Eksperti

Ieguldījumu stratēģija "no visa pa mazumiņam"

Rolands Zauls, Swedbank Ieguldījumu produktu līnijas vadītājs, 27.06.2024

Jaunākais izdevums

Pēdējo piecu gadu laikā Swedbank klientu skaits, kuriem ir kāds no vērtspapīriem ieguldījumu vai vērtspapīru kontā, ir pieaudzis par 205%, arī visā sabiedrībā interese par ieguldījumiem ir kļuvusi būtiski lielāka. Viens no jautājumiem, uzsākot ceļu investīciju jomā, bieži vien ir – kādu stratēģiju izvēlēties?

Katram šī stratēģija var būt sava, tāpat arī priekšstati, kas ir pareizi un kas ne tik ļoti. Balstoties uz savu ilggadējo, arī privāto investora pieredzi, varu piedāvāt redzējumu par finanšu līdzekļu izvietošanu, ko var saukt par stratēģiju “no visa pa mazumiņam”.

Sakārto savas finanses

Lai gan var skanēt garlaicīgi, taču pats pirmais solis, pirms ķerties pie ieguldīšanas finanšu tirgos, ir sakārtot savas finanses. Tas ir būtiski, lai lietainākos dzīves brīžos nebūtu jāņem nauda laukā no saviem ieguldījumiem, lai segtu ikdienas tēriņus vai tēriņus neparedzētiem izdevumiem (zobārstam, auto labošanai utt.) Viena no lielākajām kļūdām, ko esmu redzējis starp dažādiem cilvēkiem, kas tikko sāk ieguldīt, - darīt to ar saviem vienīgajiem brīvajiem līdzekļiem.

Lai sakārtotu savas finanses un izveidotu “drošības spilvenu”, mūsdienās ir daudz ērtu rīku. Ir dažādas lietotnes katrai gaumei, bet var arī apsēsties kaut vai pie vecā labā Excel un sarakstīt tajā visus savus ienākumus/izdevumus, kā arī pozīcijas, kur var kaut ko ietaupīt. Drošības spilvena apmēru katrs var noteikt sev pats, vadoties pēc saviem ienākumiem, tēriņiem un paradumiem. Vispārpieņemts ieteikums ir uzkrājums 3 mēneša ienākumu apmērā, bet kādam varbūt ir pietiekami arī ar 1 mēneša apjomu. Ja spilvens uzkrāts jau 6 vai vairāk mēnešu ienākumu apmērā, tiešām laiks ir sākt domāt par ieguldījumiem, jo viss, kas nav ieguldīts, laika gaitā zaudē savu vērtību inflācijas dēļ.

Tālākie soļi portfeļa veidošanā

Izmantojot vairākus finanšu instrumentus, ir iespēja gan palielināt peļņas iespējas, gan iespējas tikt pie līdzekļiem, ja pēkšņi vai arī plānoti tie būtu nepieciešami. Diversificējot savu naudu starp dažādiem ieguldījumu risinājumiem, var arī samazināt tirgus risku, kam tie ir pakļauti, un palielināt ienesīgumu. Īsumā par portfeļa iespējamām pozīcijām, ja izvēlamies šādu stratēģiju.

Labs risinājums iesācējiem, kas grib likt naudai strādāt, bet negrib pārāk aktīvi iesaistīties ar ieguldījumiem saistīto lēmumu pieņemšanā, ir uzkrājošā dzīvības apdrošināšana jeb privātais portfelis. Turklāt ar šādu risinājumu ir iespēja saņemt iedzīvotāja ienākuma nodokļa atmaksu 20% apmēra no ieguldītas summas, kas manā skatījumā ir sava veida garantēts ienesīgums katru gadu. Piemēram, ja pirms 10 gadiem sākts ieguldīt vienreiz gadā 1000 eiro Swedbank Privāta portfeļa aktīvajā stratēģijā (100% akcijas), uz pašreizējo brīdi būtu ieguldīti 10 000 eiro, bet kopā ar finanšu tirgus pienesumu tie jau būtu 17 000 eiro. Papildus katru gadu var atgūt 200 eiro no nodokļiem, kas 10 gadu laikā jau būtu 2000 eiro. Tātad kopējais sniegums veidotu 19 000 eiro jeb pie 90%, kas nemaz nav tik slikti, ņemot vēra, ka kopēja inflācija pēdējos 10 gados ir bijusi +45.5%. Turklāt atgūtos nodokļus var arī reinvestēt atpakaļ uzkrājošajā dzīvības apdrošināšana un šādi nākotnē saņemt lielāku nodokļu atmaksu. Ja 1000 eiro vietā iemaksātu papildus arī atgūto nodokļu naudu, tad nākamgad varētu jau atgūt nodokļos 240 eiro, un šī nodokļu summa katru gadu pakāpeniski pieaugtu, ja jūs turpinātu šo stratēģiju. Turklāt lielāku iemaksāto summu dēļ var palielināt arī savu potenciālo ienesīgumu no ieguldījumiem finanšu tirgos.

Portfeļa diversifikācija un fondi kā nākamais solis

Otra opcija ir spert nākamo soli un jau nedaudz diversificēt jeb sadalīt savus ieguldījumus. Piemēram, ja tie ir iepriekšminētie 1000 eiro gadā, tad 500 eiro novirzīt uzkrājošajā apdrošināšanā, bet 500 eiro uz kādu ieguldījumu fondu (piemēram, Robur) vai ETF.

Šādā gadījumā 500 eiro, kas tiktu novirzīti ieguldījumu fondā vai ETF, nebūtu piesaistīti pie konkrēta līguma termiņa (kā tas ir uzkrājošās apdrošināšanas gadījumā), bet būtu brīvi pieejami jebkurā laikā, kad tie jums ir nepieciešami. Pareizi diversificējot savus aktīvus, var arī sasniegt lielāku ienesīgumu ilgtermiņā. Piemēram, ja saglabājam tos pašus nosacījumus uzkrājošajā apdrošināšanai, bet samazinām ieguldījumu summu uz 500 eiro, tad 10 gadu laikā ieguldīts būtu 5000 eiro un kopējais ienesīgums pie 8500 eiro. Papildus tam vēl 1000 eiro ar nodokļu atmaksu, kopā sasniedzot to pašu +90%. Bet ja atlikušos 500 eiro ieguldītu ieguldījumu fondā vai ETF, kas, piemēram, seko līdzi MSCI World indeksam (100% akcijas), tad no 10 gadu laikā kopējais ienesīgums būtu jau 125% jeb 11 250 eiro. Un kopējais portfeļa ienesīgums jau būtu 107.5%, kas ir par 17.5% vairāk, nekā ieguldot visus 1000 eiro tikai uzkrājošajā apdrošināšanā.

Akcijas – lielāks risks, bet lielākas ienesīguma iespējas

Kad esat jau pārliecināts par savām zināšanām un spējām uzņemties arī lielāku svārstību risku, trešā opcija ir iet vel vienu soli uz priekšu un pie saviem ieguldījumiem pievienot klāt arī akcijas. Tas nozīmētu pārdalīt savus 1000 eiro uz 3 daļām: pa 333 eiro reizi gadā novirzīt uzkrājošajā apdrošināšanā, fondos un akcijās. Piemēram, izvēloties ieguldīt 333 eiro gadā Microsoft akcijās, kopsumma 10 gadu laikā būtu ieguldīts pie 3300 eiro, turpretim ienesīgums sastādītu aptuveni pie 19 000 EUR jeb 475%. Ja pieskaitām klāt dividendes, kas 10 gadu laikā aptuveni būtu pie 670 eiro, tad kopējais ienesīgums ir satriecoši 496%.

Savukārt ienesīgumi uzkrājošajā apdrošināšanā +90% un ETF +125% šajā variantā saglabājas tie paši, jo mainītos tikai ieguldījumu summa. Savukārt, skatoties uz kopējo portfeli, kopējais ienesīgums šādā variantā veidotu +237%.

Secinājumi

Nenoliedzami ieguldījumi tikai piemērā minētajās Microsoft akcijās var nest lielāku kopējo atdevi nekā labi diversificēti portfeļi (piemērā minētajā situācijā, ja ieguldīts tiktu tikai šajās akcijās, ienesīgums būtu +496%). Taču jāatceras, ka gadījumos, ja visa nauda vai lielākā tās daļa tiek ieguldītā vienā vai pāris akciju veidā, tas rada ļoti lielu svārstību risku. Neskatoties uz potenciāli lielāku ienesīgumu, rezultāts var būt nestabilāks un pat graujošs, salīdzinot ar to, ja tiek ieguldīts fondā, kas ir piesaistīts pie kāda indeksa. Jo, piemēram, MSCI World indekss sastāv no 1500+ dažādiem uzņēmumu akcijām no dažādām nozarēm visā pasaulē, bet Microsoft ir tikai viens uzņēmums ASV, kas pārstāv tehnoloģiju nozari. Protams, Microsoft ir viens no līderiem savā nozarē, un lieli svārstību riski šāda izmēra kompānijai ir mazi - tomēr tie nav izslēgti. Ar ieguldījumiem akcijās ir arī jāņem vēra, ka lielai daļai akciju bieži vien nav iespējams piekopt tā saucamo “hold it forever” (mūžīga turēšana) stratēģiju un ir jāpaseko līdzi uzņēmuma izaugsmes plāniem, finanšu rezultātiem utt.

Taču arī fondu gadījumā jāatceras, ka - ja tiek izvēlēts neatbilstošs indekss, svārstību risks arī pieaug un ienesīgums rezultātā būs mazāks. Neatbilstošs indekss var būt tāds, kas seko konkrētiem uzņēmumiem valstī, kas ir nestabila ekonomiski, juridiski vai ģeopolitiski.

Tāpēc, lai mazinātu riskus un palielinātu savu potenciālo ienesīgumu stratēģija “paņemt no katra risinājuma pa mazumiņam” ir ļoti noderīga. Protams, arī tā neieslēdz mājasdarba izpildi no paša ieguldītāja. Kādi ir šie mājasdarbi? Izpētīt, kāds ir ieguldījuma termiņš un nosacījumi, vai produkta stratēģijā iekļautais konkrētais reģions/ nozare ir atbilstoši manai riska tolerancei, kā arī – pats svarīgākais – vai pats risinājums man ir saprotams. Veiksmi ieguldījumos!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Summus Capital kaļ izaugsmes plānus

Jānis Goldbergs, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai citur patiešām zāle zaļāka: Latvijas digitālā veselība uz Eiropas fona?

RSU lektore un pētniece digitālās veselības un veselības politikas jomā, SIA “ZZ Dats”- biznesa analītiķe, 19.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par digitālās veselības risinājumiem un ar veselību saistītajiem datiem, daudziem ir viedoklis, ka mums “viss ir slikti” un nepareizi. Gandrīz katrs iedzīvotājs ir dzirdējis “e-veselības” neveiksmes stāstu, redzējis kādu sižetu par to, lasījis kādu revīzijas atzinumu vai vienkārši zina, ka tas ir neveiksmīgs projekts.

Bet, ko darīt – daļa ekspertu uzskata, ka pareizā pieeja būtu meklēt gatavu risinājumu un to ieviest Latvijā, tā teikt pārstāt “izdomāt divriteni”. Iespējams, ka tas ir kāds vēsturiskais mantojums, ko esam pārņēmuši no vecākās paaudzes un ir tā sajūta, ka tur – ārzemēs “zāle ir zaļāka” un viss ir labāk kā pie mums.

Ikdienā strādāju pie digitālās veselības risinājumiem un kā “Sprīdītis” Annas Brigaderes lugā nebiju apmierināta ar to, ko nodrošina mūsu E-veselības sistēma, tāpēc ar prieku devos pasaulē “lielu mantu meklēt” uz Eiropas nozīmīgāko pasākumu Digitālās veselības jomā “DMEA 2024” pasākumu Berlīnē, kurš pulcē digitālas veselības ekspertus no visas pasaules. Izstāde pārsteidza ar savu apjomīgo piedāvājumu: ap 800 stendiem, kas izvietoti 6 hallēs un piedāvā visdažādākā mēroga risinājumus – sākot no jaunuzņēmumiem un beidzot ar pasaules līmeņa lieljaudas zīmoliem (vairāk par DMEA pasākumu šeit).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Raft Capital piesaista 50 miljonus eiro ieguldījumiem Baltijas uzņēmumu izaugsmē

Db.lv, 11.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieka „Raft Capital Management” nodibinātais ieguldījumu fonds „Raft Capital Baltic Equity Fund” ir piesaistījis ieguldījumus 50 miljonu eiro apmērā un plāno tos ieguldīt strauji augošos uzņēmumos Lietuvā un abās pārējās Baltijas valstīs.

Nākotnē tas meklēs iespējamos pirkumus arī ziemeļvalstīs un Polijā.„Raft Capital Management”, ko Lietuvas Banka ir licencējusi veikt ieguldījumu darbību, vadības grupai ir pieredze darbā ziemeļvalstu finansiālajās un pasaules profesionālajās iestādēs.

Dalībnieku grupā ietilpst Artūrs Gegužis, Andrejs Boicovs, Ģintauts Galvanausks un Imre Vise (Igaunija, Tallina).

„Raft Capital Management” partneris Andrejs Boicovs pastāstīja, ka izveidotajai grupai ir specializētas un unikālas zināšanas par šejienes tirgu, plaša pieredze ieguldījumu īstenošanā un pārvaldībā, kā arī zināšanas par mērķtirgiem. „Trīs no četriem partneriem ir kopā strādājuši SEB ieguldījumu bankas darījumu un riska kapitāla uzņēmumos, un mēs visi kopā esam strādājuši pie sarežģītiem finansiālajiem projektiem. Apvienošanos noteica kopīgas intereses, tirgus iespējas un pārliecība, ka mēs varam palīdzēt uzņēmumiem kļūt par līderiem starptautiskajā uzņēmējdarbībā ne tikai Baltijas valstīs, bet arī pasaules tirgū,” sacīja A. Boicovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī lielākā sabiedrības daļa (95%) zina, kas ir pensiju 2.līmenis, tomēr teju puse jeb 43% Latvijas iedzīvotāju neizprot tā darbību, liecina Swedbank aptauja.

Zīmīgi, ka biežāk izpratnes trūkums ir tieši gados jauniem iedzīvotājiem, līdz 29 gadu vecumam. Vaicāti, kā vēlētos iegūt informāciju par pensiju 2.līmeni, cilvēki primāri norāda, ka labprāt to saņemtu savā e-pastā (46%) vai internetbankā (40%). Pateicoties izmaiņām Valsts fondēto pensiju likumā, šāda iespēja uzrunāt pensiju 2.līmeņa dalībniekus pensiju pārvaldītājiem būs no šī gada 1.jūlija.

Sākot ar 1. jūliju, pensiju pārvaldītājiem būs pieejama informācija par savu plānu dalībniekiem, kas ļaus veiksmīgāk uzrunāt iedzīvotājus un izglītot par riskiem un iespējām, ko sniedz katrs no pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plāniem.

“Plaisa starp informētību un izpratni par pensiju 2.līmeni ir veidojusies gadu gaitā. Viens no iemesliem ir tas, ka līdz šim pensiju 2.līmeņa pārvaldītāji nezināja, kas ir viņu klienti un attiecīgi nevarēja sniegt individuālās konsultācijas. Līdz ar to piemērotākā pensiju 2.līmeņa plāna izvērtēšana bija atstāta pašu iedzīvotāju ziņā. Taču dati rāda, ka šāda pieeja nav bijusi sekmīga, un šobrīd gandrīz puse no visiem pensiju 2.līmeņa dalībniekiem atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā. Tāpēc veiktās izmaiņas likumā ir ļoti nozīmīgas. Pēc 1.jūlija tie pensiju 2.līmeņa dalībnieki, kuri atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā, saņems ziņu no sava līdzekļu pārvaldnieka ar aicinājumu mainīt pensiju plānu. Jāatzīmē, ka komunikācija ar pensiju 2.līmeņa dalībniekiem notiks pakāpeniski un var aizņemt vairākus mēnešus. Tāpēc iedzīvotāji var jau tagad paši pārbaudīt savu pensiju 2.līmeņa plānu un izvēlēties savam vecumam atbilstošu,” akcentē Anželika Dobrovoļska, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka sagatavojusi priekšlikumus valsts fondēto pensiju sistēmas pilnveidei

Db.lv, 09.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir izstrādājusi un atbildīgajām – Labklājības un Finanšu – ministrijām iesniegusi virkni priekšlikumu, lai sekmētu valsts fondēto pensiju sistēmas (VFPS) ilgtspēju un nākotnes pensionāriem nodrošinātu lielāku VFPS iemaksu atdevi.

Latvijas Bankas aplēses liecina, ka grozījumu rezultātā ietaupījumi VFPS dalībniekiem nākamo 10 gadu laikā pārsniegs 100 milj. eiro. Grozījumi likumā vēl jāizskata Ministru kabinetā un jāpieņem Saeimā, bet noteikumos – jāpieņem Ministru kabinetā.

Latvijas Bankai savulaik bija nozīmīga loma, konsultējot atbildīgās ministrijas jautājumos par VFPS iemaksu atdeves palielināšanu un panākot būtisku pārvaldības izmaksu samazinājumu, vienlaikus neapdraudot jaunu pārvaldītāju ienākšanu VFPS tirgū. Centrālā banka arī šoreiz atsaucās atbildīgo ministriju aicinājumam palīdzēt pārskatīt regulējumu šajā jomā.

Sagatavoti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā un Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra noteikumos "Kārtība, kādā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs aprēķina maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi, un kārtība, kādā tiek veikta minētā maksājuma uzskaite un ieturēšana".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izmaiņām pensiju 2. līmeņa pārvaldīšanā jāsasniedz vairāki mērķi, ne tikai samazināt pārvaldīšanas maksu

Edgars Pastars, Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks, 22.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka (LB) ir sagatavojusi vairākus priekšlikumus izmaiņu veikšanai valsts fondēto pensiju sistēmas regulējumā. Izmaiņas paredz noteikt risku un interešu konfliktu pārvaldības prasības pensijas līdzekļu pārvaldītājiem ieguldījumu veikšanai reģistrētos alternatīvo ieguldījumu fondos, kā arī paredz samazināt maksājuma pastāvīgo daļu pensijas uzkrājuma pārvaldītājiem (atkarībā no pārvaldāmo aktīvu lieluma).

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) uzskata, ka ar pakalpojumu cenām administratīvajā regulējumā jābūt ļoti piesardzīgiem, lai ar pārlieku administratīvu regulējumu nepamatoti neierobežotu konkurenci un attīstību. Kopumā nozare piekrīt priekšlikumam, ka pasīvi pārvaldītajiem ieguldījumu plāniem (t.sk. indeksu plāniem) ir pamatoti izskatīt pārvaldītāja atlīdzības samazinājumu, ņemot vērā veicamā darba apjomu, kas salīdzinot ar citiem ieguldījumiem (piemēram, aktīvi pārvaldītiem ieguldījumu plāniem), ir salīdzinoši mazāks. Tomēr attiecībā uz citiem ieguldījumu plāniem LB piedāvājums vēl būtu pilnveidojams.

Jāuzsver, ka likums jau šobrīd regulē atlīdzības apmēru pensiju pārvaldītājiem, un finanšu iestādes to neapšaubāmi ievēro. Atlīdzības apmēri, konsultējoties ar nozari, iepriekš ir tikuši vairākkārt pārskatīti, arī tos samazinot. Pārvaldītāju atlīdzības maksimālās summas savulaik tika noteiktas, ņemot vērā pensiju 2.līmenī uzkrāto līdzekļu apmēru. Šobrīd tās ir būtiski zemākas kā pirms pieciem gadiem, ko veicināja ne tikai regulējuma pilnveide, bet arī veselīgā konkurence, kas jāatbalsta un jāveicina arī turpmāk. Pensiju kapitāla uzkrājums ir būtiski pieaudzis, – gan veiksmīgi realizētas aktīvu pārvaldības, gan valstī strādājošo algu kāpuma dēļ, tāpēc atlīdzības aprēķina formula šobrīd var tikt pilnveidota, lai būtu līdzsvarotāka. Diskusijas par pilnveidošanas iespējām notiek jau ilgāku laiku, un par LB priekšlikumu diskusijas vēl tiks turpinātas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus aktualitātes, nākotnes tendences un praktiski ieteikumi

Jānis Goldbergs, 26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

2023.gada nozīmīgākā investīcija Latvijā - ieguldījums tehnoloģiju uzņēmumā Digital Mind

Db.lv, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) pasākumā "Gada investors 2023" par 2023.gada nozīmīgāko gada investīciju atzina Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu fonda "Livonia Partners" veikto ieguldījumu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumā "Digital Mind", lai atbalstītu stratēģisku Polijas tehnoloģiju kompānijas "EIP Dynamics" iegādi.

Polijas uzņēmums ir viens no lielākajiem "Microsoft" "Dynamics ERP" risinājumu nodrošinātājiem, kas apkalpo lielus uzņēmumus Polijā, Vācijā, Čehijā un Lielbritānijā. Investīciju darījuma mērķis ir palielināt uzņēmuma pakalpojumu piegādes kapacitāti klientu apkalpošanai Baltijas un Centrāleiropas reģionā un izveidot platformu tālāko iegādes un apvienošanas darījumu veikšanai.

"Gada finanšu konsultants" balvas ieguvējs ir "Superia" par dažāda veida finanšu konsultācijām vairākos investīciju darījumos, bet "Gada juridiskais konsultants" ieguvējs ir "Cobalt" par konsultācijām piecos nozares pārdošanas darījumos .

Institucionālo investoru sektorā apbalvojuma "Gada ilgtspējas balva" ieguvējs ir "Merito & Saules Energy" par ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas projektos, savukārt, privāto investoru kategorijā apbalvojumu "Gada labākā sindicētā investīcija" ieguva “ASP Asset Management AIFP” par ieguldījumu jaunuzņēmumā “Monetizr”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Hanseatic Alternative Investments AIFP uzsāk Latvijā pirmā īres dzīvokļu ieguldījumu fonda apliecību emisiju

Hanseatic, 28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Hanseatic Alternative Investments AIFP” (“Hanseatic”), Latvijas Bankā reģistrēts alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, paziņo par Latvijā pirmā īres dzīvokļu ieguldījumu fonda “Hanseatic sustainable residential real estate fund I” apliecību emisijas uzsākšanu.

Fonds ir paredzēts ikvienam, kurš meklē diversificētus, profesionāli pārvaldītus ieguldījumus energoefektīvā nekustamajā īpašumā ar stabilu ienākumu plūsmu un ilgtermiņa kapitāla pieaugumu. Tam plānots piesaistīt līdz desmit miljoniem eiro.

Parakstīšanās periods sāksies 2024. gada 3. jūnijā un beigsies 2025. gada 28. februārī. Slēgtā tipa fonda darbības periods būs pieci gadi un minimālais ieguldījums 20 000 eiro (vienas apliecības nominālvērtība 1000 eiro). Fonds fokusēsies uz energoefektīvu īres dzīvokļu iegādi un pārvaldību Rīgā, ieguldot rūpīgi atlasītos projektos, kas atbilst stingriem ilgtspējas kritērijiem un sola būtisku ilgtermiņa vērtības pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krāšana un ieguldīšana – vērtība, kas jāapgūst un jāpraktizē mums visiem

Anna Dovbiša, SEB atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas pētījums rāda, ka aptuveni 27% sieviešu Latvijā uzkrājumu nav*. Turklāt, sievietes, kuras veic uzkrājumus, biežāk domā par citiem, piemēram, krāj saviem bērniem, nevis savai finansiālajai neatkarībai. Sievietes bieži vien arī ieguldījumu riska izvēlē ir piesardzīgākas, taču neatbilstoša riska izvēle var novest pie tā, ka atdeve no ieguldījumiem ilgtermiņā būs mazāka.

Lai kļūtu finansiāli neatkarīgām, sievietēm ir jāpieņem lēmumi par uzkrājumu veidošanu, brīvo līdzekļu ieguldīšanu un dažkārt arī jāuzņemas atbilstošs risks.

Ir vairākas nozīmīgas barjeras, kas sievietēm ir jāpārvar ceļā uz savu finansiālo neatkarību. Tas ir zemāks atalgojums – sieviešu vidējā stundas alga ir zemāka visos izglītības līmeņos, visās nozarēs un amatu grupās. Vidējais atalgojums stundā sievietēm 2022. gadā bija par 17,1% mazāks nekā vidējais atalgojums vīriešiem (ES vidēji šis rādītājs bija 12,7%)**.

No iepriekš minētā izriet mazāks uzkrājums pensijas kapitālā, kā arī mazāk līdzekļu citu uzkrājumu un ieguldījumu veikšanai. Sievietēm daudz biežāk ir jāpārvar sabiedrības stereotipi, lai izlauztos līdz vadošiem amatiem, proti, izglītībā un karjerā ir jāiegulda vairāk laika un naudas. Šo faktoru saasina došanās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Visbeidzot, sievietēm allaž ir jāpatur prātā “plāns B” gadījumā, ja viņas paliek par savu bērnu galvenajām uzturētājām. Tomēr neskatoties uz visām šīm barjerām, nav cita ceļa finansiālas neatkarības gūšanai, kā sākt ar pakāpenisku uzkrājuma veidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Galvenie jautājumi par ilgtspējas ziņošanas pienākumu – ko tas nozīmē Latvijas uzņēmējiem?

Jānis Kauliņš, EY Klimata pārmaiņu un ilgtspējas pakalpojumu līderis Baltijā, 15.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Eiropas Savienības līmenī stājās spēkā Korporatīvā ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), dodot dalībvalstīm 18 mēnešus, lai transponētu to valsts likumdošanā.

Jaunā CSRD tiks ieviesta valsts likumdošanā līdz 2024. gada otrajai pusei, kas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumiem ir ierobežots laiks sagatavoties jaunajām ziņošanas prasībām, un tiem uzņēmumiem, kuri vēl nav to izdarījuši, ir būtiski sākt gatavoties jau tagad. Šeit centīšos atbildēt uz galvenajiem jautājumiem, kas rodas saistībā ar jaunajām prasībām, lai uzņēmēji spētu novērtēt, kas tiem būtu darāms:

1.Uz ko attieksies Eiropas Savienības jaunās ilgtspējas ziņošanas prasības?

CSRD ziņošana būs obligāta un tiks īstenota trīs fāzēs:

1) Lielajiem uzņēmumiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem būs jāinformē par 2024. finanšu gadu ziņojumiem, kas publicēti 2025. gadā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Luminor pensiju fondi ieguldījuši 13,5 miljonus eiro Raft Capital Baltic Equity fondā

Db.lv, 12.06.2024

"Luminor Bank" aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor Bank" pārvaldītie pensiju fondi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pirmajā parakstīšanas posmā ieguldījuši 13,5 miljonus eiro alternatīvo ieguldījumu fondā "Raft Capital Baltic Equity Fund", informē bankas pārstāvji.

"Raft Capital Baltic Equity Fund" stratēģija paredz ieguldījumus Baltijas mazajos un vidējos uzņēmumos ar izaugsmes vai darbības paplašināšanas potenciālu.

Ar šo ieguldījumu "Luminor Bank" piedalās finanšu kapitāla nodrošināšanā Baltijas uzņēmumiem, palīdzot tiem augt un sasniegt vēlamos mērķus, tādējādi veicinot arī Baltijas reģiona izaugsmi, norāda "Luminor Bank" aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš.

Šobrīd, pēc pirmā parakstīšanās posma noslēgšanās, fonda apmērs veido 50 miljonus eiro, tā termiņš ir 10 gadi, ar iespēju to pagarināt vēl par diviem gadiem.

"Raft Capital Baltic Equity Fund" mērķis ir ieguldīt un attīstīt tādus Baltijas valstu uzņēmumus, kuros tiek plānota īpašnieku maiņa, vai mazākos ģimenes uzņēmumos, kuriem nepieciešams kapitāls turpmākajai attīstībai. Fonds investē dažādās nozarēs, kurās redzams izaugsmes potenciāls, un meklē uzņēmumus ar unikālām iezīmēm. Tie ir uzņēmumi, kuri ieņem līderpozīcijas nelielās tirgus nišās, ir inovatori jau attīstītos tirgos, kā arī patentētu tehnoloģiju īpašnieki un uzņēmumi, kuriem, izmantojot eksportu, paredzams izaugsmes potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvības apdrošināšanas kompānija "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" ("Compensa Life") pagājušajā gadā Baltijā guvusi 10,3 miljonus eiro lielu konsolidēto peļņu, liecina kompānijas publicētais gada pārskats.

““Compensa Life” tirgus daļa Baltijā šajā izaicinošajā laikā ir palielinājusies, no 27,1% 2022. gadā sasniedzot 28,4% 2023. gadā, kas apliecina uzņēmuma stabilitāti un izaugsmes potenciālu. Pagājušajā gadā kompānija noslēdza gandrīz 30 tūkstošus jaunus apdrošināšanas līgumus, bet kopējais uzņēmuma apdrošināto personu skaits Baltijas valstīs sasniedzis teju 280 tūkstošus,” saka Ervins Vēveris,” “Compensa Life” Latvijas filiāles vadītājs.

“Compensa Life” pārdošanas apjomi pagājušajā gadā turpināja augt. Ienākumi no apdrošināšanas pērn sasniedza 72,3 miljonus eiro, kas ir par 12 miljoniem jeb piekto daļu vairāk nekā 2022. gadā (pēc koriģētajiem gada pārskata datiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka publicējusi savu otro ilgtspējības pārskatu

LETA, 02.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir publicējusi savu otro ar klimatu saistītās informācijas atklāšanas pārskatu, sniedzot informāciju par veikumu ilgtspējīgas attīstības un vides, sociālās jomas un pārvaldības jautājumu risināšanā, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Pārskats aptver 2023.kalendāro gadu, un tajā sniegts ieskats Latvijas Bankas ieguldījumu pārvaldības, stratēģijas un risku vadības praksē, pārvaldot ar klimata pārmaiņām saistītos riskus nemonetārās politikas ieguldījumu portfeļos. Pārskatā uzsvērta Latvijas Bankas apņemšanās nodrošināt caurredzamību un atbildību ilgtspējības jomā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks norāda, ka šis pārskats apliecina Latvijas Bankas apņēmību īstenot ilgtspējības mērķus un centienus sniegt sabiedrībai skaidru un pilnīgu izpratni par savu darbu.

Latvijas Banka savā attīstīto tirgu akciju portfelī panākusi stabilu progresu oglekļa pēdas nospieduma mazināšanā. 2023.gadā oglekļa pēdas nospiedums saruka vēl par 22% salīdzinājumā ar 2022.gadu, tādējādi tas kopš ilgtspējības stratēģijas īstenošanas samazināts par 59%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Swedbank investē 4 miljonus eiro eAgronom

Db.lv, 03.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank investējusi 4 miljonus eiro lauksaimniecības tehnoloģiju uzņēmuma eAgronom attīstībā, tādējādi kļūstot par tā mazākuma dalībnieku.

Kopā ar eAgronom Swedbank lauksaimniekiem visā Baltijā piedāvā finanšu risinājumus investīcijām ilgtspējīgā lauksaimniecībā.

Lauksaimniecība rada gandrīz piekto daļu no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām un būtiski ietekmē bioloģisko daudzveidību. Tāpēc lauksaimniecības nozares pielāgošanās ilgtspējīgai, videi draudzīgai un atbildīgai saimniekošanai ir būtisks resurss klimata pārmaiņu procesos.

"Sadarbība ar eAgronom papildina mūsu piedāvātos risinājumus lauksaimniecības klientiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Ar šo ieguldījumu mēs turpinām savu atbalstu eAgronom, stiprinot partnerības ekosistēmu mūsu klientu labā," pauž Swedbank vadītājs Baltijā Jons Lidefelts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirmajā ceturksnī atsevišķiem pensiju plāniem pat divciparu skaitļiem rakstāma izaugsme

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs, 15.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālie akciju tirgi šī gada pirmo ceturksni noslēguši pozitīvi, līdz ar to gada pirmajos trīs mēnešos izaugsmi uzrādījuši arī teju visi Latvijas pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāni.

Gan Eiropas, gan ASV akciju tirgu pozitīvo rezultātu pamatā šajā periodā ir salīdzinoši labie makroekonomiskie rādītāji – inflācija ir pierimusi, centrālo banku bāzes procentu likmes palikušas nemainīgas, un investori prognozē to iespējamu samazināšanu jau šajā vasarā. Atsevišķiem pensiju 2. līmeņa plāniem, kas lielāko daļu līdzekļu iegulda akcijās, tas sekmējis izaugsmi pat vairāk nekā 10% apmērā trīs mēnešu laikā.

Jau aizvadītajā gadā ASV un Eiropas akciju tirgu savstarpējā dinamika bija ļoti interesanta – dažbrīd labāk veicās Eiropas akciju indeksiem, citkārt – ASV. Šī gada pirmajā ceturksnī līderos – uzrādot lielāku izaugsmi – izvirzījusies Eiropa, ja salīdzinām ASV Standard&Poor’s 500 pret Eiropas EuroStoxx 50 indeksu. Viens no iemesliem tam varētu būt tā saucamā “ģeogrāfiskā rotācija” – proti, investori, izvērtējot, cik daudz ir vērts maksāt par vienu peļņas dolāru (vai eiro), pārvirza līdzekļus uz reģionu, kurā viņiem interesējošie ieguldījumu ir lētāki. Taču, raugoties kopumā, rezultāts bijis labs abos Atlantijas okeāna krastos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc pensiju 2. līmeņa uzkrājums ir jāiegulda?

Harijs Beķeris, Signet Pensiju Pārvalde IPAS valdes loceklis, 27.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pensiju sistēmu veido trīs līmeņi un saskaņā ar pašlaik valsts noteikto regulējumu – katru mēnesi no tavas bruto algas vai citiem ienākumiem, par kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas – 6% tiek ieskaitīti pensiju 2. līmenī, ar mērķi šo naudu investēt dažādos finanšu instrumentos un uzkrāt lielāku pensiju.

Pensiju 2. līmeņa ieguldīšana nav tikai veids, kā nodrošināt finansiālai drošākas vecumdienas. Tā ir arī iespēja atbalstīt Latvijas un vietējo uzņēmumu ekonomikas izaugsmi. Tas nozīmē – daļa no tavām sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek ieguldīta finanšu un kapitāla tirgū, tostarp vērtspapīros – vietējo uzņēmumu obligāciju emisijās, riska kapitālā un noguldījumos bankās. Šis ieguldījums savukārt palīdz nodrošināt tavas pensijas kapitāla vērtības pieaugumu nākotnē.

Kādēļ nevar vienkārši krāt naudu kontā, lai to pēc tam izmantotu pensijai?

Gadiem ejot, norēķinu kontā sakrātā nauda zaudēs vērtību inflācijas ietekmē. Savukārt, uzticot to pensiju 2. līmeņa plāna pārvaldniekam, šie līdzekļi tiks ieguldīti finanšu tirgū, kas ļaus palielināt ieguldījumu ienesīgumu ilgtermiņā. Šajā gadījumā darbojas princips “nauda pelna naudu”, un tavs pensijas kapitāls ilgtermiņā var ievērojami pieaugt un pārspēt inflācijas ietekmi, vai arī vismaz to daļēji kompensēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensiju pārvaldnieki beidzot uzzin, kas ir to klienti

Harijs Beķeris, Signet Pensiju Pārvaldes IPAS valdes loceklis, 09.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 2024. gada 1. jūliju, pensiju 2. līmeņa plāna sistēmā ir notikušas izmaiņas – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pensiju pārvaldnieku rīcībā nodeva datus par to pensiju plānos esošajiem dalībniekiem.

Pensiju pārvaldniekiem ir būtiska loma izglītošanā par pensiju sistēmas darbību un dažādu plānu atšķirībām un specifiku. Līdz ar 1. jūlija izmaiņām, ir iespēja savus klientus uzrunāt un konsultēt personīgi, iesakot viņu vecumam atbilstošāko pensiju plānu. Izmantojot pieejamos resursus un tiešo komunikāciju ar klientiem, pārvaldnieki varēs palīdzēt iedzīvotājiem pieņemt apzinātākus lēmumus par savu nākotnes finansiālo drošību.

Vidējā statistika Latvijā rāda, ka diemžēl līdz šim vairāk nekā puse iedzīvotāju savu pensiju uzkrājumu veido neatbilstošā plānā. Tas rada divas būtiskas problēmas. Pirmkārt, cilvēkiem trūkst zināšanu un izpratnes par pašiem pamatiem – kā veidojas pensijas uzkrājums, kā nomainīt pensiju plānu un, vēl svarīgāk, kā veicināt pensijas kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. Otrkārt, statistika rada bažas par Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa finansiālo drošību. Jaunās izmaiņas sniedz iespēju gan pensiju pārvaldniekiem, gan iedzīvotājiem kopīgi risināt šīs problēmas un veicināt informētāku un atbildīgāku pieeju pensiju uzkrājumu veidošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz nākamajam gadam pagarināts "Preses nama kvartāla" pirmās kārtas būvdarbu pabeigšanas termiņš, šonedēļ raksta Lietuvas laikraksts "Verslo žinios".

Projekta attīstītāja - Lietuvas ieguldījumu sabiedrība "Lords LB Asset Management" fonda "Lords LB Special Fund V" - pārstāvis Giedrjus Bernots laikrakstam norādījis, ka pirmās kārtas būvniecība būtu jāpabeidz 2025.gada otrajā ceturksnī, lai gan iepriekš bija plānots to pabeigt 2024.gada otrajā pusē.

Savukārt projekta otrās kārtas būvdarbi tiks sākti tikai pēc tam, kad būs atrasts galvenais nomnieks. Otrajai kārtai jau ir izsniegta būvatļauja.

Bernots norādījis, ka, mainoties būvdarbu ģenerāluzņēmējam, projektu nebūs iespējams pabeigt tik ātri.

Jau ziņots, ka iepriekšējais ģenerāluzņēmējs "UPB" 2022.gada beigās pārtrauca līgumu par "Preses nama kvartāla" pirmās kārtas būvniecību un 2023.gadā iesniedza prasību Stokholmas Tirdzniecības kameras Šķīrējtiesas institūtā ("SCC Arbitration Institute") par maksājumu un līgumsoda piedziņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Modināšana. Lai kādu panāktu vai apsteigtu, Latvijai jāpamostas

Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle; Andris Nātriņš, Biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis, Banku augstskolas padomes priekšsēdētāja vietnieks, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trim gadsimtiem, 18. gadsimta pirmajā pusē, tagadējā Vidzemes teritorijā sāka darboties hernhūtieši jeb brāļu draudzes. Šis laiks un kustība pamatoti tiek dēvēta par Latvijas modināšanu, jo lika cilvēkiem apzināties savu vērtību, noticēt sev un tam, ka labāka dzīve ir atkarīga no mums pašiem.

Kā iznākums – savulaik plaši pazīstamā Piebalgas amatniecība, kā arī Rīgas mastu šķirotāja, pirmā latviešu lieluzņēmēja Jāna Šteinhauera ekonomiskā un politiskā darbība. Tā iedvesmoja zemnieku kārtas pārstāvjus Latvijā izglītoties, veidot spēcīgas saimnieciskās vienības, kā arī panākt lielāku ietekmi dažāda līmeņa varas struktūrās. Tālāk jau nākamajā gadsimtā – jūrskolu iniciatīva un veiksmīgie latviešu kārtas kuģu būvētāji un būvuzņēmēji. Vai šodien Latvija nav līdzīgā situācijā? Lai panāktu pārmaiņas, ir jānotic pašiem sev – šogad izstrādātajai Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijai ir visas iespējas kļūt par modināšanas pamatu visplašākajā sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Rīgā notiks Baltijā vērienīgākā zinātnē balstīto tehnoloģiju nozares konference Deep Tech Atelier 2024

Db.lv, 03.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada 16. un 17. maijā Rīgā notiks Baltijā vērienīgākā zinātņietilpīgo tehnoloģiju nozares konference “Deep Tech Atelier 2024”, kas sestajā tās norises reizē izcels bio un kosmosa tehnoloģijas un inovatoriem būtiskus jautājumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā pasākumā jau trešo reizi iekļauta arī Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) diena, kas izcels uzņēmējdarbības un komercializācijas jautājumus.

Vairāk nekā 1000 dalībnieki divās konferences dienās piedalīsies dažādās starptautisku lektoru prezentācijās, diskusijās, klausīsies jaunuzņēmumu prezentācijas (Start-up Demo), dzirdēs ārvalstu investoru piedāvājumus un apgūs jaunas prasmes praktiskās darbnīcās. Būtiska konferences daļa atvēlēta B2B sesijām, jo jaunu kontaktu veidošana un tīklošanās ir svarīga jaunu sadarbību veidošanai, iesākto projektu attīstībai un ideju apmaiņai. Konferencei īpaši gatavojas arī Latvijas jaunuzņēmumi, kuriem būs pieejamas pitch jeb sevis prezentēšanas sesijas un virtuālais Expo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF misija: Latvijai vidējā termiņā ir jārada fiskālā telpa valsts ieguldījumu un izdevumu spiediena risināšanai

LETA, 18.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ekonomikas prognožu uzlabošanos, 2024.gadā Latvijai ir pamatota mazāk ekspansīva fiskālā nostādne, savukārt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa fiskālajā stratēģijā būtu jārada fiskālā telpa, lai atbalstītu valsts ieguldījumus un risinātu ilgtermiņa izdevumu spiedienu, secināts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas provizoriskajā vērtējumā.

SVF misijas eksperti atgādina, ka 2023.gadā Latvijas ekonomika saruka par 0,3%, ko īpaši veicināja Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un ar to saistītā ģeoekonomiskā fragmentācija, kas papildināja ilgstošās Latvijas problēmas ražīgumā, investīcijās un darbaspēkā, ko pastiprināja vairākas reformas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģiju, sabiedrības novecošanos, darbaspēka trūkumu un pieaugošām aizsardzības izmaksām.

Neskatoties uz finanšu sektora stabilitāti, ir jāturpina uzraudzīt makrofinansiālās ievainojamības un blakusefekti. "Strukturālajā politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumu un produktivitātes veicināšanai, risinot jaunās problēmas, ko rada Krievijas karš Ukrainā un notiekošās daudzās pārejas, vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo atbalstu un politikas prognozējamību," ieteikts SVF misijas vērtējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas ieguldījumu pārvaldnieks "Lords LB Asset Management" apturējusi "Preses nama" biznesa kvartāla būvniecību Rīgā, kura pirmajā kārtā plānoja investēt 114 miljonus eiro, vēsta Lietuvas lietišķo ziņu portāls "Verslo žinios".

"Pēc ģenerāluzņēmēja maiņas būvniecības vidū cena pieauga, tāpēc [projekta attīstītājam] bija jāpielāgo projekta finansēšanas shēma. Projekta izstrādes ātrums ir palēninājies. Ir jābūt skaidrībai par finansējuma avotiem, un sagaidāms, ka līdz vasaras beigām "Preses nama" būvniecība notiks pilnā sparā," "Verslo žinios" informēja nekustamo īpašumu pakalpojumu kompānijā "Colliers Baltics".

"Lords LB Special Fund V" pārvaldnieks Giedrjus Bernots portālam teicis, ka darbi objektā pašlaik nenotiek, tomēr viņš nekomentēja, kas ir noticis un kādēļ nolemts apturēt būvdarbus.

"Verslo žinios" avots Rīgā atklājis, ka būvdarbi "Preses nama" kvartālā apturēti šā gada sākumā, bet tos atsākt plānots septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru