Enerģētika

Nākotnes enerģija

Māris Ķirsons, 09.11.2021

Jaunākais izdevums

Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

Nenoliedzami, ka tādi jautājumi kā attiecīgā degvielas uzpildes infrastruktūras esamība vai, tieši pretēji, neesamība ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kas ietekmēs attiecīgo transportlīdzekļu izmantošanu. Asociācijas Latvijas auto prezidents Andris Kulbergs norāda, ka daudzas valstis pašlaik ir noteikušas termiņu, no kura attiecīgajā valstī nevarēs pārdot iekšdedzes dzinējus, – lielākā daļa Eiropas valstu to noteikusi ar 2030. gadu, bet, piemēram, Norvēģija jau ar 2025. gadu.

CNG iespējas

Viens no virzieniem ir automašīnās benzīna un dīzeļdegvielas vietā izmantot saspiesto dabasgāzi (CNG), kas ir ne tikai ekoloģiski tīrs (ļoti mazs CO2 un NOx), bet arī konkurētspējīgs resurss. “Kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā – CNG jau kļuvusi par iecienītu degvielas veidu kā privātajā transportā, tā arī komerciālajos un sabiedriskajos pārvadājumos,” stāsta AS Gaso Ekspluatācijas un tehniskā departamenta vadītājs Ilmārs Bode. Viņš norāda, ka Igaunijā ir 21 publiskās uzpildes stacija, bet Lietuvā ir sešas. Saskaņā ar ES direktīvu CNG uzpildes stacijām TEN-T tīklā jābūt ik pēc 150 km.

Pēc I. Bodes teiktā, bez papildu uzpildes (atkarībā no balona ietilpības) vieglais auto var nobraukt no 200 līdz 500 km, bet kravas auto – pat 1000 līdz 1500 km. Eiropā attīstās ne tikai CNG, bet arī LNG uzpildes staciju tīkls, kas pamatā apkalpo pasažieru pārvadājumu un kravas auto segmentu. “Izmantojot LNG, var veikt apmēram trīs reizes lielāku attālumu nekā ar CNG,” skaidro I. Bode. Latvijā gan pagaidām nevienas LNG stacijas nav, tas varētu bremzēt kravu pārvadājumus no Eiropas uz Skandināvijas valstīm caur Latviju.

Gaso autoparkā pašlaik ir 88 auto, kas kā degvielu izmanto CNG, uzņēmuma iecirkņos ir uzstādītas CNG uzpildes stacijas Rīgā, Jūrmalā, Ogrē, Liepājā, šogad darbu sāk arī Bauskas, Jelgavas un Cēsu iecirkņos. I. Bode prognozē, ka turpinās attīstīties CNG jeb saspiestās dabasgāzes izmantošana transporta sektorā, sevišķi kravas transportlīdzekļu, pasažieru autobusu, komunālo un operatīvo transportlīdzekļu tehnikas segmentos. Šāda prognoze tiek pamatota ar faktu, ka, izmantojot CNG, par 30% tiek samazināti CO2 izmeši. Tālākā perspektīvā attīstot un veicinot biometāna ražošanu, tirgū parādītos BioCNG.

“Lauksaimniecībā izmantojamajiem traktoriem ir nepieciešama liela jauda, bet akumulatori nedod iespējas nostrādāt pilnu astoņu stundu maiņu, tāpēc par perspektīvāko tiek uzskatīti tieši traktori ar CNG, kas iegūta no biometāna,” skaidro I. Bode. Vēl jo vairāk – CNG uzpilde ir ļoti ātra, un to iespējams veikt pat tīruma malā atšķirībā no elektrotraktoriem, kuru uzlādei noteikti būs vajadzīgas stundas.

Tehnoloģijas maina elektroauto

“Elektroauto nav nākotne, tā ir šodiena, un iemesls uzmanības pievēršanai ilgtspējīgai mobilitātei ir klimata pārmaiņas, to ietekme,” skaidro Audi zīmola vadītājs Latvijā un Lietuvā Ilgvars Ļubka.

Viņš norāda, ka ES bija izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam par 40% samazināt CO2 izmešus, bet šovasar šis cipars tika padarīts vēl ambiciozāks – par 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu. “Tas ir izaicinājums auto nozarei, kura ir atbildīga par apmēram piekto daļu no visiem CO2 . Audi inženieri ir secinājuši, ka elektroauto šobrīd ir vienīgais efektīvais veids, kā ātri sasniegt uzstādītos mērķus,” tā A. Ļubka.

Viņš norāda, ka 2025. gadā Audi paredzējis izlaist pēdējo jauno auto modeli ar iekšdedzes dzinēju, bet no 2026. gada visi jaunie prezentētie modeļi būs elektroauto. “2033.gadā beigsies iekšdedzes dzinēju ražošana, Ķīnu atstājot kā izņēmumu,” norāda I. Ļubka. Latvija jaunu alternatīvo degvielu transporta līdzekļu tirgus daļā nebūt nav pēdējā Eiropā, taču ļoti būtiski atpaliek no šīs jomas līderiem. Savukārt, vērtējot pēc elektroauto uzlādes punktu skaita uz 100 km autoceļa, Latvija ar 0,5 ir viena no pēdējām visā ES, kamēr Nīderlandē ir 47,5, Luksemburgā – 34,5, Vācijā – 19,4.

“Mūsu partneru, bankas Citadele, līzinga aptauja rāda, ka Baltijā ir liels sabiedrības atbalsts elektroauto izmantošanai, bet kā galvenie šķēršļi ir minēti mazattīstīts publiskās uzlādes tīkls, iespējamais nobraukums un akumulatora uzlādes ilgums, kā arī salīdzinoši lielas sākotnējās izmaksas,” skaidro I. Ļubka. Viņaprāt, aptauja rāda darba uzdevumus gan pašiem auto ražotājiem, gan arī valstu valdībām, lai mazinātu elektroauto iegādes un izmantošanas šķēršļus un veicinātu klimatam draudzīgu mobilitāti. Savukārt Audi un VW pētījums Baltijā norāda, ka elektroauto īpašnieki (vidēji vienas uzlādes nobraukums 190 km) uzskata, ka 400 km nobraukums ar vienu uzlādi būtu pietiekams, it īpaši, ja savu auto lādē pa nakti, savās mājās.

“Tuvāko dažu gadu laikā modernu elektroauto uzlāde sasniegs līmeni, kad to varēs paveikt tikpat ātri, kā šodien ieliet degvielu, un nobraukums ar vienu uzlādi sasniegs 1000 km,” prognozē I. Ļubka. Viņš arī vērš uzmanību uz to, ka elektroauto kopējās lietošanas izmaksas ir zemākas nekā auto ar iekšdedzes dzinēju. “Ir izkristalizējušās būtiskākās nepieciešamības plašākai elektroauto pieņemšanai sabiedrībā – labāka uzlādes infrastruktūra (t.sk. ātrāka uzlāde), valdības atbalsts – subsīdijas un nodokļu atvieglojumi elektrauto iegādei, bet augstāki nodokļi iekšdedzes dzinējiem. Tāpat vajadzīgi lētāki elektroauto ar lielāku nobraukumu, kas, attīstoties tehnoloģijām, jau kļūst par realitāti,” tā Ilgvars Ļubka.

Viņš atzīst, ka interesanta ir Norvēģijas pieredze, kur, lādējot darba auto mājās, elektroenerģijas piegādātājs rēķinu piesūta konkrētajam darba devējam. Bez tam šajā valstī ir bijis milzīgs valsts atbalsts elektroauto īpašniekiem, jo publisko ātro uzlādi finansējusi valdība, bet, tiklīdz šāds atbalsts beidzies, tā norvēģi savus elektroauto sākuši lādēt mājās. Latvijas valsts pagaidām jaunu elektroauto pircējiem, iespējams, piedāvās 4500 eiro subsīdijas, bet lietotu elektroauto pircējiem šis atbalsts plānots 2250 eiro apmērā. (http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40503403)

Dīzeļdegviela no atkritumiem

Savukārt SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norāda, ka jau šodien varam braukt zaļāk nekā vakar. Eiropas Savienības Zaļais kurss paredz līdz 2050. gadam panākt klimata neitrālu ekonomiku, kad visiem produktiem būtu jābūt iegūtiem no atjaunojamajiem resursiem. “Neste kā naftas pārstrādes uzņēmums šo mājasdarbu sāka pildīt jau pagājušā gadsimta nogalē un jau pirms vairāk nekā 25 gadiem – 1996. gadā – patentēja tehnoloģiju, ar kuras palīdzību radīt degvielu no atkritumiem. 2007. gadā izbūvēja pirmo atjaunojamās degvielas rūpnīcu un vēlāk apņēmās, ka turpmākie ieguldījumi tehnoloģijās būs tikai saistībā ar atjaunojamiem un pārstrādājamiem produktiem,” uzsver A. Beiziķis.

Viņš norāda, ka viens tāds produkts ir Latvijā, Somijā, Zviedrijā, Beļģijā, ASV un jau daudzās citās pasaules valstīs pieejamais Neste My.

“Tā ir degviela, kas nav ražota no naftas, bet gan no atjaunojamiem resursiem – pārtikas un zivrūpniecības atkritumiem un pārstrādes atlikumiem, tādējādi piešķirot dzīvi kaut kam, kas līdz šim šķietami jau bija beidzis savu dzīves ciklu, taču tagad Neste radījusi tehnoloģiju, kā atkritumiem piešķirt otru dzīvi. Pārstrādes rezultātā Neste rada atjaunojamu dīzeļdegvielu, kuras ķīmiskā formula ir identiska fosilajai dīzeļdegvielai, tikai degšanas procesā radītie izmeši – būtiski mazāki nekā fosilajai dīzeļdegvielai,” uzsver A. Beiziķis.

Viņš piebilst Neste My atjaunojamās dīzeļdegvielas ilgtspēju visā dzīves ciklā – no pārstrādes līdz sadegšanai auto dzinējā tiek radīti par 90% mazāk izmešu nekā fosilās dīzeļdegvielas gadījumā. “Tas padara Neste My par konkurētspējīgu alternatīvās enerģijas risinājumu jau šodien, tāpēc arī Zviedrijā un Somijā transportā izmantojamās atjaunojamās degvielas īpatsvars pārsniedz 30%, kamēr Latvijā un Baltijā – vēl tikai 5%,” stāsta A. Beiziķis.

Viņaprāt, tas ir saistīts ar valsts atbalsta mehānismu pieejamību, kas palīdz atjaunojamo risinājumu pircējiem samazināt cenas starpību un padarīt tos pieejamākus. “Un viens tāds piemērs ir Neste sadarbība ar Hesburger nozīmīgā aprites ekonomikas projektā. Proti, izlietota cepamā eļļa no vairāk nekā 300 Hesburger restorāniem četru valstu tīklā, tostarp Latvijā, tiks pārstrādāta, lai ražotu Neste My atjaunojamo dīzeļdegvielu, ko savukārt Hesburger izmantos savu produktu piegādei,” tā A. Beiziķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar “AS Gaso”, “Neste Latvija” un “Møller Baltic Import SE” jau otro gadu rīko nozares pasākumu veltītu tīras enerģijas izmantošanai.

Tiešsaistes forums NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats norisināsies 2021. gada 21. oktobrī, no plkst.9:45.

Konferenci pilnekrāna režīmā skatieties šeit.

Eiropas zaļais kurss ir vērsts uz trim pamatprincipiem, kas, pārkārtojoties uz tīru enerģētiku, palīdzēs samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Tīra nākotnes enerģija, ar kuru Eiropas Savienība vēlas līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visās tautsaimniecības nozarēs, katrā uzņēmumā ieņem arvien konkrētāku pozīciju, plānojot savu nākotnes darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas mobilitātes platforma Bolt paziņojusi par sadarbību ar Ignitis Latvija, informējot, ka turpmāk visi Bolt elektriskie skrejriteņi Latvijā tiks uzlādēti ar atjaunojamo elektroenerģiju, tādējādi samazinot uzņēmuma radītās CO2 emisijas par 62 tonnām gadā.

"Elektriskie skrejriteņi ir videi draudzīgas pārvietošanās alternatīva. Mūsu mērķis ir būt par ilgtspējas līderi transporta nozarē Latvijā un citās Baltijas valstīs, tāpēc Bolt pastāvīgi meklē ilgtspējīgākus tehnoloģiskos risinājumus," komentē Kārlis Ķezberis, Bolt pārstāvniecības vadītājs Latvijā.

Bolt elektrisko skrejriteņu uzlādei gadā patērē 110 MWh elektroenerģijas. Aizstājot šo elektroenerģiju ar zaļo enerģiju, Bolt samazinās uzņēmuma radītās CO2 emisijas par vairāk nekā 62 tonnām gadā. Ilgtspējīgāku elektroenerģijas risinājumu ieviešana neietekmēs esošā pakalpojuma izmaksas.

"Elektromobilitātes attīstība ir viena no mūsu uzņēmuma galvenajām prioritātēm. Nākotnes enerģija ir tīra enerģija, un mēs nešaubāmies, ka to uzņēmumu skaits, kuri cenšas samazināt savas darbības ietekmi uz vidi vai izvēlas zaļo elektroenerģiju, turpinās pieaugt," piebilst Ignitis Latvija izpilddirektors Kristaps Muzikants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze var būt platforma klimata neitralitātes sasniegšanai

Māris Ķirsons, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēdējās desmitgades esam dzīvojuši zemas inflācijas periodā

Ģirts Rungainis, uzņēmējs un finansists, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas prognozes liecina, ka gaidāms cenu kāpums dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamajiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12%, papīram – 12%, elektrībai – 42%.

Lai prognozētu, cik liels un ilgs cenu pieauguma periods gaidāms, vispirms jāsaprot, kas ietekmē cenu svārstības dažādās nozarēs un kādu iespaidu tās var radīt uz plaša patēriņa preču cenām?

Ir dažādi veidi, kā raudzīties uz inflāciju, un, ņemot vērā, ka šis process lielākā vai mazākā mērā ietekmē ikvienu, par to vienmēr būs diskusijas. Jau ekonomists Džons Meinards Keinss, kurš inflāciju dēvēja par monetāru fenomenu, norādīja, ka situācijās, kad naudas daudzums pieaug, bet preču apjoms nemainās vai samazinās, cenas viennozīmīgi augs.

"Naudas drukāšana" ir sarunvalodā lietots termins, ar ko apzīmē aktīvu iegādes programmu – ar to viļņveidīgi nodarbojušās gan ASV, gan Eiropas Centrālā banka, un sistēmā it kā ir ieplūdis milzīgs naudas daudzums, bet liela daļa no šīs naudas nenonāk līdz cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētu ekonomiskās izaugsmes un to iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanai būtisku lomu iezīmē ekonomiski pieejamas siltumapgādes iespējas.

Attīstītas centrālās siltumapgādes sistēmas nosaka izmaksu un tehnoloģiju ziņā augstus standartus lielākajās pilsētās, tomēr arī resursu, tostarp arī AER, pieejamība un mūsdienu individuālie risinājumi plašākās reģionālajās teritorijās spēj konkurēt gan izmaksu, gan apgādes drošības ziņā.

Kā šobrīd notiek virzība klimata mērķu sasniegšanā, kādu iespaidu atstās jaunie siltumenerģijas tarifi un kā veicināt CO2 izmešu kontrolētu siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu Latvijas pilsētās un reģionos – par to ekspertiem tiekoties ikgadējā Dienas Biznesa un nozares līderu rīkotajā siltumapgādes konferencē SILTUMAPGĀDE 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu

LETA, 06.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, atzina AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd tiek piedzīvots līdz šim Eiropā nepieredzēts visu energoresursu cenu kāpums. "Šķiet, ka pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, un tas ir noticis ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā," teica Baļčūns.

Tostarp viņš minēja, ka gāzes vidējā cena 2020.gadā bija apmēram 10 eiro par megavatstundu, bet šobrīd tā ir sasniegusi 80 eiro. Augušas arī CO2 emisijas kvotu cenas - ja pērn tās bija apmēram 25 eiro par tonnu, tad šobrīd tās ir 60 eiro par tonnu.

Vairāk nekā trīs reizes pieaugušas arī ogļu cenas - ja pagājušajā gadā to cena bija apmēram 50 eiro par tonnu, tad šobrīd ogļu cena ir apmēram 170 eiro par tonnu. Šis gads visā Eiropā ir izcēlies arī ar salīdzinoši zemu vēja enerģijas izstrādi - lai gan situācija atšķiras pa valstīm, kopumā vēja enerģijas izstrāde bijusi par 10-20% mazāka nekā citos gados. Savukārt Skandināvijā, kur dominē hidroenerģija, arī tās izstrāde ir bijusi mazāka nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules galveno risināmo jautājumu topa augšgalā jau kādu laiku atrodas klimata izaicinājumu tēma. Daudz enerģijas tiek patērēts runām par zaļumu, kam seko arī attiecīgas politikas īstenošana, kuras rezultāts bieži vien ir vecās ekonomikas sodīšana un aktīvi mēģinājumi balstīt jaunas it kā zaļākas alternatīvas iepriekšējam darbības modelim.

Lielu izaicinājumu, piemēram, Eiropas zaļajai transformācijai gan, visticamāk, sagādās šī ziema, ja tā izrādīsies barga. Jāņem vērā, ka pasaulei enerģija ir nepieciešamam milzīgā apmērā, lai gan pieejamība energoresursiem daudzos gadījumos nonākusi uz jautājuma zīmes. Rezultātā, ja jāizvēlas starp to, vai šajā ziemā riskēt nenosalt, vai dzīvot nosacīti zaļi un sildīties un kādu grāmatu lasīt pie svecītes, daudzi tomēr labāk izvēlas par visu cenu mēģināt sev nodrošināt kādas enerģijas piegādes.

Rezultātā pasaulē, kas mēģina apkarot klimata pārmaiņas, pieprasījums pēc vienas no netīrākajām degvielām – oglēm – ir teju sasniedzis jaunu rekordu.

Arī Bloomberg izceļ visai smago dilemmu, kādas priekšā nonākusi pasaules enerģijas politika. Piemēram, Apvienotajā Karalistē darboties nācies spēkstacijām, kuras enerģiju iegūst tieši no ogļu dedzināšanas. Vairākas no tām, piemēram, Vestbērtonas spēkstaciju turklāt uz zaļās politikas fona esot plānos slēgt jau nākamgad. Šajā pašā laikā tieši šādu staciju darbināšana šajā septembrī esot ļāvusi izvairīties no situācijas, kad šajā valstī vienkārši sāk pazust gaisma. Kopumā šāda problēma gan nav unikāla vien Apvienotajai Karalistei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Tirdzniecības centri “Damme”, “Gaiļezers” un “Tukums” – izmanto tikai 100% zaļo enerģiju!

Reklāmraksts, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centri “Damme”, “Gaiļezers” un “Tukums” īsteno videi draudzīgu apsaimniekošanu - pāriet uz zaļo enerģiju.

2021. gada 1. jūlijā tika noslēgti līgumi ar AS “Latvenergo” par zaļās elektroenerģijas piegādi tirdzniecības centriem “Damme”, “Gaiļezers” un “Tukums”. Tas samazinās ikgadējo apjomu par 1287 tonnām CO2 gadā, kas ir vairāk nekā 250 reizes par viena cilvēka CO2 izmešu patēriņu gadā! Šāds resursu patēriņa ietaupījums ir ne tikai nozīmīgs solis zaļākai videi, mazinot ekoloģiskās pēdas nospiedumu, bet arī investīcija drošākai un ilgtspējīgākai nākotnei.

Atjaunīgā elektroenerģija jeb tā saucamā zaļā enerģija tiek iegūta no resursiem, kas atjaunojas ātrāk nekā tos patērē, kā piemēram, ūdens, saules, biomasas, plūdmaiņām, iežiem u.c. AS “Latvenergo” piedāvātais elektroenerģijas produkts Elektrum zaļais, ko kopš jūlija izmanto tirdzniecības centros “Damme”, “Gaiļezers” un “Tukums”, tiek ražots no Latvijas atjaunīgajiem resursiem. No tās lielāko īpatsvaru iegūst no trijās Daugavas hidroelektrostacijās saražotās enerģijas – tas ir viens no vērtīgākajiem atjaunīgās enerģijas ieguves veidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veido starptautisku filtru ražošanas nozares inovāciju un kompetenču centru

Tīra gaisa nozīme telpās – rūpnīcās, birojos, skolās, slimnīcās un citur ­– augstu vērtēta vienmēr, taču līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību nepieciešamība pēc tīra un svaiga gaisa kļuvusi vēl aktuālāka. Un viens no efektīvākajiem instrumentiem tīra gaisa nodrošināšanai telpās ir ventilācijas sistēmas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir dažādu veidu gaisa filtri.

Latvijā jau 15 gadus darbojas uzņēmums Dinair Filton, kas šajā laikā kļuvis par vienu no vadošajiem filtru ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Par uzņēmuma ikdienu un gana ambiciozajiem nākotnes plāniem saruna ar Dinair Filton vadītāju Aldi Cimošku.

Iesākumā, lūdzu, pastāstiet par uzņēmuma vēsturi – kas ir Dinair Filton?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam uzņēmuma darbiniekam ir jātic sev un tam, ko viņš dara, savukārt vadītājam – jāspēj savu komandu motivēt, lai kopīgi sasniegtu arvien augstākus mērķus, teic AS Putnu fabrika Ķekava izpilddirektore Aiva Banga.

Mūsdienu biznesa vidē ir ļoti svarīgi nemitīgi attīstīties, spēt paredzēt nākotnes tendences un būt soli priekšā citiem, uzskata A. Banga, piebilstot, ka ļoti nozīmīga ir arī darbinieku vēlme kopīgi augt un attīstīties.

Novērtēju, ka mūsu uzņēmuma komandai ir augsta pašmotivācija, darba spars, enerģija un vēlme pārspēt pašiem sevi, jo tieši tas palīdz sasniegt arvien labākus rezultātus, atzīmē Putnu fabrikas Ķekava izpilddirektore.

Atgriežas pie putniem

“Savu pirmo algu es nopelnīju, strādājot putnkopības uzņēmumā, kurā tika audzētas vistas olu dēšanai,” stāsta A. Banga. “Tur strādāja arī mani vecāki, tāpēc varētu teikt, ka šobrīd dzīve savā veidā ir apmetusi loku un esmu atgriezusies šajā interesantajā jomā. Bērnībā tas bija laiks, kuru pavadīju kopā ar maziem cālīšiem, vistām un gaiļiem, savukārt tagad – aizraujošs un izaicinošs darbs lielā, augošā uzņēmumā. Jau pamatskolā mani interesēja viss, kas saistīts ar darba tiesību jomu, tāpēc diezgan agri bija skaidrs, ka savu profesionālo karjeru vēlos saistīt tieši ar šo nozari. Pēc vidusskolas beigšanas iestājos Kultūras un tehnoloģiju augstskolā, mācību procesā skolu mainīju un pabeidzu jau Sociālo tehnoloģiju augstskolu, kur ieguvu bakalaura grādu tiesību zinātnēs. Kā praktikante sāku strādāt Valsts darba inspekcijā. Darbs šajā iestādē man ļoti patika, tāpēc nolēmu, ka šī varētu būt lieliska vieta, kur arī pēc studijām turpināt veidot savu karjeru, kā arī iegūt zināšanas un pieredzi darba tiesību jautājumos. Pēc trīs gadiem inspektora amatā devos bērna kopšanas atvaļinājumā, kura laikā iestājos Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā un ieguvu maģistra grādu personāla vadībā. Man ikdienā nepieciešams būt nepārtrauktā kustībā un attīstīties, tāpēc šķita, ka šis ir lielisks laiks, lai izglītotos un pašattīstītos. Izvēloties studiju virzienu, es biju pārliecināta, ka šī izglītība man noderēs gan Valsts darba inspekcijā, gan situācijā, ja pieņemšu lēmumu mainīt darba vietu. Manuprāt, izglītībai ir būtiska nozīme jebkurā profesijā, jo mācīties un nepārtraukti attīstīties vienmēr ir ļoti svarīgi. Mācības augstskolā veicina arī plašāku skatījumu uz lietām un procesiem. Tur iegūtās zināšanas man ne tikai iemācīja biznesa darbības principus, bet attīstīja arī komunikācijas un cilvēkvadības prasmes, kas savā ziņā nodrošina pamatu veiksmīgai izaugsmei jebkurā jomā,” uzskata A. Banga.

Komentāri

Pievienot komentāru