Transporta enerģijas likumprojekta pieņemšanas rezultātā 2026. gadā degvielas cenas varētu pieaugt par aptuveni 0,06 eiro litrā, bet tas radīs pozitīvu augsni Latvijas vietējo atjaunīgo enerģijas avotu attīstībai, skaidroja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka šobrīd publiskajā telpā daudz tiek diskutēts par diviem Latvijas transporta nozarei būtiskiem likumprojektiem - "Par piesārņojumu" un "Transporta enerģijas likumu". Abi šie likumprojekti tiek virzīti no ES institūciju puses ar mērķi mazināt Eiropas atkarību no fosilajiem enerģijas avotiem.

Likumprojekts "Par piesārņojumu" paredz to, ka Eiropas transporta nozare, sākot ar 2027. gadu, tiks iekļauta Emisiju tirdzniecības sistēmā 2 (ETS2), kā rezultātā degvielas tirgotājiem būs jāiegādājas oglekļa dioksīda (CO2) emisiju kvotas par katru tirgū realizēto kaitīgo emisiju tonnu. Vēsturiski emisiju kvotu cenas ir būtiski svārstījušās, un ir grūti prognozēt šo kvotu cenu līmeni nākotnē, tomēr ES institūciju sākotnējās aplēses par emisiju kvotu cenu līmeni 2027.-2030. gada periodam paredz, ka tās tiks definētas ar cenas griestu līmeni 45 eiro tonnā.

Latvijas lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos dīzeļdegvielas vidējā cena kopš konflikta Tuvajos Austrumos saasināšanās palielinājusies par aptuveni 20%, savukārt 95.markas benzīna cena pieaugusi par 5-7%, liecina aģentūras LETA apkoptie dati.

Degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs aģentūrai LETA atzina, ka 95.markas benzīna vidējā cena "Circle K" degvielas uzpildes stacijās ir pieaugusi par aptuveni 5% - no 1,554 eiro par litru 27. februārī līdz 1,634 eiro par litru pirmdien. Savukārt dīzeļdegvielas vidējā cena "Circle K" stacijās Latvijā ir pieaugusi par aptuveni 18% - no 1,544 eiro par litru 27. februārī līdz 1,814 eiro par litru pirmdien.

Viņš skaidroja, ka dīzeļdegvielas cenas ir jūtīgākas pret tirgus svārstībām, jo tās īpatsvars kopējā degvielas patēriņā Latvijā ir būtiski lielāks - aptuveni 80%.

Jautāts, kādēļ degvielas cenām ir novērojams tik straujš kāpums, Titovs sacīja, ka degviela ir biržā kotēts produkts, kura cena dienas laikā var svārstīties pat par vairākiem desmitiem ASV dolāru. Vienlaikus viņš sacīja, ka to nevajadzētu jaukt ar naftas biržu, jo šīs vērtības savstarpēji korelē, bet tās nav viennozīmīgi atkarīgas viena no otras.

Latvija varētu tirgū laist līdz 40 000 tonnu naftas rezervju, ceturtdien medijiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministrs skaidroja, ka pēc Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) paziņojuma par naftas rezervju novirzīšanu tirgū Latvijā sākta procedūra, lai apzinātu tirgū pieejamos degvielas apmērus. Pašlaik tirgus dalībniekiem nosūtīta aptauja par fiziski Latvijā uzglabātajām rezervēm, tirgotāju rīcībā esošajiem apmēriem un situāciju degvielas tirgū, tostarp cenu politiku. Pēc informācijas saņemšanas lems par turpmāko rīcību attiecībā uz Latvijas rezervju izmantošanu.

IEA dalībvalstis no rezervēm laidīs tirgū 400 miljonus barelu naftas

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) trešdien paziņoja, ka tās dalībvalstis no rezervēm...

Viņš atzīmēja, ka pašlaik fizisko degvielas rezervju pieejamība Latvijā ir stabila un būtisku piegādes risku šobrīd nav. Vienlaikus globālo tirgu attīstība ir grūti prognozējama, tādēļ nepieciešams saglabāt piesardzīgu pieeju un izvērtēt dažādus iespējamos scenārijus.

Valainis uzsvēra, ka, pieņemot lēmumu par rezervju novirzīšanu tirgū, būtiski panākt iespējami lielāku ietekmi uz tirgus situāciju un degvielas cenām, vienlaikus saglabājot rezervju pamatmērķi - nodrošināt resursu pieejamību gadījumā, ja Latvijā rastos reāls degvielas trūkums.

Ministrs norādīja, ka IEA dalībvalstis kopīgi pieņem lēmumus par rezervju atbrīvošanu, reaģējot uz iespējamu degvielas iztrūkumu pasaules tirgū. Katra valsts atbilstoši savam rezervju apmēram pieņem lēmumu par to novirzīšanu tirgū, tādējādi signalizējot, ka neskatoties uz karadarbības dēļ izraisīto iztrūkumu degvielas tirgū 20% apmērā - šis iztrūkums pēc būtības būs aizstāts.

Valainis piebilda, ka Baltijas valstīm šajā jautājumā būtu lietderīgi koordinēt rīcību arī ar Poliju, kas ir viens no lielākajiem degvielas vairumtirgotājiem Latvijā. Pēc viņa teiktā, šāda pieeja varētu radīt lielāku pozitīvu ietekmi uz reģionālo tirgu.

"Ja palaidīs šīs rezerves tirgū tas būs īstermiņa rezultāts. Tam nevar būt ilgtermiņa ietekme. Mēs no Latvijas puses runājam par 40 000 tonnu - tās ir 10 līdz 14.dienām," minēja ministrs. Viņš norādīja, ka šajā gadījumā tā ir Latvijas līdzdalība, kopīgi mēģinot nostabilizēt pasaules tirgu.

Vienlaikus Valainis uzsvēra, ka Latvijai jāpieiet rezervju izmantošanai piesardzīgi. Pēc viņa teiktā, situācija naftas tirgū pēdējās nedēļās ir bijusi ļoti svārstīga, tādēļ valstij būtu svarīgi saglabāt iespējami lielu fizisko rezervju daudzumu.

Tajā pašā laikā ministrs arī pauda personīgo viedokli, ka nevajadzētu tirgū laist tās rezerves, kas iegādātas un atrodas valsts īpašumā Latvijā, jo situācijas attīstība tuvākajā laikā joprojām ir grūti prognozējama, tāpēc valsts un tautsaimniecības interesēs rezerves, kas ir valsts rīcībā nevajadzētu aiztikt. No Latvijas puses apsvērta iespēja izmantot tā dēvētos iespēju līgumus jeb "tickets".

Runājot par iespējamo ietekmi uz patērētājiem, ministrs norādīja, ka to pašlaik grūti prognozēt. Ja rezerves tiktu pārdotas par tirgus cenu, ietekme uz degvielas cenu varētu būt nebūtiska, savukārt lielāka ietekme būtu gadījumā, ja valsts piemērotu papildu atbalsta mehānismus. Valaiņa ieskatā viens no efektīvākajiem risinājumiem būtu akcīzes nodokļa samazināšana degvielai.

Valainis minēja, ka, runājot par situāciju Latvijā, ņemot vērā atšķirīgos viedokļus starp Ekonomikas ministriju un degvielas tirgotājiem, lai nodrošinātu, ka cenu svārstību apstākļos netiek gūta nepamatota peļņa, paredzēts rosināt terminēta virspeļņas nodokļa ieviešanu. Tas ļautu uzraudzīt tirgus situāciju, un gadījumā, ja tirgus dalībnieku peļņa būtiski pārsniegtu to ierasto līmeni, virspeļņa nodokļu veidā tiktu novirzīta sabiedrības labā, izmantojot fiskālos instrumentus.

Ja tirgus dalībnieki godprātīgi konkurēs un no situācijas negūs papildu peļņu, virspeļņa neveidosies. Savukārt pretējā gadījumā tā būs skaidri redzama uzņēmumu finanšu pārskatos, uzsvēra ministrs.

Jautāts par akcīzes nodokļa samazinājumu degvielai, ministrs norādīja, ka valdība par to lems, ņemot vērā degvielas cenu attīstību un karadarbības ietekmi. Ja ietekme būs īstermiņa, nevajadzēs mazināt akcīzes nodokli, bet, ja prognozes rādīs, ka karadarbība ieilgs, sekos portatīvi risinājumi.

Vienlaikus jautāts vai degvielas tirgotāji spēja paskaidrot "katru pielikto centu" pie degvielas cenām, Valainis atzīmēja, ka šādu pārliecību nav guvis.

Valainis arī uzsvēra, ka visu atbildīgo institūciju dienaskārtībā ir jautājums par degvielas tirgu.

Savukārt degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs žurnālistiem norādīja, ka mazāk jāskatās uz jēlnaftas kotācijām biržām, bet degvielas kotācijām biržā.

Viņš skaidroja, ka pēdējā mēneša laikā "Brent" jēlnaftas cena pieaugusi no aptuveni 68 ASV dolāriem līdz 98 ASV dolāriem par barelu. Savukārt dīzeļdegvielas kotācijas biržā pieaugušas no apmēram 700 dolāriem februāra sākumā līdz 1200 ASV dolāriem. Pārrēķinot šo pieaugumu eiro un litros, gala patērētājam tas nozīmētu aptuveni 46 centu sadārdzinājumu.

Titovs norādīja, ka, skatoties uz mazumtirgotāju cenām, pieaugums līdz šim bijis aptuveni 36 centi litrā, kas, pēc viņa teiktā, atbilst tirgus situācijai. Viņš piebilda, ka degvielas tirgotāji izmanto arī uzkrājumus un daļēji sedz izmaksu pieaugumu no peļņas, tādēļ par virspeļņu šobrīd nav pamata runāt.

Viņš arī uzsvēra, ka pašlaik ar degvielas piegādēm problēmu nav. Situācija ir pārrunāta gan ar piegādātājiem, gan nozares asociācijas ietvaros, un lielākie piegādātāji Latvijā apstiprinājuši, ka problēmu ar naftas piegādēm, produkcijas pārstrādi un loģistiku nav. Līdz ar to degvielas trūkums tuvākajā laikā nav gaidāms un galvenais jautājums ir par cenu.

Titovs norādīja, ka nozares pārstāvji tikšanās laikā skaidroja degvielas cenu veidošanos, tomēr ekonomikas ministru tas neesot pilnībā pārliecinājis. Iespējams, jautājumus radījusi cenu dinamika, jo 9. martā bija novērojams naftas cenu kritums, kas uzreiz neatspoguļojās degvielas cenās patērētājiem.

Viņš skaidroja, ka konkrētajā dienā degvielas kotācija biržā faktiski nesamazinājās - tā pieauga par vienu centu. Kritums bija tikai nākamajā dienā, un jau pēc tam cenas atkal pieauga. Titovs uzsvēra, ka vienas dienas cenu svārstības parasti neatspoguļojas mazumtirdzniecības cenās, jo tirgotāji pārsvarā strādā ar ilgtermiņa līgumiem, kuros cena noteikta vidējā posmā - mēnesim, nedēļai vai trim dienām.

Savukārt Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Ieva Šmite komentēja, ka iestāde secinājumus izdara tikai tad, kad ir veiktas konkrētas izpētes un iegūta pilnvērtīga informācija. Šajā gadījumā ceturtdienas tikšanās KP bija informatīva.

Šmite atzīmē, ka situācija ir aktualitāte visiem, arī KP nav izņēmums. Plašākus komentārus Šmite atturējās sniegt.

Latvijas lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos dīzeļdegvielas vidējā cena kopš konflikta Tuvajos Austrumos saasināšanās šogad 28. februārī palielinājusies par aptuveni 25%, savukārt 95. markas benzīna cena pieaugusi par 7-9%.

Transporta enerģijas likumprojekta pieņemšana, kas paredz degvielas piegādātājiem pienākumu palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī, varētu veicināt degvielas cenas paaugstināšanos, liecina degvielas tirgotāju aptauja.

SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs norādīja, ka atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšana kopējā degvielas portfelī noteikti kāpinās cenu, jo tas saistīts gan ar papildu infrastruktūras izbūvi degvielas tirgotājiem, gan arī faktu, ka biopiejaukums ir dārgāks nekā fosilā degviela.

"Jau patlaban klasisko degvielu "Circle K Latvia" saņem no dažādiem piegādātājiem Eiropā, arī biokomponentes tiek pasūtītas atsevišķi. Faktiski varam teikt, ka mūsu degviela tiek ražota tepat Latvijā, " papildināja Titovs.

Tādējādi viņš pauda pārliecību, ka uzņēmums prasībām pielāgosies, tomēr degvielas izmaksas jebkurā gadījumā pieaugs atbilstoši biopiejaukuma cenai.

Konflikts Tuvajos Austrumos, visticamāk, pakāpeniski sekmēs degvielas cenu kāpumu Latvijā, aģentūrai LETA prognozēja degvielas tirgotāji.

Energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība aģentūrai LETA norādīja, ka Hormuza šaurumā tiek pārvadāti aptuveni 20% no kopējā naftas un sašķidrinātās dabasgāzes patērētā apmēra pasaulē, tāpēc jebkādi kuģošanas ierobežojumi šajā šaurumā atstāj negatīvu tūlītēju efektu uz naftas apmēra piedāvājumu pasaules tirgos un attiecīgi pieaugošu cenas ietekmi uz naftas produktiem.

Viņš sacīja, ka biržas cenas naftas produktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu ir pieaugušas par aptuveni 20%. Līdz ar to, turpinoties šādam cenu līmenim, visticamāk, pakāpenisku cenu pieaugumu varēs redzēt arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās, jo degvielas tirgotāji Latvijā parasti iepērk degvielas produktus par biržas cenām, un ātrums, kādā notiktu cenu pieaugums gala patērētājam, ir atkarīgs no konkrētā degvielas tirgotāja loģistikas procesiem un uzglabātās degvielas apmēriem naftas bāzēs.

