AS "Latvijas gāze" valdes locekļu speciālā mērķa kompānija SIA "Energy Investments" pārējiem "Latvijas gāzes" lielākajiem akcionāriem piederošo akciju izpirkšanu varētu noslēgt pusgada vai gada laikā, pastāstīja "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Jautāts, kādā stadijā ir akciju izpirkšana no Vācijas valsts uzņēmuma "Uniper Ruhrgas International" un SIA "Itera Latvija", Kalvītis atbildēja, ka notiek sarunu process, bet šobrīd nevar pateikt, kad tas varētu noslēgties. "Tas var būt pusgads, tas var būt gads," teica "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs.

Savukārt jautāts par pērn novembrī viņa teikto, ka akciju atsavināšanas process varētu noslēgties aprīlī, viņš atbildēja, ka process noteikti nenoslēgsies aprīlī.

Jau ziņots, ka pērn novembrī Kalvītis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka "Latvijas gāzes" akciju izpirkšanu plānots pabeigt 2025.gada aprīlī.

Viņš toreiz norādīja, ka notiek process, kurā "Latvijas gāzes" akcijas tiek konsolidētas "Energy Investments". "Mēs negatavojamies tās pārdot. Mēs gribam nopirkt arī akcijas no "Uniper Ruhrgas International" un arī no "Itera Latvija", tādā veidā iegūstot pilnu kontroli pār "Latvijas gāzi"," teica Kalvītis.

AS "Latvijas gāze" apgrozījums pagājušajā gadā bija 91,068 miljoni eiro, kas ir par 43% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmums strādāja ar peļņu 13,234 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka pērn dabasgāzes tirgos samazinājās nenoteiktība par piegādēm un gāzes cenām, bet joprojām saglabājās faktori, kas liek tirgotājiem būt proaktīviem darbībā. Piemēram, lai gan pērn martā dabasgāzes cena bija zemākā kopš 2021.gada jūnija, pēc tam cenas būtiski pieauga.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē dabasgāzes cenas, ir Eiropas Savienības (ES) regulējums, kas liek līdz konkrētā gada 1.novembrim aizpildīt gāzes krātuves līdz vismaz 90% no to jaudas. Attiecīgi dabasgāzes pieprasījums palielinās neatkarīgi no praktiskajām vajadzībām, jo tirgotājiem, tostarp "Latvijas gāzei" gāzi ir jāpērk neatkarīgi no tirgus cenas, teikts vadības ziņojumā.

Grozījumi Nacionālās drošības likumā potenciāli varētu ietekmēt vairākus tūkstošus Latvijā strādājošu kompāniju, nozaru pārstāvji satraukti par ļaunprātīgu grozījumu izmantošanu.

Maija sākumā Latvijas Republikas Saeima otrajā lasījumā pieņēma Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredz būtiskus ierobežojumus attiecībā uz kritiski svarīgas infrastruktūras īpašniekiem. Lai gan grozījumu mērķis tiek pozicionēts kā nacionālās drošības stiprināšana, atsevišķi eksperti uzskata, ka likumprojekta faktiskā motivācija, iespējams, ir sagatavot juridisko pamatu Krievijas un Baltkrievijas aktīvu pārņemšanai Latvijas teritorijā.

Gatavojas pārņemšanai

Starp potenciālajiem ekspropriācijas objektiem varētu būt “Krievijas Dzelzceļa” loģistikas un infrastruktūras objekti. Tāpat pārņemšanas procesā varētu būt iesaistīti arī “Uralkhim” piederošie minerālmēslu un amonjaka termināli Rīgā un Ventspilī, kā arī Baltkrievijas valdībai piederošā sanatorija “Baltkrievija” Jūrmalā. Oficiālu datu par to, cik uzņēmumu Latvijā pieder Krievijas vai Baltkrievijas fiziskām un juridiskām personām, šobrīd nav, taču tiek lēsts, ka to ir vairāk nekā 5000. Nenoliedzami – ja Krievijas un Baltkrievijas kapitāla uzņēmumi tiktu izslēgti no Latvijas tirgus, valsts ekonomika ciestu būtiskus zaudējumus.

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.