Eksperti

Auto nodokļu vingrojumi un klimats

Andris Kulbergs, Auto Asociācijas prezidents, 19.01.2021

Jaunākais izdevums

Kārtējais gads, kārtējās auto nodokļu izmaiņas. Šogad, pāršķirstot arhīva materiālus nācās fiksēt visai bezcerīgu ainu.

Jau no 2011. gada Auto Asociācija katru gadu ir vērsusi uzmanību uz to, ka auto nodokļu sistēmu ir jābeidz izmantot kā brutālu budžeta piepildīšanas rīku, bet to nepieciešams veidot kā stimulējošu mehānismu videi draudzīgu auto izvēlei, citādi mūsu auto parks neglābjami noveco, un ar katru gadu šo “izlieto ūdeni” savākt kļūs ar vien grūtāk. Diemžēl šis gads nav izņēmums.

2021. gada budžetā tika iekļautas, un arī pieņemtas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos. Uz transporta līdzekļiem tiek attiecināti divu veidu nodokļi. Transporta ekspluatācijas nodoklis (TEN), kuru reizi gadā maksā katrs reģistrētā transporta līdzekļa īpašnieks. Līdz 2009. gadam ražotiem auto šis nodoklis ir atkarīgs no masas vai masas, jaudas un tilpuma attiecības, pēc 2009. gada ražotajiem auto tas atkarīgs no CO2 izmešiem.

Papildus TEN, uzņēmumiem tiek piemērots arī uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN), kas tiek iekasēts par katru uzņēmuma īpašumā esošo auto un tiek aprēķināts atkarībā no automobīļa dzinēja tilpuma. Izmaiņas ir skārušas abus šos nodokļus. UVTN palielinājums tiek pamatots ar patēriņa cenu indeksāciju un nodokļa likme ir pieaugusi par vidēji 7,8%. Automašīnām ar dzinēja tilpumu līdz 2000cm3 tā ir pieaugusi līdz 31 eiro mēnesī, līdzšinējo 29 eiro vietā. No 2001cm3 līdz 2500cm3 attiecīgi 49 eiro līdzšinējo 46 eiro vietā, un no 2501cm3 līdz 3000cm 66 eiro pret 62 eiro. Bez tam ir ieviesta jauna kategorija virs 3000cm3 ar likmi 82 eiro mēnesī.

Līdz šim, šīs automašīnas tika apliktas ar nodokļa likmi 62 eiro mēnesī. Kopumā šī nodokļa izmaiņas palielinās valsts budžeta ieņēmumus par 1.7 miljoniem eiro. Diemžēl arī šeit tika palaista garām iespēja, veicināt uzņēmumu izvēli par labu videi draudzīgiem auto, un saglabāta piesaiste visai arhaiskam kritērijam, dzinēja tilpumam, CO2 izmešu vietā. Krietni dīvainākas izmaiņas ir skārušas transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa (TEN) likmes.

Lai izprastu šo izmaiņu dīvainību, nepieciešama neliela atkāpe par šī nodokļa aprēķina metodiku. Automašīnām, kuras ražotas pēc 2009. gada TEN nodoklis tiek aprēķināts pēc ražotāja norādītā CO2 izmešu daudzuma. Savukārt šo izmešu daudzumu ražotāji noteica pēc vienotas, standartizētas CO2 mērīšanas sistēmas NEDC (New Europian Driving Cycle), kas tika izstrādāta vēl deviņdesmito gadu sākumā.

Pēdējos atjauninājumus standarts piedzīvoja vēl 1997 gadā, un ar 2009. gada 1. janvāri tika noteikts par obligātu visiem ražotājiem, kā pamats CO2 izmešu noteikšanai. Taču ar 2021. gada 1. janvāri tiek ieviests jauns izmešu noteikšanas standarts WLTP (Worldwide Harmonised Light Vehicle Test Procedure), kas atšķiras ar testēšanas metodiku. Tā ir krietni tuvāka reālajiem auto lietošanas apstākļiem, palielinot gan dažādo testēšanas ciklu daudzumu, gan ilgumu. Tātad TEN aprēķināšanā turpmāk tiks izmantotas divas aprēķina tabulas, viena, pēc NEDC standarta, automašīnām kuras reģistrētas līdz 01.01.2021. Otra, atbilstoši WLTP standartam, automašīnām, kuras ir reģistrētas pēc 01.01.2021. Diemžēl, veidojot šo WLTP standartam piemērojamo TEN aprēķinu tabulu nav ņemtas vērā ES rekomendācijas, šo standartu maiņu neizmantot par pamatu nodokļu pieaugumam. No šīs tabulas izriet, ka viens un tas pats auto līdz ar 2021. gada 1. janvāri sāks ķēzīt zemeslodi ar lielākiem izmešiem un tādēļ arī būtu apliekams ar lielāku nodokli.

Piemēram Toyota Aygo ar 1.0l benzīna dzinēju, kurš ir reģistrēts 31.12.2020, atbilstoši NEDC standartam piesārņo ar 95 g/km CO2 un maksās TEN 12 eur gadā. Tieši tāda pati Toyota Aygo, taču reģistrēta 01.01.2021, atbilstoši jau WLTP standartam, piesārņos ar 118g/km CO2 un maksās TEN nodokli 66 eur/gadā. Vēlreiz uzsvērsim, abas šīs Toyotas ir pilnīgi identiskas. Šīs Toyotas nebūt nav vienīgās. Pāreja uz jauno WLTP standartu nozīmē vidēji 20% TEN pieaugumu jaunajām automašīnām, pie tam lielākais pieaugums skar tieši mazlitrāžas, ekonomiskos, un tātad, arī videi draudzīgākos auto. Vēl krāšņāka aina veidojas, ja ieskatās sporta un premium klases nodokļu likmēs. Tur, šo jauno, WLTP standartiem atbilstošo, TEN piemērošanas tabulu ir izdevies izveidot tādu, ka 2021. gadā reģistrētam Bentley Continental TEN likme būs par 150 eiro mazāka, kā tādam pašam Bentley, kurš reģistrēts 2020. gadā.

Neskatoties uz to, ka arī tas atbilstoši jaunajam WLTP standartam rada lielākus CO2 izmešus (268g/km pret 255g/km pēc NEDC). Līdzīgus nodokļu samazinājums saņēmuši arī BMW X5M, Porsche 911 turbo S un vēl citi premium sporta auto.

Tātad, sausais atlikums no šīm izmaiņām ir tāds, ka būtiski pieaugs TEN no jauna reģistrētām mazlitrāžas automašīnām un samazināsies premium klases sporta automašīnām. Turklāt tas būs būtiski atšķirīgs pilnīgi identiskām automašīnām, atkarībā no to reģistrācijas datuma. Tā kā nodokļi ir viens no ietekmīgākajiem valsts transporta politikas realizēšanas instrumentiem, ir grūti izprast, kādus signālus valsts ar šādām izmaiņām vēlas dot sabiedrībai. Taču ir skaidrs, ka būtisks nodokļu palielinājums mazajiem, ekonomiskajiem auto nekādi neveicina mūsu kritiski vecā (14,9 gadi) auto parka atjaunošanos, un vēl vairāk attālina mūs no klimata mērķu sasniegšanas. Un jo ilgāk mēs šādu politiku turpināsim, jo sāpīgākus lēmumus var nākties pieņem, nebūt ne tik tālā nākotnē, lai tomēr sasniegtu to CO2 izmešu samazinājuma apjomu, kuru Latvija ir apņēmusies sasniegt.

Par transporta nodokļu politiku atbildīga ir Satiksmes Ministrija, tādēļ varētu šķist, ka visas šīs ačgārnības un ar vien lielākā plaisa starp izvirzītajiem mērķiem un realitāti ir tikai un vienīgi tās neizdarība vai nekompetence. Taču nesteigsimies mest akmeņus. Transporta politika, sevišķi klimata politikas kontekstā, ir joma, kurā veiksmīga mērķu sasniegšana ir tieši atkarīga no četru ministriju kopīga darba. VARAM, kā galvenais klimata programmu un arī līdzekļu kurators, Finanšu ministrija, kā galvenais budžeta dalītājs, Ekonomikas ministrija, kā atbalsta mehānismu izstrādātājs un tikai tad Satiksmes ministrija, kā transporta politikas realizētājs. Taču šobrīd transporta nodokļi tiek uztverti vien kā budžeta papildinātājs dažādu citu mērķu finansēšanai. Kā spilgts piemērs tam kalpoja neveiksmīgais mēģinājums ieviest “dīzeļu nodokli” lietotajiem auto, lai finansētu dīzeļu vilcienu iegādi.

Lai arī ideja pasargāt Latviju no dīzeļu izgāztuves likteņa bija gluži pareiza, plānotais ieņemto līdzekļu izlietojums, nenovirzot tos atbalsta mehānismiem auto parka atjaunošanai, nekādi neatbilda kopīgo klimata mērķu sasniegšanai. Bet vilcienus taču arī vajag. Un šajā situācijā Satiksmes ministrijai ir grūti kaut ko pārmest, jo transporta nodokļi ir visai būtiska sadaļa tās budžetā, un to izlietojumu klimata mērķu vārdā neviens tai nekompensēs. Bet nauda ir nepieciešama arī ceļu infrastruktūras uzturēšanai. Šādai situācijai turpinoties, mūsu uzņemtās klimata mērķu saistības turpinās tuvoties aisbergam gluži kā Titāniks un vairs nav aiz kalniem brīdis, kad situācija vairs nav labojama. Tas mums visiem var izmaksāt dārgi. Krietni dārgāk, kā šobrīd investēt atbalsta mehānismos auto parka atjaunošanai.

Vēl viens būtisks faktors ir tas, ka Latvijā auto skaits uz vienu mājsaimniecību ir zemākais Eiropā. 2020.g. šajā rādītājā mūs apsteidza pat Rumānija. Ir lieki lolot ilūzijas, ka auto parks samazināsies. Sevišķi, ja esam optimisti attiecībā uz mūsu valsts ekonomisko izaugsmi. Augot labklājībai pieaugs arī auto skaits, tādēļ ir svarīgi transporta nodokļu politiku veidot tādu, lai cilvēku izvēle būtu maksimāli videi draudzīga, ņemot vērā arī to rocību. To var panākt, kā ar pārdomātu reģistrācijas un ekspluatācijas nodokļu politiku, tā arī ar dažādiem atbalsta instrumentiem, kuri veicinātu sabiedrības pārsēšanos uz jaunākiem, videi draudzīgākiem auto.

Starp citu, Latvija joprojām ir viena no 5 valstīm Eiropā, kurā nav ieviesti nekādi atbalsta mehānismi videi draudzīgiem auto. Starp šīm piecām valstīm nav arī mūsu kaimiņu. Gan Lietuva, gan Igaunija nu jau ir ieviesušas dažādas atbalsta programmas. Labā ziņa ir tā, ka šo situāciju izprot arī premjers un jau oktobrī uzdeva FinMin, VARAM un SatMin izstrādāt tādu auto nodokļu risinājumu, kas ietver stimulējošos mehānismus, kuri nodrošina ilgtermiņa ieguvumus gan videi, gan sabiedrībai.

Tādēļ gribu aicināt premjeru arī turpmāk koordinēt šī jautājuma virzību. Un ņemot vērā, ka transports sastāda 28% no visiem CO2 izmešiem, transporta politiku izdalīt kā atsevišķu sadaļu klimata plānā un veidot tās izstrādei atsevišķu komandu, piesaistot arī Ekonomikas ministrijas pārstāvjus. Tās uzdevums būtu izstrādāt kompleksus risinājumus klimata mērķu sasniegšanai transporta sektorā, kas sevī ietver gan nodokļu politikas izmaiņas, gan dažādu atbalsta mehānismu ieviešanu. Auto Asociācijai ir sagatavoti pārdomāti priekšlikumi, kas balstīti citu Eiropas valstu pieredzē, ar kuriem labprāt piedalīsimies jaunās transporta politikas izstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Motivācija, kāpēc cilvēki izvēlas pirkt lietotas mašīnas, kas ir vecāks par 20 gadiem, var būt visdažādākā. Ir auto entuziasti, cilvēki, kas ilgus gadus ir jūsmojuši par kādu konkrētu auto modeli, bet rocība neļāva to iegādāties, līdz tas nebija sasniedzis zināmu vecumu, un līdz ar to arī cenu. Citiem savukārt, dažādu apstākļu dēļ, ir radusies vajadzība iegādāties jebkādu ejošu pārvietošanās līdzekli. Lietotu automašīnu tirgus Latvijā ir ļoti aktīvs, un arī pieprasījums pēc automašīnām, kas ir vecākas par 20 gadiem, ir gana liels. Tāpēc mēģināsim noskaidrot, kas jāņem vērā iegādājoties šādu auto? Kā arī, vai lietotu auto tirdzniecības piedāvājums Rīgā spēj apmierināt pieprasījumu?

Lietotu auto kategorijas

Lietotas automašīnas ļoti nosacīti varētu iedalīt trijās kategorijās:

  • Mazlietotas automašīnas. Auto, kas vizuāli, funkcionāli un organiski iekļaujas modernās ikdienas realitātē.
  • Retro auto. Mašīnas, kuras kolekcionāri un progresīvā jaunatne izmanto brīvdienu izbraucieniem un seno spēkratu saietiem.
  • Un pārējās lietotās automašīnas. Spēkrati, kuri vēl gluži nav sasnieguši retro auto statusu, bet dēvēt tos par modernām automašīnām arī nebūtu adekvāti.

Kam jāpievērš uzmanība?

Nodokļi

Pirmkārt, lietotas automašīnas netiek apliktas ar kādu īpašu ekspluatācijas nodokli, kas būtu atkarīgs no mašīnas vecuma. Automašīnām, kuru pirmā reģistrācija ir veikta pirms 2004. gada, ceļu nodoklis ir atkarīgs tikai no transportlīdzekļa pilnas masas. Respektīvi, automašīnas vecums pats par sevi neietekmē ceļa nodokļa apmēru. Tāpēc galvenā lieta, kas jāņem vērā iegādājoties 20+ gadus vecu auto, ir tās tehniskais un vizuālais stāvoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē aicināja, veicot plānotās Transporta nodokļa likmju izmaiņas, zemizmešu automašīnām nepiemērot nodokļus.

Apakškomisija pirmdien skatīja jautājumu par plānotajām Transportlīdzekļa nodokļa likmju izmaiņām.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns stāstīja, ka no 2021.gada plānots ieviest vienreizēju vieglo transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli, kura galvenais mērķis ir novērst vecu un vidi vairāk piesārņojošu automašīnu reģistrāciju Latvijā. Turklāt ar mērķi veicināt ekoloģiskāku automašīnu izvēli, tām noteiktas zemākas likmes.

Satiksmes ministrijas piedāvātais variants paredz, ka benzīna piedziņas automašīnām likme būs "1", dīzeļa automašīnām - "2", bet ar dabasgāzi darbināmām - "0,8".

Vectirāns arī skaidroja, ka šāds vieglo automašīnu reģistrācijas nodoklis jau kopš jūlija ir ieviests Lietuvā, bet no oktobra arī Igaunijā. Turklāt šajās valstīs nodoklis būs jāmaksā katru reizi pārreģistrējot automašīnu, bet Latvijā tas attieksies tikai uz pirmreizējo reģistrāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauns auto nodoklis: vēl vecāki auto un lielāka nabadzība

Jānis Ozoliņš, Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācijas direktors, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācija (LATTA) pievērš politiķu un sabiedrības uzmanību absurdam jaunam reģistrācijas nodoklim, kuru no 2021.gada, ja tam piekritīs Saeima, plānots piemērot par 4 gadiem vecākiem transportlīdzekļiem.

Auto pirkumam pieejamie līdzekļi tā jau ne turīgajam vidējam Latvijas pircējam jaunā nodokļa dēļ samazināsies, liekot izraudzīties vēl vecākus transportlīdzekļus. Videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādi citur pasaulē panāk, valstij atbalstot to iegādi, nevis sodot nāciju ar "mazāk turīgo iedzīvotāju mobilitātes nodokli".

Saeimas uzdevums ir lemt pret vai par Ministru kabinetā 2020.gada 29.septembrī izskatītajiem grozījumiem likumā par transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, kas paredz ieviest jaunu transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli. Piemēram, par vidēja izmēra lietotu ģimenes auto, kas aprīkots ar dīzeļdzinēju iecerēts papildus iekasēt 240-680 eiro. Vienlaicīgi, aizbildinoties ar vides aizsardzību un aprēķinu metodikas maiņu iecerēts palielināt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa maksājumus. Piemēram, pat par vienass piekabi vai puspiekabi (līdz 750 kg), kas izmešus nerada, turpmāk plāno prasīt 60 eiro gadā (šobrīd nodokli nepiemēro). Latvijā jau šobrīd ir augstākie auto nodokļi Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā pandēmijas un citu apstākļu ietekmē kritušies jauno automašīnu pārdošanas apjomi gan Baltijā, gan citviet Eiropā. Izņēmums bija elektriskie transportlīdzekļi, kuru pārdošanas rādītāji 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, Eiropā pieauga vidēji par 137%.

