Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) ietilpība būtiski pārsniedz Latvijas patēriņu, un tās šī brīža piepildījums, aptuveni 56% no krātuves tehniskās ietilpības, neliecina par paaugstinātiem gāzes apgādes riskiem apkures sezonas laikā, aģentūrai LETA norādīja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).
Ministrijā skaidroja, ka, vērtējot Inčukalna PGK piepildījuma rādītājus, ir jāņem vērā, ka krātuves ietilpība būtiski pārsniedz Latvijas patēriņu apkures sezonā, un daļa no krātuves lietotājiem ir arī ārvalstu komersanti, kuri dabasgāzi krātuvē uzkrāj savu klientu apgādei vai arī tālākai pārdošanai ziemas sezonā, tāpēc krātuves piepildījuma rādītājs, kas šobrīd veido aptuveni 56% no krātuves tehniskās ietilpības, nav uzskatāms par rādītāju, kas norāda uz paaugstinātiem dabasgāzes apgādes riskiem apkures sezonas laikā.
Papildus KEM pārstāvji norādīja, ka 2025.gada iesūknēšanas sezonā dabasgāzes krātuves sistēmas operators ir noteicis arī lielāku krātuves maksimālo jaudu nekā vairākos iepriekšējos gados - piemēram, 2020.gadā krātuves tehniskā jauda bija 21,52 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, kas ir par 3,3 TWh mazāk nekā noteiktais apjoms šobrīd. Ministrijā skaidroja, ka dabasgāzes krātuves maksimālās ietilpības apjomus galvenokārt ietekmē tās ekspluatācijas režīmi iepriekšējos gados, kā arī krātuvē un pārvades sistēmā veicamo remontdarbu un rekonstrukcijas darbu grafiks un norise.
Dabasgāzes iesūknēšanas sezona šogad sākās 1.maijā, un dabasgāzes iesūknēšanas process krātuvē tuvojas noslēgumam, bet joprojām turpinās.
Šogad 29.septembrī Inčukalna PGK kopējie krājumi bija sasnieguši 14,03 TWh dabasgāzes, kas veido aptuveni 80% piepildījumu no kopējā krātuvē plānotā iesūknētā apjoma. Iesūknēšanas sezonu plānots pabeigt, piepildot krātuvi ar dabasgāzi 17,6 TWh apjomā.
Ministrijā arī skaidroja, ka dabasgāzes iesūknētie apjomi pēdējos piecos gados ir bijuši svārstīgi. Šogad līdz šim iesūknētais apjoms jau ir lielāks nekā 2022.gadā kopējais iesūknētais apjoms, kad sezonas noslēgumā bija iesūknētas 13 TWh dabasgāzes.
Par spīti tam, ka dabasgāzes iesūknētie apjomi pēdējo piecu gadu laikā ir piedzīvojuši nozīmīgas svārstības, krātuvē uzkrātais dabasgāzes apjoms ir bijis būtiski lielāks nekā Latvijas dabasgāzes patēriņš apkures sezonas laikā.
Latvijas dabasgāzes patēriņš trīs gadu laikā ir sasniedzis 6,6-7,8 TWh. Tas norāda, ka jau šobrīd Inčukalna PGK uzkrātais apjoms spēj pilnībā nosegt gan Latvijas prognozējamo patēriņu, gan arī nodrošināt lietotāju apgādi ar dabasgāzi kaimiņvalstīs.
KEM norādīja, ka potenciālais iemesls, kāpēc rezervētie apjomi krātuvē šogad ir zemāki nekā pērn, varētu būt saistīts ar to, ka vairākos iepriekšējos gados pavasarī esošie dabasgāzes apjomu pārpalikumi bija gana lieli. Tas norāda uz to, ka tirgotāju prognozes par Latvijas patēriņu bija optimistiskākas nekā faktiski tika patērēts. Rezultātā tirgotāji uz priekšdienām pielāgo patēriņa prognozes, tās samazinot.
Kā skaidroja ministrijā, var novērot, ka pakāpeniski mainās arī dabasgāzes krātuves un pārvades sistēmas lietotāju uzvedība. Proti, šogad pirmajā pusgadā ir palielinājies Latvijā pārvadītās dabasgāzes apjoms par 8% (līdz 13,9 TWh), salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Taču vienlaikus - Latvijā ir patērēta dabasgāze par 3% mazāk nekā iepriekšējā gada pirmajos sešos mēnešos.
Tas nozīmē, ka Latvija kļūst mazāk atkarīga no dabasgāzes piegādēm, daļēji dabasgāzi nomainot pret citiem enerģijas resursiem, piemēram, elektrību. Turklāt kaimiņvalstis, piemēram, Igaunija un Somija, aktīvi izmanto Latvijas infrastruktūru.
Jau ziņots, ka Inčukalna PGK septembra beigās bija iesūknētas 13,8 TWh dabasgāzes, kas ir par 25% mazāk nekā pērn septembra vidū, kad bija iesūknētas 18,6 TWh dabasgāzes.
Informācija "Conexus" mājaslapā liecina, ka 2025.gada 23.septembra dienas beigās Inčukalna PGK bija iesūknētas 13,8 TWh dabasgāzes, kas ir 54,4% no krātuves ietilpības.
Savukārt pērn septembra vidū Inčukalna PGK bija iesūknēta dabasgāze 18,6 TWh apmērā, kas veido 75% no krātuves ietilpības, bet 2023.gada septembra vidū - 19,8 TWh apmērā, kas veido 80% no krātuves ietilpības.
"Conexus" apgrozījums pērn bija 94,77 miljoni eiro, kamēr uzņēmuma peļņa pieauga līdz 38,4 miljoniem eiro.
"Conexus" ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā, kas veic krātuves infrastruktūras uzturēšanas un uzlabošanas pasākumus, realizē nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūras attīstībā, uzrauga un kontrolē krātuves stabilitāti, kā arī atbild par krātuves jaudu rezervēšanu un pārdošanu.
"Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Infrastructure Investments Europe Limited", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.
