Enerģētika

Jau šodien varam braukt zaļāk, negaidot rītdienu

Māris Ķirsons, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.

Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?

Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.

Bez tam šodienas realitāte ir tāda, ka auto nekavējoties pat nevar iegādāties un tā piegāde jāgaida daudzus mēnešus. Kad šāda situācija varētu beigties, nav īsti skaidrs, jo īpaši, ja visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un ne tikai tajās ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc auto, kas izmanto citu degvielu. Zaļā kursa īstenošanai kā viens no pārejas posmiem būtu saspiestā dabasgāze – CNG –, kas perspektīvā varētu kļūt par bioCNG, ja to ražotu no biometāna, kas savākts fermās.

Taču ir arī vēl cits alternatīvs risinājums – dīzeļdegviela, kas ražota nevis no fosilajiem derīgajiem izrakteņiem – naftas –, bet gan no atjaunojamajiem bioresursiem un pat atkritumiem. Jau pagājušā gadsimta nogalē Neste izstrādāja tehnoloģiju, kas ļauj iegūt degvielu, kā izejvielu izmantojot atkritumus un atlikumus. Šobrīd Nestei ir trīs ražotnes – Porvo (Somijā), Roterdamā (Nīderlandē) un Singapūrā (Āzijā), kurās tiek ražota dīzeļdegviela no pārtikas atkritumiem. Pašlaik aprites ekonomikas produkts – Neste My – ir pieejams ne tikai Somijas, Zviedrijas, Beļģijas, ASV un citos tirgos, bet arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas patērētājiem.

Pašlaik Neste My dīzeļdegviela ir pieejama divās Neste uzpildes stacijas Latvijā, un tā ir salīdzinoši dārgāka nekā no naftas ražotā degviela, jo tai arī tiek piemērots degvielas akcīzes nodoklis. Jāņem vērā, ka Neste My dīzeļdegvielas dzīves ciklā – no ražošanas līdz sadegšanai – auto dzinējā radītie izmeši ir līdz pat 90% zemāki, nekā izmantojot fosilo dīzeļdegvielu. Šis fakts atjaunojamo resursu izcelsmes Neste My dīzeļdegvielu padara par konkurētspējīgu alternatīvās degvielas un vienlaikus CO2 izmešu samazināšanas risinājumu autotransportā. Tas ir ļoti būtiski, it īpaši kravu pārvadājumu segmentā, kur par ekonomiski pamatotu citu alternatīvu risinājumu vismaz pašlaik vēl īsti nevar runāt. Būtībā šis risinājums ir ieguvums gan valstij – mazāki CO2 izmeši no autotransporta –, gan arī auto īpašniekiem – nav jāpērk cits, ievērojami dārgāks auto, bet tikai bākā jāiepilda atjaunojamā dīzeļdegviela.

Tātad ir vajadzīga attiecīga valsts politika!

Tieši tā. Pašlaik jau teju divus gadus izstrādes procesā ir transporta enerģijas likumprojekts, kas ir pieredzējis jau vairākas redakcijas, taču pagaidām tālāk par Ministru kabineta gaiteņiem tas vēl nav ticis, jo ir ļoti daudz iesaistīto un ieinteresēto pušu. Piemēram, no valdības puses šī dokumenta projekta izstrādē piedalās četras – Ekonomikas, Satiksmes, Finanšu, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības – ministrijas.

Eiropā ir diskusijas par to, kas tad ir uzskatāma par tīru enerģiju transportā, kā arī par tā dēvēto CO2 izmešu nodokli katram konkrētam degvielas veidam (fosilajai degvielai tas būtu ievērojami augstāks nekā degvielai, kas ražota no atjaunojamajiem resursiem). Salīdzinājumam Skandināvijas valstīs atjaunojamā degviela tika definēta jau pirms vairāk nekā 10 gadiem un pašlaik tās īpatsvars transportā pārsniedz 20%. Nenoliedzami, ka katrā Baltijas valstī pašlaik ir atšķirīgas prasības, piemēram, par obligāto biopiejaukumu dīzeļdegvielai.

