ņemot vērā, ka UIN ieņēmumu līmenis pērn pēc reformas ieviešanas bija ļoti zems (2019. gada janvārī-augustā 18,1 miljons eiro). Ja neņem vērā UIN ieņēmumu svārstības reformas rezultātā, visu pārējo nodokļu ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos faktiski bija par 192,9 miljoniem eiro jeb 3,3% zemāki nekā 2019. gada attiecīgajā periodā.

Galvenokārt nodokļu ieņēmumi šogad samazinājušies krīzes vissmagāk skartajās nozarēs – izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, transports un uzglabāšana, māksla, izklaide un atpūta.

Būtisks samazinājums nodokļu ieņēmumos, salīdzinot ar 2019. gadu, vērojams arī būvniecības nozarē. Tas lielā mērā skaidrojams ar reversās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtības atcelšanu šogad būvmateriāliem, kas ietekmēja PVN atmaksu pieaugumu. PVN ieņēmumiem kopbudžetā no visiem nodokļiem bijis nomināli arī vislielākais kritums, samazinoties par 98,7 miljoniem eiro jeb 5,9%. Savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi kopbudžetā saņemti par attiecīgi 33,5 miljoniem eiro jeb 1,8% un 24,8 miljoniem eiro jeb 2,1% zemākā apmērā nekā pērn janvārī-augustā. To ietekmēja nodarbināto skaita samazināšanās, darbinieku atalgojuma aizstāšana ar dīkstāves pabalstiem, kā arī ar IIN diferencētā neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošu personu celšana.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns astoņos mēnešos izpildīts par 91,5% un ieņēmumi nesasniedza plānoto par 537,4 miljoniem eiro.

Finanšu ministrija atzīmē, ka uzņēmumi, ekonomiskajai situācijai pasliktinoties, šogad ļoti aktīvi ir izmantojuši iespējas pagarināt nodokļu samaksas termiņus. No marta vidus līdz septembra vidum Valsts ieņēmumu dienests apstiprinājis pagarinājumus 264 miljonu eiro apmērā, tostarp daļu arī sadalot ar atmaksu trīs gadu periodā. Lielākā nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde kopbudžetā ir PVN (-256,9 miljoni eiro jeb -13,9%) un sociālās apdrošināšanas iemaksām (-135 miljoni eiro jeb -6,8%), tāpat arī akcīzes nodoklim (-100,1 miljoni eiro jeb -12,7%) un UIN (-45,3 miljoni eiro jeb -23,7%). Savukārt IIN ieņēmumi par 40 miljoniem eiro jeb 3,6% pārsniedza plānoto apmēru, kas skaidrojams ar augsto plāna pārpildi janvārī-februārī, ko veidoja augošais darba ienākumu līmenis 2020. gada sākumā, kad vēl COVID-19 situācija nebija attīstījusies, tāpat arī norēķini gada sākumā par 2019. gada decembrī veiktajiem dividenžu maksājumiem.

Kopbudžetā tuvu iepriekšējā gada astoņu mēnešu līmenim saņemti ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (+1,3%) un nenodokļu ieņēmumi (+0,7%), veidojot attiecīgi 1 044,8 miljonus eiro un 512,3 miljonus eiro. Nenodokļu ieņēmumu plāns valsts pamatbudžetā pārskata periodā tika pārsniegts par 23,6 miljoniem eiro jeb 5,7%, jo augstāki ieņēmumi saņemti no valsts kapitālsabiedrību dividendēm, vienai kapitālsabiedrībai iekļaujot arī UIN daļu, kā arī neplānoti ieņēmumi no noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas.

Labā IIN plāna izpilde ietekmējusi pašvaldību budžeta bilanci. Pārskata periodā valsts budžetā bija 149,8 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 647,6 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2019. gada astoņiem mēnešiem. Turpretī pašvaldību budžetā veidojies 109,7 miljonu eiro pārpalikums, kas bija par 10,6 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gada janvārī-augustā. Ministrija atzīmē, ka pašvaldību budžetā bilances uzlabošanos sekmēja samazinājums preču un pakalpojumu, kā arī kapitālajos izdevumos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi astoņos mēnešos bija 7 609,8 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu tie veikti par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9% lielākā apmērā. Izdevumu pieaugums vērojams valsts pamatbudžetā un speciālajā budžetā, bet pašvaldību budžetā to līmenis ir zemāks nekā pērn. "Kopbudžetā jāizceļ subsīdiju un dotāciju pieaugums par 319,1 miljonu eiro jeb 24,7%, veidojot 1 610,5 miljonus eiro, tāpat arī izdevumu pensijām un sociālajiem pabalstiem kāpums kopumā par 285,1 miljonu eiro jeb 13,6%, sasniedzot 2 381,1 miljonu eiro. Mērens pieaugums, kas bija arī plānots, kopbudžetā vērojams izdevumiem atlīdzībai. Tie bija par 43,7 miljoniem eiro jeb 2,6% lielāki nekā pērn janvārī-augustā, veidojot 1 719,5 miljonus eiro," informē Finanšu ministrija.

