Aukstais laiks un elektroenerģijas izmaksu pieaugums tuvākajos mēnešos ietekmēs inflāciju, taču šī ietekme drīzāk būs pārejoša, norāda banku ekonomisti.

Kā ziņots, Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam transporta grupā, kā arī apģērbam un apaviem. Cenas palielinājās maksai par mājokli.

Ekonomists skaidro, ka inflācijas kritums janvārī ir strauji sabremzējis inflācijas turpmāko gaitu.

Aukstie laikapstākļi ir ietekmējuši enerģijas cenas, kas, aukstajai ziemai pasaulē ieilgstot, var nedaudz pacelt inflāciju. Gašpuitis pauž, ka šī ietekme drīzāk būs pārejoša, un lejupvērstās pārtikas izejvielu un ražotāju cenu tendences sola arī lēnāku pārtikas cenu pieaugumu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,4%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 11.jūnijā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Šī gada februārī, salīdzinot ar janvāri, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas sarukušas par 0,6%, neraugoties uz to, ka kopumā inflācija pret janvāri bija augoša (0,2%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Februārī, salīdzinot ar janvāri, cenas samazinājušās gaļas izstrādājumiem par 3,7%, sviestam par 9,4%, vājpienam par 5,2%, atspirdzinošajiem dzērieniem par 6,4%, kā arī sieram par 1,1%, to CSP skaidro ar dažādām tirgotāju atlaidēm un akcijām.

Inflācija līdz šim mērena

2026. gada februārī, salīdzinot ar 2026. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,2%.

Lielākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām februārī, rēķinot pret janvāri, bijusi transporta grupai, veidojot pieaugumu par 0,2 procentpunktiem (pp). Atpūtas, sporta un kultūras jomā pieaugums par 0,1 pp, alkoholisko dzērienu un tabakas sadaļā – par 0,1 pp. Mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un citu kurināmo cenas pieaugums mēneša laikā – par 0,1 pp. Savukārt samazinājums pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā kopumā bijis par 0,1 pp. Līdzīgi samazinājušies izdevumi arī par personisko aprūpi, sociālo aizsardzību un citām dažādām precēm un pakalpojumiem.

Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén).

Pēc eksperta atziņām, izaugsmes pamatā būs privātā patēriņa un investīciju pieaugums. Inflācija varētu samazināties līdz 3 % un stabilizēties arī 2027. gadā, taču konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos un naftas cenu kāpums rada papildu riskus – ja augstais cenu līmenis saglabāsies, inflācija varētu tomēr būt augstāka nekā šobrīd prognozēts.

Latvijas ekonomikas galvenais izaugsmes balsts būs iekšējais pieprasījums

Pagājušā gada nogalē Latvijas ekonomika uzrādīja skaidru atkopšanos, pat pārsniedzot gaidīto. Ekonomists norāda, ka šī pozitīvā tendence saglabāsies arī 2026. gadā – IKP augs straujāk nekā pērn, sasniedzot 2,8 % pieaugumu, un turpinot kāpt arī 2027. gadā. Ja iepriekš ekonomiku galvenokārt balstīja valsts investīcijas, tad šogad izaugsmes pamatā būs privātais patēriņš, ko veicinās pieaugošās neto algas, uzlabota mājsaimniecību pirktspēja un patērētāju pārliecības atjaunošanās. Prognozes liecina, ka inflācija Latvijā samazināsies — 2026. gadā tā varētu sasniegt 3 %, bet 2027. gadā saglabāties līdzīgā līmenī. Kopumā cenu kāpuma temps stabilizējas, lai gan joprojām saglabājas augstāks nekā ilgtermiņa mērķis eirozonā.

Stājas spēkā Eiropas Centrālā bankas (ECB) jaunās, par 0,25 procentpunktiem zemākas, procentlikmes.