Kad ilgstoši un profesionāli analizē tirgu, var pamanīt ne tikai globālos cenu kustības iemeslus, bet arī vietējo mediju reakciju. Degvielas cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās parasti izraisa dusmīgus komentārus pie ziņu rakstiem, skaļus politiķu paziņojumus un prasības pastiprināt Konkurences padomes kontroli. Kā mēdz teikt – nekad tā nav bijis, un atkal tas pats.

Šāda reakcija ir raksturīga ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai un Igaunijai. Igaunijā stāsts par “degvielas karteli” tik bieži parādījies medijos, ka tas kļuvis par ierastu ziņu fona daļu.

No kurienes rodas aizdomas?

Kopš COVID laikiem Baltijas valstu iedzīvotāji dzīvo spēcīga inflācijas spiediena apstākļos. Inflācija sabiedrībai bieži šķiet nekontrolējama un neprognozējama parādība, kas īpaši asi jūtama laikā, kad pieaug mantiskā nevienlīdzība un samazinās sociālā atbalsta programmas.Ja minerālūdens vai tomāti veikalā sadārdzinās par dažiem desmitiem centu, to pamana tikai daļa pircēju. Savukārt degvielas cenu izmaiņas redz visi – tās tiek publiski parādītas uz piloniem pie degvielas uzpildes stacijām. Tāpēc degvielas mazumtirgotāji bieži kļūst par sabiedrības neapmierinātības “magnētu”.

Akcīzes nodokļa pieaugums, kas no nākamā gada plānots par trim centiem, būtiski nemainīs iedzīvotāju paradumus degvielas patēriņā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka ir sakarība starp degvielas cenas pieaugumu un degvielas patēriņu, proti, ja ir liels degvielas cenas kāpums, pieprasījums pēc degvielas samazinās. Tajā pašā laikā asociācijas izpilddirektore prognozēja, ka plānotais nodokļa palielinājums būtiski nemainīs degvielas patēriņu.

Tostarp Ligere minēja, ka arī Lietuvā un Igaunijā no nākamā gada pieaugs akcīzes nodoklis degvielai - Lietuvā akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai 2025.gadā palielināsies par nepilniem 11 centiem litrā, bet 2026.gadā par vēl 8,5 centiem litrā, savukārt Igaunijā akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai 2025. un 2026.gadā pieaugs par nepilniem trim centiem litrā.

Jautāta, kā valdības iecere ietekmēs degvielas cenu, viņa sacīja, ka degvielas cenas pieaugs nodokļu pieauguma apmērā.

Ņemot vērā militārās eskalācijas attīstību Tuvajos Austrumos un tās radīto spriedzi globālajos enerģijas tirgos, kopējā situācija ar degvielas piegādēm Latvijā un Baltijas reģionā ir stabila un droša.

Šobrīd tirgū nav novērojamu indikāciju, ka degvielas piegāžu ķēdē varētu rasties traucējumi vai apgādes riski. Saistībā ar biržas cenu izmaiņām starptautiskajos naftas tirgos, jūtamas degvielas cenu svārstības pašmāju tirgū. Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju (LDTA) un atsevišķiem degvielas tirgotājiem, lai pārrunātu kopējo situāciju.

“Situācija degvielas piegāžu jomā Latvijā ir stabila un droša. Degvielas uzpildes stacijās pieejamie apjomi ir pietiekami, lai nodrošinātu esošo pieprasījumu. Vienlaikus, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas nenoteiktību un tirgus jutīgo reakciju uz globālajiem notikumiem, publiskajā telpā var parādīties nepamatotas ziņas par iespējamiem piegādes traucējumiem. Pašlaik bažām nav pamata. Atsevišķos Latvijas reģionos degvielas uzpildes staciju rezervuāru ietilpība var būt mazāka nekā lielākajās stacijās, taču tas saistīts ar staciju tehniskajiem parametriem, nevis piegāžu problēmām. Šādos gadījumos operatīvi tiek nodrošinātas degvielas piegādes, lai pakalpojumu sniegšana klientiem netiktu traucēta”, sarunā uzsvēra Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Saistībā ar grozījumiem likumā "Par piesārņojumu" fosilo degvielu cenas pieaugs, bet tās augs visā Eiropas Savienībā (ES) un valstis izmaksas varēs mazināt, palielinot vietējo energoresursu apjomu un mazinot fosilās degvielas patēriņu, aģentūrai LETA pauda Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāve Zane Leimane.

Saeimā 9. oktobrī valdošā koalīcija pārvarēja opozīcijas vairākas nedēļas ilgušo pretestību un pieņēma grozījumus likumā "Par piesārņojumu", kas paredz pārņemt kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.

KEM apgalvoja, ka grozījumu pieņemšana esot nepieciešama, lai Latvijai nenāktos maksāt ap 300 miljonu eiro soda naudas par Eiropas prasību nepildīšanu, savukārt opozīcija dažādos savos informācijas izplatīšanas kanālos, tostarp sociālajos tīklos, uzsver, ka izmaiņas rezultēsies ar ļoti būtisku degvielas cenu pieaugumu, kura apjoma aplēses gan variē - sākot no pieauguma par 26 centiem litrā līdz pat pieaugumam par 40 centiem litrā.

Nedēļas nogalē Rīgas ostā apkalpots Latvijas vēsturē pirmais kuģis ar aviācijas degvielu no ASV. Līdz ar kuģa pienākšanu, SIA “NAFTIMPEKS” tika prezentēta arī jauna aviācijas un auto degvielas uzliešanas un noliešanas estakāde, kas ir modernākā šāda veida infrastruktūra Baltijas valstīs. Jaunā estakāde spēj nodrošināt līdz pat 200 000 tonnu degvielas apstrādi mēnesī, apgādājot gan Rīgas lidostu, gan degvielas uzpildes stacijas visā Latvijā.

“Šodien atzīmējam divus nozīmīgus notikumus – mēs Rīgas ostā un Latvijā kopumā sagaidām pirmo kuģi no ASV ar aviācijas degvielu un vienlaikus atklājam jaunu, Baltijā modernāko degvielas uzpildīšanas-noliešanas estakādi. Šis ir būtisks solis arī mūsu uzņēmuma attīstībā – vēsturiski SIA “NAFTIMPEKS” ir bijis tranzīta uzņēmums, bet, lai pielāgotos jaunajai tirgus situācijai, esam veikuši uzņēmuma transformāciju. Tas prasa būtiskas investīcijas, bet vienlaikus paver jaunas nākotnes perspektīvas,” norāda SIA "NAFTIMPEKS" valdes priekšsēdētājs Ivars Blumbergs.

Kuģis DAS, ko ziemīgajos apstākļos no Irbes jūras šauruma līdz pat Rīgas ostai pavadīja ledlauzis Varma, piegādāja 20 000 tonnu aviācijas degvielas, kas ziemas sezonā atbilst aptuveni divu mēnešu kopējam aviācijas degvielas patēriņam Rīgas lidostā. DAS ir naftas un ķīmisko produktu tankkuģis, kas būvēts 2009. gadā, tā garums ir 183 metri, platums 32,24 metri, savukārt kravnesība (DWT) ir 50 261 tonna.

Konflikts Tuvajos Austrumos izraisīs degvielas un gāzes cenu pieaugumu Eiropā un tostarp arī Latvijā, kas var rezultēties augstākā inflācijā, nekā iepriekš prognozēts, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši vienu no klasiskajiem globālās ekonomikas riskiem - piegādes traucējumus energoresursu tirgū.

Patlaban redzams, ka konflikta eskalācija - gan triecieni Irānai un naftas infrastruktūrai, gan kuģošanas pauze Hormuza šaurumā, caur kuru plūst aptuveni piektdaļa pasaules naftas un gāzes, gan arī kuģu apdrošināšanas izmaksu kāpums - radījusi strauju cenu reakciju tirgos.

"Brent" naftas cena pirmdienas rītā strauji kāpa, īslaicīgi pārsniedzot 80 ASV dolāru par barelu, bet pēc tam nostabilizējoties zem 80 ASV dolāru atzīmes. Dīzeļdegvielas cenas kāpušas par aptuveni piekto daļu. Savukārt dabasgāzes cena Eiropā, kur dabasgāzes krātuvju piepildījums šajā sezonā laika apstākļu dēļ bijis zems, pirmdienas rītā pieaugusi par vairāk nekā ceturto daļu.

Tuvākajā laikā degvielas cenas Latvijā, visticamāk, saglabāsies esošajā līmenī ar iespējamām mērenām svārstībām - gan uz augšu, gan uz leju, prognozēja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka ģeopolitiskie konflikti Tuvajos Austrumos, tostarp spriedzes pieaugums starp Irānu un Izraēlu vienmēr izraisa nervozitāti globālajos naftas tirgos, jo šis reģions ir nozīmīgs naftas ieguves un piegādes centrs. Tādējādi jebkāda nestabilitāte var radīt bažas par piegāžu drošību un veicināt naftas un degvielas cenu svārstības.

Ligere norādīja, ka Izraēlas-Irānas konflikta pirmās nedēļas beigās naftas cenas pieauga no 69 ASV dolāriem par barelu līdz 77 ASV dolāriem par barelu, kā arī pastāvēja bažas par Hormuzas šauruma, kas ir nozīmīgs naftas tranzīta ceļš, slēgšanu.

Tostarp viņa uzsvēra, ka šauruma slēgšana, pēc investīciju banku pieņēmumiem, naftas cenas varētu "uzdzīt" arī līdz 120 ASV dolāriem par barelu.

Latvijā degvielas cenas šobrīd mainās vienmērīgi un stabili, sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Viņa minēja, ka Latvijā tirgus dinamika atšķiras no Igaunijas, kur cenas patlaban svārstās daudz asāk, un atšķirības starp degvielas uzpildes stacijām var sasniegt pat 20 centus litrā. "Latvijā cenu kustība ir ievērojami vienmērīgāka un stabilāka," teica Ligere.

Jautāta, kādēļ Latvijā pēdējā laikā degvielas cenas ir pieaugušas, lai gan "Brent" markas jēlnaftas cena samazinājās, Ligere skaidroja, ka degvielas uzpildes staciju cenas nav tieši saistītas ar jēlnaftas cenu, jo mazumtirdzniecības cenu ietekmē starptautiskās degvielas produktu biržas - benzīna un dīzeļdegvielas kotācijas.

"Tās bieži vien nekustas vienlaicīgi ar jēlnaftu un reizēm produktu cenas pieaug pat tad, kad nafta kļūst lētāka. Tāpēc degvielas cenas ir jāvērtē tieši pēc produktu biržām, nevis pēc jēlnaftas," skaidroja Ligere.

Šogad mazumtirdzniecības tirgū realizētais degvielas apjoms ir stagnējošs, tāpēc var vērot īpaši aktīvu cīņu starp degvielas tirgotājiem par katru pārdoto degvielas litru ar mērķi nezaudēt tirgus daļu, aģentūrai LETA atzina energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš pauda, ka šis ir pirmais gads, kas sācies ar zemāku akcīzes likmi dīzeļdegvielai Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu, kā rezultātā Latvija dīzeļdegvielas cenas ziņā ir kļuvusi nedaudz pievilcīgāka nekā Lietuva. Šī iemesla dēļ liela daļa starptautisko pārvadātāju uzņēmumu reģionā ir mazinājuši savas degvielas uzpildes Lietuvā, bet to dara vairāk Polijā, Latvijā un Igaunijā. Tādējādi pieaug arī iekasētā Latvijas akcīzes nodokļa apjoms.

Latvijas ekonomikas attīstība šogad ir stagnējoša, ko apliecina valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums pirmajā ceturksnī par 0,3%, un tajā pašā laikā inflācijas rādītājs pirmajā pusgadā bija 3,6%, kas augstāks par novēroto vidējo inflācijas rādītāju Eiropas Savienībā (ES).

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Latvijā patlaban ir pāragri prognozēt akciju un naftas cenas pasaules biržās krituma tiešu un tūlītēju ietekmi uz degvielas cenām, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka degvielas cenas Latvijā galvenokārt veidojas, balstoties uz globālajām naftas un degvielas produktu cenām biržās, kā arī uz piegādes ķēdes izmaksām un nodokļiem.

Ja pasaules tirgos samazinās naftas cenas, tad sekojoši samazināsies benzīna un dīzeļdegvielas biržas cenas un tas varētu radīt lejupvērstu spiedienu uz degvielas cenām Latvijā, papildināja Ligere.

Viņa piebilda, ka bažas par pasaules ekonomikas recesiju jau ir samazinājušas "Brent" naftas cenas no 75 dolāriem uz 63 dolāriem barelā. Taču mazumtirdzniecības cenu dinamika atkarīga arī no tādiem faktoriem kā iepirkuma līgumiem ar noteiktu cenu periodu, loģistikas izmaksām, valūtas kursiem un nodokļu politikas.

Lai stabilizētu degvielas cenas Latvijā un apturētu to pieaugumu, degvielas uzpildes staciju tīkls “VIADA Baltija” aicina lēmumu pieņēmējus uz konkrētu termiņu samazināt nodokļu slogu degvielai, tādējādi atbalstot gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus.

Būtiski piebilst, ka, lai gan degvielas cenu ietekmē naftas cenas, kas pēdējo nedēļu laikā palielinājušās par 44%, gala produktu t.i. dīzeļdegvielas un benzīna pasaules cenas pieaugušas daudz straujāk, piemēram, dīzeļdegviela pasaules biržā maksā pat 70% dārgāk nekā iepriekš. “Cenu, par kuru iepērkam degvielu biržā, mainīt nekādi nevaram. Ja iepirkumu cena pasaules biržā iepriekš bija 0.57 eiro par litru, tad tagad tā ir palielinājusies līdz 0.86 eiro par litru. Tam klāt tiek skaitīti nodokļi, kas veido 49% jeb 0,83 eiro par litru, no kuriem 0,31 eiro ir pievienotās vērtības nodoklis, 0,466 eiro – akcīzes nodoklis, bet 0,067 eiro tiek novirzīts rezervju veidošanai. Mūsu daļa veido 6% , par ko jāuztur degvielas uzpildes stacijas, jāmaksā algas, elektrība un citi izdevumi,” skaidro “VIADA Baltija” valdes priekšsēdētājs Arūnas Šatkus.

ASV operācija Venecuēlā kļuva par pirmo šī gada nozīmīgo ģeopolitisko satrici-nājumu. Tās rezultātā pieauga ASV lielo naftas kompāniju akciju vērtība, kā arī ģeopolitisko neskaidrību apstākļos atsevišķi investori kā allaž meklējuši patvē-rumu, iegādājoties zeltu un kriptovalūtas.

Naftas tirgus kopumā reaģēja negaidī-ti mierīgi – degvielas cenas nevis krita, bet pat nedaudz pieauga, un patieso ie-tekmi vērosim ilgtermiņā.

Pasaulē naftas cena pieaug

Venecuēlai ir pasaulē lielākās oficiāli apstiprinātās naftas rezerves – apmēram 303 miljardi barelu, tādēļ formāli tā ir svarīgs spēlētājs globālajā naftas tirgū. Tomēr finan-šu tirgus reakcija atgādina, ka ar rezervju apjomu vien nepietiek. Pēc varas maiņas tika gaidīts naftas cenu kritums, pēc sankciju atcelšanas ātri appludinot ASV ar Vene-cuēlas naftu. Taču realitāte bija pretēja – pirmdienas vakarā naftas cena pieauga gandrīz par 1 %.

Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, ņemot vērā inflāciju, globālā naftas cena šobrīd ir zemākā gandrīz 20 gadu laikā – piedāvājums joprojām ir pārmērīgs, tādēļ turpmā-kam cenu kritumam ir maz pamata; drīzāk sagaidāms cenu pieaugums.

Latvijā dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cena varētu samazināties, esošajām tendencēm pasaules tirgū saglabājoties ilgstoši, atzīmēja aptaujātie degvielas tirgotāji.

SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs norādīja, ka pēdējo nedēļu notikumi starptautiskajā politikā, īpaši saistībā ar ASV noteiktajiem tarifiem, ir ietekmējuši gan naftas, gan tās produktu cenu biržā, kā arī papildu ietekmi uz cenām rada šī brīža piedāvājuma un pieprasījuma attiecība globālajā tirgū.

"Ja šāda virzība saglabāsies ilgtermiņā un nemainīsies citi ietekmējošie faktori, ir iespējams, ka arī Latvijā varēs novērot dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cenu kritumu," teica Titovs.

Tomēr viņš uzsvēra, ka cenu kritums ne vienmēr tieši un uzreiz atspoguļojas degvielas mazumtirdzniecībā, jo ir jāņem vērā, ka degvielas mazumtirdzniecības cenu veido ne tikai iepirkuma cena, bet arī ASV dolāra un eiro valūtas kursa attiecība, ģeopolitiskā situācija, nodokļi un dažādas mazumtirgotāja izmaksas, tostarp loģistika un citi ar piegādes ķēdi saistīti faktori. Tāpat cenu dinamiku ietekmē situācija vietējā tirgū, pieprasījums un esošo degvielas krājumu līmenis.

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2023.gada septembri - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,5 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (+6,8%) un svaigiem augļiem (+5,5%). Dārgāka bija šokolāde (+4,5%), kafija (+1,9%) un sviests (+2,8%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,7%), olām (+4,6%), mājputnu gaļai (+1,9%), makaronu izstrādājumiem (+4,2%), olīveļļai (+4,1%), pienam (+1%), piena produktiem (+0,7%) un cukuram (+3,8%).

Šajā gadā vidējā gada inflācija būs augstāka par 2024.gadā vēroto - aptuveni 2% robežās, informē Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus būtiska ietekme uz cenu izmaiņām arī turpmāk būs cenu svārstībām pasaulē, kā arī to noteiks globālā attīstība, īpaši ģeopolitiskā situācija.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2024.gada novembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%, kas bija straujākais cenu kāpums decembra mēnesī pēdējo trīs gadu laikā.

Precēm vidējais cenu līmenis nemainījās, bet pakalpojumiem pieauga par 0,9%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai, pakalpojumiem un degvielai, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem un ar mājokli saistītiem energoresursiem.

