Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šā gada vasaras sezonā no Rīgas neatsāks lidojumus uz sešiem galamērķiem, informēja Rīgas lidostā.

Salīdzinot ar iepriekšējo vasaras sezonu, 2026. gada vasaras sezonā "Ryanair" neveiks lidojumus no Rīgas uz Vīni, Parīzi, Gdaņsku, Barselonu, Žironu un Gēteborgu.

"Ryanair" paziņojumā medijiem apgalvo, ka augstie un nekonkurētspējīgie Latvijas aviācijas nodokļi un pieaugošās gaisa satiksmes vadības maksas bremzē izaugsmi, savienojamību un tūrismu un piespiež pārvietot jaudu uz straujāk augošiem tirgiem.

Lidsabiedrībā uzsver, ka sadarbība ar Rīgas lidostu joprojām ir konstruktīva, īpaši efektivitātes un lidostas maksājumu jomā. Tomēr lidsabiedrībā apgalvo, ka Latvijas valdības nespēja samazināt aviācijas nodokļus un kopējās piekļuves izmaksas nozīmē, ka Latvija zaudē konkurenci zemāku izmaksu tirgiem, piemēram, Slovākijai, Ungārijai, Albānijai un Polijai, kur valdības aktīvi atbalsta aviācijas izaugsmi, tūrismu un darba vietu radīšanu, norāda "Ryanair".

Ministru kabinets 24. martā apstiprināja Rīgas lidostas jauno motivācijas sistēmu, kas atbalstīs aviokompāniju interesi attīstīt maršrutu tīklu no Rīgas un palielināt pārvadāto pasažieru skaitu, stiprinot Latvijas starptautisko savienojamību pieaugošas konkurences apstākļos.

Valdībā apstiprinātie grozījumi MK noteikumos Nr. 111 "Noteikumi par valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” lidlaukā sniegto pakalpojumu maksu” paredz pilnveidot esošās pārvadājumu veicināšanas programmas nosacījumus, pielāgojot tos aktuālajai tirgus situācijai, pieaugošajai konkurencei reģionā un Rīgas lidostas attīstības stratēģiskajiem mērķiem.

Lai gan pasažieru skaits Rīgas lidostā pakāpeniski atjaunojas, gaisa satiksme joprojām saskaras ar strukturāliem izaicinājumiem. Ņemot vērā ģeopolitiskos satricinājumus, kopējais pasažieru skaits nav atgriezies 2019. gada līmenī tranzīta un transfēra plūsmas būtiska samazinājuma dēļ, kas pašlaik nav pilnībā atjaunojama. Vienlaikus tiešo pasažieru segments uzrāda pozitīvu dinamiku, kopš gada sākuma pārsniedzot 2019. gada līmeni par 6 %, bet šā gada martā – pat par 11 %.

Rīgas lidostā 2026. gadā gaidāma mērena, bet stabila izaugsme, aģentūrai LETA prognozēja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa atzīmēja, ka Skandināvijas aviokompānija "Scandinavian Airlines" (SAS) ir paziņojusi par atgriešanos Rīgā ar biežu lidojumu grafiku uz Kopenhāgenu Dānijā.

Tāpat lidojumus no Rīgas uz Dubaiju turpinās Apvienoto Arābu Emirātu pārvadātājs "flydubai", savukārt Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" 2026. gada vasaras sezonā sāks tiešos lidojumus uz Varšavu Polijā un Gēteborgu Zviedrijā. Papildu tam "airBaltic" ir paziņojusi par jauniem maršrutiem uz Antalju Turcijā, Kauņu Lietuvā un Oulu Somijā, kā arī aviokompānija plāno paaugstināt lidojumu biežumu vairākos populāros esošajos maršrutos.

Sadarbībā ar aviokompānijām Rīgas lidosta turpināšot strādāt pie savienojamības paplašināšanas un pasažieru un kravu piesaistes.

Rīgas lidostā pērn pasažieri iegādājās 63 taksometru vaučerus, aģentūrai LETA pavēstīja Rīgas lidostā.

Savukārt laika posmā no 2024. gada aprīļa, kad lidostā tika ieviesti taksometru vaučeri, līdz 2024. gada beigām pasažieri lidostā iegādājās 122 taksometru vaučerus.

Lidostā skaidroja, ka minētais pakalpojums ir pieprasīts tikai nelielā apmērā.

Vienlaikus lidostā uzsvēra, ka taksometru pakalpojumu jomā pēdējos gados problēmas lidostā ir būtiski mazinājušās, kā arī lidosta nav saņēmusi pasažieru sūdzības par šo tēmu.

Situācijas uzlabošanos veicināja lidostas un Valsts policijas īstenotais taksometru pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles pasākumu kopums, kā arī plašāka kopbraukšanas platformu pakalpojumu pieejamība. Piemēram, lidostā ir iekārtotas apzīmētas uzņemšanas vietas "Bolt" klientiem, kā arī lidostas ilgtermiņa autostāvvietās ir pieejami kopbraukšanas auto, atzīmēja lidostā.

Partijas Zaļo un Zemnieku savienība un partijas Progresīvie attiecības koalīcijā tikai maigā interpretācijā var dēvēt par ķīviņiem. Publiskajā komunikācijā dažubrīd izskatās, ka šīs partijas ir divās dažādās koalīcijās. Lielisks piemērs ir pēdējais ķīviņš par 30 miljonu aizdošanu nacionālajai lidkompānijai airBaltic.

No vienas puses, ZZS tēloja, ka ir aizvainoti par koku skandālu un visu to slikto, ko Progresīvie bija pamanījušies pateikt par Latvijas Valsts mežu negūto peļņu aptuveni 50 miljonu eiro apmērā, tādēļ, raugi, kredīts nav dodams. Es vismaz tā sapratu, lai gan oficiāli dokumenti ir kārtībā un iemesls cits. Citādi, naudu dos, Zemkopības ministrs Armands Krauze sēž savā krēslā un pat neizskatās iesprindzis par Progresīvo retoriku iepriekš. No otras puses, zemnieki ne reizi vien ir pamanījušies sarunāt šķērsām Progresīvo naratīviem. Var sākt kaut ar Stambulas konvenciju un beigt ar minēto aizdevumu, kur debates krasi noslēdza premjere Evika Siliņa.

Kopbraukšanas platforma “Bolt” RIX Rīgas lidostā ievieš Baltijā pirmos “TapBox” pašapkalpošanās ekrānus, lai pasažieriem būtu iespēja pasūtīt braucienu bez lietotnes.

Šis risinājums ievērojami atvieglo mobilitāti starptautiskajiem ceļotājiem, īpaši tiem, kuri Latvijā ierodas pirmo reizi vai nevēlas meklēt piemērotu lietotni uzreiz pēc lidojuma.

“Bolt” izvietotie “TapBox” pašapkalpošanās ekrāni, kas atradīsies pie E un C ielidošanas zāļu izejām Rīgas lidostā, piedāvā vienkāršu risinājumu – pasažierim jāievada galamērķis, jāizvēlas brauciena kategorija, jānorāda savs tālruņa numurs un jāveic apmaksa. Pēc tam uzreiz tiek saņemts čeks, kurā redzams arī automašīnas numuru un aptuvenais ierašanās laiks.

“Ar “TapBox” ieviešanu mēs vēlamies parādīt, ka mobilitātei jābūt pieejamai ikvienam – neatkarīgi no tā, vai pasažierim ir viedtālrunis, internets vai lietotne. Lidosta ir pirmā vieta, kurā cilvēks gūst iespaidu par valsti, un mums ir svarīgi, lai jau no ielidošanas brīža ikvienam būtu vienkārša un moderna iespēja tikt līdz savam galamērķim. Rīgas lidosta ir pirmā Baltijā, kur ieviešam šo risinājumu, un tādējādi turpinām savu misiju padarīt pilsētas draudzīgākas cilvēkiem,” uzsver “Bolt” vadītāja Latvijā Kristīne Bezerra-Kjerulfa.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šī gada ziemas sezonā lidojumu grafiku samazinās par 20% jeb 160 000 sēdvietām un no Rīgas atcels septiņus galamērķus, ceturtdien preses konferencē informēja "Ryanair" komercdirektors Džeisons Makginess.

