Jaunākais izdevums

Dabasgāzes patēriņš Latvijā un Eiropā turpina samazināties, eksperti uzskata, ka šāda tendence būs novērojama arī turpmāk.

Pakāpeniska atteikšanās no oglekļa intensīvas elektroenerģijas ražošanas, tostarp no dabasgāzes, ir Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politikas mērķis, taču tas nenotiks vienā dienā - tam būs nepieciešami aptuveni desmit gadi, uzskata Mārtiņš Vancāns, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Baltijas enerģijas cenu galvenie virzītājspēki, arī Latvijā, vēsturiski vienmēr ir bijuši saistīti ar fosilā kurināmā un CO2 emisiju cenām, kā arī elektroenerģijas pieprasījumu. Pašlaik situācija mainās, un tieši atjaunīgie energoresursi spēlē arvien lielāku lomu, atzīmē M.Vancāns.

Izmaksu jautājums

Lai gan dabasgāze piedāvā elektroenerģijas ražošanu ar zemākām oglekļa emisijām, ilgtermiņā arī tā tiks aizstāta ar jaunām un tīrākām tehnoloģijām, uzskata M.Vancāns. “Mēs sagaidām, ka līdz ar atjaunīgās enerģijas ražošanas uzplaukumu pieprasījums pēc gāzes samazināsies, tomēr, tā kā atjaunīgo energoresursu pieejamība lielākoties nav kontrolējama, mums joprojām būs nepieciešamas arī dabasgāzes spēkstacijas. Tāpat gāzei saglabāsies svarīga loma nākotnes enerģijas bilancē kā rezerves jeb balansējošai jaudai. Teorētiski gāzi varētu pilnībā aizstāt, taču tas ir izmaksu jautājums. CO2 emisiju kvotu cenai būtu būtiski jāpalielinās vai arī alternatīvām enerģijas ražošanas tehnoloģijām jākļūst daudz lētākām, lai gāzes spēkstacijas izspiestu no ražošanas. Izvēršot atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu, kopējais pieprasījums pēc gāzes gan, protams, samazināsies, bet tai joprojām būs būtiska loma kā rezerves ražošanas jaudai. Pašlaik Baltijas valstis ir koncentrējušās uz jaunu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstību, tomēr tas rada pieprasījumu pēc liela mēroga enerģijas uzglabāšanas risinājumiem un kontrolējamām ražošanas jaudām, lai padarītu enerģijas tirgu stabilu un prognozējamu,” uzsver M.Vancāns.

Visu valstu ekonomikas pamatā ir pēc iespējas lētākas enerģijas izmantošana ražošanas vajadzībām un sadzīvē, atzīmē Ģirts Trencis, AS Latvijas Gāze Operacionālo risku vadītājs. “Pašlaik zema enerģijas pašizmaksa Baltijas valstīs ir iespējama, pamatā izmantojot lētākus energoresursus vai lielā apmērā importējot lētu enerģiju. Lētas enerģijas imports gan ir ierobežots - gan politisku motīvu dēļ, gan ekonomisku un tehnisku ierobežojumu dēļ. Šī iemesla dēļ, vismaz pašlaik, lēta enerģija Latvijā pamatā var tikt iegūta, to ražojot no fosilajiem resursiem vai vietējiem koksnes un ūdens resursiem. Atjaunojamo energoresursu (AER) plašāku izmantošanu savukārt daļēji ierobežo tās attīstībai nepieciešamie lielie kapitālieguldījumi, daudzviet neattīstītā infrastruktūra, kā arī tehniskie ierobežojumi,” norāda Ģ.Trencis, piebilstot, ka tuvāko piecu, desmit gadu laikā no fosilajiem resursiem saražotā enerģija joprojām saglabās būtisku īpatsvaru kopējā Baltijas valstu energobilancē.

Vajadzīgs laiks

Arī enerģētikas eksperts Edgars Vīgants piekrīt - turpmākos piecus, desmit gadus mēs joprojām turpināsim izmantot fosilos kurināmos, un šajā gadījumā vislielākā loma būs gāzei. “Lai gan pēdējos gados dabasgāzes patēriņš ir samazinājies, paredzams, ka 2025. gadā gāzes patēriņš lielajās termoelektrocentrālēs (TEC) pieaugs sakarā ar Baltijas valstu atslēgšanos no BRELL loka. Pēc tam gan atkal konsekventi būs novērojams patēriņa samazinājums,” teic eksperts, uzsverot, ka gāzei joprojām ir ļoti nozīmīga loma Latvijas elektroapgādē, bet laika gaitā tā arvien samazināsies.

“Teorētiski pie pašreizējā Latvijas gāzes patēriņa daļu fosilās dabasgāzes mēs varētu aizvietot ar Latvijā saražotu biometānu, kas iegūts, bioloģiski fermentējot lopkopības un lauksaimniecības atlikumus. To, vai tā notiks, noteiks valsts regulējums vai tā trūkums. Zināms, ka pašlaik liela daļa no Latvijā iegūtās biogāzes vai biometāna tiek pārdota uz citām ES valstīm, kas piedāvā labāku cenu. Diemžēl tehnisku iemeslu dēļ esošajā gāzapgādes sistēmā nevarēs būtiski palielināt zaļā ūdeņraža proporciju, par ko pašlaik tiek daudz runāts. Esošajā gāzapgādes sistēmā varētu ievadīt no atjaunīgās elektroenerģijas metanācijas procesā iegūtu sintētisko metānu, bet šo tehnoloģiju plaša ieviešana dzīvē prasīs vairāk par pieciem, desmit gadiem,” spriež E.Vīgants.

Jādomā ilgtermiņā

Tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, arī Latvijā gāzes tirgus pēdējos gados ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas, norāda Juka Patrikainens (Jukka Patrikainen), ABB biznesa vadītājs Baltijas valstīs. “Cenu svārstības sākotnēji radīja ļoti lielu nenoteiktību, taču šobrīd skaidri redzams, ka, lai gan šīs izmaiņas tirgū notika piespiedu kārtā, tās bija ļoti vajadzīgas. Šobrīd dabasgāzes cenas ir stabilizējušās, taču pašreizējais ilgtspējīgais risinājums ir izmantot enerģiju no atjaunojamiem avotiem, lai apmierinātu sākotnējo pieprasījumu. Dabasgāze un citi fosilie resursi šajā gadījumā būtu jāizmanto tikai pieprasījuma pieauguma mazināšanai vai kā ārkārtas avots,” teic J.Patrikainens, uzsverot, ka nākotnē fosilo resursu izmantošana arvien samazināsies.

“To ietekmēs dažādi faktori. Jau šobrīd varam novērot, ka globālie uzņēmumi vairs neinvestē fosilajos resursos, un tas ir ļoti spēcīgs vēstījums. Uzskatu, ka arī Baltijas valstu uzņēmumiem ir nepieciešamas līdzīgas ilgtspējības stratēģijas un enerģētikas politikas, lai piesaistītu globālās investīcijas. Tāpat jādomā arī par resursu diversifikāciju, jo energoapgādes avotu dažādošana šajā gadījumā ir ļoti svarīgs aspekts. Mums ir jāatrod vairāk veidu, kā transportēt enerģiju no tām valstīm, kur veidojas pārpalikums, uz tām, kur pieprasījums pārsniedz reģiona ražošanas jaudas. Mums ir jārada enerģētikas stratēģija gadu desmitiem uz priekšu un jādomā ilgtermiņā. Enerģijas avotu attīstība ir ieguldījums, nevis izmaksas - tas mums visiem būtu jāsaprot,” norāda J.Patrikainens, piebilstot, ka, lai gan Latvijas AER attīstībā ir uz pareizā ceļa, jo pēdējos gados ir uzbūvētas vairākas liela mēroga saules elektrostacijas, vairāk līdzekļu būtu jāiegulda arī vēja attīstībā.

Iespējas ir

Atjaunīgās enerģijas izaugsmes jomā Latvija joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm, bet tas nozīmē, ka mums ir vairāk vietas attīstībai, atzīmē E.Vīgants. “Tas ir labi, ka mums ir izveidota Klimata un enerģētikas ministrija, kurai būtu jālabo pagātnes kļūdas un jānodrošina investīcijām pievilcīga vide straujākai izaugsmei, kas noteikti jāizdara tuvākajos gados. Šobrīd bez saules, vēja un ūdens mūsu galvenais atjaunīgais resurss ir biomasa, kuras izmantošana enerģijas ražošanai turpmāk tiks arvien vairāk kontrolēta, un tas palielinās izmaksas. Ilgtermiņā tas var būt atbalstāms, jo mūsu interesēs ir izmantot biomasas resursus augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai, bet izmaiņām jābūt balstītām uz objektīviem datiem, nevis politisku populismu. Attiecībā uz attīstību - visdrošāk būtu nodrošināt līdzvērtīgas attīstības iespējas visiem resursu un tehnoloģiju veidiem, lai tie brīvi konkurētu savā starpā, nevis politiski atbalstīt tikai kādu no tiem,” spriež E.Vīgants.

M.Vancāns savukārt uzskata, ka Latvijas kontekstā mums būtu vairāk jāattīsta ģenerējošās jaudas no atjaunīgajiem resursiem kopā ar uzkrājošajām tehnoloģijām. “Tas mūs padarīs ne tikai neatkarīgākus, bet arī stabilākus pret cenu svārstībām citos reģionos un brīžos, kad uz vietas nesaražojam pietiekami daudz enerģijas. Sākot ar nākamo gadu, Baltijas reģions desinhronizēsies no BRELL tīkla un pieslēgsies Eiropas tīklam. Tas būs milzīgs solis uz priekšu. Lietuvas, Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas vairumtirgu apvienošana vienā lielākā tirgus apgabalā vienkāršotu tirgus struktūru Baltijā un novērstu pārrobežu cenu atšķirības riskus. Mūsu tirgi jau tagad ir cieši saistīti cits ar citu, un būtiskas cenu atšķirības ir vērojamas diezgan reti. Vienota Baltijas tirgus izveide sniegtu vairākas priekšrocības, piemēram, augtu konkurence starp ražotājiem un piegādātājiem, no kā iegūtu patērētāji. Tirgus dalībnieki savukārt iegūtu lielākas tirgus teritorijas, būtu mazāki jau pieminētie pārrobežu cenu riski, un pavērtos jaunas perspektīvas Baltijas elektroenerģijas finanšu tirgus attīstībai, kā arī augtu enerģētikas sektora pievilcība investoru acīs,” atzīmē M.Vancāns.

Jārisina arī citas problēmas

Lai nodrošinātu Latvijas un Baltijas valstu energo neatkarību, nepieciešams izveidot efektīvu un uzticamu sistēmu energoresursu importam un eksportam, norāda Ģ.Trencis. “Tāpat nepieciešams dažādot energoresursu uzpircēju un piegādātāju loku, palielinot konkurenci to vidū, kā arī izveidot lielas, stabilas un efektīvas enerģijas bāzes jaudas. Veicot šos pasākumus, tuvāko 10-15 gadu laikā iespējams izveidot neatkarīgu un drošu energoapgādes sistēmu gan Latvijā, gan visās Baltijas valstīs kopumā. Jautājums par Latvijas un Baltijas valstu energoapgādes sistēmu ilgtspēju gan ir nedaudz sarežģītāks, jo tajā jāņem vērā vairāki vērtēšanas aspekti. Visdrīzāk tuvāko 10-15 gadu laikā tikai AER nespēs nodrošināt Baltijas valstu energoapgādi. Pirmkārt, jaunu lielu AER jaudu izveidei nepieciešamas desmitiem miljardu eiro lielas investīcijas. Otrkārt, pašlaik un tuvākajā nākotnē saules un vēja elektrostacijas nevarēs nodrošināt stabilu energoapgādi, jo tās nespēj strādāt ar vienādu produktivitāti visu laiku. Ūdeņraža elektrostacijas savukārt pagaidām vēl nav pietiekami izpētītas un attīstītas, tādēļ, vismaz tuvāko 10-15 gadu laikā, papildus hidroelektrostacijām, kā arī saules un vēja elektrostacijām būs nepieciešams izmantot arī citus enerģijas ieguves veidus,” prognozē Ģ.Trencis, uzsverot, ka ilgtspēja nozīmē ne tikai zaļu un videi draudzīgu energoapgādes sistēmu.

“Vēl nepieciešams nodrošināt, lai videi draudzīgi saražotā enerģija tiktu izmantota vietējo tautsaimniecību attīstībai un iedzīvotāju vajadzībām. Šeit parādās Latvijas un kopumā arī visu Baltijas valstu galvenā problēma – sliktā demogrāfiskā situācija. Pēdējos gados Latvijas iedzīvotāju skaits vidēji gadā samazinās par 10-15 tūkstošiem. Latvijas sabiedrība noveco, un līdzīgs process notiek arī pārējās Baltijas valstīs, tādēļ vienlaikus ar vides ilgtspējas jautājumiem Latvijā un Baltijas valstīs kopumā nepieciešams prioritāri risināt iedzīvotāju ilgtspējas jautājumu, izvirzot to kā galveno valsts politikas mērķi. Videi draudzīga enerģētika bez iedzīvotājiem nav ilgtspējīga,” secina Ģ.Trencis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (Conexus) informē, ka noslēgusies 2023./2024.gada dabasgāzes izņemšanas sezona, kuras laikā no krātuves izņemtas 12,59 TWh aktīvās dabasgāzes.

Lielākais mēneša apjoms sezonā izņemts janvārī, sasniedzot 4,14 TWh.

Lielākais diennakts dabasgāzes apjoms 199,0 GWh apmērā aizvadītajā krātuves dabasgāzes izņemšanas ciklā tika patērēts 4. janvārī.

Lai nodrošinātu enerģētisko drošību un stabilas dabasgāzes rezerves krātuvē, Conexus krātuves izņemšanas cikla laikā turpināja nodrošināt sistēmas lietotājiem fizisku dabasgāzes iesūknēšanu krātuvē, tādējādi nodrošinot dabasgāzes uzglabāšanu reģiona vajadzībām. Kopumā aizvadītajā krātuves dabasgāzes izņemšanas ciklā iesūknēts 2,15 TWh dabasgāzes, dabasgāzes uzkrājumam šobrīd, noslēdzot dabasgāzes izņemšanas sezonu, veidojot vairāk nekā 11,3 TWh. Tas ir par 25 % vairāk nekā pērn, noslēdzot krātuves izņemšanas sezonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs šogad pirmajos četros mēnešos pieaudzis par 24,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.

2024.gada pirmajos četros mēnešos Latvijā patērētas 4,684 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, kamēr pagājušā gada attiecīgajā periodā tika patērētas 3,763 TWh dabasgāzes.

Tostarp šogad aprīlī Latvijā patērētas 513 424 megavatstundas (MWh) dabasgāzes, kas ir par 23,6% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī.

Savukārt šogad janvārī Latvijā tika patērētas 1,932 TWh dabasgāzes, kas ir par 72,6% vairāk nekā pērn attiecīgajā mēnesī, februārī - 1,331 TWh dabasgāzes, kas ir par 11% vairāk, bet martā Latvijā tika patērētas 907 585 MWh dabasgāzes, kas ir kritums par 11,9% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi.

Jau vēstīts, ka Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs pagājušajā gadā samazinājās par 5,4% un veidoja kopumā 8,406 TWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 24,16 miljoni eiro, kas ir par 32% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet uzņēmuma peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 11,235 miljoniem eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Šogad pirmajā ceturksnī "Gaso" sadales tīklos lietotājiem padotās dabasgāzes apmērs pieaudzis par 24,7% - līdz 4117 gigavatstundām (GWh). Savukārt kompānijas klientu skaits samazinājies par 3,5% jeb apmēram 13 000, šogad marta beigās veidojot 361 000.

Uzņēmumā skaidro, ka dabasgāzes patēriņa izmaiņas ietekmēja zemāka temperatūra šogad janvārī, salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu, tādējādi nepieciešamība pēc dabasgāzes pieauga.

Vienlaikus vadības ziņojumā norādīts, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī dabasgāzes cena tirgū turpināja samazināties, martā veidojot 26 eiro par megavatstundu (MWh).

Jau vēstīts, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī "Gaso" apgrozījums bija 18,309 miljoni eiro, bet peļņa - 5,027 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" (LG) koncerna neto apgrozījums pērn bija 159,819 miljoni eiro, kas ir 4,4 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad dabasgāzes cenas piedzīvoja milzu kāpumu, kā arī uzņēmums cieta 56,911 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Pagājušā gada finanšu rādītājus uzņēmums skaidro ar to, ka LG veica uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) maksājumus valsts budžetā 30,5 miljonu eiro apmērā par aprēķinātajām dividendēm akcionāriem.

Tāpat LG ir veikusi pārvērtēšanu dabasgāzes krājumiem, kas tika iegādāta 2022.gada beigās par tā brīža tirgus situācijai atbilstošu cenu, tādejādi izpildot prasības, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos enerģijas lietotāju apgādei agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

Uzņēmumam bija pienākums uzturēt krājumus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK) 1150 gigavatstundu (GWh) apjomā mājsaimniecību gāzapgādei laika periodā no 2022.gada 10.augusta līdz 2023.gada 30.aprīlim, katru mēnesi rezervēto atlikumu samazinot par iepriekšējā mēnesī faktiski piegādāto dabasgāzes apjomu mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" (Conexus) apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī bija 29,7 miljoni eiro, kas ir teju divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina apkopotie dati par uzņēmuma darbības rezultātiem 2024. gada pirmajos trīs mēnešos.

Ieņēmumu pieaugumu sekmējis augstais pieprasījums pēc Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma.

Pārskata perioda beigās 2024. gada 31.martā - Inčukalna PGK bija noglabāta dabasgāze 11,1 TWh apjomā (ieskaitot energoapgādes drošuma rezerves 1,8 TWh), kas ir par 37 % vairāk nekā pērn šajā laikā.

Dabasgāzes patēriņa apjoms Latvijas lietotāju vajadzībām 2024. gada pirmajos trīs mēnešos sasniedza 4,2 TWh, kas ir par 27% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Dabasgāzes patēriņa palielinājumu ietekmēja gan klimatiskie apstākļi, kas ziemas mēnešos bija bargāki nekā 2023. gadā, kā rezultātā lietotāju nepieciešamība pēc apkures dabasgāzes bija lielāka nekā iepriekšējā gadā, gan arī dabasgāzes cenas pakāpenisks samazinājums, kas lietotājiem ļāva palielināt dabasgāzes patēriņu. Tikmēr kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms Latvijā pārskata periodā sasniedza 7,3 TWh, kas ir par 6 % mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #26

DB, 25.06.2024

Dalies ar šo rakstu

Ģeopolitiskā situācija, Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju politika un ekonomikas bremzēšanās ir tikai daži no šī brīža izaicinājumiem, kuros banka Citadele cenšas saskatīt arī iespējas.

Par aktualitātēm finanšu nozarē un savu redzējumu bankas attīstībā intervijā Dienas Biznesam stāsta bankas Citadele valdes locekle privātpersonu apkalpošanas jautājumos Rūta Ežerskiene, kura nesen izvirzīta valdes priekšsēdētājas amatam.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.jūnija numurā lasi:

Statistika

Kādas ir Latvijas iekšējās darbaspēka rezerves?

Nodokļi

Nodokļu pārskatīšana var reanimēt inflāciju

Pavisam vienkārši

Lauku nodarbinātību zaudēt nedrīkst

Finansējums

Kapitāla tirgus aktualitātes, nākotnes tendences un praktiski ieteikumi

Finanses

Nerezidenti pēc finanšu sektora kapitālā remonta

Nodokļi

Nodoklis spiedīs mainīt iepakojumu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) modernizāciju Eiropas kopējās nozīmes investīciju projekta ietvaros, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) šogad krātuves infrastruktūras uzlabošanā investēs 33, 5 miljonus eiro.

Šī gada investīcijas ietver gāzes savākšanas punkta Nr.3 būvniecības I. kārtu, 6 urbumu atjaunošanu, kā arī jauna gāzes pārsūknēšanas agregāta uzstādīšanas darbus kompresoru stacijā Nr.1. “Jau vairākus gadus Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem, un šis gads nav izņēmums. Lai gan projekts noslēgsies 2025. gada beigās, tā ietvaros jau šobrīd esam modernizējuši lielu daļu krātuves iekārtu, sniedzot būtisku ieguldījumu dabasgāzes apgādes nepārtrauktībai un drošībai,” stāsta Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

U. Bariss papildina, ka, pateicoties krātuves darbības uzlabošanas projektam, būtiski palielināta krātuves elastība, nodrošinot gan iesūknēšanas, gan izņemšanas iespēju no krātuves visa gada garumā. Taču modernizācijas projektam ir vēl virkne citu ieguvumu, tai skaitā samazināts degvielas gāzes patēriņš uz vienu iesūknēto dabasgāzes vienību, kā arī samazināta ietekme uz apkārtējo vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 599,316 miljons eiro, kas ir par 17,9% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 59,1% un sasniedza 172,449 miljonus eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2024.gada pirmajā ceturksnī saruka par 23,4% un bija 412,04 miljoni eiro, bet mātesuzņēmuma peļņa bija 160,57 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 51,6%.

Uzņēmuma vadība apgrozījuma samazinājumu skaidro ar zemāku enerģijas pārdošanas cenu ietekmi. Savukārt pozitīva ietekme bijusi lielākam pārdotās elektroenerģijas apjomam, kā arī sadales segmenta ieņēmumu pieaugumam, stājoties spēkā jaunajiem AS "Sadales tīkls" tarifiem no 2023.gada 1.jūlija.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka 2024.gada pirmajos trīs mēnešos "Latvenergo" koncerns saražoja 2319 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes cena Eiropā pakāpusies līdz vairāk nekā trīs mēnešos augstākajam līmenim

LETA--DPA, 17.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes cena Eiropas tirgū trešdien pieaugusi līdz vairāk nekā trīs mēnešos augstākajam līmenim saistībā ar konfliktu Tuvajos Austrumos.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena palielinājusies līdz 33,95 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir augstākais līmenis kopš janvāra sākuma.

Pēdējās nedēļas laikā dabasgāzes cena Eiropas tirgū pieaugusi par vairāk nekā 20%, kompensējot cenu kritumu gada pirmajos mēnešos.

Viens no iemesliem cenas kāpumam ir investoru bažas par jaunu karu Tuvajos Austrumos un to iespējamo ietekmi uz gāzes piegādēm no šī reģiona.

Iepriekš ziemai neraksturīgo laikapstākļu dēļ dabasgāzes cena Eiropas tirgū samazinājās, un februārī tā nokritās līdz 22,31 eiro par MWh, kas bija zemākais līmenis kopš vasaras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Balticovo saražoto biometānu ievada savstarpēji savienotā gāzes sistēmā

Db.lv, 04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražotājs “Balticovo” uzsācis ražot biometānu nesen pabeigtajā biometāna rūpnīcā “Bovogas”, kurā biogāze tiek attīrīta līdz biometānam – dabasgāzes ekvivalentam. Turklāt sadarbībā ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru Latvijā AS “Conexus Baltic Grid” un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru “GASO” ir izveidots pirmais pieslēgums Latvijā, pa kuru “Bovogas” saražotais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā.

“Balticovo” vistu novietnēs Iecavā mīt apmēram 3,5 miljoni putnu. Ik gadus kā blakusprodukts izveidojas apmēram 80 000 tonnu kūtsmēslu, kas tiek izmantoti kā izejviela biogāzes ražošanai.

“Līdz šim biogāzi pašpatēriņam ražoja “Balticovo” meitas uzņēmums “EggEnergy”, taču, ņemot vērā pieejamos apjomus, kā arī izejvielas videi draudzīgo izcelsmi, 2023. gadā tika uzsākta biometāna ražošanas rūpnīcas “Bovogas” būvniecība, kas nu ir pabeigta. Biogāze tiek saražota “EggEnergy”, tad novadīta līdz “Bovogas”, kur tiek attīrīta līdz biometānam. Iekārtas un attīrīšanas tehnoloģijas pārbaudītas, un attīrītais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā,” par jauno biometāna ražošanas rūpnīcu stāsta “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladmirs Mkhitarjans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2 034,4 miljonus eiro, kas ir par 192,6 miljoniem eiro jeb 10 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotie finanšu rezultāti par 2023. gadu.

Latvenergo koncerna EBITDA ir par 241,6 miljoniem eiro jeb 67% lielāka nekā 2022. gadā, un tā sasniedza 601,8 miljonus eiro. Koncerna peļņa sasniedza 350,9 miljonus eiro, kas nodrošinās aptuveni 200 miljonus eiro dividendēs un aptuveni 50 miljonus eiro kā uzņēmumu ienākuma nodokli.

Latvenergo koncernā 2023. gads ir bijis izcils elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības gads. Pērn saražota 5,1 TWh elektroenerģijas, kas ir par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš un kas ir 75 % no Latvijas patēriņa. Atjaunīgās enerģijas jomā 2023. gadā Daugavas HES izstrādāts lielākais elektroenerģijas apjoms kopš 2017. gada, kas ir arī otrs lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā – 3,7 TWh. Tas ir par 39 % vairāk nekā 2022. gadā un vienlaikus veido 54 % no Latvijas patēriņa. 2023. gads izcēlās ar augstu pieteci Daugavā – vidēji 789 m3/s, bet gadu iepriekš tā bija 506 m3/s (LVĢMC dati).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnes energoresursa — zaļā ūdeņraža — transportēšanai no Ziemeļvalstīm uz Viduseiropu iecerēta ūdeņraža vada izveide, tā Latvijas aptuveni 270 kilometru garais posms varētu izmaksāt apmēram 800 miljonus eiro un veicinātu ūdeņraža ražošanu.

Pašlaik gan notiek projekta priekšizpēte, kuru plānots pabeigt 2024. gada vidū un, balstoties uz izpētes datiem un rekomendācijām, pieņemt lēmumu par tālāko virzību.

Pirmie soļi

„Latvijā pašlaik juridiski nav nominēts ūdeņraža infrastruktūras sistēmas operators, bet uzņēmums ir saņēmis Klimata un enerģētikas ministrijas vēstuli, kas apliecina, ka nākotnē Conexus Baltic Grid varētu būt šis operators,” situāciju skaidro AS Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš atzīst, ka ūdeņraža infrastruktūras sistēmas operatoru noteiks vai nu ar likumu, vai arī ar valdības lēmumu. „Tā kā Conexus Baltic Grid ir dabasgāzes operators, tad uzņēmums ir spēris pirmos soļus iecerētās ūdeņraža infrastruktūras sistēmas izveidē, jo kopā ar vēl piecu valstu - Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas - kompānijām (Gasgrid Finland Oy, Elering AS, Amber Grid AB, GAZ SYSTEM S.A. un ONTRAS Gastransport GmbH) noslēguši Ziemeļu – Baltijas ūdeņraža koridora izveides vienošanos,” norāda U. Bariss. Viņš stāsta, ka pašlaik notiek projekta priekšizpēte, kuru plānots pabeigt 2024. gada vidū un, balstoties uz izpētes datiem un rekomendācijām, pieņemt lēmumu par tālāko virzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ierobežojumu salāgošana ļautu mazināt sankciju apiešanu

LETA, 20.06.2024

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankciju apiešanas novēršanā lielākais izaicinājums ir atšķirīgās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, jo ir pilnīgi skaidrs, ka visu, kas nonāk Baltkrievijas teritorijā, var iegūt arī Krievija, intervijā atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Sākoties karam un pēc tam ES pieņemot sankciju pakotnes, muitas ikdiena ir ļoti mainījusies, sacīja Zukuls un skaidroja, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas spiediens uz muitu vienmēr ir bijis darīt savu darbu ātrāk, lai pārvadātāji ātrāk varētu šķērsot robežu, lai tiktu veicināta starptautiskā tirdzniecība, bet tagad jādara pretējais.

"Sākoties karam, šis spiediens no "ātrāk" ir pārvērties par "rūpīgāk". Ir pieprasījums no sabiedrības, lai mēs kontroles patiešām veiktu vēl rūpīgāk neatkarīgi no tā, cik daudz laika tas prasīs. Līdz ar to robežšķērsošanas vietu caurlaidība ir kļuvusi zemāka, ir jārēķinās, ka muita pārbaudīs dokumentus, pārbaudīs, ko tu ved, uz kurieni ved, prasīs vēl papildu informāciju," teica Zukuls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Transporta enerģijas likumu.

KEM norāda, ka transporta sektors ir otrs lielākais emisiju avots Latvijā, kas veido 37% no kopējā emisiju apjoma tautsaimniecības sektoros. Regulējuma mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu". Likumprojekts tiek virzīts tālākai apstiprināšanai Saeimā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka apstiprinātais regulējums dos signālu vietējās biodegvielas ražošanas attīstībai Latvijā, kas attiecīgi atstās pozitīvu iespaidu uz jaunu darba vietu veidošanu, īpaši Latvijas reģionos.

"Mūsu mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu" - ne tikai domājot, kā veicināt auto nomaiņu, izmantojot zaļās tehnoloģiju priekšrocības, bet arī, kā nodrošināt, lai mūsu esošais autoparks izmanto videi un cilvēkam drošu enerģiju transportā, veicinot arī uzlādes iespēju paplašināšanu," pauž Melnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas Volstrītā mainās dažādos virzienos, bet Eiropas biržās pieaug

LETA/AFP, 07.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien mainījās dažādos virzienos, bet Eiropas biržās pieauga pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma pazemināt trīs galvenās procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga.

Akciju tirgu iepriekš bija prognozējuši, ka ECB atlikušā gada laikā pazeminās procentlikmes trīs reizes, bet tagad paredz mazāku reižu skaitu. "Ir maz ticams, ka notiks secīgas procentlikmju pazemināšanas," sacīja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

ECB paaugstināja inflācijas prognozes šim un nākamajam gadam. Tagad tā prognozē, ka inflācija 2025.gadā samazināsies nevis līdz 2% mērķa līmenim, bet līdz 2,2%.

ECB prezidente Kristīne Lagarda atzina, ka pašlaik nav skaidrs, kā turpmāk noritēs procentlikmju pazemināšana un cik ilgu laiku tā prasīs. "Ir ļoti neskaidrs ātrums, kādā mēs ceļosim, un laiks, kas tam būs vajadzīgs," sacīja Lagarda, piebilstot, ka "ceļš būs grambains".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu ārvalstu tirgu apguve, jaunu produktu ražošana, kā arī pavisam jaunu, tirgū vēl neesošu produktu izstrāde ir recepte Food Union ienākumu audzēšanai ar divciparu izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta piena produktu ražotāja Food Union grupas (kurā ietilpst divi lieli ražošanas uzņēmumi Latvijā — AS Rīgas Piena kombināts un AS Valmieras Piens, viens distribūcijas uzņēmums – AS Premia FFL, kā arī ražošanas uzņēmums Dānijā —Premier Is un distribūcijas uzņēmums Hjem Is, Norvēģijā – ražošanas uzņēmums Isbjorn Is un distribūcijas uzņēmums Den Norske Isbilen, Rumānijā – ražošanas uzņēmums Alpin, Lietuvā distribūcijas uzņēmums – Premia KPC un Igaunijā ražošanas uzņēmums – Premia TKH) valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis. Viņš atzīst, ka lielākais uzsvars tiek likts uz jaunu tirgu apguvi, kur jau ir pirmie pozitīvie piemēri - svaigā siera piegādes uz Saūda Arābiju, Kāruma sieriņu piegādes uz Balkānu reģiona valstīm, saldējuma Pols ieceļošana Dānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad plaukst cilvēki, plaukst arī bizness

Kristīne Jarve, Deloitte vadošā partnere Baltijā, 03.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmierināti un motivēti darbinieki ir galvenais priekšnoteikums veiksmīgai biznesa attīstībai, tāpēc vēlos jūs iepazīstināt ar jaunākajām atziņām no Deloitte 2024. gada “Global Human Capital Trends” ziņojuma, ko Deloitte publicē kopš 2012. gada. Šī gada pētījums, kurā apkopoti vairāk nekā 14 000 respondentu viedokļi no 95 valstīm, izceļ būtisku faktu: darba robežām izplūstot (domājot par attālināto darbu), tādas iezīmes kā empātija un zinātkāre kļūst arvien būtiskākas.

Novērojamas labbūtības pasliktināšanās pazīmes

Lai gan vairums vadītāju atzīst, ka ilgtspējas prioritizēšana, arī attiecībā uz cilvēkresursiem, ir ļoti svarīga organizācijas panākumiem, šķiet, ka pašreizējie centieni ir nepietiekami, jo lielākā daļa darbinieku ziņo par stagnējošu vai pasliktinājušos labbūtību darbā. 53% darbinieku apgalvo, ka viņus visvairāk uztrauc pieaugošais darba stress, kas pasliktina mentālo veselību.

Saskaņā ar Deloitte Globālo Mileniāļu un Z paaudzes aptaujas datiem, 48% darbinieku un 53% vadītāju atzīst, ka darbā ir izdeguši, un gandrīz puse mileniāļu un Z paaudzes darbinieku norāda, ka visu laiku vai lielāko daļu laika jūtas stresa pārņemti. 2023. gada “Gallup State of the Global Workplace” pētījumā atklāts, ka 59% no pasaules darbaspēka “klusi aiziet no darba ” jeb, angliski runājot, “are quiet-quitting”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības uzņēmums “Golden Fields”, kas darbojas trīs Baltijas valstīs, atklājis augu olbaltumvielu ražotni Latvijā, Liepājā.

Šī rūpnīca, kurā uzņēmums ir ieguldījis 16 miljonus eiro, izmantos zirņus un lauka pupas, lai ražotu augu olbaltumvielas, granulas, šķiedrvielas, cieti un miltus liellopiem un pārtikas ražošanai. Uzņēmums apsver iespēju atvērt līdzīgas rūpnīcas arī pārējās Baltijas valstīs.

“Golden Fields” izpilddirektors Mahmuds Ahmeds [Mahmoud Ahmed], norādīja, ka uzņēmums, kurš ražos šīs augu olbaltumvielas, ir “Golden Fields Alternative Protein”. "Šīs rūpnīcas atklāšana ir jauns posms “Golden Fields” paplašināšanā pēc uzņēmuma 2023. gadā noslēgtā piegādes līguma ar Apvienotajos Arābu Emirātos Abudabi darbojošos lauksaimniecības uzņēmumu “Al Dahra Group”, kurš ir viens no lielākajiem lopbarības piegādātājiem visā pasaulē,” norādīja Ahmeds. “Šodien ar lepnumu paziņojam par mūsu jauno sadarbību ar “Bunge” – pasaules līderi agrorūpniecības un pārtikas un sastāvdaļu ražošanas nozarē. Šis uzņēmums ar savu plašo klientu loku, spēcīgo piegādes ķēdi, augstākajām kvalitātes garantijām un praktisko pieredzi pārtikas un lopbarības tirgū veicinās zirņu un lauka pupu olbaltumvielu pārdošanu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kravu transportēšanai būtu bijis liels pienesums, komentējot izmaiņas kravu klāstā ostās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, intervijā sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

"Ja mēs varētu transportēt LNG kravas, tas būtu bijis liels pienesums. Mums būtu gan valstiski lielāka kontrole pār šo kravu plūsmām, gan arī tie būtu lieli apjomi, ko pārkraut Latvijā. Arī tas, ka mums ir gāzes krātuve, ģeogrāfiski būtu pievilcīgi un dotu lielas iespējas," sacīja Šteins.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka var skatīties arī uz citiem gāzes veidiem, piemēram, no atkritumiem iegūto gāzi. Līdz ar to iespējas ir.

Šteins arī pauda, ka Latvija šobrīd ir pazaudējusi iespējas LNG tirgū. "Šajā mirklī mēs varam teikt, ka Klaipēda ir malači, ka ļoti strauji aizgāja uz priekšu ar savu LNG risinājumu. Arī igauņi strauji aizgāja ar to uz priekšu. Mums atliek meklēt savas priekšrocības, bet LNG iespējas ir pazaudētas," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Valmieras stikla šķiedra" kā darba devēju pārstāvis un Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrība kā darba ņēmēju pārstāvis 5.aprīlī ir noslēguši stikla šķiedras nozares ģenerālvienošanos, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Puses vienojās stikla šķiedras nozarē strādājošo darba ņēmēju minimālo bruto darba samaksas apmēru mēneša normālā darba laika ietvaros noteikt atbilstoši darbinieku kvalifikācijas līmeņiem.

Tostarp puses vienojās augstākajam kvalifikācijas līmenim paredzēt darba samaksu, kuras minimālais līmenis, attiecībā pret 2024.gadā valstī noteikto minimālo darba algu, ir divas reizes lielāks jeb 1400 eiro, vidējam kvalifikācijas līmenim paredzēt darba samaksu, kuras minimālais līmenis, attiecībā pret 2024.gadā valstī noteikto minimālo darba algu, ir par 50% lielāks jeb 1050 eiro, bet zemākajam kvalifikācijas līmenim paredzēt atalgojumu, kuras minimālais līmenis, attiecībā pret 2024.gadā valstī noteikto minimālo darba algu, ir par 20% lielāks jeb 840 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmuma "Gazprom" akcijas cena Maskavas biržā pirmdienas vakarā kritās pēc tam, kad kļuva zināms, ka kompānija neizmaksās dividendes par 2023.gadu.

"Gazprom" akcijas cena saruka par gandrīz 6% līdz 145,03 rubļiem (1,47 eiro), kas ir zemākā tās cena kopš 2023.gada oktobra. Pēc Krievijas valdības, kas ir "Gazprom" lielākais akcionārs, lēmuma sagatavot direktīvu par atteikšanos izmaksāt dividendes "Gazprom" vērtība nedaudz vairāk kā vienas stundas laikā samazinājās par 144 miljardiem rubļu (1,46 miljardiem eiro).

Saskaņā ar gada pārskatu "Gazprom" pērn strādāja ar 629 miljardu rubļu (6,4 miljardu eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku lielākie zaudējumi kompānijas vēsturē. Iepriekšējais gads, kad "Gazprom" strādāja ar zaudējumiem, bija 1999.gads. 2022.gadā kompānija bija strādājusi ar 1,23 triljonu rubļu peļņu, kas jau bija kritums par 41% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES zaļā kursa izpilde Latvijā var notikt dažādi, un viens no ceļiem ir lēmumi, kas noved pie krasām ražošanas izmaiņām zemes nozarēs.

Darba vietas tā dēvētajās zemes nozarēs bija, ir un būs kritisks faktors tautas ataudzē un vienmērīgā teritorijas apdzīvotībā, un, lai arī priekšplānā ir izliktas augstās pievienotās vērtības nozares, lauksaimniecība un mežsaimniecība ir eksporta reālie līderi. Moderno tehnoloģiju, tostarp IKT attīstībai un izaugsmei ir paredzēta milzīga loma gan ekonomiskajā izaugsmē, gan darba vietu skaita pieaugumā, nereti pat aizmirstot, ka cilvēkiem visā pasaulē vajadzēja un vajadzēs pārtiku un koksnes produktus. Taču zemes nozares ir nozīmīgs darba devējs, nodokļu maksātājs, kā arī apdzīvotības nodrošinātājs, jo īpaši lauku reģionos. Turklāt vēsturiski ir pierādījies, ka dzimstība lauku teritorijās ir krietni labāka nekā pilsētās. Pašreizējā vispārējo pārmaiņu laikā daudzi operē ar saukli: «Tā, kā bija, vairs nekad nebūs!» Līdztekus koks ir visdraudzīgākais materiāls cilvēkam, bet bez pārtikas iztikt nevar. Proti, jautājums ir ‒ kā būs, ja pārtikas pēkšņi būs par maz?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ašeradens: Būtiski apsvērt, kā vislabāk pielāgot nodokļu struktūru drošai nākotnei

LETA, 16.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiski apsvērt, kā vislabāk pielāgot nodokļu struktūru drošai nākotnei, šodien parlamentā notiekošajās debatēs par ekonomiskās attīstības jautājumiem pauda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV)

Ašeradens atzīmēja, ka parlaments šodien notur otrās debates par Latvijas Stabilitātes programmu.

Pēc ministra vārdiem, vadot nodokļu grupas darbu, ātri kļuva skaidrs, ka fiskālā politika ir cieši saistīta ar valsts ekonomisko politiku, tādēļ šodien ar ziņojumu piedalās gan finanšu ministrs, gan ekonomikas ministrs.

''Esmu pārliecināts, ka tieši šobrīd, kad dinamiski mainās ģeopolitiskā situācija pasaulē un strauji fragmentējas ekonomiskā sistēma tāda, kā mēs to pazīstam, Latvijai, ņemot vērā daudzos faktorus, ir jāizvēlas savs ilgtspējīgs labklājības izaugsmes modelis,'' pauda finanšu ministrs.

Ašeradens norādīja, ka šogad Stabilitātes programmas izstrādē vairāk nekā iepriekš bija jādomā par norisēm ārpus Latvijas. ''Maza, atvērta ekonomika ir vienmēr atkarīga no ārējās vides faktoriem, tomēr karš Ukrainā, izmaiņas globālās tirdzniecības kārtībā un Ķīnas ekonomiskā ietekmes pieaugums, kā arī nenoteiktība Eiropas un ASV attiecībās pēc prezidenta vēlēšanām liek skaidri apzināties mūsu nacionālās intereses,'' teica ministrs, paužot, ka galvenais jautājums ir par Eiropas konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mākslīgā intelekta risinājumi arvien vairāk mainīs finanšu pakalpojumus

Nauris Bloks, DelfinGroup inovāciju vadītājs, valdes loceklis, 10.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadiem ilgi liela daļa lēmumu par aizdevumu izsniegšanu tiek pieņemti ar mākslīgā intelekta palīdzību, taču tehnoloģiskais progress piedāvā arvien jaunas iespējas finanšu pakalpojumu uzlabošanai.

Tagad mākslīgais intelekts spēj vienpersoniski pieņemt lēmumus par aizdevumu apstiprināšanu, kas ir bijis nozīmīgs pavērsiens finanšu tehnoloģiju nozarē, bet tas ir tikai sākums finanšu pakalpojumu transformācijai. Kāds ir mākslīgā intelekta potenciāls finanšu pasaulē un kā tas mainīs nozari?

Esmu pārliecināts, ka mākslīgā intelekta risinājumi kļūs aizvien nozīmīgāki finanšu procesu automatizēšanā un pilnveidošanā, uzlabojot gan efektivitāti, gan darba precizitāti. Piemēram, DelfinGroup jau tagad 95% lēmumu par aizdevumiem pieņem mašīnmācīts algoritms, ņemot vērā gan likumā noteiktos ierobežojumus par personām, kas kvalificējas aizdevumu saņemšanai, gan vēsturisko informāciju, gan citus pieejamos datu avotus. Tādā veidā varam izslēgt cilvēciskās kļūdas, veikt pieteikumu apstrādi daudz ātrāk, precīzāk un kvalitatīvāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Bolt Drive” auto koplietošanas pakalpojuma lietotāji lielāko daļu nomas automašīnu varēs atslēgt un aizslēgt bez fiziskām atslēgām, to vietā izmantojot “Bolt” lietotni, informē uzņēmums.

Ņemot vērā kaimiņvalstu piemēru, paredzams, ka šis risinājums uzlabos arī Latvijas klientu pieredzi, jo autovadītājiem vairs nebūs jāuztraucas par nozaudētām vai aizmirstām atslēgām.

Pēc Edvīna Kažoka, “Bolt Drive” vadītāja Latvijā teiktā, pāreja uz bezatslēgu risinājumu ir būtisks solis ceļā uz ērtāku koplietošanas transporta pakalpojuma nodrošināšanu. “Esam ļoti gandarīti par bezatslēgu risinājuma ieviešanu, jo tas ir vēl viens veids, kā “Bolt” palīdz cilvēkiem vieglāk pāriet no personīgajām automašīnām uz koplietošanas transporta pakalpojumu izmantošanu. Divu gadu laikā kopš “Bolt Drive” pakalpojuma ieviešanas Latvijā lietotāji norāda, ka atslēgu pazaudēšana vai aizmiršana tās atdot ir galvenā problēma, izmantojot koplietošanas automašīnas. Sniedzot lietotājiem iespēju atslēgt un aizslēgt automašīnu ar “Bolt” lietotni, mēs varam nodrošināt ērtāku un parocīgāku lietošanas pieredzi. Lai gan pāreja uz šo risinājumu prasīs zināmu lietotāju paradumu maiņu, ticu, ka nākotnē tas atpelnīsies."

Komentāri

Pievienot komentāru