Jaunākais izdevums

Vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam darbiniekam ir bijis 258 eiro, maksimālo pabalsta apmēru, 700 eiro, saņēmuši 552 darba ņēmēji; 10 938 cilvēkiem jeb 86 % no darba ņēmējiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro, bet 233 cilvēki saņēmuši pabalstu, kas mazāks par 20 eiro.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija. Līdz 14. aprīlim Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 3. 492 milj. eiro apmērā; no tiem 3.37 milj eiro izmaksāti kopumā 2 350 uzņēmumu 13 093 darbiniekiem, bet 125 878 eiro - 543 pašnodarbinātām personām.

Dīkstāves pabalstu mazie apmēri vairākās nozarēs apliecina tajās esošo aplokšņu algu problēmu, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme. Viņa skaidroja, ka VID patlaban ir uzņēmies netipisku lomu - nevis iekasēt, bet izmaksāt līdzekļus. "Nepatīkams pārsteigums ir salīdzinoši zemie pabalstu apmēri. Bija doma, ka pabalsti jāsaņem vairumtirdzniecībai, mazumtirdzniecībai, izmitināšanai un ēdināšanai - šīs kategorijas saņem pabalstu lielāko tiesu, bet apmēri ir salīdzinoši mazi. Redzam, ka vidējais apmērs ir 257 eiro. Tas nozīmē, ka aplokšņu algu problēmas tur arī ir," I.Jaunzemes teikto citē "Leta".

Dīkstāves pabalsts darbiniekiem tiek aprēķināts 75 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bert ne vairāk apr 700 eiro. Analizējot pabalstam pieteikto darbinieku skaitu VID secina, ka, 38 % no darbiniekiem pārstāv izmitināšanas un ēdināšanas nozari, 13 % - vairum un mazumtirdzniecību, 9 % - mākslas, izklaides un atpūtas uzņēmumus.

Savukārt pašnodarbinātie dīkstāves pabalstiem var pieteikties kopš šī gada 3. aprīļa. Attiecīgi pirmo 10 dienu laikā kopš šī atbalsta veida sākuma vidējais izmaksātā pabalsta apmērs ir bijis 230 eiro. Maksimālo pabalsta apmēru, 700 eiro, saņēmuši 26 pašnodarbinātie, bet 375 cilvēkiem jeb 83 % no pašnodarbinātajiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro. Visvairāk iesniegumu - 29 % - saņemts no pašnodarbinātajiem, kuru darbības NACE kods ir "citi pakalpojumi". 16 % pārstāv mākslas, izklaides un atpūtas nozare, 10 % - izglītības nozari.

Šajā laikā atbalsts atteikts 1 633 uzņēmumiem un 340 pašnodarbinātajiem, kas nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem. Līdz šim galvenie iemesli, kādēļ VID uzņēmumiem atteicis dīkstāves pabalstu izmaksu uzņēmumu darbiniekiem, ir šādi: aprēķinātie nodokļi vidēji mēnesī ir bijuši mazāki par 200 eiro; uzņēmumam ir nodokļu parāds, kas pārsniedz 1000 eiro un kuram nav izveidots nomaksas grafiks; nepietiekams apgrozījuma samazinājums; nav iesniegtas visas deklarācijas.

Savukārt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz šī gada 14. aprīlim saņēmuši 1675 uzņēmumi par kopējo summu 25 961 528 eiro apmērā. 26 % no šiem uzņēmumiem pārstāv vairum un mazumtirdzniecību, kā arī auto un motociklu remonta nozari, 18 % - izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, 11 % - apstrādes rūpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palīdzības plāns ārkārtas situācijas dēļ skartajiem uzņēmumiem ir izstrādāts pavirši, jo tiek ņemts vērā uzņēmuma pēdējo trīs mēnešu apgrozījums, bet netiek domāts par uzņēmējiem, kurus krīze skāra arī vasarā, komentēja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš norādīja, ka pašlaik atbalsta pasākumi attiecas uz uzņēmumiem, kuri izjutuši apgrozījuma kritumu vien pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas. "Daudzi ir nonākuši situācijā, kad to darbība tika apturēta jau pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas. Ko darīt šiem uzņēmējiem?" vaicāja Majors.