Tostarp ziemas sezonā tiks atcelti lidojumi no Rīgas uz Ārhusu Dānijā, Edinburgu Lielbritānijā, Gdaņsku Polijā, Gēteborgu Zviedrijā, Parīzes Bovē lidostu Francijā, Memmingeni Vācijā, kā arī netiks atsākti lidojumi uz Berlīni Vācijā.

Makginess skaidroja, ka ziemas grafiks tiek samazināts pieaugošo lidostas maksu dēļ, kas padara Rīgu mazāk konkurētspējīgu, jo pasažieru plūsma joprojām ir mazāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka ceturtdien "Ryanair" komanda tikās ar Latvijas Satiksmes ministriju (SM) un iesniedza plānu par pasažieru plūsmas dubultošanu, kas nodrošinātu papildu investīcijas 200 miljonu ASV dolāru apmērā un lidsabiedrība nākamo piecu gadu laikā atklātu 14 jaunus maršrutus.

Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits 2025. gadā, visticamāk, tikai nedaudz pārsniegs 2024. gada rādītājus un sasniegs 7,2 miljonus pasažieru, aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa skaidroja, ka lidostas izaugsme 2025. gadā bija mērena, tomēr, turpinoties Krievijas sāktajam karam Ukrainā, ģeopolitiskā situācija ir negatīvi ietekmējusi ienākošo tūrismu, savukārt augstā inflācija mazinājusi reģiona iedzīvotāju pirktspēju.

Tādēļ Rīgas lidosta pagājušajā gadā strādāja pie aviokompāniju piesaistes mehānismu un tarifu politikas pilnveidošanas.

Odiņa minēja, ka pērn lidosta izstrādāja attīstības plānu laika periodam līdz 2050. gadam, kas iezīmē lidostas infrastruktūras attīstības vīziju turpmākajiem 25 gadiem un attīstībai nepieciešamo teritoriju. Plāns paredz attīstību īstenot pakāpeniski, atbilstoši pasažieru skaita pieaugumam, tādējādi panākot sabalansētu un ilgtspējīgu izaugsmi un nākotnes vajadzībām atbilstošu, elastīgu investīciju plānošanu, atzīmēja Odiņa.

Tiešo lidojumu no Rīgas uz ASV sākšanu ierobežo atbilstošu lidmašīnu pieejamība, intervijā aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norādīja, ka gaisa kuģu pieejamības problēma ir visur, tostarp arī aviopārvadātājiem ASV nav pietiekami daudz lidmašīnu, kas būtu piemērotas lidojumiem uz Rīgu.

Vienlaikus Odiņa piebilda, ka šobrīd tirgū parādās jaunās paaudzes "Airbus A321XLR" sērijas šaurās fizelāžas lidmašīnas, ar kurām ir iespējams bez nosēšanās veikt, piemēram, attālumu no Ņujorkas līdz Rīgai, taču šīs lidmašīnas pagaidām saņem vien atsevišķi aviopārvadātāji.

Pēc viņas teiktā, kad būs vairāk tādu lidmašīnu, tad arī varēs izskatīt tiešos lidojumus no Rīgas, jo šobrīd aviokompānijas, kurām ir lielās lidmašīnas lielam pasažieru skaitam, pat neizskata iespējas veikt lidojumus uz Rīgu.

Pirmdien naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās un Rīgas lidostā pārspēts 2. februāra aukstuma rekords, tai skaitā labots nacionālais rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Zemākā gaisa temperatūra naktī bija -31,7 grādi Staļģenē, kur atrodas novērojumu stacija "Jelgava". Iepriekšējais lielākais sals, kas Latvijas teritorijā reģistrēts 2. februārī, bija -30,8 grādi 2012. gadā Zosēnos.

Jāņem vērā, ka 2. februāra aukstuma rekordi ir "pieticīgāki" nekā citos datumos mēneša sākumā. Salīdzinājumam, 1. februāra rekords Latvijā ir -41,1 grāds, savukārt 8. februāra un visa gada rekords ir -43,2 grādi; abi reģistrēti Daugavpilī 1956. gadā.

Vietējais temperatūras rekords pirmdien labots ne tikai Jelgavas, bet arī Bauskas, Dagdas, Daugavpils, Dobeles, Liepājas, Mērsraga, Pāvilostas, Rucavas, Saldus, Skrīveru un Stendes novērojumu stacijā.

Saistībā ar pieteiktajiem streikiem vairākās Vācijas lidostās pirmdien, 10.martā, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" atcēlusi lidojumus Rīga-Frankfurte-Rīga, bet Vācijas aviokompānija "Lufthansa" pirmdien atcēlusi rīta reisu Rīga-Frankfurte, dienas reisus Frankfurte-Rīga-Frankfurte un vakara reisu Frankfurte-Rīga, aģentūru LETA informēja RĪgas lidostas pārstāvji.

Tāpat lidsabiedrība "airBaltic" atcēlusi pirmdienas rīta reisu Rīga-Berlīne-Rīga.

Lidosta aicina pasažierus sekot savu aviokompāniju sniegtajiem paziņojumiem un nepieciešamības gadījumā sazināties ar tām.

Jau ziņots, ka sabiedriskajā sektorā strādājošie un virszemes apkalpošanas darbinieki 11 Vācijas lidostās pirmdien rīkos streikus, piektdien paziņoja arodbiedrība "Verdi".

Vāciju pēdējās nedēļās skāris sabiedriskajā sektorā strādājošo streiku vinis, lai palielinātu spiedienu uz federālo valdību un pašvaldībām pirms trešās sarunu kārtas par sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma palielināšanu.

"Verdi" norāda, ka streikus pirmdien rīkot aicināti strādājošie Frankfurtes, Minhenes, Berlīnes, Hamburgas, Štutgartes, Ķelnes/Bonnas, Diseldorfas, Dortmundes, Hannoveres, Brēmenes un Leipcigas/Halles lidostās.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 22. maijā kopā ar galvenajām projektā iesaistītajām pusēm svinīgā ceremonijā RIX Rīga lidostā atklāja jauno kravu angāru Baltic Cargo Hub – tas ir viens no lielākajiem specializētajiem aviācijas kravu apstrādes centriem Baltijā.

Pasākumā piedalījās aptuveni 200 viesu, tai skaitā Latvijas satiksmes ministrs, starptautiskie pasta un kravu pārvadājumu partneri, kā arī dažādu iestāžu un nozares organizāciju pārstāvji.

Baltic Cargo Hub kopējā platība ir 6 895 m², un tas veidots tā, lai nodrošinātu aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc efektīviem un mūsdienīgiem aviācijas kravu apstrādes pakalpojumiem RIX Rīga lidostā. Centrs atrodas tieši pie kravu apkalpošanas perona un ir aprīkots ar modernu pusautomātisku materiālu apstrādes sistēmu, kas uzlabos visu veidu kravu apstrādes efektivitāti. Tajā iekļautas telpas ar kontrolētu temperatūru jutīgiem materiāliem, piemēram, medikamentiem, kā arī telpas bīstamām precēm, dzīvniekiem un vērtslietām. Turklāt centra konstrukcijā integrētas būtiskas funkcijas Pārtikas un veterinārajam dienestam un muitas kontroles punktam, kas vēl vairāk uzlabo kravu apstrādes procesus.

Aviokompānija Scandinavian Airlines (SAS) no 2026. gada 8. marta uzsāks lidojumus trīs reizes dienā maršrutā Rīga–Kopenhāgena, būtiski palielinot lidojumu biežumu un kapacitāti starp abām galvaspilsētām, informē Rīgas lidosta.

Jaunie reisi stiprinās Rīgas lidostas savienojamību ar vienu no nozīmīgākajiem Ziemeļeiropas aviācijas mezgliem – Kopenhāgenas lidostu – un pavērs plašākas iespējas tālajiem lidojumiem, tostarp uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

SAS piedāvājums lidojumiem uz Kopenhāgenu, kas jau šobrīd ir viens no Rīgas lidostas populārākajiem galamērķiem, nozīmē būtisku kapacitātes un konkurences pieaugumu šajā maršrutā. Tas ļaus pasažieriem elastīgāk plānot ceļojumus un nodrošinās ērtākas pārsēšanās iespējas uz SAS un citu aviokompāniju tālajiem reisiem.

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa uzsver: “Papildu reisi uz Kopenhāgenu nozīmē vēl labāku savienojamību mūsu pasažieriem un plašākas izvēles iespējas gan biznesa, gan atpūtas ceļotājiem. Kopenhāgenas lidosta ir viens no nozīmīgākajiem Ziemeļeiropas aviācijas mezgliem, un lielāka kapacitāte šajā virzienā stiprina Rīgas lidostas kā Baltijas aviācijas centra lomu. Konkurence maršrutā vienmēr nozīmē ieguvumus pasažieriem: vairāk reisu, elastīgāki grafiki un konkurētspējīgākas cenas.”

Aviokompānija "Norwegian" patlaban neplāno paplašināt bāzi Rīgas lidostā, intervijā sacīja "Norwegian" finanšu direktors Hanss Jorgens Vibstads.

Viņš norādīja, ka patlaban Rīgā ir bāzētas divas "Norwegian" lidmašīnas.

Vibstads atzīmēja, ka aviokompānija izvērtē jaunas iespējas, tomēr patlaban konkrētu bāzes paplašināšanas plānu nav.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aviokompānija turpina palielināt galamērķu skaitu no Rīgas, piemēram, nākamgad "Norwegian" sāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Bergenu Norvēģijā.

"Redzam, ka Rīga ir ļoti pievilcīgs galamērķis gan biznesa, gan atpūtas ceļotājiem. Latvijā ir daudz Ziemeļvalstu uzņēmumu un banku, tāpēc pieprasījums ir gan no Latvijas ceļotājiem uz Eiropu, gan no norvēģiem, zviedriem un dāņiem, kuri vēlas apmeklēt Rīgu," atzīmēja Vibstads.

Tāpat viņš papildināja, ka "Norwegian" birojā Rīgā, Gustava Zemgala gatvē, patlaban strādā aptuveni 160 cilvēku un tajā darbojas vairāki departamenti, tostarp finanšu, informācijas tehnoloģiju (IT) un klientu apkalpošanas jomās.

Jūnijā Rīgas lidosta apkalpojusi gandrīz 655 tūkstošus pasažieru, kas, salīdzinot ar maiju ir pieaugums par vairāk nekā 17 tūkstošiem pasažieru.

Tranzīta un transfēra pasažieru skaits Rīgā stabili veido mazliet vairāk par piekto daļu no kopējā apkalpoto pasažieru skaita; jūnijā Rīgu kā pārsēšanās lidostu tālākiem lidojumiem izmantoja 23% pasažieru.

Iepriekšējā mēnesī Rīgas lidostā apkalpotas arī 1552 tonnas gaisa kravu.

Pirmajā pusgadā Rīgas lidosta apkalpojusi vairāk nekā 3,3 miljonus pasažieru jeb par 5% vairāk nekā pērn tajā pašā laikā. Apkalpoto lidojumu skaits janvārī-jūnijā pieaudzis par 3% un sasniedzis 30 378 lidojumus, savukārt aviācijas kravu apjoms pirmajā pusgadā bijis par 9% lielāks nekā gadu iepriekš - 9194 tonnas.

Rīgas lidosta šogad plāno apkalpot apmēram 7,4 miljonus pasažieru, intervijā aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētājs Laila Odiņa.

Tādējādi, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, šogad lidostā apkalpoto pasažieru skaits varētu pieaugt par apmēram 3,9% salīdzinājumā ar 2024.gadu, vienlaikus par apmēram 5,1% atpaliekot no pirms pandēmijas - 2019.gadā - apkalpoto pasažieru skaita.

Viņa norādīja, ka šī gada prognoze vēl nav gluži 2019.gada rezultāts, tomēr šā gada janvāris ir sācies ļoti pozitīvi.

Vienlaikus Odiņa minēja, ka lidosta ir ļoti apmierināta ar pagājuša gada rādītāju, kad tika apkalpots 7,1 miljons pasažieru, kā arī ir sasniegti finanšu mērķi, jo lidosta strādāja ar būtiski lielāku peļņu nekā gadu iepriekš. "Pagaidām finanšu rezultāti vēl tiek apkopoti, bet peļņa ir daudz lielāka, nekā tā bija 2023.gadā. Arī pasažieru skaita ziņā mēs esam sasnieguši, ko bijām plānojuši," sacīja lidostas vadītāja.

Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas lidosta pirmdien tika slēgta pēc neidentificētu dronu konstatēšanas tās tuvumā, un aptuveni 15 avioreisi tika novirzīti uz citām lidostām, paziņoja policijas un lidostas amatpersonas.

Otrdienas rītā tika ziņots, ka dronu dēļ slēgta arī Norvēģijas galvaspilsētas Oslo lidosta.

"Gaisa telpa virs Kopenhāgenas lidostas ir slēgta kopš plkst.20.30 (plkst.21.30 pēc Latvijas laika) divu vai trīs neidentificētu dronu dēļ. Neviena lidmašīna nevar pacelties vai nolaisties," sacīja lidostas preses sekretāre Līze Agerleja Kursteina.

Kopenhāgenas policija paziņoja, ka virs lidostas tika konstatēti "trīs vai četri lieli droni".

"Tie vēl lidinās šurpu turpu," sacīja patruļas policiste Anete Ostenfelta ap plkst.22.45 (plkst.23.45 pēc Latvijas laika), piebilstot, ka policija lidostā izmeklē notiekošo.

Viņa nevarēja pateikt, vai šie droni ir militāras vai civilas ierīces, bet atzina, ka "tie ir lielāki, nekā privātpersona varētu nopirkt".

RIX Rīgas lidosta ir apņēmusies kļūt par klimatneitrālu lidostu jau līdz 2035.gadam jeb 15 gadus agrāk, nekā sākotnēji plānots.

Atjaunotā stratēģija "Net Zero 2050" paredz būtiski samazināt visus siltumnīcefekta gāzu izmešus, ko rada lidostas darbība, - gan tiešos, gan netiešos.

Lidosta strādā pie tā, lai transportā un ēku apsildē vairs neizmantotu fosilos resursus, piemēram, dīzeļdegvielu vai dabasgāzi. Tā vietā tā attīsta videi draudzīgus risinājumus - saules enerģiju un elektroauto, kā arī paaugstina energoefektivitāti. Paralēli lidosta arī apzina un pārvalda netieši radītos izmešus, tostarp no lidmašīnām un piegādātāju transporta, kas izmanto lidostas infrastruktūru.

"Šodienas lēmumi ietekmē to, kādā pasaulē dzīvosim rīt. Īstenojot Net Zero stratēģiju, mēs ne tikai samazinām savu ietekmi uz klimatu, bet arī kļūstam par paraugu citiem. Tā ir mūsu atbildība - nodrošināt zaļu, drošu un modernu lidostu gan šodienas, gan nākotnes pasažieriem," norāda RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Latvijas pēcpadomju sapnis par tranzītvalsts statusu būtībā ir izsapņots. Austrumu-rietumu tranzīta apjomu kritums pēdējos gados ir bijis graujošs. Kādreiz 98 % Latvijas dzelzceļa kravu bija starptautiskie pārvadājumi, no kuriem lielāko daļu veidoja kravas no Krievijas un Baltkrievijas, kas plūda uz Latvijas ostām.

Krievijas sāktais karš un tam sekojošās sankcijas mainīja veco realitāti – kravu apjoms dramatiski nokritās, nozarē sekoja darbinieku atlaišanas un infrastruktūras dīkstāve.

Tomēr Latvijas ģeogrāfiskās priekšrocības neviens nav atcēlis. Latvija ir ideāli piemērota, lai vienkāršas tranzītvalsts vietā kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, kas savieno gan Eiropas, gan Eirāzijas tirgu. Lai to panāktu, nepieciešama stratēģiska apņemšanās valstiskā līmenī, kas dotu zaļo gaismu straujākai nozares transformācijai un paātrinātu privātās investīcijas šajā sektorā.

Uzskatu, ka Latvijai ir ne vien labas pozīcijas, lai kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, bet plašākā perspektīvā tā ir arī Latvijas stratēģiska nepieciešamība. Latvijai ir jārada skaidras konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar tādām alternatīvām kā Dānijas un Zviedrijas koridors.

Tallinas lidostā pērn sasniegts pasažieru rekords, gada laikā apkalpojot 3 491 677 pasažierus, kas ir par 18% vairāk nekā 2023.gadā, paziņoja lidostas operatorkompānija "Tallinna Lennujaam".

Pasažieru skaita rekords Tallinas lidostā - vairāk nekā 3,2 miljoni pasažieru - tika sasniegts 2019.gadā, taču pēc tam nozari būtiski ietekmēja koronavīrusa pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi.

Savukārt Igaunijas reģionālajās lidostās Tartu, Pērnavā, Kuresārē, Kerdlā, Kihnu un Ruhnu apkalpoti 87 636 pasažieru, kas ir par 39% vairāk nekā 2023.gadā.

Kopumā Igaunijas lidostās pērn apkalpoti gandrīz 3,6 miljoni pasažieru. Reģionālajās lidostās pasažieru skaita pieaugumu veicināja regulāro reisu sākšana starp Tartu un Helsinkiem.

Kuresāres lidostā pērn apkalpoja 42 490 pasažierus, Tartu to skaits sasniedza 27 270, Kerdlā - 15 307, Ruhnu - 1472 un Pērnavā - 1097 pasažierus.

Rīgas lidostā situācija ar negodprātīgiem taksometriem ir stabilizējusies, intervijā sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Visi gadījumi nav pilnībā izskausti, bet situācija ir uzlabojusies. Lidostas kontrolētāji uzrauga situāciju, arī policija veic savu darbu, un šādu krāpniecisku gadījumu skaits un sūdzību skaits ir samazinājies," atzīmēja Rīgas lidostas vadītāja.

Viņa norādīja, ka lidosta no savas puses kopā ar lidostas dienestiem un Rīgas policijas iecirkni ir izveidojuši kontroles sistēmu, tādējādi negodprātīgiem taksometru vadītājiem ar viņu transporta līdzekļiem ir apgrūtināta iespēja iekļūt lidostas teritorijā.

"Kad šādi vadītāji tiek identificēti, policija lidostai atsūta oficiālu paziņojumu, ka ir fiksēts krāpšanas gadījumus vai nav atļaujas, tad lidosta liedz iebraukšanu P1 stāvvietā. Tādu vadītāju, kuriem lidosta ir liegusi iebraukšanu, ir ļoti daudz," sacīja Odiņa.

Tiešie avioreisi starp Rīgas lidostu un ASV sniegtu būtiskus ieguvumus Latvijas un visa Baltijas reģiona tālākai attīstībai, sacīja Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Zigmārs Vestfāls.

Viņš norādīja ka avioreisi veicinātu biznesa sakaru un investīciju pieaugumu, kā arī stimulētu tūrisma plūsmu, piesaistot vairāk ASV ceļotāju Baltijai un radot papildu ienākumus viesnīcu, ēdināšanas un kultūras nozarei. Tāpat ceļotājiem samazinātos gaidīšanas laiki starp reisiem un arī attiecīgi izmaksas.

Vestfāls uzsvēra, ka Rīgas lidosta varētu nostiprināties kā reģionālais mezgls starp Ziemeļameriku, Ziemeļeiropu un Austrumeiropu, kas paaugstinātu tās konkurētspēju salīdzinājumā ar citām reģiona lidostām.

"Tāpat šāds savienojums būtu nozīmīgs arī stratēģiski un ģeopolitiski, stiprinot Baltijas saites ar NATO sabiedrotajiem. Papildu ieguvums būtu aviokravu pārvadājumu iespēju paplašināšana, kas dotu Latvijas un Baltijas eksportētājiem tiešāku un drošāku piekļuvi ASV tirgum," piebilda Vestfāls.

Rīgas ostā SIA “PARS TERMINĀLS” piestātnē 5.maijā piestājis kuģis STEN ARNOLD, kas no Norvēģijas piegādājis 12 tūkstošus tonnas aviācijas degvielas.

Piegāde organizēta SIA “PARS TERMINĀLS” sadarbībā ar SIA “NAFTIMPEKS”, apliecinot efektīvu un koordinētu stratēģisko partneru sadarbību.Šī piegāde ir būtisks apliecinājums Latvijas spējai nodrošināt stabilas un nepārtrauktas aviācijas degvielas piegādes arī krīzes apstākļos, vienlaikus diversificējot sadarbības partnerus.

Šī gada februārī Rīgas ostā pienāca pirmais kuģis ar aviācijas degvielu no Amerikas Savienotajām Valstīm, kas kopā ar šodienas piegādi no Norvēģijas skaidri demonstrē Latvijas spēju veidot drošu un daudzveidīgu piegāžu ķēdi sadarbībā ar uzticamiem starptautiskiem partneriem. Piegādātā aviācijas degviela tiks nogādāta Rīgas lidostā, nodrošinot ar degvielu aviokompānijas, kas darbojas starptautiskajā lidostā “Rīga”.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" pērn komercreisos pārvadāja 37 411 pasažierus, kuriem pienācās valsts noteiktie braukšanas maksas atvieglojumi, tādējādi kompānijai veidojās 317 400 eiro zaudējumi, aģentūrai LETA sacīja "Lux Express Latvia" valdes loceklis Aldis Ķibēns.

Viņš skaidroja, ka kompānijai ir būtiski zaudējumi esošā regulējuma dēļ, kas nosaka, ka valsts komercreisos nekompensē izdevumus, kas ir saistīti ar pakalpojumu sniegšanu, tomēr braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēji ir tiesīgi saņemt atlaides arī komercmaršrutos.

Savukārt pēc Eiropas tiesas lēmuma Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā ir jāiekļauj norma, ka valstij ir jākompensē pasažieriem piešķirtās atlaides, jo valsts nevar pieprasīt no komersanta nodrošināt pakalpojumu bez maksas, skaidroja Ķibēns.

"Līdz šim esam dzirdējuši daudzus solījumus, bet neredzam konkrētus soļus, kā Autotransporta direkcija (ATD) plāno risināt šo situāciju," sacīja Ķibēns.

Rīgas lidosta ir izsludinājusi būvniecības iepirkuma pirmo kārtu lidostas ceturtā persona pārbūvei, informēja Rīgas lidostas pārstāvji.

Rīgas lidostas un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) parakstītais līgums par finansējuma piešķiršanu Rīgas lidostas gaisa kuģu ceturtā perona pārbūvei paredz pārbūvēt perona cieto segumu vairāk nekā 80 000 kvadrātmetru platībā, izveidot desmit dažādās konfigurācijās izmantojamas A-E klases lidaparātu stāvvietas, manevrēšanas un servisa ceļus.

Projekta kopējais budžets ir līdz 39,341 miljonam eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. CINEA finansējuma apmērs ir 50% no kopējās summas, bet atlikušos 19,67 miljonus eiro Rīgas lidosta segs no saviem līdzekļiem, liecina informācija Rīgas lidostas mājaslapā.

Rīgas lidostai pārbūve nodrošinās papildu nepieciešamās lidmašīnu stāvvietas, sniegs ieguldījumu militārajā mobilitātē, kas ir nozīmīga pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, kā arī ļaus paplašināt kravu apkalpošanas zonu, skaidro lidostas pārstāvji.