ECB padomes sēdē 5.jūnijā Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,4%, teikts ECB paziņojumā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Runājot par patēriņa cenu izmaiņu lielo ainu, tā ir apbrīnojami līdzīga septembrim, jo oktobrī ir mainījušās detaļas, bet ne lietas būtība.

Pati galvenā ziņa atkal rada nelāgas izjūtas - gada inflācija atkal ir pieaugusi, šoreiz no 1,4% septembrī līdz 2,0% oktobrī. Taču mēneša inflācija joprojām ir ļoti mērena, cenu līmenis pret iepriekšējo periodu ir audzis par 0,2%, tas ir zem oktobra vēsturiskās normas (vidēji 0,38% laikā kopš 2010. gada). Arī septembrī mēneša inflācija bija neparasti maza.

Vissvarīgākais - turpinās pakalpojumu cenu stabilitāte, tās oktobrī bija tikai par 0,1% augstākas nekā septembrī. Mēneša inflācija vienlaikus bija nedaudz augstāka nekā vēsturiski vidēji šajā laikā (-0,14%), taču nostiprinās pārliecība, ka pēdējais lielais faktors, kas veicināja neparasti lielo cenu kāpumu laikā kopš 2021. gada vidus, zaudē spēku. Pakalpojumu gada inflācija ir augsta un ir pat nedaudz pieaugusi kopš septembra, no 5,6% līdz 6,0%. Taču ar to ļoti labi tiks galā viņa augstība Kalendārs - laikam ritot, no salīdzinājuma bāzes izies 2024. gada 1. puses mēneši ar strauju pakalpojumu cenu kāpumu. Diez vai pakalpojumu cenas atkal sāks strauji augt pēc tam, kad jau četrus mēnešus to izmaiņas gandrīz precīzi atbildušas vēsturiskajai normai. Preču cenas kopumā ir stabilas jau ilgāku laiku, un to vidējais līmenis oktobrī pat bija par 3,5% zemāks nekā 2023. gada maijā.

Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas ļauj paredzēt inflācijas dinamiku tuvākajā perspektīvā. Tāpēc, kā eirozonas inflācija varētu mainīties tuvākajos mēnešos?

Inflācija – galvenais faktors procentu likmju izmaiņām

Lai gan ECB lēmumus par bāzes procentu likmēm ietekmē arī citi faktori, piemēram, ekonomikas cikla “temperatūra”, inflācija joprojām ir galvenais atskaites punkts. Turklāt inflācijas struktūra lielā mērā atspoguļo eirozonas ekonomikas cikla situāciju.

Piemēram, pēdējā laikā ECB īpašu uzmanību pievērš pakalpojumu cenu dinamikai, jo to būtiski ietekmē darba samaksas izmaiņas.

Pēc COVID-19 pandēmijas eirozonas pamatinflācija (neietverot pārtikas, enerģijas, tabakas un alkohola cenas) ievērojami pieauga. To lielā mērā veicināja pandēmijas laikā īstenotie ekonomikas stimulēšanas pasākumi. Lai gan enerģijas cenas formāli netiek iekļautas pamatinflācijas rādītājā, to straujais kāpums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pastiprināja kopējo cenu spiedienu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes.

Noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta par 0,25 procentpunktiem līdz 3,5%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme tiks pazemināta par 0,6 procentpunktiem līdz 3,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - par 0,6 procentpunktiem līdz 3,9%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 18.septembrī.

"Pamatojoties uz padomes aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku, pienācis laiks spert vēl vienu soli ceļā uz monetārās politikas ierobežojumu līmeņa samazināšanu," teikts pēc padomes sēdes izplatītajā paziņojumā.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Vispirms apskatīsim, kā Latvijā veicies šogad. Centrālās statistikas pārvalde novembra beigās ziņoja, ka IKP izaugsmes temps trešajā ceturksnī pieaudzis līdz 2,5 %. Salīdzinājumā ar otro ceturksni tas palielinājies par 0,6 %. Dati rāda, ka, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, lielāko pienesumu devusi tieši būvniecība (9,0 %), apstrādes rūpniecība (7,3 %) un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (4,9 %).

Tikmēr Eiropas Centrālās bankas novērtējums ir nedaudz pieticīgāks, proti, pēc viņu datiem, šā gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi 1,8 %, kas tik un tā ir mazliet straujāka nekā eirozonā vidēji – 1,4 % – un ievērojami straujāka nekā Igaunijā – 0,9 %. Protams, tas ir pozitīvi – jo īpaši pēc 2024. gadā piedzīvotās stagnācijas. Tomēr Latvija savā izaugsmē aizvien atpaliek no Lietuvas, kur IKP pieaudzis par 2,1 %.

Lai gan tabula rāda pieaugumu, realitāte iezīmējas pavisam cita.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā pēc iecerēto nodokļu izmaiņu apstiprināšanas tiks pie lieka simtnieka ģimenes budžetā, taču aplēses rāda, ka nodevas un inflācija to aprīs četrkārtīgi. Pirms pusgada sarēķinājām, cik vidējā mājsaimniecība samaksā nodokļos, un to izdarījām arī tagad, ievērojot, kādas nodokļu izmaiņas iecerētas, un iznāk, ka nodokļos būs jāsamaksā 102,38 eiro mazāk. Visos aprēķinos tiek izmantota tikai un vienīgi 2023. gada vidējā alga un vidējā pensija. Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kuri saņem vidējo algu pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kuri saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kuri tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – pievienotās vērtības nodokli (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā.

Procentu likmes joprojām ir diezgan augstas un ekonomikas izaugsmi bremzējošas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Ceturtdien, 17.oktobrī, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome nolēma samazināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Kazāks atgādina, ka kopš 2024.gada jūnija tas ir jau trešais likmju samazinājums kopumā nu jau par 0,75 procentpunktiem, ECB politikas (noguldījumu iespējas uz nakti) likmi samazinot līdz 3,25%.

Kazāks informē, ka sešu mēnešu EURIBOR likme ir atkāpusies līdz 3%, kamēr gadu iepriekš tā bija ap 4,15%.

Latvijas Bankas prezidents skaidro, ka esošo kredītu apkalpošana kļūst vieglāka, jaunu kredītu izsniegšana - lētāka. Inflācijas tempi turpina samazināties, kamēr ekonomika joprojām ir vāja un straujš ekonomikas kāpums arvien vēl nav redzams, kas vājina spiedienu cenām kāpt.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2,25%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,4% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,65%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 23.aprīlī.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Eiropā ir steidzami jāpieņem ilgstoši novilcināti politiskie lēmumi, lai izveidotu vienotu kapitāla tirgus un banku savienību, jo Eiropas problēma nav naudas trūkums, bet gan vienota finanšu tirgus trūkums, kas ļautu resursus novirzīt nepieciešamās jomās, norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka patēriņa cenu inflācija eirozonā turpina samazināties, martā atkāpjoties līdz 2,2%. Preču cenu inflācija saglabājās 0,6% līmenī. Pakalpojumu cenu inflācija samazinājās līdz 3,5%. Kazāks pauda, ka eirozonas ekonomika joprojām ir vārga. Lai gan darba tirgus ir spēcīgs un bezdarba līmenis ir zems, tas pamazām atdziest un darba algu kāpuma temps palēninās, kas mazinās spiedienu uz cenām nākotnē.

Kopš marta sākuma eiro vērtība pret ASV dolāru ir nostiprinājusies par teju 10%, kas ar laiku mazinās importa cenas, norādīja Kazāks, skaidrojot, ka līdzšinējā inflācijas dinamika lielā mērā atbilst ECB prognozēm. Inflācija tuvojās 2% mērķim, un tas pagājušajā nedēļā ECB padomē jau septīto reizi pēc kārtas ļāva par 0,25 procentpunktiem samazināt noguldījumu likmi uz 2,25%.

Šodien stājas spēkā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 17.aprīlī pieņemtais lēmums pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē 17.aprīlī Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiek samazināta līdz 2,25%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galvenā refinansēšanas operāciju likme tika pazemināta līdz 2,4% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,65%, teikts ECB paziņojumā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 3%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 3,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,4%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 18.decembrī.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā teikts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentlikmi balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Padome norāda, ka inflācijas samazināšanās process kopumā virzās atbilstoši gaidītajam. Speciālisti paredz, ka kopējā inflācija 2024.gadā vidēji būs 2,4%, 2025 gadā - 2,1%, 2026.gadā - 1,9% un 2027.gadā, kad sāks darboties paplašinātā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, - 2,1%. Attiecībā uz inflāciju (izņemot enerģiju un pārtiku) speciālisti paredz, ka tā 2024.gadā vidēji būs 2,9%, 2025.gadā - 2,3% un gan 2026.gadā, gan 2027.gadā - 1,9%.

Globālā ekonomika pamazām atgūstas, taču nenoteiktība saglabājas gan ģeopolitiskajā, gan finanšu vidē. Arī Baltijas valstis nākamgad cer uz izaugsmes atjaunošanos, ko varētu veicināt gan valdību paplašinātā fiskālā politika, gan ārējās vides uzlabošanās. Taču augošais budžeta deficīts un parādi liek jautāt – cik ilgtspējīga būs šāda stratēģija?

Šā gada 6. novembrī Latvijas Republikas Saeima konceptuāli atbalstīja 2026. gada budžeta projektu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Budžeta projekta galīgais lasījums gaidāms 3. decembrī.

Līdzīgas tendences redzamas arī kaimiņvalstīs. Igaunijas valdība septembrī iesniedza parlamentam nākamā gada budžetu ar ieņēmumiem ap 18,6 miljardiem eiro un izdevumiem gandrīz 19,6 miljardu eiro apmērā. Savukārt Lietuvas Ministru kabinets apstiprinājis budžeta projektu, kas paredz 21 miljarda eiro ieņēmumus un 27,5 miljardu eiro izdevumus.

Latvijas nākamā gada budžeta deficīts augs un sasniegs 3,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Igaunijā tas patlaban tiek plānots 4,5 % apmērā, bet Lietuvā – 2,7 %. Likumsakarīgi, ka visās trīs valstīs budžeta deficīta pieaugums saistīts ar ievērojamām investīcijām drošības stiprināšanai – piemēram, Latvijā budžets aizsardzībai tuvākajos četros gados pieaugs par 448,3 miljoniem eiro. Baltijas valstu budžets nepārprotami ir vērsts uz ekonomikas stimulēšanu, kas nozīmē papildu naudas novirzīšanu ekonomikā – galvenokārt, veicinot patēriņu. Taču līdzās pozitīvajai ietekmei šāda politika nes arī riskus.

Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 1,4% līdz 3,4%, otrdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Savukārt 2026.gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no pērn decembrī prognozētajiem 1,5% līdz 2,1%, bet 2027.gadam gada vidējās inflācija prognoze paaugstināta no 2,1% līdz 2,8%.

Latvijas Bankā informēja, ka 2025.gadam inflācijas prognozes palielināšanu līdz 3,4% noteica straujāks, nekā iepriekš prognozēts, pārtikas un pakalpojumu cenu kāpums.

Vienlaikus Latvijas Bankā sagaida, ka 2025.gadā pamatinflācija jeb inflācija, neietverot pārtikas un enerģijas cenas, Latvijā būs 3,2%, bet 2026.gadā un arī 2027.gadā - 2,4%.

Latvijas Bankā arī norādīja, ka inflācija eirozonā ir mazinājusies un pašlaik ir aptuveni 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Atbilstošu Eiropas Centrālās bankas (ECB) jaunākajām prognozēm kopējā inflācija eirozonā 2025.gadā vidēji būs 2%, 2026.gadā - 1,6%, bet 2027.gadā - 2%.

Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma.

Uzlabojumu galvenokārt veicinājis optimisms pakalpojumu sektorā un biznesa aktivitātes pieaugums Vācijā, kamēr Francijā noskaņojumu joprojām bremzē politiskā nenoteiktība. Tikmēr Ķīnas ekonomikas temps trešajā ceturksnī mazinājies, un ASV inflācija atkal pieaug, ko veicina augstākas energoresursu cenas.

Eirozonas ekonomika rāda noturīgu izaugsmi

Eirozonas kopējais PMI indekss jau desmito mēnesi pēc kārtas saglabājas izaugsmes zonā, signalizējot par straujāku ekonomikas pieaugumu, nekā paredz pašreizējās prognozes. Uzlabojumus uzrādīja arī ražošanas sektors, kur indekss oktobrī sasniedza neitrālo 50 punktu līmeni, salīdzinot ar 49,8 punktiem septembrī.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2,75%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,9% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,15%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 5.februārī.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā teikts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Padome norāda, ka dezinflācijas process kopumā virzās atbilstoši gaidītajam. Inflācijas dinamika joprojām kopumā atbilst speciālistu iespēju aplēsēm un paredzams, ka šā gada laikā inflācija atgriezīsies padomes noteiktā 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Vairākums pamatinflācijas rādītāju liecina, ka inflācija ilgtspējīgi pietuvosies mērķa līmenim. Iekšzemes inflācija joprojām ir augsta galvenokārt tāpēc, ka noteiktos sektoros darba samaksa un cenas ar būtisku aizkavēšanos turpina pielāgoties agrākajam inflācijas pieaugumam. Bet, kā bija gaidāms, cenu pieaugums kļūst lēnāks, un peļņa daļēji amortizē inflācijas ietekmi.

Pasaules ražotājiem gads iesācies optimistiski – ražošanas sektora noskaņojums uzlabojas kā ASV, tā Eirozonā un Ķīnā. Vienlaikus eirozonā turpina krist inflācija un mazinās mazumtirdzniecības apjomi. ASV un Eiropas Centrālās bankas, vērtējot ienākošos datus, procentu likmes pagaidām nemaina.

ASV Piegādes vadības institūta (Institute for Supply Management – ISM) indekss ražošanas sektorā gada sākumā pakāpās līdz 52,6 punktiem un pirmo reizi kopš pērnā gada februāra nonāca optimisma zonā. ISM indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 2022. gada vasaras, pateicoties lēcienam jauno pasūtījumu un ražošanas izlaides apjomos. Tajā paša laikā, lai gan vidēji puse no ražošanas sektoriem ziņoja par izaugsmi (deviņu sektoru pārstāvji salīdzinājumā ar diviem sektoriem decembrī), to skatījums uz izaugsmes perspektīvām saglabājās piesardzīgs tarifu dēļ.

Uzlabojumi ražošanas sektora noskaņojumā janvārī bija novērojami arī citos reģionos – Ķīnas saliktais iepirkumu vadītāju indekss (PMI) pakāpās līdz 50,3 punktiem, eirozonas līdz 49,5 punktiem. ASV pakalpojumu sektora ISM indekss saglabājās stabils 53,8 punktu līmenī. Jaukto dinamiku uzrādīja arī citi reģioni. Gan Ķīnā, gan eirozonā pakalpojumu sniedzēju noskaņojums bija optimistisks, taču Ķīnā tas nedaudz uzlabojās salīdzinājumā ar decembri (52,3 punkti), bet eirozonā pasliktinājās otro mēnesi pēc kārtas (51,6 punkti).

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2,5%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,9%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 12.martā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Šodien stājas spēkā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 12.decembrī pieņemtais lēmums pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 3%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 3,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,4%, teikts ECB paziņojumā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā teikts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentlikmi balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Padome norāda, ka inflācijas samazināšanās process kopumā virzās atbilstoši gaidītajam. Speciālisti paredz, ka kopējā inflācija 2024.gadā vidēji būs 2,4%, 2025 gadā - 2,1%, 2026.gadā - 1,9% un 2027.gadā, kad sāks darboties paplašinātā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, - 2,1%. Attiecībā uz inflāciju (izņemot enerģiju un pārtiku) speciālisti paredz, ka tā 2024.gadā vidēji būs 2,9%, 2025.gadā - 2,3% un gan 2026.gadā, gan 2027.gadā - 1,9%.

Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijas ekonomikai prognozē vājāko izaugsmi Baltijas valstīs. EK jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad palielināsies par 0,5%. Tā ir sliktāka prognoze par EK novembrī paredzēto, kad tika sagaidīts, ka Latvijas ekonomika 2025.gadā pieaugs par 1%.

Vienlaikus pirmdien publiskotajās pavasara prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā palielināsies par 2%. Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 3% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 1,7% apmērā. Latvijas budžeta deficīts gan šogad, gan nākamgad prognozēts 3,1% apmērā.

EK norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad saglabāsies vāja. Paredzams, ka nedaudz paātrināsies iedzīvotāju patēriņš, ņemot vērā ienākumu palielināšanos saistībā ar nodokļu reformu. Vienlaikus pieaugošā nenoteiktība sarežģītajā ģeopolitiskajā kontekstā veicinās uzkrājumu veidošanu.

Tāpat tiek prognozēts, ka 2025.gadā palielināsies investīcijas, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) līdzekļu pieplūdumu un tēriņu kāpumu aizsardzības nozarē. Pēc krituma iepriekšējos gados šogad sagaidāma eksporta atlabšana, taču vien pakāpeniski, ņemot vērā ASV ieviesto tarifu negatīvo ietekmi uz Latvijas galvenajām tirdzniecības partnervalstīm.

Pēdējos gados novērotais straujais publisko tēriņu pieaugums komplektā ar ekonomiskās izaugsmes stagnāciju spiedīs meklēt risinājums.

Publisko tēriņu turpmāks straujš kāpums nozīmē, ka jāsāk domāt par izdevumu samazināšanu, rīkojot lietderības revīzijas un institūciju auditus. Alternatīva ir celt nodokļus, samazināt birokrātiskās prasības un atteikties no kādu sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu sniegšanas vai samazināt to kvalitāti, pieejamību. Kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp! Diemžēl, visticamāk, visi minētie būs kā komplekss risinājums.

Kāpēc? Tā, kā bija, vairs nebūs, pasaulē sākusies, iespējams, lielākā pārbūve kopš PSRS sabrukuma, tās pamatā būs ASV noteiktie ievedmuitas tarifi, uz kuriem savu atbildi jau sniegusi Ķīna un arī ES parādā nepaliks. Līdz šim par tarifu tirdzniecības kariem runāja kā par vēsturisku reliktu, tagad jāsecina – viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Var patikt, var nepatikt, bet tarifu karš nozīmē gan tiešus triecienus ES dalībvalstu, tostarp Latvijas, ekonomikām, gan arī netiešu ietekmi. Cik liela būs ietekme – tas pašlaik ir kā kopsumma vienādojumam ar vairākiem nezināmajiem, tāpēc cerēt uz būtisku tautsaimniecības izaugsmi ir samērā naivi, būs labi, ja tā būs kaut vai neliela, turklāt budžeta deficīta maģiskie 3% tiks tik un tā «pārkāpti». Sliktākajā scenārijā – recesija. Šādos apstākļos par būtiskiem valsts izdevumu palielinājumiem bez kādas ārējās piešprices ir jāaizmirst.