Lidojumu navigācijas traucējumu skaita pieaugums pašlaik ir liels, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Latvijas Gaisa satiksme" (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.
Viņš skaidroja, ka ziņojumus par traucējumiem LGS saņem no lidmašīnu apkalpēm, bet viņš pieļauj, ka to skaits ir vēl lielāks, nekā liecina saņemtie ziņojumi. "Diennaktī apkalpojam vidēji 800 lidmašīnas, un vismaz trešdaļa ziņo par traucējumiem," norādīja Tauriņš.
Viņš skaidroja, ka navigācijas traucējumu skaits ir ļoti pieaudzis, tomēr tas nav novērots tikai Baltijas valstīs, bet visā ziemeļu reģionā.
Tauriņš norādīja, ka 90. gadu vidū parādījās pirmie globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) un globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) risinājumi, kā arī radās skepse par tradicionālajām aeronavigācijas iekārtām, kas tolaik nodrošināja drošus lidojumus.
Viņš uzsvēra, ka visus šos gadus nav demontēta neviena iekārta, un tās konsekventi ir modernizētas un uzturētas, tādēļ Latvijas gaisa telpā lielas ietekmes uz lidojumu drošumu nav. "Ir tradicionālās iekārtas, papildus dispečeri pēc lidmašīnu apkalpju lūguma veic vektorēšanu, un tas viss kopumā dod pārliecību, ka lidojumi Latvijas gaisa telpā ir droši," uzsvēra Tauriņš.
Viņš skaidroja, ka satelītnavigācija aviācijas nozarei dod papildu ekonomisko efektu. "Lidmašīnas var lidot pa taisnāko trajektoriju, izmantojot uz veiktspēju balstītu navigāciju jeb "performance based navigation" (PBN), kas ļauj samazināt degvielas patēriņu un izmešus, ietaupīt laiku un līdz ar to būt ekonomiski efektīvākiem. Tagad tiekam atmesti atpakaļ," viņš piebilda.
Tādējādi, pēc viņa teiktā, Latvijas gadījumā ietekme ir nevis uz lidojumu drošumu, bet uz ekonomisko efektivitāti un vidi.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šis jautājums ir aktualizēts arī starptautiskā līmenī, jo nesen Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) asambleja atzina, ka iejaukšanās avots ir Krievijā un šī valsts ir pārkāpusi Čikāgas konvenciju, apdraudot civilās aviācijas drošu darbību. Asambleja arī atzina, ka ir svarīgi veicināt tehnisko sistēmu noturību radiofrekvenču vidē, aicinot veikt virkni pasākumu.
LETA jau ziņoja, ka GPS traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad deviņos mēnešos, pēc LGS datiem, fiksēti 1060 reižu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Tostarp šogad septembrī fiksēts 91 GPS traucējums, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn septembrī, kad traucējumi tika fiksēti 25 reizes.
Pagājušajā gadā kopā tika fiksēti 820 GPS traucējumi, 2023. gadā - 342 gadījumi, bet 2022. gadā - 26 gadījumi.
Civilās aviācijas aģentūras (CAA) pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka CAA izskata un analizē ziņojumus par GPS signāla traucējumiem Latvijas gaisa telpā. Lai gan tie ietekmē normālus civilās aviācijas procesus, GPS signāla traucējumi nerada apdraudējumu gaisa kuģu lidojumu drošumam kā tranzītā, tā uz un no Latvijas lidojošajiem gaisa kuģiem.
CAA uzsver, ka lidojumu drošuma nodrošināšanā tiek izmantotas vairākas sistēmas, līdz ar to GPS traucējumi neietekmē lidojumu drošumu. Katru gadījumu, kad konstatēts GPS traucējums, centralizēti apkopo un analizē Eiropas Aviācijas drošības aģentūra.
LGS ir 100% valsts uzņēmums, tā pienākums ir nodrošināt gaisa telpas lietotājus ar aeronavigācijas pakalpojumiem.
Savukārt CAA darbības mērķis ir īstenot valsts politiku un pārvaldi Latvijas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā, veicot civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzību, kā arī uzraugot gaisa kuģu radītā piesārņojuma atbilstību vides aizsardzības prasībām.
