Jaunākais izdevums

Pirmais Covid-19 vilnis bija liels pārsteigums visiem, tomēr katrs nākamais vilnis ekonomikai nodara arvien mazāku skādi, izriet no Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes sacītā Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.

Viņš stāstīja, ka Covid-19 krīze būtiski atšķīrās no visām citām krīzēm, ko Latvija jebkad ir piedzīvojusi. Pēc viņa paustā, pandēmijas viļņveidīgā ietekme ir radījusi ekonomikā tādus kā "amerikāņu kalniņus", jo krīzes radītais sākotnējais ekonomikas kritums bijis ļoti straujš.

Konfidences rādītāji, kas raksturo vispārējo konjunktūras situāciju tautsaimniecībā, esot būtiski nokritušies, un sekojot saslimstības un ierobežojumu gaitai, ekonomikas attīstība bijusi viļņveidīga.

"Ekonomika svārstās, bet fundamentālas problēmas ekonomikā nav," secinājis eksperts. Viņaprāt, tas nozīmē, ka jāpalīdz ekonomikai pārdzīvot krasās svārstības, neradot paliekošas negatīvas sekas.

Rutkaste norādīja, ka pandēmiju iezīmēja asimetrija, proti, dažādas nozares tika ietekmētas ar lielāku vai mazāku kaitējumu. Pakalpojumu nozares, kuru darbības specifika ir cilvēku apkalpošana klātienē, cieta visvairāk.

Krīzes ietekme tautsaimniecībā vērtējama kā ļoti plaša, un kritumi esot milzīgi. Tāpat nopietni krities arī nozaru apgrozījums - atsevišķās jomās pat līdz 60-70%.

Sākotnēji, krīzei iestājoties, bija domas, ka atbalstu varētu fokusēt tieši ietekmētajām nozarēm, kas šķistu leģitīmi, jo tur ietekme ir būtiskāka, tomēr, eksperta ieskatā, tad virkne citu nozaru "paliktu aiz borta" un skāde tautsaimniecībā būtu bijusi daudz lielāka.

Savukārt salīdzinot Latvijas rādītājus Eiropas mērogā, Rutkaste secinājis, ka pandēmijas ietekme kopumā Latvijā bijusi diezgan "mērena".

"Skaidrs, ka krīze visus skāra smagi, bet citās Eiropas valstīs, īpaši Dienvidvalstīs, ekonomikas kritums bija burtiski lielāks nekā Latvijā," pauda Latvijas Bankas pārstāvis, piebilstot, ka to ietekmēja vairāki faktori, piemēram, ekonomikas struktūra.

Viņš norādīja, ka Dienvidvalstīs lielāku īpatsvaru ekonomikā ieņem tūrisms, kā arī tur smagas sekas bija vīrusa izplatībai, sevišķi pirmajā vilnī, kad ierobežojumi minētajās valstīs bija daudz striktāki.

Eksperta vērtējumā, Latvijā krīzes laikā sniegtie atbalsta apjomi, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, bijuši diezgan saprātīgi. Viņš stāstīja, ka Latvijas relatīvā pozīcija atbalstu apjomā bijusi ļoti līdzīga krīzes negatīvajai ietekmei.

Rutkaste teica, ka atbalsts Latvijā atbildis faktiskajai ekonomiskajai situācijai un krīzes ietekmei uz ekonomiku. Viņaprāt, krīzē sniegtais atbalsta apjoms bijis gana atbilstošs.

Tāpat Latvijas Bankas pārstāvis pauda viedokli, ka, pateicoties krīzes atbalstam, bezdarbs nav būtiski pieaudzis un šobrīd ir pat zemāks nekā pirms pandēmijas krīzes. Viņaprāt, strādā atbalsta mehānisms, kas mērķēts uz darba tirgu, proti, gan dīkstāves pabalsti, gan algu subsīdijas būtiski amortizēja bezdarba pieaugumu. Ja šāds atbalsts iedzīvotājiem nebūtu bijis pieejams, Rutkaste lēš, ka bezdarbs būtu būtiski pieaudzis.

"Krīze pati par sevi bija diezgan nopietna, taču valdības atbalsts ļāva bezdarbu noturēt zemā līmenī," akcentēja eksperts, piebilstot, ka daudzi uzņēmumi izies no krīzes atkopušies un varēs veiksmīgi turpināt savu darbību.

Vienlaikus Rutkaste teica, ka netieši atbalstu guvušas arī bankas, jo nepasliktinājās banku klientu maksātspēja. Viņš piebilda, ka līdz ar iestāšanos eirozonā, Latvija ir guvusi diezgan būtisku kapacitātes pieaugumu atbalsta sniegšanai krīzes laikā.

"Atšķirībā no iepriekšējām krīzēm, kad valstij bija jāsašaurina aizņemšanās iespējas finanšu tirgos, primāri fokuss bija uz budžeta deficīta mazināšanu. Šai krīzē tā nebija problēma. Latvijas labais veselības stāvoklis ieejot krīzē, ļāva aizņemties visus nepieciešamos līdzekļus ar ļoti izdevīgu procentu likmi, un sniegt atbalstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un netieši arī banku sektoram," klāstīja Rutkaste.

Viņš arī uzteica Eiropas Savienības (ES) atveseļošanas plānu "Next Generation EU", kā rezultātā turpināsies atbalsts arī pēc pandēmijas. Viņaprāt, ja valdība nebūtu sniegusi atbalstu un nebūtu pieejami šādi ES instrumenti, šogad ekonomikā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums būtu par pieciem procentpunktiem zemāks nekā tas ir šobrīd. "Ja visa šī nebūtu, mēs diez vai runātu par ekonomikas izaugsmi," atklāja eksperts.

Bez atbalsta pasākumiem būtu lielāks bezdarbs, sliktāka situācija uzņēmumos, kā arī daudzi uzņēmumi vispār bankrotētu. Arī noskaņojums tautsaimniecībā būtu daudz pesimistiskāks.

Vienlaikus, viņaprāt, bijušas dažas nepilnības, kuras būtu jāņem vērā. Viena no lietām, uz kuru Latvijas Banka jau esot norādījusi, ir saistīta ar atbalstu tieši pandēmijas sākumā. Pēc ekspertu domām, optimālāk būtu bijis, ja atbalsta apjoms pandēmijas sākumā būtu lielāks, un šogad tas tiktu mazināts, tomēr realitātē esot otrādi.

Viņa vērtējumā arī ātra reakcija un pietiekami plaša atbilžu sniegšana iedzīvotājiem pandēmijas sākumā būtu palīdzējusi, kā arī būtu bijusi optimāla rīcība no slimības izplatības viedokļa. Tāpat viņš atgādināja, ka sākoties ierobežojumiem un iedzīvotājiem formāli paliekot bez darba iespējām, dažas iedzīvotāju grupas nevarēja saņemt dīkstāves pabalstu vai subsīdijas. Tā vietā cilvēki turpināja savu saimniecisko darbību, piemēram, frizieri devās mājas vizītēs.

"Šajā ziņā valdības atbalsts, vismaz daļēji kompensējot iedzīvotāju straujo ienākumu samazinājumu, būtu ļāvis iedzīvotājiem veiksmīgāk ierobežot mobilitāti," uzskata Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums

LETA, 17.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka pensiju otrais līmenis ir radīts saistībā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas gaida nākotnē. "Pēdējos gados darba tirgū ienākuši daudzi jauni cilvēki, bet tas arī ir maksimums un tā īsti ar sabiedrības novecošanu saskarsimies nākamajos gados. Demogrāfiskās problēmas kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti," teica Rutkaste.

Aizvietošanas koeficients pensija pret ienākumiem darba dzīvē jau patlaban ir aptuveni 40%, bet nākotnē tas tikai kritīsies un ap 2040.-2050.gadu būs ap 20%, skaidroja ekonomists.

"Līdz ar to pensiju otrā līmeņa pienesums kopējā pensijas apmērā pieaugs. Arī ar esošo sistēmu novecošanās problēmu dēļ nākotnes pensijas draud būt ļoti zemas, tāpēc priekšlikumi pārdalīt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir sistēmas drupināšana un pirmsvēlēšanu mēģinājumi finansēt neatliekamās vajadzības uz nākotnes rēķina un iegūt kādas vēlētāju balsis," sacīja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 2% līdz 2,8%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 4%, ceturtdien Latvijas Bankas prognožu prezentācijā sacīja centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka tautsaimniecības atveseļošanās pasaulē un pieprasījuma pieaugums, kā arī ar pandēmiju saistītie piedāvājuma puses ierobežojumi atspoguļojas patēriņa cenu inflācijas īslaicīgā kāpumā, kas nomainījis īsu deflācijas periodu.

Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm inflācijas virsotne tiks sasniegta laikā ap 2021./2022. gadumiju, kad patēriņa cenu gada pieaugums īslaicīgi varētu pārsniegt 5%.

Inflācijas kāpumu lielā mērā nosaka energoresursu cenu pieaugums pasaules biržās un tā tiešā ietekme uz degvielas, kā arī uz siltumenerģijas, gāzes un elektroenerģijas cenām, par kuru palielināšanu 2021.gada otrajā pusgadā tika paziņots vasarā.

Komentāri

Pievienot komentāru