Rīgas lidostas vērienīgajā 4. perona pārbūves projektā sākušies būvniecības darbi, demontējot savu laiku nokalpojušās seguma plāksnes un aprīkojumu, lai uzsāktu jauno inženiertīklu infrastruktūras izbūvi.

Lai pasažieriem un lidostas viesiem sniegtu priekšstatu par projektu un tā rezultātu, no šīs nedēļas lidostas termināļa pasažieru zonā ir apskatāms detalizēts 4. perona projekta makets, kas precīzi ataino gan perona marķējumu, gan manevrēšanas ceļus un to uguņus, gan apgaismojuma risinājumus un citas detaļas. Tāpat makets dod iespēju iepazīties ar perona seguma slāņiem un izmantotajiem materiāliem, kas interesentiem ļauj gūt priekšstatu par specifiskajiem tehniskajiem un būvniecības risinājumiem, kādi tiek pielietoti lidlauka seguma izbūvē.

Makets apskatāms termināļa savienojošajā galerijā pagriezienā pirms C piestātnes.

Lidostas infrastruktūras attīstībai nozīmīgais projekts “VAS “Starptautiskās lidostas “Rīga”” gaisa kuģu 4. perona pārbūve, lai nodrošinātu divējāda lietojuma TEN-T infrastruktūru civilajiem un militārajiem mērķiem”, ko atbalsta ES Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA), paredz pilnībā pārbūvēt lidostas 4. perona cieto segumu vairāk nekā 80 000 kvadrātmetru platībā, izveidojot desmit dažādās konfigurācijās izmantojamas A – E klases lidaparātu stāvvietas, manevrēšanas un servisa ceļus. Tas nodrošinās Rīgas lidostai papildu lidmašīnu stāvvietas, tostarp lielfizelāžas lidaparātiem, sniedzot iespēju uzņemt visu tipu kravas un militāros gaisa kuģus.

Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits 2025. gadā, visticamāk, tikai nedaudz pārsniegs 2024. gada rādītājus un sasniegs 7,2 miljonus pasažieru, aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa skaidroja, ka lidostas izaugsme 2025. gadā bija mērena, tomēr, turpinoties Krievijas sāktajam karam Ukrainā, ģeopolitiskā situācija ir negatīvi ietekmējusi ienākošo tūrismu, savukārt augstā inflācija mazinājusi reģiona iedzīvotāju pirktspēju.

Tādēļ Rīgas lidosta pagājušajā gadā strādāja pie aviokompāniju piesaistes mehānismu un tarifu politikas pilnveidošanas.

Odiņa minēja, ka pērn lidosta izstrādāja attīstības plānu laika periodam līdz 2050. gadam, kas iezīmē lidostas infrastruktūras attīstības vīziju turpmākajiem 25 gadiem un attīstībai nepieciešamo teritoriju. Plāns paredz attīstību īstenot pakāpeniski, atbilstoši pasažieru skaita pieaugumam, tādējādi panākot sabalansētu un ilgtspējīgu izaugsmi un nākotnes vajadzībām atbilstošu, elastīgu investīciju plānošanu, atzīmēja Odiņa.

Rīgas lidostā pērn pasažieri iegādājās 63 taksometru vaučerus, aģentūrai LETA pavēstīja Rīgas lidostā.

Savukārt laika posmā no 2024. gada aprīļa, kad lidostā tika ieviesti taksometru vaučeri, līdz 2024. gada beigām pasažieri lidostā iegādājās 122 taksometru vaučerus.

Lidostā skaidroja, ka minētais pakalpojums ir pieprasīts tikai nelielā apmērā.

Vienlaikus lidostā uzsvēra, ka taksometru pakalpojumu jomā pēdējos gados problēmas lidostā ir būtiski mazinājušās, kā arī lidosta nav saņēmusi pasažieru sūdzības par šo tēmu.

Situācijas uzlabošanos veicināja lidostas un Valsts policijas īstenotais taksometru pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles pasākumu kopums, kā arī plašāka kopbraukšanas platformu pakalpojumu pieejamība. Piemēram, lidostā ir iekārtotas apzīmētas uzņemšanas vietas "Bolt" klientiem, kā arī lidostas ilgtermiņa autostāvvietās ir pieejami kopbraukšanas auto, atzīmēja lidostā.

Atklātā konkursā tiesības īstenot būvdarbus Eiropas Savienības fondu atbalstītajā RIX Rīgas lidostas 4. perona pārbūves projektā ir ieguvusi ceļu būves firma SIA “Binders”.

Lidostas infrastruktūras attīstībai nozīmīgais projekts “VAS “Starptautiskās lidostas “Rīga”” gaisa kuģu 4. perona pārbūve, lai nodrošinātu divējāda lietojuma TEN-T infrastruktūru civilajiem un militārajiem mērķiem”, ko atbalsta ES Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA), paredz pilnībā pārbūvēt lidostas 4. perona cieto segumu vairāk nekā 80 000 kvadrātmetru platībā, izveidojot desmit dažādās konfigurācijās izmantojamas A – E klases lidaparātu stāvvietas, manevrēšanas un servisa ceļus.

Pārbūve nodrošinās Rīgas lidostai papildu lidmašīnu stāvvietas, tostarp lielfizelāžas lidaparātiem, sniedzot iespēju uzņemt visu tipu kravas un militāros gaisa kuģus. Pārbūvētais perons būs arī ieguldījums militārajā mobilitātē, kas ir īpaši nozīmīga pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, un ļaus paplašināt kravu apkalpošanas zonu.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šī gada ziemas sezonā lidojumu grafiku samazinās par 20% jeb 160 000 sēdvietām un no Rīgas atcels septiņus galamērķus, ceturtdien preses konferencē informēja "Ryanair" komercdirektors Džeisons Makginess.

Tostarp ziemas sezonā tiks atcelti lidojumi no Rīgas uz Ārhusu Dānijā, Edinburgu Lielbritānijā, Gdaņsku Polijā, Gēteborgu Zviedrijā, Parīzes Bovē lidostu Francijā, Memmingeni Vācijā, kā arī netiks atsākti lidojumi uz Berlīni Vācijā.

Makginess skaidroja, ka ziemas grafiks tiek samazināts pieaugošo lidostas maksu dēļ, kas padara Rīgu mazāk konkurētspējīgu, jo pasažieru plūsma joprojām ir mazāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka ceturtdien "Ryanair" komanda tikās ar Latvijas Satiksmes ministriju (SM) un iesniedza plānu par pasažieru plūsmas dubultošanu, kas nodrošinātu papildu investīcijas 200 miljonu ASV dolāru apmērā un lidsabiedrība nākamo piecu gadu laikā atklātu 14 jaunus maršrutus.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šā gada vasaras sezonā no Rīgas neatsāks lidojumus uz sešiem galamērķiem, informēja Rīgas lidostā.

Salīdzinot ar iepriekšējo vasaras sezonu, 2026. gada vasaras sezonā "Ryanair" neveiks lidojumus no Rīgas uz Vīni, Parīzi, Gdaņsku, Barselonu, Žironu un Gēteborgu.

"Ryanair" paziņojumā medijiem apgalvo, ka augstie un nekonkurētspējīgie Latvijas aviācijas nodokļi un pieaugošās gaisa satiksmes vadības maksas bremzē izaugsmi, savienojamību un tūrismu un piespiež pārvietot jaudu uz straujāk augošiem tirgiem.

Lidsabiedrībā uzsver, ka sadarbība ar Rīgas lidostu joprojām ir konstruktīva, īpaši efektivitātes un lidostas maksājumu jomā. Tomēr lidsabiedrībā apgalvo, ka Latvijas valdības nespēja samazināt aviācijas nodokļus un kopējās piekļuves izmaksas nozīmē, ka Latvija zaudē konkurenci zemāku izmaksu tirgiem, piemēram, Slovākijai, Ungārijai, Albānijai un Polijai, kur valdības aktīvi atbalsta aviācijas izaugsmi, tūrismu un darba vietu radīšanu, norāda "Ryanair".

Rīgas lidostā 2026. gadā gaidāma mērena, bet stabila izaugsme, aģentūrai LETA prognozēja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa atzīmēja, ka Skandināvijas aviokompānija "Scandinavian Airlines" (SAS) ir paziņojusi par atgriešanos Rīgā ar biežu lidojumu grafiku uz Kopenhāgenu Dānijā.

Tāpat lidojumus no Rīgas uz Dubaiju turpinās Apvienoto Arābu Emirātu pārvadātājs "flydubai", savukārt Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" 2026. gada vasaras sezonā sāks tiešos lidojumus uz Varšavu Polijā un Gēteborgu Zviedrijā. Papildu tam "airBaltic" ir paziņojusi par jauniem maršrutiem uz Antalju Turcijā, Kauņu Lietuvā un Oulu Somijā, kā arī aviokompānija plāno paaugstināt lidojumu biežumu vairākos populāros esošajos maršrutos.

Sadarbībā ar aviokompānijām Rīgas lidosta turpināšot strādāt pie savienojamības paplašināšanas un pasažieru un kravu piesaistes.

Latvijā ir iespējams, ka viens cilvēks, aktīvi rīkojoties, var apturēt vismaz 30 miljonus vērtu būvprojektu, kas guvis vairākuma atbalstu sabiedriskajā apspriešanā, apstiprināts būvvaldē un lielā daļā sabiedrības raisījis cerības par vietas attīstību.

Dienas Bizness pārliecinājās, caurlūkojot Liepājas vēsturiskās peldu iestādes Miķeļa Valtera ielā 13, tautā sauktas par Vannu māju, pārbūves un attīstības projektu.

Projekts iesprūdis tiesā

Liepājas Vannu mājas stāsts ir traģisma pilns, jo pēdējos 30 gadus pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas šai vietai nav īsti veicies. Pagājušā gadsimta 30-tajos slavenās kūrortvietas enkurs – Vannu māja - tā arī stāvēja tukša. Šajā laikā ir bijušas dažādas idejas par projekta iedzīvināšanu, tomēr viss atdūrās naudā. Vannas, kas vēl bija saglabājušās, pirms dekādes nonāca kāda Liepājas viesnīcnieka īpašumā un vismaz kalpoja noderīgi, bet pati ēka turpināja liecināt, ka ne viss vēl pilsētā sakārtots. 2021. gadā SIA Liepojos kopos, kur investori ir kaimiņzemes Lietuvas uzņēmēji, uzsāka vietas izpēti, un jau drīzumā notika ideju konkurss par to, kā vieta varētu izskatīties.

Rīgas lidosta šogad plāno apkalpot apmēram 7,4 miljonus pasažieru, intervijā aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētājs Laila Odiņa.

Tādējādi, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, šogad lidostā apkalpoto pasažieru skaits varētu pieaugt par apmēram 3,9% salīdzinājumā ar 2024.gadu, vienlaikus par apmēram 5,1% atpaliekot no pirms pandēmijas - 2019.gadā - apkalpoto pasažieru skaita.

Viņa norādīja, ka šī gada prognoze vēl nav gluži 2019.gada rezultāts, tomēr šā gada janvāris ir sācies ļoti pozitīvi.

Vienlaikus Odiņa minēja, ka lidosta ir ļoti apmierināta ar pagājuša gada rādītāju, kad tika apkalpots 7,1 miljons pasažieru, kā arī ir sasniegti finanšu mērķi, jo lidosta strādāja ar būtiski lielāku peļņu nekā gadu iepriekš. "Pagaidām finanšu rezultāti vēl tiek apkopoti, bet peļņa ir daudz lielāka, nekā tā bija 2023.gadā. Arī pasažieru skaita ziņā mēs esam sasnieguši, ko bijām plānojuši," sacīja lidostas vadītāja.

RIX Rīgas lidosta ir apņēmusies kļūt par klimatneitrālu lidostu jau līdz 2035.gadam jeb 15 gadus agrāk, nekā sākotnēji plānots.

Atjaunotā stratēģija "Net Zero 2050" paredz būtiski samazināt visus siltumnīcefekta gāzu izmešus, ko rada lidostas darbība, - gan tiešos, gan netiešos.

Lidosta strādā pie tā, lai transportā un ēku apsildē vairs neizmantotu fosilos resursus, piemēram, dīzeļdegvielu vai dabasgāzi. Tā vietā tā attīsta videi draudzīgus risinājumus - saules enerģiju un elektroauto, kā arī paaugstina energoefektivitāti. Paralēli lidosta arī apzina un pārvalda netieši radītos izmešus, tostarp no lidmašīnām un piegādātāju transporta, kas izmanto lidostas infrastruktūru.

"Šodienas lēmumi ietekmē to, kādā pasaulē dzīvosim rīt. Īstenojot Net Zero stratēģiju, mēs ne tikai samazinām savu ietekmi uz klimatu, bet arī kļūstam par paraugu citiem. Tā ir mūsu atbildība - nodrošināt zaļu, drošu un modernu lidostu gan šodienas, gan nākotnes pasažieriem," norāda RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas lidosta pirmdien tika slēgta pēc neidentificētu dronu konstatēšanas tās tuvumā, un aptuveni 15 avioreisi tika novirzīti uz citām lidostām, paziņoja policijas un lidostas amatpersonas.

Otrdienas rītā tika ziņots, ka dronu dēļ slēgta arī Norvēģijas galvaspilsētas Oslo lidosta.

"Gaisa telpa virs Kopenhāgenas lidostas ir slēgta kopš plkst.20.30 (plkst.21.30 pēc Latvijas laika) divu vai trīs neidentificētu dronu dēļ. Neviena lidmašīna nevar pacelties vai nolaisties," sacīja lidostas preses sekretāre Līze Agerleja Kursteina.

Kopenhāgenas policija paziņoja, ka virs lidostas tika konstatēti "trīs vai četri lieli droni".

"Tie vēl lidinās šurpu turpu," sacīja patruļas policiste Anete Ostenfelta ap plkst.22.45 (plkst.23.45 pēc Latvijas laika), piebilstot, ka policija lidostā izmeklē notiekošo.

Viņa nevarēja pateikt, vai šie droni ir militāras vai civilas ierīces, bet atzina, ka "tie ir lielāki, nekā privātpersona varētu nopirkt".

Metu konkursā par AB dambja publiskās ārtelpas attīstību uzvarējis mets ar devīzi "ABČ", ko izstrādāja SIA "RUUME arhitekti" kopā ar apakšuzņēmumiem SIA "Topia" un SIA "AMECO".

Komandā strādāja arī Oskars Vāvere, Aivars Bērziņš un Vineta Alekna. Konkursa uzvarētājam tiks piešķirta 8 000 eiro godalga.

Konkursa žūrija metu ar devīzi “ABČ” novērtēja visaugstāk kā rūpīgi pārdomātu priekšlikumu ar skaidru koncepciju un pārliecinošu ainavisko loģiku. Katrai dambja krastmalai autoriem izdevies piešķirt atšķirīgu atmosfēru un tās organiski savienot vienotā parka ainavā. Piedāvātas daudzveidīgas iespējas atpūtai pie un uz ūdens. Radīta gaiša un iedvesmojoša vide Jāņa Čakstes piemiņas un vērtību iedzīvināšanai.

Metu konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Rīgas pilsētas arhitekta dienesta pilsētas galvenā ainavu arhitekte Arnita Verza pauž gandarījumu par konkursa rezultātu: “Ir patiess gandarījums redzēt metu ar tik rūpīgu un profesionālu redzējumu par AB dambja attīstību. Šī vieta ir viena no Rīgas publiskās ārtelpas pērlēm ar milzīgu potenciālu un meta autoriem izdevies veiksmīgi sasniegt konkursa izvirzīto mērķi, risinot un līdzsvarojot gan šīs teritorijas vērtības un nozīmīgumu, gan Jāņa Čakstes vērtību māksliniecisku ienešanu ārtelpā, veidojot mūsdienīgu un daudzveidīgu publiskās ārtelpas pieteikumu.”

Lielākais specializētais aviācijas kravu apstrādes centrs RIX Rīgas lidostā un Latvijas lidsabiedrības airBaltic meitasuzņēmums Baltijas Kravu centrs pērn apkalpoja vairāk nekā 10 tonnas kravu un pasta sūtījumu un strādāja ar 1,16 miljonu eiro pamatdarbības ieņēmumiem, kas ir par aptuveni 10% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzrādot neto peļņu gandrīz 64 tūkstošu eiro apmērā, kas ir teju trīs reizes vairāk nekā pirms gada.

Baltijas Kravu centrs darbojas kā airBaltic kravu pārvadājumu operāciju tranzīta centrs un galvenais savienojuma punkts lidojumiem plašajā lidsabiedrības maršrutu tīklā. 2024. gadā ar airBaltic lidmašīnām RIX Rīgas lidostā ielidoja vai no tās izlidoja kopumā 21 000 lidojumu ar komerciālām kravām un gaisa pastu.

Baltijas Kravu centra valdes priekšsēdētājs Arvīds Maurāns norāda: “Neraugoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un mainīgo kravu loģistiku reģionā, 2024. gads mums bija stabils un veiksmīgs gads. Mēs nostiprinājām savu pamatdarbību, saglabājām klientu uzticību un radījām pamatus turpmākai izaugsmei. Pārcelšanās uz jauno kravu angāru Baltic Cargo Hub ievērojami palielinās mūsu kapacitāti un ļaus mums piedāvāt vēl efektīvākus, drošākus un modernākus kravu apstrādes pakalpojumus RIX Rīgas lidostā.”

Noslēdzies Valsts kancelejas rīkotais atklātais konkurss uz Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītāja amatu, un apstiprināšanai amatā tiek virzīta bijusī NKMP Rīgas reģiona vadītāja, tagadējā Cēsu muzeja direktore un ICOMOS Latvijas nodaļas valdes priekšsēdētāja Ināra Bula.

I. Bula ieguvusi mākslas vēstures un teorijas maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, un šobrīd turpina studijas Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūrā. Tāpat viņa absolvējusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Eiropas studiju maģistra programmu.

I. Bulai ir iepriekšēja pieredze darbā NKMP. No 2020. līdz 2022.gadam viņa bijusi NKMP Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja, iepriekš - no 2018. līdz 2020.gadam - NKMP Kultūras mantojuma politikas daļas speciāliste.

Tāpat I. Bula guvusi pieredzi Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā kā Vides projektu nodaļas galvenā māksliniece, kā arī Kultūras ministrijas Budžeta nodaļā 8 gadus strādājot ar kultūras mantojuma jautājumiem. Kopš 2023.gada janvāra I. Bula vada Cēsu muzeju.

Noslēgusies Rīgas lidostas pasažieru termināļa paplašināšanas būvniecības konkursa pirmā kārta, kurā izvērtēti pretendentu iesniegtie tehniskie piedāvājumi.

Rīgas lidosta konkursa noslēdzošajai kārtai izvirzījusi četrus pretendentus, ko uzaicinājusi līdz 31.martam iesniegt finanšu piedāvājumus.

Tehniskajos piedāvājumos pretendentiem bija jāiekļauj būvniecības laika plāni, vides, sociālās un darba drošības prasības, kvalitātes vadības plāns, priekšlikumi apakšuzņēmēju atlases procedūrai, kā arī ierosinājumi procesu optimizācijai un alternatīvu risinājumu tehniskie priekšlikumi.

Starptautiskais konkurss Rīgas lidostas pasažieru termināļa paplašinājuma būvniecībai tiek organizēts pēc Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) noteiktas iepirkuma procedūras. Projekta finansēšanai Rīgas lidosta saņēmusi saistošos piedāvājumus no ERAB, Ziemeļu Investīciju bankas un OP Corporate Bank plc filiāles Latvijā. "Šo finanšu institūciju gatavība finansēt lidostas lielo attīstības soli ir spēcīgs apliecinājums Rīgas lidostas finanšu stabilitātei, uzticamībai un ilgtermiņa izaugsmes stratēģijai, un šīs investīcijas ļaus stiprināt Rīgas lidostas līderpozīcijas reģionā, sekmējot arī mūsu valsts ekonomikas noturību," uzsver Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Ministru kabinets 24. martā apstiprināja Rīgas lidostas jauno motivācijas sistēmu, kas atbalstīs aviokompāniju interesi attīstīt maršrutu tīklu no Rīgas un palielināt pārvadāto pasažieru skaitu, stiprinot Latvijas starptautisko savienojamību pieaugošas konkurences apstākļos.

Valdībā apstiprinātie grozījumi MK noteikumos Nr. 111 "Noteikumi par valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” lidlaukā sniegto pakalpojumu maksu” paredz pilnveidot esošās pārvadājumu veicināšanas programmas nosacījumus, pielāgojot tos aktuālajai tirgus situācijai, pieaugošajai konkurencei reģionā un Rīgas lidostas attīstības stratēģiskajiem mērķiem.

Lai gan pasažieru skaits Rīgas lidostā pakāpeniski atjaunojas, gaisa satiksme joprojām saskaras ar strukturāliem izaicinājumiem. Ņemot vērā ģeopolitiskos satricinājumus, kopējais pasažieru skaits nav atgriezies 2019. gada līmenī tranzīta un transfēra plūsmas būtiska samazinājuma dēļ, kas pašlaik nav pilnībā atjaunojama. Vienlaikus tiešo pasažieru segments uzrāda pozitīvu dinamiku, kopš gada sākuma pārsniedzot 2019. gada līmeni par 6 %, bet šā gada martā – pat par 11 %.

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša.

Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Ir pilnīgi vienalga, vai runājam par nocirstā ozola lietu un nesaprotamajām peripetijām ap izsniegtajām būvatļaujām Mārupē, par patvaļīgu būvniecību Jēkabpils cietumā, kur tika izbūvēts pastaigu laukums, nesaskaņojot ar zemes īpašnieku, skaļo “mājas-kuģa” lietu vai vienkārši kādu gadījumu, kas nav publiski iztirzāts, bet tāpēc ne mazāk svarīgs gan kādam noteiktam tiesību subjektam, gan mums kā sabiedrībai kopumā, jo visos šajos gadījumos ir iesaistītas būvvaldes. Taisnības labad jāsaka, ka būvvalde ir tikai viens no būvniecības procesa dalībniekiem plašākā šī termina izpratnē.

Rīgas radio un televīzijas torņa pārbūves projekta interjera dizaina metu konkursā pirmo vietu ieguvis SIA "Vincents" iesniegtais mets, informēja konkursa organizatori VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) un Latvijas Arhitektu savienība (LAS).

Konkursa mērķis bija iegūt augstvērtīgu, vizuāli un funkcionāli izsvērtu Rīgas radio un televīzijas stacijas interjera dizaina koncepciju, kas apvieno mūsdienīgu dizainu ar sabiedrībai pieejamu, izglītojošu vidi, saglabāt esošā interjera unikālos dizaina elementus kā sava laikmeta vēstures liecību, LVRTC identitāti, vērtības un nākotnes skatījumu, kā arī izcelt LVRTC ieguldījumu informācijas un elektronisko sakaru nozarē, kiberdrošībā, digitālās identitātes un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstībā Latvijā. Konkursā tika iesniegtas sešas devīzes.

Žūrijas kopvērtējumā pirmo vietu ieguvusi devīze “XIX919” , kuras autors ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vincents”. Iesniegtais mets žūrijas ieskatā vērtējams kā ļoti kvalitatīvs, profesionāli izstrādāts un konceptuāli vienots risinājums, kurā veiksmīgi apvienota Rīgas radio un televīzijas torņa funkcionalitāte, LVRTC identitāte un laikmetīga, estētiski sabalansēta interjera valoda. Īpaši pozitīvi izceļama skaidri nolasāma un konsekventi attīstīta koncepcija, pārdomāta telpu funkcionalitāte, loģiska plūsmu organizācija, harmoniska materiālu un krāsu izvēle, kā arī tehnoloģiju un apgaismojuma integrācija kopējā telpiskajā stāstā. Piedāvājums rada lietotājam draudzīgu, vizuāli kvalitatīvu un naratīvi bagātu vidi, kurā vēsturiskais mantojums organiski savienots ar mūsdienīgiem risinājumiem.

Ar ilgtspējīgas būvniecības profesionāļu godināšanu aizvadīta konkursa Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā Baltijā 2025 Galā ceremonija 2025.gada 10.septembrī Mežaparka estrādes Kokaru zālē.

Kopumā konkursam tika iesniegti pieredzes apmaiņas vērti un daudzveidīgi 37 pieteikumi, kas ir cienījama konkurence ilgtspējīgu ideju sniegumā un to īstenošanā.

Jau otro gadu ikgadējā konkursa balva Grand Prix balva aizceļo uz Lietuvu. Šogad žūrija, izvērtējot katru konkursa objekta pieteikumu saskaņā ar ilgtspējīgas būvniecības kritērijiem, par visvērtīgāko objektu Baltijā atzina un Grand Prix piešķīra kvartālam Viļņā - St. Jacobs Quarter. Pasūtītājs Orkela, projekts DO ARCHITECTS (modernās būves), ARCHINOVA (vēsturiskās apbūves atjaunošana un ēku funkciju transformēšana), būvnieks Naresta.

Visas nominācijas un uzvarētājus skatiet raksta galerijā!

Rīgas lidostā situācija ar negodprātīgiem taksometriem ir stabilizējusies, intervijā sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Visi gadījumi nav pilnībā izskausti, bet situācija ir uzlabojusies. Lidostas kontrolētāji uzrauga situāciju, arī policija veic savu darbu, un šādu krāpniecisku gadījumu skaits un sūdzību skaits ir samazinājies," atzīmēja Rīgas lidostas vadītāja.

Viņa norādīja, ka lidosta no savas puses kopā ar lidostas dienestiem un Rīgas policijas iecirkni ir izveidojuši kontroles sistēmu, tādējādi negodprātīgiem taksometru vadītājiem ar viņu transporta līdzekļiem ir apgrūtināta iespēja iekļūt lidostas teritorijā.

"Kad šādi vadītāji tiek identificēti, policija lidostai atsūta oficiālu paziņojumu, ka ir fiksēts krāpšanas gadījumus vai nav atļaujas, tad lidosta liedz iebraukšanu P1 stāvvietā. Tādu vadītāju, kuriem lidosta ir liegusi iebraukšanu, ir ļoti daudz," sacīja Odiņa.

RIX Rīgas lidosta izsludina starptautisku konkursu pasažieru termināļa komercplatību apsaimniekošanai, lai nodrošinātu mūsdienīgu pasažieru pieredzi un veicinātu neaviācijas ieņēmumu pieaugumu esošajās komercplatībās un turpmāk – arī paplašinātajā lidostas terminālī.

Konkursa nolikums, kas izstrādāts, balstoties uz Publiskās un privātās partnerības likumu, paredz lidostas komercplatību sadalījumu četrās lotēs – beznodokļu tirdzniecības veikali, mazumtirdzniecības (conveniance) veikali, ēdināšanas vietas un biznesa zāles pakalpojumi. Sākotnēji konkursā izvēlētais operators (vai operatori) pārvaldīs esošās komercplatības, bet pēc lidostas pasažieru termināļa paplašinājuma pabeigšanas vēl 10 gadus varēs turpināt darbu jaunajās, aptuveni divas reizes plašākajās telpās.

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa uzsver: “Avio ceļojumi ir kļuvuši par kompleksu pasažieru pieredzes notikumu, ko veido gan lidostas pamata pakalpojumi, gan pievienotā vērtība, ko sniedz iepirkšanās, atpūtas un izklaides pasākumi lidostā. Meklējot jaunus komercplatību operatorus Rīgas lidostā, mums ir iespēja to pilnībā pārvērtēt un veidot jaunu kvalitātes līmeni. Šis konkurss ir nozīmīga daļa mūsu stratēģiskajā attīstībā, lai uzlabotu ceļošanas pieredzi Rīgas lidostā un veidotu augstākā līmeņa komercpartnerības. Mēs meklējam moderni domājošus un nozarē pieredzējušus partnerus, kuri ir gatavi sadarboties, lai kopīgi īstenotu Rīgas lidostas stratēģisko virzību – kļūt par Ziemeļeiropas ceļošanas centru, kas piedāvā izcilus, inovatīvus pakalpojumus un aizraujošu, nevainojamu pasažieru pieredzi.”

Tallinas lidostā pērn sasniegts pasažieru rekords, gada laikā apkalpojot 3 491 677 pasažierus, kas ir par 18% vairāk nekā 2023.gadā, paziņoja lidostas operatorkompānija "Tallinna Lennujaam".

Pasažieru skaita rekords Tallinas lidostā - vairāk nekā 3,2 miljoni pasažieru - tika sasniegts 2019.gadā, taču pēc tam nozari būtiski ietekmēja koronavīrusa pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi.

Savukārt Igaunijas reģionālajās lidostās Tartu, Pērnavā, Kuresārē, Kerdlā, Kihnu un Ruhnu apkalpoti 87 636 pasažieru, kas ir par 39% vairāk nekā 2023.gadā.

Kopumā Igaunijas lidostās pērn apkalpoti gandrīz 3,6 miljoni pasažieru. Reģionālajās lidostās pasažieru skaita pieaugumu veicināja regulāro reisu sākšana starp Tartu un Helsinkiem.

Kuresāres lidostā pērn apkalpoja 42 490 pasažierus, Tartu to skaits sasniedza 27 270, Kerdlā - 15 307, Ruhnu - 1472 un Pērnavā - 1097 pasažierus.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un SIA “Latvijas Valsts Standarts” (LVS) noslēguši pirmo konkursu “Digitālās būvniecības ekselences balva 2025”, godinot labākos Latvijas BIM un digitālo risinājumu projekt

Digitālās ekselences balva ir radīta ar mērķi veicināt digitālās transformācijas tempu būvniecībā, izcelt labās prakses piemērus un uzsvērt, cik būtiska ir tehnoloģiju integrācija nozares starptautiskās konkurētspējas nodrošināšanai. Konkursa mērķis ir izcelt efektīvākos BIM (Būvniecības informācijas modelēšanas) risinājumus un digitālās inovācijas, veicinot pieredzes apmaiņu starp privāto un publisko sektoru.

Balvas laureāti tika noteikti vairākās kategorijās – no BIM tehnoloģiju izmantošanas līdz ilgtspējīgu būvju ražošanai, automatizētām projektēšanas sistēmām un viedo būvniecības procesu vadībai. Konkursa vērtēja projektus trīs kategorijās: “BIM projekts”, “BIM Būvobjekts” un “Digitālā inovācija”.

RIX Rīgas lidostas 2024. gadā apkalpoto pasažieru skaits pārsniedzis pirmspandēmijas jeb 2019. gada līmeni, bet peļņa, salīdzinot ar 2023. gadu, pieaugusi vairāk nekā divas reizes, sasniedzot 3,4 miljonus eiro, liecina uzņēmuma auditētais gada pārskats par 2024. gadu.

RIX Rīgas lidostā pagājušajā gadā turpināja pieaugt apkalpoto pasažieru skaits. Tas sasniedza 7,1 miljonus, kas ir par 7 % vairāk nekā 2023. gadā. No visiem apkalpotajiem ceļotājiem 78 % bija tiešie pasažieri. Tāpat par 3 % palielinājies lidojumu skaits no Rīgas lidostas un uz Rīgas lidostu – kopumā apkalpoti 63 tūkstoši lidojumu.

Līdz ar pasažieru skaita pieaugumu palielinājies arī uzņēmuma neto apgrozījums, kas 2024. gadā bija 77,63 miljoni jeb par 7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Lidostas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem bija 44,87 miljoni eiro, bet no neaviācijas – 32,76 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā 12 % pieaugums pret iepriekšējo gadu.

Konkursa "Latvijas Būvniecības gada balva 2025" "Grand Prix" ieguvuši Jēkabpils aizsargdambis un Taurupes muižas klēts atjaunošana Ogres novadā.

Nominācijā "Jauna dzīvojamā ēka" pirmā vietā piešķirta projektam "Muuna", Gaujas ielā, Mārupē, otrā vieta - dzīvokļu ēkai Ceriņu ielā 8, Bauskā, bet trešā vieta - dzīvojamo ēku kompleksam "Domesnes Rezidence", Kolkasraga ielā, Rīgā.

Nominācijā "Jauna sabiedriska ēka" pirmo vietu ieguva biroju ēka "Satekles biznesa centrs", Rīgā, otro vietu - atpūtas centrs un jahtklubs "ExPorto", Rīgā, bet trešo vietu - biroju ēka Krišjāņa Barona ielā 30A, Rīgā.

Nominācijā "Fasādes" pirmo vietu ieguva fasādes atjaunošana Šķūņu ielā 12, Rīgā, otro vietu - fasādes atjaunošana Brīvības ielā 64, Rīgā, bet trešo vietu - fasādes atjaunošana Ģertrūdes ielā 34, Rīgā.

Nominācijā "Jauna inženierbūve" pirmo vietu ieguvis Valmieras industriālais parks, otro vietu - Gaujas tilts posmā Drustu stacija - Zosēni, bet trešo vietu - Strauta iela Valmierā.