Latvijā normatīvie akti nosaka obligāto biopiejaukumu katram dīzeļdegvielas litram 7% apmērā laikā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, savukārt Lietuvā biopiedevas piemaisījumam visu gadu jābūt 7% līmenī, Igaunijā ir noteikts kopējais šādas degvielas apmērs visam gadam, nevis vienam litram. Nedaudz citāda aina ir ar bioetanola piejaukumu – 10% apmērā 95. markas benzīnam tam jābūt visu gadu gan Latvijā, gan Igaunijā, gan arī Lietuvā. Protams, Eiropas Savienība ikvienai dalībvalstij deva salīdzinoši lielu brīvību izvirzītā mērķa sasniegšanai, kā rezultātā, piemēram, Igaunija prasību par obligāto biopiejaukumu ieviesa ļoti strauji – vienā brīdī, savukārt Latvija uz ES noteikto apmēru virzījās pakāpeniski vairāku gadu garumā.

Augstāku biopiejaukuma īpatsvaru (dīzeļdegvielai 7% apmērā, benzīnam 10% līmenī) nevar īstenot, jo auto ražotāji virs minētajiem griestiem atsakās sniegt garantijas dzinējiem.

Vai aprites ekonomikas kontekstā nav iespējams ražot dīzeļdegvielu arī no citiem atkritumiem?

Pētījumus šajā virzienā Neste veic jau vairāk nekā 20 gadus un joprojām turpina to darīt. Sākotnējie testi tika veikti ar augu eļļām, pašlaik galvenokārt kā izejvielas tiek izmantoti atkritumi un atlikumi no pārtikas pārstrādē izmantotās eļļas, taukiem un citiem resursiem, kas jau šobrīd veido vairāk nekā 90%.

Pašlaik ir noslēgta sadarbība starp Nesti un Hesburger, kur ēdiena pagatavošanā izmantotā (un citādi vairs neizmantojamā) eļļa tiek savākta no vairāk nekā 300 restorāniem četrās valstīs, tostarp Latvijā, un nogādāta uz ražotni Somijā, kur tā tiek izmantota kā izejviela Neste My dīzeļdegvielai. Savukārt Hesburger pildīs savas pārvadājumu automašīnas ar Neste My atjaunojamo dīzeļdegvielu. Šis ir lielisks aprites ekonomikas piemērs. Bez tam Neste pēdējo divu gadu laikā ir iegādājusies vairākus uzņēmumus, kuri nodarbojas ar atkritumu savākšanu, tādējādi rodot iespējas kontrolēt piegādes un arī to, kādas kvalitātes izejviela tiek savākta. Šis process turpināsies, jo Nestes pētījumi rāda, ka degvielu var radīt, arī izmantojot pašlaik otrreizējā pārstrādē neizmantojamo plastmasas iepakojumu, kas nonāk atkritumu poligonos.

Protams, pagaidām šie eksperimenti vēl notiek tikai laboratorijās, un visticamāk, ka līdz komerciālas ražošanas uzsākšanai būs vajadzīgs laiks. Taču, tā kā pēdējos gados pārmaiņu procesi ir radījuši būtisku paātrinājumu aprites ekonomikas pilnvērtīgai un visaptverošai iedzīvināšanai, tad, iespējams, izlietotās pārtikas plastmasas pārstrāde degvielā nav nemaz tik tāla nākotne.

Prognozēju, ka nākamajos gados pasaulē arvien vairāk būs tādu kompāniju kā Neste, kuras dažādus atkritumus pārstrādās aprites ekonomikas produktā – degvielā, un tādējādi arī varētu palielināties šāda produkta pieejamība un samazināties šādai ražošanai nepieciešamo tehnoloģiju cenas, kas padarītu atjaunojamās dīzeļdegvielas cenu draudzīgāku tās pircējiem.

Vienlaikus zemāku cenu atjaunojamajai dīzeļdegvielai varētu nodrošināt lēmums tai nepiemērot vai arī piemērot ievērojami zemāku akcīzes nodokļa likmi jau nevis tikai Latvijas, bet gan visas ES līmenī. No atjaunojamajiem resursiem var ražot ne tikai dīzeļdegvielu, bet arī aviācijas degvielu. Nestes ražoto aviācijas degvielu iegādājas arvien vairāk aviokompāniju, tādējādi uzsverot savu zaļumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā degvielas cenām zemāks līmenis nav gaidāms, sacīja SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Viņš norādīja, ka prognozes degvielas cenām šajā ziemā ir ļoti grūti izteikt, jo cenu ietekmē OPEC un pārējo valstu vienošanās par naftas ieguvi, taču tuvākajā laikā zemāks līmenis degvielas cenām nav gaidāms.

Tostarp Beiziķis pauda, ka pēdējā pusotra mēneša laikā naftas cena ir kāpusi ļoti strauji, sasniedzot 85 ASV dolārus par barelu, kā arī negatīvu ietekmi atstāj tas, ka ir audzis ASV dolāra kurss pret eiro. "Arī tas nav mums labvēlīgs virziens. Rezultātā naftas produktu cenas biržā pēdējā pusotra mēneša laikā ir pieaugušas par 25-30%. Līdz ar to degvielas cenas pēdējā pusotra mēneša laikā ir augušas par aptuveni desmit centiem - gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam. Pagaidām nav redzams arī nekāds kritums. Tādēļ es neteiktu, ka mēs tuvākajā laikā varam gaidīt zemāku līmeni," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nākotnes enerģija

Māris Ķirsons, 09.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirdzniecības uzņēmuma Latvijā SIA “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis no 2022. gada 1. janvāra uzsāks darbu Somijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdē kā valdes loceklis.

A.Beiziķis ievēlēts valdē pirmo reizi un nākamos divus gadus pārstāvēs Somijas uzņēmumu intereses Latvijā paralēli darbam SIA “Neste Latvija”.

A.Beiziķis savu profesionālo karjeru finanšu nozarē uzsāka 1998. gadā auditora amatā profesionālo pakalpojumu grupā Arthur Andersen (tagad E&Y), savukārt no 2001. gada strādājot finanšu direktora amatā farmācijas uzņēmumā GlaxoSmithKline Latvia.

Darbu Somijas degvielas pārstrādes un tirdzniecības korporācijas Neste meitas sabiedrībā SIA “Neste Latvija” A.Beiziķis uzsāka 2006. gadā finanšu direktora pozīcijā, un no 2012. gada – mazumtirdzniecības vadītāja pozīcijā.

“Pēc vairāk nekā piecpadsmit gadiem darba degvielas tirdzniecības nozarē, pārstāvot Somijas zīmolu Neste, kas pasaulē atzīts par vienu no ilgtspējīgākajiem zīmoliem, esmu guvis gana pieredzi par uzņēmējdarbības vides izaicinājumiem un izpratni par izaugsmi Latvijā. Esmu priecīgs un pateicīgs, ka Somijas tirdzniecības kameras Latvijā biedri, līdzvērtīgi spēcīgu un atpazīstamu uzņēmumu un zīmolu pārstāvji Latvijā, man uzticējuši pārstāvēt viņu intereses šajā tirgū,” atklāj A.Beiziķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirdzniecības uzņēmums Latvijā Neste Latvija turpina “zaļās” jeb atjaunojamās elektrības izmantošanu sava 76 degvielas uzpildes staciju plašā tīkla, produktu uzglabāšanas termināla Rīgā un piecu pašapkalpošanās koncepta veikalu Easy Deli nodrošināšanai sadarbībā ar Elektrum.

Jau pērn Neste Latvija uzsāka iegādāties atjaunojamo elektrību Latvijā un gada laikā patērējusi 2,5 GWh. Šī gada Neste Latvija plānos uzsākt plašāku atjaunojamās enerģijas ražošanu, izmantojot vēja turbīnas un saules paneļus, ko plānots uzstādīt uz degvielas uzpildes staciju un Easy Deli veikalu jumtiem.

“Jau otro gadu pēc kārtas esam pilnībā pārslēgušies tikai uz atjaunojamās elektrības izmantošanu savā darbībā Latvijā. Tas iet roku rokā un izpildes ziņā pat apsteidz Neste korporācijas apņemšanos līdz 2023. gadam visā pasaulē pilnībā pāriet uz 100% “zaļās” elektrības izmantošanu, un līdz 2035. gadam sasniegt oglekļa neitrālu ražošanu,” komentē Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Degvielas cenas Latvijā pieaugušas par vairāk nekā 40 centiem/litrā

Zane Atlāce-Bistere, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties karadarbībai Ukrainā, degvielas cenas pamatīgi aug visā pasaulē, arī Latvijā strauji pietuvojoties jau teju diviem eiro par litru 95.markas benzīna, liecina DB novērotais.

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs atzīst: kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dīzeļdegvielas cena ir pieaugusi par 70%, savukārt benzīna cena – par 48% (biržas cenas – red.), kas attiecīgi sadārdzinājis degvielas gala cenu – dīzeļdegvielas cena pieaugusi par vairāk nekā 40 centiem/litrā, benzīns – par 30 centiem/litrā.

“Tas galvenokārt ir saistīts ar spekulācijām par ASV un ES sankcijām pret Krievijas naftas produktu eksportu. Degvielas uzpildes stacijas, kas līdz šim iepirka dīzeļdegvielu un benzīnu no Krievijas, meklē alternatīvus piegādātājus, kas būtiski palielina pieprasījumu un līdz ar to arī degvielas cenu. Redzam, ka klienti iepērk degvielu lielākos daudzumos, taču šobrīd lielu rindu uzpildes stacijās nav un degvielas pieejamība ir stabila. Degvielas cenu ietekmē virkne faktoru, tajā skaitā ģeopolitiskā situācija, tāpēc kā mazumtirgotājs nevaram izteikt degvielas cenu prognozes un tirgus nākotnes scenārijus,” skaidro G.Titovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā reģistrētas 292 automašīnas, kas kā degvielu izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG); tas ir astoņas reizes vairāk nekā 2017. gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

2021. gada oktobrī Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 860 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, bet 26,4% – ar benzīnu. Lai gan CNG auto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šo degvielas veidu palielinās.

To apliecina arī CSDD dati – šobrīd Latvijā reģistrētas 154 kravas automašīnas, 131 vieglā mašīna un septiņi autobusi, kas kā degvielu izmanto CNG. 2017. gadā šie cipari bija ievērojami mazāki – reģistrētas bija vien 8 kravas un 28 vieglās automašīnas.

Samazina degvielas izmaksas

Viens no plašākajiem CNG auto parkiem pašlaik ir AS Gaso īpašumā. Uzņēmuma Ekspluatācijas un tehnikas departamenta pārstāvis Arturs Pencis stāsta, ka Gaso šobrīd ir 242 dažāda tipa automašīnas, tajā skaita 88, kas kā pamatdegvielu izmanto CNG. “Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz vairākas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas. 12 gadu laikā CNG autoparka uzturēšanas izmaksas mūsu gadījumā ir bijušas pat par 32% mazākas nekā tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Nedrīkst arī aizmirst, ka CNG transportlīdzekļi izdala par 30% mazāk kaitīgo izmešu nekā iekšdedzes dzinēju auto,” atgādina A. Pencis, piebilstot, ka CNG Latvijā gan nav nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida uzpildes stacija mūsu valstī tika izbūvēta jau 1986. gadā, bet līdz 1990. gadam Latvijā bija jau četras CNG stacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotājs Neste atver Latvijā pirmo pašapkalpošanās veikalu, tādējādi ienākot jaukta sortimenta pārtikas preču tirdzniecības jomā.

Neste Easy Deli bezkontakta pašapkalpošanās pieredzes fokusā ir tehnoloģiski inovatīvs un ilgtspējīgs risinājums, kas piedāvā rūpīgi piemeklētu ēdienu un dzērienu piedāvājumu Latvijā līdz šim nebijušā veidā. Kopumā Latvijā darbosies pieci veikali – divi Rīgā, savukārt pārējie Salaspilī, Ogrē un Tīnūžos. Kopējais investīciju apjoms unikālā koncepta veikala ieviešanā ir 500 000 eiro.

“Pērnais gads Covid-19 vispasaules pandēmijas ietekmē ir strauji mainījis cilvēku iepirkšanās paradumus un uzvedību kopumā. Vienlaikus tas ir bijis arī straujš tehnoloģiju uzplaukuma laiks. Neste Easy Deli iemieso gan ilgtspējīgus risinājumus apvienojumā ar jaunākajām tehnoloģijām, kas ir svarīgas mūsdienīgam pircējam, gan arī drošā vidē sniedz iespēju iegādāties veselīgu maltīti ikvienam, kas ir ceļā. Jaunā koncepta veikals – tā būs jauna, ātra, droša un pavisam vienkārša iepirkšanās sev ērtā laikā cauru diennakti, turklāt preču sortiments ir īpaši piemeklēts, lai būtu saskaņā ar Neste ilgtspējas standartiem,” stāsta Armands Beiziķis, SIA “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas uzpildes staciju tīkla SIA "Kool Latvija" īpašnieku maiņa neradīs būtiskas izmaiņas Latvijas degvielas tirgū, prognozēja aptaujātie degvielas tirgotāji.

SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis prognozēja, ka īpašnieku maiņa "Kool" uzpildes staciju tīklam būtiski neietekmēs degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā, jo vienu tirgotāju nomaina cits.

Igauņi iegādājas Kool Latvija 

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par...

""Kool" arī ir salīdzinoši neliela tirgus daļa un degvielas uzpildes staciju tīkls. Jāpaiet laikam, lai varētu vērtēt jaunā spēlētāja attīstības plānus un stratēģiju. Taču, noteikti ļoti uzmanīgi sekosim līdzi jaunā spēlētāja aktivitātēm tirgū," sacīja Beiziķis.

Arī AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība atzīmēja, ka "Kool" tirgus daļa Latvijas degvielas tirgū pašlaik ir ļoti zema, tādēļ Vības ieskatā uzņēmuma īpašnieku maiņa nekādas tūlītējas nozīmīgas izmaiņas tirgū neieviesīs.

""Kool" biznesa modelis pēdējos gados ir pierādījis, ka uzņēmuma staciju skaits un tīkla pārklājums ir bijis nepietiekams, lai uzņēmumam nodrošinātu pozitīvus rentabilitātes rādītājus, tāpēc būs interesanti vērot, cik liela būs jauno "Kool" akcionāru apetīte tālākiem kapitālieguldījumiem "Kool" staciju tīkla paplašināšanā," pauda Vība.

Vienlaikus viņš norādīja, ka degvielas tirgus ir zaudējis nu jau kārtējo vismaz daļēji Latvijas kapitālam piederošu uzņēmumu. "Šo apstākli mēs kā vietējā kapitāla uzņēmums plānojam mērķtiecīgi izmantot savas tirgus daļas tālākai palielināšanai, turpinot īstenot "Viršu"w stratēģisko biznesa plānu, kas paredz kļūt par tirgus līderi Latvijā tuvāko triju līdz piecu gadu laikā," atzina Vība.

Jau vēstīts, ka Igaunijas degvielas uzpildes staciju tīkla "Olerex" grupas holdingkompānija "Aqua Marina" ir parakstījusi saistošu līgumu par "Kool Latvija" iegādi. Darījuma summa netiek atklāta.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, "Kool Latvija" šogad pirmajā ceturksnī bija desmitais lielākais komersants Latvijā pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra.

Latvijā ar "Kool" zīmolu darbojas 10 degvielas uzpildes stacijas, tostarp trīs Rīgā, kā arī pa vienai Piņķos, Babītē, Ādažos, Sauriešos, Augšlīgatnē, Valmierā un Jelgavā.

Kompānija "Kool Latvija" reģistrēta 2016.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,24 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Kool Latvija" šobrīd ir 10 īpašnieku - "BaltCap izaugsmes fondam" pieder 29,57% kapitāldaļu, bet fondam "ZGI-3", kurā investējusi "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", pieder 16,13%. Vēl 18,28% kompānijas kapitālā pieder AS "MEE invest", bet 16,13% daļu īpašniece ir AS "Simamore", kas pieder Igaunijā reģistrētajam advokātu birojam "Advokaadiburoo Primus". Pa 3,23% kapitāldaļu pieder Denisam Kairānam, Kasparam Feldmanim, Šteinam un SIA "Arcade Invest", bet SIA "Duso" pieder 1,61%.

2019.gadā "Kool Latvija" strādāja ar 10,96 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi palielinājās par 46,5% un bija 1,585 miljoni eiro. Kompānijas 2020.gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabojot pašapkalpošanās veikala Easy Deli iepirkšanās pieejamību, turpmāk ieeja tajos iespējama ne tikai ar Neste mobilo aplikāciju, bet arī ar bankas maksājumu karti.

“Esam ieklausījušies savos klientos un tieši tādēļ arī esam veikuši šo uzlabojumu. Ja līdz šim Easy Deli pircēji varēja veikala durvis atvērt tikai, izmantojot Neste aplikāciju, tad turpmāk to varēs izdarīt arī ar bankas maksājumu karti, tādējādi atvieglojot ikviena pircēja iepirkšanos mūsu pašapkalpošanās veikalos,” komentē Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Neste Easy Deli ir būvēts, izmantojot ilgtspējīgus un videi draudzīgus materiālus, un tā enerģijas patēriņš ir samazināts jau būvniecības posmā. Veikala koncepta pamatā ir ātra, droša un vienkārša iepirkšanās sev ērtā laikā visu diennakti.

Neste Easy Deli darbojas Rīgā, Ogrē, Salaspilī un Tīnūžos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotājs Neste atver jau otro Easy Deli bezkontakta pašapkalpošanās veikalu Rīgā, Teikā, informē uzņēmumā.

Jau vēstīts, ka pirmais šāda tipa veikals tika atvērts jūlija beigās Lielirbes ielā.

Populārākie produkti, ko līdz šim pircēji ir iegādājušies pašapkalpošanās veikalā, ir kafija, svaigā pārtika, saldējums un dažādi šokolādes batoniņi.

Neste Easy Deli ir būvēts, izmantojot ilgtspējīgus un videi draudzīgus materiālus, un tā enerģijas patēriņš jau ir samazināts būvniecības posmā. Jaunā veikala koncepts ir vienkārša iepirkšanās sev ērtā laikā visu diennakti.

Jaunā veikala koncepta pamatā ir tehnoloģiski advancēts, RFID (Radio Frequency Identification jeb radiofrekvenču identifikācijas) tehnoloģijā balstīts bezkontakta pašapkalpošanās risinājums, kas skenē visus klienta pirkumus vienlaikus, piemēram, caur iepirkumu maisu vai somu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar “AS Gaso”, “Neste Latvija” un “Møller Baltic Import SE” jau otro gadu rīko nozares pasākumu veltītu tīras enerģijas izmantošanai.

Tiešsaistes forums NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats norisināsies 2021. gada 21. oktobrī, no plkst.9:45.

Konferenci pilnekrāna režīmā skatieties šeit.

Eiropas zaļais kurss ir vērsts uz trim pamatprincipiem, kas, pārkārtojoties uz tīru enerģētiku, palīdzēs samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Tīra nākotnes enerģija, ar kuru Eiropas Savienība vēlas līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visās tautsaimniecības nozarēs, katrā uzņēmumā ieņem arvien konkrētāku pozīciju, plānojot savu nākotnes darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņojis 2020.gada 15 lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus Latvijas reģionos.

Katrā no pieciem Latvijas reģioniem VID apbalvojis vienu uzņēmumu lielo, vienu - vidējo un vienu - mazo uzņēmumu kategorijā.

Zemgales reģionā apbalvoti: SIA "Dobeles Eko" (mazo nodokļu maksātāju grupā), Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "LATRAPS" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "VIRŠI-A" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Kurzemes reģionā apbalvoti: SIA "VK Tranzīts" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Dzelzsbetons MB" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "UPB" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Latgales reģionā apbalvoti: AS "Rēzeknes dzirnavnieks" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Light Guide Optics International" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "LATVIJAS MAIZNIEKS" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija veicinājusi moderno tehnoloģiju attīstību mazumtirdzniecības nozarē, tiek prognozēts, ka nākamo septiņu gadu laikā pašapkalpošanās bizness piedzīvos divkāršu izaugsmi.

To DB organizētajā konferencē Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā norāda SIA StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors Darius Lapienis (Darius Lapienis). Viņš uzsver, ka e-komercija pandēmijas laikā pasaulē piedzīvojusi aptuveni 50% lielu pieaugumu, Baltijā – pat vēl vairāk, ievērojami palielinājies arī to cilvēku skaits, kuri labprātāk tirdzniecības vietās izmanto pašapkalpošanās iespējas. Būtisks tehnoloģiskais lēciens vērojams arī tirdzniecības analītikas jomā.

Ieguvums visiem

Liela daļa pircēju jau šobrīd labprāt veikalos izvēlas pašapkalpošanās kases, tiek prognozēts, ka šādu cilvēku skaits katru gadu palielināsies par aptuveni 10 līdz 13%, teic D. Lapienis. “Arī StrongPoint veiktais pētījums Latvijā apliecina – šis pirkumu apmaksas veids kļuvis par daļu no mūsu sabiedrības ikdienas. Aptaujājot 1000 respondentu, noskaidrots, ka jau pašlaik 60% cilvēku pašapkalpošanās iespējas izmanto bieži vai vienmēr. Pieprasījuma pieauguma ietekmē attīstās arī tehnoloģijas. Datora redzes funkcija pašapkalpošanās kases kā norēķinu veidu padara drošāku no tirgotāju un ērtāku no pircēju skatupunkta. Tā ir viena no novitātēm, kas pašlaik pieejama gan pasaulē, gan tepat kaimiņos, Lietuvā, un drīzumā varētu tikt ieviesta arī Latvijas tirgū. Ar datora redzes palīdzību iespējams preci atpazīt bez svītru koda, tas nozīmē, ka pircējam vairs nebūs nepieciešams iedziļināties sarežģītās izvēlnēs, mēģinot saprast, tieši kuru preci viņš ir izvēlējies. Savukārt no pārdevēju aspekta tas nozīmē, ka vizuāli līdzīgas preces vairs nevarēs tikt sajauktas un dārgākas preces nebūs iespējams iegādāties par zemāku cenu. Šis risinājums palīdzēs izvairīties arī no apzinātas krāpšanas. Reāls piemērs – kāds pircējs veikalā uz svariem bija uzlicis dārgu alkohola pudeli, bet atzīmējis, ka tie ir kartupeļi. Ar datora redzes funkciju šāda krāpniecība nebūs iespējama,” pauž D. Lapienis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 200 miljonus eiro Latvijas valsts uzturēšanā samaksā 9 nozares, no kurām visvairāk tirdzniecība – tās seši uzņēmumi budžetā katrs samaksājuši vairāk nekā 100 milj. eiro.

To liecina SIA Lursoft pētījums, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datus par katra uzņēmuma samaksātajiem nodokļiem un pašu uzņēmēju Lursoft sniegtos datus par darbības nozarēm.

“Vērtējot uzņēmumu samaksāto nodokļu apjomu 2021. gadā un salīdzinot to ar 2020. gadu, redzam, ka Latvijas uzņēmumi kopā pērn samaksājuši 8,26 miljardus eiro, kas ir par 11,5% vairāk nekā kopējie uzņēmumu maksājumi 2020. gadā,” skaidro SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Valsts budžetam jauns, oša koka portfelis, kas simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju 

Finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā iesniedza budžeta portfeli, lai jau tradicionāli nodotu...

Uzņēmumi pērn valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veikuši 2,8 miljardu eiro apmērā, un 1,43 miljardi eiro ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Lai arī nereti valsts iestāžu vadītāji lepojas ar godīgumu nodokļu nomaksā, tomēr jāsaprot, ka šo valsts budžeta iestāžu samaksātās algas un nodokļi ir tikai privāto kompāniju samaksāto nodokļu vēlreizēja pārdale. It īpaši iedzīvotāju ienākuma, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pievienotās vērtības nodokļa (iepirkumos un maksājumos), akcīzes nodokļa ievērojamas summas tiek radītas no sektoriem (izglītība, kultūra, veselība, infrastruktūra, aizsardzība, iekšējā drošība, valsts pārvalde), kuras šo naudu pirmreizēji iegūst tieši no biznesa samaksātajiem nodokļiem.

Ja raugās uz biznesā nodarbināto skaitu, tad faktiski viens strādājošais uztur ne tikai vienu pensionāru un vienu nepilngadīgo bērnu, bet vēl arī sedz kādu valsts pārvaldes aparātā strādājošā izmaksu daļu. Tirdzniecība savāc nodokļus Iegūtie dati rāda, ka visvairāk samaksā uzņēmumi, kuri par pamatdarbības jomu uzrādījuši tirdzniecību, to kopējie maksājumi budžetā veido vairāk nekā 3 miljardus eiro. Lielākie nodokļu maksātāji tirdzniecības nozarē 2021. gadā, gluži tāpat kā iepriekšējos gados, bijuši degvielas tirgotāji.

Pērn bijuši kopskaitā seši tirgotāji (SIA NESTE LATVIJA, SIA Circle K Latvia, SIA Orlen Latvia, SIA Baltic Sales Network, SIA PHILIP MORRIS LATVIA un SIA Pirmas) ar valsts kopbudžetā nodokļos samaksātiem vairāk nekā 100 milj. eiro – uzņēmumi, kuru samaksāto nodokļu summā lielu daļu veido akcīzes nodoklis par degvielas vai arī tabakas tirdzniecību. Būtībā valsts maks pamatā balstās uz patēriņa nodokļiem (un to maksātājiem), kādi ir pievienotās vērtības un akcīzes nodoklis. Tādējādi valsts budžets un iespējas ir cieši saistītas ar iedzīvotāju spēju pirkt un arī vēlmi veikt pirkumus tiem, kuriem ir nauda.

Visu rakstu lasiet 3.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru