Jaunākais izdevums

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir dzīvotspējīga biznesa ideja un spēcīga komanda, domā Jānis Kuļikovskis, tirdzniecības uzņēmuma Linen (SIA L.J. LINEN) valdes priekšsēdētājs.

Ja tu patiesi tici, tam ko tu dari, tas vienmēr izdosies, spriež J.Kuļikovskis, piebilstot, ka ticību saviem spēkiem var arī vienkārši pārbaudīt. Ja idejas vārdā esi gatavs uz spēles likt visu, kas tev pieder, tad esi izvēlējies pareizo ceļu. Ja savukārt rodas kaut mazākās šaubas, tad, iespējams, intuīcija jau tev saka priekšā, ka pastāv zināmi riski, skaidro LINEN valdes priekšsēdētājs, nenoliedzot, ka būtisku lomu uzņēmuma veiksmes stāstā spēlē arī komanda.

Novērtē izglītību

Bērnībā sapņoju kļūt par iekārtu mehāniķi, atminas J.Kuļikovskis. “Tajā laikā man tēvs bija rupnīcas Kurzemes atslēgas direktors, tāpēc diezgan bieži viesojos viņa darbavietā. Vēl šodien atmiņā spilgti palikusi darbnīcu eļļas smaka un mūsu kopīgi pavadītais laiks, labojot Padomju savienības automašīnas. Lai gan līdz pat šim brīdim savu bērnības sapni nekad pat neesmu mēģinājis piepildīt, šis periods man daudz ko iemācīja. Jau agrā bērnībā tiecos pēc izcilības, tāpēc, arī izvēloties izglītības iestādes, priekšroku vienmēr devu labākajām skolām. Savu ceļu sāku Rīgas Valda Zālīša sākumskolā, pēc tam nonācu Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, bet bakalaura un maģistra grādus ieguvu Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga), kam sekoja arī studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Izglītībai manā dzīvē vienmēr ir bijusi ļoti liela nozīme, tāpēc novērtēju, ka man ir bijusi tā iespēja mācīties prestižākajās Latvijas skolās un zināmā mērā nemitīgi sevi izaicināt,” atzīst J.Kuļikovskis, kurš savu profesionālo karjeru sāka jau vidusskolas laikos, kad darbojās mammas Līvijas tirdzniecības uzņēmumā.

“Vecāki man nekad neļāva vienkārši laiskoties. Ja bija brīvlaiks, man bija jāstrādā - laukos vai pie mammas. Atceros grūtos vasaras rītus, kad citi mana vecuma draugi un paziņas gāja spēlēt futbolu vai palika mājās gulēt, bet man bija jābrauc strādāt. Lai arī cik skarbi tas neizklausītos, jāatzīst, ka šis laiks man daudz ko deva. Es iemācījos mīlēt darbu un apguvu sarunu vešanas prasmes - tas ir visdārgākais mantojums no mammas, kura jau diezgan agrā vecumā mani bieži ņēma līdzi, kad tikās ar klientiem. Papildus tam jau laicīgi tiku mācīts, ka, kaut ko pārdodot, ir jāpārliecinās, ka pircējam tas palīdzēs - jābūt drošam, ka, darot savu darbu, tu sniedz kādam labumu vai neapšaubāmi radi pievienoto vērtību. Ir ļoti svarīgi, kā tu naudu nopelni, nevis kā tu to tērē,” uzskata LINEN valdes priekšsēdētājs.

Visu rakstu lasiet 29.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Lauksaimniecība

Linen apgrozījums pieaudzis par 11,6 miljoniem eiro

Db.lv,10.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovatīvs barības un izejvielu tirdzniecības uzņēmums Linen veiksmīgi noslēdzis 2024. gadu, demonstrējot ievērojamu izaugsmi un nostiprinot savas pozīcijas globālajā tirgū. Uzņēmuma neto apgrozījums pieaudzis par 11,6 miljoniem eiro, sasniedzot 46,94 miljonus eiro, savukārt neto peļņa sasniegusi 2,42 miljonus eiro, kas ir būtisks kāpums salīdzinājumā ar 2023. gadu.

Aizvadītajā gadā Linen (SIA “L.J. Linen”) pārdeva rekordlielu apjomu produkcijas – 132 tūkstošus tonnu, kas veido 10 % no kopējā konkrētās produkta grupas eksporta no Eiropas Savienības. Tāpat uzņēmums paplašināja savu darbību, izveidojot trīs jaunas meitas sabiedrības Āzijā un Latīņamerikā, kas kalpos par pamatu turpmākai attīstībai šajos reģionos.

“2024. gada rezultāti apstiprina, ka mūsu stratēģija – fokusēšanās uz ilgtspējīgu izaugsmi un jaunu tirgu apgūšanu – ir nesusi panākumus. Mēs esam spējuši kāpināt pārdošanas apjomus, vienlaikus saglabājot stabilitāti mainīgajos globālajos tirgus apstākļos. Šie sasniegumi ir iespējami, pateicoties mūsu profesionālajai komandai, kas neatlaidīgi strādā, lai nodrošinātu klientiem uzticamu un efektīvu piegādes procesu inovatīvā un mūsdienu biznesa videi atbilstošā manierē. Mēs mērķtiecīgi paplašināmies dažādos reģionos un galvenokārt ārpus Eiropas Savienības, kas palielina mūsu noturību pret globālo nenoteiktību, līdz ar to neesam atkarīgi no vienas valsts vai reģiona. Tikpat būtiski ir arī tas, ka mēs starptautiskajā tirgū piedāvājam preces, kas ir pārtikas ķēdes pats sākums – pieprasījums pēc tām ir stabilāks salīdzinājumā ar citiem svārstīgiem produktiem, kā, piemēram, naftas produktiem, kas, savukārt, nepārtraukti ietekmē globālo tirgu,” uzsver Jānis Kuļikovskis, Linen valdes priekšsēdētājs.

Lauksaimniecība

Linen plāno jaunu obligāciju emisiju

Db.lv,13.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Linen (SIA “L.J.Linen”) tuvākajā laikā plāno atgriezties kapitāla tirgū ar jaunu obligāciju programmu ar mērķi nodrošināt dinamiski augošā uzņēmuma ilgtermiņa attīstības un finanšu stratēģijas īstenošanu.

Obligāciju emisija ir plānota slēgtā piedāvājuma formātā, un pēc emisijas obligācijas plānots iekļaut Nasdaq First North biržas sarakstā. Linen ir noslēdzis līgumu ar Latvijas vadošo investīciju banku Signet Bank kā emisijas organizatoru.

Jaunā obligāciju programma ir loģisks turpinājums 2022. gadā realizētajai pirmajai starptautiskā uzņēmuma obligāciju emisijai, kura piesaistīja lielu investoru interesi, un obligācijas tika atmaksātas jau pirms dzēšanas termiņa. Šī pieredze Linen kalpojusi kā vērtīgs pamats uzticības veidošanai ar investoriem, un ir skaidrs apliecinājums uzņēmuma finansiālajai disciplīnai, stabilitātei un atbildīgai attieksmei pret saistībām. Obligāciju emisijas rezultātā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma apgrozāmā kapitāla palielināšanai, kas ļaus būtiski palielināt apgrozījumu jau esošajos tirgos. Izaugsmes pamatā ir mērogojama, modernizēta un finansiāli disciplinēta darbība.

Ekonomika

Rīga gatavojas uzņemt pasaules līmeņa nozares profesionāļus: notiks EFPRA 2025 kongress

Db.lv,23.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 4. līdz 7. jūnijam Rīgā norisināsies starptautiskās Eiropas tauku pārstrādes un dzīvnieku blakusproduktu pārstrādātāju asociācijas EFPRA (European Fat Processors and Renderers Association) 23. kongress, kas Latvijā pulcēs vairāk nekā 500 nozares profesionāļus no visas pasaules.

Šis ir gada nozīmīgākais notikums dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (DZIB) nozarē, kur vienkopus satiekas politikas veidotāji, zinātnieki, uzņēmēji un nozares līderi, lai diskutētu par aktualitātēm un nākotnes attīstību.

Kongresa programma ir veltīta ilgtspējīgai attīstībai, inovācijām un normatīvās vides izmaiņām dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (DZIB) un barības ražošanas jomā. Tās centrā būs tādi jautājumi kā dzīvnieku tauku izmantošana atjaunojamās enerģijas ražošanā Eiropas Savienības (ES) Atjaunojamās enerģijas direktīvas (RED) kontekstā, ES normatīvo aktu saskaņošana ar Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (WOAH) standartiem, alternatīvo proteīnu izmantošanas iespējas un attīstība barības sastāvā, kā arī inovācijas ūdensdzīvnieku barībā un izaicinājumi, ar ko saskaras Eiropas ādas pārstrādes nozare. Kongresā uzstāsies augsta līmeņa eksperti no Eiropas Komisijas (DG SANTÉ), Eiropas Lopbarības ražotāju federācijas (FEFAC), Milānas Universitātes (Università degli Studi di Milano), Cotance, Kevins Makgīnijs (Kevin McGeeney), SCB Group izpilddirektors, kā arī tiks prezentēts EFPRA ikgadējais nozares pārskats.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB,29.04.2025

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā ieviestās izmaiņas polimēru iepakojuma apsaimniekošanā ir būtiski palielinājušas pārstrādājama plastmasas iepakojuma izmantošanu, taču šīs sfēras aprites ekonomiku ietekmē naftas cenu svārstības un iepakojuma ražošanā izmantojamo materiālu pārstrādes īpašības.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis. Viņš atzīst, ka līdz tam ražotājiem (tirgotājiem) nebija tiešas — finansiālas – motivācijas pievērsties plastmasas iepakojuma jautājumiem un izmantot (cik vien tas iespējams) pārstrādājamu iepakojumu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 29.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Finansēs neaizsargātākie ir jaunieši un sievietes

Tēma

Apbrīnojams progress ēnu ekonomikas samazināšanā

Aktuāli

Trūkst jaunu vecāku, trūks arī bērnu

Finanses

Cik sekmīgs ir bijis finanšu sektora kapitālais remonts?

Diskusija

Zemes resursi jāizmanto jēgpilni

Tehnoloģijas

62% vadītāju mākoņpakalpojumos visaugstāk novērtē kopīgas strādāšanas iespēju

Db.lv,18.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopdarbs, attālinātā darba iespējas un ātrāka informācijas aprite uzņēmumā ir trīs galvenās priekšrocības, kādas Latvijas uzņēmumu vadītāju skatījumā sniedz mākoņpakalpojumi.

Šo un citu argumentu dēļ kā privātās kompānijās, tā valsts pārvaldes iestādēs lietoto ārējos serveros bāzētu programmu īpatsvars turpina pieaugt.

Ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrots, ka mākoņpakalpojumu piedāvātās kopdarba iespējas novērtē jau 62% no visiem respondentiem. Dažādas kopdarba sistēmas patiešām mainījušas strādāšanas veidu neskaitāmās darbavietās. Iepriekš piekopto dokumentu pārsūtīšanu aizstājušas dokumentu platformas, kurām ikviens strādājošais var pieslēgties no sava datora vai mobilās ierīces, un papildināt ar savu pienesumu. Rezultātā visi kolēģi redz izmaiņas reālā laikā un var aplūkot dokumentu aktuālo versiju. Otrā nozīmīgākā priekšrocība ir attālinātā darba iespēja, ko novērtē 57% aptaujāto. Ja darbavieta izmanto mākoņpakalpojumu, darbiniekiem vairs nav obligāti jādodas uz biroju, jo darbam nepieciešamajām platformām tie spēj piekļūt arī attālināti. Tas nodrošina arī ātrāku informācijas apriti, ko augstu novērtē 53% respondentu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu uz nākamajiem trīs gadiem pārvēlēts zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" valdes loceklis Andris Bite, informēja LDDK.

Sapulcē piedalījās 118 darba devēju pārstāvji, kuri ievēlēja arī 14 padomes locekļus.

LDDK padomē līdzās Bitem uz turpmākajiem trīs gadiem ievēlēti SIA "Laflora" valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, AS "SAF Tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un SIA "Latvijas Mobilais telefons" prezidents Juris Binde.

Tāpat padomē darbosies AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, AS "Olpha" padomes priekšsēdētājs Jānis Buks, Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un AS "CleanR Grupa" padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Padomē ievēlēta arī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone, Latvijas Privātās un iespējkapitāla asociācijas valdes loceklis Edgars Pīgoznis, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks, SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieks Ansis Zeltiņš un Rīgas Tehniskās universitātes attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB,01.04.2025

Dalies ar šo rakstu

Tehnikas nomas uzņēmums Storent gatavojas iegādāties uzņēmumu ASV, tādējādi īstenojot nozīmīgu attīstības lēcienu, vienlaikus Baltijā un Ziemeļvalstīs, turpinot nomājamās tehnikas atjaunināšanu, digitālo risinājumu plašāku izmantošanu un esošo saistību refinansēšanu, īstenos jaunu obligāciju emisiju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta tehnikas nomas AS Storent Holding līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Pavlovs, norādot, ka nomas bizness ir kapitālietilpīgs — lai augtu, ir jāspēj piesaistīt finansējums jaunas tehnikas iegādei.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Ar nekvalitatīvu preci saskāries katrs ceturtais

Tēma

Administratīvi teritoriālā reforma tika veikta, balstoties uz aplamiem pieņēmumiem

Aktuāli

Vecāki Latvijā zaudēt darbu nedrīkst

Enerģētika

Latvijai ir milzīgs vēja enerģijas potenciāls. Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore

Bankas

RIB kāpina jaudu uzņēmumu kreditēšanas jomā. Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #18

DB,06.05.2025

Dalies ar šo rakstu

Investējot 4,2 miljonus eiro jaunā laboratorijā, SIA Centrālā laboratorija ievērojami – par 25% – palielinājusi rezultātu sagatavošanas ātrumu, pieaugusī testēšanas kapacitāte ļauj stundā veikt līdz pat 5000 testu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanas SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.maija numurā lasi:

Statistika

Eiropas preces spītē tarifu paziņojumiem

Tēma

Latvijā slepkavību līmenis – stabili augsts

Finanses

Latvija — dārgākā Baltijā

Tirdzniecība

Kurši dibinās akciju sabiedrību

Birokrātijas mazināšana

Birokrātijas mazināšanai 360 grādu skatījums

Ilgtspēja

Jāveicina ēku ilgmūžība un energoefektivitāte

Tehnoloģijas

Mērķē kļūt par vadošo viesabonēšanas eSIM pārdevēju Ziemeļeiropā

Portrets

Jevgenija Kiseļova, Colliers Baltics partnere

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #9

DB,04.03.2025

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotāja Stenders bijušais līdzīpašnieks Jānis Bērziņš atkal kopā ar ģimeni izveidojis biznesu un atkal tirgo produktu ar derīguma termiņu, lai gan reiz nosolījies tādā vairs nemesties. Beķerejai Bazaar bakery nesen apritējis pirmais gads, kura laikā apgrozīts jau teju miljons eiro.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.marta numurā lasi:

Statistika

Nodokļos iekasē vairāk, bet ne tik, cik plāno

Tēma

Rīgā īpašuma nodokļu slogs novirzās uz iedzīvotāju mājokļiem

Aktuāli

Rīgas pašvaldība kļūst trūcīgāka

Infrastruktūra

Droša, jaudīga un iekļaujoša digitālā Latvija. Ģirts Ozols, LVRTC valdes priekšsēdētājs

Meža nozare

Lēnām atgūst zaudēto

Finanses

Eleving Group obligāciju piedāvājums ekspertu skatījumā

Portrets

Justs Nekrošus, Møller Baltic Import (MBI) izpilddirektors

Brīvdienu ceļvedis

Silvija Ozola, izdevniecības MontMasca vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #16

DB,22.04.2025

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstību pēdējos gados ietekmējuši gan globālie notikumi - Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskie satricinājumi -, gan nacionālā vides politika ar augošu dabas resursu nodokli un valsts zaļo mērķu kursu, bet perspektīvā jaunus izaicinājumus nodrošinās ES nosacījumi un iepriekš izvirzīto mērķu sasniegšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes loceklis Guntars Levics. Viņš atzīst, ka nozīmīgākie pārmaiņu laiki vēl ir priekšā un to pamatā ir jauno ES normatīvu piepildīšana ar reālu saturu un to ieviešana nacionālā līmenī.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Eiropas Tiesa konsultē un soda

Tēma

Latvijas datorzinātņu devums pret IKP

Nekustamais īpašums

Pirmie soļi birokrātijas samazināšanā nozarei dod cerības

Birokrātija

Birokrātijas mazināšanai 360 grādu skatījums

Kooperatīvi

Darbaspēka nodokļos kooperatīvi samaksā arvien vairāk

Portrets

Jānis Rumkovskis, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Uniso valdes loceklis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilggadējais piena pārstrādes koncerna "Food Union" uzņēmumu pārstāvis Harijs Panke atstājis koncerna uzņēmumu AS "Rīgas piena kombināts" padomes priekšsēdētāja vietnieka un AS "Valmieras piens" padomes locekļa amatus, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālā savienības valdes locekļa amatu, informē uzņēmumā.

"Food Union" norāda, ka Panke 1975.gadā sāka strādāt Alojas pienotavā par ražošanas vadītāju un pēcāk Jaunpiebalgas pienotavas direktora amatā. Tāpat viņš kopš 1980.gada strādāja AS "Valmieras piens" ražošanas vadītāja amatā, bet no 1994.gada uzņēmuma valdes locekļa un vēlāk valdes priekšsēdētāja amatā, kuru pildīja līdz 2008.gadam.

Pēc tam Panke trīs gadus bija "Valmieras piena" padomes priekšsēdētājs, bet no 2011. līdz 2013.gadam viņš atkal strādāja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā.

Kopš 2013.gada Panke bija arī "Rīgas piena kombināta" padomes priekšēdētāja vietnieks un kopš 2015.gada valdes loceklis Latvijas Piensaimnieku centrālā savienībā.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB,25.03.2025

Dalies ar šo rakstu

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.marta numurā lasi:

Statistika

Mājokļu cenu pieaugums apsteidz inflāciju

Tēma

Latvija - valsts sektora vadītāju labklājības zeme

Ilgtspējas prasības

Ilgtspējas ziņojums no ekonomikas izņems daudzus miljonus eiro. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis

Uzņēmējdarbība

4,6% uzņēmumu dzīvo bez amatpersonām

Ražošana

Latvijā ražoti celtņi iekaro Eiropu

Darba tirgus

Darba ņēmēju skaits negaidīti atkrīt līdz Covid pandēmijas laika līmenim

Portrets

Ieva Jāgere, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore

Brīvdienu ceļvedis

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #14

DB,08.04.2025

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu nomaksas disciplīna uzlabojas, ir mazāk tiesvedību, vienlaikus pieaudzis piešķirto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu skaits, pašlaik uzmanības fokusā domāšanas maiņa nodokļu administrācijā un administratīvā sloga mazināšanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Tiesu izpildītāji parādus atgūst vairāk

Tēma

Pašvaldību deputātu ārvalstu polittūrisms - desmitkārt mazākās nekā Saeimas deputātiem

Uzņēmējdarbība

Uzņēmējdarbības barometrs rāda negaidītu optimismu

Digitalizācija

Digitalizācija, kas varētu notikt ātrāk

Portrets

Krišjānis Krūmiņš, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja Rīgas ūdens valdes priekšsēdētājs

Brīvdienu ceļvedis

Kristīne Barviķe, mārketinga un tiešsaistes biznesa stratēģijas uzņēmuma SIA PODGROW radītāja

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB,18.02.2025

Dalies ar šo rakstu

Jo mazāk ir savas lauksaimniecības, jo retāk to atbalsta, jo dārgāka kļūst pārtika. Mūsu lauksaimnieki ir cietuši no minerālmēslu pārcenošanas, Krievijas graudu dempinga, nepietiekama valsts atbalsta un var ciest vēl vairāk, ja tiks realizētas atsevišķu politiķu ieceres.

Par kopainu lauksaimniecībā, 2025. gadu iesākot, Dienas Bizness izjautāja biedrības Zemnieku Saeima vadītāju Juri Lazdiņu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18.februāra numurā lasi:

Statistika

Kapitāla tirgus 10 soļi, versija 2.0

Tēma

Rīga un Liepāja atbrīvojas no īpašumiem, citviet to bilances vērtība palielinās

Aktuāli

Uzņēmības gars rūk tikai Latvijā

Lauksaimniecība

Zemes nozarēs uzsvars uz saražotā pārstrādi. Zemkopības ministrs Armands Krauze

Siltumapgāde

Atlikumsiltuma izmantošanai ir milzīgs potenciāls

ES finansējums

Sasniedz pasaules rekordu datu pārraides ātrumā

Portrets

Ģirts Karpovičs, energobūvniecības uzņēmuma SIA KVĒLE dibinātājs un vadītājs

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #15

DB,15.04.2025

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības sektorā Latvijā ir izveidojusies unikāla situācija, kad celtniecības fāzē esošu projektu ir salīdzinoši maz, vienlaikus ir miljardiem eiro neapgūtu ES struktūrfondu atbalstu projektu, kuros nepieciešami nozares pakalpojumi, bet to īstenošanai paredzētais laiks strauji tuvojas beigām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs, biedrības Latvijas koka būvniecības klasteris valdes loceklis un CMB uzņēmumu grupas vadītājs Artis Dzirkalis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Tarifi, akcijas un dārdzības gaidas

Tēma

Ekonomiskajai darbībai visvairāk tērē Rīgā

Aktuāli

Tēriņu kāpuma lavīnai vajag aizsprostu

Tarifu karš

Ievedmuitu kari izmainīs globālo tirdzniecību

Tehnoloģijas

Latvijai ir milzīgs potenciāls mākslīgā intelekta izmantošanā

Portrets

Ivo Ālmanis, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Accenture vadītājs Baltijā

Brīvdienu ceļvedis

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB,13.05.2025

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par tā nepieciešamību vairs nav jāpārliecina nedz valdība, nedz Rīgas dome, arhitektu un inženieru birojs SEP izstrādā konceptu, un gada laikā jau zināsim, cik skatītājiem taps futbola stadions Lucavsalā, Dienas Biznesam intervijā atklāja Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.maija numurā lasi:

Statistika

Elektrības cenas Eiropā stabilas, Latvijā virs vidējā

Tēma

Korupcija Latvijā izzūd, vai arī šos noziegumus nereģistrē, neizmeklē, nesoda

Meža nozare

Meža nozarei vēl ir neizmantoto iespēju rezerves. AS Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe un valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Lauksaimniecība

Lauksaimniecības produkcijas ražotāju izaugsmi saista ar kooperatīviem

Enerģētika

Latvijā ir kvalitatīvākā elektroapgāde Baltijā

Portrets

Krīvs Lode, Coffee Address izpilddirektors Baltijā

Brīvdienu ceļvedis

Maigonis Vaivods, MV Health radītājs

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #6

DB,11.02.2025

Dalies ar šo rakstu

Wandoo Finance jau pērn nonāca Dienas Biznesa redzeslokā ar vērā ņemamiem finanšu un izaugsmes rādītājiem. Fintech kompānija ir audzējusi apgrozījumu teju divas reizes, un tas viss notiek ārpus Latvijas – proti, eksports. Par uzņēmuma panākumiem Dienas Bizness izjautāja vadītāju Ivetu Brūveli.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.februāra numurā lasi:

Statistika

Krāpšana iet plašumā

Tēma

ES ekonomiski birokrātiskā sistēma apgrūtina dalībvalstu globālo konkurētspēju

Nodokļi

Revolūcijas nodokļos nebūt nav galā. ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs

Reforma

LIAA reformas spožums un posts

Uzņēmējdarbība

Nodokļu maksātāju skaits rāda pieaugumu

Konkurences uzraudzība

Konkurences padome atzīst, ka strādā arvien neefektīvāk

ES finansējums

Rada inovatīvu iepakojamo materiālu

Portrets

Agnis Jakubovičs, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma APPLY dibinātājs

Brīvdienu ceļvedis

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB,11.03.2025

Dalies ar šo rakstu

Latvija var kļūt ne tikai par nozīmīgu spēlētāju drošības industrijā, bet arī par vienu no šīs jomas pētniecības un inovāciju izstrādes centriem Eiropā, ja vien īstenos atbilstošu konsekventu politiku, pārskatīs ieviestās prasības darbībai šajā sfērā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Starptautiskās aizsardzības produkcijas ražošanas asociācijas (SAPRA) un nakts redzamības iekārtu izstrādes un ražošanas SIA Baltic Photonics valdes loceklis Edgars Zandmanis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.marta žurnālā lasi:

Statistika

Eiropas investīciju dinamika skaitļos

Tēma

Biznesā un ienākumu gūšanā no īpašumiem dziļi ir iesaistījušās Rīga, Liepāja un Jūrmala

ES finansējums

ES naudas lietojumu var pamatīgi koriģēt. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards

Uzņēmējdarbība

Kapitāldaļu maiņu rēbuss

Nekustamais īpašums

Dzīvoklis kā mājvieta un ilgtermiņa ieguldījums

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB,18.03.2025

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Diskusijā piedalās AS Rietumu Banka valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente Baiba Rivža un LZA Ekonomikas institūta direktore Ņina Linde.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18.marta numurā lasi:

Statistika

Valsts aparātā slodzes aug, bet cilvēku mazāk

Tēma

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvija ir pasaules līdere minerālmēslu importā, bet Lietuva - to eksportā

Minerālmēslu kaujas cērt robus zemnieku makos

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #20

DB,20.05.2025

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijas nekustamā īpašuma tirgus strauji attīstās - tas ir dinamisks, ar augstu izaugsmes potenciālu un plašām iespējām pievienotās vērtības radīšanai, norāda Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi), Invego dibinātājs un vadītājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.maija numurā lasi:

Statistika

Teātru apmeklējums vēl aizvien atpaliek no 2019. gada

Tēma

Masveidīga noziedzīgu līdzekļu legalizācijas epidēmija?

Aktuāli

Patiesībā minimālā alga Latvijā ir 914,93 eiro

Meža nozare

Koksnes resursu ieguvē viena miljona pieaugums

Ražošana

Krīze Staļos ir aiz muguras

Portrets

Heino Lapiņš, Maag Latvija valdes loceklis

Brīvdienu ceļvedis

Ieva Balode, eksperimentālā kino festivāla Process direktore

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #8

DB,25.02.2025

Dalies ar šo rakstu

Pavisam neilgi pēc akciju emisijas Nasdaq Riga fintech uzņēmums Eleving Group nolēmis piedāvāt investoriem jaunu obligāciju laidienu. Dienas Biznesa jautājumi par un ap piesaistīto un vēl nepieciešamo naudu, kā arī par kompānijas darbības rezultātiem grupas izpilddirektoram Modestam Sudņum.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.februāra numurā lasi:

Statistika

Patvēruma meklētāju skaits nemazinās

Tēma

Rīgas un Jūrmalas pašvaldību specializācija – soda naudu iekasēšana

Pārtikas rūpniecība

Kafijas un kakao cenas kāpj debesīs

Nekustamais īpašums

Dzīvoklis kā vērtīga investīcija. LNK Properties valdes locekle Aleksandra Strode

Nodokļi

Nodokļos iekasē par teju miljardu eiro vairāk

Lopkopība

Dienvidamerikāņi var mainīt liellopu gaļas tirgu Eiropā

Ražošana

12 gadi no ieceres līdz ražošanai

Portrets

Lauris Kindzulis, finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA Fintexo līdzdibinātājs

Brīvdienu ceļvedis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) aizvadījusi savu ikgadējo kopsapulci (AGM), kuras laikā FICIL biedri ievēlēja četrus jaunus valdes locekļus.

Mindaugas Rakauskas, TV3 Group Latvia izpilddirektors, Lasse Henritius, Somijas Tirdzniecības kameras Latvijā priekšsēdētāja vietnieks un Scandicorp vadītājs, kā arī divi atkārtoti ievēlētie valdes locekļi - Māris Vainovskis, Eversheds Sutherland Bitāns vecākais partneris, un Juris Antužs, Enefit Green izpilddirektors un valsts vadītājs.

Atlikušie četri valdes locekļi turpinās darbu FICIL valdē: Zlata Elksniņa-Zaščirinska, PwC Latvija valsts pārvaldes partnere, Reinholds Šnaiders, Schwenk Latvija valdes priekšsēdētājs, Liene Dubava, Nasdaq Riga izpilddirektore un Jānis Grants, DPD Latvia valdes priekšsēdētājs.

Savukārt, 2025.gada 14.martā FICIL valde ievēlēja Reinholdu Šnaideru par jauno FICIL valdes priekšsēdētāju, nomainot Zlatu Elksniņu-Zaščirinsku. Ar plašu pieredzi biznesa vadībā un nozares attīstībā, Reinholds ir bijis aktīvs investīciju, ilgtspējas un regulatīvo uzlabojumu aizstāvis. Papildus tam Zlata Elksniņa-Zaščirinska un Māris Vainovskis iecelti par valdes priekšsēdētāja vietniekiem, nodrošinot vērtīgu ekspertīzi un darba nepārtrauktību. Kopā šī vadības komanda vadīs FICIL centienus stiprināt uzņēmējdarbības vidi un veicināt ilgtspējīgu un uz nākotni vērstu ekonomisko attīstību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA "Rīgas nami" padome apstiprinājusi līdzšinējo valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Ojāru Valkeru valdes priekšsēdētāja amatā.

Atklāts konkurss uz vakanto "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja amatu tika izsludināts 2024.gada 23.septembrī. Konkursu organizēja Sabiedrības padome, piesaistot personāla atlases konsultantu SIA "EIRO PERSONĀLS" un izveidojot konkursa nominācijas komisiju. Konkursā uz valdes priekšsēdētāja amatu kopumā piedalījās 28 pretendenti.

"Uzņemoties "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja pienākumus, mana prioritāte ir veicināt augstāku dzīves un darba kvalitāti pilsētā ikvienam "Rīgas nami" pakalpojumu saņēmējam, kļūstot par uzticamu un profesionālu sadarbības partneri nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā. Mēs vienmēr esam un būsim orientēti uz klientu apmierinātību, ko iespējams uzlabot, ieviešot labas pārvaldības principus un apvienojot vēsturiskā mantojuma saglabāšanu ar inovatīviem risinājumiem. Lai sasniegtu "Rīgas nami" izvirzītos mērķus, būtiska nozīme arī turpmāk būs mūsu darbinieku profesionalitātei un kompetencei, nodrošinot efektīvu un ilgtspējīgu īpašumu pārvaldību," uzsver O. Valkers, SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētājs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ notika SIA "Rīgas meži" padomes sēde, kurā, balstoties uz valdes locekļu atlases un novērtēšanas nominācijas komisijas lēmumu, tika ievēlēts jauns uzņēmuma valdes loceklis - Ivars Priede, kurš turpmāk uzņēmumā atbildēs par finanšu vadības, administratīvajiem un juridiskajiem jautājumiem.

"Rīgas mežu" valdē turpina strādāt Anita Skudra, kuras pārvaldībā ir uzņēmuma stratēģiskā vadība, korporatīvā pārvaldība, personāla vadība, risku pārvaldība, ilgtspējas, komunikācijas vadība un daļas "Dārzi un parki" jautājumi, kā arī Jānis Ģērmanis, kurš atbild par mežsaimniecības, mežizstrādes, ražošanas un pārdošanas, nekustamo īpašumu pārvaldības jautājumiem.

Konkurss uz trūkstošo "Rīgas mežu" valdes locekļa vietu tika izsludināts pagājušā gada oktobrī. Šī amata vieta kļuva vakanta pēc tam, kad septembra sākumā amatu pēc paša vēlēšanās atstāja iepriekšējais uzņēmuma valdes loceklis.

Atklātajā procedūrā pretendentus vērtēja īpaši šim konkursam izveidota nominācijas komisija, kura saņēma pieteikumus no 56 kandidātiem. To vērtēšana notika trīs kārtās: 1.kārtā tika veikta dokumentu analīze, lai pārbaudītu kandidāta atbilstību obligātajām prasībām, kā arī kandidātu reputācijas pārbaude. 2.kārtā notika kandidātu intervijas ar nominācijas komisiju, bet 3. kārtā tika veikta pretendentu padziļināta vadības kompetenču vērtēšana, iegūtas atsauksmes, kā arī veikta kandidātu atbilstības novērtēšana noteiktajam amata profilam.

Lauksaimniecība

Lauksaimniecības produkcijas ražotāju izaugsmi saista ar kooperatīviem

Māris Ķirsons,15.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.