Būvniecība un īpašums

Investējot vismaz pusmiljardu eiro, Liepājā būvēs ilgtspējīgas aviācijas degvielas rūpnīcu

Db.lv,14.07.2025

Jaunākais izdevums

Pasaulē lielākais pilna servisa lidmašīnu nomas pakalpojumu sniedzējs “Avia Solutions Group” kopā ar Latvijas partneriem kopuzņēmumā “NorSAF” uzsākuši vērienīgu projektu – Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā taps Ziemeļeiropā lielākā ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) rūpnīca.

Saražotā degviela tiks piegādāta aviācijas uzņēmumiem Ziemeļeiropā un eksportēta uz citiem tirgiem visā pasaulē.

Ražošanu ar jaudu aptuveni 100 000 tonnu SAF gadā plānots uzsākt 2030. gadā, “NorSAF” rūpnīcai kļūstot par lielāko SAF ražotni Ziemeļeiropā. Tās izmaksas tiek lēstas 500–600 miljonu eiro apmērā atkarībā no izvēlētā tehnoloģiskā risinājuma. Tā kā šis projekts konkurēs globālā mērogā, tā veiksmīga īstenošana ir atkarīga no palīdzības un atbalsta, ko tas saņems no Eiropas Savienības, institucionālajiem investoriem un valsts iestādēm.

Bieži dēvēta par aviācijas nākotni, SAF rada ievērojami mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju nekā parastā reaktīvā degviela. No šī gada sākuma Eiropas Savienība ir ieviesusi prasību, ka vismaz 2 % no visas lidostās patērētās degvielas jābūt SAF. Šī prasība pakāpeniski palielināsies, sasniedzot 6 % līdz 2030. gadam, 20 % – līdz 2035. gadam un 70 % – līdz 2050. gadam. “Avia Solutions Group” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Ģedimins Žiemelis (Gediminas Ziemelis) norāda, ka aviācijas nozares turpmākā attīstība būs tieši saistīta ar jauniem ilgtspējības standartiem.

“Ar pašlaik pieejamo SAF ražošanas apjomu nepietiks, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc ilgtspējīgas aviācijas degvielas turpmākajos gados. ES noteikumi paredz SAF izmantošanas apjoma pieaugumu, kas gadu no gada tikai palielināsies. Kad “NorSAF” rūpnīca sāks darbu, tai būs izšķiroša loma pietiekamas SAF pieejamības nodrošināšanā aviācijas nozarē,” uzsver Ģedimins Žiemelis.

Šis vērienīgais projekts ir grupas pirmais solis aviācijas degvielas ražošanas jomā. Tehnoloģiskās daļas īstenošanai izvēlēts grupas meitasuzņēmums “Baltic Ground Services”, kam ir plaša pieredze SAF piegādē un izplatīšanā.

Jaunajā ražotnē tiks lietota PureSAF tehnoloģija, ko izstrādājusi “Swedish Biofuels AB” un kuras ekskluzīvo licenci ieguvusi ASV inženierijas firma “KBR”. Ir pierādīts, ka šī tehnoloģija samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz pat 93 % salīdzinājumā ar parasto reaktīvo degvielu.

“Jāņem vērā, ka līdz 2030. gadam stāsies spēkā vēl viens svarīgs nosacījums: 1,2 % no visas piegādātās SAF degvielas būs jābūt sintētiskai. Šāda veida degviela tiek ražota, neizmantojot bioloģiskas sastāvdaļas. Tā vietā zaļā enerģija tiek izmantota, lai ražotu ūdeņradi, ko pēc tam sajauc ar oglekļa dioksīdu. Šī prasība arī pakāpeniski palielināsies, un līdz 2050. gadam jau pusei no visas SAF degvielas būs jābūt sintētiskai. Tātad pārmaiņas aviācijas nozarē jau notiek pilnā ātrumā,” saka Vītauts Čekanavičs (Vytautas Cekanavicius), “Baltic Ground Services” izpilddirektors un “NorSAF” valdes loceklis.

Izmantojot PureSAF tehnoloģiju, “NorSAF” varēs ražot gan SAF, gan eSAF (sintētisko degvielu, kas iegūta no atjaunojamās enerģijas) no bioetanola, ūdeņraža un uztvertā CO2, pilnam zaļās enerģijas ciklam kļūstot par galveno projekta iezīmi. Zaļā elektrība darbinās elektrolīzi zaļā ūdeņraža ražošanai, kas pēc tam tiks apvienots ar uztverto CO₂ un etanolu, lai radītu gan SAF, gan eSAF. Iegūtā CO2 izmantošana degvielas ražošanā būs īpaši labvēlīga videi.

“KBR” veic priekšizpēti, kuru plānots pabeigt līdz 2025. gada otrajai pusei. Darbs pie projekta, domājams, sāksies drīz pēc tam.

“Liela daļa no mums nepieciešamās infrastruktūras jau atrodas Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā: ir pieejami gāzes vadi un dzelzceļa līnijas, šeit jau notiek etanola pārkraušana un ir plānots izveidot zaļā ūdeņraža rūpnīcu. Pašlaik risinām pārrunas ar kādu lielu uzņēmumu, no kura mēs varētu iepirkt oglekļa dioksīdu, lai daļu no tā izmantotu sintētiskā SAF ražošanai,” skaidro Vītauts Čekanavičs.

LSEZ SIA “NorSAF” valdes loceklis Jānis Kisiels ir pārliecināts, ka “KBR” veiktās priekšizpētes rezultāti ļaus turpināt darbu pie projekta vēl šogad, lai rūpnīca līdz 2030. gadam varētu uzsākt ražošanu.

““NorSAF” cieši sadarbojas ar potenciālajiem piegādātājiem, partneriem, investoriem un ES iestādēm, lai jau 2027. gadā varētu uzsākt SAF rūpnīcas būvniecību. Pareizi sabalansējot izmaksas un ieņēmumus, Latvija var kļūt par veiksmīgu platformu ilgtspējīgas degvielas ražotņu un eksporta attīstībai. Vienlaikus valsts iegūtu izdevīgu un ilgtspējīgu degvielu, veicinot savas tautsaimniecības attīstību un nodrošinot enerģētisko neatkarību. Tas ir būtiski mūsdienu ģeopolitiskās nestabilitātes apstākļos. Projekts paver ienesīgas sadarbības iespējas vietējiem saules, vēja un biomasas enerģiju ražojošiem uzņēmumiem un sniedz iespējas paplašināties un ražot arī eksportam,” uzsver Jānis Kisiels.

Tiek lēsts, ka jaunā rūpnīca Liepājā saražos 100 000 tonnu SAF gadā. Salīdzinājumam – pašlaik triju Baltijas valstu lidostās tiek patērētas aptuveni 400 000 tonnu aviācijas degvielas. Saskaņā ar pašreizējo ES 2 % mandātu vietējam tirgum ir nepieciešamas tikai aptuveni 8 000 tonnu SAF.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot izbūvēt Liepājas Industriālo parku bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (Liepājas SEZ) pārvalde izsludinājusi pirmo nekustamā īpašuma izsoli, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Izsolīts tiek bijušais tvaika cehs, kura kopējā platība ir 2239 kvadrātmetri, un zeme 5132 kvadrātmetru platībā Brīvības ielā 98A, Liepājā. Nekustamā īpašuma sākumcena noteikta 142 000 eiro, izsoles solis - 1420 eiro.

Šis ir nākamais solis, lai iesaistītu uzņēmējus industriālās teritorijas atjaunošanas un pārveidošanas procesā, piedāvājot iespēju iegādāties īpašumā ražošanas ēkas. Izsole notiks no šodienas līdz 28.augustam.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis atgādina, ka sākotnēji konsolidēti visi bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā esošie īpašumi, izstrādāts lokālplānojums, sākta ielu un inženierkomunikāciju izbūve. Teritorija tiek pakāpeniski atgriezta pilsētas apritē, padarot to pieejamu sabiedrībai un pievilcīgu investoriem. Tajā jau ir dažādas industriālas ēkas, kurām izsolē Liepājas SEZ pārvalde meklēs jaunus īpašniekus, kuri tās sakārtos un pārbūvēs atbilstoši mūsdienīgai zaļās ekonomikas uzņēmējdarbības videi, informē Hmieļevskis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā par 23,09 miljoniem eiro plānots pārbūvēt 46.piestātni, kas tostarp tiek izmantota prāmju satiksmei maršrutā Liepāja-Traveminde (Vācija), norādīja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes pārstāvji.

Pārvaldē norādīja, ka patlaban notiek Liepājas ostas 46.piestātnes būvprojekta izstrāde. Plānots, ka piestātnes pārbūves darbi varētu sākties 2025.gada trešajā ceturksnī un pabeigti līdz 2027.gada beigām.

Tāpat pārvaldē uzsvēra, ka 46.piestātne Liepājas ostā tiek izmantota ro-ro tipa kuģu apkalpošanai un prāmju satiksmei maršrutā Liepāja-Traveminde. 2024.gadā, izmantojot piestātni, attiecīgajā maršrutā ir pārvadāti 1,8 miljoni tonnu kravu.

Liepājas ostas 46.piestātne ir uzbūvēta laika posmā no 1972. līdz 1975.gadam, lai nodrošinātu padomju jūras kara flotes kuģu un zemūdeņu stāvēšanu un apkalpošanu.

Mūsdienās piestātnes, kuras tiek izmantotas regulāras prāmju satiksmes apkalpošanai, ir pakļautas pastiprinātai slodzei, kuru rada kuģu pietauvošanās un attauvošanās no piestātnes, izmantojot jaudīgus kuģu dzinējus. Tādējādi, izmantojot 46.piestātni regulāras prāmju satiksmes nodrošināšanai, Liepājas SEZ pārvalde nepārtraukti saskaras ar piestātnes būvniecības defektiem un tās kopējo nolietojumu, kas neskatoties uz veicamajiem remonta darbiem, neatgriezeniski pasliktina tās kopējo tehnisko stāvokli, piebilda pārvaldē, skaidro Liepājas SEZ pārvaldē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba sanāksmē “CIS Liepāja” vadītājs Tors Arne Pedersens paziņojis, ka vienojoties ar Liepājas domi un Liepājas SEZ vadību ir mainīta plānotās ūdeņraža ražotnes iespējamā atrašanās vieta – tālāk uz ziemeļiem ostas akvatorijā un ka, mainoties tirgum un pieprasījumam “CIS Liepāja”, ir atteikusies no zaļā amonjaka ražošanas projekta izstrādes, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Tors Arne Pedersens uzsvēra, ka drošība ir pirmajā vietā. “Jau no projekta izstrādes pirmsākumiem esam meklējuši labākos zaļā ūdeņraža ražotnes un termināla atrašanās vietas un tehnoloģiskos risinājumus, drošība ir kaut kas tāds, ko mēs uztveram ļoti nopietni, un mēs pilnībā apzināmies, ka tas ir kritiski svarīgs projektam. Šī iemesla dēļ mēs esam arī tuvāk aplūkojuši dažādus risinājumus, kā mēs varam atrisināt drošību vislabākajā iespējamajā veidā. Tas ir svarīgi mums kā projekta attīstītājiem, gan pašvaldībai, gan Liepājas SEZ pārvaldei”.

Darba sanāksmes gaitā “CIS Liepāja” vadītājs Tors Arne Pedersens vēlreiz iepazīstināja ar projekta ideju, virzību, uzņēmuma akcionāriem un pieredzi dažādu projektu attīstībā un virzībā. Atbildot uz jautājumu, kāpēc Liepāja, Tors Arne Pedersens atzina, ka sākotnēji pētījuši visas Ziemeļvalstis – Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, kurās galvenais šķērslis bija augstsprieguma elektrotīklu jaudas deficīts, tad skatījušies tālāk uz Baltijas valstīm. Nozīmīga loma bijusi Norvēģijas vēstniecības Latvijā rekomendācijām un kvalitatīvai uzņēmējdarbības videi Liepājā kopā ar Liepājas speciālo ekonomisko zonu un tās priekšrocībām. Šobrīd ir uzsākta izpēte, notiek risku un vides ietekmes novērtējums.

Ekonomika

Ieņēmumus no Liepājas metalurga zemesgabalu atsavināšanas ieguldīs teritorijas attīstībai

LETA,22.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieņēmumus no "Liepājas metalurga" zemesgabalu atsavināšanas plānots ieguldīt teritorijas attīstībā, informēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļā.

Lai nodrošinātu jaunā Liepājas Industriālā parka ilgtspējīgu attīstību un veicinātu jaunu investīciju piesaisti, ceturtdien Liepājas dome apstiprināja vienošanos ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldi.

Vienošanās paredz rīcības plānu bijušās rūpnīcas teritorijas attīstībai, tostarp īpašumu nodošanu atsavināšanai, kā arī ielu infrastruktūras objektu nodošanu pašvaldībai. Vienošanās ietver noteikumus par ieņēmumu izmantošanu no zemesgabalu atsavināšanas, kas primāri izmantojami teritorijas attīstībai.

Attīstības koncepcija paredz aptuveni 159 hektāru lielo teritoriju iekļaut Liepājas pilsētvides telpiskajā struktūrā. Koncepcija risina teritorijas iekšējā ielu un inženierkomunikāciju tīkla izveidi un sasaisti ar esošo pilsētas infrastruktūru, jaunas maģistrālās transporta sistēmas izveidi un optimālu savienojumu ar pilsētas maģistrāliem ielu tīkliem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada nogalē darbu uzsāka jaunuzbūvētā LSEZ AS Norplast Piemare lielgabarīta stiklšķiedras konstrukciju ražotne, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Tā ir pirmā ražotne, kas uzbūvēta Liepājas ostā, tiešā piestātnes tuvumā, lai saražoto produkciju varētu ātri un efektīvi uzkraut uz kuģiem un eksportēt pa jūras ceļiem. Jaunā ražotne nodrošinājusi ~ 40 jaunas darbavietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, tās platība ir 1935 m² un šajā projektā kopumā investēti ~ 2,5 milj. eiro.

LSEZ AS Norplast Piemare ir EnTEC Group uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu, kas Liepājā ienāca pirms vairākiem gadiem, bet līdz šim strādāja kā stividorkompānija, kas nodrošināja Saldū saražoto stiklšķiedru lielgabarīta konstrukciju eksportu.

”Jaunās ražotnes būvniecība ir būtisks solis uzņēmuma BRIMER attīstībā Latvijā, jo tas ļaus dubultot ražošanas jaudas Latvijā, un ražot ļoti liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumus naftas ieguves nozarei, kuru ražošana līdz šim Latvijā nebija iespējama. Ražotnes atrašanās tiešā ostas piestātnes tuvumā sniedz loģistikas priekšrocības un atvieglo kravas nosūtīšanu klientiem ,” uzsvēra Norplast Piemare valdes loceklis Gatis Ginters.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu projektu par ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražotnes un CO2 termināla izbūvi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrība “GI Termināls”, piesaistīja stratēģisko investoru un nomainījis uzņēmuma nosaukumu.

Turpmāk uzņēmuma nosaukums ir “NORSAF” un tā kontrolpaketes turētājs ir “AVIA Solution Group”, kas reģistrēta Īrijā.

Atbilstoši Eiropas Savienības prasībām lidmašīnām jau no 2025. gada jālido ar ilgtspējīgu degvielu vai saīsinājumā SAF (Sustainable aviation fuel), kura tiek ražota no atjaunīgiem resursiem un ir videi draudzīga. ES regula nosaka, ka SAF 2050. gadā jāveido 63% no visas izmantojamās degvielas aviācijā, bet, aptuveni 15% lidmašīnu, jāpāriet uz ūdeņradi vai tīro elektropiedziņu, kas, iespējams, nodrošinot avioreisus nelielos attālumos.

Kā uzsver, Liepājas SEZ SIA “NORSAF” valdes loceklis Jānis Kisiels, ilgtspējīga aviācijas degvielas ražošana lidmašīnām un piegādes ķēdes šobrīd ir pamatīgs izaicinājums visai aviācijas nozarei. “Sākot no 2030. gada, pieprasījums katrus piecus gadus palielināsies un būs jāražo un jāpiegādā lielā apjomā. Plānojam ražot gan SAF, gan eSAF, kurā daļa būs nebioloģiskas izcelsmes sastāvdaļas. Esam vienojušies ar ASV kompāniju “KBR” par tehnoloģijas iegādi. Tas ir viens no vadošajiem ASV un pasaules uzņēmumiem projektēšanas un inženiertehnisko risinājumu jomā ogļūdeņražu pārstrādē un ilgtspējīgu degvielu ražošanā. Tā nodrošinās patentētu inženiertehnisko risinājumu un aprīkojumu jaunas aviācijas degvielas (SAF) ražotnes izveidei ar paredzamo jaudu līdz 100 tūkst. tonnām gadā. “

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodota Liepājas SEZ kapitālsabiedrības Jensen Metal jaunā ražošanas ēka Karostas Industriālajā parkā, Liepājā, kuras izveidē tika investēti 6,2 miljoni eiro.

Jaunā ražotne ir izbūvēta blakus jau esošajām divām Jensen Metal ražotnēm - melnā metāla un furnitūras ražotnei, kas Virssardzes ielā 11 darbību uzsāka 2019. gadā, un, 2022. gadā atklātajai, nerūsējošā tērauda ražotnei Ģenerāļa Baloža ielā 34.

Uzņēmums nodrošina aptuveni 450 darbavietas. Jaunā, 5 968 m2 plašā ražotne, ļaus uzņēmumam palielināt nerūsējošā tērauda produktu ražošanas jaudu, pilnveidot un modernizēt darba vidi un vēl efektīvāk nodrošināt uzņēmuma klientus ar kvalitatīviem produktiem.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis: “Veiktie ieguldījumi Karostas Industriālajā parkā, sakārtojot teritorijas un izbūvējot inženierkomunikācijas, ir attaisnojušies. Mēs redzam, ka Karosta, kur savulaik saimniekoja militāristi, aiz sevis atstājot degradētu teritoriju, ir kļuvusi par vietu, kur strādā moderni ražošanas uzņēmumi ar labi apmaksātām darba vietām un kā tas ir veicinājis šī pilsētas rajona attīstību. Tagad jāsper solis tālāk un līdzīgi jāattīsta arī bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorija, ja mēs vēlamies piesaistīt pasaules mēroga ražotājus ar inovatīvām tehnoloģijām. Esam uzsākuši attīstības projektu, kas ietver inženierkomunikāciju, apgaismojuma, ielu, gājēju ceļu, veloceliņu izbūvi un zaļās atpūtai zonas izveidi. Tas, kas izdarīts Karostā, jāizdara arī bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijā.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izbeigts AS "KVV Liepājas metalurgs" maksātnespējas process, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Process izbeigts, jo ir izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

Kurzemes rajona tiesa lēmumu par "KVV Liepājas metalurga" maksātnespējas procesa izbeigšanu pieņēmusi 2025.gada 19.martā.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Visa aptuveni 120 hektāru lielā "Liepājas metalurga" teritorija pieder Liepājas speciālajai ekonomiskajai zonai (SEZ) un pašvaldībai, kas 2018.gada augustā ar Ekonomikas ministriju (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) parakstīja nodomu protokolu par industriālā parka attīstību.

"KVV Liepājas metalurga" zaudējumi 2023.gadā sasniedza 615 447 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.