Jaunākais izdevums

Pirmais Covid-19 vilnis bija liels pārsteigums visiem, tomēr katrs nākamais vilnis ekonomikai nodara arvien mazāku skādi, izriet no Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes sacītā Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.

Viņš stāstīja, ka Covid-19 krīze būtiski atšķīrās no visām citām krīzēm, ko Latvija jebkad ir piedzīvojusi. Pēc viņa paustā, pandēmijas viļņveidīgā ietekme ir radījusi ekonomikā tādus kā "amerikāņu kalniņus", jo krīzes radītais sākotnējais ekonomikas kritums bijis ļoti straujš.

Konfidences rādītāji, kas raksturo vispārējo konjunktūras situāciju tautsaimniecībā, esot būtiski nokritušies, un sekojot saslimstības un ierobežojumu gaitai, ekonomikas attīstība bijusi viļņveidīga.

"Ekonomika svārstās, bet fundamentālas problēmas ekonomikā nav," secinājis eksperts. Viņaprāt, tas nozīmē, ka jāpalīdz ekonomikai pārdzīvot krasās svārstības, neradot paliekošas negatīvas sekas.

Rutkaste norādīja, ka pandēmiju iezīmēja asimetrija, proti, dažādas nozares tika ietekmētas ar lielāku vai mazāku kaitējumu. Pakalpojumu nozares, kuru darbības specifika ir cilvēku apkalpošana klātienē, cieta visvairāk.

Krīzes ietekme tautsaimniecībā vērtējama kā ļoti plaša, un kritumi esot milzīgi. Tāpat nopietni krities arī nozaru apgrozījums - atsevišķās jomās pat līdz 60-70%.

Sākotnēji, krīzei iestājoties, bija domas, ka atbalstu varētu fokusēt tieši ietekmētajām nozarēm, kas šķistu leģitīmi, jo tur ietekme ir būtiskāka, tomēr, eksperta ieskatā, tad virkne citu nozaru "paliktu aiz borta" un skāde tautsaimniecībā būtu bijusi daudz lielāka.

Savukārt salīdzinot Latvijas rādītājus Eiropas mērogā, Rutkaste secinājis, ka pandēmijas ietekme kopumā Latvijā bijusi diezgan "mērena".

"Skaidrs, ka krīze visus skāra smagi, bet citās Eiropas valstīs, īpaši Dienvidvalstīs, ekonomikas kritums bija burtiski lielāks nekā Latvijā," pauda Latvijas Bankas pārstāvis, piebilstot, ka to ietekmēja vairāki faktori, piemēram, ekonomikas struktūra.

Viņš norādīja, ka Dienvidvalstīs lielāku īpatsvaru ekonomikā ieņem tūrisms, kā arī tur smagas sekas bija vīrusa izplatībai, sevišķi pirmajā vilnī, kad ierobežojumi minētajās valstīs bija daudz striktāki.

Eksperta vērtējumā, Latvijā krīzes laikā sniegtie atbalsta apjomi, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, bijuši diezgan saprātīgi. Viņš stāstīja, ka Latvijas relatīvā pozīcija atbalstu apjomā bijusi ļoti līdzīga krīzes negatīvajai ietekmei.

Rutkaste teica, ka atbalsts Latvijā atbildis faktiskajai ekonomiskajai situācijai un krīzes ietekmei uz ekonomiku. Viņaprāt, krīzē sniegtais atbalsta apjoms bijis gana atbilstošs.

Tāpat Latvijas Bankas pārstāvis pauda viedokli, ka, pateicoties krīzes atbalstam, bezdarbs nav būtiski pieaudzis un šobrīd ir pat zemāks nekā pirms pandēmijas krīzes. Viņaprāt, strādā atbalsta mehānisms, kas mērķēts uz darba tirgu, proti, gan dīkstāves pabalsti, gan algu subsīdijas būtiski amortizēja bezdarba pieaugumu. Ja šāds atbalsts iedzīvotājiem nebūtu bijis pieejams, Rutkaste lēš, ka bezdarbs būtu būtiski pieaudzis.

"Krīze pati par sevi bija diezgan nopietna, taču valdības atbalsts ļāva bezdarbu noturēt zemā līmenī," akcentēja eksperts, piebilstot, ka daudzi uzņēmumi izies no krīzes atkopušies un varēs veiksmīgi turpināt savu darbību.

Vienlaikus Rutkaste teica, ka netieši atbalstu guvušas arī bankas, jo nepasliktinājās banku klientu maksātspēja. Viņš piebilda, ka līdz ar iestāšanos eirozonā, Latvija ir guvusi diezgan būtisku kapacitātes pieaugumu atbalsta sniegšanai krīzes laikā.

"Atšķirībā no iepriekšējām krīzēm, kad valstij bija jāsašaurina aizņemšanās iespējas finanšu tirgos, primāri fokuss bija uz budžeta deficīta mazināšanu. Šai krīzē tā nebija problēma. Latvijas labais veselības stāvoklis ieejot krīzē, ļāva aizņemties visus nepieciešamos līdzekļus ar ļoti izdevīgu procentu likmi, un sniegt atbalstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un netieši arī banku sektoram," klāstīja Rutkaste.

Viņš arī uzteica Eiropas Savienības (ES) atveseļošanas plānu "Next Generation EU", kā rezultātā turpināsies atbalsts arī pēc pandēmijas. Viņaprāt, ja valdība nebūtu sniegusi atbalstu un nebūtu pieejami šādi ES instrumenti, šogad ekonomikā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums būtu par pieciem procentpunktiem zemāks nekā tas ir šobrīd. "Ja visa šī nebūtu, mēs diez vai runātu par ekonomikas izaugsmi," atklāja eksperts.

Bez atbalsta pasākumiem būtu lielāks bezdarbs, sliktāka situācija uzņēmumos, kā arī daudzi uzņēmumi vispār bankrotētu. Arī noskaņojums tautsaimniecībā būtu daudz pesimistiskāks.

Vienlaikus, viņaprāt, bijušas dažas nepilnības, kuras būtu jāņem vērā. Viena no lietām, uz kuru Latvijas Banka jau esot norādījusi, ir saistīta ar atbalstu tieši pandēmijas sākumā. Pēc ekspertu domām, optimālāk būtu bijis, ja atbalsta apjoms pandēmijas sākumā būtu lielāks, un šogad tas tiktu mazināts, tomēr realitātē esot otrādi.

Viņa vērtējumā arī ātra reakcija un pietiekami plaša atbilžu sniegšana iedzīvotājiem pandēmijas sākumā būtu palīdzējusi, kā arī būtu bijusi optimāla rīcība no slimības izplatības viedokļa. Tāpat viņš atgādināja, ka sākoties ierobežojumiem un iedzīvotājiem formāli paliekot bez darba iespējām, dažas iedzīvotāju grupas nevarēja saņemt dīkstāves pabalstu vai subsīdijas. Tā vietā cilvēki turpināja savu saimniecisko darbību, piemēram, frizieri devās mājas vizītēs.

"Šajā ziņā valdības atbalsts, vismaz daļēji kompensējot iedzīvotāju straujo ienākumu samazinājumu, būtu ļāvis iedzīvotājiem veiksmīgāk ierobežot mobilitāti," uzskata Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no iepriekš lēstā 6,1% līdz 9,5%, bet nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 3,7%, trešdien centrālās bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Prognozes paaugstināšana veikta globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā, teica Rutkaste. Viņš prognozēja, ka atsevišķos mēnešos 2022.gadā inflācija pārsniegs arī divciparu skaitli.

Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam saglabāta 2,1% apmērā. Tā atspoguļo energoresursu cenu samazināšanos, tomēr saglabāšanos augstākos līmeņos nekā iepriekšējos gados.

Rutkaste skaidroja, ka karš Ukrainā pastiprina cenu kāpumu un negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju pirktspēju.

Augstāka inflācija gandrīz visiem produktiem, īpaši degvielai, gāzei, siltumam, elektrībai, pārtikai, nozīmē, ka par to pašu naudas summu ikviens var nopirkt mazāk, minēja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums

LETA, 17.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka pensiju otrais līmenis ir radīts saistībā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas gaida nākotnē. "Pēdējos gados darba tirgū ienākuši daudzi jauni cilvēki, bet tas arī ir maksimums un tā īsti ar sabiedrības novecošanu saskarsimies nākamajos gados. Demogrāfiskās problēmas kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti," teica Rutkaste.

Aizvietošanas koeficients pensija pret ienākumiem darba dzīvē jau patlaban ir aptuveni 40%, bet nākotnē tas tikai kritīsies un ap 2040.-2050.gadu būs ap 20%, skaidroja ekonomists.

"Līdz ar to pensiju otrā līmeņa pienesums kopējā pensijas apmērā pieaugs. Arī ar esošo sistēmu novecošanās problēmu dēļ nākotnes pensijas draud būt ļoti zemas, tāpēc priekšlikumi pārdalīt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir sistēmas drupināšana un pirmsvēlēšanu mēģinājumi finansēt neatliekamās vajadzības uz nākotnes rēķina un iegūt kādas vēlētāju balsis," sacīja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 2% līdz 2,8%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 4%, ceturtdien Latvijas Bankas prognožu prezentācijā sacīja centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka tautsaimniecības atveseļošanās pasaulē un pieprasījuma pieaugums, kā arī ar pandēmiju saistītie piedāvājuma puses ierobežojumi atspoguļojas patēriņa cenu inflācijas īslaicīgā kāpumā, kas nomainījis īsu deflācijas periodu.

Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm inflācijas virsotne tiks sasniegta laikā ap 2021./2022. gadumiju, kad patēriņa cenu gada pieaugums īslaicīgi varētu pārsniegt 5%.

Inflācijas kāpumu lielā mērā nosaka energoresursu cenu pieaugums pasaules biržās un tā tiešā ietekme uz degvielas, kā arī uz siltumenerģijas, gāzes un elektroenerģijas cenām, par kuru palielināšanu 2021.gada otrajā pusgadā tika paziņots vasarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) tuvākajā laikā virzīs izskatīšanai valdībā vēl trīs atbalsta pasākumus mājsaimniecībām elektroenerģijas un apkures cenu kāpuma kompensēšanai, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns.

Pirmais no tiem ir centralizētās siltumapgādes atbalsta diferencēšana.

Šaicāns skaidroja, ka centralizētās siltumapgādes tarifs šajā sezonā noteikti pārsniegs 150 eiro par megavatstundu (MWh), tāpēc EM piedāvā līdz 150 eiro par MWh saglabāt jau apstiprināto atbalstu, kur valsts kompensē 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh valsts kompensētu 90%.

Viņš arī sacīja, ka indikatīvi šim atbalsta pasākumam būs nepieciešami 87 miljoni eiro.

Otrs EM virzītais atbalsta pasākums būs dabasgāzes cenu griestu noteikšana.

Šaicāns skaidroja, ka patlaban regulētais dabasgāzes tarifs ir 107,34 eiro par MWh, bet tirgus cena pārsniedz šo slieksni. EM priekšlikums paredz noteikt dabasgāzes cenas griestus 107,34 eiro par MWh, un valsts kompensētu tirgotājiem to summu, kas pārsniedz slieksni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no iepriekš jūnijā lēstajiem 14,8% līdz 16,9%, piektdien Latvijas Bankas jaunāko makroekonomisko prognožu prezentācijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no jūnijā lēstajiem 7% līdz 9,2%.

Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam paaugstināta no jūnijā lēstajiem 2,4% līdz 3,4% apmērā.

Rutkaste skaidroja, ka inflācijas prognoze ir paaugstināta visam prognozēšanas periodam, lielākoties enerģijas, īpaši gāzes, un pārtikas cenu pieauguma dēļ, kā arī saistībā ar redzējumu par augstāku, nekā iepriekš lēsts, šo cenu līmeni nākotnē.

Rutkaste piebilda, ka prognozes izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos, ko rada Krievijas sāktā kara neprognozējamā virzība un ar to saistītā globālo cenu attīstība, it īpaši energoresursu cenu jomā.

Jau ziņots, ka patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2021.gada augustu - patēriņa cenu kāpums, tāpat kā pirms mēneša, bija 21,5% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos

LETA--AFP; DB.LV, 24.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām valstīm", tai skaitā visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

"Esmu nolēmis īstenot vairākus pasākumus, lai maksājumus par mūsu gāzes piegādēm nedraudzīgām valstīm noteiktu Krievijas rubļos," videoformāta valdības sanāksmē sacīja Putins, liekot šīs izmaiņas ieviest nedēļas laikā.

Viņš norādīja, ka Krievija pārstās pieņemt maksājumus valūtās, kas ir "kompromitētas".

"Krievija turpinās piegādāt gāzi apjomā, kāds noteikts iepriekš noslēgtos līgumos," piebilda Putins.

Vienlaikus viņš nodēvēja Krievijas ārvalstīs esošo aktīvu iesaldēšanu par nelikumīgu.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste sociālajā tīklā Twitter raksta, ka "Putina prasība par gāzi norēķināties rubļos ir centiens atjaunot rubļa konvertējamību (tas nav tikai kursa jautājums). Iespējams vēlāk lūgs rietumu bankas pievienoties RUB maksājumu sistēmai, lai iegūtu kontroli maksājumos. Šai šantāžai nedrīkst pakļauties".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas lejupslīde jeb recesija būs, bet tā būšot sekla, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā ir negatīvs sitiens ne tikai Latvijas ekonomikai, bet arī Eiropas ekonomikas situācijai kopumā. Tāpēc arī patlaban ekonomika bremzējas ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā kopumā.

Pēc Kazāka teiktā, recesija noteikti būs, taču tā nebūšot tik dziļa kā, piemēram, 2008.gada krīzes laikā. Viņš norādīja, ka tas ir tāpēc, ka šobrīd Latvijas ekonomikā neesot smagu iekšējo problēmu.

Smags būšot gadumijas periods, kad varētu būt lieli rēķini par siltumu, taču nākampavasar situācijai vajadzētu uzlaboties.

Latvijas Bankas prezidents arī uzsvēra, ka ir ļoti būtiski energoresursu jautājumu atrisināt tā, lai tas nepaliek uz nākamo ziemu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 3. novembrī, notiks konference Latvijas Bankas simtgades konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku". Uz to pulcēsies Eiropas finanšu sektora līderi – Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, ECB Padomes loceklis un Banque de France prezidents Fransuā Vileruā de Galo, ECB Valdes loceklis Frenks Eldersons, ECB Padomes loceklis un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un daudzi citi. Pirms konferences Uldis Rutkaste apraksta būtiskākos eiro zonas izaicinājumus, ar kuriem saskarsimies nākotnē.

Pēdējo 15 gadu laikā pasaules ekonomika ir piedzīvojusi virkni nozīmīgu satricinājumu, kas atstājuši paliekošas pēdas daudzu pasaules valstu tautsaimniecībās. Varētu pat teikt, ka krīzes ugunsgrēku dzēšana ir kļuvusi par ekonomiskās politikas veicēju ikdienu. Lielā finanšu krīze, Eiropas parādu krīze, deflācijas draudi un gausā ekonomikas virzība, pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un vairākas desmitgades nepieredzēti augsta inflācija, ko vērojam šobrīd – visi šie notikumi ir prasījuši izšķirošus lēmumus un pat ekonomiskās politikas paradigmu maiņu, lai mazinātu negatīvās sekas valstu tautsaimniecībām un iedzīvotājiem. Raugoties atpakaļskata spogulī, droši vien ne visi lēmumi bijuši optimāli un pareizi. Tomēr krīžu līkločos esam mācījušies un uzlabojuši savu sniegumu. Arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lielās pilsētas konferencē spriedīs par attīstības izaicinājumiem

LETA, 30.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) šodien plkst.10 Jelgavā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, rīkos konferenci "Attīstības izaicinājumi 2023+", informē LLPA.

Konferencē plānots aktualizēt pilsētu attīstības izaicinājumus šā brīža sociālekonomiskajā un ģeopolitiskajā situācijā, vienlaikus sekmējot pilsētu ilgtspējīgu, integrētu attīstību, starptautisko konkurētspēju un stiprinātu pilsētu sadarbību jaunu attīstības izaicinājumu risināšanā.

"Pilsētu ikdienu ietekmē faktori, kas ir grūti kontrolējami un prognozējami, tādējādi būtiska ir pilsētu spēja ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un rast labākos risinājumus, kā tikt galā ar krīzēm un veicināt attīstību," norāda LLPA izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS).

Viņa ieskatā, Covid-19 pandēmijas sekas, nestabilā ģeopolitiskā situācija un karš Ukrainā iezīmējis jaunus izaicinājumus gan pilsētu ikdienas darbā, gan nākotnes attīstības virzienu plānošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru