Ražošana

VIDEO: Gatavojas lēcienam

Māris Ķirsons,18.09.2025

SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Baltijā lielākais masīvkoka (CLT) plātņu ražotājs veicis priekšdarbus, lai tuvāko divu gadu laikā īstenotu daudzu miljonu eiro vērtu projektu būtiskai ražošanas paplašināšanai.

„Pašlaik konkrētu potenciālo investīciju apmēru vēl neatklāsim, taču tas būs astoņu ciparu lielumā,” skaidro SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi. Viņš norāda, ka jauna ražotne tiks veidota, izmantojot jau desmit gadus uzkrāto pieredzi ražošanā. „Ražosim gudrāk, patērēsim mazāk koksnes izejmateriālu, bet saražosim daudz vairāk produkcijas pēc apjoma un ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi iegūsim lielākus ienākumus,” jaunas ražotnes virsmērķi rāda A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunās ražotnes izveides starta brīdis ir paredzēts 2026. gada otrajā pusē, bet ražošanas uzsākšana - 2027. gada nogalē. „Tas nozīmē, ka līdz 2028. gadam uzņēmums pieredzēs ļoti būtisku transformāciju,” uzsver A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunai rūpnīcai būs nepieciešami kvalificēti inženiertehniskie speciālisti, nevis vienkārši iekārtu vadības pogu spiedēji.

Divu gadu mājasdarb

iPēdējo divu gadu laikā CLT Profi un Cross Timber Systems ir fokusējušies nevis tikai un vienīgi uz CLT paneļu produktu ražošanas apjoma pieaugumu, bet gan to, kā strādāt gudrāk. „Ja pirms diviem gadiem lielākā biznesa daļa bija saražoto paneļu piegāde klientam, tad šobrīd uzņēmums projektos paveic daudz vairāk. Klientu objektos gan Latvijā, gan ārvalstīs tagad strādā vairākas ēku montāžas brigādes, projektos ir iesaistīti vairāki inženieri, jo pasūtītājiem no Igaunijas, Beļģijas, Nīderlandes dodam pilnu sistēmu “aprēķini un konstruē – saražo – piegādā – samontē” ,” uz būtiskāko pēdējo gadu biznesa fokusa maiņu norāda A. Dlohi. Viņš norāda, ka šī biznesa stratēģijas maiņa notikusi līdz ar uzņēmuma dalībnieku maiņu 2023. gadā (A. Dlohi 100% piederošais SIA CLT Profi iegādājas 67% uzņēmuma kapitāldaļu). „Šāda stratēģijas maiņa ļauj tirgū būt konkurētspējīgākiem un realizēt savu produktu kopā ar pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību, nekā vienkārši pūloties tirgū realizēt arvien lielāku daudzumu CLT plātņu,” uz jautājumu par novitātes ietekmi uz uzņēmumu atbild A. Dlohi.

Tirgus izaugsme vidēji 20% gadā

Krustā līmētu masīvkoka plātni sāka izmantot pirms apmēram 25 gadiem, bet pirms 10 gadiem to sāk salīdzinoši plaši izmantot būvniecībā, šajā laikā kopējie CLT ražošanas apjomi Eiropā ir pieauguši aptuveni piecas reizes. „CLT produkcijas pielietojuma ikgadējais pieaugums tirgū ir bijis apmēram 20% līmenī, turklāt tendence, kad šo materiālu arvien vairāk vēlas izmantot būvniecībā, vedina izdarīt secinājumu – šo plātņu produktu tirgū noteikti izaugsme turpināsies. Tas Cross Timber Systems liek ļoti rūpīgi ne tikai sekot līdzi šīm tendencēm, bet arī strādāt pie nākotnes attīstības – izaugsmes – plāna,” uzsver A. Dlohi. Viņš skaidro, ka šāda pieauguma prognozes pamatā nav tikai un vienīgi valstu politikas izmaiņas par labu ilgtspējīgai būvniecībai vai sabiedriskā sektora iepirkumi, bet arī privāto nekustamo īpašumu attīstītāju arvien lielāka pievēršanās šādam materiālam. „Koka izmantošana nesošajās konstrukcijās ir izdevīgāka, un tā nebūt nav dārgāka, nekā to pašu būvēt, izmantojot betonu. Ieguvums gan var nenākt uzreiz, jo katrs jauninājums prasa apgūt jaunas prakses un pieredzes, tomēr projekti Eiropā skaidri parāda priekšrocības un ieguvumus. Viens no pirmajiem koka būvniecības piemēriem Latvijā ir Ogres bibliotēka, kur būvniecības izmaksas tiešām bija augstākas nekā vidēji tajā brīdī Latvijā, tomēr tas nebija koka būvkonstrukciju dēļ. Šajā projektā bija daudz un dažādi unikāli inženiertehniski risinājumi un materiālu apvienojumi, un rezultātā iegūts ne tikai lielisks objekts, bet arī jaunas pieredzes, ko var un arī ko nevajag darīt, lai koka ēkas atklātu savas labākās īpašības,” norāda A. Dlohi.

Latvijas specifika

„Latvijā ražo ļoti daudz koka būvniecības produktu, kurus lielākoties piegādājam uz eksporta tirgiem. Šajās valstīs mūsu būvētie objekti (skolas, bērnudārzi, biroja ēkas, ražotnes) saņem būvniecības balvas, taču Latvijā šādu būvju ir ļoti maz,” norāda A. Dlohi. Viņš kā piemēru min ziemeļu kaimiņvalsti Igauniju, kur 2025. gadā tiek būvēti divi bērnudārzi, divas skolas, viena astoņu stāvu biroja ēka, kā arī milzīgs 50 miljonu investīciju projekts - dabas māja Tallinā. „Latvijā tādi projekti, kuri būtu no koka konstrukcijām, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, bet Igaunijā tādu ir daudzas reizes vairāk. Mēs varam lepoties, ka šajos Igaunijas projektos divu bērnudārzu un vienas skolas masīvkoka plātņu piegādātājs ir CLT Profi,” tā A. Dlohi. Viņš skaudri secina, ka Igaunijā CLT Profi 2025. gadā būs piegādājis un uzbūvējis vairāk nekā Latvijā piecu gadu periodā. „Ir labi, ka ir kāds koka būvniecības šedevrs tapis Latvijā, bet vienlaikus nav pamata lielam priekam, jo šādi projekti lielākoties ir izņēmums, nevis ikdiena, kā tas ir citās valstīs,” tā uz jautājumu par koka būvniecības projektiem atbild A. Dlohi. Viņš atzīst, ka koksnes produkti pasaulē tiek uzskatīti par nākotnes būvmateriālu Nr.1., bet tikai ne Latvijā, kaut arī valstī mežu platība pārsniedz pusi no visas valsts teritorijas, ir atbilstoša koksnes pārstrāde un vēl jo vairāk - koka konstrukciju ražotāji, būvinženieri un gatavā produkta montētāji.

Tirgus kūleņi

Dlohi vērš uzmanību, ka pēdējo piecu gadu laikā faktiski ir notikusi 100% visu CLT plātņu pircēju ģeogrāfijas maiņa. Sākotnēji, kad uzņēmums sāka ražot šādas plātnes, tās tika piegādātas Skandināvijas valstu — Zviedrijas, Norvēģijas — pasūtītājiem, taču tagad tās realizē Dānijā, Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā. „Vienlaikus ar Covid-19 pandēmiju tika novērots Zviedrijas un Norvēģijas nacionālo valūtu kursa kritums attiecībā pret eiro, kā rezultātā uz šīm valstīm eksportēt Latvijā ražoto produkciju vairs nebija ekonomiski izdevīgi,” skaidro A. Dlohi. Viņš atgādina, ka pēdējo gadu laikā ir pieredzētas būtiskas tirgus svārstības, kuru cēloņi meklējami nepieredzēti augstajā inflācijā un tās slāpēšanai būtiski paaugstinātajās valstu centrālo banku procentlikmēs. Augstās likmes bremzēja celtniecību un rekonstrukciju, samazinot pieprasījumu pēc attiecīgajiem materiāliem un pakalpojumiem un arī to cenu. „Virkne nekustamo īpašumu attīstītāju vienkārši atlika iecerēto projektu realizāciju, proti, projekti, kuriem tika veidota tāme 2023. gadā un bija paredzēta būvniecība 2024. gadā, tikai 2025. gada pavasarī ir nonākuši līdz plātņu ražošanai,” tirgus situācijas līkločus analizē A. Dlohi. Viņš atzīst, ka nekustamo īpašumu projektu attīstītāji var nogaidīt, līdz aizdevumu procentlikmes atgriežas saprātīgos lielumos, bet tā īsti nevar rīkoties ražotāji. „Tieši šis nekustamo īpašumu attīstītāju pauzes laiks – 2024. gads – arī CLT ražotājam, tāpat kā vairumam kokapstrādes uzņēmumu, bija saspringts periods, jo strauji bija jāspēj atrast citi tirgi, jauni produktu pircēji,” skaidro A. Dlohi. Viņš atzīst, ka tiem uzņēmumiem, kuri pērn un aizpērn piegādāja produkciju Skandināvijas tirgum, situācija ir salīdzinoši saspringta, jo nav atgūti tie piegāžu apjomi, kādi tie bija pirms pandēmijas ierašanās Eiropā.

„Patīk vai ne, bet krīzes apstākļos Zviedrijā pirmie, kas tiek izspiesti no tirgus, ir importētāji, tātad arī Latvijā strādājošie ražotāji. Diemžēl daudzi nesaprot, ka Zviedrijā, Norvēģijā to sarukušajā būvniecības tirgū ir dažādas situācijas betona un alumīnija, un koka konstrukciju segmentā. Betona un alumīnija sarukušos apjomus apkalpo daži vietējie ražotāji, kas nepaņem visu apjomu, un tāpēc arī importam ir vēl pieejami apjomi. Pretstatā tam ir ļoti daudz visdažādāko veidu koka konstrukciju vietējo ražotāju, tāpēc šādu izstrādājumu imports strauji sarūk, ko vēl vairāk ietekmē kronas kursa vājums pret eiro,” stāsta A. Dlohi. Viņš atgādina, ka tieši kronas kursa nosacītais vājums ir iemesls, kāpēc virkne Latvijas kokapstrādes uzņēmumu skujkoku zāģbaļķus ieveda no Skandināvijas, bet dziļākas pārstrādes uzņēmumi no šī reģiona importēja zāģmateriālus. „Savukārt valstīs, kur nebija valūtas riska — Beļģijā, Vācijā, Nīderlandē -, pasūtījumi bija un iespējas izmantoja arī CLT Profi,” tā A. Dlohi. Viņš norāda, ka CLT PrProfi / Cross Timber Systems tirgū strādā jau vairāk nekā 10 gadus, tāpēc jaunu klientu piesaiste un jaunu noieta tirgu apguve ir ikdiena, bet tā varbūt ir problēma, ja strādā tikai ar dažiem ārvalstu partneriem, kuriem kādā brīdī ir niecīgi pasūtījumi vai tādu kādu brīdi tādu nav vispār.

