Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Tā vien izskatās, ka beidzot pavasaris pie mums ir uz palikšanu. Un, jo laiks paliek siltāks, jo svarīgāk, lai kondicionieris būtu darba kārtībā. Tāpēc vēlamies tev sniegt noderīgu informāciju par to, kāpēc pavasarī kondicionieri vajag pārbaudīt, un ko sevī ietver kondicionieru uzpilde!

Kāpēc kondicionieris ir svarīgs ne tikai vasarā?

Daudzi autovadītāji domā, ka kondicionieris ir nepieciešams tikai karstajās vasaras dienās. Tomēr tā funkcijas ir daudz plašākas. Kondicionieris palīdz ne tikai atvēsināt salonu, bet arī cīnīties ar mitrumu un aizsvīdušiem logiem vēsā un mitrā laikā. Turklāt, regulāri lietojot kondicionieri, tiek nodrošināta gaisa cirkulācija salonā, kas palīdz uzturēt svaigu un patīkamu vidi.

Foto: Freepik.com / freepik

Auto kondicionieris ne vien sniedz komfortu karstās vasaras dienās, bet arī palīdz uzturēt optimālu salona klimatu visa gada garumā. Diemžēl daudzi autovadītāji kondicionieri ziemā neizmanto, uzskatot, ka tas nav nepieciešams. Tomēr patiesībā tā darbība ir svarīga ne tikai komfortam, bet arī automašīnas tehniskajam stāvoklim. Lai nodrošinātu ilgstošu un efektīvu kondicioniera darbību, laiku pa laikam jāveic arī kondicionieru uzpilde un diagnostika. Kāpēc? Par to varēsi uzzināt šajā rakstā!

Trīs iemesli, kāpēc ir svarīgi lietot auto kondicionieri arī ziemā

Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība (ES) un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām.

Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.

Baltijas valstīs vairāk nekā 40 vietējie uzņēmumi un privātpersonas ir tieši vai netieši pakļauti sankcijām no ES un ASV puses. Ir uzsākti arī vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem, uz robežas konstatēti tūkstošiem pārkāpumi, kā arī noteikti jau pirmie sodi, tostarp brīvības atņemšana un naudas sodi. Turklāt drīzumā gaidāma arī jauna papildu administratīvā atbildība par mazāku apmēru sankciju pārkāpumiem.

Eiropas veselības un zāļu apgādes sistēma ir ES kritiskā infrastruktūra, un par to ir jārūpējas, lai tā strādātu nevainojami, intervijā Dienas Biznesam uzsver Eiropas Veselības apgādes asociācijas ģenerāldirektors Kaspers Ernests (Kasper Ernest).

620 miljoni medicīnas preču iepakojumu dienā no 3500 ražotājiem ceļo pie 190 000 aptieku un ārstniecības iestāžu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. To nodrošina Eiropas Veselības apgādes asociācijas (European Healthcare Distribution Association (GIRP)) biedri.

Pastāstiet par asociāciju, ko tā apvieno, pārstāv, un kādi ir galvenie mērķi?

Mēs pārstāvam teju visus Eiropas veselības aprūpes produktu apgādes uzņēmumus, birojs ir Briselē, un mūsu galvenā rūpe ir, lai Eiropas likumdevējs dzirdētu nozares vajadzības. Mūsu biedri ir lieli sistēmiskie spēlētāji, kuri veic medicīnas preču un zāļu apgādi. Mūsu biedru sadarbības partneru lokā ir aptuveni 3500 ražotāji visā pasaulē. Preces tiek piegādātas aptuveni 190 000 aptieku un dažādu ārstniecības iestāžu. Ik dienu visā Eiropā mūsu biedri piegādā 620 miljonus medicīnas preču iepakojumu.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Piecas filiāles visā Rīgā, daudzu gadu pieredze, plašs riepu, disku un pakalpojumu klāsts, virkne bonusu klientiem un zinoši profesionāļi, kuriem pieejamas modernākās iekārtas – tā īsumā raksturojams uzņēmums Riepu garāža. Šajā rakstā sarunājāmies ar Riepu garāžas komercdirektoru Gintu Ulnicānu, lai uzzinātu, kā uzņēmums palīdz saviem klientiem ikdienā, kādi ir Riepu garāžas lielākie izaicinājumi, un iegūtu atbildes uz daudziem citiem jautājumiem!

Nav noslēpums, ka savus pakalpojumus piedāvājat gan privātpersonām, gan uzņēmējiem. Kā ir audzis Riepu garāžas biznesa klientu portfelis?

Tērauda kausēšanas sārņi, kurus dēvē par mākslīgo granītu, Latvijā var piedzīvot plašu lietojumu, jo ir ar augstākiem nestspējas un labākiem ilgtermiņa izturības rādītājiem nekā pārsvarā Latvijā izmantotajiem minerālmateriāliem. Uzņēmums NextStep Gravel ir gatavs piegādāt unikālo būvniecības komponentu.

Tā izmantošana ļauj samazināt būvniecības izmaksas vairākās apakšnozarēs. Tas ir jauns piedāvājums Latvijas būvmateriālu tirgū, kuru importēt nolēmis uzņēmums NextStep Gravel. Materiāls ir sertificēts Eiropas Savienībā, iekļauts Latvijas valsts ceļu specifikācijās vienlaikus ar potenciālu uz plašāku izmantošanu nozarē. Dienas Bizness par jaunā materiāla priekšrocībām, iespējām, pielietojumu un importēšanas izaicinājumiem izjautāja uzņēmuma NextStep Gravel valdes priekšsēdētāju, ķīmijas inženierzinātņu maģistri Elīnu Mežanci-Griķi.

Kad nodibinājāt uzņēmumu, un kāpēc nolēmāt importēt mākslīgo granītu, kas pēc vispārējā nosaukuma ir tēraudkausēšanas sārņi?

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Foto: Freepik.com

Ceļošana vienmēr ir kā piedzīvojums un, nenoliedzami, tā ir brīnišķīga iespēja gūt jaunu pieredzei, emocijas un neaizmirstamas atmiņas. Šobrīd arvien populārāka kļūst ceļošana ar kemperi. Kādas priekšrocības šāds transportlīdzeklis sniedz un ko ir svarīgi ņemt vērā, plānojot savu pirmo braucienu? Par to vairāk lasiet raksta turpinājumā!

Ceļojums ar kemperi: galvenie ieguvumi

Ceļošana ar kemperi var būt gana autentiska un neaizmirstama. Šādu pieredzi noteikti izbaudīs gan tie, kuriem patīk neatkarība, gan arī cilvēki, kuri dod priekšroku aktīvai atpūtai un būšanai tuvāk pie dabas.

Mūsdienīgs kemperis ir aprīkots ar visām ērtībām pilnvērtīgai dzīvošanai komfortablos apstākļos – tur ir gan virtuvīte, gan dzīvojamā zona, guļamistaba, duša un labierīcības. Nav jāraizējas par savlaicīgu naktsmītņu rezervēšanu un sabiedriskā transporta kustību sarakstiem, jo ceļojuma veids un ilgums ir atkarīgi no paša vēlmēm. Arī visas maltītes iespējams pagatavot turpat uz vietas transportlīdzeklī, tā būtiski ietaupot naudu.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

RIX Rīgas lidosta izsludinājusi atklātu konkursu par apbūves tiesības piešķiršanu pilna servisa degvielas uzpildes stacijas būvniecībai un uzturēšanai pie lidostas.

Konkursa mērķis ir izvēlēties saimniecisko izdevīgāko risinājumu pilna servisa degvielas uzpildes stacijas un ar to saistītās infrastruktūras būvniecībai un uzturēšanai. Jauna DUS ievērojami uzlabos lidostas pasažieru ērtības un ir nozīmīgs solis ceļā uz lidostas pilsētas RIX Airport City mērķtiecīgu attīstību.

Konkursa uzvarētājam tiks piešķirtas tiesības uzbūvēt un uzturēt pilna servisa degvielas uzpildes staciju Ziemeļu ielas un autoceļa P133 krustojumā.

Saskaņā ar nolikumu degvielas uzpildes stacijai jāstrādā 24 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā un jānodrošina degvielas uzpilde vieglajām un kravas automašīnām, elektrouzlādes iespēja, tirdzniecības un ēdināšanas zona, automzagātava un kravas automašīnu stāvvieta.

Liepājā, Grīzupes ielā 3, plānots izveidot aukstā metāla specelementu ražotni, informēja Liepājas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde.

No šodienas līdz 5.septembrim publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai nodots lokālplānojums un Vides pārskats, kas izstrādāts nekustamajam īpašumam Grīzupes ielā 3. Tajā paredzēts grozīt teritorijas izmantošanas veidu uz rūpniecisko apbūvi, kas ļautu šajā teritorijā izveidot aukstā metāla specelementu ražotni.

Lokālplānojums izstrādāts, atsaucoties uzņēmuma SIA "Moda it" ierosinājumam zemesgabalā Grīzupes ielā 3 izveidot metālapstrādes rūpnīcu, tādējādi īpašumā attīstot iecerēto uzņēmējdarbību.

Kā skaidro Freidenfelde, lokālplānojums paredz mainīt teritorijas plānojumā noteikto teritorijas izmantošanu atbilstoši aktuālajām ekonomiskās attīstības vajadzībām - pašlaik teritorijas plānojumā noteikto (atļauto) izmantošanu mainot no tehniskās apbūves teritorijas uz rūpnieciskās apbūves teritoriju. Tāpat plānojumā izvērtētas un iekļautas transporta infrastruktūras un apbūves attīstības vajadzības un iespējas.

Latvijā ik gadu tiek renovēts salīdzinoši neliels ēku skaits, taču pēdējos gados vērojamas pozitīvas tendences, tajā skaitā arvien vairāk tiek domāts arī par veselīga mikroklimata nodrošināšanu mājokļos.

Viens no veidiem, kā iespējams veicināt ēku ilgmūžību un energoefektivitāti, ir pilnvērtīga siltummezglu automātikas iespēju izmantošana, norāda Kalvis Kalniņš, AS Rīgas Siltums valdes loceklis. Gudra siltummezgla pārvaldība nozīmē ne tikai lielāku komfortu, bet arī ilgtspējīgu energoresursu izmantošanu, mājokļa aizsardzību, veselīgāku mikroklimatu un ilgtermiņa ekonomiju, atzīmē K.Kalniņš. Viņš atgādina, ka, lai gan šobrīd apkures sezona jau praktiski noslēgusies, mūsdienu siltummezgli automātiski pielāgojas āra gaisa temperatūrai, ļaujot arī vasarā saglabāt apkures režīma iespēju gaidīšanas režīmā.

Risinājums pielāgojas

Pēdējā laikā arvien vairāk ēku īpašnieku izvēlas arī vasarā neatslēgt apkuri, ļaujot siltummezglam strādāt pēc vajadzības, tādā veidā sabalansējot dzīvokļu īpašnieku maksātspēju un komforta līmeni telpās, stāsta K.Kalniņš. “Turklāt svarīgi atzīmēt, ka gaidīšanas režīmā siltumenerģija netiek patērēta, jo apkure tiek aktivizēta tikai tad, kad āra gaisa temperatūra noslīd zem noteiktās robežvērtības, ļaujot saglabāt pastāvīgu komforta temperatūru dzīvoklī. Šis risinājums ir īpaši piemērots Latvijas klimatam, kad gan pavasarī, gan brīžiem arī vasarā iespējamas krasas temperatūras svārstības,” teic K.Kalniņš, atzīmējot, ka šobrīd automatizētie siltummezgli ir uzstādīti praktiski visās Rīgas ēkās, kas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai.

Mūsdienu mājsaimniecība nav iedomājama bez uzticamas un funkcionālas sadzīves tehnikas, taču jaunu ierīču iegāde var būt finansiāli apjomīgs ieguldījums, kas vienlaikus atstāj arī pēdas nospiedumu uz apkārtējo vidi. Aprites ekonomikas principi un ilgtspējīgs patēriņš kļūst par arvien nozīmīgāku jautājumu sabiedrībā, piedāvājot gudras alternatīvas, piemēram, iegādāties tehniku ar nelieliem vizuāliem defektiem vai mazlietotas, atjaunotas ierīces.

Kādas ierīces pieejamas “Zaļa izvēle” preču kategorijā un kāpēc vērts iegādāties sadzīves tehniku ar maznozīmīgiem defektiem, raksta turpinājumā stāsta sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Kāpēc apsvērt sadzīves tehnikas iegādi ar vizuāliem defektiem?

Ierīces ar vizuāliem defektiem ir jauna, nelietota sadzīves tehnika, kurai ir nelieli kosmētiski bojājumi, piemēram, skrāpējumi vai buktes. Šāda izvēle ir finansiāli ļoti izdevīga, jo defekti nekādā veidā neietekmē ierīces funkcionalitāti, taču to cena var būt pat par vairākiem desmitiem procentu zemāka.

Šie vizuālie trūkumi visbiežāk rodas preču transportēšanas vai pārvietošanas laikā noliktavās, un tie neietekmē ne iekārtas tehnisko stāvokli, ne tās kalpošanas ilgumu. Izvēloties šādu tehniku, pircējs ne tikai ietaupa līdzekļus, bet arī sniedz savu ieguldījumu vides saudzēšanā. Tā vietā, lai šīs ierīces tiktu norakstītas vai utilizētas tikai nelielu skrāpējumu dēļ, tās nonāk pilnvērtīgā apritē, samazinot saražoto atkritumu apjomu un resursu patēriņu, kas būtu nepieciešams jaunas preces ražošanai.

Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Mākslīgais intelekts (MI) atņems mums darba vietas, tas aizstās vienu vai otru profesiju – šie ir apgalvojumi, kas pēdējā laikā izskan aizvien vairāk, runājot par MI ietekmi uz darba tirgu.

Pavisam nesen “Microsoft” publicēja sarakstu ar 40 profesijām, kuras, visticamāk, tuvākajos gados aizstās MI, izceļot, ka riska grupā ir speciālisti, kuri strādā ar tekstiem, komunikāciju un informācijas apstrādi. Taču svarīgi saprast, ka MI radīs arī jaunas darba vietas, un saskaņā ar ekspertu aplēsēm kopējā bilance būs pozitīva.

Par 7% vairāk darba vietu

Pasaules Ekonomikas foruma (World Economic Forum) ziņojumā par globālajām darba tirgus attīstības tendencēm “Future Jobs Report 2025” īpaša uzmanība pievērsta arī MI ietekmei uz nodarbinātību tuvāko piecu gadu laikā. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam digitalizācijas, tostarp arī MI ietekmē tiks radīti 170 miljoni jaunu darba vietu, bet izzudīs 92 miljoni. Tātad pieaugums būs 78 miljoni darba vietu jeb aptuveni 7%. Lielākā daļa darba vietu (aptuveni 938 miljoni) saglabāsies nemainīgas, kas nozīmē - neraugoties uz tehnoloģiju un citu faktoru radītajām pārmaiņām, lielākā daļa cilvēku turpinās strādāt savās nozarēs.

Katru gadu 1. oktobrī notiek pensiju indeksācija – tas nozīmē, ka šī brīža pensionāru valsts pensiju apmērs tiek pārskatīts un palielināts, ņemot vērā inflāciju un daļēji arī algu pieaugumu valstī. Šī sistēma ir ieviesta, lai seniori nezaudētu pirktspēju laikā, kad dzīves dārdzība pieaug, piemēram, sadārdzinās pārtika, komunālie maksājumi vai medikamenti.

Taču ir kāds salīdzinoši maz zināms fakts, proti, pensijas indeksē tikai līdz noteiktai robežai. Šogad tie ir 1488 eiro un tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuru valsts pensija pārsniedz šo summu, tiek indeksēta tikai daļa (līdz šiem 1488 eiro), bet viss, kas ir virs šīs robežas, netiek aizsargāts pret pirktspējas mazināšanos un naudas vērtības nezaudēšanu. Tas nozīmē, ka mazo pensiju saņēmēji ir ieguvēji, jo viņiem tiek pielāgota visa pensija. Turpretī lielo pensiju saņēmēji ir zaudētāji, jo daļa ienākumu netiek aizsargāta pret inflāciju, un ar katru gadu šī daļa kļūst relatīvi mazāk vērtīga.

Kā tas strādā – praktisks piemērs

Kā piemēru ņemsim cilvēku, kura apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem. Ar to saprot darba stāžu un sociālo iemaksu periodu – proti, gadus, kuros cilvēks ir strādājis un no algas maksātas iemaksas pensiju kapitālam. Jo ilgāk iemaksas veiktas, jo lielāks ir apdrošināšanas stāžs, un tas tieši ietekmē gan pensijas apmēru, gan arī to, kāds indeksācijas koeficients tiks piemērots. Šogad vecuma pensijām ar šādu stāžu piemēros indeksu 1,0635, kas nozīmē, ka pensija palielināsies par 6,35%. Tas nozīmētu, ka, ja pensija ir 1400 eiro, tad tā tiek indeksēta pilnā apmērā un būtu 1488,90 eiro (1400 € × 1,0635). Savukārt, ja pensija ir 1600 eiro, tad indeksācija tiek piemērota tikai līdz 1488 eiro un pēc indeksācijas pensija būtu 1694,97 eiro (1488 € × 1,0635 + 112 € * 1,00) - nevis 1701,60 €, kā būtu, ja indeksācija attiektos uz visu summu). Rezultātā šis cilvēks zaudē gandrīz 100€ gadā.

Mūsdienās cilvēki darbā meklē ko vairāk nekā tikai atalgojumu – aizvien svarīgāk, lai darbs būtu jēgpilns, ar iespējām augt un pilnveidoties, kā arī darba devēja attieksme un klimats kolektīvā.

Personāla atlases uzņēmuma “Alma Career Latvia” šogad veiktā aptauja liecina, ka 72% strādājošo apsver domu par darba maiņu, tomēr tikai trešdaļa no viņiem sper reālus soļus šajā virzienā, un tas liek aizdomāties, kas mūs attur no pārmaiņām, kuras vēlamies? Viens no elementiem, bez kura reti iedomājama karjeras maiņa, ir darba intervija. Daudzi to joprojām uztver kā eksāmenu, kurā jāatbild pareizi, jāiztur pārbaudījumi un jānokļūst nākamajā kārtā, lai gan realitātē veiksmīgākās intervijas nav formāla atlase, bet atklāta, vienlīdzīga un jēgpilna saruna starp cilvēkiem, kuri vēlas saprast, vai viņiem ir kopīgi mērķi un vērtības.

Intervija nav viktorīna

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir dzīvotspējīga biznesa ideja un spēcīga komanda, domā Jānis Kuļikovskis, tirdzniecības uzņēmuma Linen (SIA L.J. LINEN) valdes priekšsēdētājs.

Ja tu patiesi tici, tam ko tu dari, tas vienmēr izdosies, spriež J.Kuļikovskis, piebilstot, ka ticību saviem spēkiem var arī vienkārši pārbaudīt. Ja idejas vārdā esi gatavs uz spēles likt visu, kas tev pieder, tad esi izvēlējies pareizo ceļu. Ja savukārt rodas kaut mazākās šaubas, tad, iespējams, intuīcija jau tev saka priekšā, ka pastāv zināmi riski, skaidro LINEN valdes priekšsēdētājs, nenoliedzot, ka būtisku lomu uzņēmuma veiksmes stāstā spēlē arī komanda.

Novērtē izglītību

Bērnībā sapņoju kļūt par iekārtu mehāniķi, atminas J.Kuļikovskis. “Tajā laikā man tēvs bija rupnīcas Kurzemes atslēgas direktors, tāpēc diezgan bieži viesojos viņa darbavietā. Vēl šodien atmiņā spilgti palikusi darbnīcu eļļas smaka un mūsu kopīgi pavadītais laiks, labojot Padomju savienības automašīnas. Lai gan līdz pat šim brīdim savu bērnības sapni nekad pat neesmu mēģinājis piepildīt, šis periods man daudz ko iemācīja. Jau agrā bērnībā tiecos pēc izcilības, tāpēc, arī izvēloties izglītības iestādes, priekšroku vienmēr devu labākajām skolām. Savu ceļu sāku Rīgas Valda Zālīša sākumskolā, pēc tam nonācu Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, bet bakalaura un maģistra grādus ieguvu Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga), kam sekoja arī studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Izglītībai manā dzīvē vienmēr ir bijusi ļoti liela nozīme, tāpēc novērtēju, ka man ir bijusi tā iespēja mācīties prestižākajās Latvijas skolās un zināmā mērā nemitīgi sevi izaicināt,” atzīst J.Kuļikovskis, kurš savu profesionālo karjeru sāka jau vidusskolas laikos, kad darbojās mammas Līvijas tirdzniecības uzņēmumā.

Biznesa un inovāciju veiksmes stāsts bieži sākas ar spēju atrast savu nišu - problēmu, kuru citi vēl nav pamanījuši vai spējuši atrisināt, uzskata Gatis Vectirāns, militāro tehnoloģiju ražošanas uzņēmuma NATRIX līdzdibinātājs.

Biznesa veiksmes pamatā, īpaši inovāciju attīstībā aizsardzības nozarē, ir nevis vienkārša pieprasījuma apmierināšana, bet gan spēja izprast problēmātikas būtību. Ja izdodas ieraudzīt šo mazo caurumiņu sienā un paredzēt tā neizbēgamu paplašināšanos, risinājuma izstrāde kļūst ievērojami vienkāršāka - atliek izveidot komandu, piesaistīt investorus un sākt īstenot ideju. Konkurences priekšrocība rodas tad, ja esi gatavs piedāvāt risinājumu ātrāk par citiem, jo esi laicīgi pamanījis un sapratis tirgus vajadzību, atzīmē NATRIX platformas radītājs.

Darbā vajadzīga brīvība

Bērnībā vēlējos kļūt par šefpavāru vai mākslinieku, atminas G.Vectirāns. “Man ļoti patika darboties virtuvē un gatavot, bet skolā labākās atzīmēs parasti saņēmu tieši zīmēšanā, tāpēc profesijas izvēle man bija liela dilemma. Pēc ilgām pārdomām, tomēr lēmu par labu mākslai un radošajai industrijai. Mākslas pamatus un spēju domāt ārpus kastes apguvu Jāņa Rozentāla Mākslas vidusskolā, pēc tam iestājos Kultūras koledžā, kur studēju kultūras menedžmentu, bet bakalaura un maģistra grādu ieguvu Latvijas mākslas akadēmijā (LMA). Vienlaikus manā dzīvē vienmēr klātesoša bija arī militārā sfēra. Jau kopš vienpadsmit gadu vecuma biju iesaistīts tēva vadītajā jaunsargu kustībā, kā ietekmē militārā fona klātbūtne vienmēr caurstrāvoja arī manu radošo dzīvi. Tur arī meklējami pirmie impulsi NATRIX bezpilotu kaujas platformas idejas izstrādei,” atzīst G.Vectirāns, kurš pirmo darba pieredzi ieguva jau vidusskolas laikos.

Iespējams, ja Jānis Pliekšāns (Rainis) dzīvotu šajos laikos, viņa spārnotā frāze “pastāvēs, kas mainīsies” varētu arī skanēt apmēram kā virsrakstā. Attīstoties kreditēšanas nozarei, mākslīgais intelekts (MI) nav tikai papildu rīks, ko uzņēmumi var izmantot dažādu procesu automatizācijai. MI ir pārveidojošs spēks, kas fundamentāli maina veidu, kā šodien tiek plānots viss kreditēšanas cikls un kas apgāž ierastās kreditēšanas paradigmas.

Iespējas klientu izvērtēšanas procesā

Lai gan modernas klientu maksātspējas izvērtēšanas sistēmas prot dažu sekunžu laikā izanalizēt vairākus simtus un dažkārt pat tūkstošus kritēriju, piemēram, kredītvēsturi, publiskās datubāzes, darījumu vēsturi, nodarbinātību, arī pieteikuma iesniegšanas laikā izmantotās viedierīces, MI paver iespēju iet vēl dziļāk. Jau šobrīd finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un bankas savos klientu izvērtēšanas algoritmos ar MI palīdzību rod veidus, kā analizēt kredīta pieteicēja uzvedības modeļus, izdevumu paradumus, un citkārt arī novērtēt pieteicēja piedāvātās ķīlas vērtību atbilstoši publiskajiem tirgus datiem. Šī visaptverošā analīze ļauj aizdevējiem ieskatīties mazliet tālāk aspektos, kas ir ārpus kredītbiroju datu bāzēm un banku kontu pārskatiem. Rezultātā tā ir iespēja identificēt kredītspējīgas personas, kurām varbūt nav plašas kredītvēstures, bet kurām ir pietiekami un regulāri ienākumi, lai sekmīgi izpildītu uzņemtās saistības. Raugoties uz savu pieredzi, Wandoo Finance klientu datu apstrādē MI izmanto, lai izstrādātu parametrus risku izvērtēšanai un meklējot dziļākas sakarības klienta uzvedības un paradumu analīzē. Šobrīd vairāk nekā 90% no lēmumiem par kredītu izsniegšanu mūsu uzņēmumā pieņem automātiski algoritmi. Šāda pieeja palīdz krietni ietaupīt uz cilvēkresursu noslodzi un arī ievērojami uzlabo uzņēmuma kredītportfeļa kvalitāti.

Jorģa Zemitāna tilta būvdarbi norit, apsteidzot plānu, informēja Rīgas domē.Aprīļa beigās noslēgts pārbūves pirmais posms, kura laikā atjaunota pārvada vidusdaļa. Pašlaik sākta tilta labās puses pārbūve.

Pirmā darbu posma laikā pārvada vidusdaļa tika demontēta līdz pat laiduma sijām, pēc tam veikta betona iestrāde, deformācijas šuvju un hidroizolācijas izbūve, kā arī ieklāts asfaltbetons.Paralēli tilta apakšdaļā tika pastiprināti balstu rīģeļi, apbetonēti starpbalsti, veikta laiduma tīrīšana un remonts. Tāpat uz pārvada ir uzstādīti arī pagaidu trolejbusu kontakttīklu balsti, lai nodrošinātu nepārtrauktu trolejbusu kustību un būtu iespēja veikt esošo stabu demontāžu un jaunu izbūvi.

Pārbūvēta brauktuves konstrukcijas vidusdaļa no Aleksandra Čaka un Pērnavas ielas krustojuma līdz tilta laidumam. Uzsākta arī ietvju konstrukciju pārbūve gan krustojumā, gan ārpus tā un ietvju bruģēšanas darbi.

Latvijas atkrastes teritorijā iespējams uzstādīt aptuveni 15, bet iekšzemē – vēl trīs līdz četrus gigavatus (GW) vēja jaudu, kas spētu saražot ap 60 teravatstundām (TWh) elektroenerģijas gadā, norāda Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore.

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas patēriņš ir apmēram 7 TWh gadā, tas nozīmē, ka vēja parku potenciāls gandrīz deviņas reizes pārsniedz patēriņu, atzīmē I.Boreiko. Mums tas ir jāizmanto, nevis jāturpina importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm! Latvenergo aprēķini liecina, ka gadā Baltijas valstis par importēto enerģiju samaksā apmēram vienu miljardu eiro, taču šo enerģiju mēs veiksmīgi varam saražot arī pašu spēkiem, pārliecināta ir I.Boreiko. Tādā veidā tiktu veicināta gan Baltijas un Latvijas ekonomiskā izaugsme un enerģētiskā drošība, gan sniegts būtisks ieguldījums mūsu valsts attīstībā.

Šobrīd Latvijā, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), tiek saražota aptuveni puse no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Uz ko mums vajadzētu tiekties?

Liela daļa Latvijas uzņēmēju šobrīd ir kredītsaistībās, kuru reālās izmaksas būtu iespējams samazināt, pārskatot līgumu vai mainot finansētāju, norāda Arturs Geisari, “Oferta Finance” idejas autors.

Daudzi uzņēmēji joprojām nezina, ka viņiem ir iespēja pārskatīt kredītlīguma nosacījumus, samazinot gan procentu likmes, gan arī aizdevumu izmaksas kopumā, stāsta A.Geisari. “Komersantiem nereti ir sarežģīti izsekot un detalizēti izprast, kāds ir EURIBOR un kā tas ietekmē viņu kredītus, un bankas šo situāciju mēdz izmantot. Kad palielinās EURIBOR bāzes likmes, bankas reizēm paaugstina arī savas procentu likmes, taču, kad situācija ir pretēja - bieži vien pārskatīšana netiek veikta. Statistikas dati liecina, ka 2024. gadā EURIBOR piedzīvoja lielāko kritumu pēdējo 12 gadu laikā, kas nozīmē, ka teorētiski kredītu izmaksām būtu jāsamazinās, taču realitātē aina ir nedaudz citādāka. Neviena banka nezvanīs saviem klientiem un neteiks, ka vēlas piemērot zemāku likmi, tāpēc uzņēmējiem jābūt proaktīviem,” aicina A.Geisari, uzsverot, ka šādos gadījumos var palīdzēt arī kredītu brokeri.