Rīgas ostā strādājošais portālceltņu projektētājs un izgatavotājs AS "Rikon" pēdējā laikā noslēdzis portālceltņu ražošanas un eksporta līgumus par vairāk nekā 100 miljoniem eiro, tā Turcijai izgatavoto divu portālceltņu prezentācijā sacīja "Rikon" ekonomikas direktore Alīna Deimonta.

Rīgas ostā Baltijas portālceltņu ražotājs AS Rikon prezentēja Rīgas ostā tapušus portālceltņus, kas izgatavoti pasūtītājam Turcijā un tuvākajās dienās tiks nosūtīti uz Isdemiras ostu Vidusjūrā, tādējādi iezīmējot jaunu Latvijas eksporta nišu Turcijā.

Jaunie portālceltņi ir īpaši projektēti pasūtītāja vajadzībām, ņemot vērā specifiskas tehnoloģiskās prasības un nosacījumus, un no Rīgas ostas uz Turciju tiks nogādāti ar īpašu baržu pilnībā samontētā veidā, kas būs unikāla transporta operācija un prasa augstu precizitāti un tehnisku plānošanu.

Īpaši iespaidīgu šo portālceltņu projektu padara to mērogs – celtņu augstums sasniedz iespaidīgos 55 metrus (salīdzinājumam – Brīvības pieminekļa augstums ir 42 metri) un svars – 550 tonnas, un šie ir pirmie divi no kopumā 6 Turcijas partneru pasūtītajiem portālceltņiem, nākamie izgatavotie celtņi tiks nogādāti uz Eregli ostu Melnajā jūrā.

Uzņēmums AS «RIKON» pabeidzis divu tālvadības konteineru celtņu uzstādīšanu terminālī València-Font de Sant Lluís (Spānija)

AS „RIKON” ir veiksmīgi pabeigusi divu RMG tipa konteineru celtņu ar celtspēju 40 tonnu uzstādīšanu, kas aprīkoti ar RROS (RIKON Remote Operation System) tālvadības sistēmu, València-Font de Sant Lluís intermodālajā terminālī Spānijā. Pašu izstrādātā tālvadības sistēma konteineru celtņiem iekļauj RIKON nedaudzo ražotāju vidū, kuri izstrādā un realizē šādus augsto tehnoloģiju risinājumus.

València-Font de Sant Lluís termināli pārvalda ADIF — Spānijas valsts dzelzceļa infrastruktūras operators — un tas ir galvenais loģistikas mezgls Eiropas Vidusjūras piekrastē. Termināls specializējas konteinerkravu apstrādē (līdz 150 000 intermodālo vienību gadā) un multimodālos pārvadājumos, nodrošinot efektīvu savienojumu starp Valensijas jūras ostu (lielākā konteineru osta Spānijā ar kravu apgrozījumu 5,4 miljoni TEU 2022. gadā) un iekšzemes dzelzceļa maršrutiem, tostarp stratēģiski svarīgo Vidusjūras koridoru.

RIKON ar prieku dalās ar ievērojamu un uzņēmumam ļoti nozīmīgu ziņu — RIKON ir saņēmis oficiālu vēstuli no Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta. Šī atzinība apliecina uzņēmuma nevainojamu saistību izpildi un atspoguļo dziļu uzticību.

Lūdzu, skatiet tālāk pilnu saņemtās vēstules tekstu:

Pateicība par godprātīgu saistību izpildi

Godājamais sadarbības partner!

Valsts ieņēmumu dienesta vārdā izsaku Jums pateicību par ieguldījumu, kas palīdz veidot godīgu un stabilu vidi Latvijas attīstībai. Jūsu uzņēmuma piemērs ir iedvesma citiem un spilgti apliecina, ka atbildīga un caurskatāma uzņēmējdarbība ir pamats ilgtspējīgai izaugsmei. Jūsu uzņēmuma iekļaušana A reitinga grupā apliecina, ka Jūs ne tikai pildāt savas saistības, bet arī aktīvi stiprināt uzticēšanos valsts pārvaldei un veicināt godīgas konkurences principu īstenošanos. Šādu pieeju augstu novērtē gan publiskā pārvalde, gan uzņēmējdarbības vide kopumā.

Publiskai apspriešanai Tiesību aktu projektu publiskajā portālā tiks iesniegti Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevu likumā, kas paredz autoceļu lietošanas nodevu (ALN) jeb vinješu likmju izmaiņas.

SM virzīto grozījumu mērķis ir noteikt tādas ALN likmes, kas atspoguļo faktiskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, ņemot vērā kravas transportlīdzekļu ietekmi uz autoceļiem. Tāpat, mērķis ir efektīvāk izmantot dzelzceļa infrastruktūru, samazinot autotransporta noslodzi uz autoceļiem, tādējādi veicinot integrētu, ilgtspējīgu loģistikas sistēmu attīstību, nodrošinot vienmērīgāku resursu izmantošanu un atbilstību zaļā kursa mērķiem.

"Mēs nedrīkstam pieļaut, ka negodprātīgas darbības dēļ pasliktinās reģionālo autoceļu kvalitāte. Diemžēl, saskaramies ar situāciju, kad kravas transportlīdzekļi, lai izvairītos no vinješu iegādes, nebrauc pa valsts galvenajiem, bet reģionālajiem ceļiem. Tie tiek bojāti, jo netur papildu slodzi, savukārt to kvalitātes atjaunošanai nepieciešams papildu finansējums. Paplašinot autoceļu tvērumu, mazinās iespējas izvairīties no nodevas nemaksāšanas un tiks izmantoti kravu pārvadāšanai atbilstošāki ceļi - galvenie autoceļi. Vienlaikus jaunās vinješu likmes veicinās arī videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu", skaidro satiksmes ministrs Atis Švinka.

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Nedēļas nogalē Rīgas ostā apkalpots Latvijas vēsturē pirmais kuģis ar aviācijas degvielu no ASV. Līdz ar kuģa pienākšanu, SIA “NAFTIMPEKS” tika prezentēta arī jauna aviācijas un auto degvielas uzliešanas un noliešanas estakāde, kas ir modernākā šāda veida infrastruktūra Baltijas valstīs. Jaunā estakāde spēj nodrošināt līdz pat 200 000 tonnu degvielas apstrādi mēnesī, apgādājot gan Rīgas lidostu, gan degvielas uzpildes stacijas visā Latvijā.

“Šodien atzīmējam divus nozīmīgus notikumus – mēs Rīgas ostā un Latvijā kopumā sagaidām pirmo kuģi no ASV ar aviācijas degvielu un vienlaikus atklājam jaunu, Baltijā modernāko degvielas uzpildīšanas-noliešanas estakādi. Šis ir būtisks solis arī mūsu uzņēmuma attīstībā – vēsturiski SIA “NAFTIMPEKS” ir bijis tranzīta uzņēmums, bet, lai pielāgotos jaunajai tirgus situācijai, esam veikuši uzņēmuma transformāciju. Tas prasa būtiskas investīcijas, bet vienlaikus paver jaunas nākotnes perspektīvas,” norāda SIA "NAFTIMPEKS" valdes priekšsēdētājs Ivars Blumbergs.

Kuģis DAS, ko ziemīgajos apstākļos no Irbes jūras šauruma līdz pat Rīgas ostai pavadīja ledlauzis Varma, piegādāja 20 000 tonnu aviācijas degvielas, kas ziemas sezonā atbilst aptuveni divu mēnešu kopējam aviācijas degvielas patēriņam Rīgas lidostā. DAS ir naftas un ķīmisko produktu tankkuģis, kas būvēts 2009. gadā, tā garums ir 183 metri, platums 32,24 metri, savukārt kravnesība (DWT) ir 50 261 tonna.

Pirms vienpadsmit gadiem kādas sievietes radošais hobijs kļuva par veiksmīgu rotu biznesu. Šobrīd Nela Gems ir plaši pazīstams zīmols visā Latvijā, piedāvājot rotas dažādām gaumēm un dzīvesstiliem, līdzsvarojot kvalitāti ar cenu un izceļoties ar lielisku klientu apkalpošanu. Taču, kā jau daudzu panākumu stāstu gadījumā, viss sākās pavisam vienkārši – un mazliet nejauši.

No hobija līdz biznesam – un pirmajai mācībai plastmasas maisiņā

Nela Gems stāsts sākās vairāk nekā pirms desmit gadiem ar vēlmi darīt kaut ko radošu. Tolaik zīmola dibinātāja Nela Strenge strādāja birojā, bet juta nepieciešamību radīt ko ar savām rokām – to, kas jau kopš bērnības sagādāja prieku. Tas, kas sākās kā mazs blakusprojekts, drīz vien kļuva par aizraušanos un pēc tam – par biznesu.

“Strādāju birojā, bet vēlējos darīt kaut ko radošu un vienlaikus nopelnīt nedaudz papildus. Man vienmēr ir paticis darbs ar sīkām detaļām, tāpēc sāku mājās veidot rotas, fotografēt tās un ievietot Instagram. Tā arī radās pirmie pārdošanas piedāvājumi – un pirms sapratu, viss jau sāka attīstīties,” stāsta Nela Strenge, Nela Gems dibinātāja.

Rīgas brīvostai ir pienākums ne tikai administrēt termināļus, bet arī aizsargāt valsts reputāciju un drošības intereses.

Šādu viedokli Dienai pauda Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA), komentējot faktu, ka Rīgas ostā tiek apkalpoti Krievijas ēnu flotes kuģi, piemēram, Zircone. Eiroparlamentārietis norāda, ka ostai ir jābūt partnerim sankciju ieviešanā, nevis pasīvam novērotājam.

Valstij jābūt iespējai iejaukties

R. Kols arī apgalvo, ka būtu nepieciešamas nacionālas sankcijas termināļu operatoriem, kuri nodrošina bunkurēšanu kuģiem, kas saistīti ar ēnu floti. «Jā, šādam instrumentam noteikti ir jābūt. Ja uzņēmuma darbība konsekventi un paredzami kļūst par atbalsta mehānismu Krievijas paralēlajai naftas loģistikai, valstij jābūt iespējai iejaukties. Tas ir preventīvs signāls visam sektoram, ka Latvijā šādas shēmas netiks pieļautas. Vienlaikus šādām sankcijām jābūt juridiski noturīgām. Tas nozīmē skaidrus kritērijus, pierādījumos balstītu faktu fiksēšanu un ciešu koordināciju starp ārpolitikas, finanšu uzraudzības, muitas un tiesībsargājošajām institūcijām. Tikai tā var nodrošināt, ka pieņemtais lēmums ir gan efektīvs, gan pamatots Eiropas Savienības (ES) tiesiskajā telpā,» uzskata R. Kols.

AS “CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijas vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, 2025. gada ceturtajā ceturksnī visās trīs Baltijas valstīs plāno īstenot savu pirmo publisko obligāciju piedāvājumu, piesaistot finansējumu līdz 15 miljoniem eiro.

Tas būs daļa no jaunās obligāciju programmas līdz 50 miljoniem eiro, kas paredzēta grupas tālākai attīstībai un izaugsmei Baltijas reģionā.

Obligāciju emisijā piesaistītos līdzekļus plānots izmantot esošo saistību refinansēšanai un turpmākai izaugsmes finansēšanai, tostarp potenciāliem apvienošanās un iegādes (M&A) darījumiem arī Lietuvā un Igaunijā.

“Mūsu stratēģija 2025.–2027. gadam paredz ilgtspējīgu attīstību un tirgus pozīciju paplašināšanu Baltijas vides pakalpojumu tirgū. Eiropā arvien stingrāk tiek īstenoti aprites ekonomikas un zaļās transformācijas mērķi, kas rada papildu izaugsmes iespējas mūsu nozarei. Obligāciju programma mums ļaus šos plānus īstenot plašākā mērogā, bet investoriem nākotnē tā būs iespēja pievienoties perspektīvai un atbildīgai uzņēmumu grupai. Mēs ticam, ka tā būs investīcija tīrākā rītdienā — sabiedrībai un planētai,” uzsver Juris Gulbis, AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Everaus Kinnisvara” AS 8. oktobrī uzsāk otrās obligāciju emisijas kārtas publisko piedāvājumu. Otrās kārtas obligāciju parakstīšanās periods ilgs līdz 17. oktobrim.

Piedāvājuma laikā investori Baltijas valstīs varēs iegādāties uzņēmuma obligācijas ar 10% gada procentu likmi, kuras tiks iekļautas tirdzniecībai “First North Baltic Bond List” sarakstā.

Obligācijas tiek publiski piedāvātas institucionālajiem un nekustamo īpašumu investoriem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Kopējā piedāvājuma vērtība ir līdz 3 miljoniem eiro. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, obligāciju dzēšanas datums ir 2028. gada 22. oktobris. Fiksētā gada procentu likme – 10%, procentu maksājumi tiks veikti reizi ceturksnī.

Everaus Kinnisvara dibināts 2015. gadā kā privātmāju projektu attīstītājs, taču šobrīd tas ir kļuvis par vienu no visdaudzveidīgākajiem attīstītājiem Igaunijā. Tā portfelī ietilpst daudzdzīvokļu ēkas, rindu mājas, dvīņu mājas, privātmājas, biroju ēkas, noliktavas, uzglabāšanas tipa telpas un pašapkalpošanās noliktavas, kā arī apbūves zemes gabali un servisa dzīvokļi.

Uzņēmumu grupas AS "APF Holdings" akcionāri kārtējā sapulcē šodien lems par jaunu dematerializētu akciju emisiju līdz trīs miljonu apmērā, liecina kompānijas paziņojums biržai "Nasdaq Riga" par akcionāru kārtējās sapulces lēmumu projektiem.

Akciju emisijā plānots piesaistīt līdz 39,87 miljoniem eiro, emitējot līdz trim miljoniem jaunu dematerializētu akciju ar vienas akcijas pārdošanas cenu robežās no 5,11 eiro līdz 13,29 eiro, ieskaitot akcijas nominālvērtību, kas ir viens eiro, un akciju emisijas uzcenojumu, kas būs robežās no 4,11 eiro līdz 12,29 eiro.

Akcionāri plāno arī pilnvarot "APF Holdings" valdi noteikt jaunemitējamo dematerializēto akciju skaitu un vienas jaunās emisijas dematerializētās akcijas pārdošanas cenu attiecīgajās robežās.

Jaunās akcijas plānots iekļaut "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Šobrīd kompānijas pamatkapitālu veido 5 727 930 akciju ar vienas akcijas nominālvērtību viens eiro, bet pēc pamatkapitāla palielināšanas "APF Holdings" pamatkapitāls būs 8 727 930 eiro apmērā, kuru veidos 8 727 930 akciju ar vienas akcijas nominālvērtību viens eiro.

AS APF Holdings (Nasdaq Riga First North: EGG), kurā ietilpst viens no lielākajiem olu ražotājiem Baltijā - SIA Alūksnes putnu ferma - 2025.gada pirmajā pusgadā sasniedzis būtisku izaugsmi un peļņas pieaugumu.

Saskaņā ar neauditētajiem konsolidētajiem rezultātiem, grupas ieņēmumi pieauga par 70% līdz 10,0 miljoniem eiro, bet koriģētā EBITDA vairāk nekā trīskāršojās, sasniedzot 3,4 miljonus eiro. Tīrā peļņa sasniedza 1,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 0,5 miljonu eiro zaudējumiem 2024.gada pirmajā pusgadā. Bruto peļņa pieauga par 183% līdz 4,2 miljoniem eiro, pārdodot kopumā 59 miljonus olu (+23% pret iepriekšējo gadu).

2025.gada 8.maijā APF Grupa Alūksnē atklāja trīs jaunas ēkas 6 500 m² platībā - divas modernas dējējvistu novietnes un šķidro olu pārstrādes un noliktavu kompleksu. Investīciju apjoms bija 13 miljoni eiro, no kuriem 2,9 miljoni eiro nodrošināti ar ES līdzfinansējumu. Šis projekts palielina gada ražošanas jaudu par 60% līdz 180 miljoniem olu un rada stabilu pamatu izaugsmei gada otrajā pusē un nākotnē.

Summus Capital – investīciju uzņēmums, kas veido vienu no vadošajiem komerciālā nekustamā īpašuma portfeļiem Baltijā – gatavojas izziņot jaunu obligāciju emisiju, lai finansētu uzņēmuma turpmāku paplašināšanos un stratēģisku aktīvu iegādi.

Summus Capital aktīvu portfeļa kopējā vērtība šobrīd pārsniedz 500 miljonus eiro un uzņēmums plāno turpināt izaugsmi.

“Mūsu biznesa modelis balstās uz labi diversificētu un noturīgu portfeli, kas ietver mazumtirdzniecības, biroju, loģistikas un, kopš 2021. gada, arī medicīnas nozares nekustamos īpašumus,” norāda Summus Capital valdes loceklis Āvo Koppels. “Papildus mūsu pamata tirgiem Baltijā, 2024. gada nogalē esam uzsākuši starptautisku paplašināšanos, ienākot Polijā – Eiropas straujāk augošajā ekonomikā – iegādājoties augstākās klases biroju ēkas Varšavā un Lodzā.”

“Plānotās obligāciju emisijas ietvaros piesaistītais kapitāls stiprinās mūsu pozīcijas kā vienam no vadošajiem komerciālā nekustamā īpašuma investoriem reģionā un nodrošinās papildu resursus stratēģiskai izaugsmei,” turpina Koppels. “Redzam ievērojamu attīstības potenciālu komerciālā nekustamā īpašuma tirgos gan Baltijas valstīs, gan Polijā un plānojam aktīvi piedalīties šīs nozares nākotnes veidošanā.”Summus Capital, atšķirībā no tradicionālajiem attīstītājiem (kas būvē projektus, lai tos pārdotu), pats patur īpašumā savus investīciju objektus un gūst no tiem ikmēneša nomas ienākumus, nodrošinot ilgtermiņa stabilitāti investoriem. Uzņēmums koncentrējas uz ienākumus nesošiem komerciālā nekustamā īpašuma aktīviem ar prognozējamu naudas plūsmu. Starp ievērojamākajiem objektiem ir Veerenni veselības centri Igaunijā, tirdzniecības centrs Riga Plaza Latvijā, Park Town biroju komplekss un tirdzniecības centrs Nordika Lietuvā, kā arī Lakeside biroju ēka Varšavā un React biroju ēka Lodzā, Polijā.

Publiskā obligāciju piedāvājuma laikā pieprasījums pēc vides apsaimniekošanas kompānijas AS "CleanR Grupa" obligācijām 2,5 reizes pārsniedzis laidienā piedāvāto apjomu, informēja uzņēmumā.

Institucionālo un privāto investoru pieprasījums pēc obligācijām sasniedza 37,8 miljonus eiro, ievērojami pārsniedzot obligāciju piedāvājuma mērķi - 15 miljonus eiro.

Ņemot vērā lielo pieprasījumu un saskaņā ar pamatprospektā noteiktajiem principiem, visi esošie obligacionāri, kas piedalījās obligāciju apmaiņas piedāvājumā, prioritāri saņem pilnu alokāciju atbilstoši apmaiņas attiecībai.

Šī obligāciju emisija, kas norisinājās no 29. oktobra līdz 11. novembrim, ir pirmais solis 50 miljonu eiro obligāciju programmā.

Pirmajā laidienā par "CleanR Grupas" obligācijām bijusi ievērojama interese gan no esošajiem obligacionāriem, gan no jauniem investoriem. Aptuveni 70% jeb 10,644 miljoni eiro no kopējā apstiprinātā 15 miljonu eiro apjoma tika alocēti esošajiem obligacionāriem, kas piedalījās obligāciju apmaiņas piedāvājumā, savukārt aptuveni 30% - jauniem investoriem.

Baltijā lielākais redzes aprūpes uzņēmums OC VISION publiskā obligāciju piedāvājuma laikā ir veiksmīgi piesaistījis finansējumu 10 miljonu eiro apmērā ar fiksētu procentu likmi 6 %. Kopējais pieprasījums pēc nodrošinātām obligācijām bija 13,1 miljons eiro, kas ir vairāk par 130% no emisijas mērķa.

Obligāciju piedāvājums piesaistīja interesi gan no privātajiem, gan institucionālajiem investoriem no četrām valstīm — Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas. Investīciju apjoma ziņā institucionālie investori augstu novērtēja stabilās un ilgtspējīgās veselības nozares perspektīvas, ko pārstāv uzņēmums.

Aptuveni 95 % no investoru pieprasījuma veidoja tieši Latvijas investori, savukārt pārējie bija ieguldītāji no Lietuvas, Igaunijas un Vācijas. Tas ir spēcīgs signāls gan privāto investoru kopienas attīstībai Latvijā, gan augošajam iedzīvotāju finanšu pratības līmenim, kas veicina brīvo līdzekļu ieguldīšanu arī obligācijās.

OC VISION valdes loceklis un līdzīpašnieks Gatis Kokins: „Esam gandarīti par veiksmīgi noslēgto pirmo obligāciju emisiju un augsti novērtējam investoru izrādīto uzticību. Pateicamies katram investoram, kurš ir izvēlējies ieguldīt savus līdzekļus OC VISION nākotnes attīstībā. Mūsu uzņēmuma izaugsmes modelis ir balstīts uz veikalu tīkla paplašināšanu, stratēģisku citu tirgus dalībnieku iegādi un redzes aprūpes tehnoloģiju modernizāciju. Piesaistītais finansējums ļaus ne vien refinansēt esošās saistības, bet arī vēl pilnīgāk nodrošināt acu un ausu veselības aprūpes pakalpojumu un jaunāko tehnoloģiju pieejamību Baltijā.”

Latvijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas veicināšana ir aktuāla tēma, un publiskajā diskusijā nereti tiek uzsvērti izaicinājumi. Taču tikpat svarīgi ir izcelt arī veiksmes stāstus, kas iedvesmo un parāda mūsu potenciālu. Viens no šādiem piemēriem ir Latvijas IKT nozare – dinamiska, inovatīva un starptautiski konkurētspējīga. Tā nepārtraukti apliecina vietējo uzņēmumu spēju radīt modernus risinājumus, kas veido pievienoto vērtību un stiprina Latvijas pozīcijas globālajā tirgū.

IKT nozare sniedz būtisku pienesumu Latvijas eksportam un ir viena no jomām, kas uzrāda augšupejošu tendenci. 2025. gada 1. un 2. ceturkšņa dati liecina, ka IKT pakalpojumu eksports salīdzinājumā ar 2024. gada atbilstošo laikposmu ir audzis par 20%. Latvijas ekonomikas jauda ir spējā radīt un ražot augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, un tieši to nodrošina šeit bāzētie tehnoloģiju uzņēmumi. To, ka Latvija ir digitāla valsts, apliecina arī mūsu sabiedrības datu patēriņa apjomi: starp OECD valstīm Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir lielākais mobilo datu patēriņš mēnesī – 48 GB, pārspējot, piemēram, Somiju, Austriju, Islandi un arī kaimiņus Igaunijā.

“Spīdola” konferences “LIKTA JAUDA 2025” ietvaros 4.decembrī apbalvoti konkursa "Platīna pele 2025" laureāti, informēja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Kategorijā "Uzņēmuma digitālā transformācija" starp maziem un vidējiem uzņēmumiem ar "Platīna peli" apbalvots SIA "Baltic Container Terminal" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) projekts par privātā 5G tīkla ieviešanu "Baltic Container Terminal" teritorijā.

Starp lielajiem uzņēmumiem ar "Platīna peli" apbalvots AS "Latvenergo" un SIA "Mitigate" projekts, ieviešot mākslīgā intelekta (MI) asistentu "Latvenergo" Elektronisko iepirkumu un kvalifikācijas sistēmā.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) speciālbalvu par digitālās transformācijas projektu piešķīrusi "airBaltic" projektam par "Starlink" interneta ieviešanu savā flotē.

Autotransporta direkcija (ATD) ceturtdien ar Čehijas uzņēmumu apvienību "Škoda Transportation - Škoda Vagonka" ("Škoda") parakstīja līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi 89,409 miljonu eiro vērtībā.

Bateriju vilcienu piegāde paredzēta līdz 2029. gadam, un tie tiks iegādāti ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Vienlaikus vilcienu iegādes līgums paredz iespēju iegādāties vēl septiņus vilcienus, ja tam tiks rasts nepieciešamais finansējums.

Plānots, ka jaunie bateriju vilcieni kursēs primāri Daugavpils un Cēsu virzienos, kur tiks izbūvēta tiem nepieciešamā uzlādes infrastruktūra. Savukārt, iegādājoties vēl papildu vilcienus, būs iespējams nomainīt lielāko daļu dīzeļvilcienu un apkalpot arī papildu galamērķus, piemēram, Rēzekni un Valmieru.

BEMU vilcieni ir elektrovilcieni, kas papildus aprīkoti ar baterijām, lai apkalpotu neelektrificētos dzelzceļa posmus. Tie var veikt uzlādi gan brauciena laikā elektrificētajās līnijās, gan īpašās uzlādes stacijās.

Koka logu un durvju ražotāja SIA "Staļi" apgrozījums pagājušajā gadā bija 8,228 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 859 622 eiro, kas ir 3,2 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

"Staļi" gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka kompānija nodarbojas ar koka logu un durvju, sagatavju, mēbeļu plātņu un kokskaidu granulu ražošanu. Produkcija pamatā tiek eksportēta uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, tādām kā Zviedrija, Igaunija, Lietuva, Itālija, Vācija un citām.

Produkcijas realizācijas kritumu pērn, salīdzinot ar 2023.gadu, kompānijas vadība skaidro ar pircēju nedrošību sakarā ar nenoteiktību pasaulē.

FOTO: Krīze Staļos ir aiz muguras

Tirgus situācijas straujas pārmaiņas, īpašnieka Viļņa Strazdiņa nāve un kādu laiku dzīvošana...

Vadības ziņojumā teikts, ka 2025.gadā pēc 2024.gada otrās puses krīzes "Staļi" aktīvi atjaunojuši gan sadarbību ar iepriekšējo gadu klientiem, gan ieguvuši jaunus, tai skaitā aktīvi atgriežoties Latvijas tirgū un uzrunājot sadarbībai lielākos būvniecības uzņēmumus Latvijā, kā arī paplašinot klientu loku Skandināvijā (Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā) koka logu un durvju ražošanā un piegādē.

Kompānijas vadība norāda, ka 2025.gadā ir izdevies panākt pēcapmaksas sadarbības atjaunošanu ar būtiskākajiem piegādātājiem logu un durvju izejmateriāliem. Tāpat arī baļķu piegāde šobrīd tiek saņemta no piegādātājiem ar pēcapmaksas termiņu.

"Staļi" vadība informē, ka 2025.gadā ir atvērti trīs interneta veikali - Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā. Atvēršanas procesā ir vēl veikali Vācijā un Somijā.

Tāpat "Staļi" aktīvi strādā pie iepriekšējo gadu reklamāciju novēršanas, kas ļauj atjaunot klientu uzticību un atsākt pārtrauktās sadarbības ar klientiem.

Uzņēmuma vadība informē, ka kokskaidu granulu segmentā tiek strādāts, izmantojot pilnu ražošanas iekārtu jaudu, un ir pieaugošs pieprasījums gan vietējā tirgū, gan Eiropā. 2025.gadā sākti darbi pie šķeldas granulu ražošanas atjaunošanas, plānojot paplašināt granulu klāstu, papildus kokskaidu granulām tirgū piedāvājot arī no šķeldas ražotas granulas.

Šobrīd "Staļi" saskata pozitīvu tendenci atsevišķu izejmateriālu cenu samazināšanā no piegādātājiem, piemēram, kurināmā materiāls, celulozes šķeldas un citiem. Minētais ļauj pozitīvi prognozēt stabilu apgrozījuma pieaugumu un arī peļņu turpmākā nākotnē.

"Staļi" pašlaik redz arī pieaugošu pieprasījumu pēc līmētas koka plātnes un brusas, kas būtiski palielinājies arī 2025.gadā. Minētā iemesla dēļ plātņu ražošana, kas tika pārtraukta 2024.gada jūlijā, 2025.gada martā atjaunota un šobrīd šie ražošanas apjomi pieaug ar plānu tos atjaunot iepriekšējā apjomā.

Patlaban regulāri tiek saņemti jauni pasūtījumi no eksporta tirgiem, teikts vadības ziņojumā. "Staļi" pašlaik apgūst arī jaunus tirgus šajā produktu segmentā - 2024.gadā veiktas piegādes uz Dāniju jaunam klientam, kas ražo mēbeles, kā arī 2025.gadā norit sarunas par sadarbības sākšanu/atjaunošanu ar klientiem, kuriem sadarbība bija vai tika plānota 2024.gadā.

Saistībā ar pieaugošu aktivitāti logu un durvju segmentā un lielākiem pasūtījumiem ko "Staļi" noslēdza ar klientiem 2024.gada janvāra un februāra laikā, kompānijas vadība prognozē, ka plātņu un brusu ražošanas jaudas pieaugs vel vairāk sakarā ar logu pasūtījumiem.

"Staļi" apgrozījums 2023.gadā bija 19,307 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 2,715 miljoni eiro.

"Staļi" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5,418 miljoni eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Ilze Dambe.

Izvēlēties uzticamu autoservisu nav nemaz tik viegli. Autovadītāji ir uzstādījuši augstu latiņu un sagaida ne tikai kvalitāti par labu cenu, bet arī maksimālas ērtības. To visu piedāvājam mēs, Riepu garāža – esam kļuvuši par stabilu tirgus dalībnieku, un mūsu klientu skaits stabili pieaug, jo koncentrējamies uz to, kas ir svarīgs tieši tev. Iepazīsties ar 5 būtiskām priekšrocībām, kuras piedāvājam saviem klientiem!

1. iemesls: klients pāri visam jeb risinājumi, kas pielāgoti atsauksmēm un ieteikumiem

Riepu garāža necenšas diktēt savus spēles noteikumus – mēs tos veidojam kopā ar tevi. Kvalitatīvi servisa pakalpojumi zaudē savu jēgu, ja tos saņemt ir neērti un sarežģīti, tāpēc ieklausamies savos klientos un ņemam vērā gan atsauksmes un ieteikumus, gan konstruktīvu kritiku. Arī auto nozare nestāv uz vietas, tāpēc nepārtraukti pilnveidojam ikvienu niansi, sākot ar komunikāciju un beidzot ar pakalpojumiem un veikalā atrodamo preču klāstu.

Riepu garāžas speciālisti nemitīgi papildina savas zināšanas un prasmes, kā arī regulāri investējam līdzekļus modernākajā aprīkojumā, lai ikvienu darbu paveiktu gan kvalitatīvi, gan ātri. Mūsu draudzīgais un zinošais kolektīvs vienmēr ir gatavs atbildēt uz taviem jautājumiem un sniegt izsmeļošas konsultācijas, lai tu zinātu, kurš riepu modelis ir piemērotākais un kāpēc tik svarīga ir riepu balansēšana vai jebkurš cits pakalpojums.

Sākot ar 21. oktobri, Omniva privātpersonu e-pašapkalpošanās platformā mana.omniva.lv ir atkal iespējama dāvanu piegāde uz ASV līdz 100 ASV dolāru vērtībā, informē uzņēmums.

Dāvanas ir nekomerciālas preces, ko viena persona sūta otrai bez maksas. Visu pārējo sūtījumu reģistrācija uz ASV tiks atjaunota privātpersonu pašapkalpošanās sistēmā līdz 31. oktobrim un biznesa klientu pašapkalpošanās sistēmā līdz 10. novembrim.

"Tas nozīmē, ka no šodienas privātpersonas varēs reģistrēt sūtījumus uz ASV Omniva e-pašapkalpošanās vidē mana.omniva.lv, ja sūtījums ir dāvana, kuras vērtība nepārsniedz 100 ASV dolāru. Mēs tagad varam nodrošināt korektu muitas deklarēšanas un savlaicīgas piegādes procesu," norādīja Omniva Grupas pagaidu komercdirektors Svens Kukemelks (Sven Kukemelk).

Omniva, līdzīgi kā citas Eiropas pasta kompānijas, augustā beigās apturēja sūtījumu piegādi uz ASV, kad stājās spēkā jaunā ASV prasība - deklarēt un maksāt muitas nodokļus arī par sūtījumiem ar nelielu vērtību. Diemžēl brīdī, kad šis likums stājās spēkā, nepieciešamie īstenošanas noteikumi - procedūras sūtījumu deklarēšanai un muitas nodokļu pārskaitīšanai ASV - vēl nebija izstrādāti.

No brīža, kad uzņēmumu akcijas vai obligācijas ir iekļautas Nasdaq Riga regulētajā tirgū vai alternatīvajā tirgū First North, emitentiem ir pienākums atklāt uzņēmuma iekšējo informāciju sabiedrībai.

Eiropas Savienībā pastāv vienots kapitāla tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas regulējums, kas emitentiem uzliek īpašus pienākumus gan iekšējās informācijas atklāšanā, gan arī ar to saistītu dokumentu izstrādē. Savlaicīgas regulētās informācijas atklāšanas un aizdomīgu tirgus darījumu pārbaudes pēdējos gados ir arī Latvijas Bankas veiktās emitentu un finanšu instrumentu tirdzniecības uzraudzības fokusā.

Iekšējās informācijas atklāšana

Iekšējās informācijas atklāšana ir stūrakmens tirgus manipulāciju novēršanai un ieguldītāju interešu aizsardzībai. Ja iekšējā informācija netiek savlaicīgi atklāta, pastāv risks iekšējās informācijas prettiesiskai izmantošanai tirdzniecībā – darījumu veikšanai ar vērtspapīriem (pirkšana, pārdošana), balstoties uz iekšējo informāciju pirms vērtspapīru vērtības paredzētā pieauguma vai krituma, tādējādi nelikumīgi gūstot peļņu.

Latvijas tehnikas nomas uzņēmums Storent ir kļuvis par vienu no retajiem Baltijas uzņēmumiem, kas īstenojis uzņēmuma iegādes darījumu ASV, jo šoruden tas iegādājās 70% no Teksasas tehnikas nomas kompānijas Connect Rentals, dubultojot uzņēmuma vērtību no 79,9 līdz 158,2 miljoniem eiro un iezīmējot jaunu izaugsmes posmu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Storent Holding valdes locekle un finanšu direktore Baiba Onkele. Viņa norāda, ka uzņēmums jau novembrī sāk jaunu obligāciju piedāvājumu 18,5 miljonu eiro apmērā, kas palīdzēs finansēt paplašināšanos ASV un Eiropā. Mērķis - īstenot IPO tuvāko 2-3 gadu laikā.

Kā uzņēmumam no Latvijas izdevās nonākt ASV tirgū?

Par atslēgas faktoru veiksmīga darījuma noslēgšanā kļuva vairāku nozīmīgu cilvēku satikšanās un sadarbība. Lai šāds darījums izdotos, ir jābūt trim lietām: jāpārzina nozare, kurā strādā, jāapzinās savi mērķi un jābūt atklātam un godīgam partnerim. Nepieciešams arī zināms briedums un pieredze — to jūt arī darījuma partneri, un tieši šī pieredze rada uzticēšanos un pārliecību, ka sadarbība spēs vairot abu pušu biznesu. Storent izaugsme Baltijā un vēlāk arī Ziemeļvalstīs, kā arī ieguldījumi tehnoloģijās, lai tehnikas nomu padarītu ērtāku un efektīvāku, kļuva par pamatu un gatavošanās posmu ieiešanai ASV tirgū.Jā, arī šoreiz mūsu kā Latvijas uzņēmuma priekšrocība izrādījās inovācijas un digitalizācija. Ja klientu apkalpošanas kultūra ASV ir ļoti augstā līmenī, tad tehnoloģiju izmantošanā šis tirgus joprojām dzīvo aizvakardienā — un tieši tas mums paver lieliskas iespējas.

Biometāna rūpnīca Naukšēnos darbu varētu sākt šogad pirmajā pusgadā, intervijā sacīja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas darbojas ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka patlaban darbi rūpnīcā notiek pēc grafika, dažkārt pat to apsteidzot. "Pēdējā laikā zināms izaicinājums gan bija ar zemo gaisa temperatūru, kas nav tipiska pēdējiem gadiem, bet tas īpaši netraucē iet uz priekšu," minēja Vība.

Uzņēmuma vadītājs informēja, ka ir sākta biogāzes ražošana, savukārt, lai nonāktu līdz biometānam, tā vēl ir jāattīra, un tas varētu notikt februārī. "Tādēļ ir diezgan droši, ka pirmajā pusgadā jau visi procesi darbosies un rūpnīca varēs sākt darbību," viņš atzīmēja.

Vība arī skaidroja, ka projekts uzņēmumam varētu sniegt vairākus ieguvumus, jo tas dos augstu kapitāla atdevi, palīdzēs diversificēt biznesa modeli, kā arī kalpos kā ilgtspējīgs piemērs ekonomikā, kā nodrošināt aprites ekonomiku, jo biometāns tiks iegūts no kūtsmēsliem. Turklāt pēc biometāna iegūšanas pāri paliks digestāts, kuru zemnieki varēs izmantot lauku mēslošanai.

Rīgas osta ir nozīmīgs Baltijas reģiona loģistikas centrs. Līdz ar to Rīgas ostas darbībai un reputācijai ir svarīga stratēģiska nozīme gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Rīgas ostā strādājošie komersanti piedāvā vairākus pakalpojumus, tajā skaitā velkoņu pakalpojumus un kuģu apgādi ar degvielu.

Lai šādus pakalpojumus ostā sniegtu, komersantam jāslēdz līgums ar Rīgas brīvostas pārvaldi par šādu pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas ostā.Ņemot vērā Rīgas ostas statusu un stratēģisko nozīmi, tajā skaitā no reputācijas viedokļa, arī komersantiem, kuri sniedz pakalpojumus Rīgas ostā, ir jāatbilst labas reputācijas standartiem, lai nemestu ēnu uz Rīgas ostas darbu.

TV3 raidījums Nekā personīga 2025. gada 26. oktobrī vēstīja, ka Krievijas nelegālo naftas eksportu palīdz uzturēt Latvijas uzņēmumi. Jaunākajās Eiropas Savienības noteiktajās sankcijās pret Krieviju ietilpst arī Krievijas ēnu flote, sankcionējot vairāk nekā 600 kuģu, kuri nogādā Krievijas naftu Indijā, Ķīnā un citur, tā nodrošinot ieņēmumus agresorvalsts budžetā. Baltijas jūrā tie jau vairākas reizes pārrāvuši gāzes un sakaru kabeļus, un likumsargi uzskata, ka tieši no šāda kuģa pacēlās droni, kas šī gada septembrī paralizēja aviosatiksmi Dānijā.