Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri pieauga par 0,6%, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2024.gada janvāri - palielinājās par 3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 1,4%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada janvārī, salīdzinot ar 2024.gada decembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,6%.

Noslēdzoties akcijām, būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,7%). Tāpat, noslēdzoties akcijām, cenas pieauga piena produktiem (+3,1%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+12,5%), sieram un biezpienam (+1,5%), svaigiem dārzeņiem (+1,6%), mājputnu gaļai (+1,3%), pienam (+1,4%), šokolādei (+1,9%), konditorejas izstrādājumiem (+0,8%), kā arī augu eļļai (+3,6%). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija maize (-2,6%), makaronu izstrādājumi (-3,3%) un gaļas izstrādājumi (-1,4%).

Pērn saules elektrostacijās saražotā elektroenerģija pieaugusi 2,2 reizes, rēķinot pret 2023. gadu, saražotas 536 GWh, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Patēriņa pusē būtisku izmaiņu nav, izņemot autotransportu, kur aug elektroenerģijas patēriņš.

2024. gadā kopā hidroelektrostacijās, vēja un saules elektrostacijās saražoja 4022 GWh elektroenerģijas, kas ir par 6,5% (282 GWh) mazāk nekā gadu iepriekš. Vēja elektrostacijās pieaugums no 2023. gada uz 2024. gadu ir nebūtisks, saražojot kopumā 276 GWh elektroenerģijas, kas ir par 5 GWh vairāk nekā gadu iepriekš.

Liels pieaugums tikai saules elektrostacijās

Kritumu pērn veido hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas samazinājums. 2024. gadā hidroelektrostacijās saražoja 3210 GWh, kas ir par 15,4% mazāk nekā 2023. gadā. Šādas svārstības ir saistītas ar ūdens pieplūdumu Daugavā, un līdzīga lieluma svārstības ir novērotas arī iepriekš. No atjaunīgajiem energoresursiem (AER) koģenerācijas stacijās 2024. gadā saražotas 621,3 GWh, kur lielāko daļu veido biomasas koģenerācijas stacijas (457 GWh). Abos ražošanas veidos, tostarp biogāzes koģenerācijas stacijās, ražošanas apjomi nedaudz sarukuši. Pēc būtības nopietnas izmaiņas ir tikai saules elektrostaciju ģenerētās jaudas apjomos, kas gada laikā dubultojušās. Kopumā no AER saražotās elektroenerģijas apjoms veido 4643 GWh. 2024. gadā AER īpatsvars elektroenerģijas ražošanā bija 73%.

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli turpina dalīt Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekus dažādās nometnēs pēc to konkurētspējas, risinājums atkarīgs no Eiropas struktūru lēmumiem.

„Lauksaimniekiem savas konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešami minerālmēsli, bez kuriem ražas un līdz ar to arī ienākumi ir zemāki, nekā tie varētu būt ar tiem,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka karš Ukrainā ir kardināli mainījis minerālmēslu tirgu, vienlaikus Eiropas Savienībā nebūt nav vienota viedokļa par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu. „Latvijas lauksaimnieki nevar importēt Krievijā un Baltkrievijā ražotos minerālmēslus, piemēram, vadošais Latvijas kooperatīvs Latraps tos ieved no Āfrikas. Taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem,” skaidro R. Feldmanis.

Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) ietilpība būtiski pārsniedz Latvijas patēriņu, un tās šī brīža piepildījums, aptuveni 56% no krātuves tehniskās ietilpības, neliecina par paaugstinātiem gāzes apgādes riskiem apkures sezonas laikā, aģentūrai LETA norādīja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

Ministrijā skaidroja, ka, vērtējot Inčukalna PGK piepildījuma rādītājus, ir jāņem vērā, ka krātuves ietilpība būtiski pārsniedz Latvijas patēriņu apkures sezonā, un daļa no krātuves lietotājiem ir arī ārvalstu komersanti, kuri dabasgāzi krātuvē uzkrāj savu klientu apgādei vai arī tālākai pārdošanai ziemas sezonā, tāpēc krātuves piepildījuma rādītājs, kas šobrīd veido aptuveni 56% no krātuves tehniskās ietilpības, nav uzskatāms par rādītāju, kas norāda uz paaugstinātiem dabasgāzes apgādes riskiem apkures sezonas laikā.

Papildus KEM pārstāvji norādīja, ka 2025.gada iesūknēšanas sezonā dabasgāzes krātuves sistēmas operators ir noteicis arī lielāku krātuves maksimālo jaudu nekā vairākos iepriekšējos gados - piemēram, 2020.gadā krātuves tehniskā jauda bija 21,52 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, kas ir par 3,3 TWh mazāk nekā noteiktais apjoms šobrīd. Ministrijā skaidroja, ka dabasgāzes krātuves maksimālās ietilpības apjomus galvenokārt ietekmē tās ekspluatācijas režīmi iepriekšējos gados, kā arī krātuvē un pārvades sistēmā veicamo remontdarbu un rekonstrukcijas darbu grafiks un norise.

Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs 2024.gada 11 mēnešos pieaudzis par 10,6% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.

2024.gada 11 mēnešos Latvijā patērētas 7,911 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, kamēr 2023.gada attiecīgajā periodā tika patērēta 7,155 TWh dabasgāzes.

Tostarp novembrī Latvijā patērēta 935 491 megavatstunda (MWh) dabasgāzes, kas ir par 7,8% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā mēnesī.

Tādējādi 2024.gadā visvairāk dabasgāze līdz šim patērēta janvārī - 1,932 TWh dabasgāzes, kas ir par 72,6% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā mēnesī, seko februāris, kad tika patērēta 1,331 TWh dabasgāzes, kas ir par 11% vairāk, novembris - 935 491 MWh, kas ir par 7,8% mazāk, un marts - 907 585 MWh, kas ir kritums par 11,9% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi.

Tuvāko gadu laikā nepieciešamība pēc papildu bāzes jaudām Baltijas reģionā, visticamāk, pieaugs, Igaunijā kā stratēģisku alternatīvu aplūko kodolenerģijas izmantošanu.

Igaunijas uzņēmums Fermi Energia jau vairākus gadus nopietni pēta atomelektrostacijas (AES) būvniecības iespējas, norādot, ka šobrīd mazo modulāro reaktoru tehnoloģijas ir sasniegušas tādu attīstības līmeni, kas ļauj uzsākt to praktisku pielietošanu enerģijas ražošanā. Sākotnēji kaimiņi plāno Igaunijā būvēt AES ar diviem reaktoru blokiem, kuru kopējā jauda varētu sasniegt 600 megavatus (MW), taču nākotnē nepieciešamības gadījumā staciju varētu papildināt ar vēl diviem papildu blokiem. Pašreizējās aplēses liecina, ka AES būvniecība varētu izmaksāt aptuveni 3,3 miljardus eiro.

Jāpielāgojas situācijai

Katrai Baltijas valstij šobrīd ir savs risinājums, lai nodrošinātu bāzes jaudas, atzīmē Kalevs Kallemets (Kalev Kallemets), Fermi Energia vadītājs. “Igaunijā tiek izmantots degslāneklis, Latvijā - hidroenerģija un dabasgāze, bet Lietuvā - tikai dabasgāze. Jau šobrīd ir skaidrs, ka mums ir nepieciešamas papildu elektroenerģijas ražošanas jaudas, jo fosilo resursu izmantošana kļūst arvien dārgāka un investoriem neizdevīgāka vides apsvērumu dēļ. Līdz ar to bāzes jaudas, īpaši Igaunijā un Lietuvā, strauji sarūk. Platformā Electricity Maps, kur iespējams apskatīt reāllaika datus par elektroenerģijas ražošanu, importu un CO2 intensitāti, Igaunija un arī Polija bieži iezīmējas melnā krāsā, kas liecina par augstu emisiju līmeni. Augsta CO2 intensitāte ietekmē arī elektrības cenu, un tieši tāpēc gan Igaunija, gan Polija arvien nopietnāk sākušas vērtēt kodolenerģijas izmantošanu,” norāda K.Kallemets.

Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs pagājušajā gadā pieaudzis par 6,6% salīdzinājumā ar 2023.gadu, sasniedzot 8,962 teravatstundas (TWh), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.

Tostarp 2024.gada decembrī Latvijā patērēta 1,051 TWh dabasgāzes, kas ir par 16% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā mēnesī.

Tādējādi 2024.gadā visvairāk dabasgāze tika patērēta janvārī - 1,932 TWh dabasgāzes, kas ir par 72,6% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā mēnesī, seko februāris, kad tika patērēta 1,331 TWh dabasgāzes, kas ir par 11% vairāk, un decembris.

Jau vēstīts, ka Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs 2023.gadā samazinājās par 5,4% un veidoja kopumā 8,406 TWh.

Tostarp 2023.gadā dabasgāze visvairāk Latvijā tika patērēta decembrī - 1,25 TWh, sekoja februāris, kad Latvijā tika patērētas 1,199 TWh dabasgāzes, un janvāris - 1,119 TWh.

ASV un Izraēlas militārās darbības pret Irānas režīmu pēdējās dienās aktualizējušas jautājumu par elektroenerģijas cenu stabilitāti. Lai gan konflikts notiek tālu no Latvijas, elektroenerģijas tirgos šādi notikumi atspoguļojas ļoti ātri. Tāpēc būtiskākais jautājums šobrīd ir - vai marta sākumā piedzīvotais elektroenerģijas cenu kritums nepārvērtīsies jaunā cenu rekordā, ko izraisīs pieaugošās dabasgāzes cenas?

Pirmās tirgus reakcijas jau ir redzamas, jo Eiropas dabasgāzes cenas marta sākumā pieauga aptuveni par trešdaļu, šobrīd pārsniedzot 53 eiro par megavatstundu. Kopš janvāra tas ir pieaugums gandrīz par 100%.

Konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos rada pamatotas bažas par piegādēm, jo šis reģions ir atbildīgs par aptuveni 17 % no globālās gāzes un 30 % no pasaules naftas ieguves. Īpaši kritisks ir Hormuza šaurums, caur kuru tiek transportēti 20 % globālā naftas patēriņa un 19 % sašķidrinātās dabasgāzes tirdzniecības apjoma. Ja šajā punktā tiek traucēta kuģu satiksme, energoresursu piedāvājums tirgū samazinās. Mēģinot mazināt nākotnes riskus, tirgus dalībnieki var sāk rezervēt energoresursu apjomus, kas savukārt veicinās cenu pieaugumu.

Latvijā patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2025. gada februāri - pieauga par 2,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieaudzis par 3,6%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, bija transporta grupai (+0,2 procentpunkti), atpūtai, sportam un kultūrai (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem, tabakai (+0,1 procentpunkts), mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts) un personiskajai aprūpei, sociālajai aizsardzībai, dažādām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,6%.

Augstās inflācijas laiks šobrīd Latvijā ir beidzies, norādīja Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, komentējot pirmdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām janvārī.

"Cenas turpinās pieaugt, bet cenu kāpumam jābūt saprātīgam un pamatotam, un ja kādā atsevišķā gadījumā tā nav, jāmeklē risinājumi, izvērtējot preču un pakalpojumu alternatīvas un tā mazinot preču tirgotāja un pakalpojumu sniedzēja vēlmi cenas celt nepamatoti strauji. Laiks saprast, ka nu dzīvojam citā - mērenas inflācijas laikā," pauž Opmane.

Viņa norāda, ka gada inflācija janvārī, salīdzinot ar decembri, samazinājās. Janvārī gada inflācija bija 3% apmērā, mēneša laikā cenām pieaugot par 0,6%.

Opmane skaidro, ka janvāris, kā gada sākumam ierasts, mēdz būt jauns sākums ne tikai iedzīvotāju ikdienā, bet arī saistās ar cenu izmaiņām atsevišķām precēm un pakalpojumiem, kam cenas mainās retāk.

Latvijā patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2024.gada jūliju - palielinājās par 3,8%, kas ir tāds pats inflācijas rādītājs kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 2,9%.

2025.gada jūlijā, salīdzinot ar 2025.gada jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+3,0%) un kartupeļiem (+9,9%). Kafija kļuva dārgāka par 1,7%. Akciju noslēguma rezultātā cenas palielinājās maizei (+1,2%), žāvētai, sālītai un kūpinātai gaļai (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+6,9%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (+0,8%). Svaigi dārzeņi kļuva lētāki par 3,4%. Galvenokārt akciju ietekmē cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-13,3%), šokolādei (-1,9%), konditorejas izstrādājumiem (-0,9%), biezpienam (-2,4%), saldumiem (-3,7%).

Konflikts Tuvajos Austrumos var veicināt minerālmēslu cenu kāpumu, kā arī radīt papildu riskus piegāžu ķēdēm, kas savukārt var palielināt pārtikas ražošanas izmaksas un ietekmēt pārtikas cenas, atzina aptaujātie lauksaimnieki un eksperti.

Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamentā skaidroja, ka Latvija tieši nepaļaujas uz Persijas līča valstu mēslojuma eksportu, taču globālā tirgus saspringums, energoresursu cenu kāpums un loģistikas traucējumi var izraisīt negatīvu ietekmi uz importētā mēslojuma cenu un pieejamību.

Latvija minerālmēslus importē no dažādām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tādēļ patlaban nav iespējams prognozēt būtiskus pieejamības traucējumus. Tomēr ilgstoši loģistikas traucējumi globālajos tirgos var ietekmēt cenu dinamiku arī Eiropā. Ilgstoša konflikta gadījumā tā ietekme uz pasaules tirgiem un piegādes ķēdēm tikai pieaugs, radot arvien būtiskākus traucējumus, minēja ZM.

Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs šogad janvārī samazinājies par 38,8% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.

2025.gada janvārī Latvijā patērētas 1,183 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, kamēr pagājušā gada janvārī tika patērētas 1,932 TWh dabasgāzes.

Šogad janvārī Latvijā dabasgāzes patēriņš bijis otrs mazākais pēdējo sešu gadu laikā, tostarp lielākais patērētās dabasgāzes daudzums bija 2021.gada janvārī - 1,939 TWh, seko 2024.gada janvāris ar 1,932 TWh, 2022.gada janvāris ar 1,535 TWh, 2020.gada janvāris ar 1,294 TWh, 2025.gada janvāris ar 1,183 TWh un 2023.gada janvāris ar 1,119 TWh.

Jau vēstīts, ka Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs 2024.gadā salīdzinājumā ar 2023.gadu pieauga par 6,6%, sasniedzot 8,962 TWh.

Tostarp 2024.gadā visvairāk dabasgāze tika patērēta janvārī - 1,932 TWh dabasgāzes, kas ir par 72,6% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā mēnesī, seko februāris, kad tika patērēta 1,331 TWh dabasgāzes, kas ir par 11% vairāk, un decembris, kad tika patērēta 1,051 TWh dabasgāzes, kas ir par 16% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā mēnesī.

Latvijā patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju samazinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2024.gada augustu - palielinājās par 4,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 3,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (-5,6%), kartupeļiem (-10%) un svaigiem augļiem (-2,3%). Akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,3%), piens (-2,3%) un kafija (-0,7%). Cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-5,8%). Savukārt akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), maizei (+0,9%), šokolādei (+2,8%) un piena produktiem (+1,6%). Dārgāki bija arī konditorejas izstrādājumi (+0,9%).

2025.gada februārī, salīdzinot ar 2024.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada februārī, salīdzinot ar 2024.gada februāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,5 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+20,5%). Dārgāki bija arī piena produkti (+14,0%), sviests (+29,2%), šokolāde (+19,5%), piens (+12,2%), siers un biezpiens (+6,1%), mājputnu gaļa (+7,4%). Cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+4,3%), augu eļļai (+18,5%), maizei (+2,2%), olīveļļai (+18,1%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+10,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,8%), augļu un dārzeņu sulām (+8,3%), svaigiem dārzeņiem (+2,0%). Savukārt cenu kritums bija cukuram (-24,1%), miltiem un citiem graudaugiem (-4,4%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-7,4%).

Publiskajā telpā nereti izskan bažas par siltumapgādes radītajām emisijām, taču patiesībā galvenie piesārņojuma avoti ir pavisam citi, skaidro Aivars Tihane, AS Gaso valdes loceklis.

Rīgas domes gaisa kvalitātes monitoringa dati liecina, ka slāpekļa dioksīda piesārņojumu Latvijas galvaspilsētā galvenokārt veido autotransports, turklāt lielākais piesārņojums rodas augustā, kad apkures iekārtas nemaz nestrādā. A.Tihane norāda, ka arī cieto daļiņu piesārņojums maksimumam pietuvojas vai to pārsniedz pārsvarā ārpus apkures sezonas, kas nozīmē, ka siltuma ražotāju izmantotajām gāzes iekārtām faktiski nav ietekmes uz gaisa kvalitāti Rīgas centrā.

Situācija laba

Mazas jaudas dabasgāzes apkures iekārtas praktiski nerada cieto daļiņu, sēra oksīdu vai benzola piesārņojumu, savukārt slāpekļa oksīdu (NOx) savienojumi veidojas tikai nelielā apmērā, salīdzinot ar citām apkures dedzināšanas iekārtām, skaidro A.Tihane. “Apsildīt mājokļus ar dabasgāzi ir ne vien ērti un droši, bet arī pilsētas videi draudzīgi un ilgtermiņā izdevīgi. Ja dabasgāze sadeg pilnībā, rodas tikai oglekļa dioksīds (CO2) un ūdens tvaiks. Turklāt, lai iegūtu vienu kilovatstundu enerģijas no dabasgāzes, CO2 izmeši ir gandrīz par 50% mazāki nekā, piemēram, dedzinot koksni. Papildus CO2, citās dūmgāzēs var atrast arī NOx, sēra savienojumus, benzolu, oglekļa monoksīdu un cietās daļiņas. Tieši cietās daļiņas - putekļi, izdedži un citas mikroskopiskas vielas - tiek uzskatītas par vienu no bīstamākajiem piesārņojuma veidiem, jo ilgtermiņā tās var būtiski ietekmēt cilvēka veselību,” skaidro A.Tihane.

Pašreizējie ģeopolitiskie satricinājumi var ietekmēt energoresursu cenas, kas attiecīgi atspoguļosies arī kurināmā, tostarp šķeldas, izmaksās, prognozē eksperti.

Jau šobrīd nozares pārstāvji norāda, ka dīzeļdegvielas sadārdzinājuma dēļ energoresursu izmaksas pieaug, tomēr tuvākajā laikā tas, visticamāk, būtiski neatspoguļosies siltumenerģijas tarifos, domā Ina Bērziņa-Veita, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas prezidente. Apkures sezona tuvojas noslēgumam, un daļa kurināmā ir iepirkta iepriekš, tāpēc lielāka skaidrība par cenu tendencēm varētu parādīties laikā, kad sāksies jaunie iepirkumi nākamajai sezonai. Pašlaik tirgū drīzāk jūtama zināma neziņa, jo jebkuri starptautiski notikumi var ietekmēt energoresursu cenas un kopējo situāciju sektorā, spriež I. Bērziņa-Veita.

Sektors elektrificējas

Ja runājam par kopējām attīstības tendencēm, jāatzīmē, ka šobrīd siltumapgādes nozare aktīvi virzās uz elektrifikāciju, skaidro I. Bērziņa-Veita. “Arvien vairāk tiek domāts par siltumsūkņu un citu elektrības risinājumu izmantošanu siltumapgādē, tomēr šis vēl ir salīdzinoši jauns virziens, tāpēc par to, kā tas ietekmēs kopējo situāciju sektorā, varēsim spriest vien tuvāko gadu laikā. Daudz kas būs atkarīgs arī no elektroenerģijas cenu svārstībām un sadarbības ar elektrotīklu operatoriem, jo šobrīd vēl ir grūti precīzi prognozēt, cik intensīvi šīs tehnoloģijas tiks izmantotas. Šī iemesla dēļ nozare kopā ar AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales tīkls strādā pie jauniem risinājumiem, lai atrastu piemērotākos modeļus elektrības izmantošanai siltumapgādē. Vienlaikus strādājam arī pie efektīvākas atjaunojamo energoresursu, tajā skaitā saules un vēja, integrācijas siltumapgādes sistēmā. Tas ir process, kurā pakāpeniski jāatrod elektroenerģijas un siltumenerģijas labākie sadarbības modeļi, lai risinājumi būtu ekonomiski pamatoti gan uzņēmumiem, gan patērētājiem,” pauž I. Bērziņa-Veita.

Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri palielinājās par 1,9%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2025. gada martu - pieauga par 3,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 3,6%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada martā, salīdzinot ar februāri, bija transporta grupai (+1,1 procentpunkts), apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), atpūtai, sportam un kultūrai (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem, tabakai (+0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā šajā grupā galvenokārt akciju noslēgumu rezultātā bija gaļas izstrādājumiem (+3%). Cenas pieauga arī svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+3,4%). Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija sviests (+6,4%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,7%). Sadārdzinājās arī svaigas ogas (+10,6%), svaigas vai saldētas zivis (+4,1%), olas (+2,4%), kā arī citi svaigi vai atdzesēti dārzeņi (+3,6%). Savukārt akciju ietekmē lētāks bija siers (-3,1%), svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa (-3,3%), kafija (-2,1%), maize (-1,1%) un svaigi citrusaugļi (-6,5%).

Trampa rīcība likusi Eiropai saprast, ka tā vairs nevar pilnībā paļauties uz ASV drošības garantijām un tai pašai jāuzņemas lielāka atbildība gan par savu drošību, gan par atbalstu Ukrainai. Šis vairs nav tikai modinātāja zvans, bet gan baznīcas zvanu duna, kas pieprasa ātru un izlēmīgu rīcību. Iespējams, ka jaunā Vācijas kanclera vadībā ES varēs nostiprināt savu ģeopolitisko lomu, jo Eiropai ir nepieciešams spēcīgs politiskais līderis un vienota vīzija.

Taču līdz tam mums vēl ir jānonāk. Priekšā stāv būtisks jautājums – vai daļa Rietumeiropas un Centrāleiropas valstu spēs pārorientēt savus ekonomiskos modeļus, kas līdz šim lielā mērā balstījās uz lētu enerģiju, bet tagad zaudē savu efektivitāti.

Jaunu enerģētikas un izejvielu meklējumos neapšaubāmas līderes ir Skandināvijas valstis un Polija, kas jau ilgstoši brīdināja par Krievijas radītajiem draudiem, kamēr Rietumi to ignorēja. Atsevišķas Eiropas valstis joprojām pērk Krievijas sašķidrināto gāzi, uz kuru sankcijas neattiecas. “Financial Times” norāda, ka 2024. gadā rekordu Krievijas gāzes importā sasniegušas Francija, Spānija, Nīderlande un Beļģija. Tiesa, arī Ungārija un Slovākija ir pilnībā atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm.

Saules elektrostacijas Latvijai dažu gadu laikā kļuvušas par nozīmīgu elektroenerģijas ģenerācijas avotu, tādējādi paaugstinot energodrošību un neatkarību, taču perspektīvā šīs atjaunīgās enerģijas jaunu jaudu ienākšanai būtisks būs elektrifikācijas temps.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par saules enerģijas nozīmi un tās nākotnes iespējām. Dažu gadu laikā saules elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms pieaudzis teju 23 reizes, un saulainā dienā šīs stacijas var ar šo enerģiju nodrošināt visas Latvijas patēriņu. Vienlaikus saules elektrostacijas ir nozīmīgs Latvijas energoneatkarības un energodrošības elements.

No eksotikas līdz spēlētājam

“Šobrīd saules enerģija Latvijas enerģētiskajai neatkarībai ir kļuvusi par ļoti nozīmīgu avotu,” secina Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka pašlaik lielu ģeopolitisko satricinājumu laikā novērtējam, cik labi, ka Latvijā ir attīstījusies saules enerģija un nav tādas elektroenerģijas cenas, kādas ir tajās valstīs, kur primārais energoresurss ir nafta. “Saules enerģija ir būtiska, taču tās ieguvei jābūt līdzsvarotai ar citiem enerģijas ražošanas veidiem, piemēram, vēja enerģiju, kurai jāattīstās Latvijā,” skaidro J. Irbe. Saules enerģijas pienesums elektroenerģijas ražošanā dažu gadu laikā ir būtiski pieaudzis. “Latvijas minimālais patēriņš ir 500 MW, bet šobrīd pie AS Augstsprieguma tīkls pieslēgtas ir saules elektrostacijas ar jaudu apmēram 1000 MW, kam līdztekus jāņem vērā arī saules paneļu pieslēgumi pie AS Sadales tīkls, kas konkrētos brīžos ļauj visas valsts elektroenerģijas patēriņu nodrošināt ar saules enerģiju,” uzsver Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. J. Irbe steidz piemetināt, ka 2026. gada martā jau ir bijušas konkrētas stundas vairākas dienās, kad visu Latvijas elektroenerģijas patēriņu sedz saule. “Saules enerģijas ražošana gandrīz 1000 MW spēja nodrošināt visas vajadzības pēc elektroenerģijas,” tā J. Irbe.

Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri pieauga par 0,9%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2024.gada martu - palielinājās par 3,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 1,9%.

2025.gada martā, salīdzinot ar 2025.gada februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,2 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts) un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2024.gada septembri - pieauga par 4,1%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 3,4%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu, sākoties rudens sezonai, bija apģērbam un apaviem, savukārt cenas samazinājās ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt pasažieru aviopārvadājumiem un degvielai.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada septembrī, salīdzinot ar 2025.gada augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), izglītības grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti) un mājokļu iekārtai (-0,1 procentpunkts).

Pastāvot gadiem zināmām problēmām, rīdzinieki par siltumenerģiju aizpagājušajā gadā pārmaksājuši miljoniem eiro, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.

VK secinājusi, ka galvaspilsētā ir potenciāls samazināt siltumenerģijas tarifu, taču tas ir iespējams tikai tad, ja gadiem zināmās problēmas beidzot risinās - sakārtojot tirgus regulējumu, pilnveidojot tarifa metodiku, veicinot institucionālo sadarbību un nodrošinot efektīvu konkurenci siltumenerģijas tirgū.

Situācijā, kad lietderīgi izmantojams siltums no AS "Latvenergo" termoelektrostacijas (TEC) nonāk atmosfērā, tiek iepirkta biokurināmā katlumājās ražota siltumenerģija, neveicinot efektīvu energoresursu izmantošanu, norāda revidenti.

Šī iemesla dēļ 2024.-2025. gada apkures sezonā rīdzinieki par siltumenerģiju pārmaksāja gandrīz astoņus miljonus eiro, savukārt "Latvenergo" neguva vairāk nekā sešus miljonus eiro ieņēmumus, uzsvērts revīzijā. Turklāt iesaistīto pušu sadarbības trūkuma un atšķirīgas normatīvo aktu interpretācijas dēļ "Latvenergo" ir bijušas ierobežotas iespējas Rīgai piedāvāt vairāk lētāka siltuma, secinājusi VK.