Vides faktors

„Līdzās PEFC un FSC sertifikātiem jau deviņus gadus uzņēmumam ir EPD (Vides deklarācijas) sertifikāts, kurš tikai tagad kļūst par obligātu prasību lielākajos uzņēmuma produkcijas noieta tirgos,” atzīst A. Dlohi. Viņš uzsver, ka 2025. gadā ir veikta resertifikācija, kuras rezultātā Cross Timber System ir otrs labākais vides sertifikāts starp visiem CLT materiāla ražotājiem. „Rūpīgi strādājām vairākus mēnešus ar visām niansēm, — cik liels ir izejvielu (zāģmateriālu) piegādes attālums (nevedam no Skandināvijas, jo tādējādi transportēšana radītu lielas emisijas), kur liekam ražošanas procesā radušos koksnes blakusproduktus, kādu un cik atjaunojamo enerģiju izmantojam, kāda veida plastmasas plēvi izmantojam iepakojumam, kādu līmi izmantojam paneļiem un ko darām ar līmes, plēves atlikumiem, ja tādi rodas, līdz pat dzeramā ūdens piegādei darbiniekiem bez plastmasas iepakojuma, kas samazina uzņēmuma ekoloģiskās pēdas nospiedumu u.tml.,” uz jautājumu par vides sertifikāta niansēm atbild A. Dlohi.

FOTOSIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi: „Paveiktie mājasdarbi un jaunās ražotnes izveide 2030. gadā ļaus uzņēmumam būt masīvkoka (CLT) plātņu ražošanas līderim Ziemeļeiropā.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2025 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

Lekcijas datums un vieta: 06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu darba vide kļūst arvien mobilāka – daudzi vairs nav piesaistīti vienam galda datoram vai biroja krēslam. Darbs notiek ceļā, kafejnīcā, lidostā vai starp tikšanās reizēm, tāpēc arvien lielāku nozīmi iegūst ierīces, kas spēj apvienot pārnēsāšanas ērtības ar pilnvērtīgu produktivitāti. Un šeit uz skatuves iznāk Samsung Galaxy Fold7 – izcili plāns un viegls salokāmais viedtālrunis, kas maina priekšstatu par to, ko nozīmē mobilais birojs.

Plānāks, vieglāks un plašāks – piemērots prasīgiem lietotājiem

Galaxy Fold7 sver tikai 215 gramus, kas to pielīdzina tradicionālajam viedtālrunim, taču ar būtisku priekšrocību – iespēju acumirklī pārvērsties par plašu ekrānu, kas sniedz planšetdatoram līdzvērtīgas ērtības. Salocītā veidā tā biezums ir tikai 8,9 mm, bet atlocītā – nieka 4,2 mm. Rezultātā tālrunis rokās šķiet smalks un elegants, taču, to atverot, Tu uzreiz iegūsti telpu, kur vari darboties vairākās lietotnēs vienlaikus - rakstīt e-pastu, paralēli izmantojot Galaxy AI iespējas, skatoties uz atsaucēm internetā un dokumentos vai pievienot kalendāra ierakstu, tajā pašā laikā pārlūkojot iepriekšējās sanāksmes piezīmes.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā vide mūsdienās ir centrālais instruments, ar kura palīdzību attīstītāji un pārdevēji var sasniegt potenciālos pircējus, norāda Maiks Dorfmans (Mike Dorfman), digitālā mārketinga aģentūras RocketScience vadītājs.

Digitālā mārketinga lielākā priekšrocība ir iespēja izmērīt gandrīz visu, jo pareizi izveidota analītika skaidri parāda, kuri kanāli noved pie darījuma, kurā posmā potenciālais klients pazūd un ko nepieciešams uzlabot, stāsta M.Dorfmans. Viņš atzīmē, ka dati ļauj ne tikai salīdzināt rezultātus ar nozares etaloniem, bet arī sekot līdzi sava projekta dinamikai un saprast - vai aktivitātes sniedz izaugsmi, vai arī rādītāji pasliktinās. Tas ļauj ātri un ērti izvērtēt efektivitāti un pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem, nevis pieņēmumiem vai intuīciju, pauž RocketScience vadītājs.

Kā jūs raksturotu digitālā mārketinga lomu nekustamā īpašuma projektu pārdošanā?

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #36

DB,16.09.2025

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.septembra žurnālā lasi:

DB analītika

Elektroauto ar valsts atbalstu īpatsvars – 0,7%

Ideju mežs

No Latvijas krusteniski līmētām būvkonstrukcijām var būvēt pat debesskrāpjus no koka

Gatavojas lēcienam. SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi

Meža nozare

Kooperatīvu izaugsmei vajag skaidru rītdienu

Aizsardzība

Papildu finansējums aizsardzībai — iespēja inovatoriem un ražotājiem

Tehnoloģijas

Printful un Printify apvienošanās izmaksājusi vairāk nekā 10 miljonus dolāru

Eksperti

Pasaulē uzlabojas ražošanas sektora noskaņojums, centrālās bankas atstāj likmes nemainīgas

Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs,09.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ražotājiem gads iesācies optimistiski – ražošanas sektora noskaņojums uzlabojas kā ASV, tā Eirozonā un Ķīnā. Vienlaikus eirozonā turpina krist inflācija un mazinās mazumtirdzniecības apjomi. ASV un Eiropas Centrālās bankas, vērtējot ienākošos datus, procentu likmes pagaidām nemaina.

ASV Piegādes vadības institūta (Institute for Supply Management – ISM) indekss ražošanas sektorā gada sākumā pakāpās līdz 52,6 punktiem un pirmo reizi kopš pērnā gada februāra nonāca optimisma zonā. ISM indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 2022. gada vasaras, pateicoties lēcienam jauno pasūtījumu un ražošanas izlaides apjomos. Tajā paša laikā, lai gan vidēji puse no ražošanas sektoriem ziņoja par izaugsmi (deviņu sektoru pārstāvji salīdzinājumā ar diviem sektoriem decembrī), to skatījums uz izaugsmes perspektīvām saglabājās piesardzīgs tarifu dēļ.

Uzlabojumi ražošanas sektora noskaņojumā janvārī bija novērojami arī citos reģionos – Ķīnas saliktais iepirkumu vadītāju indekss (PMI) pakāpās līdz 50,3 punktiem, eirozonas līdz 49,5 punktiem. ASV pakalpojumu sektora ISM indekss saglabājās stabils 53,8 punktu līmenī. Jaukto dinamiku uzrādīja arī citi reģioni. Gan Ķīnā, gan eirozonā pakalpojumu sniedzēju noskaņojums bija optimistisks, taču Ķīnā tas nedaudz uzlabojās salīdzinājumā ar decembri (52,3 punkti), bet eirozonā pasliktinājās otro mēnesi pēc kārtas (51,6 punkti).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija izceļas ar spēcīgu vietējā satura ražošanu un skatītāju prasību pēc kvalitātes, intervijā norādīja mediju un izklaides uzņēmuma "Warner Bros. Discovery" (WBD) Biznesa attīstības un izplatīšanas viceprezidente Keneči Beluseviča, kura atbild par WBD biznesu Dienvidaustrumeiropā, Baltijā, NVS valstīs, Vidusjūras reģionā un Izraēlā.

"Negribētu teikt, ka nav nekā unikāla. Latvijā vietējā satura ražošana ir visai spēcīga. Šogad labākā animācijas filma, proti, "Straume", bija no Latvijas. Latvija ir valsts, kurā cilvēki atzinīgi vērtē kvalitatīvu saturu, un tas ir kas unikāls. To nevar teikt par daudziem citiem tirgiem," sacīja Beluseviča.

Viņa uzsvēra, ka Latvija, neskatoties uz nelielo tirgus apmēru, pārspēj daudzas citas valstis, tāpēc WBD šeit svarīgi gūt labus rezultātus.

Pēc viņas teiktā, uzņēmumam būtiska ir satura lokalizācija latviešu valodā. "Tas mums ir ļoti svarīgi, jo tas palīdz piesaistīt skatītāju, palīdz cilvēkiem no visām sabiedrības grupām iedziļināties saturā," norādīja Beluseviča.

Tehnoloģijas

Itālija likumā par mākslīgo intelektu paredz cietumsodu par dziļviltojumiem

LETA--DPA,18.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas parlaments apstiprinājis jaunu ietvarlikumu par mākslīgo intelektu, kas paredz, ka par mākslīgā intelekta radītu attēlu vai video izplatīšanu bez attēloto personu piekrišanas var sodīt ar cietumsodu līdz pieciem gadiem.

Likumu atbalstījušas abas parlamenta palātas.

Likums vēršas pret privātpersonām un uzņēmumiem, kas bez attēloto personu atļaujas izplata mākslīgā intelekta radītas fotogrāfijas vai video.

Tā dēvētie dziļviltojumi var radīt iespaidu, ka kāds ir teicis vai darījis kaut ko tādu, ko patiesībā nekad nav darījis.

Pēdējā laikā tīmeklī publiskoti mākslīgā intelekta radīti pornogrāfiski video, kuros atainotas sabiedrībā pazīstamas personas.

Itālija ir pirmā Eiropas Savienības (ES) valsts, kas izveidojusi tiesisko regulējumu, kurā iekļautas jaunās ES pamatnostādnes mākslīgā intelekta jomā.

Likumā izklāstīti vispārīgi mākslīgā intelekta izmantošanas principi un uzdots valdībai izstrādāt detalizētus noteikumus par mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsaucoties uz augošo pieprasījumu, “Skanstes City” ir oficiāli atklājis savu jauno konferenču centru Skanstes ielā 50. Projekta mērķis ir ne tikai nodrošināt modernus un elastīgus apstākļus kvartāla nomniekiem, bet arī kļūt par nozīmīgu centru Rīgas uzņēmējdarbības vidē.

Jaunais centrs atbilst mūsdienu prasībām darba un pasākumu vajadzībām — tas piedāvā augstas kvalitātes audio un video risinājumus, aprīkotu studiju podkāstu ierakstiem, interaktīvas prezentāciju sistēmas, videokonferenču iespējas, kā arī ātru un drošu Wi-Fi savienojumu. Telpu izmēri pielāgoti dažādām norisēm, kas ļauj uzņemt no 8 līdz 80 viesiem, padarot tās piemērotas gan nelielām biznesa sapulcēm, gan plašākiem pasākumiem. Pielāgojamā konfigurācija nodrošina maksimālu ērtību dažādām vajadzībām, savukārt tehniskā infrastruktūra, gaisa kvalitāte un ergonomiskās mēbeles papildina komfortu ikvienam ilglaicīgam pasākumam.

“Mūsu mērķis bija izveidot jaunu un precīzu produktu konferenču un sapulču telpu piedāvājumā, kas sevī ietver gan atbilstošas ietilpības un aprīkojuma sanāksmju telpas, gan papildinošas lounge un kafijas zonas, palīgtelpas. Par visu tika padomāts - augstvērtīgs tehniskais Audio/Video aprīkojums, ‘vulkāniskais’ dizains, atbilstoši klimata un akustiskie risinājumi, kas kopumā rada mājīgu un patīkamu vidi jebkuram pasākumam. Tādēļ esam gandarīti, ka projekts ir izdevies atbilstoši iecerētajam un esam priecīgi par nomnieku aktīvo interesi rezervējot telpas. Arī šis projekts ir daļa no Skanstes City modernizācijas cikla, kura ietvaros viss biroju centra komplekss tiek pārveidots vienotā modernā biznesa vidē.” norāda “Skanstes City” valdes loceklis Andris Kozlovskis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BEA World (Best event award) konkursā, kurā tiek apbalvoti gada labākie pasākumi pasaulē un, kurš tiek uzskatīts par pasākumu industrijas Oskaru apsteidzot Ferrari, Netflix un Olimpisko spēļu rīkotājus aģentūra Luka un tās vadītāja Inese Lukaševska par tās rīkoto pasākumu Dvēseles stīgas ieguvusi pasaules preses Grand Prix un divas sudraba godalgas.

Šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad aģentūrai no Latvijas izdodas iegūt augstāko novērtējumu.

BEA World konkursam, kurš šogad Romā svinēja savu 20. gadu jubileju tika pieteikti 470 pasākumi no 40 valstīm un četriem kontinentiem. Konkursam darbus bija iesnieguši pasaulē vadošie zīmoli: Netflix, Ferarri, Bvlgari, dažādu valstu Expo paviljoni Osakā, kā arī tika pieteikti pasaule lielākie kultūras un sporta notikumi: FIFA Pasaules kausa atklāšanas un noslēguma ceremonijas, Amerigo Vespuči pasaules tūre, Formula 1 Grand Prix tūres, Paralimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonijas, kā arī tika prezentēti lielākie kultūras notikumi. Aģentūra Luka konkursā triumfēja ar pasākumu “Dvēseles stīgas”, iegūstot divas sudraba godalgas un pasaules preses Grand Prix, kas līdz šim nebija izdevies nevienai aģentūrai no Latvijas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba intervija ir pirmais un bieži vien izšķirošais solis attiecībās starp darba devēju un potenciālo darbinieku. Tieši šajā brīdī tiek ielikts pamats turpmākajai sadarbībai. Ja intervija notiek nepārdomāti, vadoties pēc stereotipiem vai aizspriedumiem, uzņēmums riskē palaist garām vērtīgu komandas papildinājumu.

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO veidotais video spilgti parāda šādu situāciju: darba intervija ar kandidāti ratiņkrēslā, sākot no ierašanās brīža līdz brīdim, kad netieši tiek likts saprast – darba piedāvājuma nebūs.

Jau pirmajās sekundēs redzams, ka uzņēmuma vide nav pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem – nav vietas pie galda, telpa jāpārkārto intervijas laikā. Saruna nevis fokusējas uz kandidātes prasmēm, bet uz pieņēmumiem par to, vai viņa vispār spēs strādāt. Rezultātā – kandidātei netiek dota iespēja parādīt savu pieredzi un kompetenci.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: vecteezy.com/Sompoch Sivakosit

Šodienas digitālā mārketinga ainava nepārprotami uzrāda, ka tradicionālās reklāmas metodes vairs nedarbojas tik efektīvi kā agrāk. Cilvēki ir kļuvuši aizvien prasīgāki – viņi vēlas, lai zīmoli ne tikai pārdod, bet arī sniedz vērtību, izprot viņu vajadzības un piedāvā risinājumus reālām problēmām.

Mākslīgais intelekts ir fundamentāli mainījis to, kā uzņēmumi komunicē ar saviem klientiem sociālajos tīklos. Lai uzrunātu auditoriju, ar skaista attēla un informatīva apraksta publicēšanu vairs nav gana. Ir skaidrs, ka mūslaikos panākumu atslēga slēpjas daudz dziļākā izpratnē par patērētāju vēlmēm, uzvedību un paradumiem. Par to arī turpinājumā.

Tehnoloģijas

MI ienāk ikdienā – laiks iemācīties to lietot gudri

Guntars Gūte, Diena,06.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par mākslīgo intelektu mūsu ikdienā un to, cik būtiski šajā jomā spert savlaicīgus soļus, lai neatpaliktu no citiem, stāsta uzņēmuma Accenture biznesa attīstības vadītāja Baltijā Zane Segruma.

TEORĒTISKI visi zinām (vismaz domājam, ka zinām), kas ir mākslīgais intelekts (MI), par to arvien vairāk tiek runāts. Mums pat ir Mākslīgā intelekta centrs. Vārdu sakot, lielā mērā MI jomā mums viss it kā aktīvi notiek, tomēr šķiet, ka daudziem joprojām nav pilnīgas izpratnes, kas tad ir tas MI. Datorprogramma, cita veida IT rīks? Tas ir draugs vai drauds?

Jūs uzdevāt ļoti daudz jautājumu (smaida), par kuriem varētu runāt ļoti ilgi. Sāksim ar šo – kas ir MI un ko mums par to vajadzētu saprast? Pirmkārt, saprotam to, ka MI ir datorzinātnes virziens – par to, kā var strādāt tehnoloģija, kā var veidot algoritmus. MI nav viena vienība, kas izpaužas, kontaktējas ar mums caur dažādām ierīcēm. Esam pieraduši, piemēram, pie Excel, kurā ievadām noteiktas komandas, veidojot formulas, pēc kurām tiek veikti aprēķini. MI ir cita veida tehnoloģija – tajā nav jāievada katru reizi precīzi algoritmi, lai tehnoloģija mūs saprastu; tieši pretēji, ar MI varam sarunāties sarunvalodā, jo MI savā ziņā darbojas līdzīgi cilvēka smadzenēm – tas spēj pats analizēt, ko pateicām, pieņemt lēmumus par to, ko no viņa sagaidām un kādu rezultātu prezentēt.Pie plašākas sabiedrības MI ir nonācis caur Generative AI (Generative artificial intelligence – Ģeneratīvais mākslīgais intelekts), ko izmantojam ChatGPT, Grok AI u.c.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālija izmantos sociālo mediju likumus, lai aizliegtu bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem, izmantot video koplietošanas vietni "YouTube", trešdien paziņoja sakaru ministre Anika Velsa.

"Mēs gribam, lai bērni zinātu, kas viņi ir, pirms platformas pieņemtu, kas viņi ir," sacīja ministre.

"Ir vieta sociālajiem medijiem, bet nav vietas plēsonīgiem algoritmiem, kas mērķēti uz bērniem."

Austrālija pērn paziņoja, ka tiek izstrādāti likumi, kas aizliegs bērniem pirms 16 gadu vecuma sasniegšanas izmantot tādas sociālo mediju vietnes kā "Facebook", "TikTok" un "Instagram".

Valdība iepriekš norādīja, ka šis aizliegums neattieksies uz "YouTube", jo šī vietne tiek plaši izmantota mācību stundās.

"YouTube" preses sekretārs pavēstīja, ka jaunais paziņojums ir nepatīkams pavērsiens.

"Mūsu nostāja vēl arvien ir skaidra: "YouTube" ir video koplietošanas platforma ar augstas kvalitātes bezmaksas saturu, kas arvien vairāk tiek skatīts televīzijas ekrānos," teikts kompānijas paziņojumā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu darbs vairs nenotiek tikai birojā. Sapulces var būt kafejnīcā, idejas un projekti top lidostā starp reisiem, bet prezentācijas tiek pārskatītas ceļā uz tikšanos. Šādā vidē un biznesa dzīves tempā arvien svarīgāka kļūst mobilitāte un iespēja paņemt līdzi visu darbam būtiskāko. Personīgo finanšu mentore un investīciju apmācību autore Alina Zela dalās padomos, kā izmantot mūsdienu tehnoloģijas, lai biznesa ikdiena būtu efektīvāka un arī drošāka.

Laiks, kad diena pagāja birojā un pie datora, ir pagājis, uzskata Alina Zela, Samsung Galaxy Fold7 vēstnese: “Ir tikai loģiski, ka salokāmie viedtālruņi kļūs par standarta rīku finanšu konsultantiem, analītiķiem, banku darbiniekiem un vadītājiem, jo apvieno datora jaudu un planšetes ērtumu ar telefona mobilitāti. Paredzu, ka nākotnē tie kļūs par “Šveices nazi” biznesa cilvēkiem, mainot spēles noteikumus, kā un kad strādājam. Mūsdienās bizness notiek tur, kur esi tu, tāpēc vēl jo būtiskāk, ka spēj paveikt visu nepieciešamo, lai kur arī atrastos – un finanšu pasaulē tas nozīmē ātrāku lēmumu pieņemšanu un konkurētspējas paaugstināšanos.”

Viss svarīgākais vienuviet – no tikšanās piezīmēm līdz datu salīdzināšanai

Citas ziņas

Pašmāju Dzintars Borodinas šovā: vai Latvijas kosmētika palīdz pelnīt Kremlim lojālai influencerei?

Db.lv,05.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kosmētikas zīmols "Dzintars" parādījies Krievijas televīzijas zvaigznes Ksenijas Borodinas "YouTube" raidījumā "Открытый приём" ("Atklātā uzņemšana"), raksta portāls Delfi.

Videoklipā Borodina stāsta par "Dzintars" kosmētiku un aicina izmēģināt zīmola C vitamīna skaistumkopšanas līniju. Zīmols ir izcelts arī video aprakstā – tur norādīts, ka šī kosmētika palīdz rūpēties par ādas veselību un skaistumu, kā arī pievienota saite uz produkta iegādes lapu.

Aprakstā zem reklāmas redzams obligātais marķējums, kas norāda, ka juridiski reklāmas pasūtītājs ir Krievijas uzņēmums AO "Grand-Trejd" – kompānija, kas sevi raksturo kā vienu no vadošajiem importēto pārtikas un nepārtikas preču piegādātājiem Krievijā, vēsta Delfi.

AO "Grand-Trejd" publiskajos katalogos un Krievijas interneta veikalos parādās kā "Dzintars" produkcijas pārdevējs un izplatītājs, ziņo portāls. Savukārt SIA "H.A. Brieger", kas ir "Dzintars" zīmola īpašnieks, jau 2021. gadā paziņoja par "Dzintars" kosmētikas eksportu uz Krieviju.

Reklāmraksti

Jaunums uzņēmumu korporatīvajos pasākumos - ''Scandifest'' pulcē tūkstošiem skatītāju

Scandifest,01.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 4000 rīdzinieku un pilsētas viesu pulcējās Doma laukumā, kur notika vērienīgais mūzikas festivāls “Scandifest”. Pasākumu organizēja Latvijas IT uzņēmums Scandiweb, kurš, atzīmējot festivāla 10 gadu jubileju, pirmo reizi to padarīja bez maksas pieejamu plašākai sabiedrībai.

Piektdien, 25. jūlijā, uz lielās festivāla skatuves, kāpa populāri Latvijas mūziķi un grupas – Patrisha, Ozols, Tautumeitas, MUUD, OLAS, Riga Reggae un citi. Īpašs notikums bija ārvalstu viesu – Ēģiptes populārākās repa grupas El Sawareekh uzstāšanās. Grupa, kuras video YouTube ir skatīti vairāk nekā miljardu reižu, bet populārākajam singlam pat pārsniedzot 500 miljonus skatījumu, uz Rīgu ieradās astoņu cilvēku sastāvā.

Koncertu vadīja Horens, un skatītāju atsaucība bija patiesi lieliska – Doma laukums bija pilns ar cilvēkiem, kuri baudīja šo muzikālo vasaras notikumu.

Festivāla apmeklētāji un paši mākslinieki īpaši novērtēja Scandiweb ideju uzņēmuma iekšējo korporatīvo pasākumu pārvērst par visiem pieejamu publisku festivālu. Šāds atvērts formāts ir lielisks piemērs tam, kā uzņēmumi var sniegt pozitīvu ieguldījumu pilsētas kultūras dzīvē, stiprinot ne tikai komandas garu, bet arī sabiedrības kopības sajūtu.

Eksperti

Chat Control regula paver durvis masveida sabiedrības novērošanai

Nikola Katrīna Kurele, “Tele2” datu aizsardzības vadītāja,13.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2022. gada Eiropas Komisija ir vairākkārt centusies panākt vienošanos par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, kas paredz seksuālās vardarbības pret bērniem novēršanu un apkarošanu digitālajā vidē. Tā cita starpā uzliek par pienākumu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem līdz minimumam samazināt riskus, ka viņu pakalpojumi tiek izmantoti seksuālai vardarbībai pret bērniem tiešsaistē, kas var ietvert arī galalietotāju savstarpējās saziņas pārbaudi.

Plašākā sabiedrībā šis regulējums pazīstams ar nosaukumu “čata kontroles” jeb Chat Control regula, kas izraisījusi plašu rezonansi. Lai arī regulas mērķis ir cēls, dažādu jomu ekspertu izteiktā kritika ir pamatota, jo riski sabiedrības drošībai un privātumam ir ļoti lieli.

Pareiza ideja, bet ar riskiem

Ikviens apzinās, cik būtiska ir bērnu tiesību aizsardzība, tādēļ uzņēmumi – arī “Tele2” – aktīvi pilnveido tehniskos risinājumus, lai efektīvāk konstatētu un ierobežotu piekļuvi tiešsaistes materiāliem, kas atspoguļo seksuālu vardarbību pret bērniem. Centieni ieviest vienotu regulējumu šādu materiālu ierobežošanai un atklāšanai ir solis pareizā virzienā bērnu aizsardzības nodrošināšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

Eksperti

Eiropas aizsardzības industrija – starp nepieciešamību un iespēju. Vai Latvija spēs iesaistīties pilnvērtīgi?

Katrīna Zariņa, LTRK valdes locekle, ārlietu direktore,03.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēneša izskaņā, 30. jūnijā, Briselē norisinājās augsta līmeņa forums “Eiropas aizsardzības industrijas stiprināšana: ekonomiskā perspektīva”, ko organizēja LTRK sadarbībā ar Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociāciju (Eurochambres).

Tas bija pirmais šāda veida uzņēmēju vadīts forums Eiropas līmenī ar fokusu uz aizsardzības industrijas izaugsmi un tās sasaisti ar ekonomisko noturību.

Aizsardzība kā viena no ES top prioritātēm

Forumā skaidri tika pausta doma, ka šobrīd aizsardzības industrijas stiprināšana ir viena no centrālajām Eiropas Savienības (ES) prioritātēm. ES institūcijas aktīvi strādā pie jauniem politikas ietvariem un finanšu instrumentiem, piemēram, EDF (Eiropas Aizsardzības fonds), EDIP (Eiropas Aizsardzības industrijas programma) un REARM iniciatīva, kas paredz grozījumus ES fondu regulās, ļaujot izmantot esošā plānošanas perioda līdzekļus (2021–2027) arī aizsardzībai un citām stratēģiskām vajadzībām.

Video

VIDEO: Zemes aktīviem vajadzīgs saimnieks

Māris Ķirsons,14.10.2025

Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss: „Ilgstoši dzīvojām ilūzijā, ka savu ārējo drošību varam deleģēt kādam citam, tagad ir šoks, ka par to ir jāmaksā pašiem. Ilgstoši domājām, ka enerģētiku varam deleģēt kādam citam, tagad ir šoks par to, ka, atslēdzoties no BRELL, pašiem jāmaksā par elektroenerģijas balansēšanu.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Ekonomika

EuroBasket2025: pozitīva bilance valstij, Rīgai un basketbolam

Db.lv,09.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gada Eiropas basketbola čempionāta grupas turnīra un finālspēļu (EuroBasket2025) veiksmīga sarīkošana Rīgā būtiski pozitīvi ietekmējusi valsts un galvaspilsētas pašvaldības budžeta ieņēmumus kā arī nostiprinājusi Latvijas starptautisko autoritāti.

Otrdien, 9.decembrī, Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē iepazīstināja ar SIA “KEKonsultācijas” sagatavoto “FIBA EuroBasket2025 Ekonomiskās ietekmes ziņojumu” un SIA “BDO Latvia” sagatavoto ziņojumu “Par 2025. gada Eiropas čempionāta basketbola ekonomisko ieguvumu analīzi“.

Pēc starptautiski atzītas metodikas veiktais pētījums uzrāda EuroBasket2025 tiešo ekonomisko ietekmi nepilnu 83 miljonu EUR apmērā, kā arī papildu netiešo ekonomisko ietekmi 51,5 miljona EUR apmērā.

Sacensību, kā arī izlozes un FIBA Ģenerālās asamblejas rīkošana izmaksājusi 18,3 miljonus EUR, no kuriem nepilnus 10 miljonus veidoja valsts budžeta līdzfinansējums. Tiešā veidā – samaksātajos nodokļos – valsts budžetā atgriezās apmēram 15,5 miljoni EUR. Kopumā EuroBasket2025 rīkošana valsts ekonomikai ienesa papildus naudas līdzekļus 52,3 miljonu apmērā, tātad katrs no budžeta piešķirtais EUR valsts ekonomikai piesaistīja 5,3 EUR.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti vērtīga epizode BlackBox Šovā ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS izveidotāju pārtikas sastāvdaļu ražotāja ASNS Ingredient valdes priekšsēdētāju Edgaru Ružu.

Sarunā apskatām aktuālākās pārtikas industrijas tendences, lauksaimniecības attīstību Latvijā un pasaulē.

Uzzinājām par unikālo produktu - zirņu proteīnu. Runājam par izaicinājumiem nozarē, biznesa attīstību un koorperatīviem, ražošanas aizkulisēm, par Latvijas augiem, un sabiedrības attieksmi. “Nevajag mēģināt nograuzt veiksmīgos,” Edgars norāda par par sabiedrības attieksmi pret uzņēmumu panākumiem.

Podkāstu veido un vada uzņēmēji Matīss Ansviesulis un Niks Jansons, kuri ar saviem viesiem veido interesantas, dziļas sarunas par biznesa būtību un izaicinājumiem, naudu, stratēģijām un personīgo izaugsmi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti interesanta saruna BlackBox šovā ar DELSKA valdes priekšsēdētāju un CEO Andri Gailīti jaunajā 30 miljonu eiro datu centra projektā. Runājam par datu centra biznesa modeli, kā tas pelna, un kā strādā. Ejam tūrē pa jauno datu centru, runājam par mega apjomiem, par grūtībām biznesā, un par karstumu.

“Katram ir jādara to, ko viņš māk, tāpēc ir tikai loģiski, ka es turpinu te strādāt”, stāsta Andris par darbu DELSKA.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji - Niks Jansons un Matīss Ansviesulis.Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus. Nodrošinām pakalpojumu, kā arī pārdošanas CRM sistēmu (Sharpify).

Matīss Ansviesulis ir uzņēmējs, kurš ir izveidojis un attīstījis uzņēmumus 15 valstīs ar vairāk nekā 200 miljonu eiro gada apgrozījumu (Avafin, Esketit, Money.jo, Spandacapital, NewSchool.pro un citi).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tele2” apkopotie dati liecina, ka šī gada septembrī digitālajā vidē novērsts rekordliels apdraudējumu skaits – vairāk nekā 14,1 milj. dažādu veidu draudu. Salīdzinājumā ar vasaras mēnešiem pieaugums ir par aptuveni 47 %.

Līdzīgi kā iepriekš, lielākie draudi uzņēmuma klientiem bija saistīti ar ļaunatūrām, pikšķerēšanas shēmām un viltus interneta vietnēm.

“Tik liels apdraudējumu pieaugums nav pārsteigums, jo arī krāpniekiem mēdz būt klusāki periodi. Proti, beidzoties vasaras mēnešiem, kas ir atvaļinājuma visiem, t.sk. arī krāpniekiem, būtiski palielinās arī dažādi riski digitālajā vidē,” saka “Tele2” drošības nodaļas vadītājs Aleksandrs Bogdanovs.

“Tele2” norāda, ka viens no ievērojamākajiem draudiem septembrī bija viltus “WhatsApp” konkurss, kura mērķis bija iegūt lietotāju personas datus. Tāpat populāra bijusi viltus video straumēšanas platforma “MyFlixer”, kas šķietami piedāvā skatīties filmas un seriālus, taču faktiski novirza apmeklētājus uz inficētām interneta vietnēm.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Doma laukumā protestā pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas ceturtdienas vakarā pulcējušies vismaz 10 000 cilvēku, liecina Valsts policijas aplēses.

Aģentūra LETA novēroja, ka cilvēki vēl turpina nākt, turklāt pulcējas ne tikai Doma laukumā, bet arī tuvējās šķērsielās.

Starp sanākušajiem ir gan ģimenes ar maziem bērniem, gan arī gados vecāki cilvēki. Protesta dalībniekiem pievienojās arī Saeimas deputāti, tostarp no "Jaunās vienotības".

Sanākušie ar plakātiem aicina neizstāties no Stambulas konvencijas. Manāmi arī plakāti, kuros attēlotas trīs zvaigznes, iedvesmojoties no Brīvības pieminekļa.

Sanākušie rokās tur Latvijas un Eiropas Savienības karogus, kā arī izmanto telefonu zibspuldzes un citus apgaismes rīkus. Atsevišķi dalībnieki tērpušies tautas tērpu elementos. Daudzi ir uzvilkuši mugurā sarkanas drēbes, kā to aicināja pasākuma organizatori.