Valdība otrdien atbalstīja Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam, kuru plānots izvērtēt un aktualizēt reizi piecos gados.

Valdība apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam un noteica KEM par atbildīgo institūciju stratēģijā noteiktā mērķa snieguma progresa uzraudzībā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka šī ir pirmā stratēģija, kas veidota pēc matemātiskās modelēšanas principiem, sniedzot iespēju pielāgoties nenoteiktībai un apzināti virzīt nozares attīstību - ar skaidru mērķi stiprināt valsts enerģētisko drošību un nodrošināt konkurētspējīgas enerģijas cenas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

"Stratēģijas izstrādē plecu pie pleca esam strādājuši ar nozaru ekspertiem vairākās fokusa grupās, prezentējot starprezultātus un nodrošinot plašākas diskusijas kopā ar Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem un nozares pārstāvjiem," min Melnis, piebilstot, ka pēc stratēģijas apstiprināšanas darbs turpināsies tās īstenošanā, tostarp ciešā dialogā ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmējiem.

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Vienlaikus izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai, teikts FM ziņojumā. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro, informē FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Siltumenerģijas (apkure un karstais ūdens) un elektroenerģijas ražošanas un izmantošanas veids mājoklī ietekmē ne vien apkārtējo vidi un mūsu veselību, bet arī ikmēneša izdevumus un mājsaimniecības finanšu drošību. Turklāt novecojušas vai neefektīvas iekārtas nereti palielina izmaksas. Gandrīz 40% no kopējā mājsaimniecību patēriņa groza veido izdevumi par mājokli un komunālajiem maksājumiem.

Pieaugot iedzīvotāju interesei par risinājumiem, kas vienlaikus ir videi draudzīgi un ekonomiski pamatoti, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) eksperti skaidro, kā izvēlēties videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtas savam mājoklim, un kā saņemt valsts atbalstu, lai samazinātu sākotnējās izmaksas.

Pirmais solis: iespēju un izmaksu novērtēšana

Pirmais solis, ar ko būtu jāsāk mājas energoefektivitātes uzlabojumu darbu plānošanā, ir esošā enerģijas patēriņa novērtējums. Pirmkārt, uzskaitīt energoresursu kopējo patēriņu mājokļa apkurei, otrkārt, balstoties uz kopējo energoresursu patēriņu, veikt aprēķinus par to, kādai energoefektivitātes klasei atbilst ēka. Šo informāciju ir iespējams apskatīt Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumu 3. pielikumā.

Latvijas lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos dīzeļdegvielas vidējā cena kopš konflikta Tuvajos Austrumos saasināšanās palielinājusies par aptuveni 20%, savukārt 95.markas benzīna cena pieaugusi par 5-7%, liecina aģentūras LETA apkoptie dati.

Degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs aģentūrai LETA atzina, ka 95.markas benzīna vidējā cena "Circle K" degvielas uzpildes stacijās ir pieaugusi par aptuveni 5% - no 1,554 eiro par litru 27. februārī līdz 1,634 eiro par litru pirmdien. Savukārt dīzeļdegvielas vidējā cena "Circle K" stacijās Latvijā ir pieaugusi par aptuveni 18% - no 1,544 eiro par litru 27. februārī līdz 1,814 eiro par litru pirmdien.

Viņš skaidroja, ka dīzeļdegvielas cenas ir jūtīgākas pret tirgus svārstībām, jo tās īpatsvars kopējā degvielas patēriņā Latvijā ir būtiski lielāks - aptuveni 80%.

Jautāts, kādēļ degvielas cenām ir novērojams tik straujš kāpums, Titovs sacīja, ka degviela ir biržā kotēts produkts, kura cena dienas laikā var svārstīties pat par vairākiem desmitiem ASV dolāru. Vienlaikus viņš sacīja, ka to nevajadzētu jaukt ar naftas biržu, jo šīs vērtības savstarpēji korelē, bet tās nav viennozīmīgi atkarīgas viena no otras.

Latvijā izaugušās biomasas apjoms pārsniedz pašmāju patēriņu siltumstacijās, tāpēc tā tiek eksportēta un rada papildu ienākumus, perspektīvā tiek prognozēts šī resursa patēriņa pieaugums valstī, ko nodrošinātu tā pārstrāde citos produktos.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā diskusiju ciklā Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija. Šķelda ir atjaunīgs resurss, kurš izaudzis pašu zemē, kurš ļāvis samazināt fosilo energoresursu importa apjomus un tēriņus, vienlaikus ļaujot šai naudai palikt Latvijā un strādāt tautsaimniecības izaugsmei, kā arī paaugstināt energodrošību valstī.

Resursu pietiek

„Labā ziņa - Latvijai ir ilgtspējīga biomasa, kas ir pierādāms, un tādējādi mums ir vietējā atjaunojamā zaļā enerģija, tāpēc būtiskākais ir jautājums, kā šo resursu izmantojam,” uz jautājumu par biomasas - pašu zemē izaudzētās zaļās enerģijas - esamību Latvijā atbild Latvijas Biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs. Viņš atgādina, ka Latvijā vēsturiski ir izmantota pašu zemē izaugusī biomasa un arī pašlaik būtībā vairumā Latvijas pilsētu centralizētā siltumapgāde kā resursu izmanto pašu zemē izaudzēto. „Vienlaikus Latvijā ik gadu iegūstamās biomasas apjoms pārsniedz tos apjomus, ko patērējam Latvijā, tāpēc tā dažādos veidos tiek eksportēta uz ārzemēm,” norāda D. Palejs. Viņš gan piemetina, ka tieši šis ievērojamais biomasas eksports ir tas potenciāls, kuru izmantot pašu mājās, tādējādi stiprinot vietējo ekonomiku, vienlaikus paaugstinot energodrošību. „Biomasu var izmantot ne tikai kā energoresursu, bet arī kā izejvielu jaunajiem produktiem, kuru ražošana stiprinātu Latvijas tautsaimniecību,” uzsvēra D. Palejs.

Latvijas enerģētikas stratēģijas 2025.-2050.gadam mērķu sasniegšanai nozarē nepieciešamas publiskā un privātā sektora investīcijas kopumā 34,4 miljardu eiro apmērā, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē teica Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) parlamentārais sekretārs Jānis Irbe.

Viņš deputātiem prezentēja Latvijas enerģētikas stratēģiju 2025.-2050.gadam.

Irbe skaidroja, ka stratēģija izstrādāta ar plānu, ka 2050.gadā Latvija ir reģiona energocenu līderis, Latvijā ir augsta enerģētiskā pašpietiekamība un infrastruktūra tiek izmantota efektīvi un ilgtspējīgi.

Pēc viņa teiktā, paredzēts, ka ražošanā dominēs vēja un saules enerģija, kā arī hidroenerģija, kas Latvijā jau šobrīd ir enerģijas ražošanas mugurkauls. Savukārt stabilu bāzes jaudu un sistēmas elastību uzturēs biomasa un biogāze. Tāpat plānots, ka rūpniecībā būs integrēta zaļo degvielu un ūdeņraža izmantošana. Turklāt būtiskas sistēmas darbības un noturības daļa būs enerģijas kopienas.

Saistībā ar diskusiju par gaidāmo “Rīgas Siltuma” tarifu celšanu, pēdējā laikā parādījušies viedokļi, ka tarifu celšana kaut kā saistīta ar siltuma iepirkšanu no privātajiem siltuma piegādātājiem Rīgā.

Tā nav vienkārši nepatiesība, tie ir centieni melnu pataisīt par baltu! Apgalvojums, ka siltuma tarifu pieaugums Rīgā ir saistīts ar to, ka “Rīgas Siltums” pērk siltumu no privātajiem piegādātājiem, bet nepērk no “Latvenergo”, ir klaja manipulācija ar faktiem.

Manipulācijas, patiesību sakot, ir veselas divas. Pirmā saistīta ar cenām – 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā visu privāto siltuma ražotāju cenas nekad, uzsveru, nekad (!) nav bijušas augstākas par “Latvenergo” piedāvātā siltuma cenām. Neatkarīgie siltuma piegādātāji šajā periodā ir spējuši piegādāt siltumu par cenām, kas ir 18 līdz 32% lētāks par “Latvenergo” piedāvājumu. 2024. gadā neatkarīgo siltuma piegādātāju piegādātais siltums vidēji bija par 28,26% lētāks nekā “Latvenergo” siltums, bet šī gada pirmajā pusgadā – par 21,84% lētāks. Savukārt 2022.gada un 2023.gada apkures sezonā, kad gāzes cenas biržā sasniedza vēsturiskos maksimumus, neatkarīgo ražotāju cenas vidēji bija divkārt zemākas salīdzinot ar Latvenergo cenām, proti, vidēji 90 EUR/MWh salīdzinot ar pīķa cenu 188.64 EUR/MWh par Latvenergo piegādāto siltumenerģiju.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Vairāk nekā 20 organizācijas iesniegušas iebildumus par Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajiem grozījumiem Meža likumā, kas paredz samazināt ciršanas vecumu virknei koku sugu, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

Grozījumiem 9.septembrī ir beidzies saskaņošanas termiņš.

Iebildumus iesniegusi SIA "Silvasert", Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienība, Latvijas Permakultūras biedrība, biedrība "Mēs Ēdolei", Meža inventarizācijas veicēju apvienība, biedrība "Drosme darīt", Jaunatnes organizācija "Protests", Latvijas Botāniķu biedrība, biedrība "Radi vidi pats", biedrība "Plieņciemam" un SIA "Taxatio".

Tāpat iebildumus iesnieguši Vides aizsardzības klubs, biedrība "Zaļā brīvība", biedrība "Latvijas ainavas", Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules Dabas fonds, SIA "Saulgozes D", biedrība "Puse Latvijas", Finanšu ministrija (FM), Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Kultūras ministrija (KM), Satiksmes ministrija (SM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts kanceleja.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) izsniegusi SIA “FORTES” kredītu 696 tūkstošu eiro apmērā, nodrošinot atbalstu uzņēmuma turpmākai izaugsmei, tai skaitā esošo finanšu saistību refinansēšanu un papildu apgrozāmo līdzekļu iegūšanu.

SIA “FORTES” ir tehnoloģiju uzņēmums ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi biomasas koģenerācijas staciju būvniecībā, izmantojot koksnes gazifikācijas tehnoloģiju. Uzņēmums īsteno biomasas koģenerācijas staciju projektus gan Eiropā, gan ārpus tās, tostarp Japānā.

Pateicoties RIB piešķirtajam finansējumam, SIA “FORTES” šoruden nodevusi ekspluatācijā divas jaunas koģenerācijas stacijas – vienu Ukrainā un vienu Japānā.

“Mūsu uzstādītās biomasas koģenerācijas stacijas ir aprīkotas ar inovatīvām koksnes gazifikācijas tehnoloģijām, kas cieto biomasu pārveido kokgāzē jeb singāzē, kuru izmanto elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā. Stacijas spēj darboties arī autonomi jeb salas režīmā – elektroapgādes traucējumu vai tīkla bojājumu gadījumā tās automātiski pārslēdzas uz neatkarīgu darbību, nodrošinot nepārtrauktu elektroenerģijas un siltumenerģijas piegādi. Tas ir īpaši būtiski Ukrainā, ņemot vērā biežos elektroapgādes tīkla traucējumus,” stāsta SIA “FORTES” vadītājs Armands Zemītis.

Eiropadome ceturtdien oficiāli apņēmusies līdz 2040. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisiju Eiropas Savienībā (ES) par 90%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni.

"Šis jaunais mērķis nostiprina ES virzību uz klimata neitralitātes sasniegšanu visās tautsaimniecības nozarēs līdz 2050. gadam," paziņoja Eiropadome.

Grozītās ES klimata regulas pieņemšana ir pēdējais solis šajā procesā. Regula stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas ES oficiālajā vēstnesī.

Sākot ar 2036. gadu, 5% no emisiju samazinājuma varēs panākt, izmantojot starptautiskos oglekļa kredītus. Tas nozīmē, ka atšķirībā no iepriekšējiem mērķiem emisiju samazināšana nebūs jāveic bloka iekšienē.

ES klimata mērķi 2030. un 2050. gadam jau ir noteikti. Jaunais mērķis ir starpposms. Līdz 2030. gadam emisija ir jāsamazina par 55%, un līdz 2050. gadam ES ir jākļūst oglekļa ziņā neitrālai.

Pasaulē lielākais pilna servisa lidmašīnu nomas pakalpojumu sniedzējs “Avia Solutions Group” kopā ar Latvijas partneriem kopuzņēmumā “NorSAF” uzsākuši vērienīgu projektu – Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā taps Ziemeļeiropā lielākā ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) rūpnīca.

Saražotā degviela tiks piegādāta aviācijas uzņēmumiem Ziemeļeiropā un eksportēta uz citiem tirgiem visā pasaulē.

Ražošanu ar jaudu aptuveni 100 000 tonnu SAF gadā plānots uzsākt 2030. gadā, “NorSAF” rūpnīcai kļūstot par lielāko SAF ražotni Ziemeļeiropā. Tās izmaksas tiek lēstas 500–600 miljonu eiro apmērā atkarībā no izvēlētā tehnoloģiskā risinājuma. Tā kā šis projekts konkurēs globālā mērogā, tā veiksmīga īstenošana ir atkarīga no palīdzības un atbalsta, ko tas saņems no Eiropas Savienības, institucionālajiem investoriem un valsts iestādēm.

Bieži dēvēta par aviācijas nākotni, SAF rada ievērojami mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju nekā parastā reaktīvā degviela. No šī gada sākuma Eiropas Savienība ir ieviesusi prasību, ka vismaz 2 % no visas lidostās patērētās degvielas jābūt SAF. Šī prasība pakāpeniski palielināsies, sasniedzot 6 % līdz 2030. gadam, 20 % – līdz 2035. gadam un 70 % – līdz 2050. gadam. “Avia Solutions Group” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Ģedimins Žiemelis (Gediminas Ziemelis) norāda, ka aviācijas nozares turpmākā attīstība būs tieši saistīta ar jauniem ilgtspējības standartiem.

Saeima 26. martā pieņēma Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likumu, kuru otrajā, galīgajā lasījumā atbalstīja visi 94 uz Saeimas sēdi ieradušies deputāti. Likums nosaka akcīzes nodokļa samazinājumu dīzeļdegvielai uz trīs mēnešiem (no 2026. gada aprīļa līdz jūnijam) – no 46.7 uz 39.6 centiem par litru.

Šajā rakstā analizēsim nodokļa īslaicīgā samazinājuma pozitīvās un negatīvās iezīmes.

Pirmajā acumirklī varētu šķist, ka vislabākā valdības rīcība situācijā, kad degvielas cena strauji pieaug, ir mēģināt atgriezt cenas pirmskrīzes līmenī. Lai ekonomika turpinātu funkcionēt, kā ierasts (iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi nekristu), bet autobraucēji neizjustu diskomfortu un nemainītu savus ikdienas paradumus.

Pēc šīs loģikas zemāka akcīze dīzeļdegvielai šķiet "pārāk mazs" pasākums.

• Tas paredz dīzeļdegvielas cenu samazinājumu par 8.6 centiem litrā (tostarp 7.1 cents no akcīzes samazinājuma un 1.5 centi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN)); kas varētu kompensēt ap sestdaļu no dīzeļdegvielas cenas pieauguma Irānas notikumu dēļ, turklāt tikai uz trīs mēnešiem.

Latvijā šobrīd top stratēģija “Latvija 2050”, kas noteiks valsts attīstību nākamajiem 25 gadiem. Viens no diviem galvenajiem izaicinājumiem tajā ir demogrāfija. Jautājums ir - kā Latvija plāno panākt demogrāfijas vadāmību šajā nākamajā stratēģiskajā ciklā?

Padziļināti analizējot “Latvija 2030” metodoloģiju un tās īstenošanas loģiku, ar bažām raugos uz Latvijas spējām šo izaicinājumu vadīt.

Demogrāfija nākamajā ilgtermiņa attīstības ciklā līdz 2050. gadam Latvijā ir skaidri izcelta kā viens no diviem centrālajiem izaicinājumiem. Otrs ir drošība. Demogrāfijas problēmas apzināšanās ir būtisks progress, jo iepriekšējā stratēģiskajā periodā demogrāfija drīzāk tika uztverta kā fona informācija nevis attīstības pamatnosacījums. Taču demogrāfiju nevar vadīt ar vēlamo rezultātu formulējumu vai ar aktivitāšu uzskaiti. Vadāmi ir tikai procesi, kas veido rezultātu. Demogrāfijas gadījumā tie ir universāli - dzimstība, mirstība, emigrācija un imigrācija.

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Elektroenerģijas ražošana no saules pieaugusi sprādzienveidā, tomēr Latvija šī enerogresursa izmantošanā pagaidām atpaliek no kaimiņvalstīm — Lietuvas un Igaunijas, kuras ir priekšā arī vēja resursu izmantošanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. Viņš norāda, ka līdz ar vēja un saules parku projektu īstenošanu Latvijas energosistēma iegūst augstāku diversifikāciju un arī lielāku energoneatkarību, jo pašlaik ik gadu patērētās elektroenerģijas apjoms būtiski pārsniedz saražotās daudzumu.

Kāda ir situācija atjaunīgās — tieši saules un vēja – elektroenerģijas ražošanā Baltijā?

Pēdējos gados, kopš 2022. gada augusta, kad elektroenerģijas cenas Latvijā un visā Baltijā sasniedza 4000 eiro/MWh, jo īpaši saules enerģijas ražošanas apjomi ir pieauguši simtiem reižu, pieaugums ir arī vēja enerģijas izmantošanā, taču ne tik apjomīgs kā saulei. Visā Baltijā situācija nebūt nav vienāda, un katrai valstij būtībā ir savas specifiskas nianses. Diemžēl, bet gan attiecībā uz saules un vēl jo vairāk uz vēja enerģijas izmantošanu Latvija būtiski atpaliek gan no Igaunijas, gan Lietuvas. Tiesa, Latvija pēdējā gada laikā šīs atjaunīgās – saules – enerģijas izmantošanā uzrāda daudz straujāku pieaugumu nekā kaimiņvalstis, jo Lietuva un Igaunija savus saules enerģijas mājasdarbus (elektroenerģijas ražošanas jaudu diversifikāciju) īstenoja jau daudz agrāk nekā mūsu valsts.

Līdz 2030. gadam piesaistīto investīciju apjomam nulles emisiju tehnoloģiju jomā jāsasniedz vismaz 300 miljoni eiro, izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā plāna Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības līdz 2035. gadam, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

"Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības plāns līdz 2035. gadam" izstrādāts kā EM iniciatīva ar nolūku noteikt nepieciešamos rīcības virzienus un prioritāros pasākumus ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju izmantošanai un ražošanas attīstībai, esošās Latvijas industrijas dekarbonizācijai, kā arī Latvijas industrijas iespējām izmantot neto nulles emisiju tehnoloģijas produktivitātes un klimata mērķu sasniegšanai un valsts ekonomiskās attīstības veicināšanai.

Plānā iekļauti trīs rīcības segmenti - "Ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju ražošanas attīstība", "Rūpniecības sektora zaļināšana" un "Klimatneitrālo tehnoloģiju izmantošana Latvijas industrijā, zaļā ūdeņraža ražošanai un tā ekosistēmas izveidei".

Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās ar dārgākiem apkures rēķiniem gan šogad, gan arī tālākajā nākotnē. Tarifu pieaugums saistīts ar to, ka "Rīgas Siltums" nepērk lētāko siltumu, kuru spēj piegādāt neatkarīgie siltuma piegādātāji, tā vietā izvēloties pirkt dārgāku siltumu no “Latvenergo”

Neatkarīgie p;iegādātāju saražotā siltuma cenas 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā bija par 18 līdz 32% zemākas nekā "Latvenergo" tarifs. Savukārt, 2022. un 2023. gada apkures sezonā, kad gāzes cenas bija rekordaugstas, neatkarīgo ražotāju cenas bija pat divreiz zemākas. Kāpēc tad netiek pirkts lētāks siltums? Tādēļ, ka “Rīgas siltums”manipulē ar jēdzienu “atlikuma siltums”, apgalvojot "Latvenergo" piedāvātais siltums ir "atlikuma siltums", kā rezultātā, pērk dārgāku siltumenerģiju no “Latvenergo” un nepirkt lētāku no citiem ražotājiem. Eiropas Savienībā tiešām liela vērība tiek piegriezta atlikuma siltuma izmantošanai, nelaime tikai tā, ka koģenerācijas staciju radītais siltums un "Latvenergo" TEC-1 un TEC-2 tieši koģenerācijas stacijas, ražotais siltums nav uzskatāms par atlikuma siltumu. Tas ir stacijas pamatprodukts, tā to nosaka Eiropas Komisijas (EK) direktīvas un ieteikumi. EK definē “atlikuma siltumu” kā tādu siltumu, kas rodas uzņēmumos, kuri nav saistīti ar enerģētikas nozari, piemēram, datu centros, maizes ceptuvēs un veļas mazgātavās.

Obligāta vismaz 2% ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) izmantošana aviācijā šogad sadārdzinās degvielas iegādes un arī piegādes izmaksas, sacīja Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Zigmārs Vestfāls.

Viņš norādīja, ka no šā gada 1.janvāra stājās spēkā Eiropas Savienības (ES) noteikumi, kas uzliek par pienākumu arī aviācijā obligāti izmantot vismaz 2% SAF degvielas piedevu.

Vestfāla ieskatā, tas sarežģīs un sadārdzinās degvielas iegādes un arī piegādes izmaksas, jo šādas degvielas piedevas ražošanas process joprojām ir dārgs un pieejamie SAF apjomi ir ļoti nelieli.

Tāpat viņš norādīja, ka šogad ir sagaidāmi citi jauni nodokļi un nodevas, kas var būtiski ietekmēt visu avio nozari.

"Prognozējam, ka joprojām būs vērojams liels pieprasījums pēc avio pakalpojumiem, bet jārēķinās ar esošajām kapacitātēm un līdzīgiem izaicinājumiem kā pagājušajā gadā, kas saistīti ar lidaparātu piegādēm un to tehniskajām apkopēm, detaļu pieejamību, kā arī darba spēka pieejamības faktoriem," sacīja Vestfāls.

Saeima ceturtdien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavotos grozījumus Meža likumā, kas paredzēja samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, tostarp priedes un egles cirtes vecumu samazināt par 20 gadiem.

ZZS ieceri atbalstīja 34 deputāti, bet pret bija 40. Ieceri līdzās ZZS atbalstīja vairāki "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības deputāti. Koalīcijas partneri -"Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie" - balsoja pret grozījumiem, viņiem piebalsojot arī dažiem AS politiķiem. "Latvija pirmajā vietā" deputāti par grozījumiem izvēlējās vispār nebalsot.

ZZS aicināja priedes cirtes vecumu samazināt no 101 līdz 81 gadam, bet egles - no 81 līdz 61 gadam. Par 20 gadiem ZZS aicināja samazināt cirtes vecumu arī bērzam un melnalksnim - no 71 gada uz 51 gadu. Savukārt apses cirtes vecumu ZZS rosināja samazināt par desmit gadiem - no 41 līdz 31.

Likumprojekta anotācijā ZZS piesauca klimata pārmaiņas kā "eksistenciālu un ekoloģisku izaicinājumu", un izmaiņas esot nepieciešamas tieši šajā nolūkā. ZZS apgalvoja - ja mežaudzes tiek nocirstas pārlieku vēlu, veci koki zaudē savu ekonomisko un ekoloģisko vērtību, "tie vairs nekļūst par saplākšņa plātnēm, mēbelēm vai koka mājām, bet par malku un šķeldu".

Brent naftas biržu cenas jau nokritušas līdz 3.–5. marta līmenim, kad Latvijā dīzeļdegviela maksāja ~1,69 €/l. Sagaidām, ka cenu kritums steidzami atspoguļosies arī degvielas uzpildes stacijās. Aicinu tirgotājus rīkoties atbilstoši tirgus tendencēm. Neaizmirstam arī akcīzi!

Viktors Valainis 17.04.2026 https://x.com/ViktorsValainis/status/2045167326312444002

Jau mēneša sākumā es uzrakstīju rakstu, kurā detalizēti izskaidroju, kāpēc ir ārkārtīgi nekorekti atsaukties uz biržas cenu kustību naftai Latvijas degvielas tirgus kontekstā: https://www.db.lv/zinas/nelaujiet-sevi-apmanit-525883

Man nav zināms ministriju darbinieku zināšanu līmenis par globālo naftas industriju un degvielas cenu savstarpējo saistību starp pasaules tirgu un Latvijas tirgu. Iespējams, viņi nezina, ka Brent fjūčers, kas tiek tirgots Intercontinental Exchange (ICE), ir atvasināts finanšu instruments uz izejvielu aktīvu (BFOET), un praksē tas galvenokārt tiek izmantots finanšu norēķiniem un risku pārvaldībai. Tā kā praktiski viss ICE Brent apgrozījums ir finanšu rakstura, darījumu skaits ar šo biržas kontraktu daudzkārt pārsniedz fizisko piegāžu apjomus, kas ir tā pamatā.

Eiropas Savienībai (ES) līdz 2040. gadam būs jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas par 90% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitrālu ES, paredz 10.februārī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstītā vienošanās ar Eiropas Savienības Padomi par grozījumiem ES Klimata aktā.

Kā pavēstīja EP pārstāvniecībā Latvijā, EP deputāti ar 413 balsīm "par", 226 balsīm "pret" un 12 atturoties atbalstīja politisku vienošanos ar Padomi par grozījumiem ES Klimata aktā, lai iekļautu jaunu, saistošu starpposma ES klimata mērķrādītāju 2040. gadam - samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto emisijas par 90% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

EP skaidro, ka pārskatītais Klimata akts ievieš elastību attiecībā uz to, kā sasniegt 2040. gada mērķrādītāju. No 2036. gada līdz pieciem procentpunktiem neto emisiju samazinājuma varēs nodrošināt kvalitatīvi starptautiskie oglekļa kredīti no partnervalstīm, uzsver EP.

Pēc EP pieprasījuma šos kredītus varēs izmantot tikai nozarēs, kuras nereglamentē ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, un tos var saņemt tikai no partnervalstīm, kuru klimata mērķrādītāji un rīcībpolitikas ir saderīgas ar Parīzes nolīguma mērķrādītājiem.

Dublinā bāzētā Avia Solutions Group (ASG) ir pasaules lielākais ACMI (Aircraft, Crew, Maintenance, Insurance jeb pilna servisa lidmašīnu nomas pakalpojumu) sniedzējs. ASG grupa darbojas vairāk nekā 70 valstīs, un tai ir biroji Lietuvā, Ņujorkā, Dubaijā, Dublinā un citās pilsētās visā pasaulē.

Grupā ietilpst vairāk nekā 100 uzņēmumu, kas sniedz plašu aviācijas pakalpojumu klāstu, tai skaitā lidmašīnu apkopi un remontu (MRO, Maintenance, Repair and Overhaul jeb tehniskā apkope, remonts un kapitālais remonts), pilotu un apkalpes apmācību, lidostu apkalpošanu un citus pakalpojumus.

Šobrīd ASG grupa plāno atvērt NorSAF ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražotni Latvijā, Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā. (Piezīme: LSEZ SIA “NorSAF” dibināta 2010. gadā kā GI Termināls un šobrīd maina darbības fokusu no naftas produktu pārvadāšanas un uzglabāšanas uz aviācijas degvielas ražošanu un pārvadāšanu.) Kad ražotne sāks darboties, tas būs lielākais šāda veida uzņēmums Ziemeļeiropā, kas saražos un eksportēs 100 000 tonnu SAF (ilgtspējīgās aviācijas degvielas) un eSAF (sintētiskas SAF), kā arī 20 000 tonnu citu atjaunojamo un e-degvielu (dīzeļdegvielas un benzīna). Tas būs arī vienīgais šāda veida uzņēmums Eiropā, kurš spēs ražot vienlaikus SAF un eSAF.

Lietuvas iedzīvotāju skaits nākamajos 25 gados varētu sarukt par 7,3%, bet gadsimtu mijā valstī dzīvos par 25,5% mazāk cilvēku nekā pašlaik, liecina Valsts datu aģentūras jaunākās prognozes.

Aplēses rāda, ka 2050. gadā Lietuvā varētu būt 2 680 200 iedzīvotāju, kas ir par 210 400 jeb 7,3% mazāk nekā šogad, savukārt 2075. gadā iedzīvotāju skaits varētu būt sarucis par 501 600 jeb 17,4% salīdzinājumā ar šā gada datiem.

Savukārt 2100. gada sākumā Lietuvā varētu būt 2 152 200 iedzīvotāju, kas ir par 738 400 jeb 25,5% mazāk nekā šogad.

Valsts datu aģentūra prognozē, ka līdz pat gadsimtu mijai Lietuvā sieviešu būs vairāk nekā vīriešu.

Saskaņā ar visticamāko demogrāfisko scenāriju līdz 2100. gadam kopējais Lietuvas iedzīvotāju skaits pastāvīgi samazināsies, un valsts iedzīvotāju piramīdas forma, kas atspoguļo iedzīvotāju skaita izmaiņas pēc dzimuma un vecuma, arvien vairāk līdzināsies urnas formai.