Nedēļas nogalē Rīgas ostā apkalpots Latvijas vēsturē pirmais kuģis ar aviācijas degvielu no ASV. Līdz ar kuģa pienākšanu, SIA “NAFTIMPEKS” tika prezentēta arī jauna aviācijas un auto degvielas uzliešanas un noliešanas estakāde, kas ir modernākā šāda veida infrastruktūra Baltijas valstīs. Jaunā estakāde spēj nodrošināt līdz pat 200 000 tonnu degvielas apstrādi mēnesī, apgādājot gan Rīgas lidostu, gan degvielas uzpildes stacijas visā Latvijā.

“Šodien atzīmējam divus nozīmīgus notikumus – mēs Rīgas ostā un Latvijā kopumā sagaidām pirmo kuģi no ASV ar aviācijas degvielu un vienlaikus atklājam jaunu, Baltijā modernāko degvielas uzpildīšanas-noliešanas estakādi. Šis ir būtisks solis arī mūsu uzņēmuma attīstībā – vēsturiski SIA “NAFTIMPEKS” ir bijis tranzīta uzņēmums, bet, lai pielāgotos jaunajai tirgus situācijai, esam veikuši uzņēmuma transformāciju. Tas prasa būtiskas investīcijas, bet vienlaikus paver jaunas nākotnes perspektīvas,” norāda SIA "NAFTIMPEKS" valdes priekšsēdētājs Ivars Blumbergs.

Kuģis DAS, ko ziemīgajos apstākļos no Irbes jūras šauruma līdz pat Rīgas ostai pavadīja ledlauzis Varma, piegādāja 20 000 tonnu aviācijas degvielas, kas ziemas sezonā atbilst aptuveni divu mēnešu kopējam aviācijas degvielas patēriņam Rīgas lidostā. DAS ir naftas un ķīmisko produktu tankkuģis, kas būvēts 2009. gadā, tā garums ir 183 metri, platums 32,24 metri, savukārt kravnesība (DWT) ir 50 261 tonna.

Lidojumu navigācijas traucējumu skaita pieaugums pašlaik ir liels, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Latvijas Gaisa satiksme" (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Viņš skaidroja, ka ziņojumus par traucējumiem LGS saņem no lidmašīnu apkalpēm, bet viņš pieļauj, ka to skaits ir vēl lielāks, nekā liecina saņemtie ziņojumi. "Diennaktī apkalpojam vidēji 800 lidmašīnas, un vismaz trešdaļa ziņo par traucējumiem," norādīja Tauriņš.

Viņš skaidroja, ka navigācijas traucējumu skaits ir ļoti pieaudzis, tomēr tas nav novērots tikai Baltijas valstīs, bet visā ziemeļu reģionā.

Tauriņš norādīja, ka 90. gadu vidū parādījās pirmie globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) un globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) risinājumi, kā arī radās skepse par tradicionālajām aeronavigācijas iekārtām, kas tolaik nodrošināja drošus lidojumus.

Valdība otrdien pēc plašām diskusijām akceptēja vēja elektrostaciju parku "Eko Ziemeļi" un "Kurzeme" ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), savukārt projekta "K2 Ventum" IVN akcepta apstiprināšana patlaban tika atlikta.

Vienlaikus otrdien pusdienlaikā iepretim Ministru kabineta ēkai notika vides aktīvistu protests pret visu trīs minēto projektu īstenošanu.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska valdības sēdē informēja, ka rīkojumu apstiprināšana nozīmē IVN procesa noslēgšanos. "Tas nav gala lēmums un nenozīmē, ka rītdien vēja parku attīstītāji var sākt būvniecību," uzsvēra Kurevska, vienlaikus piebilstot, ka nākamā fāze ietver būvprojekta izstrādi.

Savukārt klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) piebilda, ka institūcijas, kas apšauba, piemēram, konkrētu ekspertu ziņojumus, var vērsties tiesā, bet, viņaprāt, ar šiem projektiem ir jāvirzās uz priekšu.

Pasaulē lielākais pilna servisa lidmašīnu nomas pakalpojumu sniedzējs “Avia Solutions Group” kopā ar Latvijas partneriem kopuzņēmumā “NorSAF” uzsākuši vērienīgu projektu – Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā taps Ziemeļeiropā lielākā ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) rūpnīca.

Saražotā degviela tiks piegādāta aviācijas uzņēmumiem Ziemeļeiropā un eksportēta uz citiem tirgiem visā pasaulē.

Ražošanu ar jaudu aptuveni 100 000 tonnu SAF gadā plānots uzsākt 2030. gadā, “NorSAF” rūpnīcai kļūstot par lielāko SAF ražotni Ziemeļeiropā. Tās izmaksas tiek lēstas 500–600 miljonu eiro apmērā atkarībā no izvēlētā tehnoloģiskā risinājuma. Tā kā šis projekts konkurēs globālā mērogā, tā veiksmīga īstenošana ir atkarīga no palīdzības un atbalsta, ko tas saņems no Eiropas Savienības, institucionālajiem investoriem un valsts iestādēm.

Bieži dēvēta par aviācijas nākotni, SAF rada ievērojami mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju nekā parastā reaktīvā degviela. No šī gada sākuma Eiropas Savienība ir ieviesusi prasību, ka vismaz 2 % no visas lidostās patērētās degvielas jābūt SAF. Šī prasība pakāpeniski palielināsies, sasniedzot 6 % līdz 2030. gadam, 20 % – līdz 2035. gadam un 70 % – līdz 2050. gadam. “Avia Solutions Group” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Ģedimins Žiemelis (Gediminas Ziemelis) norāda, ka aviācijas nozares turpmākā attīstība būs tieši saistīta ar jauniem ilgtspējības standartiem.

Lidmašīnu ražošana globālā mērogā ir nopietni aizkavējusies, ceturtdien Rīgas Aviācijas forumā atzina Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) Eiropas reģiona direktors Raimonds Gruntiņš.

Viņš norādīja, ka lidmašīnu piegādes aviācijā ir nepietiekamas, kas galvenokārt ir saistīts ar piegādes ķēžu problēmām, darbaspēka trūkumu, streikiem un citiem iemesliem.

Tādējādi tiek radīts spiediens uz biļešu cenām, kā arī aviokompānijām ilgāk ir jāuztur vecākas lidmašīnas ekspluatācijā, kas palielina uzturēšanas izmaksas, degvielas patēriņu un emisijas.

"Daudzas lidmašīnas, kas tiek piegādātas šobrīd, faktiski tika pasūtītas 2019.gadā. Tāpat daudzas aviokompānijas aptur jaunas piegādes un meklē jebkuru pieejamo lidmašīnu tirgū, lai apmierinātu augsto pieprasījumu," uzsvēra IATA pārstāvis.

Gruntiņš atzina, ka vidējais flotes vecums globālā līmenī patlaban sasniedz gandrīz 15 gadus, kas ir visu laiku augstākais rādītājs.

Rīgas ostā SIA “PARS TERMINĀLS” piestātnē 5.maijā piestājis kuģis STEN ARNOLD, kas no Norvēģijas piegādājis 12 tūkstošus tonnas aviācijas degvielas.

Piegāde organizēta SIA “PARS TERMINĀLS” sadarbībā ar SIA “NAFTIMPEKS”, apliecinot efektīvu un koordinētu stratēģisko partneru sadarbību.Šī piegāde ir būtisks apliecinājums Latvijas spējai nodrošināt stabilas un nepārtrauktas aviācijas degvielas piegādes arī krīzes apstākļos, vienlaikus diversificējot sadarbības partnerus.

Šī gada februārī Rīgas ostā pienāca pirmais kuģis ar aviācijas degvielu no Amerikas Savienotajām Valstīm, kas kopā ar šodienas piegādi no Norvēģijas skaidri demonstrē Latvijas spēju veidot drošu un daudzveidīgu piegāžu ķēdi sadarbībā ar uzticamiem starptautiskiem partneriem. Piegādātā aviācijas degviela tiks nogādāta Rīgas lidostā, nodrošinot ar degvielu aviokompānijas, kas darbojas starptautiskajā lidostā “Rīga”.

Uzņēmēji Latvijā, vērtējot biznesa izaugsmes iespējas, attīstības perspektīvas un finansējuma pieejamību tuvāko 12 mēnešu laikā, noskaņojumu raksturo ar piesardzīgu optimismu. Lai arī finansējuma pieejamība un piedāvājuma daudzveidība vairs netiek vērtēta tik kritiski kā iepriekšējos gados, lēmumos par biznesa attīstību joprojām dominē piesardzība.

Šādu ainu iezīmē vietējās bankas Signet Bankas veiktās uzņēmēju aptaujas rezultāti.

Aptauja liecina arī par pozitīvām tendencēm finanšu pratībā – 51% uzņēmēju ir dzirdējuši par alternatīvā finansējuma iespējām, 21% plāno tuvāko 12 mēnešu laikā piesaistīt papildu finansējumu, 33% tieši kapitāla tirgus finansējumu, savukārt 18% apsver iespēju mainīt sava uzņēmuma finansējošo banku. Tas norāda uz emocionālās piesaistes vienai bankai mazināšanos un veselīgāku konkurenci finanšu sektorā, kas uzņēmējiem nodrošina plašākas finansējuma izvēlēs iespējas.

Noskaņojumus gadu no gada par finansējuma pieejamību kļūst pozitīvāks

Salīdzinājumā ar situāciju pirms diviem gadiem uzņēmēju vērtējums par finansējuma pieejamību Latvijā ir uzlabojies. Ja 2023. gadā 40% uzņēmēju uzskatīja, ka aizdevumu vai citu finansējumu saņemt ir kļuvis grūtāk, tad 2025. gadā šādu vērtējumu pauda vairs tikai 25%. Vienlaikus pieaudzis to uzņēmēju īpatsvars, kuri uzskata, ka finansējumu saņemt ir kļuvis vieglāk – 9%, kas ir par 6% vairāk nekā pirms diviem gadiem. Lai arī šī izaugsme procentuālā izteiksmē nav liela, tomēr iezīmē būtiskas pārmaiņas kopējā uzņēmējdarbības vidē un uzņēmēju noskaņojumā.

Gan Igaunijas valdības koalīcijas, gan opozīcijas politiķi atturīgi vērtē valsts iespējas investēt Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic", uzsverot, ka Igaunijai vajadzētu orientēties uz Tallinas lidostas konkurētspējas veicināšanu.

Latvijas premjerministres Evikas Siliņas (JV) ierosinājumu, ka valstij piederošās lidsabiedrības darbību vajadzētu kopīgi koordinēt visām trim Baltijas valstīm, Igaunijas politiķi komentē piesardzīgi. Siliņa neprecizēja, kādu tieši Igaunijas un Lietuvas iesaisti sagaida.

Līdz šim Igaunija ir noraidījusi iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas, un arī šobrīd parlamentā pārstāvētās partijas uzstāj, ka Igaunijai vajadzētu izvairīties no tiešas iesaistes finansiāli nestabilajā kompānijā.

Igaunijas valdošās Reformu partijas frakcijas pārstāvis Aivars Sērds teica, ka konkrēts priekšlikums no Latvijas vēl nav saņemts, taču viņš esot skeptiski noskaņots par jebkādu potenciālo darījumu.

Ir noslēdzies otrais mēnesis karā Irānā. Mazāk nekā vienam procentam – sasniegumi un ieguvumi, pārējiem – asinis, postījumi un ciešanas.Izredzētajiem – miljardu peļņa, vairākumam – cenu kāpums. Turklāt ASV prezidents Donalds Tramps turpina publiski lepoties ar rekordiem naftas un naftas produktu ražošanā un eksportā. «Tas ir pārsteidzoši, — viņš paziņoja piektdien. — Naftas un gāzes apjomi, ko mēs tagad pārdodam, ir tādā līmenī, kādu neviens nekad nav redzējis».

Pēc kara sākuma Irānā ievērojama daļa ASV naftas tagad tiek novirzīta uz Āziju. Naftas pārstrādes rūpnīcas Āzijā līdz nesenam laikam paļāvās uz Persijas līci kā galveno izejvielu avotu, tomēr karš piespieda tās krasi pievērsties Amerikas naftai.Irānas kara gaitā ASV atkal kļuva par naftas eksportētāju Nr. 1, apsteidzot Saūda Arābiju un tādējādi nodrošinot milzīgu peļņu ne tikai militāri rūpnieciskā kompleksa, bet arī naftas un gāzes nozares īpašniekiem. Turklāt ASV naftas un gāzes uzņēmumu īpašnieki tagad gūst virspeļņu ne tikai no eksporta, bet arī valsts iekšējā tirgū.

Starp citu, kopš kara sākuma Irānā degvielas cenas ASV ir augušas straujāk nekā jebkurā citā «Lielā septiņnieka» (G7) valstī. Citās valstīs degvielas nodokļi ir ievērojami augstāki, kas padara galīgo cenu relatīvi mazāk jutīgu pret naftas produktu kotāciju svārstībām. Turklāt virkne valdību ieviesa subsīdijas vai samazināja nodokļus, lai mīkstinātu sekas iedzīvotājiem.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šā gada vasaras sezonā no Rīgas neatsāks lidojumus uz sešiem galamērķiem, informēja Rīgas lidostā.

Salīdzinot ar iepriekšējo vasaras sezonu, 2026. gada vasaras sezonā "Ryanair" neveiks lidojumus no Rīgas uz Vīni, Parīzi, Gdaņsku, Barselonu, Žironu un Gēteborgu.

"Ryanair" paziņojumā medijiem apgalvo, ka augstie un nekonkurētspējīgie Latvijas aviācijas nodokļi un pieaugošās gaisa satiksmes vadības maksas bremzē izaugsmi, savienojamību un tūrismu un piespiež pārvietot jaudu uz straujāk augošiem tirgiem.

Lidsabiedrībā uzsver, ka sadarbība ar Rīgas lidostu joprojām ir konstruktīva, īpaši efektivitātes un lidostas maksājumu jomā. Tomēr lidsabiedrībā apgalvo, ka Latvijas valdības nespēja samazināt aviācijas nodokļus un kopējās piekļuves izmaksas nozīmē, ka Latvija zaudē konkurenci zemāku izmaksu tirgiem, piemēram, Slovākijai, Ungārijai, Albānijai un Polijai, kur valdības aktīvi atbalsta aviācijas izaugsmi, tūrismu un darba vietu radīšanu, norāda "Ryanair".

Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad astoņos mēnešos fiksēti 969 reižu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, norādīja VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) pārstāvji.

Tostarp šogad augustā fiksēti 195 GPS traucējumi, kas ir 19,5 reizes vairāk nekā pērn augustā, kad traucējumi tika fiksēti 10 reizes.

Pagājušajā gadā kopā tika fiksēti 820 GPS traucējumu, 2023.gadā - 342 gadījumi, bet 2022.gadā - 26 gadījumi.

LGS iepriekš atzīmēja, ka, apkopojot šos datus, netiek atsevišķi izdalīta informācija par konkrētām aviokompānijām.

Aeronavigācijas uzņēmumā informēja, ka traucējumi sākās reizē ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un, acīmredzot, ir ar to saistīti.

Civilās aviācijas aģentūrā (CAA) iepriekš skaidroja, ka CAA izskata un analizē ziņojumus par GPS signāla traucējumiem Latvijas gaisa telpā. Lai gan tie ietekmē normālus civilās aviācijas procesus, GPS signāla traucējumi nerada apdraudējumu gaisa kuģu lidojumu drošumam kā tranzītā, tā uz un no Latvijas lidojošajiem gaisa kuģiem.

Rīgas ostā šodien pie Kundziņsalas piestātnēm ienāks kuģis "Das", kas piegādās 20 000 tonnu aviācijas degvielas no ASV, informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Tas būs vēsturisks notikums, jo pirmo reizi Latvijas vēsturē aviācijas degviela tiek iepirkta un piegādāta no ASV. Pārvaldē uzsver, ka tas ir nozīmīgs solis Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanā un apliecina valsts spēju diversificēt stratēģiski nozīmīgu resursu piegādes un veidot noturīgas transatlantiskas partnerības.

Vienlaikus ar kuģa sagaidīšanu tiks prezentēta SIA "Naftimpeks" jaunā degvielas uzpildīšanas un noliešanas estakāde. Pārvaldē norāda, ka jaunā infrastruktūra ir būtisks ieguldījums Latvijas degvielas loģistikas sistēmas attīstībā, jo tā spēs nodrošināt degvielas apstrādi līdz 200 000 tonnu mēnesī. Estakāde paredzēta gan aviācijas degvielas piegādēm Rīgas lidostai, gan arī degvielas uzpildes staciju apgādei visā Latvijā, tādējādi stiprinot nepārtrauktu un drošu degvielas pieejamību visā valstī.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos, norāda, ka uzņēmēju optimisms pieaug, iezīmējot labāko noskaņojumu kopš 2019.gada janvāra.

Tomēr šis rādītājs vairāk demonstrē noskaņojumu un cerības par uzņēmējdarbības vidi un valsts ekonomikas apstākļiem nākotnē, jo esošā situācija tiek vērtēta piesardzīgi - valsts ekonomisko aktivitāti novērtējot vien ar 39.6 punktiem. Svarīgi šo nākotnes optimismu nenobremzēt un nesagraut, bet gan stiprināt, ieklausoties uzņēmēju un tos pārstāvošo organizāciju rekomendācijās.

LTRK un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2025.gada 2. ceturkšņa LTRK indeksa pētījumā noskaidrots, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem datiem, šajā laika posmā indeksa vērtība ir palielinājusies par 2 punktiem un tā ir atgriezusies virs 50 punktu atzīmes, liecinot par pieaugošu uzņēmēju optimismu. Pēdējo reizi šāds optimisma rādītājs bija vērojams vēl pirms Covid 19 pandēmijas un tai sekojošajiem ekonomikas izaicinājumiem. Šo rādītāju veido lielākoties uzņēmēju pozitīvās cerības par valsts ekonomiskās situācijas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nākotnē. Šobrīd ir īpaši svarīgi, lai valdības veidotāji nepieviltu uzņēmēju cerības un pieņemtu lēmumus, kas sekmētu ekonomikas un biznesa attīstību.

DHL GoGreen Plus programma, ko piedāvā DHL Express, sniedz uzņēmumiem iespēju samazināt CO₂ emisijas (turpmāk – emisijas) un veidot tīrāku, ilgtspējīgāku vidi nākamajām paaudzēm. Par to intervijā Dienas Biznesam pastāstīja DHL Express Latvia rīkotājdirektors Artis Dekšenieks.

DHL Group (turpmāk – Grupa) ietilpst divi plaši zināmi zīmoli — DHL un Deutsche Post. DHL Express Latvia ir Grupas meitasuzņēmums, kas nodrošina starptautisko ekspressūtījumu pārvadājumus – dokumentus, pakas, kā arī paletes. Kāda ir Grupas kopējā stratēģija, un kādu lomu tajā ieņem Latvijas uzņēmums?

Es nedaudz precizēšu par Grupas struktūru. Tās sastāvā ir vairāki biznesa virzieni, tostarp DHL Express jeb starptautisko eksprespārvadājumu pakalpojums, ko Latvijā pārstāv mūsu uzņēmums – DHL Express Latvia. Grupā ietilpst arī loģistikas virziens (sauszemes kravu pārvadājumi, jūras pārvadājumi), kas darbojas arī Latvijā, kā arī Deutsche Post — pasta un e‑komercijas pakalpojumi.

“Fokker Next Gen” ir paziņojis par juridiskās pārstāvniecības slēgšanu Latvijā. Lēmums ir daļa no grupas iekšējās pārskatīšanas un darbību konsolidācijas, uzņēmumam šajā posmā koncentrējot savas galvenās aktivitātes Nīderlandē.

Nīderlandē bāzētais uzņēmums strādā pie ar ūdeņraža dzinēju darbināma lidaparāta modeļa attīstības, kas būtu ar 120-150 pasažieru vietām un kura provizoriskais darbības rādiuss plānots līdz 2 500 kilometriem.

Kopš uzņēmuma ienākšanas Latvijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir sniegusi plašu nemateriālu atbalstu, tostarp piekļuvi institucionālajiem partneriem, pētniecības ekosistēmai un starptautiskām sadarbības platformām.

Slēgšana attiecas tikai uz vietējo juridisko struktūru Latvijā. “Fokker Next Gen” saglabā spēkā noslēgtos sadarbības memorandus ar Ekonomikas ministriju, Liepājas SEZ, Rīgas Tehnisko universitāti un airBaltic, kurus slēgusi uzņēmuma Nīderlandes struktūrvienība. Tie var tikt aktivizēti, atkarībā no uzņēmuma tālākajiem attīstības soļiem.

Signet Bankas jaunākās uzņēmēju aptaujas dati rāda , ka Latvijas uzņēmēju finansējuma piesaistes plāni nākotnes attīstībai kopš 2023. gada atrodas stagnācijas periodā – ambīciju līmenis svārstās robežās no 19-21%, gadu no gada mainoties vien par aptuveni vienu procentpunktu.

Lai arī izpratne par finansējuma pieejamību un tā daudzveidību pakāpeniski uzlabojas, tā vēl nav kļuvis par pietiekamu katalizatoru, lai zināšanas pārtaptu aktīvākā rīcībā, kas veicinātu plašāku finansējuma izmantošanu un līdz ar to arī kopējo valsts ekonomisko izaugsmi.

Aptaujas dati rāda, ka tuvāko 12 mēnešu laikā finansējumu sava biznesa attīstībai plāno piesaistīt tikai 20% uzņēmēju, 56% to neplāno darīt, savukārt 25% vēl nav pieņēmuši lēmumu. Uzņēmēju piesardzība, kas zināmā mērā kļuvusi par stabilu tendenci, saglabājas jau vairākus gadus.

Visbiežāk minētie iemesli, kas attur no finansējuma piesaistes, ir banku politika (23%), birokrātija (20%), kā arī ekonomiskā un politiskā situācija (20%). Retāk tiek norādīta valsts politika (7%) un paša uzņēmuma finanšu problēmas (5%). Šie faktori veido ārējo apstākļu kopumu, kuram uzņēmējiem jāpielāgojas, tomēr būtiska loma joprojām ir arī riska uztverei un izpratnei par finansējuma iespējām biznesa izaugsmei.

Latvijā bāzētajā aviokompānijā "SmartLynx Airlines" pašlaik faktiski notiek darbinieku kolektīvās atlaišanas process, kas tiek ietērpts "pušu vienošanās" dokumentā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.

Viņa informēja, ka Latvijas Aviācijas arodbiedrība pārstāv gan "SmartLynx Airlines" stjuartus, gan biroja darbiniekus, vienlaikus neatklājot konkrētu biedru skaitu.

Pēc arodbiedrības rīcībā esošās informācijas, pirmdien, 24. novembrī, bijusi "SmartLynx Airlines" darbinieku sanāksme, un darbiniekiem paziņots, ka viņi var parakstīt pušu vienošanos par darba attiecību pārtraukšanu, kas paredz izmaksāt algu par nostrādāto periodu līdz pirmdienai, 24. novembrim, kā arī kompensāciju par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

"Parasti šādās vienošanās tiek norādīts atlaišanas pabalsts un citi labumi, bet šeit tā nav," norādīja Kavasa.

Viņa minēja, ka pušu vienošanās noteikts, ka darba devējam var nebūt pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai nekavējoties pilnā apmērā izmaksātu atlīdzību par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un darba devējs izvērtē iespējas sākt maksātnespējas procesu. "Darba devējs šīs vienošanās bija parakstījis, sagaidot darbinieku bezierunu piekrišanu un parakstu," norādīja Kavasa.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" plānots piešķirt īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā saistībā ar degvielas cenu straujo kāpumu, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Aizdevuma atmaksas termiņš būs 31. augusts.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka valdība par šo plānu vērsīsies Saeimā.

Plānots, ka aizdevumu nodrošinās no budžetā paredzētajiem resursiem, kas ieplānoti aizdevumu programmā, sacīja Siliņa.

Siliņa informēja, ka valdība otrdien slēgtajā daļā uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) ziņojumu, un ir saprotams, ka situācija Tuvajos Austrumos un no tās izrietošās degvielas cenu svārstības ir pastiprinājušas spiedienu uz "airBaltic".

Premjere uzsvēra, ka "airBaltic" ir kritiski svarīga Latvijas valsts drošības stiprināšanai un savienojamības uzlabošanai, tādēļ ir priekšnoteikumi īstermiņa aizdevuma piešķiršanai, jo aviācijas degvielas cena pieaug visstraujāk.

Valdības otrdien, 31. martā, pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) dēļ vēl neatbalstīja, pēc slēgtās komisijas sēdes žurnālistiem atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Pie šī jautājuma komisija atgriezīsies sēdē 14. aprīlī, kad tā pēc Lieldienu pārtraukuma sanāks uz pirmo sēdi, pauda Švinka. Sākotnēji bija iecerēts, ka jautājums par aizdevumu komisijā varētu tikt atbalstīts trešdien, lai to varētu skatīt arī parlaments trešdienas sēdē.

Švinka atzina, ka ir neizpratnē par ZZS paustajiem jautājumiem par šo tēmu, un nodēvēja to par politisko retoriku. Ministrs uzsvēra, ka ir jautājumu skaidrojis koalīcijai jau iepriekš, un valdība otrdien, 31. martā, vienbalsīgi to atbalstīja, uzklausot argumentus.

Pēc Švinkas teiktā, ZZS ir visa nepieciešamā informācija iedota ļoti savlaicīgi un bijusi plašā apmērā, pat vairāk nekā citiem. Tostarp arī ZZS vadītā Ekonomikas ministrija piedalījusies lēmuma sagatavošanā. "Tas, ka frakcija nezina, rada manī apmulsumu par to, kāda ir komunikācijas kvalitāte starp ZZS frakciju un tās ministriem," teica Švinka.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šī gada ziemas sezonā lidojumu grafiku samazinās par 20% jeb 160 000 sēdvietām un no Rīgas atcels septiņus galamērķus, ceturtdien preses konferencē informēja "Ryanair" komercdirektors Džeisons Makginess.

Tostarp ziemas sezonā tiks atcelti lidojumi no Rīgas uz Ārhusu Dānijā, Edinburgu Lielbritānijā, Gdaņsku Polijā, Gēteborgu Zviedrijā, Parīzes Bovē lidostu Francijā, Memmingeni Vācijā, kā arī netiks atsākti lidojumi uz Berlīni Vācijā.

Makginess skaidroja, ka ziemas grafiks tiek samazināts pieaugošo lidostas maksu dēļ, kas padara Rīgu mazāk konkurētspējīgu, jo pasažieru plūsma joprojām ir mazāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka ceturtdien "Ryanair" komanda tikās ar Latvijas Satiksmes ministriju (SM) un iesniedza plānu par pasažieru plūsmas dubultošanu, kas nodrošinātu papildu investīcijas 200 miljonu ASV dolāru apmērā un lidsabiedrība nākamo piecu gadu laikā atklātu 14 jaunus maršrutus.

Kopumā 2025. gads uzņēmēju noskaņojuma ziņā bija salīdzinoši stabils, ar pakāpenisku uzlabošanos gada otrajā pusē, tomēr visu gadu konfidences rādītāji pozitīvajā teritorijā saglabājās vien pakalpojumu un mazumtirdzniecības nozarē.

Pēc mērenas stabilitātes gada pirmajā pusē, tuvojoties rudenim noskaņojums sāka uzlaboties visās nozarēs. Tomēr gada pēdējie mēneši nesa pesimistiskāku noskaņojumu visās nozarēs, izņemot pakalpojumu sniedzējus.

Iepriekšējā gada decembrī visu sektoru uzņēmēju, kā arī patērētāju noskaņojums, salīdzinot ar pēdējo trīs gadu sezonāli koriģētiem vidējiem rādītājiem, ir bijis pozitīvāks, kas apliecina Latvijas ekonomikas atveseļošanās turpināšanos.

Pakalpojumu sektorā – augstākais uzņēmēju noskaņojums pusotra gada laikā

Pērnā gada nogalē kopumā uzņēmēju noskaņojums bijis viduvējs, salīdzinot ar novembri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Uzņēmēju noskaņojums atspoguļo atšķirīgu dinamiku dažādās nozarēs – pakalpojumu sektorā noskaņojums mēneša laikā uzlabojies par 0,6 procentpunktiem, kamēr mazumtirdzniecībā pasliktinājies, tomēr noturoties pozitīvs. Rūpniecībā un būvniecībā saglabājas piesardzība, konfidences rādītājiem nepametot negatīvo teritoriju.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir gatava koalīcijas izjukšanai, lai nodrošinātu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalstu Saeimā īstermiņa aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai "airBaltic", izriet no premjeres paustā vietnē "X".

Viņa norāda, ka ZZS otrdien piedāvāja atbalstu Saeimas balsojumā īstermiņa aizdevumam "airBaltic", ja satiksmes ministrs Atis Švinka (P) atkāpjas.

"Ja cena par atbalsta nodrošināšanu "airBaltic" ir koalīcijas izjukšana - esmu tam gatava," pauž Siliņa un uzsver, ka atbalsts lidsabiedrībai viņai esot svarīgāks par valdības koalīcijas noturēšanu.

Siliņa aicina koalīcijas partijas uz sarunu ceturtdien, 16. aprīlī, plkst. 8, "lai lemtu par spēju kopīgi strādāt valsts interesēs".

Jau ziņots, ka otrdien ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis žurnālistiem pēc tikšanās ar satiksmes ministru Švinku un Ministru prezidenti Siliņu paziņoja, ka ZZS vēl nav pieņēmusi lēmumu par īstermiņa aizdevuma piešķiršanu "airBaltic", jo vēlas vēl turpināt diskusijas.

Lai uzlabotu robežšķērsošanas drošību un novērstu auto transporta rindas uz Latvijas austrumu robežas, no 2025. gada 15. oktobra šķērsot Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu Grebņevā, Terehovā un Pāterniekos varēs, tikai iepriekš reģistrējoties Elektroniskās rindas rezervācijas sistēmā (ERRS), informē VSIA “Autotransporta direkcija” (ATD).

Līdz ar jaunās rindas rezervācijas sistēmas ieviešanu Latvijā šāda austrumu robežas šķērsošanas kārtība darbosies visās trīs Baltijas valstīs. Reģistrēt transportlīdzekli elektroniskajā rindā robežas šķērsošanai no 15. oktobra var jau no 1. oktobra interneta vietnēs www.lvborder.lv un www.lvrobeza.lv.10. oktobrī ERRS jau bija reģistrēti 2175 transporta līdzekļi robežas šķērsošanai.

“Dzīvajā rindā” nevarēs

Jaunā kārtība paredz, ka visi motorizētie transportlīdzekļi, šķērsojot austrumu robežu, obligāti būs jāreģistrē attālināti, izmantojot īpaši izstrādātu e-pakalpojumu – ERRS, līdzīgi kā tas šobrīd jau notiek Igaunijā un Lietuvā. Sākotnēji risinājuma ieviešana plānota Latvijas ārējās robežšķērsošanas vietās “Grebņeva”, “Terehova” un “Pāternieki", un tā attieksies uz visiem transportlīdzekļiem.No 2025. gada 15. oktobra transportlīdzekļi bez reģistrēšanās ERRS šķērsot Latvijas Republikas austrumu robežu nevarēs – tas nozīmē, ka “dzīvajā” rindā šķērsot robežu vairs nebūs iespējams.

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Banka sadarbībā ar nacionālo informācijas aģentūru LETA 25.martā prezentēja “Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometru 2025” (Barometrs). Izveidoti divi pārskati: pirmais aptver periodu no 2018. līdz 2024. gadam un iezīmē tirgus attīstības trajektoriju, savukārt jaunākais pārskats analīzē 2025. gada dinamiku, kad kapitāla tirgus sasniedzis augstāku brieduma pakāpi un rekordaugstus rezultātus obligāciju emisiju segmentā.

Barometrs ir pirmais šāda veida analītiskais pārskats Latvijā, kas apkopo gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos datus par kapitāla tirgus attīstības dinamiku un dalībnieku – investoru, uzņēmēju, politikas veidotāju, mediju un sabiedrības – lomu Latvijas ekonomikas stiprināšanā. Tas sniedz strukturētu ieskatu tirgus attīstības tendencēs, izaugsmes šķēršļos un motivācijā izmantot kapitāla tirgus finanšu instrumentus.

Signet Bankas valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons: “Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir mūsu kopējā spēja domāt ambiciozāk par valsts ekonomikas nākotni. Progress pēdējo piecu gadu laikā ir bijis nozīmīgs – lielāks, nekā dažkārt tiek pieņemts, salīdzinot Latviju ar lielākiem vai attīstītākiem tirgiem. Pat relatīvi neliels aktivitātes pieaugums var būtiski ietekmēt uzņēmumu attīstības iespējās un investīciju vidi kopumā. Ar lielāku investoru uzticību, augstāku finanšu pratību un drosmīgākiem uzņēmēju lēmumiem kapitāla tirgus var kļūt par vienu no svarīgākajiem izaugsmes instrumentiem Latvijas ekonomikā.”

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" ir nepieciešams ilgtspējīgs finansējuma risinājums, kas nav pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) regulējumu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" ir Latvijai stratēģiski svarīgs uzņēmums.

Kazāka ieskatā, ļaut aviokompānijai bankrotēt, būtu vieglākā, bet reizē arī sliktākā izvēle.

"Līdzšinējā "runčuk, nemūžam" stratēģija ar regulāru lūgumu pēc valsts naudas gan sevi ir izsmēlusi, un ir nepieciešams ilgtspējīgs finansējuma risinājums, kas nav pretrunā ar ES regulējumu," uzsvēra Kazāks.

Pēc viņa teiktā, tas dotu iespēju Rīgai būt par reģiona biznesa centru un kaut kad atgūt Baltijas metropoles statusu. Turklāt otrreiz Latvijai izveidot savu aviokompāniju ar centru Rīgā diez vai izdosies, piebilda Kazāks.

Jau ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pirmdien ir sasaukusi valdības ārkārtas sēdi, lai vērtētu aktuālo situāciju aviācijas nozarē un "airBaltic".