Tikmēr zemāki izdevumi kopbudžetā bija vairākās citās izdevumu grupās. Nomināli lielākais samazinājums bija kapitālajiem izdevumiem, kas bija par 58 miljoniem eiro jeb 8,9% mazāki nekā pērn astoņos mēnešos un veidoja 593,5 miljonus eiro. Tāpat zemāki nekā pērn kopbudžetā bija izdevumi precēm un pakalpojumiem, arī iemaksām Eiropas Savienības (ES) budžetā, starptautiskajai sadarbībai un procentu izdevumi. Izdevumu samazinājumu, īpaši precēm un pakalpojumiem un kapitālajiem ieguldījumiem, ietekmēja norises pašvaldību budžetā. Izdevumi precēm un pakalpojumiem pašvaldību budžetā samazinājušies par 50,4 miljoniem eiro jeb 12,8%, samazinoties izdevumiem par komunālajiem pakalpojumiem, apkuri, veicot attālināto darbu pandēmijas apstākļos. Savukārt kapitālie izdevumi pašvaldību budžetā sarukuši tieši pamatfunkciju veikšanai. Tas lielā mērā skaidrojams ar aizņemšanās ierobežojumiem, jo līdzekļus Valsts kasē var aizņemties tikai ES fondu projektu īstenošanai un pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūrai. Līdz ar to ES fondu projektu īstenošanai kapitālie izdevumi pašvaldību budžetā saglabājušies pamatā 2019. gada līmenī. Taču COVID-19 apstākļos pašvaldībām tika paplašinātas iespējas aizņemties augstas gatavības investīciju projektiem, kuru īstenošana plānojama šā gada pēdējos mēnešos un nākamajā gadā.

Subsīdiju un dotāciju pieaugumu kopbudžetā ietekmēja 145 miljonu eiro piešķiršana ALTUM, lai novirzītu to uzņēmumu atbalstam COVID-19 seku pārvarēšanai. Tāpat palielinājies subsīdiju un dotāciju apmērs ārstniecības iestādēm, tostarp COVID-19 ierobežošanai, kā arī vairākām citām nozarēm.

Izdevumi pensijām un sociālajiem pabalstiem kopbudžetā pieauguši saistībā ar pērn oktobrī veikto pensiju indeksāciju, veicot dīkstāves pabalstu izmaksu, tāpat pieaugot izdevumiem par īstermiņa pabalstiem, īpaši bezdarbnieka un slimības pabalstiem. Atsevišķi pensijām gada pirmajos astoņos mēnešos izdoti 1 537,8 miljoni eiro, kas bija par 129,1 miljonu eiro jeb 9,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā un kopumā atbilst plānotajam apjomam. Izdevumi pārējiem pabalstiem pārskata periodā palielinājās par 156,1 miljonu eiro jeb 22,7%, veidojot 843,3 miljonus eiro, no kuriem 53,7 miljoni eiro izlietoti dīkstāves pabalstiem. Nozīmīgs pieaugums bijis izdevumiem bezdarbnieka un slimības pabalstiem, ietekmējot situāciju valsts speciālajā budžetā, samazinot pārpalikumu par 206,5 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-augustu.

Izdevumi bezdarbnieka pabalstiem valsts speciālajā budžetā šā gada janvārī-augustā bija par 19,6 miljoniem eiro jeb 22,6% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā. Faktiski pieaugums izdevumos bezdarbnieka pabalstiem ir vēl augstāks, ņemot vērā, ka jūlijā 17 miljoni eiro bezdarbnieka pabalstiem tika izmaksāti no valsts pamatbudžeta.

Atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem reģistrētā bezdarba līmenis augusta beigās Latvijā bija 8,2%, bet pērn attiecīgajā periodā 5,9%, attiecīgi būtiski audzis šī pabalsta saņēmēju skaits. Tāpat NVA dati liecina, ka bezdarbnieku skaits pieaudzis nozarēs ar vislielāko COVID-19 ietekmi – izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, transports un uzglabāšana, tāpat arī tirdzniecība un citas nozares. Izdevumi slimības pabalstiem valsts speciālajā budžetā veikti par 26,8 miljoniem eiro jeb 20,1% vairāk nekā pērn janvārī-augustā, kas ir krietni virs plānotā līmeņa. Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem vidēji par vairāk nekā 10% pieaudzis izmaksātā vidējā pabalsta apmērs dienā, tāpat aptuveni par 10% pieaudzis arī apmaksāto dienu skaits uz vienu gadījumu jeb slimošanas ilgums, īpaši sākot ar maiju. VSAA informācija arī liecina, ka lielākais pabalsta saņēmēju īpatsvars ir vienkāršo profesiju pārstāvjiem, kas varētu norādīt arī uz zemāku veselības aprūpes pieejamību mazāk nodrošinātajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 26.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, personīgo nodokļu rādītājā 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau septīto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 16.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mikronodokļa režīmus vispareizāk būtu likvidēt

Ainis Dābols, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 2.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 27.augstākā OECD dalībvalstu vidū, gan īpašuma nodokļu, gan personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau astoto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 3.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 15.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dators cilvēku saskatīt nespēj

Jānis Goldbergs, speciāli Dienai, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000 eiro apjomā, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par atlaisto parādu.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē akceptētie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Iecerēts, ka vairāku likumprojektu pakete – "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumprojekts, grozījumi Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Notariāta likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā spēkā stāsies 2021.gada 1. janvārī. Atbildīgās komisijas deputātiem iebildumu nebija un attiecīgie grozījumi tiks skatīti Saeimas plenārsēdē. Likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām" izstrādāts tādām finansiālās grūtībās esošām personām, kuras vēlas, bet nespēj segt savas parādsaistības, un kurām objektīvi nav iespējams piekļūt Maksātnespējas likumā regulētajam fiziskās personas maksātnespējas procesam. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija un Francija otrdien paudušas atbalstu ASV aicinājumam ieviest globālu uzņēmumu ienākumu nodokli vismaz 21% apmērā.

"Cilvēkiem ir apnicis, ka lielās kompānijas nemaksā taisnīgu nodokļu daļu," intervijā izdevumam "Die Zeit" sacīja Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs.

Tādas tehnoloģiju kompānijas kā "Amazon" un "Google" gadiem ir kritizētas par to biznesa modeli, kas tām ļauj maksāt mazākus nodokļus dažādu valstu tirgos.

Lemērs sacīja, ka Francija bija ierosinājusi 12,5% nodokli, bet, ja ASV ierosinātā likme ir sarunu iznākums, tad arī Francija ir gatava tam piekrist.

Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs kopīgajā intervijā ar Lemēru piebilda, ka arī viņš neiebilst pret ASV ierosinājumu.

Vašingtona aprīlī paziņoja, ka centīsies panāk, lai tādas milzīgas kompānijas kā "Amazon" maksā taisnīgu nodokļus daļu valstīs, kur gūst peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai tās izstrādātos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, aģentūra LETA noskaidroja ZM.

Grozījumi likumā sagatavoti, pamatojoties uz valdības 18.februāra sēdē doto uzdevumu, ar kuru ZM sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju uzdots izstrādāt priekšlikumus attiecīgajā likumā, kas paredz no 2021.gada iesaldēt lauku zemes kadastrālās vērtības. Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZM rosina no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, ņemot vērā zemes kadastrālās vērtības ievērojamo pieaugumu.

Pēc viņa skaidrotā, ZM piedāvā saglabāt nekustamā īpašuma nodokli pārskatāmu un saprotamu, lai pasargātu Latvijas lauksaimniekus no "neadekvāta" nodokļa sloga pieauguma. ZM nostāja ir, ka nodoklis nedrīkst pieaugt, ja vien ar zemi nenotiek kāds darījums. "Ja nekustamā īpašuma vērtība pieaug vairāk nekā trīs reizes, rodas jautājums, cik veikalos maksās maize. Tāpat jāvaicā, vai tādējādi Latvijas lauksaimnieks būs konkurētspējīgs ar Polijas, Lietuvas, Igaunijas un citu valstu zemniekiem," retoriski vaicāja Eglīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par 13 500 nodarbināto, kas nemaksā sociālo nodokli Latvijā, vairāk! Kas tie ir?

Jānis Goldbergs, 13.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 869,3 tūkstoši jeb 63,2% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem cilvēki, kas Latvijā maksāja sociālo nodokli, ir par 67 849 mazāk, turklāt starpība aug. Iespējams, ka liela daļa no CSP jaunuzskaitītajiem nodarbinātajiem cilvēkiem sociālo nodokli maksā ārvalstīs, tomēr konkrētas atbildes uz šo jautājumu nav ne CSP, ne VID, ne VSAA.

Atbilstoši VID datiem tādi nodarbinātie, kas ir maksājuši sociālo nodokli, pērnā gada pēdējā ceturksnī vidēji ir 809 963, kas ir par 8512 nodarbinātajiem vairāk nekā šā gada pirmajā ceturksnī. Savukārt, ja salīdzina ar pērnā gada pirmo ceturksni, kad vidēji ceturksnī bija 798 873 cilvēki, kas maksāja sociālo nodokli, tad šā gada pirmajā ceturksnī pret pērnā gada pirmo ceturksni ir pieaugums par 2578 nodarbinātajiem. Jāteic, ziemas mēneši ir vislabāk salīdzināmie šajā ziņā, jo vasarā parādās sezonas strādnieki, kas maina ainu par aptuveni 20 tūkstošiem strādājošo. Parādība ir ikgadēja. Salīdzinoši ar pirmspandēmijas laiku 2020. un 2019. gadā ir redzams, ka nodarbināto skaits, kuri maksā sociālo nodokli, vai tādu skaits, kas saucami par reāli strādājošiem Latvijā, ir nedaudz samazinājies. Tajā pašā laikā šā gada nodarbināto skaits vēl aizvien ir lielāks nekā 2018. gadā vai 2017. gada pirmajos ceturkšņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cīņā ar legalizāciju - nepazaudēt tiesisku valsti

Tatjana Ļutinska, starptautiska nodokļu konsultante, TX Solutions, 24.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs maksājam nodokļus jau piectūkstoš gadu – kopš Senās Ēģiptes laikiem. Un Ēģiptes stāsts kļuva par bēdīgu piemēru tam, pie kā noved pārmērīga administratīvā sistēma – notika katastrofa, kad milzīgais valsts aparāts salauza mugurkaulu tiem, kas faktiski strādāja un šo aparātu uzturēja.

Tomēr visas paralēles ar mūsdienām ir nejaušas. Mums ir demokrātija un tiesiska valsts, nodokļi – tās neatņemama sastāvdaļa.

Un vienlaicīgi – mūsu galvassāpes. Nodokļi ir augsti. Saskaņā ar Eurostat datiem nodokļu slogs Latvijā ir 31% no IKP. Bet ja esat algots darbinieks un nopelnāt 1000 eiro, valsts saņems 700 eiro.

Ja nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, Jūs nopelnāt valstij vairāk nekā sev – salīdziniet visus sava uzņēmuma nodokļu maksājumus gadā (Lursoft Jums palīdzēs) ar Jums sadalīto peļņu. Nodokļi ir sarežģīti. Bet neizbēgami – krimināllikums stāv sardzē. Un nodokļu apmaksas kontrole vēl nekad nav bijusi tik visaptveroša. Informācijas apjoms, kas par katru no mums aizplūst uz Valsts ieņēmumu dienestu pēdējos divus gadus ir iepriekš nepieredzēts. Jau šī apziņa vien katru padarīs par disciplinētu nodokļu maksātāju. Un vairs nav tādu cilvēku, kas nodokļa likmi 0 uzskatīja par labu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Auto nodokļu vingrojumi un klimats

Andris Kulbergs, Auto Asociācijas prezidents, 19.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējais gads, kārtējās auto nodokļu izmaiņas. Šogad, pāršķirstot arhīva materiālus nācās fiksēt visai bezcerīgu ainu.

Jau no 2011. gada Auto Asociācija katru gadu ir vērsusi uzmanību uz to, ka auto nodokļu sistēmu ir jābeidz izmantot kā brutālu budžeta piepildīšanas rīku, bet to nepieciešams veidot kā stimulējošu mehānismu videi draudzīgu auto izvēlei, citādi mūsu auto parks neglābjami noveco, un ar katru gadu šo “izlieto ūdeni” savākt kļūs ar vien grūtāk. Diemžēl šis gads nav izņēmums.