Latvija, Lietuva un Igaunija jaunu elektroauto pārdošanas rādītāju tabulās starp Eiropas valstīm ieņem pirmās vietas. Vislielākais elektroauto pārdošanas pieaugums pērn, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā, starp Baltijas valstīm konstatēts Igaunijā – 419%, kam seko Latvija ar 358% un Lietuva – 279%, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

2020.gadā vieglo automašīnu tirgus Eiropas Savienības (ES) valstīs samazinājās vidēji par 23,7%, rāda Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) publiskotie dati. Kopumā ES tirgū pērn pārdoti 9,9 miljoni jaunu automašīnu, kamēr 2019. gadā pārdoto auto skaits bija vairāk nekā 13 miljoni. Tai pašā laikā Eiropā pērn pārdoto elektrisko transportlīdzekļu un plug-in hibrīdu skaits ir pieaudzis par 1,4 miljoniem, kas ir par 137% vairāk nekā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas nodokļu politikas iniciatīvas vienmēr visus satrauc un raisa daudz diskusiju. Un tas ir pamatoti, jo nodokļi skar mūs visus, bet īpaši tos, kam tie jāmaksā. Arī ārkārtas situācijas ietekme uz valsts budžetu prasa risinājumus nākotnē nepieciešamo ieņēmumu atjaunošanai.

Papildus darbaspēka nodokļu pārdales iniciatīvām un plāniem par īpašo nodokļu režīmu atcelšanu valdība piedāvā arī akcīzes nodokļa palielinājumu tabakas izstrādājumiem un citas nodokļu izmaiņas. Protams, akcīzes preces vienmēr tiek uzskatītas par sabiedrības veselībai kaitīgām un tādēļ ierosināt tām nodokļu palielinājumu ir viegli, vai ne? Bet vai tas ir pareizais risinājums?

Turklāt valdība regulāri cenšas kaut ko regulēt un ierobežot. Ja tas ir attaisnojams sabiedrības veselības nolūkos, tad cik daudz tas ir pieņemami, ja tiek ietekmēta legālā ekonomika un tirgus?

Tirdzniecības ierobežojumi internetā

Ārkārtas situācijas laikā tika atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā. Pamatojums vienkāršs, lai cilvēki mazāk dotos fiziski uz veikaliem, tādējādi radot risku slimības izplatībai. Pret to bija Veselība ministrija, uzskatot, ka alkohola pieejamība palielinās tā patēriņu. Fakti pierāda pretējo, alkoholisko dzērienu tirdzniecības atļaušana internetā nepalielināja alkoholisko dzērienu tirdzniecību, bet gluži pretēji akcīzes nodokļa ieņēmumi alkoholiskajiem dzērieniem ir pat samazinājušies. Un patiesi, vai tad alkoholisko dzērienu patēriņu palielina piemēram no jauna atvērti veikali rajonā? Vai tāpēc cilvēki sāk uzreiz vairāk dzert? Tagad, kad tas ir aprobēts praksē, kā to pieņemts teikt akadēmiskajā vidē, kāpēc lai to neatļautu arī turpmāk. Citās valstīs tas jau sen ir atļauts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai.

Nodokļu sistēmas taisnīgums un vienkāršība ir būtisks nodokļu politikas mērķis. Vienlaikus pie atsevišķu pasākumu izstrādes un ieviešanas jāņem vērā pašlaik pastāvošās neskaidrības un riski, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

"COVID-19 izraisītā krīze skaidri parādīja, ka mūsu valstī ir daudz cilvēku, par kuriem netiek veiktas vismaz minimālas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Līdz ar to viņi paliek bez sociālā nodrošinājuma - slimības pabalstiem, vecuma pensijām, arī pabalstiem krīzes situācijā. Uzlabojumi nodokļu politikā jāveic, maksimāli fokusējoties uz to, lai nodokļu sistēmu padarītu taisnīgāku, kā arī nekavējoties jārisina sociālās aizsardzības nodrošināšana alternatīvajos režīmos strādājošajiem," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvākajā laikā paredzamas valsts fondēto pensiju sistēmas izmaiņas, tādēļ noslēgts saprašanās memorands starp Finanšu nozares asociāciju un Labklājības ministriju.

Puses vienojušās veicināt pensiju sistēmas ilgtspēju un stiprināt kopīgu nostāju par tuvākajos gados veicamajiem darbiem.

“Memoranda trīs galvenie vaļi ir pensiju fondu ienesīguma palielināšana, ieguldījumi ekonomikā un iespēja samazināt pārvaldības izmaksas. Vēlos uzsvērt, ka otrais pensiju līmenis netiek skarts un nekādas izmaiņas šajā jomā nav paredzētas. Viss priekšlikumu kopums par izmaiņām sistēmā jau septembrī parādīsies Saeimā, kam sekos atbilstošas valsts fondēto pensiju likuma izmaiņas. Ceru, ka jau rudenī likuma izmaiņas būs izskatītas un pieņemtas,” Dienas Biznesam sacīja labklājības ministrs Gatis Eglītis, piebilstot, ka pensiju sistēmas izmaiņas varētu veicināt arī kreditēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru