Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta izpētes posmam piešķirti 6,8 miljoni eiro no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), informē Latvijas gāzes sadales sistēmas operatorā AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus").

Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta īstenotāji, Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatori - Latvijas "Conexus", Somijas "Gasgrid Vetyverkot", Igaunijas "Elering", Lietuvas "Amber Grid", Polijas "Gaz-System", Vācijas "Ontras" un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra CINEA - ir parakstījuši granta līgumu par Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētu atbalstu Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projektam.

Šī sadarbība atspoguļo kopīgu apņemšanos veidot noturīgu un ilgtspējīgu enerģētikas nākotni Baltijas jūras reģionā, norāda kompānijā, piebilstot, ka koridora mērķis ir atbalstīt atjaunojamā ūdeņraža tirgus attīstību un integrēt to Eiropas nākotnes enerģijas sistēmā.

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas procesā marta beigās uz pamatiem uzstādīts ASV ražotais gāzes pārsūknēšanas agregāts "Solar Turbines Titan 130", informēja vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") pārstāvji.

Gāzes pārsūknēšanas agregāta uzstādīšana ir svarīgs solis Inčukalna krātuves modernizācijā, kas tiek īstenota Eiropas kopējās nozīmes investīciju projektā, norāda kompānijas pārstāvji, piebilstot, ka jaunā iekārta būtiski paaugstinās krātuves darbības efektivitāti un drošību, ļaujot pārsūknēt līdz 15 miljoniem kubikmetru dabasgāzes diennaktī.

"Conexus" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss norāda, ka apjomīgais krātuves modernizācijas projekts tuvojas noslēgumam, un viens no svarīgākajiem darbiem bija jaunā gāzes pārsūknēšanas agregāta uzstādīšana. Iekārta, kas ir 120 tonnu smaga, aprīkota ar turbīnas tipa dzinēju un diviem centrbēdzes kompresoriem, ļaus būtiski uzlabot dabasgāzes plūsmas efektivitāti.

Elektronerģijas ražošanas apjomu svārstības ietekmējušas dabasgāzes patēriņu Latvijā, kas pirmajā ceturksnī samazinājies par 10 %, sasniedzot 3,8 TWh, liecina vienotā gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" (“Conexus”) apkopotie rezultāti par darbības rezultātiem 2025. gada pirmajos trīs mēnešos.

Vienlaikus par 18% pieaudzis kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms Latvijā, atspoguļojot uzņēmuma infrastruktūras nozīmīgo lomu reģionālā mērogā.

Conexus apgrozījums pārskata periodā sasniedzis 26,3 miljonus eiro, kas ir par 12 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Pārskata perioda beigās – 2025. gada 31. martā – Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (PGK) bija noglabāta dabasgāze 9,3 TWh apjomā (ieskaitot energoapgādes drošuma rezerves 1,8 TWh), kas ir par 16% mazāk nekā pērn šajā laikā. Jāuzsver, ka šī gada pirmo trīs mēnešu periodā Latvijas gāzes sistēmā tika ievadīti 0,04 TWh Latvijā ražota biometāna. Neskatoties uz dabasgāzes patēriņa samazinājumu, kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms Latvijā ir pieaudzis līdz 8,6 TWh, kas ir par 18 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.2025. gada pirmajos trīs mēnešos Conexus ir nodrošinājis nepārtrauktu dabasgāzes piegādi Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas vajadzībām. Dabasgāzes piegādes no Inčukalna PGK sasniedza 7 TWh, kas ir par 3% vairāk nekā pērn, bet no Lietuvas tika saņemtas 1,6 TWh, kas ir 3 reizes vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") šogad gāzes pārvades tīkla attīstībā un uzturēšanā ieguldīs 5,7 miljonus eiro, informē "Conexus" pārstāvji.

Plānots, ka tiks veikta gāzesvadu diagnostika, kā arī nepieciešamo remontu un sistēmas elementu rekonstrukcijas un pārbūves darbi, tādējādi stiprinot dabasgāzes pārvades infrastruktūru un nodrošinot stabilu un ilgtspējīgu gāzes piegādi.

Šogad plānota iekšējā diagnostika pārvades gāzesvada Rīga-Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) pirmajā un otrajā līnijā, kā arī pārvades gāzesvadu posmu diagnostika ar magnētiskās tomogrāfijas metodi 200 kilometru garumā. Tāpat tiks veikti remontdarbi, tostarp pretkorozijas izolācijas atjaunošana vairāk nekā septiņu kilometru posma garumā, kā arī dažādu posmu remontdarbi pārvades gāzesvados Rīga-Paņeveža, Vireši-Tallina un Iecava-Liepāja.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) 2024.gada deviņos mēnešos elektroenerģijas pārvades attīstībā un drošumā ieguldījis 99,99 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa - 58,68 miljoni eiro ir sinhronizācijas ar Eiropas elektroenerģijas pārvades tīklu projekta realizācijā, bet pārējais ieguldīts apakšstaciju, elektropārvades līniju un citu objektu pārbūvē un atjaunošanā.

AST neto apgrozījums pārskata periodā bija 112,4 milj. EUR, tai skaitā ieņēmumi par elektroenerģijas pārvades tīkla pakalpojumiem - 69,51 milj. EUR, bet peļņa sasniedza 13,04 milj. EUR, ko galvenokārt veido no meitassabiedrības "Conexus Baltic Grid" (Conexus) saņemtās dividendes 8,17 milj. EUR apmērā par 2023.gada rezultātiem, liecina AST koncerna publicētais pārskats. Neto apgrozījuma samazinājums par 2,84 milj. EUR jeb par 2%, salīdzinot ar 2023.gada 9 mēnešu rezultātiem. Tas galvenokārt saistīts ar jaudas izsoles jeb pārslodzes likvidācijas ieņēmumu samazinājumu par 7,46 milj. EUR. Savukārt ieņēmumi no pārvades pakalpojumiem palielinājušies par 8,76 milj. EUR elektroenerģijas pārvades tarifu izmaiņu no 2023.gada 1.jūlija rezultātā, kas ļāva segt AST darbības izmaksas.

Baltijas un Somijas reģiona lielākais privātais enerģētikas uzņēmums “Elenger” ir veicis pirmo komerciālo biometāna jeb zaļās gāzes darījumu Latvijā, kura ietvaros piegādās biometānu SIA “Schneider Electric Latvija”, kas nomā telpas savam birojam ēkā, kas pieder SIA “BLRT Invest Latvia”.

“Šis darījums iezīmē būtiskas pārmaiņas Latvijas uzņēmumu un valsts virzībā uz ilgtspējīgiem enerģijas risinājumiem, veicinot zaļākas enerģētikas attīstību. Tas ir arī būtisks solis ceļā uz “Elenger” mērķi kļūt par biometāna tirdzniecības līderi Baltijā, ļaujot mums dažādot savu enerģijas portfeli un paplašināt atjaunojamās enerģijas piedāvājumu. Mēs ne tikai plānojam paši ražot biometānu – šobrīd Igaunijā papildus jau esošajām trim ražotnēm būvējam vēl vienu biometāna ražotni un ceram arī Latvijā attīstīties šajā jomā –, bet arī veidot sadarbību ar citiem Eiropas ražotājiem. Tas mums ļaus piegādāt biometānu klientiem Latvijā par konkurētspējīgāko cenu,” saka SIA “Elenger” valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) par 27 miljonu eiro būvēs jaunu energosistēmas galveno dispečeru vadības un datu centru "Jāņciems", aģentūru LETA informēja AST pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka elektroenerģijas drošai un stabilai darbībai tiek izbūvēts mūsdienu kritiskās infrastruktūras prasībām atbilstošs AST dispečeru vadības un datu centrs "Jāņciems" un jau pabeigta Dārzciema ielas 86 jauno ražošanas un noliktavas ēku izbūve.

Šis ir energosistēmas drošai vadībai kritiski svarīgs projekts, kuram 2022.gadā piešķirts nacionālo interešu objekta statuss un kas iekļauts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajā AST elektroenerģijas pārvades sistēmas desmitgades attīstības plānā.

Projekta realizēšanai piesaistīts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums 38,1 miljona eiro apmērā, no kuriem 27 miljoni paredzēti dispečeru vadības un datu centra izbūvei, ražošanas bāzes teritorijas un ēku kompleksa pārbūvei, savukārt 11,1 miljons eiro - informācijas sistēmu infrastruktūrai un tīklu vadības digitalizācijai, projekta īstenošanai faktiski neradot ietekmi uz elektroenerģijas pārvades tarifu.

Latvijā saražotās elektroenerģijas daudzums šogad pirmajos četros mēnešos sarucis par 19,4% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, veidojot 2689 gigavatstundas (GWh), liecina pārvaldes sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Tostarp hidroelektrostacijās (HES) šogad pirmajos četros mēnešos saražotas 1076 GWh elektroenerģijas, kas ir par 48,5% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Saražotās elektroenerģijas daudzums, izmantojot dabasgāzi, 2025.gada gada pirmajos četros mēnešos bija 828 766 megavatstundas (MWh), kas ir par 10,3% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Vēja elektrostacijās šogad pirmajos četros mēnešos saražotas 89 416 MWh elektroenerģijas, kas ir par 16,4% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, savukārt saules elektrostacijās saražoti 95 510 MWh elektroenerģijas, kas ir par 75,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Tajā pašā laikā ar biomasu šogad pirmajos četros mēnešos saražotas 115 936 MWh elektroenerģijas, kas ir par 7,5% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet ar biogāzi saražota 45 771 MWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 19,6% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Igauniju un Somiju savienojošā elektroenerģijas kabeļa "EstLink 2" bojājuma dēļ varētu tikt pārcelts Baltijas energosistēmas izolēta darba tests, pirmdien žurnālistiem sacīja AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns.

Viņš norādīja, ka atslēgšanās no Krievijas kontrolētā BRELL elektrotīkla notiks 8.februāra rītā, un turpmākās divas dienas paredzēta Baltijas energosistēmas izolētas darbības tests.

Lēmums par izolēta darba testa pārcelšanu varētu tikt pieņemts tuvāko nedēļu laikā, sacīja Junghāns.

Viņš akcentēja, ka gadījumā, ja tests tiks pārcelts, tas nekādā veidā neietekmēs sinhronizāciju - tā notiks jebkurā gadījumā. Vienlaikus "EstLink 2" ietekmēs elektroenerģijas cenu, bet elektroapgādi nē.

Junghāns uzsvēra, ka februārī gaidāmā sinhronizācija neietekmēs elektroenerģijas tirgu, jo tajā jau netiek iekļauta Krievijas enerģija enerģija. Tāpat arī patērētāji sinhronizācijas pārslēgumu nejutīs.

Grobiņā elektroenerģijas pārvades tīklam šodien tiks pieslēgta Latvijā pirmā sinhronā kompensatora stacija, informēja AS "Augstsprieguma tīkls" (AST).

Pasākumā, kas sāksies plkst.11, piedalīsies klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS), ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons, AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis, Liepājas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš ("Liepājas partija"), Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Priedols (ZZS), kā arī "Siemens Energy" Ziemeļvalstu un Baltijas valstu viceprezidents Joakims Lāgerholms.

Lai nodrošinātu stabilas frekvences uzturēšanai nepieciešamo inerci energosistēmā, kā arī īsslēguma jaudu relejaizsardzību darbībai un saules, vēja elektrostaciju drošai pieslēgšanai, Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā tiek uzstādīti sinhronie kompensatori - trīs katrā valstī.

Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla gandrīz pilnībā atbilda plānam, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

"Principā programma par gandrīz 100% atbilda plānam," sacīja Irklis.

Tostarp viņš minēja, ka vienīgais neparedzētais gadījums bija sestdien, 8.februārī, kad Lietuvā viens no ģeneratoriem, kuram tobrīd bija jābūt darba kārtībā, testa laikā atslēdzās.

"Tas bija kā papildu tests, un vēl viens pierādījums tam, ka Baltijas energosistēmas ir gatavas arī izolētam darbam un kādiem negaidītiem incidentiem, kā arī spēj noturēt drošu un nepārtrauktu pakalpojumu," teica Irklis.

Viņš arī atzīmēja - tas, ko šajā projektā nevarēja līdz galam paredzēt, bija trešo pušu ietekme, taču arī šajā ziņā nedēļas nogalē netika novēroti incidenti.

Tāpat viņš norādīja, ka attiecīgajā procesā Krievija nelika šķēršļus. "Šajā atslēgšanās procesā bija nepieciešama zināma sadarbība [ar Krieviju], un šajā sadarbībā arī nekādi apgrūtinājumi vai šķēršļi netika likti," teica Irklis.

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Lai gan liela daļa enerģijas Latvijā joprojām tiek ražota, izmantojot dabasgāzi, atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars elektroenerģijas gala patēriņā ik gadu lēni, bet turpina pieaugt.

2025. gada janvārī Latvijā pie sadales un pārvades tīkliem bija pieslēgti 3452 megavati (MW) elektroenerģijas jaudu, liecina Eiropas pārvades sistēmu operatoru organizācijas ENTS-E dati. Lielāko daļu no tām veidoja jaudas, kas elektrību ražo, izmantojot ūdens resursus un dabasgāzi. Lai gan atsevišķi enerģētikas eksperti uzskata, ka dabasgāzes patēriņš tuvāko gadu laikā ievērojami nesamazināsies, Klimata un enerģētikas ministrijas mērķi ir ambiciozi - līdz 2030. gadam visu valsts elektroenerģijas patēriņu plānots nosegt, izmantojot AER.

Mērķi sasniedzami

Šobrīd, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvija procentuāli no kopējā elektroenerģijas gala patēriņa AER izmanto visvairāk, liecina jaunākie Eurostat dati. Kaspars Melnis, klimata un enerģētikas ministrs uzsver, ka mūsu valstī šis rādītājs ir pat augstāks nekā Eiropas Savienības (ES) vidējais. “2023.gadā, izmantojot AER, Latvijā tika saražoti 54,3% no nepieciešamās elektroenerģijas, Lietuvā - 36,5%, Igaunijā - 31,8%, bet vidēji ES - 42,6%. To vērtējam kā labu starta pozīciju, lai sasniegtu klimata un enerģētikas mērķus 2030. gadā. Kopumā jāsaka, ka Baltijas valstis pēdējos gados ir aktīvi attīstījušas AER sektoru, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka katrai no tām ir bijušas atšķirīgas starta pozīcijas. Latvija vēsturiski ir bijusi viena no Eiropas līderēm hidroenerģijas izmantošanā, pateicoties Daugavas hidroelektrostaciju (HES) kaskādei.

AS "Latvijas gāze" apgrozījums pagājušajā gadā bija 91,068 miljoni eiro, kas ir par 43% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmums strādāja ar peļņu 13,234 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka pērn dabasgāzes tirgos samazinājās nenoteiktība par piegādēm un gāzes cenām, bet joprojām saglabājās faktori, kas liek tirgotājiem būt proaktīviem darbībā. Piemēram, lai gan pērn martā dabasgāzes cena bija zemākā kopš 2021.gada jūnija, pēc tam cenas būtiski pieauga.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē dabasgāzes cenas, ir Eiropas Savienības (ES) regulējums, kas liek līdz konkrētā gada 1.novembrim aizpildīt gāzes krātuves līdz vismaz 90% no to jaudas. Attiecīgi dabasgāzes pieprasījums palielinās neatkarīgi no praktiskajām vajadzībām, jo tirgotājiem, tostarp "Latvijas gāzei" gāzi ir jāpērk neatkarīgi no tirgus cenas, teikts vadības ziņojumā.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Kapitāla tirgus sniedz iespēju piesaistīt investīcijas uzņēmumu izaugsmei un paplašināšanai arī ārpus Latvijas tirgus, taču valsts uzņēmumos šis potenciāls netiek pietiekami izmantots.

Turklāt vidēja termiņa plāni, kas ietverti Finanšu ministrijas ziņojuma projektā valdībai, ir ļoti pieticīgi. Tāpēc valstij piederošajiem komerciālajiem uzņēmumiem jākļūst aktīvākiem kapitāla tirgū, bet tam nepieciešami valdības un Saeimas politiķu lēmumi. Ja tas netiks darīts, nodokļu celšana kļūs neizbēgama.

Tādi uzņēmumi kā “Latvenergo”, “Attīstības finanšu institūcija Altum”, “Augstsprieguma tīkls”, “Rīgas ūdens” jau emitējuši obligācijas. Ja skatāmies uz vidēja termiņa plāniem, Finanšu ministrijas izstrādātais ziņojuma projekts valdībai “Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam” paredz ļoti pieticīgus plānus, jo akciju kotācija varētu notikt uzņēmumiem “Air Baltic Coorporation”, “Latvijas autoceļu uzturētājs” un “Rīgas namu pārvaldnieks”. Bet liels potenciāls kotēt akcijas ir arī “Latvenergo”, “Rīgas Siltums”, “Conexus Baltic Grid”, “Latvijas Mobilais Telefons”, “TET”, “Augstsprieguma tīkls”, “Latvijas Pasts” un citiem komerciālajiem uzņēmumiem, kuru īpašnieks ir valsts vai pašvaldība.

Latvijas Ilgtspējīgas pārvaldības balvu šogad saņēma VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un vides apsaimniekošanas uzņēmums AS "CleanR grupa", informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Īpašā balva par izaugsmi ilgtspējīgas pārvaldības jomā tika pasniegta apdrošināšanas kompānijai "Balcia Insurance", VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" un Valsts zemes dienestam.

VNĪ balvu saņēma nominācijā "Dažādība un vienlīdzīgas iespējas", savukārt "CleanR grupa" - nominācijā "Iesaistīto pušu vadības praktiķis".

Atzinību nominācijā "Dažādība un vienlīdzīgas iespējas" saņēma VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", savukārt atzinību nominācijā "Iesaistīto pušu vadības praktiķis" - SIA "Rīgas dzemdību nams".

Nominācijā "Atbildīga sadarbība ar partneriem" atzinību saņēma trīs uzņēmumi - kokapstrādes uzņēmums AS "Latvijas finieris", energokompānija AS "Latvenergo" un pārtikas ražotājs SIA "Orkla Latvija".

Nozaru dekarbonizācija prasa būtiskas pārmaiņas gan infrastruktūrā, gan tehnoloģijās, taču Latvijas līdzšinējais attīstības temps joprojām atpaliek no izaicinājuma mēroga, vienisprātis ir eksperti.

Mums joprojām jāpiestrādā, lai radītu skaidru redzējumu, kā dažādos enerģētikas segmentos īstenot pāreju uz ilgtspējīgām tehnoloģijām, norāda Aivars Tihane, AS Gaso valdes loceklis. Viņš atzīmē, ka bez vienotas pieejas un rīcības konsekvences pastāv risks, ka pārmaiņas notiks sadrumstaloti un nenesīs gaidīto rezultātu. Šobrīd aktuāla ir, piemēram, biometāna ražošanas nozares attīstība, jo drīzā nākotnē ir cerības uz jauniem uz ūdeņradi bāzētiem risinājumiem, atzīmē A.Tihane, aicinot nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Mēs nedrīkstam iznīcināt sistēmu, kas strādā, pirms esam radījuši ko jaunu, spriež A.Tihane, uzsverot, ka esošā infrastruktūra ir efektīva un tās vērtība ir maksimāli jāizmanto.