Tuvākajā laikā nav pamata cerēt uz jūtamu degvielas cenu samazinājumu, sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere, komentējot degvielas cenu prognozes.

Ligere norādīja, ka pēdējo mēnešu laikā ietekmi uz degvielas cenām galvenokārt atstāj notikumi Tuvajos Austrumos un Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstu vienošanās turpināt naftas ieguves samazinājumu, tā uzturot augstu naftas cenu.

Tāpat viņa minēja, ka būtisku lomu naftas cenas pieaugumā patlaban veido nemieri Sarkanajā jūrā, kas ierobežo tankkuģu kustību Suecas kanālā, kuri kalpo par naftas piegādes ceļiem Eiropai.

Ligere atzīmēja, ka rezultātā pieaug degvielas biržas cenas un secīgi - mazumtirdzniecības cenas. Savukārt Irānas trieciens Izraēlai, kā arī Ukrainas triecieni pa naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā naftas cenu patlaban nav ietekmējuši.

ASV dolāra vērtības pret eiro krišanās var samazināt degvielas cenas, norādīja degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs.

Viņš atzīmē, ka ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro kopš gada sākuma krītas, tostarp šobrīd ir sasniegts zemākais līmenis pēdējo četru gadu laikā. "Tā kā naftas un degvielas tirdzniecība pasaulē notiek dolāros, dolāra vērtības kritums palīdzēs samazināt degvielas cenas arī Baltijas reģionā," piebilst Titovs.

Viņš min, ka ASV prezidenta Donalda Trampa politika ir sākusi ietekmēt arī Baltijas reģiona patērētājus, jo kopš aprīļa sākuma dīzeļdegvielas cena degvielas uzpildes stacijās ir samazinājusies par aptuveni desmit centiem litrā.

Titovs skaidro, ka dolāra vērtības krišanos ietekmē ieviestie tarifi un tas, ka daudzi investori pārceļ ieguldījumus no ASV uz Eiropu. "Tāpat Trampa publiskā kritika pret ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāju un mēģinājumi panākt viņa atlaišanu ir samazinājuši uzticību ASV institūcijām un dolāram kā stabilai valūtai," papildina Titovs.

2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 3,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, olu, piena produktu un sviesta cenu pieaugumam. Pazeminoša ietekme bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ko noteica degvielas cenu kritums.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

ASV un Izraēlas uzbrukums Irānai ir kļuvis par faktoru, kas tieši ietekmējis pasaules energoresursu tirgus un attiecīgi arī cenas Latvijā. Ja pašreizējais biržas cenu līmenis saglabāsies, degvielas cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās 10–12 centu apmērā par litru jau tuvākajās dienās ir visreālākais scenārijs.

Pasaules degvielas tirgus uz notikumiem Tuvajos Austrumos reaģēja nekavējoties un strauji: vienas diennakts laikā kotācijas biržā ICE Futures pieauga aptuveni par 20% jeb vairāk nekā par 140 dolāriem par tonnu. Faktiski vienas dienas laikā cenas pieauga tikpat, cik iepriekšējo divu mēnešu laikā. Ja šis līmenis saglabāsies līdz vakara PLATTS cenu fiksācijai, Latvijas autovadītāji jau tuvākajās dienās degvielas uzpildes staciju tablo var ieraudzīt pieaugumu par 10–12 centiem litrā.

Iespējamie situācijas attīstības scenāriji

Turpmākā cenu dinamika būs atkarīga no situācijas attīstības Irānā, un šobrīd to precīzi prognozēt ir ļoti sarežģīti. Ja konflikta puses uzsāks sarunas un vienosies par pamieru, tas būtu pozitīvāks scenārijs gan reģiona valstu iedzīvotājiem, gan energoresursu patērētājiem visā pasaulē. Taču, ja raķetes vienlaikus nogremdēs vairākus tankkuģus un nopietni sabojās naftas termināļus vai ieguves laukus, tas būs pavisam cits scenārijs. Šādā gadījumā 10 centu pieaugums varētu šķist tikai nenozīmīga epizode daudz straujāka cenu lēciena priekšā.Vienlaikus jāņem vērā, ka militāras eskalācijas gaidas jau daļēji bija iekļautas biržas kotācijās, bet pieprasījuma un piedāvājuma fundamentālais līdzsvars pasaules naftas tirgū joprojām ir salīdzinoši vājš. Tāpēc, ja nenotiks strauja konflikta saasināšanās, cenu kāpums Latvijā īstermiņā, visticamāk, nepārsniegs 10 – 12 centus par litru salīdzinājumā ar februāra beigām.