Elektroenerģijas ražošana no saules pieaugusi sprādzienveidā, tomēr Latvija šī enerogresursa izmantošanā pagaidām atpaliek no kaimiņvalstīm — Lietuvas un Igaunijas, kuras ir priekšā arī vēja resursu izmantošanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. Viņš norāda, ka līdz ar vēja un saules parku projektu īstenošanu Latvijas energosistēma iegūst augstāku diversifikāciju un arī lielāku energoneatkarību, jo pašlaik ik gadu patērētās elektroenerģijas apjoms būtiski pārsniedz saražotās daudzumu.

Kāda ir situācija atjaunīgās — tieši saules un vēja – elektroenerģijas ražošanā Baltijā?

Pēdējos gados, kopš 2022. gada augusta, kad elektroenerģijas cenas Latvijā un visā Baltijā sasniedza 4000 eiro/MWh, jo īpaši saules enerģijas ražošanas apjomi ir pieauguši simtiem reižu, pieaugums ir arī vēja enerģijas izmantošanā, taču ne tik apjomīgs kā saulei. Visā Baltijā situācija nebūt nav vienāda, un katrai valstij būtībā ir savas specifiskas nianses. Diemžēl, bet gan attiecībā uz saules un vēl jo vairāk uz vēja enerģijas izmantošanu Latvija būtiski atpaliek gan no Igaunijas, gan Lietuvas. Tiesa, Latvija pēdējā gada laikā šīs atjaunīgās – saules – enerģijas izmantošanā uzrāda daudz straujāku pieaugumu nekā kaimiņvalstis, jo Lietuva un Igaunija savus saules enerģijas mājasdarbus (elektroenerģijas ražošanas jaudu diversifikāciju) īstenoja jau daudz agrāk nekā mūsu valsts.

Atjaunīgās enerģijas uzplaukums Latvijā varētu būt nozīmīga eksporta iespēja, jo potenciāli spējam saražot daudz vairāk elektroenerģijas nekā patērējam. Un tieši saules parku ražotā enerģija ir niša, kurā vēl iespējama būtiska attīstība.

Saules enerģijas parkus ir iespējams uzstādīt ātrāk nekā uzbūvēt vēja parkus un arī banku motivācija finansēt saules parkus ir ievērojama. Tas tādēļ, ka saules parku darbība jau ir pietiekami paredzama un bankām jau ir uzkrāta pieredze saules elektrostaciju finansēšanā. Taču šajā jomā pastāv kāds būtisks, neatrisināts paradokss, kas gan kavē, gan sadārdzina saules parku būvniecību. Pie tam, to ir viegli atrisināt.

Proti, neskatoties uz to, ka saules enerģijas parka būvniecībai ir vajadzīga būvatļauja un tam ir nepieciešama nodošana ekspluatācijā gluži kā citām būvēm, saules enerģijas parkus nevar reģistrēt zemesgrāmatā. Tas ir pat pārsteidzoši, ka šis jautājums nav atrisināts jau gadiem, jo saules enerģijas parkiem jau tagad piešķir un zemesgrāmatā var reģistrēt apbūves tiesību un Valsts zemes dienests saules parkam piešķir kadastra apzīmējumu, taču uzbūvēto saules parku kā “būvi” ierakstīt zemesgrāmatā nevar. Attiecīgi saules enerģijas parks tiek traktēts nevis kā būve un nekustamā īpašuma sastāvdaļa, bet kā “kustamā manta”.

Atjaunīgās enerģijas uzņēmums Baltijas valstīs Ignitis Renewables, kas ir daļa no enerģētikas grupas Ignitis Group, sāk zaļās elektroenerģijas nodošanu Latvijas elektroenerģijas tīklam.

Pirmā Ignitis Renewables Latvijā saražotā zaļā elektroenerģija ir nodota tīklā no Vārmes saules enerģijas parka Kuldīgas novadā, kura kopējā uzstādītā jauda sasniedz 94 megavatus.

„Pirmās Latvijā ražotās Ignitis Renewables zaļās elektroenerģijas nodošana tīklā ir stratēģiski nozīmīgs solis uzņēmuma pozīciju nostiprināšanā Latvijas tirgū. Vienkopus ar citiem attīstībā esošajiem projektiem tas iezīmē ceļu uz ilgtspējīgu un noturīgu enerģētikas nākotni Baltijas valstīs. Pašlaik Latvijā aktīvi tiek būvēti saules enerģijas parki Kuldīgas, Tukuma un Bauskas novados, vienlaikus izvērtējot arī vēja enerģijas projektu attīstības iespējas jau tuvākajā nākotnē. Šie projekti mērķtiecīgi veicina pāreju uz videi draudzīgu enerģētiku un ilgtermiņā stiprina Baltijas valstu enerģētisko neatkarību,” uzsver Baiba Lāce, Ignitis Renewables vadītāja Latvijā.

Atjaunīgās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables, kas ir daļa no enerģētikas grupas Ignitis Group, paplašina darbību Latvijas tirgū un uzsāk elektroenerģijas nodošanu tīklā jau no sava otrā saules enerģijas parka – 145 MW “Stelpe”, Bauskas novadā.

Ignitis Renewables Latvijā pirmo zaļo elektroenerģiju tīklam sāka piegādāt šogad no saules enerģijas parka “Vārme”, kura uzstādītā jauda ir 94 MW. Šonedēļ tīklam pievienots arī “Stelpe” saules enerģijas parks ar kopējo jaudu 145 MW. Šo projektu veido divi atsevišķi objekti, kas atrodas Bauskas novada Stelpes un Bārbales pagastos. Pirmais enerģiju tīklā sācis nodot objekts Bārbales pagastā, kam drīzumā sekos arī otrs.

“Līdz ar saules parka “Stelpe” pirmo nodoto elektroenerģiju tīklā, Ignitis Renewables turpina veidot savu saules tehnoloģiju portfeli un vienlaikus stiprina ceļu uz ilgtspējīgu un noturīgu Baltijas valstu enerģētikas nākotni. Šobrīd Latvijā tīru, zaļu enerģiju tīklā nodod jau divi Ignitis Renewables saules parki, un aktīvi turpinās darbs pie trešā saules enerģijas parka “Tume” būvniecības Tukuma novadā, kas būs viens no lielākajiem šāda veida projektiem Baltijā,” norāda Baiba Lāce, Ignitis Renewables vadītāja Latvijā.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Atjaunīgās enerģijas attīstītāja Baltijas valstīs – Ignitis Renewables, kas ir daļa no Ignitis Group – pirmais saules enerģijas projekts Latvijā ir uzsācis komercdarbību.

Saules enerģijas parks “Vārme”, kas izvietots Kuldīgas novadā, ar kopējo uzstādīto jaudu 94 megavati (MW) spēj nodrošināt elektroenerģiju aptuveni 40 tūkstošiem mājsaimniecību gadā.

Parks ir uzsācis enerģijas ražošanu pilnā tā iespējamajā jaudā un ir viens no vērienīgākajiem saules enerģijas infrastruktūras projektiem Latvijā. Kopējās investīcijas projektā, ieskaitot aktīva iegādi un būvniecības izmaksas, sasniedz aptuveni 66 miljonus eiro.

"Ignitis Renewables pirmā saules enerģijas parka komercdarbības uzsākšana Latvijā ir stratēģisks atskaites punkts uzņēmuma pozīciju nostiprināšanā vietējā tirgū, vienlaikus paplašinot zaļās enerģijas ražošanas kapacitāti un veicinot enerģētisko neatkarību Baltijas reģionā. Šis projekts sniedz tiešu ieguldījumu arī Ignitis Group kopējā attīstībā – līdz ar “Vārme” saules enerģijas parka komercdarbības uzsākšanu, grupas uzstādītā zaļās enerģijas jauda pieaugusi līdz 1,8 GW. Līdzās citiem projektiem Ignitis Renewables attīstības portfelī, tas paātrina pāreju uz klimatneitrālu un ilgtspējīgu enerģētiku, vienlaikus stiprinot Baltijas reģiona energoapgādes noturību un drošību ilgtermiņā,” uzsver Baiba Lāce, Ignitis Renewables vadītāja Latvijā.

Pirmajā brīdī var likties, ka ieguldījumi saules enerģijas projektos ir drīzāk simbolisks solis zaļās ideoloģijas ietvaros nekā pragmatisks lēmums. Tomēr, kā norāda Deividas Varabauskas, “Sun Investment Group” (SIG) dibinātājs — viens no vadošajiem atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājiem reģionā, kas pašlaik piedāvā obligācijas ar 10 % peļņu — lielo Eiropas investoru rīcība liecina par pavisam citu realitāti. Kapitāls no bankām un institucionālajiem aizdevējiem arvien aktīvāk nonāk Polijas zaļās enerģijas sektorā nevis ideoloģisku apsvērumu dēļ, bet gan skaidras un ilgtermiņā stabilas ekonomiskās loģikas vadīts, ko nosaka enerģētikas tendences, paredzams regulējums un tirgus apjoms.

Galvenais iemesls, kāpēc lielie fondi un bankas uzticas Polijas tirgum, nav pat tā izaugsmes temps, bet gan apziņa, ka valstij pēc būtības nav citas izvēles kā pāreja uz atjaunojamo enerģiju. Neskatoties uz to, ka Polija joprojām elektroenerģijas ražošanā lielā mērā balstās uz oglēm, ogļu nozares modelis Eiropas Savienības ietvaros ir strukturāli nonācis strupceļā. Oglekļa emisiju kvotu cenu kāpums, arvien stingrāks regulējums un novecojošā termoelektrostaciju infrastruktūra nozīmē, ka jaunu jaudu izveide uz fosilo kurināmo bāzes kļūst arvien dārgāka un politiski arvien grūtāk pieņemama.

Šis pārmaiņu process norit pēc saviem likumiem. Pieaugošais saules elektrostaciju skaits, kā tas vērojams visā Eiropā, ietekmē elektroenerģijas cenas, tāpēc attīstītāji loģiski pārorientējas uz sarežģītākiem risinājumiem — enerģijas uzkrāšanas sistēmām (BESS), hibrīdparkiem, kuros saules enerģija tiek apvienota ar vēja ģenerāciju, kā arī modernākām elektroenerģijas pārdošanas līgumu struktūrām. Saules enerģija joprojām ir visātrākais risinājums esošo jaudu nomaiņai, un, pēc Varabauska teiktā, tās pievilcība investoriem šobrīd lielā mērā ir atkarīga no tā, cik labi projekti sader ar plašāku energosistēmas struktūru.

Atjaunīgo energoresursu portfeli Latvijā tuvāko gadu laikā papildinās vēja elektrostacijas, kurām gan joprojām ir jāpārvar sabiedrības daļas pretestība, savukārt vēja un saules neprognozējamības risku mazināšanā nozīmīga loma būs bateriju sistēmām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš atzina, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir būtiski pieaudzis iegūtās elektroenerģijas daudzums no saules enerģijas, savukārt vēja staciju segmentā izaugsmei būtu jānotiek nākamajos gados. Tam, ka izaugsmes iespējas ir, kā pierādījums tika minētas Baltijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Vienlaikus A. Bāliņš atzina, ka Latvijā ir pretvēja kampaņas, kam pretī tiek likta Savā zemē sava enerģija. “Lai Latvijā varētu nodrošināt elektroenerģijas ģenerāciju minimālā (bāzes) apjomā, ir nepieciešamas ražošanas jaudas 500 MW apmērā. Lai to īstenotu, būtu nepieciešama 1200 MW vēja un 1000 MW saules, kā arī 500 MW sešu stundu bateriju sistēmas jauda,” skaidroja A. Bāliņš. Viņš steidza uzsvērt, ka Latvijai ir ļoti nozīmīgs atjaunīgās enerģijas aktīvs – HES.

Lietuvas uzņēmuma "Ignitis Group" meitassabiedrība "Ignitis Renewables" pabeigusi darbu pie saules enerģijas parka "Stelpe", informē "Ignitis Renewables" pārstāvji.

Saules enerģijas parks "Stelpe" sastāv no diviem atsevišķiem parkiem - "Stelpe-1", kas darbu sāka šī gada vasarā, un "Stelpe-2", kas darbu sācis tagad.

"Ignitis Renewables" attīstītais saules enerģijas projekts "Stelpe" atrodas Bauskas novadā un sastāv no diviem atsevišķiem saules enerģijas parkiem Stelpes un Bārbales pagastos, katrs ar 72,5 megavatu (MW) uzstādīto jaudu. Projekta kopējā jauda sasniedz 145 MW, kas ļaus nodrošināt elektroenerģijas patēriņu aptuveni 70 000 mājsaimniecību.

"Stelpe-2" parks Stelpes pagastā aptver 85 hektārus, ir aprīkots ar 121 000 saules paneļu un nodrošina 72,5 MW uzstādīto jaudu. Tā kopējās investīcijas sasniedz 54 miljonus eiro.

Baltijas un Somijas reģiona lielākais privātais enerģētikas uzņēmums “Elenger” turpina attīstīt modernu un elastīgu atjaunojamās enerģijas infrastruktūru Latvijā. Nesen atklātajā saules elektrostacijā Olaines novadā uzņēmums uzsāks elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) izbūvi.

Projekta investīciju apjoms sasniegs 1,8 miljonus eiro.

Olaines saules parka bateriju jauda būs 4,5 megavati (MW) ar uzkrāšanas ietilpību 9 megavatstundas (MWh). Ar šādu zaļās enerģijas apjomu BESS nodrošinās elektroenerģiju aptuveni 1100 mājsaimniecībām vienas diennakts laikā, tādējādi uzskatāmi atspoguļojot energouzkrāšanas tehnoloģijas nozīmīgo kapacitāti.

“Mēs straujiem soļiem virzāmies uz priekšu, lai Latvijā attīstītu elastīgāku zaļās enerģijas ražošanu un lietošanu. Nupat septembrī palaidām savā saules parkā Nīcā pirmo BESS, un tagad tam seko BESS izbūve saules parkā Olaines novadā. Abi projekti ir nozīmīgi ieguldījumi “Elenger” atjaunojamās enerģijas modernajā pārvaldībā, kā arī veicina Latvijas enerģētikas sistēmas drošību, tirgus attīstību un valstī noteikto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu,” stāsta “Elenger” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.

Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.

Sabalansē portfeli

Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.

Ignitis grupa turpina zaļo jaudu attīstību: pabeigti nozīmīgi projekti Latvijā un uzrādīti spēcīgi 9 mēnešu rezultāti, informē uzņēmumā.

AB “Ignitis grupė” (Ignitis grupa) koriģētais EBITDA par 2025. gada 9 mēnešiem sasniedza 405,1 miljonu eiro, kas ir par 2,0 % vairāk nekā pērn, galvenokārt pateicoties labiem rezultātiem Zaļo jaudu un Tīklu segmentos. Zaļās jaudas veidoja 53,2 % no kopējā koriģētā EBITDA, atspoguļojot jaunu aktīvu palaišanas un sniegto pakalpojumu ietekmi.

Investīcijas kopumā sasniedza 529,9 miljonus eiro, no kuriem 51,3 % tika novirzīti Tīkliem un 41,4 % Zaļajām jaudām, galvenokārt jaunajiem saules enerģijas projektiem Latvijā, sauszemes vēja parkiem un Kruonis hidroakumulācijas elekstrostacijas paplašināšanai. Tā kā vairāki projekti sasniedza komerciālās ekspluatācijas datumus, kopējās investīcijas samazinājās salīdzinājumā ar 2024. gada 9 mēnešiem.

Darbu sācis Lietuvas uzņēmuma "Ignitis Group" meitassabiedrības "Ignitis Renewables" saules enerģijas parks "Stelpe-1" Bauskas novadā, kura izveidē investēti 50 miljoni eiro, informē "Ignitis Group" pārstāvji.

Parks ir daļa no saules enerģijas projekta "Stelpe", kas atrodas Bauskas novadā.

Saules enerģijas parka "Stelpe-1" kopējā teritorija ir 85 hektāri. Tajā uzstādīts vairāk nekā 121 000 saules paneļu ar kopējo jaudu 72,5 megavati (MW). Kopējās investīcijas projektā, ieskaitot teritorijas iegādi un būvniecības izmaksas, sasniedz aptuveni 50 miljonus eiro.

Ar šo projektu "Ignitis Renewables" kopējās uzstādītās jaudas divos saules enerģijas parkos Latvijā - "Stelpe-1" un "Vārme" - sasniedz 166,5 MW.

"Ignitis Renewables" vadītāja Latvijā Baiba Lāce norāda, ka šajā vasarā "Ignitis Renewables" ir sācis komercdarbību divos jaunos saules enerģijas parkos - "Vārme" un "Stelpe-1".

Atjaunīgās enerģijas ražotājs Ignitis Renewables, kas ir daļa no enerģētikas grupas Ignitis Group, atklājis savu pirmo saules enerģijas projektu Latvijā – saules enerģijas parku “Vārme” Kuldīgas novadā.

Tas šobrīd ir lielākais atjaunīgās enerģijas projekts Latvijā ar kopējo uzstādīto jaudu 94 megavati (MW). Tas ir pirmais uzņēmuma realizētais atjaunīgās enerģijas projekts Latvijā, kas šovasar uzsācis elektroenerģijas ražošanu un kļuvis par pirmo projektu, kas pieslēgts Latvijas elektroenerģijas augstsprieguma pārvades tīklam.

Saules enerģijas parks “Vārme” atrodas 110 hektāru plašā teritorijā Kuldīgas novadā, kur uzstādīti vairāk nekā 156 000 saules paneļu. Projekta kopējās investīcijas, ieskaitot aktīva iegādi un būvniecības izmaksas, veido aptuveni 66 miljonus eiro.

Papildus tam uzņēmums jau ir veicis un turpina ieguldīt reģiona attīstībā vairāk nekā 640 000 eiro, kas paredz vietējās infrastruktūras uzlabošanu, tostarp ceļu uzturēšanu, seguma atjaunošanu un meliorācijas sistēmu sakārtošanu. No šīs summas aptuveni 195 000 eiro ir novirzīti sabiedrības iesaistei – kopienu atbalsta projektiem un sadarbības iniciatīvām ar vietējo pašvaldību un iedzīvotājiem.

Būvniecības uzņēmums “Eternia Solar”, kas ietilpst starptautiskā un reģionā vadošā atjaunojamās enerģijas attīstītāja grupā “Sun Investment Group” (SIG), sācis īstermiņa obligāciju piedāvājumu līdz 3 miljoniem eiro. Ar šo tiek aizsākta obligāciju programma, kuras maksimālā summa ir 8 miljoni eiro. Ar šo emisiju piesaistīto finansējumu plānots izlietot 120 MW saules spēkstacijas izbūvei Polijā. Projekta ilgtermiņa finansējumu starptautiskie investori jau ir novērtējuši un apstiprinājuši; tas tiks nodrošināts pēc būvniecības darbu noslēguma, lai 12 mēnešu laikā atmaksātu obligāciju emisiju.

Gada procentu likme būs 10%, kas tiks maksāta reizi pusgadā. Atmaksas termiņš šai obligāciju emisijai ir 2026. gada 23. decembris.

Piedāvājumu organizē un īsteno investīciju pakalpojumu uzņēmums “Orion Securities”.

“Šis saules parks Polijā, kura būvniecība tagad sāksies, ir viens no nozīmīgākajiem mūsu portfelī. Mēs jau esam nodrošinājuši ilgtermiņa finansējumu no starptautiskiem institucionālajiem investoriem, un šī starpposma obligāciju emisija garantēs, ka būvniecības process ritēs raiti un efektīvi,” norāda SIG izpilddirektors Deividas Varabauskas.

Stratēģiskie investori projektu ir apstiprinājuši

Starptautiskie investori “Berenberg” un “Amiral Gestion” ir veikuši 120 MW saules parka projekta izvērtējumu. Investori ir pabeiguši visu nepieciešamo finanšu, tehnisko un juridisko auditu, un apstiprinājuši projekta finansējumu, kas tiks izmaksāts pa daļām pēc būvdarbu noslēguma.

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums “Sunly” piesaistījis teju 85 miljonus eiro starptautiska finansējuma.

Ar Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) un SEB aizdevumiem uzņēmums Latvijā izbūvē četrus saules parkus ar kopējo jaudu 329 megavati (MW), kas spēs nodrošināt elektroenerģiju līdz pat 180 000 mājsaimniecību gadā.

Šis ir viens no nozīmīgākajiem atjaunojamās enerģijas attīstības soļiem Latvijā un tas sekmēs gan Baltijas reģiona pāreju uz tīru enerģiju, gan stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību. Finansējuma pakete ietver 35,2 miljonus eiro aizdevumu no Eiropas Investīciju bankas Eiropas Investīciju bankas (EIB), 35,2 miljonus eiro no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) un 14,4 miljonus eiro no SEB bankas.

“Natixis Investment Managers” meitasuzņēmums “Mirova”, kas specializējas ilgtspējīgās investīcijās, un “Evecon” paziņojuši par virkni nozīmīgu sasniegumu, kas veicinās Igaunijas enerģētikas sistēmas transformāciju, izmantojot viņiem piederošo “Baltic Renewable Energy Platform OÜ” (“BREP”).

Jaunākie sasniegumi demonstrē, kā atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas apvienošana ar enerģijas uzkrāšanas sistēmām un ilgtermiņa optimizācijas rīkiem var palielināt Baltijas enerģētikas tirgus pievilcību un ilgtermiņā veicināt Igaunijas enerģētisko neatkarību.

2024. gada oktobrī ekspluatācijā nodotā Kirikmē saules elektrostacija tiks papildināta ar 55 MW / 250 MWh BESS (bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmu), kuras izbūve sākās 2026. gada janvārī. “WiSo Engineering” ir EPC apakšuzņēmējs, kas atbild par visas infrastruktūras un sistēmu integrāciju. Baterijas, jaudas pārveidošanas iekārtas un vidējā sprieguma komponentes piegādā “Huawei”.

Hibrīd‌risinājumam sākot darboties (provizoriski 2026. gada 3.–4. ceturksnī), tas ļaus BREP uzkrāt saražoto saules enerģiju un nodrošināt tīkla stabilitātes pakalpojumus, tostarp frekvences noturēšanas rezervi (FCR), automātisko frekvences atjaunošanas rezervi (aFRR) un manuālo frekvences atjaunošanas rezervi (mFRR).

Ziemeļu Investīciju banka (NIB), Luminor banka un NORD/LB ir vienojušās līdzfinansēt 148 MWp saules enerģijas parku Ventspils novadā. Projektu izstrādā Dānijas atjaunīgās enerģijas uzņēmuma European Energy meitasuzņēmums SIA Stelo Orienta.

Kopējais saules parka finansējums ir 68 miljoni eiro. NIB aizdevumu 28 miljonu eiro apmērā atbalsta Eiropas Savienība saskaņā ar NIB InvestEU pamatdarbību pārejai uz tīru enerģiju. Šis ir NIB pirmais InvestEU aizdevums Latvijā.

Dānijas pensiju pārvaldītājs iegādājies 50% Tārgales saules parka īpašumtiesību

Tārgales saules parks ir viens no lielākajiem būvniecības stadijā esošajiem saules enerģijas...

Finansētais projekts palielinās Latvijas kopējo saules enerģijas ražošanas jaudu, kas šobrīd ir 600 MW gadā. Latvijas energosistēma joprojām lielā mērā paļaujas uz fosilo kurināmo, jo īpaši uz dabasgāzi, tāpēc papildu atjaunīgo energoresursu jaudas radīšana valstī ir būtisks solis pārejā uz zaļo ekonomiku.

"Desinhronizācija no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem palielinās vajadzību pēc uzticamas vietējās enerģijas ražošanas Baltijā," saka NIB prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks. "Jaunu atjaunīgo energoresursu jaudu radīšana palīdzēs Baltijas valstīm sasniegt enerģētisko neatkarību."

"Mēs kā vadošais organizators priecājamies sadarboties ar NIB, InvestEU un Luminor banku, finansējot European Energy saules enerģijas parku Ventspilī - līdz šim lielāko Latvijā," saka Heiko Ludvigs, NORD/LB globālais strukturēto finanšu vadītājs. "Šis kritiski svarīgais projekts ne tikai palīdzēs Latvijas plašākajam mērķim dekarbonizēt ekonomiku, bet arī būs lielisks piemērs nozīmīgai publiskā un privātā sektora partnerībai, finansējot un veicinot pāreju uz atjaunīgiem energoresursiem Eiropā."

"Mums ir liels prieks sniegt pienesumu Latvijas vērienīgākā saules enerģijas parka projektā, sniedzot tam daļu finansējuma sadarbībā ar pieredzējušiem starptautiskiem partneriem. Šis projekts sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas enerģijas sistēmā, būtiski samazinot emisijas un veicinot sabiedrības labklājību. Saražotā zaļā enerģija spēs nodrošināt elektroenerģijas patēriņu vairāk kā 40 tūkstošiem mājsaimniecību," dalās Ilze Zoltnere, Luminor bankas Korporatīvā departamenta vadītāja.

Valdis Dombrovskis, ekonomikas un produktivitātes komisārs: "Eiropas Komisija ir apņēmusies mobilizēt nepieciešamās investīcijas, lai dekarbonizētu Eiropas ekonomiku, vienlaikus veicinot Eiropas konkurētspēju un noturību. InvestEU ir nozīmīgs partneris šo mērķu sasniegšanā. NIB aizdevums 28 miljonu eiro apmērā, izmantojot InvestEU programmas dotās iespējas, veicinās Latvijas pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku, ilgtspējīgu enerģētiku un emisiju samazināšanu."

European Energy meitasuzņēmums SIA Stelo Orienta uzsāks saules enerģijas parka būvniecību 2025.gada sākumā. Paredzams, ka saules enerģijas parks būs pilnībā pieslēgts tīklam 2026.gada pirmajā ceturksnī, ļaujot uzsākt komercdarbību 2026.gada pirmajā pusē. Kad parks būs pabeigts, tas būs viens no lielākajiem Latvijā.

"European Energy vēlas veicināt pāreju no fosilā kurināmā uz atjaunīgo enerģiju Baltijā. Šim uzdevumam ir nepieciešams daudz finanšu resursu, un mēs esam gandarīti, ka NIB šajā projektā saskata lielu potenciālu," saka Jenss Pēters Zinks, European Energy izpilddirektora vietnieks.

Saules enerģijas parka projektu izstrādā European Energy, kas ir globāls atjaunīgās enerģijas attīstītājs ar projektiem 25 valstīs. European Energy ir dibināts Dānijā 2004.gadā un tas pārvalda visus vēja un saules enerģijas ražošanas posmus, sākot no izstrādes un būvniecības līdz darbībai, un pēta tādus "Power-to-X" risinājumus (elektroenerģijas pārveidošanu citos energoresursos) kā videi draudzīga ūdeņraža ražošana.

Programma InvestEU nodrošina Eiropas Savienībai nozīmīgu ilgtermiņa finansējumu, piesaistot ievērojamus privātos un publiskos līdzekļus ilgtspējīgas atveseļošanās atbalstam. Tā arī palīdz mobilizēt privātās investīcijas Eiropas Savienības politikas prioritātēm, piemēram, Eiropas zaļajam kursam un digitālajai pārkārtošanai.

Jūnija sākumā kopējā AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju jauda sasniegusi 1000 megavatu (MW) jeb vienu gigavatu (GW), un 74% no tās (740 MW) veido saules ģenerācija - saules parki un mikroģenerācijas iekārtas.

Šogad aprīlī no saules saražota jau teju piektdaļa no kopējās Latvijā saražotās (un tīklā nodotās) enerģijas, un saulainās dienās vasarā jau šobrīd esam pašpietiekami attiecībā uz nepieciešamās enerģijas apjomu visas sabiedrības vajadzībām.

Sadales operatora infrastruktūrai patlaban pievienoti jau vairāk nekā 25 400 ražotāji. To vidū ir ap 1340 saules elektrostaciju (tostarp ap 60 ir hibrīdstacijas ar enerģijas uzkrāšanas jeb bateriju risinājumiem), ap 130 hidroelektrostaciju, 50 vēja elektrostaciju,135 biogāzes, biomasas un dabasgāzes koģenerācijas staciju, vairāki desmiti dažādu ražošanas tipu hibrīdstaciju (piemēram, biomasa apvienojumā ar saules paneļiem, saules paneļi kopā ar vēja ģenerācijas iekārtām u. c.), kā arī ap 23 750 mikroģeneratoru (lielākoties saules paneļi, tai skaitā gandrīz 1400 apvienojumā ar akumulatoriem).

Jūnija sākumā kopējā AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju jauda sasniegusi 1000 megavatu (MW) jeb vienu gigavatu (GW), un 74 % no tās (740 MW) veido saules ģenerācija – saules parki un mikroģenerācijas iekārtas.

Šogad aprīlī no saules saražota jau teju piektdaļa no kopējās Latvijā saražotās (un tīklā nodotās) enerģijas, un saulainās dienās vasarā jau šobrīd esam pašpietiekami attiecībā uz nepieciešamās enerģijas apjomu visas sabiedrības vajadzībām. Sadales operatora infrastruktūrai patlaban pievienoti jau vairāk nekā 25 400 ražotāji. To vidū ir ap 1340 saules elektrostaciju (tostarp ap 60 ir hibrīdstacijas ar enerģijas uzkrāšanas jeb bateriju risinājumiem), ap 130 hidroelektrostaciju, 50 vēja elektrostaciju,135 biogāzes, biomasas un dabasgāzes koģenerācijas staciju, vairāki desmiti dažādu ražošanas tipu hibrīdstaciju (piemēram, biomasa apvienojumā ar saules paneļiem, saules paneļi kopā ar vēja ģenerācijas iekārtām u. c.), kā arī ap 23 750 mikroģeneratoru (lielākoties saules paneļi, tai skaitā gandrīz 1400 apvienojumā ar akumulatoriem).

Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kā valsts politika var ietekmēt elektroenerģijas tirgus attīstību, kā arī uzzināsim, kā globālie procesi attīsta elektromateriālu tirgu.

Kā pēdējos gados valsts politika ir ietekmējusi elektroenerģijas nozari un tās attīstību? Vai bijuši kādi lēmumi, kas kavējuši vai tieši pretēji sekmējuši?

Tāds spilgtākais piemērs ir pirms trīs gadiem valsts uzsāktais atbalsts saules paneļiem privātmājām. Sākotnēji tas radīja lielu iedzīvotāju interesi, bet pēc valsts lēmuma mainīt sistēmu no neto uzskaites uz neto norēķinu, tad, redzams, ka interese būtiski noplaka. Vienlaikus pozitīvi, ka šī maiņa sekmēja interesi par elektroenerģijas uzkrāšanas iespējām jeb uzkrājošajām baterijām, jo elektrību vairāk saražo vasarā, bet lielāks patēriņš ir rudenī, ziemā un agrā pavasarī. Valsts arī tam uzsāka atbalsta programmu.

No 2025. gada 31. augusta līdz 13. septembrim “EXPO 2025 Osaka” apskatāma Eiropas Savienības rīkotā izstāde “Design Beyond Things”, kurā izvēlēti 30 radošākie Eiropas dizaineri, tostarp arī pārstāvji no Latvijas.

Baltijas paviljonā ir iespējams aplūkot Latvijas dizaina ekspozīciju “89th second”, kuras centrā ir cilvēces trauslās attiecības ar dabu, dažādi interpretējot vienu no Latvijas nacionālajiem simboliem – priedi. Tajā redzami dizaineres Daces Sūnas, dizaina studiju “Gateris Works” un “Studio Sarmīte” darbi, kas rosina pārdomas par ekoloģisko krīzi un sabiedrības lomu tajā.

“89th second” ir Latvijas dizaina ekspozīcija pasaulē vērienīgākajā izstādē “EXPO 2025 Osaka” notiekošajā Eiropas Savienības oficiālajā izstādē “Design Beyond Things”, kas rosina apmeklētājus domāt par Eiropas laikmetīgā dizaina lomu un izteiksmes līdzekļiem laikā, kad pasaulē norisinās dziļas sociālās un klimatiskās pārmaiņas. Izstādē pārstāvēti īpaši atlasīti darbi, ko veidojuši 30 inovatīvākie un radošākie dizaineri no 16 ES dalībvalstīm, uzsverot dizaina spēju mainīt cilvēku domāšanu – no apritīguma un ilgtspējīgas ražošanas līdz vietējās un globālās identitātes atgūšanai.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par pirmajiem trim 2025. gada mēnešiem.

Latvenergo koncerna darbību 2025. gada pirmajos trīs mēnešos atšķirībā no iepriekšējiem diviem gadiem ietekmēja zemāka pietece Daugavā. Tādēļ gada pirmajos trīs mēnešos saražots par 29 % mazāk elektrības nekā attiecīgajā periodā pērn. 2023. gadā kopumā un 2024. gada trīs mēnešu periodā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) tika pieredzēti rekordaugsti izstrādes apjomi, taču 2025. gada pirmajos trīs mēnešos tā ir atbilstoša vidējai ilggadējai izstrādei. Lai gan šajos mēnešos izstrāde samazinājusies, Latvenergo koncerns nodrošināja 30 % no kopējās Baltijā saražotās elektroenerģijas. Pirmos rezultātus uzrādīja arī jaunizbūvētās AER ražotnes. Īstenojot stratēģiju un izaugsmi reģionālajā atjaunīgo energoresursu jomā, 2,7 reizes ir augušas investīcijas, sasniedzot 137 milj. EUR. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncernam Baltijā izbūvēti, kā arī projektēšanas vai celtniecības stadijā atrodas saules un vēja parki ar kopējo jaudu aptuveni 1 000 MW. Tās papildina jau esošās HES ar uzstādīto jaudu 1 560 MW un TEC – 1 039 MW.