2021. gada budžetā tika iekļautas, un arī pieņemtas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos. Uz transporta līdzekļiem tiek attiecināti divu veidu nodokļi. Transporta ekspluatācijas nodoklis (TEN), kuru reizi gadā maksā katrs reģistrētā transporta līdzekļa īpašnieks. Līdz 2009. gadam ražotiem auto šis nodoklis ir atkarīgs no masas vai masas, jaudas un tilpuma attiecības, pēc 2009. gada ražotajiem auto tas atkarīgs no CO2 izmešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeima neskata grozījumus degvielas cenu kāpuma bremzēšanai ar mazāku akcīzi

LETA, 10.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima nolēma neiekļaut šodienas sēdes darba kārtībā divus likumprojektus, kuros Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti kopā ar kolēģiem opozīcijā rosina samazināt akcīzes nodokli degvielai.

Sēdes darbā neiekļautos grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" un "Par atbilstības novērtēšanu" Saeima ierasti skata sēdē pēc nedēļas, tomēr par nākamās nedēļas sēdes darba kārtību vēl tiks lemts atsevišķi.

Debatēs pie frakcijām nepiederošs deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka kolēģi noteikti ir pamanījuši degvielas cenu pieaugumu un zina, ka ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir transporta kompensācijas. Tā politiķis netieši norādīja uz pārējo iedzīvotāju atšķirību no deputātiem, kuriem nepieciešamības gadījumā ir iespēja saņemt transporta kompensāciju.

"Tas viss, protams, sit pa cilvēku makiem, bet ne tikai. Aug uzņēmumu izmaksas faktiski visās jomās. Līdz ar to ir pilnīgi neapšaubāmi, ka tas palielinās spiedienu, tas palielinās inflāciju kopējo faktiski gandrīz visām precēm un visiem pakalpojumiem," grozījumu nepieciešamību pamatoja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien plkst.9 galīgajā lasījumā sāks skatīt 2021.gada budžeta likumprojektu pakotni. Darbs pie budžeta notiks daļēji attālināti e-Saeimas sistēmā.

Paši politiķi pieļauj, ka budžeta likumprojektu skatīšana varētu prasīt vismaz visu darba nedēļu, ja ne ilgāku laiku. Gaidāmas debates par 28 saistītajiem likumprojektiem, tāpēc parlaments šodien var netikt līdz lemšanai par nākamā gada valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam.

Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardi eiro, bet izdevumi - 10,76 miljardi eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi - 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi - 3,17 miljardi eiro.

Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu eiro apmērā, bet izdevumu palielinājums - 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauns auto nodoklis: vēl vecāki auto un lielāka nabadzība

Jānis Ozoliņš, Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācijas direktors, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācija (LATTA) pievērš politiķu un sabiedrības uzmanību absurdam jaunam reģistrācijas nodoklim, kuru no 2021.gada, ja tam piekritīs Saeima, plānots piemērot par 4 gadiem vecākiem transportlīdzekļiem.

Auto pirkumam pieejamie līdzekļi tā jau ne turīgajam vidējam Latvijas pircējam jaunā nodokļa dēļ samazināsies, liekot izraudzīties vēl vecākus transportlīdzekļus. Videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādi citur pasaulē panāk, valstij atbalstot to iegādi, nevis sodot nāciju ar "mazāk turīgo iedzīvotāju mobilitātes nodokli".

Saeimas uzdevums ir lemt pret vai par Ministru kabinetā 2020.gada 29.septembrī izskatītajiem grozījumiem likumā par transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, kas paredz ieviest jaunu transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli. Piemēram, par vidēja izmēra lietotu ģimenes auto, kas aprīkots ar dīzeļdzinēju iecerēts papildus iekasēt 240-680 eiro. Vienlaicīgi, aizbildinoties ar vides aizsardzību un aprēķinu metodikas maiņu iecerēts palielināt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa maksājumus. Piemēram, pat par vienass piekabi vai puspiekabi (līdz 750 kg), kas izmešus nerada, turpmāk plāno prasīt 60 eiro gadā (šobrīd nodokli nepiemēro). Latvijā jau šobrīd ir augstākie auto nodokļi Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas nodokļu politikas iniciatīvas vienmēr visus satrauc un raisa daudz diskusiju. Un tas ir pamatoti, jo nodokļi skar mūs visus, bet īpaši tos, kam tie jāmaksā. Arī ārkārtas situācijas ietekme uz valsts budžetu prasa risinājumus nākotnē nepieciešamo ieņēmumu atjaunošanai.

Papildus darbaspēka nodokļu pārdales iniciatīvām un plāniem par īpašo nodokļu režīmu atcelšanu valdība piedāvā arī akcīzes nodokļa palielinājumu tabakas izstrādājumiem un citas nodokļu izmaiņas. Protams, akcīzes preces vienmēr tiek uzskatītas par sabiedrības veselībai kaitīgām un tādēļ ierosināt tām nodokļu palielinājumu ir viegli, vai ne? Bet vai tas ir pareizais risinājums?

Turklāt valdība regulāri cenšas kaut ko regulēt un ierobežot. Ja tas ir attaisnojams sabiedrības veselības nolūkos, tad cik daudz tas ir pieņemami, ja tiek ietekmēta legālā ekonomika un tirgus?

Tirdzniecības ierobežojumi internetā

Ārkārtas situācijas laikā tika atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā. Pamatojums vienkāršs, lai cilvēki mazāk dotos fiziski uz veikaliem, tādējādi radot risku slimības izplatībai. Pret to bija Veselība ministrija, uzskatot, ka alkohola pieejamība palielinās tā patēriņu. Fakti pierāda pretējo, alkoholisko dzērienu tirdzniecības atļaušana internetā nepalielināja alkoholisko dzērienu tirdzniecību, bet gluži pretēji akcīzes nodokļa ieņēmumi alkoholiskajiem dzērieniem ir pat samazinājušies. Un patiesi, vai tad alkoholisko dzērienu patēriņu palielina piemēram no jauna atvērti veikali rajonā? Vai tāpēc cilvēki sāk uzreiz vairāk dzert? Tagad, kad tas ir aprobēts praksē, kā to pieņemts teikt akadēmiskajā vidē, kāpēc lai to neatļautu arī turpmāk. Citās valstīs tas jau sen ir atļauts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešdien pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 28 likumos.

Nākamā gada budžeta projekts trešdien Saeimā izpelnījās daudz apzīmējumu - politiķi to nodēvēja par, piemēram, "konkurētspējas budžetu", "taisnīguma budžetu", "sociālo garantiju budžetu", "ēnu ekonomikas atbalstīšanas budžetu", "pandēmijas laika budžetu", "stimulēšanas budžetu", "cilvēcīgu lēmumu budžetu", "izmisīgu lēmumu budžetu", "izmisuma budžetu" un "solidaritātes budžetu".

Deputāti nedebatēja par katru pavadošo likumprojektu, bet runāja par visu budžeta paketes projektu kopumā. Deputātus sēdes sākumā uzrunāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un vairāki ministri. Ministri stāstīja par savas nozares prioritātēm, neslēpjot arī to, ka nākamā gada budžeta projekts viņu pārstāvētajām nozarēm nav pilnībā apmierinošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Attālinātā darba īstenošana arī otrajā pandēmijas vilnī uzņēmumiem izmaksā dārgi

Katrīna Zariņa, LTRK valdes locekle, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudenī publicētajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Ekonomikas indeksā noskaidrojām, ka 61% uzņēmēju ir ieviesuši attālinātā darba režīmu. Savukārt puse no tiem apgalvoja, ka, beidzoties Covid krīzei, plāno to saglabāt.

Arī valdība aicina uzņēmējus pēc iespējas organizēt darbu attālināti. Tajā pašā laikā uzņēmēji, lai kompensētu darbiniekiem ar attālināto darbu saistītās izmaksas – interneta un mobilā telefona pieslēgumu, darba vietas aprīkojuma amortizāciju un citus izdevumus – ir spiesti piemērot sarežģīti administrējamu nodokļu sistēmu.

2021.gadā uzņēmēji beidzot varēs kompensēt darbiniekiem šos izdevumus katru mēnesi 30 eiro apmērā, nepiemērojot tiem algas nodokli (IIN, VSAOI), bet tas joprojām notiks sarežģītā un kompleksi organizējamā veidā. Ņemot vērā divus būtiskus aspektus, pirmkārt, to ka Covid krīze ir ieilgusi un, otrkārt, faktu, ka attālinātais darbs kā nodarbinātības režīms kļūst arvien pieprasītāks visā pasaulē – LTRK ieskatā šim regulējumam bija jāstājas spēkā nekavējoties, un tas nedrīkst būt tikai pagaidu risinājums līdz nākamā gada beigām, kā to lēmusi Saeima.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki no bagātākajiem amerikāņu miljardieriem dažus gadus nav maksājuši ASV ienākuma nodokli, liecina otrdien publicēts Ņujorkas žurnālistu bezpeļņas organizācijas "ProPublica" ziņojums.

Tas publicēts laikā, kad ASV administrācija izskata jaunus priekšlikumus, kā vērsties pret turīgāko indivīdu un uzņēmumu izvairīšanos no nodokļiem.

Saskaņā ar šo ziņojumu kompānijas "Amazon" vadītājs Džefs Bezoss nav maksājis ienākuma nodokli 2007. un 2011.gadā, bet uzņēmuma "Tesla" vadītājs Īlons Masks izvairījies no tā maksāšanas 2018.gadā.

Starp citiem miljardieriem, kas dažus gadus nav neko samaksājuši ASV Iekšējo ieņēmumu dienestam (IRS), ir ziņu industrijas magnāts un bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs, investīciju miljardieris Karls Aikāns un finansists Džordžs Soross.

Daži no bagātākajiem amerikāņiem "maksā mazu ienākuma nodokli salīdzinājumā ar savu milzu bagātību - dažreiz pat nemaksā neko", vēstīja "ProPublica", neizpaužot, kā tā ieguvusi konfidenciālos nodokļu datus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunu nodokļu ieviešana kavē darbību Latvijā un traucē veikt investīcijas

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negaidīti uzradies dabas resursu nodoklis ogļūdeņražu izpētes un ieguves uzņēmumiem, ko VARAM grasās ieviest jau 2022.gadā, rosina izvērtēt turpmāko darbību un investīcijas Latvijā. Šī iemesla dēļ var tikt pārtraukta turpmāka ogļūdeņražu izpēte un potenciālā ieguve, ko Lietuvā reģistrētā slēgtā akciju sabiedrība (UAB) "Geobaltic" bija paredzējusi veikt Gudenieku apvidū noteiktajā licences laukumā, informē uzņēmums.

UAB "Geobaltic" norāda, ka jau aptuveni četrus gadus tika veikti izpētes priekšdarbi un noritēja cīņa ar birokrātiskiem šķēršļiem, līdz beidzot tika saņemtas atļaujas, kas iepriekš netika izsniegtas tiesību aktos esošo nepilnību un neskaidrību dēļ. Beidzot bija tikts līdz posmam, kas saistīts ar vislielākajām investīcijām - izpētes un ieguves urbuma ierīkošanai.

Taču ar nepatīkamu pārsteigumu pienāca 31.maijs, kad VARAM publicēja dabas resursu nodokļa likumprojektu. Tas faktiski noteica jaunu būtisku nodokli, kas pamatos sagrauj uzņēmuma finanšu darbības plānojumu, norāda uzņēmums.

Izvērtējot jauno nodokli, arī bez detalizētiem aprēķiniem ir skaidrs, ka līdz šim veikto investīciju atgūšana nebūs iespējama. Īpaši uzņēmējus mulsina negaidītības faktors. Iepriekš zinot par šādu nodokli, būtu iespējams izvērtēt nosacījumus un neuzsākt Latvijā darbību, kas nenes peļņu pārlieku lielās nodokļu nastas dēļ. Taču šai gadījumā neparedzētais nodoklis uzrodas jau ar valsts izdotām licencēm darbību uzsākušiem uzņēmumiem. Šāda nodokļu vides nestabilitāte neļauj uzņēmējdarbībai Latvijā justies drošai, norāda uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Neapliekamā minimuma paaugstināšanu uzskata par labāko atbildi inflācijai

Māris Ķirsons, 15.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamenta vēlēšanu gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums pieaugs par 200 eiro jeb 66,7%, tādējādi mazo algu saņēmēji savos makos ieraudzīs par dažiem desmitiem eiro vairāk.

Dienas Biznesa aptaujātie uzņēmēji valdību veidojošo politiķu lēmumu palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu vērtē kā ļoti pareizu un to uzskata par sava veida atbildi globālajai inflācijai, kas būtiski jau ir samazinājusi mazo ienākumu iedzīvotāju pirktspēju.

Vairāki aptaujātie arī norādīja, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšana ir labāks risinājums nekā minimālās algas paaugstināšana. Divas reizes gadā Interesanti, ka 2022. gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums tiks mainīts divas reizes – pirmo reizi jau ar 1. janvāri, kad tas tiks palielināts no pašreizējiem 300 eiro līdz 350 eiro, un otro reizi no 1. jūlija, kad tā apmērs sasniegs 500 eiro, un būtībā tas tiek pielīdzināts valstī noteiktajai minimālajai algai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Turpinās strīds par VID aprēķināto ēku iegādes vērtību un kapitāla pieauguma nodokli

LETA, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa piektdien no jauna sāks skatīt lietu par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) pieteicējam noteikto kapitāla pieauguma nodokli nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā.

Iepriekš vēstīts, ka Augstākā tiesa 2020.gada 10.novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, un nododot to atkārtotai izskatīšanai.

Tiesā skaidroja, ka VID minēto kapitāla pieauguma nodokli aprēķināja tāpēc, ka, pārdodot nekustamo īpašumu, uz pieteicēju nebija attiecināmi izņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas pienākuma, tostarp gadījums, kad nekustamajam īpašumam ir jābūt nodokļa maksātāja īpašumā vismaz 60 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai, un nodokļa maksātājam ir jābūt deklarētam šajā īpašumā vismaz 12 mēnešus pēc kārtas minētajā 60 mēnešu periodā.

Attiecībā uz kapitāla pieauguma noteikšanu Senāts spriedumā vispārīgi piekrita VID, ka konkrētajā lietā ēku vērtības noteikšanai būtu piemērojama likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.9panta pirmā daļa, jo lietā ir pirkuma līgums un tajā ir norādīta ēku iegādes cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija nosūtījusi Finanšu ministrijai, kā arī citām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām precizētos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformai, informē ministrija.

Tieslietu ministrija aicina ieviest neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves zemei piecas reizes no 1,5% uz 0,3%.

Precizētie priekšlikumi tapuši pēc 21.jūlijā Tieslietu ministrijā notikušās saskaņošanas sanāksmes par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"".

Precizētie priekšlikumi paredz noteikt, ka neapliekamo minimumu nosaka uz katru deklarēto personu 100 000 eiro apmērā, bet vērtības atlikumam, ja tāds ir, piemēro samazinošo koeficientu 0,2.

Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 80 000 eiro un tajā ir deklarējusies viena persona, nodoklis par mājokli nebūtu jāmaksā. Ja, piemēram, mājokļa vērtība ir 300 000 eiro un tajā deklarējušās divas personas, tad nodokli rēķinātu no 20 000 eiro. Minētais samazinošais koeficients darbotos tikai mājokļiem ar vērtību līdz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus 9,579 miljonu eiro apmērā.

Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 63 deputāti, bet 32 politiķi nobalsoja pret to.

Raksturojot nākamā gada budžetu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pateicās visiem šajā procesā iesaistītajiem un atzina, ka likums tapis bezprecedenta apstākļos, kad Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi dzīves.

"2020.gads iezīmējies pandēmijas zīmē. Budžetu sākām veidot pavasarī, un šis tas būtisks ir uzlabots pa tā izstrādes laiku," teica politiķis.

Kariņš atgādināja, ka nākamajā gadā, neskatoties uz pandēmiju un grūtībām ekonomikā, budžeta izdevumi tiek palielināti par vairāk nekā 300 miljoniem eiro. "Šajos apstākļos kopējais nodokļu slogs tiek samazināts, minimālā alga tiks palielināta līdz 500 eiro, mediķiem un pedagogiem būs pilnais algu pieaugums, tiks palielinātas minimālās pensijas un garantētais minimālais ienākums. No 1.jūlija ieviesīs minimālās sociālās iemaksas, un cilvēkiem, kuri nenopelna minimālo algu, būs nodokļos jāmaksā proporcionāli nopelnītajam," stāstīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Globālā UIN reforma un Latvijas intereses

Māris Ķirsons, 18.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomiski spēcīgāko valstu G7 iecere ieviest minimālo uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi globālajām kompānijām ļaus valstīm papildināt savu kasi ar papildu ienākumiem, vienlaikus radot ļoti daudz pagaidām neatbildētu jautājumu par to, kā tas notiks un kad sāksies jaunie laiki.

Idejas un diskusijas par to, kā aplikt pārrobežu – globālos – digitālos pakalpojumus ar nodokļiem, rit jau vairāku gadu garumā. Ir valstis, kuras jau ir ieviesušas sava veida digitālo nodokli, piemēram, Ungārija, Francija un Austrija.

Globālie giganti bez nodokļiem

“Iemesli šādam radikālam solim ir vairāki. Proti, pēdējo 10 gadu laikā digitālo pakalpojumu sniegšanas platformas ir attīstījušās kosmiskā ātrumā un vienreiz uzbūvēta struktūra sekmīgi var piedāvāt produktus (pakalpojumus) visā pasaulē, nevis tikai vienā atsevišķā tirgū, un bez fiziskās klātbūtnes ikvienā valstī pelnīt naudu un nemaksāt nekādus vietējos (patērētāju, tirgus, zemes) nodokļus, savukārt savu juridisko adresi izvietot zemu nodokļu (vai pat beznodokļu) teritorijās un maksāt vai nu saviem gigantiskajiem izmēriem neatbilstoši mazu uzņēmuma ienākuma nodokli, vai arī pat pilnībā izvairīties no tā samaksas,” skaidro AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru