Lidojumu navigācijas traucējumu skaita pieaugums pašlaik ir liels, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Latvijas Gaisa satiksme" (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Viņš skaidroja, ka ziņojumus par traucējumiem LGS saņem no lidmašīnu apkalpēm, bet viņš pieļauj, ka to skaits ir vēl lielāks, nekā liecina saņemtie ziņojumi. "Diennaktī apkalpojam vidēji 800 lidmašīnas, un vismaz trešdaļa ziņo par traucējumiem," norādīja Tauriņš.

Viņš skaidroja, ka navigācijas traucējumu skaits ir ļoti pieaudzis, tomēr tas nav novērots tikai Baltijas valstīs, bet visā ziemeļu reģionā.

Tauriņš norādīja, ka 90. gadu vidū parādījās pirmie globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) un globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) risinājumi, kā arī radās skepse par tradicionālajām aeronavigācijas iekārtām, kas tolaik nodrošināja drošus lidojumus.

Pasaulē lielākais pilna servisa lidmašīnu nomas pakalpojumu sniedzējs “Avia Solutions Group” kopā ar Latvijas partneriem kopuzņēmumā “NorSAF” uzsākuši vērienīgu projektu – Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā taps Ziemeļeiropā lielākā ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) rūpnīca.

Saražotā degviela tiks piegādāta aviācijas uzņēmumiem Ziemeļeiropā un eksportēta uz citiem tirgiem visā pasaulē.

Ražošanu ar jaudu aptuveni 100 000 tonnu SAF gadā plānots uzsākt 2030. gadā, “NorSAF” rūpnīcai kļūstot par lielāko SAF ražotni Ziemeļeiropā. Tās izmaksas tiek lēstas 500–600 miljonu eiro apmērā atkarībā no izvēlētā tehnoloģiskā risinājuma. Tā kā šis projekts konkurēs globālā mērogā, tā veiksmīga īstenošana ir atkarīga no palīdzības un atbalsta, ko tas saņems no Eiropas Savienības, institucionālajiem investoriem un valsts iestādēm.

Bieži dēvēta par aviācijas nākotni, SAF rada ievērojami mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju nekā parastā reaktīvā degviela. No šī gada sākuma Eiropas Savienība ir ieviesusi prasību, ka vismaz 2 % no visas lidostās patērētās degvielas jābūt SAF. Šī prasība pakāpeniski palielināsies, sasniedzot 6 % līdz 2030. gadam, 20 % – līdz 2035. gadam un 70 % – līdz 2050. gadam. “Avia Solutions Group” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Ģedimins Žiemelis (Gediminas Ziemelis) norāda, ka aviācijas nozares turpmākā attīstība būs tieši saistīta ar jauniem ilgtspējības standartiem.

Lidmašīnu ražošana globālā mērogā ir nopietni aizkavējusies, ceturtdien Rīgas Aviācijas forumā atzina Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) Eiropas reģiona direktors Raimonds Gruntiņš.

Viņš norādīja, ka lidmašīnu piegādes aviācijā ir nepietiekamas, kas galvenokārt ir saistīts ar piegādes ķēžu problēmām, darbaspēka trūkumu, streikiem un citiem iemesliem.

Tādējādi tiek radīts spiediens uz biļešu cenām, kā arī aviokompānijām ilgāk ir jāuztur vecākas lidmašīnas ekspluatācijā, kas palielina uzturēšanas izmaksas, degvielas patēriņu un emisijas.

"Daudzas lidmašīnas, kas tiek piegādātas šobrīd, faktiski tika pasūtītas 2019.gadā. Tāpat daudzas aviokompānijas aptur jaunas piegādes un meklē jebkuru pieejamo lidmašīnu tirgū, lai apmierinātu augsto pieprasījumu," uzsvēra IATA pārstāvis.

Gruntiņš atzina, ka vidējais flotes vecums globālā līmenī patlaban sasniedz gandrīz 15 gadus, kas ir visu laiku augstākais rādītājs.

Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad astoņos mēnešos fiksēti 969 reižu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, norādīja VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) pārstāvji.

Tostarp šogad augustā fiksēti 195 GPS traucējumi, kas ir 19,5 reizes vairāk nekā pērn augustā, kad traucējumi tika fiksēti 10 reizes.

Pagājušajā gadā kopā tika fiksēti 820 GPS traucējumu, 2023.gadā - 342 gadījumi, bet 2022.gadā - 26 gadījumi.

LGS iepriekš atzīmēja, ka, apkopojot šos datus, netiek atsevišķi izdalīta informācija par konkrētām aviokompānijām.

Aeronavigācijas uzņēmumā informēja, ka traucējumi sākās reizē ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un, acīmredzot, ir ar to saistīti.

Civilās aviācijas aģentūrā (CAA) iepriekš skaidroja, ka CAA izskata un analizē ziņojumus par GPS signāla traucējumiem Latvijas gaisa telpā. Lai gan tie ietekmē normālus civilās aviācijas procesus, GPS signāla traucējumi nerada apdraudējumu gaisa kuģu lidojumu drošumam kā tranzītā, tā uz un no Latvijas lidojošajiem gaisa kuģiem.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos, norāda, ka uzņēmēju optimisms pieaug, iezīmējot labāko noskaņojumu kopš 2019.gada janvāra.

Tomēr šis rādītājs vairāk demonstrē noskaņojumu un cerības par uzņēmējdarbības vidi un valsts ekonomikas apstākļiem nākotnē, jo esošā situācija tiek vērtēta piesardzīgi - valsts ekonomisko aktivitāti novērtējot vien ar 39.6 punktiem. Svarīgi šo nākotnes optimismu nenobremzēt un nesagraut, bet gan stiprināt, ieklausoties uzņēmēju un tos pārstāvošo organizāciju rekomendācijās.

LTRK un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2025.gada 2. ceturkšņa LTRK indeksa pētījumā noskaidrots, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem datiem, šajā laika posmā indeksa vērtība ir palielinājusies par 2 punktiem un tā ir atgriezusies virs 50 punktu atzīmes, liecinot par pieaugošu uzņēmēju optimismu. Pēdējo reizi šāds optimisma rādītājs bija vērojams vēl pirms Covid 19 pandēmijas un tai sekojošajiem ekonomikas izaicinājumiem. Šo rādītāju veido lielākoties uzņēmēju pozitīvās cerības par valsts ekonomiskās situācijas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nākotnē. Šobrīd ir īpaši svarīgi, lai valdības veidotāji nepieviltu uzņēmēju cerības un pieņemtu lēmumus, kas sekmētu ekonomikas un biznesa attīstību.

“Fokker Next Gen” ir paziņojis par juridiskās pārstāvniecības slēgšanu Latvijā. Lēmums ir daļa no grupas iekšējās pārskatīšanas un darbību konsolidācijas, uzņēmumam šajā posmā koncentrējot savas galvenās aktivitātes Nīderlandē.

Nīderlandē bāzētais uzņēmums strādā pie ar ūdeņraža dzinēju darbināma lidaparāta modeļa attīstības, kas būtu ar 120-150 pasažieru vietām un kura provizoriskais darbības rādiuss plānots līdz 2 500 kilometriem.

Kopš uzņēmuma ienākšanas Latvijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir sniegusi plašu nemateriālu atbalstu, tostarp piekļuvi institucionālajiem partneriem, pētniecības ekosistēmai un starptautiskām sadarbības platformām.

Slēgšana attiecas tikai uz vietējo juridisko struktūru Latvijā. “Fokker Next Gen” saglabā spēkā noslēgtos sadarbības memorandus ar Ekonomikas ministriju, Liepājas SEZ, Rīgas Tehnisko universitāti un airBaltic, kurus slēgusi uzņēmuma Nīderlandes struktūrvienība. Tie var tikt aktivizēti, atkarībā no uzņēmuma tālākajiem attīstības soļiem.

Latvijā bāzētajā aviokompānijā "SmartLynx Airlines" pašlaik faktiski notiek darbinieku kolektīvās atlaišanas process, kas tiek ietērpts "pušu vienošanās" dokumentā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.

Viņa informēja, ka Latvijas Aviācijas arodbiedrība pārstāv gan "SmartLynx Airlines" stjuartus, gan biroja darbiniekus, vienlaikus neatklājot konkrētu biedru skaitu.

Pēc arodbiedrības rīcībā esošās informācijas, pirmdien, 24. novembrī, bijusi "SmartLynx Airlines" darbinieku sanāksme, un darbiniekiem paziņots, ka viņi var parakstīt pušu vienošanos par darba attiecību pārtraukšanu, kas paredz izmaksāt algu par nostrādāto periodu līdz pirmdienai, 24. novembrim, kā arī kompensāciju par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

"Parasti šādās vienošanās tiek norādīts atlaišanas pabalsts un citi labumi, bet šeit tā nav," norādīja Kavasa.

Viņa minēja, ka pušu vienošanās noteikts, ka darba devējam var nebūt pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai nekavējoties pilnā apmērā izmaksātu atlīdzību par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un darba devējs izvērtē iespējas sākt maksātnespējas procesu. "Darba devējs šīs vienošanās bija parakstījis, sagaidot darbinieku bezierunu piekrišanu un parakstu," norādīja Kavasa.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šī gada ziemas sezonā lidojumu grafiku samazinās par 20% jeb 160 000 sēdvietām un no Rīgas atcels septiņus galamērķus, ceturtdien preses konferencē informēja "Ryanair" komercdirektors Džeisons Makginess.

Tostarp ziemas sezonā tiks atcelti lidojumi no Rīgas uz Ārhusu Dānijā, Edinburgu Lielbritānijā, Gdaņsku Polijā, Gēteborgu Zviedrijā, Parīzes Bovē lidostu Francijā, Memmingeni Vācijā, kā arī netiks atsākti lidojumi uz Berlīni Vācijā.

Makginess skaidroja, ka ziemas grafiks tiek samazināts pieaugošo lidostas maksu dēļ, kas padara Rīgu mazāk konkurētspējīgu, jo pasažieru plūsma joprojām ir mazāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka ceturtdien "Ryanair" komanda tikās ar Latvijas Satiksmes ministriju (SM) un iesniedza plānu par pasažieru plūsmas dubultošanu, kas nodrošinātu papildu investīcijas 200 miljonu ASV dolāru apmērā un lidsabiedrība nākamo piecu gadu laikā atklātu 14 jaunus maršrutus.

Lai uzlabotu robežšķērsošanas drošību un novērstu auto transporta rindas uz Latvijas austrumu robežas, no 2025. gada 15. oktobra šķērsot Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu Grebņevā, Terehovā un Pāterniekos varēs, tikai iepriekš reģistrējoties Elektroniskās rindas rezervācijas sistēmā (ERRS), informē VSIA “Autotransporta direkcija” (ATD).

Līdz ar jaunās rindas rezervācijas sistēmas ieviešanu Latvijā šāda austrumu robežas šķērsošanas kārtība darbosies visās trīs Baltijas valstīs. Reģistrēt transportlīdzekli elektroniskajā rindā robežas šķērsošanai no 15. oktobra var jau no 1. oktobra interneta vietnēs www.lvborder.lv un www.lvrobeza.lv.10. oktobrī ERRS jau bija reģistrēti 2175 transporta līdzekļi robežas šķērsošanai.

“Dzīvajā rindā” nevarēs

Jaunā kārtība paredz, ka visi motorizētie transportlīdzekļi, šķērsojot austrumu robežu, obligāti būs jāreģistrē attālināti, izmantojot īpaši izstrādātu e-pakalpojumu – ERRS, līdzīgi kā tas šobrīd jau notiek Igaunijā un Lietuvā. Sākotnēji risinājuma ieviešana plānota Latvijas ārējās robežšķērsošanas vietās “Grebņeva”, “Terehova” un “Pāternieki", un tā attieksies uz visiem transportlīdzekļiem.No 2025. gada 15. oktobra transportlīdzekļi bez reģistrēšanās ERRS šķērsot Latvijas Republikas austrumu robežu nevarēs – tas nozīmē, ka “dzīvajā” rindā šķērsot robežu vairs nebūs iespējams.

Latvijas uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir sagatavojušas vēstuli Ministru prezidentei un nozaru ministriem, vēršot uzmanību uz nepieciešamību aktīvāk strādāt ar "ne manā sētā" (angļu val. not in my backyard) domāšanu sabiedrībā. Publiskajā telpā novērojamā pretestība vēja enerģijas attīstībai Latvijā var radīt nepatīkamas sekas valsts ekonomikai uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

LTRK un LDDK jau vairākkārtīgi politikas veidotājiem ir norādījusi, ka enerģētikas politikas galvenais mērķis ir radīt priekšnosacījumus Latvijas uzņēmēju starptautiskās konkurētspējas veicināšanai un sabiedrības labklājībai. Politikai jārada skaidra un godīga uzņēmējdarbības vide, pēc iespējas mazinot birokrātiskos šķēršļus un veicinot konkurenci un izaugsmi. Minētais attiecināms arī uz vēja enerģijas attīstību un tās devumu uzņēmumiem. Vēja enerģijas pieejamība tieši ietekmēs rūpniecības, transporta un aviācijas nozares izaugsmi, kā arī investoru stratēģiskos lēmumus attīstīt ražošanu Latvijā. Turklāt, neizmantojot vietējos enerģijas resursus, Latvija būs spiesta paļauties uz dārgāku un nestabilāku elektroenerģijas importu.

Lielbritānijas enerģētikas milzis "Shell" trešdien paziņoja, ka pātraucis būvēt biodegvielu ražotni Nīderlandē, kas būtu bijusi viena no lielākajām Eiropā.

Ņemot vērā sliktus tirgus apstākļus, "Shell" pērn apturēja atjaunīgo biodegvielu ražotnes būvniecību Roterdamā, kurā bija paredzēts ražot ilgtspējīgu aviācijas degvielu un dīzeļdegvielu no atkritumiem.

"Izvērtējot tirgus dinamiku un būvniecības izmaksas, kļuva skaidrs, ka projekts nebūs pietiekami konkurētspējīgs," norāda uzņēmums.

Pirmo reizi par šo projektu tika paziņots 2021.gadā saistībā ar plāniem palīdzēt Eiropai sasniegt starptautiski saistošos kaitīgo emisiju samazināšanas mērķus.

Vairāk nekā pusi no rūpnīcas ražošanas jaudas bija paredzēts veltīt ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanai. Tā ir biodegviela, kas ražota no augu un dzīvnieku izcelsmes izejvielām, piemēram, cepamās eļļas un taukiem, un kas rada mazāk oglekļa dioksīda emisiju nekā tradicionālā reaktīvā degviela.

RIX Rīgas lidosta ir izstrādājusi attīstības plānu 2025.–2050. gadam, kas nosaka Rīgas lidostas infrastruktūras attīstības virzienus un lidostas attīstībai nepieciešamo teritoriju.

Plāns nākamajiem 25 gadiem paredz veikt stratēģiskas investīcijas, kas atbalstīs ekonomisko izaugsmi, stiprinās savienojamību un nodrošinās modernu ceļošanas pieredzi, padarot Rīgu par vienu no nozīmīgākajiem transporta mezgliem Ziemeļeiropā. Attīstības plānā paredzētie soļi ļaus lidostai būt gatavai nākotnes pieprasījumam, tehnoloģijām un pasažieru vajadzībām.

“Rīgas lidostas attīstība ir ieguldījums Latvijas nākotnē – tā nozīmē vairāk darbavietu, spēcīgāku ekonomiku un jaunas iespējas visam reģionam,” uzsver RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa. “Šis attīstības plāns iezīmē skaidru ceļu, kā kļūt par modernu un ilgtspējīgu mobilitātes centru, kas spēj elastīgi reaģēt uz pasažieru pieprasījumu un aviācijas nozares pārmaiņām. Esam gatavi nākamajam attīstības posmam ar pārliecību un ambīcijām augt kopā ar Latviju.”

Noslēgusies pieteikumu izvērtēšana konkursā “Eksporta un inovācijas balva 2025”, ko organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets”. Šis ir augstākais valsts apbalvojums uzņēmējdarbībā, un konkursa patrons ir Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

“Šogad eksporta jaunpienācēju kategorijā redzam dažādus ambiciozus uzņēmumus. No augsto tehnoloģiju nozares līdz pārtikas ražotājiem un radošajām industrijām. Viņus vieno drosme jau no pirmās dienas domāt globāli un koncentrēties uz savu produktu un pakalpojumu eksportu. Finālisti apliecina, ka zināšanas, radošums un neatlaidība ļauj radīt konkurētspējīgus produktus starptautiskā mērogā,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Kategorijā “Eksporta jaunpienācējs” šogad saņemti 20 pieteikumi, apliecinot, ka Latvijā ir daudz strauji augošu uzņēmumu, kuri īsā laikā spējuši iekarot vietu eksporta tirgos ar augstas pievienotās vērtības produktiem un tehnoloģiskiem risinājumiem.

AO „RIKON” veiksmīgi nodeva ekspluatācijā otro RMG tipa konteineru celtni uzņēmuma „First Dry Port Terminal” teritorijā Taškentā. Pēc veiksmīgas pirmā projekta īstenošanas, par ko tika ziņots iepriekš, uzņēmums koncentrējās uz nākamo projektu saskaņā ar iepriekš noslēgto līgumu. Atkārtots pasūtījums no First Dry Port kļuva par spilgtu apstiprinājumu RIKON reputācijai kā uzticamam augsto tehnoloģiju un ražīgu kravas pacelšanas iekārtu piegādātājam.

Jaunais celtnis ir pilnīgi identisks iepriekš uzstādītajam un tā maksimālā celtspēja zem spredera ir 41 tonna. Iekārtas galvenie parametri ietver konsoles garumu 10,8 m, darba izvirzījumu 7 m un atstarpi starp balstiem 17,1 m. Modernās vadības sistēmas no vadošajiem pasaules ražotājiem nodrošina augstāko uzticamību, darbību precizitāti un energoefektivitāti.

Tāpat kā pirmais celtnis, arī jaunais RMG apkalpos konteineru plūsmas termināla paplašinājuma zonā, kas ir galvenais posms starptautiskajos transporta koridoros “Austrumi–Rietumi” un “Ziemeļi–Dienvidi”. First Dry Port Terminal infrastruktūras attīstība, kas atrodas vēsturiskajā Lielajā zīda ceļā, ir stratēģiski svarīga reģionālajai ekonomikai un tirdzniecības saišu stiprināšanai starp Āziju un Eiropu. Termināla kopējā platība ir 22 hektāri, tā teritorijā atrodas 8 dzelzceļa sliežu ceļi ar kopējo garumu 5300 metri, segta muitas noliktava, atklāta muitas platforma, muitas kontroles zona un iekraušanas un izkraušanas platformas.

Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs turpina noliegt savu vainu kukuļošanas krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts kopā ar būvuzņēmēju Māri Martinsonu.

Rīgas apgabaltiesa pirmdien turpināja skatīt bijušā bankas prezidenta un būvuzņēmēja apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem.

Pirmdien tiesa uzklausīja Rimšēviča liecības. Bijušais bankas prezidents norādīja uz viņaprāt vairākām nesakritībām starp notikušo un apsūdzībā atspoguļoto. Piemēram, viņš norādīja uz kādu telefona zvanu, kurš, pēc viņa teiktā, noticis 15 sekundes, bet apsūdzībā norādīts kā 15 minūšu ilgs.

Tāpat viņš norādīja, ka vairāki pierādījumi vispār neesot pārbaudīti, kā arī lietā viņam tiekot inkriminētas darbības, kuras neietilpstot Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumos, ka arī viņš tos nespējot ietekmēt.

Latvijas investīciju banka Signet Bank sadarbībā ar nacionālo informācijas aģentūru LETA izstrādājusi Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometru.

Tas ir pirmais šāda veida analītiskais instruments Latvijā, kas sistemātiski apkopo un atspoguļo kvantitatīvos un kvalitatīvos datus par kapitāla tirgus attīstības dinamiku un dalībnieku – investoru, uzņēmēju, mediju – lomu, aptverot laika periodu no 2018. līdz 2024. gadam.

Pirmo reizi vienuviet ir apkopoti un analizēti trīs galvenie kapitāla tirgus aktivitātes indikatori – investoru aktivitāte, tirgus apjoms un mediju intensitāte. Tas sniedz daudzslāņainu ieskatu tirgus attīstībā, šķēršļos un turpmākās izaugsmes potenciālā. Barometrs tiks atjaunots katru gadu, sniedzot salīdzināmu skatījumu uz Latvijas kapitāla tirgus izaugsmes tempu un virzienu.

Latvijā bāzētās aviokompānijas "SmartLynx Airlines", kura 24. novembrī pārtrauca darbību, īpašnieku maiņa īsi pirms tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas rada daudz jautājumu, sacīja kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Viņš norādīja, ka veids, kādā "SmartLynx Airlines" nonāca līdz darbības pārtraukšanai, kreditoriem ir jāizvērtē un nepieciešamības gadījumā jāvēršas pret iepriekšējiem akcionāriem.

"Redzams, ka ir mēģinājums nodalīt slikto aviokompāniju no labajām aviokompānijām. Vienu daļu nobankrotēt, lai pārējās varētu turpināt darbu," skaidroja Linkaits.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja, ka attiecīgajam jautājumam ir pievērsies jau pirms vairākām nedēļām. "Jā, tas ir satraucoši. Mēs izmantojam visus tiesiskos elementus, lai uzraudzītu šo procesu un pievērstu pastiprinātu uzmanību atbildīgajām institūcijām," viņš sacīja.

Saistībā ar to, ka pagājušajā nedēļā Lietuvā tika reģistrēts kontrabandas balonu no Baltkrievijas skaita pieaugums un tika traucēts Viļņas lidostas darbs, Lietuvas valdība trešdien nolēma līdz 30. novembrim slēgt valsts robežu ar Baltkrieviju, nosakot izņēmumus atsevišķām ceļotāju grupām.

Saskaņā ar valdības lēmumu uz mēnesi tiks slēgti divi pēdējie Lietuvas robežkontroles punkti uz robežas ar Baltkrieviju - Medininkos un Šalčininkos. Šie abi kontrolpunkti ir slēgti kopš svētdienas vakara, kad Lietuvā no Baltkrievijas kārtējo reizi ielidoja liels kontrabandas balonu skaits.

Šalčininku kontrolpunktā robežšķērsošana būs pilnībā pārtraukta, bet Medininku kontrolpunktā darbība tiks ierobežota, paredzot izņēmumus noteiktām ceļotāju kategorijām, kurām būs atļauts šķērsot robežu šajā vietā.

Izņēmums tiks attiecināts uz diplomātiem, personām, kas pārvadā Lietuvas diplomātisko pastu, ceļotājiem, kas tranzītā dodas uz Krievijas Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvu un no tā, Lietuvas un Eiropas Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī personām, kam ir Lietuvas uzturēšanās atļaujas un humānās vīzas.

Mūsdienīgs apgaismojums – nav tikai par mājīgumu un stilu. Tas ir arī par reālu naudu. Jo īpaši, ja runa ir par biznesu, kur pirmajā vietā ir nevis dizains, bet konkrēts rezultāts. Un šeit apgaismojums nav vienkārši spuldzīte griestos – tā ir izdevumu pozīcija, kas darbojas bez pārtraukuma: 12, bieži vien pat visas 24 stundas diennaktī. Katra lieka minūte ar ieslēgtu gaismu – tas ir pluss rēķinā. Un ticiet – summa var būt pavisam nopietna.

Daudzi uzņēmumi Latvijā jau sen vairs nemēģina “uzminēt”, kur ietaupīt – tā vietā viņi vienkārši precīzi rēķina. LED – tas ir stratēģisks risinājums: cik ilgi darbosies, cik patērē, cik maksās apkope. Un galvenais – cik reāli var ietaupīt gada, divu vai trīs laikā. Ir bijuši gadījumi, kad ietaupījums sasniedz nevis pāris simtus, bet desmitiem tūkstošu eiro. Un tas nav mārketings – tās ir konkrētas summas.

Tāpēc uzvar nevis tas, kurš pērk lētāk, bet tas, kurš domā ilgtermiņā.

Apskatīsim to konkrētos piemēros.

1. piemērs: Rīgas Centrālais Termināls: mīnus 240 000 latu 3 gadu laikā

Loģistikas centrs – tas nav birojs, kur gaismu var izslēgt uz nakti. Iekraušana, apsardze, āra apgaismojums, tehnikas kustība – terminālā dzīve rit visu diennakti. Gaisma te netiek izslēgta vispār. Tieši tāpēc līdz 2010. gadam elektrības rēķini Rīgas Centrālajā Terminālī vienmēr bija viena no lielākajām budžeta pozīcijām. Apgaismojums šeit nav tikai fons – tā ir būtiska loģistikas un drošības sastāvdaļa. Bet tā izmaksas bija, maigi sakot, augstas.

Latvenergo koncerna iecere izbūvēt vēja parku Telšu apkaimē strauji tuvojas noslēgumam, jau pretī debesīm slejas turbīnu torņi un izbūvēta apakšstacija, kas ģenerēto elektrisko strāvu pielāgos tīkla vajadzībām, būves apskates laikā Dienas Biznesam atklāja Telšių vėjo parkas UAB (turpmāk – Telšu vēja parks) direktors Jānis Urtāns. Sastaptie apkaimes iedzīvotāji vēja parku būvniecību atbalsta.

“2024. gada maijā noslēdzām līgumu ar Utilitas Wind par Telšių vėjo parkas UAB iegādi, tad arī sākās šī projekta praktiskā realizācija, izveidojot SIA Telšu vēja parks. Reālā būvniecība sākās jau pērnā gada jūnija beigās. Pēc plāna bija paredzēts, ka turbīnu pamati un pievadceļi tiks izbūvēti līdz šā gada martam, bet būvnieki spēja to izdarīt līdz pērnā gada decembra beigām,” ieceres realizāciju komentē J. Urtāns.

Jāpiebilst, ka Utilitas Wind ir augsta līmeņa attīstītājs, kas nozīmē, ka Latvenergo savā īpašumā iegūst ar vajadzīgajiem dokumentiem apgādātu vēja parka modeli, kā arī dalību tā būvniecības procesā. Proti, Utilitas Wind vadībā notiek būvniecības darbi līdz pat to pabeigšanai, savukārt Latvenergo nodrošina projekta uzraudzību. Vēja turbīnu ražotājs ir pasaulē labi zināmā kompānija Vestas, savukārt infrastruktūras izbūvi, sākot no ceļiem un beidzot ar vadiem, veic UAB Merko Statyba.

Mūsdienās cilvēki darbā meklē ko vairāk nekā tikai atalgojumu – aizvien svarīgāk, lai darbs būtu jēgpilns, ar iespējām augt un pilnveidoties, kā arī darba devēja attieksme un klimats kolektīvā.

Personāla atlases uzņēmuma “Alma Career Latvia” šogad veiktā aptauja liecina, ka 72% strādājošo apsver domu par darba maiņu, tomēr tikai trešdaļa no viņiem sper reālus soļus šajā virzienā, un tas liek aizdomāties, kas mūs attur no pārmaiņām, kuras vēlamies? Viens no elementiem, bez kura reti iedomājama karjeras maiņa, ir darba intervija. Daudzi to joprojām uztver kā eksāmenu, kurā jāatbild pareizi, jāiztur pārbaudījumi un jānokļūst nākamajā kārtā, lai gan realitātē veiksmīgākās intervijas nav formāla atlase, bet atklāta, vienlīdzīga un jēgpilna saruna starp cilvēkiem, kuri vēlas saprast, vai viņiem ir kopīgi mērķi un vērtības.

Intervija nav viktorīna

Kad termometrs sāk rādīt virs +20, dvēsele alkst pēc ūdens. Un ne jau jebkāda ūdens, bet tāda, kas dzesē, atveldzē un dāvā neaizmirstamas emocijas. Averto sortimentā atradīsi visu, lai vasaras dienas kļu par stāstiem, ko atceras.

Džakuzī savā pagalmā? Kāpēc gan ne!

LAY-Z-SPA piepūšamie džakuzī – maza oāze Tavā dārzā. Ar vieglu uzstādīšanu, apsildāmu ūdens tvertni un relaksējošo AirJet™ burbuļu masāžu, šī vanna ne tikai palīdz atslābināties pēc garas dienas, bet arī piešķir vakaram ekskluzīvu noskaņu.

Un ja vakars kļūst vēss – atliek ieslēgt sildītāju un baudīt mirkli tālāk, zem zvaigžņotām debesīm.

Pašreizējā iepirkumu sistēmas grozījumu redakcijā ir nepietiekami pievērsta uzmanība caurspīdīgumam un būtiskiem riskiem, kas var samazināt uzņēmumu konkurētspēju publisko iepirkumu procesos, uzskata Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

LTRK ieskatā uzņēmēju ierosinājumi nav pilnībā ņemti vērā un likuma grozījumos joprojām nav paredzēti pilnvērtīgi atklātības mehānismi iepirkumiem līdz 143 000 eiro, kas šo nepieciešamo reformu var ietekmēt negatīvi.

LTRK uzsver, ka Finanšu ministrijas (FM) virzītā Publisko iepirkumu sistēmas reforma ir nepieciešama, jo tai ir potenciāls mazināt birokrātiju un nodrošināt publisko līdzekļu efektīvāku izmantošanu.

Organizācija jau vairākkārt ir norādījusi, ka esošā publisko iepirkumu sistēma ir tik pārregulēta un birokrātiska, ka kavē gan godīgu konkurenci, gan projektu īstenošanas ātrumu. Publisko iepirkumu reforma ir jāvērtē ne tikai kā administratīvs vai tehnisks uzlabojums, bet arī kā instruments, ar ko panākt publisko izdevumu samazināšanu. LTRK ilgstoši ir aicinājusi valdību veikt darbības, kas rezultētos ar publiskās pārvaldes izdevumu samazināšanu, tāpēc šī reforma var kalpot kā solis nodokļu maksātāju līdzekļu racionālākai izmantošanai, kam būtu nepieciešams arī skaidrs un pēc iespējas precīzāks aprēķins par potenciālajiem ietaupījumiem valsts budžetā.

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais ilgtspējas un uzņēmējdarbības integrācijas pētījums The Future of Sustainability in Business atklāj, ka joprojām vairākumā jeb 55% gadījumu uzņēmumu ilgtspējas stratēģijas nav saistītas ar kopējo uzņēmuma biznesa stratēģiju, bet 19% uzņēmumu šāda integrācija ir veikta daļēji.

Tomēr 22% uzņēmumu vadītāju norāda, ka ilgtspējas stratēģijas jau ir lielā mērā integrētas ar biznesa stratēģiju un 5% atzīmē, ka šīm stratēģijas vairs nav nošķiramas – tās veido vienu kopēju biznesa redzējumu.

EY pētījums arī izgaismo vairākas ilgtspējīgai attīstībai satraucošas atziņas, proti, 57% uzņēmumu vadītāju atzīst, ka tad, kad nepieciešams samazināt izmaksas, ilgtspējas iniciatīvas tiek pārtrauktas vai ierobežotas vispirms – tikai pēc tam seko pamata biznesa iniciatīvu pārskatīšana. Tāpat 39% uzņēmēju uzskata, ka ilgtspēja ir un vienmēr ir bijusi zemākas nozīmes prioritāte nekā uzņēmuma komerciālā darbība. Un tikai 18% uzņēmēju ir pārliecināti, ka viņu ilgtspējas stratēģija risina ilgtermiņa izaicinājumus.

Jau kopš aprīļa sākuma eirozonas uzņēmējdarbību nomāc neskaidrība par tarifiem un nākotnes tirdzniecības attiecībām ar ASV. Trīs mēnešus pēc pirmajām ziņām par iespējamu tarifu ieviešanu ir īstais brīdis izvērtēt, kā eirozonas uzņēmumi reaģē uz pieaugošo nenoteiktību un kāda varētu būt tarifu ietekme uz reģiona ekonomiku.

Šis jautājums ir īpaši būtisks arī Baltijas valstīm, kuru ekonomikas ir cieši saistītas ar eksporta plūsmu un ārējo pieprasījumu.

Rūpniecības nozari varētu skart atkārtota stagnācija

Nesen publiskotie eirozonas uzņēmēju noskaņojuma (PMI) rādītāji liecina, ka, spītējot tarifu riskiem, reģiona uzņēmējdarbības cikls pakāpeniski nostiprinās un atrodas izaugsmes zonā.Jūlijā eirozonas uzņēmēju noskaņojuma indekss pieauga līdz 51 punktam, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo vienpadsmit mēnešu laikā. Uzņēmēju noskaņojuma indeksam pārsniedzot psiholoģiski nozīmīgo 50 punktu robežu, tirgus dalībnieki secina, ka eirozonas ekonomika atrodas izaugsmes fāzē. Savukārt, ja indekss noslīd zem šīs robežas, analītiķi to uztver kā signālu par lejupslīdi un iespējamu recesiju. Līdz ar to jūlija kāpums līdz 51 punktam skaidri norāda, ka eirozonas ekonomikā bija vērojama izaugsme, neraugoties uz pastāvošo nenoteiktību ar tarifiem.