Viņš uzskata, ka, lai vērtētu to, vai uzņēmumu ir skārusi krīze vai nē, bija jāraugās uz pirmskrīzes rādītajiem, nevis uz vasarā nopelnīto. "Ir uzņēmēji kuriem vasarā ir bijis kaut kāds apgrozījums, bet koncertu rīkošanā atsevišķos sektoros jau no marta nav apgrozījuma. Sanāk, ka šajā situācijā palīdzības rīki uz viņiem neattiecas, tātad arī nepalīdz, kaut arī šos uzņēmumus krīze ir skārusi visvairāk," teica Majors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz piektdienas pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstus izmaksājis 817 darba devēju 3708 darba ņēmējiem, informēja VID.

Dīkstāves pabalsti izmaksāti kopumā 990 547 eiro apmērā.

Tāpat VID jau ir saņēmis iesniegumus no 189 pašnodarbinātajiem par dīkstāves pabalsta piešķiršanu.

Ministru kabineta noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība, stājās spēkā šodien. VID turpina vērtēt uzņēmumu iesniegumus.

VID 27.martā sāka izmaksāt dīkstāves pabalstus to uzņēmumu strādājošajiem, kurus negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze. Pagājušajā nedēļā VID tika piešķirti 102 miljoni eiro, lai sāktu dīkstāves pabalstu izmaksu.

Dīkstāves pabalsts ir 75% apmērā no darba ņēmēja līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un no tā nav jāveic sociālās iemaksas. Tiesa, VID var nepiešķirt dīkstāves pabalstu, ja uzņēmums noteiktā termiņā nebūs iesniedzis gada pārskatu, ja uzņēmumam būs nodokļu parāds, ja uzņēmumam pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīkstāves pabalstu izmaksa un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) informācija.

Otrdien valdība lems par EM izstrādātajiem priekšlikumiem uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, kas paredz izmaksāt dīkstāves pabalstus līdz 1000 eiro apmērā, kā arī subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro.

EM aprēķini liecina, ka dīkstāves atbalstam varētu kvalificēties 134 119 darbinieki, kuriem dīkstāves pabalstu izmaksai no budžeta varētu novirzīt 65,71 miljonu eiro.

Arī algu subsīdiju atbalsts varētu būt nepieciešams 134 119 darbiniekiem, bet šim mērķim no budžeta varētu novirzīt 20,12 miljonus eiro.

Minētie valsts budžeta izdevumi no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plānoti vienam mēnesim, kas varētu rasties Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID iezīmē statistiskā dīkstāves pabalsta saņēmēja portretu

Zane Atlāce - Bistere, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā un aprīlī Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstos uzņēmumu darbiniekiem izmaksājis teju 8 miljonus eiro. Apkopotie dati par izmaksām ļāvuši ieraudzīt vidēji statistiskā dīkstāves pabalsta saņēmēja portretu.

Vidēji statistiskais dīkstāves pabalsta saņēmējs - jauna rīdziniece, kura pēdējo trīs gadu laikā viesmīles darbā saņēmusi stabilu, bet nelielu atalgojumu, kas nesasniedz 80% no vidējās darba samaksas valstī.

Dīkstāves pabalsti visbiežāk izmaksāti šādu profesiju pārstāvjiem - viesmīļiem un bārmeņiem (10%), pavāriem (10%), pārdevējiem (7%), klientu apkalpošanas speciālistiem (6%), pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādniekiem (6%), apkopējiem (3%), kasieriem (3%) un transportlīdzekļu, logu un veļas mazgātājiem (3%).

Lielākais dīkstāves pabalstu saņēmēju skaits ir vecumā no 26 līdz 35 gadiem, jaunākajam pabalsta saņēmējam ir 15 gadi, bet vecākajam - 89. Katram piektajam pabalstu saņēmējam ir apgādājamie, tādējādi arī iespēja dīkstāves laikā saņemt piemaksu no VSAA 50 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par dīkstāves perioda beigu termiņu noteikts 30.jūnijs, ceturtdien lēma valdība, atbalstot Kultūras ministrijas (KM) ierosinājumu.

KM uzsvēra, ka Ministru kabineta noteikumi par dīkstāves pabalstu Covid-19 izplatības ietekmētām pašnodarbinātām personām nosaka, ka dīkstāves periods ir no 14.marta uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk, kā ir spēkā valdības lēmums par ārkārtējo situāciju.

Dīkstāves pabalsta mehānisms ir īstermiņa risinājums pašnodarbināto personu ienākumu un iztikas līdzekļu zuduma kompensēšanai, kuras ārkārtējās situācijas dēļ nevar gūt ieņēmumus no saimnieciskās darbības. Ņemot vērā, ka valstī esošā epidemioloģiskā situācija neļauj noteikt precīzu termiņu, līdz kuram valstī būs nepieciešams turpināt ārkārtējo situāciju, KM rosināja noteikt 30.jūniju par dīkstāves perioda beigu termiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šī gada 20.aprīlim Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 4 792 584 eiro apmērā, informē VID.

Pabalsti 4 538 292 eiro apmērā izmaksāti kopumā 17 605 darbiniekiem pēc 3 308 uzņēmumu iesniegumiem. Savukārt pēc 1 047 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 254 293 eiro apmērā. Šajā laikā atbalsts atteikts 2240 uzņēmumiem un 877 pašnodarbinātajiem, kas nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

Nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz šī gada 20.aprīlim saņēmuši 2424 uzņēmumi par kopējo summu 38 891 290 eiro apmērā. Teju nemainīgi kopš pagājušās nedēļas 26% no šiem uzņēmumiem pārstāv vairum un mazumtirdzniecību, kā arī auto un motociklu remonta nozari, 17% - izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, 11% - apstrādes rūpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz trešdienas pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 32 942 831 eiro apmērā.

Pēc 13 105 uzņēmumu iesniegumiem izmaksāti 81 093 pabalsti darbiniekiem kopumā 31 357 876 eiro apmērā. Savukārt pēc 4480 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 1 584 955 eiro apmērā.

VID turpina vērtēt uzņēmumu iesniegumus. Līdz šim galvenie iemesli, kādēļ VID uzņēmumiem atteicis dīkstāves pabalstu izmaksu darbiniekiem, ir šādi: 46% gadījumu aprēķinātie nodokļi vidēji mēnesī ir bijuši mazāki par 200 eiro, 24% uzņēmumu bijis nodokļu parāds, kas pārsniedz 1000 eiro un kuram nav izveidots nomaksas grafiks, 22% gadījumu ir bijis nepietiekams apgrozījuma samazinājums, bet 5% nav iesniegtas visas deklarācijas.

Savukārt galvenie iemesli, kādēļ dīkstāves pabalstu izmaksa atteikta pašnodarbinātajiem, ir šādi: 54% vidēji mēnesī deklarētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas mazāk nekā 20 eiro apmērā, 16% ir nodarbināti pie cita darba devēja pilnu darba laiku, 14% pašnodarbināto ienākumi no nepilna laika nodarbinātības ir pārsnieguši 430 eiro, 8% iesniedzēju ir nodarbināti valsts vai pašvaldību iestādēs, bet 5% ir bijuši darba devēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dīkstāves atbalstam varēs kvalificēties visi komersanti ar apgrozījuma kritumu

LETA, 24.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīkstāves pabalstam un algu subsīdijām varēs kvalificēties visi komersanti ar apgrozījuma kritumu, neatkarīgi no nozares, paredz otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi.

Valdība jau 10.novembrī atbalstīja EM izstrādātos priekšlikumus uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, paredzot, ka dīkstāves atbalstu varētu saņemt tajos uzņēmumos strādājošie, kam apgrozījuma kritums šā gada augustā, septembrī un oktobrī bija vismaz 20% apmērā un kas pēc NACE koda strādā nozarē, ko ietekmējis valdības lēmums par ārkārtējo situāciju.

Tomēr EM izstrādāja jaunu priekšlikumu, kas paredz sniegt dīkstāves atbalstu visām nozarēm, neatkarīgi no to darbības veida.

No valdībā lemtā izriet, ka gadījumā, ka uzņēmuma apgrozījuma kritums iepriekšējos trijos mēnešos bija vismaz 20% apmērā, tad valsts atbalsts darba algu subsīdijai darba devējam būs 50% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par periodu no šā gada 1.augusta līdz 31.oktobrim, bet ne vairāk kā 500 eiro apmērā par kalendāra mēnesi par darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šī gada 18.maijam Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 24 590 351 eiro apmērā.

Pēc 10 090 uzņēmumu iesniegumiem izmaksāti 63 009 pabalsti darbiniekiem kopumā 23 452 897 eiro apmērā. Pēc 3 389 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 1 137 454 eiro apmērā. Kopumā dīkstāves pabalstu izmaksas laikā šo pabalstu vismaz vienu reizi saņēmuši 45 320 cilvēki - 56% no viņiem pabalsts aizstājis vienas algas izmaksu, 42% pabalstu saņēmuši divas reizes, bet 2% trīs reizes.

Nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz šī gada 18.maijam saņēmuši 7 832 uzņēmumi par kopējo summu 133 455 210 eiro apmērā. 30% no šiem uzņēmumiem pārstāv vairum un mazumtirdzniecību, kā arī auto un motociklu remonta nozari, 20% - apstrādes rūpniecību, 12% - izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu Covid-19 krīzē dīkstāvē esošiem darbiniekiem izmaksāt pabalstus 330 eiro līdz 1000 eiro apmērā mēnesī.

Atbalsta pasākumi tiks piemēroti no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz šā gada 31.decembrim. Dīkstāves pabalstu izmaksas aplēstas 65,71 miljona eiro apmērā.

Valdībā atbalstītie noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai ārkārtējās situācijas apstākļos paredz sniegt atbalstu dīkstāvē esošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai.

Dīkstāves pabalsti un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro 

Dīkstāves pabalstu izmaksa un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro, liecina Ekonomikas...

Noteikumi paredz, ka atbalsts dīkstāvē esošu darbinieka atlīdzības kompensēšanai tiks izmaksāts darbiniekam 70% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas no šā gada 1.augusta līdz 30.oktobrim vai no to deklarēto mēnešu vidējo bruto darba samaksas pēc 1.augusta, kuros darbinieks faktiski strādājis. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja darbiniekam dīkstāves pabalsts būs 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2020.gada trešo ceturksni.

Dīkstāves pabalsta apmērs būs ne mazāks kā 330 eiro un ne lielāks kā 1000 eiro mēnesī.

Ja persona periodā no šā gada 9.novembra līdz šā gada 31.decembrim atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāves pabalsts tiks noteikts 70 % apmērā no vidējā piešķirtā vecāku pabalsta par šā gada augustu, septembri un oktobri, bet ne mazāk kā 330 eiro un ne vairāk kā 1000 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Papildus dīkstāves pabalstam darbinieks varēs saņemt piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem.

Dīkstāves pabalsts netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Lai pieteiktos dīkstāves atbalstam, darba devējam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā būs jāiesniedz iesniegums ar informāciju par darba devēju, tā darbības jomu, par ieņēmumu samazinājumu no saimnieciskās darbības, informāciju par dīkstāves periodu, kura laikā nepieciešams kompensēt darbinieka atlīdzību, kā arī informāciju par attiecīgo darbinieku un tā konta numuru.

Pieprasīto dīkstāves atbalstu VID izmaksās piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu, pārskaitot atbalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu.

Dīkstāves pabalstu nepiešķirs, ja darba devējam būs nodokļu parāds, ja darba devējs ir maksātnespējīgs, kā arī, ja darba devējs vai tā valdes locekļi ir sodīti.

Dīkstāves pabalstus varēs saņemt darbinieki tādās nozarēs kā restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi, ēdināšanas pakalpojumi, bāru darbība, kinofilmu demonstrēšana, sporta un ārpusskolas izglītība, kultūras izglītība, atrakciju un atpūtas parku darbība, skaistumkopšanas pakalpojumi, fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumi.

EM aprēķini liecina, ka dīkstāves atbalstam varētu kvalificēties 134 119 darbinieki.

Jau ziņots, ka ārkārtējās situācijas laikā līdz 6.decembrim valsts atbalsta iespējas ir budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" pieejamie 49 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz pirmdienas pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstus izmaksājis 3308 darba devēju 17 605 darba ņēmējiem, kā arī 1047 pašnodarbinātām personām, informēja VID.

Kopumā VID izmaksājis dīkstāves pabalstus 4 792 584 eiro apmērā.

Pabalsti 4 538 292 eiro apmērā izmaksāti kopumā 17 605 darbiniekiem pēc 3308 uzņēmumu iesniegumiem. Savukārt pēc 1047 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 254 293 eiro apmērā. Dīkstāves pabalstu izmaksa pašnodarbinātajiem sākta 6.aprīlī, kad stājās spēkā šādu atbalsta veidu paredzošie Ministru kabineta noteikumi.

VID turpina vērtēt uzņēmumu iesniegumus.

Kopumā no visiem saņemtajiem dīkstāves pabalsta pieteikumiem VID izmaksas atteicis 33,5% darba devēju un 39% pašnodarbināto, 17.aprīlī preses konferencē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Galvenokārt atteikuma iemesls ir tas, ka uzņēmumi iepriekš nodokļos valstij nav maksājuši pat 200 eiro mēnesī - tas ir 35% no kopējā atteikumu skaita. Nākamais lielākais atteikumu iemesls ir nodokļu parādu esamība," skaidroja Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes mazināšanai plānots ieviest dīkstāves pabalstus ar 1000 eiro griestiem, kā arī paredzēts subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Atbalsta pasākumi tiks piemēroti no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz šā gada 31.decembrim.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes informēja, ka, atšķirībā no pavasarī sniegtā atbalsta, šoreiz atbalsts tiks sniegts plašāk un visiem, kuri patlaban nevar strādāt. Pēc Vitenberga teiktā, uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt arī pašnodarbinātie un patentmaksas saņēmēji.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie priekšlikumi pirmdien tika apspriesti finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, bet pēcpusdienu arī koalīcijas partneru starpā. Otrdien, 10.novembrī, par šiem priekšlikumiem lems Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomikas ministrs rosina paplašināt dīkstāves pabalsta saņēmēju loku

Lelde Petrāne, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ir sagatavojis un iesniedzis vairākus priekšlikumus finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā uzņēmējdarbības un nodarbināto darba grupā, lai dīkstāves pabalstam būtu iespējams kvalificēties visiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem, kas godīgi maksājuši nodokļus, bet šobrīd Covid-19 dēļ ir spiesti pārtraukt savu saimniecisko darbību.

J. Vitenbergs rosinās mainīt dīkstāves pabalsta regulējumu un paplašināt atbalsta saņēmēju loku, informēja Ekonomikas ministra padomniece Vineta Vilistere – Lāce.

Dīkstāves pabalsti liecina par mazām algām pirms krīzes 

Vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam darbiniekam ir bijis 258 eiro, maksimālo pabalsta...

J. Vitenbergs skaidro: "Jau vairāk nekā mēnesi dzīvojam ārkārtas režīmā, kad Covid-19 vīrusa dēļ praktiski visa uzņēmējdarbība ir spiesta iepauzēt. Uzņēmumiem tas nozīmē arī neizmaksātas algas darbiniekiem. Valsts ieņēmuma dienesta apkopotā statistika rāda dramatisku ainu – dīkstāves pabalsts uz šo dienu ir atteikts apmēram 40% nodokļu maksātāju, kas kādu noteikto kritēriju dēļ šim valsts atbalsta veidam nekvalificējas. Tāpēc ir steidzami jāpārskata dīkstāves pabalsta regulējums, kā arī jāpaplašina atbalsts uzņēmējiem, kuri veic saimniecisko darbību arī vīrusa izraisītajā krīzes laikā."

Ekonomikas ministrs piedāvā pārskatīt dīkstāves regulējumu, rosinot precizēt kritērijos ieņēmumu kritumu, lai tas neierobežotu sezonālus un strauji augošus uzņēmumus, kā arī eksporta apjomu. Tāpat ministrs uzskata, ka nevar liegt dīkstāves pabalstu darbiniekiem, ja tās valdes loceklis ir bijis sodīts.

Tāpat iesniegts priekšlikums izveidot kvalifikācijas nosacījumus strauji augošiem komersantiem, kas dibināti salīdzinoši nesen, bet nevar izpildīt šobrīd noteiktos apgrozījuma samazinājuma nosacījumus.

Lai veicinātu Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, J. Vitenbergs rosinās diskusiju par atbalsta modeli eksportējošiem uzņēmumiem, kuri turpina veikt uzņēmējdarbību Covid-19 izraisītās krīzes laikā.

Jau iepriekš veikti uzlabojumi attiecībā uz mazo uzņēmumu valdes locekļu iespēju saņemt dīkstāves pabalstu, dota iespēja pretendēt uz atbalstu uzņēmumiem, kuri ir nesen dibināti un kuri saskārušies ar vīrusa radītajām sekām, atcelti ierobežojumi, kas iepriekš liedza saņemt dīkstāves pabalstu, ja persona saņēma izdienas vai vecuma pensiju, kā arī pielielināti uzņēmumu nodokļu parādu sliekšņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dīkstāves atbalstu varēs saņemt arī strauji augoši jauni uzņēmumi

Lelde Petrāne, 23.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 23. aprīļa sēdē apstiprinātas izmaiņas dīkstāves pabalsta saņemšanas nosacījumos, paplašinot potenciālo pabalsta saņēmēju loku, informē Ekonomikas ministrija.

"Dīkstāves pabalstam jākvalificējas visiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem, kas godīgi maksājuši nodokļus, bet šobrīd Covid-19 dēļ ir spiesti pārtraukt savu saimniecisko darbību. Mazs solis uz priekšu ir sperts – šodien valdība pieņēmusi lēmumu, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt arī darbinieki strauji augošos uzņēmumos. Tāpat uzskatu, ka nevar liegt dīkstāves pabalstu darbiniekiem, ja uzņēmums vai tā valdes loceklis ir bijis sodīts," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

VID vēlas publiskot dīkstāves pabalstu atteikumu iemeslus 

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina valdību un Saeimu lemt par iespēju dienestam...

MK noteikumos precizēti noteiktie apgrozījuma krituma piemērošanas kritēriji (MK noteikumu 3.1. un 3.2 apakšpunkts), nosakot, ka krīzes skarto darba devēju un krīzes skarto nodokļu maksātāju ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājums 2020. gada martā vai aprīlī tiek salīdzināts ar 2019. gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem (līdz šim bija noteikts, ka to salīdzina ar 2019. gada attiecīgo mēnesi). Līdz ar to atbalstu varēs saņemt arī strauji augoši uzņēmumi, kas dibināti nesen, taču to apgrozījuma samazinājums pret 2019. gada attiecīgo mēnesi nav objektīvs kritērijs, ņemot vērā to straujo izaugsmi, uzsākot savu saimniecisko darbību.

Ņemot vērā veiktos precizējumus no MK noteikumiem svītrots punkts, kas noteica, ka krīzes skartajiem darba devējiem un krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem, kuri dibināti laikposmā no 2019. gada 1. marta līdz 2019. gada 31. decembrim, apgrozījuma samazinājumu apmērus procentos aprēķina, salīdzinot ieņēmumus no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī ar 2019. gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem.

Dīkstāves pabalsti liecina par mazām algām pirms krīzes 

Vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam darbiniekam ir bijis 258 eiro, maksimālo pabalsta...

Vienlaikus MK noteikumos iekļauts nosacījums, ka dīkstāves pabalstu var saņemt darbinieks (bet ne valdes loceklis, kurš ir bijis sodīts), ja krīzes skartais darba devējs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz darba devēja nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumos Nr.165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu īpašnieki sašutuši par liegumu saņemt dīkstāves pabalstu

Māris Ķirsons, Zane Atlāce - Bistere, 02.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazo uzņēmumu īpašniekus, kuri vienlaikus ir arī to valdes locekļi un strādājošie, nepatīkami pārsteigusi valdības pozīcija, ka tiem nav tiesību saņemt valsts noteikto dīkstāves pabalstu un aicina šo normu nekavējoties pārskatīt.

Valdības lēmums dīkstāves pabalstu nepiešķirt krīzes skartā darba devēja valdes un padomes locekļiem izsaucis uzņēmēju sašutuma vētru. Sociālajos tīklos ne viens vien uzņēmējs dalās neizpratnē par šādu valsts attieksmi jau tā grūtā brīdī. Piemēram, šefpavārs Ēriks Dreibants ir vīlies, ka šādā ārkārtas situācijā visi krīzes skartie var saņemt dīkstāves pabalstu, izņemot uzņēmuma īpašniekus, kuri diendienā strādā savā uzņēmumā, saņem algu, maksā nodokļus.

"2008. gada krīzē valdība aicināja, lai cilvēki uzsāk uzņēmējdarbību, tā ātrāk atdzīvosies ekonomika, es paklausīju un, ar draugiem ieguldot pēdējo santīmu, atvērām "3 pavāru restorānu," esam radījuši arī citus produktus, ik gadu nodokļos maksājām ap 300 000 eiro, dodam darbu 50 cilvēkiem, nodokļu parāds nav... Esam visiem darbiniekiem samaksājuši algas, norēķinājušies ar lielāko daļu piegādātājiem, kontā 0 + parādi. Pēc krīzes visus valsts parādus vajadzēs nomaksāt mums - uzņēmējiem. Ceru, ka būs motivācija," viņš vēsta sociālajā tīklā "Facebook".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dīkstāves pabalstu varēs saņemt visu uzņēmumu darba ņēmēji

Zane Atlāce - Bistere, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai 26.martā tiks piedāvāts lemt par dīkstāves pabalstu izmaksu visu uzņēmumu darbiniekiem, ja šo uzņēmumu apgrozījums būs samazinājies Covid-19 slimības izplatības dēļ, informē Finanšu ministrijā (FM).

Lai mazinātu vīrusa COVID-19 izplatību ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un nodrošinātu atbalstu krīzes skarto nozaru darba devējiem un viņu darbiniekiem dīkstāves periodā, trešdien, 25. martā, aizvadīta Ministru prezidenta uzdevumā izveidota vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sanāksme finanšu ministra Jāņa Reira vadībā.

Tajā izstrādāti priekšlikumi nākamā līmeņa atbalsta pasākumiem COVID-19 ietekmes mazināšanai, tai skaitā iespēja pieteikties īpašajiem krīzes skarto nozaru pasākumiem arī tiem uzņēmumiem, kas atbildīs noteiktiem kritērijiem neatkarīgi no pārstāvētās nozares. Par tiem plānots lemt valdības sēdē ceturtdien, 26. martā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu vīrusa COVID-19 izplatību ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, sākot ar marta beigām, darba ņēmēji var saņemt dīkstāves pabalstu, taču vienlaikus Valsts ieņēmumu dienests (VID) brīdina, ka rūpīgi kontrolē uzņēmumus, kuru darbiniekiem tiek piešķirti pabalsti, cik pamatoti tie tiek izmaksāti un cik godprātīgi ir uzņēmumi, kas piesakās pabalstam.

No 2. līdz 5. aprīlim VID veicis 105 uzņēmumu apsekošanu, kuru laikā pārbaudītas 250 reģistrētās uzņēmumu struktūrvienību adreses. Apsekošanas rezultātā uzņēmumos divos gadījumos konstatēts iespējamais risks, ka personas, kurām pieteikta dīkstāve, atrodas un strādā uzņēmumā, kā arī vairāki citi uzņēmējdarbības riski.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikts, ka par nepatiesas informācijas sniegšanu VID dīkstāves pabalsta saņemšanai uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz tūkstoš piecsimt eiro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Patlaban VID vēl nav piemērojis nevienam uzņēmumam vai strādājošajam sodu par nepamatotu dīkstāves pabalsta saņemšanu, jo notiek faktu pārbaudes. Taču papildus veiktajām pārbaudēm VID jau ir saņēmis informāciju par vienu gadījumu, kad darba ņēmējs vēlētos atmaksāt jau izmaksāto dīkstāves pabalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina valdību un Saeimu lemt par iespēju dienestam publiskot dīkstāves pabalstu izmaksas atteikumu iemeslus, ceturtdien valdības ārkārtas sēdē aicināja VID vadītāja Ieva Jaunzeme.

Viņa norādīja, ka patlaban sociālajos medijos izskan pārmetumi par to, ka VID pieņem nepamatotus lēmumus, atsakot dīkstāves pabalstu izmaksu, tomēr ieņēmumu dienestam nav tiesību sniegt skaidrojumu par atteikumu iemeslu.

Jaunzeme piebilda, ka patlaban Saeimā izskatīšanai trešajā lasījumā ir attiecīgie likuma grozījumi, kas ļautu sabiedrību informēt par VID pieņemtajiem lēmumiem. Viņa aicināja Ministru kabinetu pievērsties šī jautājuma virzīšanai.

Aģentūras LETA rīcībā esošais VID priekšlikums paredz veikt grozījumus likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", lai noteiktu tiesības nodokļu administrācijas ierēdnim sniegt informāciju bez nodokļu maksātāja piekrišanas par iemesliem atbilstošiem kuriem tam ir atteikts piešķirt dīkstāves pabalstu, vai attiecībā uz kuriem ir konstatēta dīkstāves pabalsta nepamatota pieprasīšana vai saņemšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā varētu ieviest bezdarbnieka palīdzības pabalstu, kas tiktu izmaksāts gadījumā, ja persona pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām nebūs atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību.

Šāds risinājums trešdien ticis apspriests finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītās darba grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sanāksmē.

Finanšu ministrijā stāstīja, ka darba grupa vienojusies turpināt spriest par bezdarbnieka palīdzības pabalsta ieviešanu.

Paredzēts, ka apdrošinātajai personai, kura ir saņēmusi bezdarbnieka pabalstu atbilstoši likumam "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", būs tiesības pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, ja pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām persona nebūs atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību. Patlaban gan nav zināms bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmērs, bet tas tiek vērtēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

"Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara Covid-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā Covid-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi," sacīja Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Dīkstāves pabalstos izmaksās visus atvēlētos 50 miljonus

LETA, 08.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstos, visticamāk, izmaksās visus atvēlētos 50 miljonus eiro, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Mēs redzam, ka tie būs apmēram šie 50 miljoni eiro, kas šobrīd mums ir," teica Jaunzeme, piebilstot, ka dīkstāves pabalstu būs saņēmuši vairāk nekā 50 000 strādājošo.

Tāpat VID ģenerāldirektore atzīmēja, ka lielākā daļa iedzīvotāju dīkstāves pabalstu ir saņēmuši vienu vai divas reizes, taču ir arī iedzīvotāji, kuri pabalstu saņēmuši trīs reizes.

Pēc Jaunzemes teiktā, maijā pieprasījums pēc dīkstāves pabalstiem bija mazāks nekā martā un aprīlī.

Jau vēstīts, ka līdz piektdienas, 5.jūnija, pēcpusdienai VID dīkstāves pabalstus bija izmaksājis kopumā 38,521 miljona eiro apmērā.

Pēc 14 092 uzņēmumu iesniegumiem bija izmaksāti 92 992 pabalsti darbiniekiem kopumā 36,799 miljonu eiro apmērā. Savukārt pēc 4824 pašnodarbināto personu iesniegumiem bija izmaksāti pabalsti kopumā 1,722 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra pirmajā pusē izskanēja informācija, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) lūdzis atmaksāt dīkstāves pabalstus par apmēram 4000 darbiniekiem. Pēc VID sniegtās informācijas, līdz septembra vidum pēc VID aicinājuma dīkstāves pabalsti atmaksāti par 534 personām 170,40 tūkst. eiro apmērā, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Kopumā Covid-19 krīzes seku mazināšanai VID dīkstāves pabalstos kopumā izmaksājis 53,5 milj. eiro vairāk nekā 55 tūkstošiem darbinieku.

Lursoft izpētījis, kas ir tie uzņēmumi, kuri Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai saņēmuši atbalstu no valsts – kuras nozares tie pārstāv, kāds ir to reģionālais sadalījums un kopējais pienesums nodokļu maksājumos valsts kopbudžetam.

Valsts atbalstu saņēmuši nedaudz vairāk nekā 8 tūkstoši uzņēmumu, liecina Lursoft informācija. No tiem 59,9% gadījumos uzņēmumu darbiniekiem izmaksāts tikai dīkstāves pabalsts, bet 21,86% gadījumu ne tikai piešķirts dīkstāves pabalsts, bet VID arī atbalstījis uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosinās sociālās iemaksas visos nodokļu režīmos maksāt vismaz no minimālās algas

LETA, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) rosinās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas visos nodokļu režīmos strādājošajiem maksāt vismaz no minimālās algas, intervijā Latvijas Radio sacīja valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

Ja deklarētā alga būtu zemāka par minimālo, vienalga šī sociālo iemaksu starpība būtu jānomaksā. Vēl gan ir diskutējams, vai to darīs tikai darba devējs vai piedalīsies arī paši darbinieki. Viņa norādīja, ka šāda sistēma jau sen ir ieviesta Lietuvā un Igaunijā, kur darbojas tikai tāpēc, lai aizsargātu darba ņēmējus viņu nākotnes vārdā.

Muižniece uzsvēra, ka varēs noteikt izņēmumus, piemēram, tie varētu būt cilvēki ar invaliditāti un tie, kas darba gaitas sākuši pirmreizēji. Tomēr izņēmumiem ir jābūt saprātīgiem, viņa piekodināja, piebilstot, ka, iepriekš lemjot par šo jautājumu, šis aspekts arī sagādājis problēmas.

Viņa pieļāva, ka arī uz pašnodarbinātajiem šis risinājums varētu neattiekties, tomēr tas vēl ir risināms jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas tūrisma nozarei visvairāk var palīdzēt robežu atvēršana

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši vairāk nekā divi dīkstāves mēneši, kas būtiski skāruši tūrisma nozari: tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas.

Protams, tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus - dīkstāves pabalstus un "Altum" aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37 procenti no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no "Altum". Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru