Dailes teātrī šodien tika svinēti Jaunās zāles spāru svētki un uz otro termiņu apstiprinātais teātra valdes priekšsēdētājs Juris Žagars un mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs informēja par teātra nākotnes iecerēm.

Juris Žagars Jaunās zāles pārbūves īstenošanu min kā vienu no turpmākā perioda būtiskākajiem notikumiem.

Galvenais ieguvums būs skatītājiem. Mazās formas izrādēs svarīgākais ir redzēt aktierdarbus gana tuvu un niansēti. Pēc pārbūves beigām no visām sēdvietām Jaunajā zālē būs izcila skatuves redzamība. Zālē iepriekšējo 150 vietā būs 340 sēdvietas, ieskaitot izbūvētā balkona vietas. Arī ventilācijas un ugunsdrošības sistēmas beidzot būs sakārtotas atbilstoši mūsdienu standartiem. Teātra aktieriem un režisoriem pēc pārbūves būs pieejama jauna, plaša mēģinājumu zāle. Teātrim kopumā liels ieguvums būs gan no jaunās mēģinājumu zāles, gan no tā, ka mazās formas izrādes beidzot varēs būt rentablas.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas un arī pacientu paustā trauksme par situācijas pasliktināšanos Latvijā ar medikamentu pieejamību, īpaši bērniem un hroniskiem pacientiem, ir nopietns signāls mūsu veselības un farmaceitiskās aprūpes sistēmai un politikas veidotājiem. Nodrošināt cilvēkiem nepieciešamās zāles nav tikai veselības un dzīvības jautājums, tā ir arī valsts drošības prioritāte. Šī situācija prasa tūlītējus risinājumus, nevis gaidīšanu līdz nākamajam mēnesim vai vēlēšanām, solot, ka situācija uzlabosies un tiek kontrolēta.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas ieskatā medikamentu pieejamību valstiskā līmenī var uzlabot, valsts līmenī īstenojot trīs stratēģiskās aktivitātes.

Jāveido valsts līmeņa drošības spilvens

Latvijā tikai 3,9% cilvēku savu veselības stāvokli vērtē kā ļoti labu. Tas nozīmē, ka kopējā iedzīvotāju veselība pasliktinās, vienlaicīgi radot papildu slogu jau tā pieticīgajam veselības aprūpes budžetam.

Daži varētu teikt, ka hronisku slimību gadījumā cilvēkiem pašiem būtu jāveido zāļu krājumi, lai sevi nodrošinātu “nebaltām dienām”, tomēr ne visiem ir šādas finansiālās iespējas. Turklāt recepšu medikamenti tiek izrakstīti konkrētam periodam, ierobežojot iespēju tos iegādāties ilgākam laikam. Efektīvākais un drošākais risinājums ir valstij veidot stratēģiskās medikamentu rezerves, kas nodrošinātu stabilitāti neparedzētās situācijās.

Nelielas, bet būtiskas nianses, kas mazina nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Latvijas valsts, iespējams, nesaņem vismaz 30 miljonus eiro no starptautiskajiem zāļu ražotājiem, kuri Latvijā ir atvēruši savas pārstāvniecības, nevis meitasuzņēmumus vai filiāles. Rīcība ir likumīga, bet šāda biznesa ētika liek uzdot jautājumus, kas vēl tiek darīts, Latviju uztverot vien kā noieta tirgu precei. Mazliet vairāk nekā piektdaļa (136 miljoni eiro) Latvijas zāļu tirgus (apjoms 520 miljoni eiro) tiek apgrozīta ārvalstu uzņēmumos, kas maksā nodokļus, vēl 27 miljoni eiro ir vietējo ražotāju pienesums tirgum, bet pārējo Latvijā piegādā ārvalstu ražotāju pārstāvniecības un filiāles, kas šeit neuzrāda ne peļņu, ne apgrozījumu, liecina Lursoft dati par 2023. gadu un Zāļu valsts aģentūras tirgus apjoma novērtējums. Tomēr filiāles uzrāda nelielu nomaksāto nodokļu apjomu.

Farmaceitiskās aprūpes un zāļu apgādes nozares pārstāvji uzsver, ka Veselības ministrijas (VM) un veselības ministra Hosama Abu Meri īstenotās zāļu tirgus reformas pašreizējās sekas ir nevis ieguvums pacientiem, tostarp zāļu cenu samazinājums, bet gan haoss ar pāreju uz jauno sistēmu, ražotāju cenu pieaugums un neskaidrība par nākotni, tostarp visu iedzīvotājiem nepieciešamo medikamentu pieejamību kā tādu jebkurā Latvijas reģionā.

No šā gada 1. janvāra spēkā stājušies grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kas nosaka principus zāļu cenu veidošanai un pieejamībai Latvijas pacientiem. Vienlaikus līdz pat decembra pēdējām darba dienām VM un tās padotības iestādes nebija nodrošinājušas visu nepieciešamo, lai aptiekas un citi tirgus dalībnieki varētu savlaicīgi un bez pārrāvumiem to darbībā nodrošināt pāreju uz jauno modeli un sistēmu. Reformas politiskais uzstādījums bija pazemināt recepšu medikamentu cenas, taču janvāra pirmās dienas jau skaidri parāda, ka realitātē Veselības ministrija ministra Hosama Abu Meri vadībā būs panākusi pretēju efektu, jo daudzas zāles šīs reformas dēļ iedzīvotājiem izmaksās dārgāk, piektdien preses konferencē norādīja aptieku un zāļu apgādes uzņēmumu pārstāvji.

Rīgas dome trešdien pieņēma jaunus saistošos noteikumus, nosakot ļoti plašus azartspēļu organizēšanas ierobežojumus galvaspilsētas teritorijā.

Pašvaldības pārstāvji ir atzinuši, ka visas pašlaik zināmās azartspēļu zāles atrodas kādā no teritorijām, kurās būs aizliegts organizēt azartspēles, līdz ar to jaunie saistošie noteikumi paredzēs slēgt visas pašlaik Rīgā esošās azartspēļu zāles.

Saistošie noteikumi paredz aizliegt azartspēles organizēt pie izglītības iestādēm, dzelzceļa stacijās, autoostā, lidostā un citviet.

Atšķirībā no iepriekš noteiktajiem ierobežojumiem, kas aizliedza azartspēļu organizēšanu visā pilsētā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, jaunie noteikumi nosaka dažādas vietas un teritorijas Rīgā, kurās azartspēles netiks atļautas.

Noteikumi izstrādāti, balstoties uz Satversmes tiesas ieteikumiem un ņemot vērā šī gada februārī notikušās sabiedriskās apspriešanas rezultātus.

Latvijas zāļu ražošanas uzņēmums AS “Olpha” turpina intensīvu darbu pie sava produktu portfeļa attīstības un eksporta paplašināšanas Eiropas Savienības (ES) valstīs.

Janvāra beigās uzņēmums iesniedza reģistrācijai Baltijas valstīs, Slovākijā, Polijā, Vācijā, Itālijā un Francijā jaunu patentbrīvo medikamentu 2. tipa diabēta ārstēšanai, savukārt Čehijā un Spānijā šis process tika sākts jau 2023. gada novembrī. Kopumā ES reģistrācijai iesniegti 38 jauni medikamenti dažādās terapeitiskajās grupās.

Tikmēr Baltijas valstu pacientiem jau kopš 2024.gada nogales ir pieejami trīs jauni "Olpha" medikamenti – viens kardioloģijā, viens onkoloģijā un vēl viens uroloģijā. Ar jaunajām zālēm “Olpha” cer sniegt arī savu plašāku ieguldījumu cilvēku mirstības novēršanā. Piemēram, sirds un asinsvadu slimības katru gadu izraisa aptuveni 17,9 miljonus nāves gadījumu visā pasaulē, kas veido apmēram 32% no visiem nāves gadījumiem, savukārt onkoloģiskās saslimšanas ik gadu izraisa aptuveni 10 miljonus nāves gadījumu, padarot to par otro biežāko nāves cēloni pasaulē.

Šā gada janvārī zāļu ražotāji un to pārstāvji j zāļu cenu pieaugumu deklarējuši 248 zālēm, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotie dati.

Cenu pieaugums veikts 160 recepšu zālēm un 88 bezrecepšu medikamentiem. Janvārī ražotāju cenu pieaugums bijis robežās no 0,13% līdz pat 150,7%.Kā liecina ZVA dati, tad šā gada janvārī zāļu ražotāji un to pārstāvji Latvijā cenu pieaugumu veikuši vairāk zālēm nekā gadu iepriekš - 2024. gada janvārī cenas tika celtas 181 zālēm, bet decembrī – 85 medikamentiem.

Kopumā 2024.gada laikā saskaņā ar ZVA apkopoto informāciju ražotāji cenas bija cēluši vairāk nekā 800 medikamentiem.

Kā ziņots, no 2025.gada 1.janvāra ir stājusies spēkā zāļu cenu reforma, kas nosaka, ka ražotāji recepšu zāļu cenu varēs mainīt reizi gadā, bet nav noteikti cenu griesti. Attiecībā uz ražotāju iespējām celt recepšu zāļu cenas kā vienīgais nosacījums noteikts, ka ražotāja cena Latvijā nevar būt augstāka kā Lietuvā vai Igaunijā. Attiecīgi ražotāji reizi gadā joprojām var deklarēt cenu izmaiņas bez noteiktiem griestiem, ja tās veic visās Baltijas valstīs.

No 2025. gada 1. janvāra stājušās spēkā izmaiņas normatīvajos aktos, kas ievērojami maina līdzšinējo kārtību zāļu apgādē un farmaceitisko pakalpojumu nodrošināšanā Latvijas pacientiem. Veselības ministrijas (VM) steigā un neņemot vērā nozares iebildumus un identificētos riskus virzītās reformas deklarētais mērķis bija samazināt recepšu medikamentu cenas.

Tomēr janvāra pirmo dienu realitāte parāda pretēju ainu – virkne neatrisinātu jautājumu un radīts haoss farmaceitu darbā, ražotāju cenu pieaugums, neskaidrība par medikamentu ilgtermiņa pieejamību, kā arī līdz šim lētākie recepšu medikamenti, kas skaitliski veido lielāko daļu pacientu ikdienas aprūpē, iedzīvotājiem ir kļuvuši dārgāki un rada pacientu neizpratni. Lai skaidrotu reformas ieviešanā identificētos sarežģījumus un iepazīstinātu ar aktuālo situāciju aptiekās un zāļu apgādes nepārtrauktībā, plašsaziņas līdzekļi aicināti apmeklēt preses konferenci, kas notiks šā gada 3. janvārī plkst. 10.00 Brīvības ielā 68.

Tajā piedalīsies Latvijas Nacionālās Zāļu apgādes uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene, SIA “Latvijas aptieka” valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis.

Lai zāļu un farmaceitisko produktu ražošanas sfēra Latvijā kļūtu par vēl nozīmīgāku tautsaimniecības dzinējspēku, būtiski palielinot gan produktu klāstu, gan ienākumus, ir vajadzīga atbilstoša valsts politika un tās īstenošanai nepieciešamie instrumenti.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska. Viņa norāda, ka nozares potenciāls nebūt nav pienācīgi izmantots, vienlaikus tā var kalpot kā veselības sistēmas drošības un noturības pamats.

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē Latvijā?

Uz farmaceitisko produktu ražošanu var lūkoties no vairākiem skatpunktiem, jo tai bija, ir un arī nākotnē būs nozīmīga loma. Vispirms daudzās pasaules valstīs nemaz nav tādu iespēju, kādas ir Latvijai — Grindeks, Kalceks, Olpha, Pharmidea, ļoti sekmīgi strādā Organiskās sintēzes institūts, kurā gan lielākoties tiek veikti pētījumi un izstrādes pēc citu valstu ražotāju pasūtījuma. Protams, šo ražotāju kopējie ražošanas apjomi un īpatsvars Eiropas un vēl jo vairāk pasaules mērogā nav liels, taču mērķtiecīga, koordinēta visu iesaistīto – nozares uzņēmumu, zinātnieku, mācību iestāžu - darbība komplektā ar atbilstošu valsts ilgtermiņa politiku šo jomu par pacelt vēl nebijušā līmenī, vienlaikus gan radot jaunas tiešās darba vietas nozarē, gan tajās sfērās, kuras sniedz pakalpojumus un piegādā nepieciešamās izejvielas, gan arī papildu nodokļu maksājumus valsts budžetā. Pats svarīgākais — spēcīga farmācijas industrija Latvijā ir būtisks valsts veselības, drošības un noturībspējas faktors, jo īpaši pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos. Medikamenti ir svarīgi ikvienam gan miera laikā, gan jo īpaši krīzes situācijās, kad starptautiskās piegādes var būt ierobežotas. Pēdējo gadu notikumi ir mainījuši ne tikai farmācijas nozari, bet arī to, kā sabiedrība raugās uz zāļu pieejamību un to piegāžu drošību. Tas attiecas gan uz karu Ukrainā, gan arī uz iepriekš nepieredzēto Covid-19 pandēmiju, kura pārsteidzoši ieradās 2020. gadā un pārņēma visu pasauli, liekot mainīties visiem — ražotājiem, tirgotājiem, lēmumu pieņēmējiem un ikvienam cilvēkam.

Saeima 12.decembrī skatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātos grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neaplikt darbiniekam vai viņa apgādībā esošai personai piešķirto darba devēja palīdzību naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei.

Likumprojektā lietotais jēdziens "medicīniskās tehnoloģijas" atbilstoši Ārstniecības likumā sniegtajam skaidrojumam nozīmē ārstniecībā izmantojamās metodes, medicīniskās ierīces un zāles.

Valsts prezidents norādījis, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji saskaras ar finansiālām grūtībām, iegādājoties nepieciešamos medikamentus, it īpaši pacienti ar smagām un retām slimībām, kuru ārstēšanai nepieciešamie medikamenti ir dārgi un nepieciešami ilgākā laika periodā.

Grūtības nodrošināt medikamentu pieejamību var paildzināt atveseļošanos, kas ietekmē arī darbaspēka pieejamību un darba ražīgumu, savukārt apgādībā esošu personu aprūpe var ietekmēt spēju pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū.

Rīgas pilsētas tiesa šā gada 5. februārī pilnībā attaisnoja Andreju Makļecovu, kurš Olimpic Voodoo Casino 2017. gada 18. decembrī laimēja pusmiljonu eiro, un kazino darbinieku, kurš tonakt strādāja kazino, krimināllietā, kurā viņi tika apsūdzēti par svešas mantas iegūšanu laimesta veidā.

Tas pēc būtības nozīmē, ka laimests tiek atzīts par īstu un ir jāizmaksā. Patiesībā tas bija jāizmaksā jau pirms septiņiem gadiem.

Diena jau par šo lielo laimestu ir rakstījusi 2019. gadā, kad Latvijā prāvākā laimesta ieguvējs bija par to cīnījies turpat divus gadus. Tobrīd ne Makļecovs, ne viņa advokāti Mareks Halturins un Armands Rasa pat nenojauta, ka līdz skaidrībai lietā būs jāgaida vēl pieci gadi, bet līdz rezultātam – laimesta izmaksai - vēl gads vai pusotrs. Par to arī advokāta M. Halturina stāsts Dienai – no sākuma līdz pirmajam tiesas spriedumam, ka laimētājs patiešām ir laimētājs, nevis krāpnieks.

Lielais laimests

Pie pacientiem Baltijā nonāk jauns “Olpha” un starptautiskās kompānijas “Adalvo” radītais preparāts urīnceļu infekciju ārstēšanai

Baltijas valstu medikamentu tirgū nonācis Latvijas vadošā zāļu ražotāja “Olpha” un starptautiskās kompānijas “Adalvo” kopīgi izstrādātais antibakteriālais medikaments, ko lieto urīnceļu infekciju ārstēšanai.

Tas ir pirmais ģenēriskais preparāts, kas ienāk šajos tirgos, lai gan oriģinālā patenta termiņš beidzās jau 2007. gadā.

Jaunizstrādātais ģenētiskais medikaments ir uzticama pirmās izvēles antibiotika urīnceļu infekciju ārstēšana, jo tā drošuma profils ir labi pārbaudīts un blakusparādības ir minimālas.

“Olpha” ir veiksmīgi paplašinājusi savu produktu portfeli ģenērisko zāļu segmentā Eiropas tirgos. Divu gadu laikā Eiropas Savienības valstīs reģistrācijai ir iesniegti trīsdesmit astoņi jauni ģenēriskie produkti, un trīs zāles jau ir pieejamas pacientiem vairākās Eiropas valstīs.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien brīdināja par Eiropas Savienības (ES) aizvien pieaugošo ekonomisko konfliktu ar jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju.

"Nav citu pasaules ekonomiku, kas būtu tik integrētas kā mēs," Davosā notiekošajā ikgadējā Pasaules ekonomikas forumā sacīja Leiena.

"Eiropas uzņēmumi ASV nodarbina 3,5 miljonus amerikāņu, un vēl miljons darbavietu Amerikā ir tiešā veidā atkarīgas no tirdzniecības ar Eiropu," norādīja Leiena.

Savā priekšvēlēšanu kampaņā Tramps bija minējis ieceri noteikt jaunus tarifus 10-20% apmērā ES preču importam. Tramps cer, ka augstāki tarifi preču importam ASV palīdzēs atbalstīt vietējās nozares.

Leiena savā runā ceturtdien neminēja Trampa vārdu, taču uzsvēra dziļās saiknes starp abām ekonomikām.

"Abām pusēm uz spēles likts ļoti daudz," sacīja EK prezidente, piebilstot, ka tirdzniecības apgrozījums starp ES un ASV veido 1,5 triljonus ASV dolāru gadā jeb 30% no globālās tirdzniecības.

Valsts varētu pilnībā kompensēt medikamentus vai medicīniskās ierīces iedzīvotājiem neatliekamos un īpašos gadījumos, ja par to būs lēmis trīs universitāšu slimnīcu kopīgs konsilijs, to paredz Veselības ministrijas (VM) rosinātie grozījumi "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā".

Ministrija rosina tam rezervēt daļu no valsts zāļu kompensācijai paredzētiem budžeta līdzekļiem viena miljona eiro apmērā.

Tie būtu gadījumi, kad iedzīvotājam pēkšņi nepieciešami dzīvību glābjoši medikamenti, bet šobrīd valsts attiecīgos medikamentus nesedz vai sedz daļēji.

Vienlaikus kompensācija būs paredzēta ne vairāk kā 12 mēnešu ārstēšanas kursam.

Kā skaidro ministrijā, jaunā iniciatīva palielinās zāļu kompensācijas iespējas neatliekamos gadījumos.

Tāpat grozījumi paredz nodrošināt valsts apmaksātas glikozes monitorēšanas sistēmas noteiktām iedzīvotāju grupām. Tās paredzēts nodrošināt pacientēm ar pirmā vai otrā tipa cukura diabētu, kuras saņem insulīna terapiju grūtniecības laikā un līdz 70 dienām pēcdzemdību periodā, pacientiem pēc orgānu transplantācijas, kā arī pacientiem pēc aizkuņģa dziedzera rezekcijas.

2024.gada decembrī zāļu ražotāju cenu pieaugumu deklarējuši 85 medikamentiem, bet gada laikā jau 803 medikamentiem, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotie dati.

54 no medikamentiem, kam decembrī ražotāji cēluši cenu, ir recepšu medikamenti, bet pārējie bezrecepšu. Kā norāda ZVA, tad par iemeslu cenu pieaugumam zāļu reģistrācijas apliecību īpašnieki galvenokārt minējuši ražošanas un loģistikas izmaksu pieaugumu.

Kā ziņots, no 2025.gada 1.janvāra stājusies spēkā ir zāļu cenu reforma, kas bijusi vērsta uz izmaksu samazināšanu aptiekās un vairumtirgotājiem, bet ražotājiem nav noteikti cenu griesti – vienīgais nosacījums, ka ražotāja noteiktā cena nevar būt Latvijā augstāka nekā Lietuvā vai Igaunijā. Attiecīgi ražotāji joprojām var deklarēt cenu izmaiņas bez noteiktiem griestiem, ja tās veic visās Baltijas valstīs.

Foto: Freepik.com / cookie_studio

Mūsu ikdiena vairs nav iedomājami bez digitālo ierīču klātesamības. Tās tiek izmantotas ne tikai darba vajadzībām, bet arī mācībām, izklaidei un vēl citiem nolūkiem. Diemžēl ilgstoša atrašanās pie ekrāniem var izraisīt dažādas problēmas, tostarp sausās acs sindromu (SAS). Simptomus un sūdzības var palīdzēt novērst acu pilieni, tomēr neatsverama nozīme ir arī dzīvesveidam. Raksta turpinājumā optikas salona METROPOLE speciālisti dalās noderīgos ieteikumos, kā saglabāt redzes veselību un mazināt nepatīkamos SAS simptomus.

Sausas, apsārtušas un nogurušas acis: kas tādas izraisa?

Cilvēka acis aizsargā asaru plēvīte, kas veic vairākas funkcijas. Tā ne tikai mitrina acs virsmu, bet arī lauž starus un piegādā imūnās vielas. Dažādu ārējo faktoru ietekmē var tikt izjaukts šis līdzsvars. Visbiežāk SAS izraisa:

Grindex ir viens no vadošajiem farmācijas nozares uzņēmumiem Baltijas valstīs, kas izceļas ar augstas kvalitātes medikamentu ražošanu un pastāvīgajiem jauninājumiem farmaceitisko produktu izstrādē. Uzņēmums ar vairāk nekā 78 gadu pieredzi ir kļuvis par uzticamu partneri ne tikai Baltijas reģionā, bet arī starptautiskajā tirgū, nodrošinot drošus un efektīvus medikamentus plašam veselības problēmu spektram.

Grindex – uzticams farmācijas līderis

Grindex specializējas oriģinālo medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu izstrādē un ražošanā. Uzņēmums ir kļuvis par farmaceitiskās inovācijas simbolu, pateicoties tā augstajiem standartiem, pētniecībai un nepārtrauktajai attīstībai.

Grindex pamatvērtības un kvalitātes standarti:

• Inovatīva pieeja – Grindex iegulda resursus pētniecībā un attīstībā, lai radītu efektīvākus un pieejamākus medikamentus;

• Starptautiska kvalitātes kontrole – uzņēmums nodrošina, ka visi produkti tiek ražoti saskaņā ar starptautiskiem standartiem, garantējot to drošumu un efektivitāti;

• Sociālā atbildība – Grindex mērķis ir padarīt medikamentus pieejamus ikvienam, piedāvājot efektīvas alternatīvas dārgākiem produktiem;

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka drīzumā varētu piemērot tarifus farmācijas produktiem.

Tramps, Baltajā namā tiekoties ar Salvadoras prezidentu Najibu Bukeli, norādīja, ka ASV vairs neražo medikamentus un farmācijas firmas atrodas Īrijā, Ķīnā un citās valstīs. Tramps izteicās, ka importa tarifu piemērošana varētu panākt ražošanas atgriešanos ASV.

Plānotos tarifus viņš salīdzināja ar tarifiem 25% apmērā automobiļu, tērauda un alumīnija importam, lai gan nav skaidrs, cik lielus tarifus viņš iecerējis farmācijas produktiem. "Mēs to darām, jo vēlamies paši ražot savas zāles," viņš piebilda.

Farmācijas produkti līdz šim bija atbrīvoti no jaunajiem plašajiem ASV tarifiem. Tomēr Tramps licis noprast, ka tas varētu drīz mainīties.

ASV tirdzniecības ministrs Hovards Latniks nedēļas nogalē lika noprast, ka produkti, uz kuriem tarifi pašreiz neattiecas, piemēram, viedtālruņi un datori, drīzumā var tikt aplikti ar papildus tarifiem. Viņš minēja arī farmācijas produktus.

Rietumu Banka ir izsniegusi 3,6 miljonu eiro kredītu uzņēmumam Ulbrokas Business Park, kas attīsta biznesa centru Versum Rīgā, Ulbrokas ielā.

Ulbrokas Business Park ir daļa no Igaunijas nekustamo īpašumu kompānijas Estmak Capital, kura specializējas inovatīvu un ilgtspējīgu objektu attīstībā Baltijas valstīs.

Versum projekta pirmajā posmā jau ir izbūvētas gandrīz 8000 kvadrātmetru platības, kurās arī iekārtojas pirmie nomnieki. Otro posmu plānots pabeigt 2025. gada laikā, tādejādi paplašinot centra piedāvātās iespējas un stiprinot to kā dinamisku vietu biznesa attīstībai Rīgā.

“Rietumu Banka atbalsta šādu vērienīgu, inovatīvu un ilgtspējīgu projektu attīstību, kas veicina ne tikai konkrētā uzņēmēja ieceres, bet arī pilsētas infrastruktūras un uzņēmējdarbības vides pilnveidošanos kopumā. Šis projekts palīdz Latvijā veidot mūsdienīgu vidi, kas atbilst ESG principiem un kurā uzņēmumi var augt un nostiprināt savas pozīcijas tirgū. Rīgai ir nepieciešamas šādas ērtas un kvalitatīvas telpas, kas palīdz veidot pievilcīgu biznesa infrastruktūru gan vietējam biznesam, gan ārzemju investoriem,” norāda Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Saulkrastos par 2,9 miljoniem eiro piedāvā iegādāties atpūtas kompleksu "Minhauzena unda", liecina informācija nekustamā īpašuma kompānijas "Latvia Sotheby’s International Realty" mājaslapā.

Sludinājumā teikts, ka tiek pārdota viesnīca ar kopējo platību 1617 kvadrātmetri, zeme - 6,28 hektāru platībā, kā arī ēka pasākumiem 1898 kvadrātmetru platībā un sargu māja.

Par 3,5 miljoniem eiro piedāvā iegādāties Hotel SPA Ezeri viesnīcu Siguldā

Siguldā par 3,5 miljoniem eiro piedāvā iegādāties SIA "J.D.&Co" piederošo "Hotel SPA...

Īpašums tiek pārdots ar visu nepieciešamo uzņēmējdarbībai, sākot ar svinību un galda piederumiem, mēbelēm un telpu aprīkojumu, kā arī tehniku āra darbiem un izklaidei.

Viesnīcā ir iespējams izmitināt līdz 150 viesiem. Tajā ir sauna un baseins, kā arī viesnīcā ir pilnībā aprīkota virtuve ēdinātāju vajadzībām. Viesnīcā ir pieejamas arī vairākas zāles ar ietilpību līdz 500 cilvēkiem un konferenču zāle ar nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu līdz 400 cilvēkiem. Pie viesnīcas atrodas sporta laukums, telšu vietas un piknika vieta pagalmā.

"Minhauzena unda" pārstāvji plašākas detaļas par lēmumu pārdot atpūtas kompleksu un turpmākajiem attīstības plāniem nesniedza.

Atpūtas komplekss "Minhauzena unda" pēdējos gadus ir pazīstams kā starptautiskā džeza mūzikas festivāla "Saulkrasti Jazz Festival" norises vieta.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka SIA "Minhauzena unda" 2023.gadā strādāja ar 5950 eiro apgrozījumu un 31 275 eiro zaudējumiem.

Uzņēmums reģistrēts 2001.gadā, un tā pamatkapitāls ir 145 096 eiro. Kompānijas kapitālā pa 49,9% pieder Jānim Strautiņam, kā arī Atim Sausnītim, savukārt pa 0,1% kapitāldaļu pieder Gunai Preimanei un Kārlim Sausnītim.

Atim Sausnītim un Strautiņam pastarpināti pieder arī SIA "Minhauzena pasaule", kas pārvalda Duntes muižu un Minhauzena muzeju, kā arī viņiem pastarpināti vienādās daļās pieder SIA "Baltijas lāses piens" un SIA "Mini pasāža".

Vienlaikus katram no viņiem pieder 25% veikala tīkla "top!" franšīzes partnera AS "LPB" kapitāldaļu, pa 25% SIA "Liepājas Pētertirgus" kapitāldaļu, kā arī pa 25% SIA "4 Estate" kapitāldaļu.

Iemūrējot kapsulu ar vēstījumiem nākamajām paaudzēm, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) topošais sporta komplekss ir nonācis nākamajā būvniecības fāzē.

Ēka, kas atrodas Cigoriņu ielā 3, Rīgā, būs moderns, daudzfunkcionāls sporta centrs ar kopējo platību 3627 kvadrātmetri, kurā paredzēta sporta halle, treniņu, vingrošanas un trenažieru zāles, ko paredzēts atklāt 2026. gada vasarā.

Kompleksa attīstība vērsta uz sporta infrastruktūras paplašināšanu, tā paredzēta studentu, darbinieku un pētnieku vajadzībām, vienlaikus piedāvājot iespējas arī profesionāliem sportistiem un aktīva dzīvesveida piekritējiem.

RSU šogad atzīmē 75 gadus kopš dibināšanas un turpina mērķtiecīgi attīstīt modernu infrastruktūru studiju procesa nodrošināšanai, 2023. gadā atklājot Farmācijas studiju un pētniecības centru, kas līdz šim bija apjomīgākā ēka RSU vēsturē. Arī topošais sporta komplekss būs viens no ievērojamākajiem RSU projektiem, kļūstot par būtisku atbalstu studējošo, mācībspēku un visas sabiedrības aktīvam un veselīgam dzīvesveidam.

Lietuvā šomēnes sākta Nacionālās koncertzāles būvniecība Viļņā.

Plānots, ka ēka tiks pabeigta piecu gadu laikā.

Līgums par Lietuvas Nacionālās koncertzāles būvniecību noslēgts ar kompāniju "Gilesta", kas konkursā piedāvāja viszemāko cenu - 102 miljonus eiro. Par projekta īstenošanu atbildīgs Viļņas pašvaldības uzņēmums "Vilniaus vystymo kompanija".

Viļņas mērs Valds Benkunsks pauda pārliecību, ka projekta izmaksas saglabāsies stabilas.

Lietuvas Kultūras ministrija un Viļņas pašvaldība koncertzāles projektā katra ieguldīs 45 miljonus eiro. Šie līdzekļi paredzēti divu gadu periodam, un pārējā nepieciešamā summa būs jāpiešķir valdībai, teica Benkunsks.

Daudzfunkcionālais mākslas centrs tiks uzbūvēts pēc Spānijas arhitektūras studijas "Arquivio Architects" projekta, kas uzvarēja starptautiskā arhitektūras konkursā, informēja "Vilniaus vystymo kompanija". Koncertzāle tiks veidota tā, lai tā būtu piemērota augstākā līmeņa klasiskās mūzikas koncertiem, un Lietuvas orķestriem būs zāles ar lielisku akustiku gan mēģinājumiem, gan koncertiem.

Eiropas Padomes Attīstības banka (EPAB) un Latvijas Universitāte (LU) noslēgušas 15 miljonu eiro aizdevuma pamatlīgumu, lai atbalstītu LU Akadēmiskā centra attīstības trešo posmu Rīgā.

Šīs iniciatīvas mērķis ir apvienot lielāko daļu Universitātes funkciju vienotā pilsētiņā un izveidot mūsdienīgu infrastruktūru studentiem un pētniekiem.

EPAB aizdevums nodrošinās jaunu objektu celtniecību, attīstot veselībai un sportam paredzēto infrastruktūru. Veselības aprūpes infrastruktūra paredzēta visaptverošu pakalpojumu sniegšanai, tostarp primārajai aprūpei, sekundārajai aprūpei un rehabilitācijai. Tajā atradīsies arī Sporta zinātnes centrs. Sporta infrastruktūra ietvers daudzfunkcionālas, transformējamas zāles dažādām sporta aktivitātēm, kā arī peldbaseinu un trenažieru zāli. Šīs telpas būs pieejamas ne tikai LU studentiem un darbiniekiem, bet arī plašākai sabiedrībai.

Ir uzņēmumi, kas pēdējos gados ir piebremzējuši investīcijas Baltijas valstīs. Bet ir arī tādi, kas izmanto šo situāciju un veic nozīmīgus ieguldījumus, palielinot savu tirgus daļu. Viens no šādiem uzņēmumiem ir Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs SIRIN Development, kas pēc savu pozīciju nostiprināšanas Baltijas valstīs jau ir sācis izvērtēt paplašināšanās iespējas arī Polijas virzienā.

Uzņēmums arī cer uz to, ka jaunas iespējas loģistikas jomā pavērs Rail Baltica projekta īstenošana, intervijā DB.lv stāsta uzņēmuma izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Jūs tikko pabeidzāt Mārupes loģistikas parka pirmās kārtas būvniecību. Kādi vēl projekti šogad plānoti Latvijā?

Jā, SIRIN Park Mārupe ar 27 000 kvadrātmetru platību atrodas potenciāli ļoti pievilcīgā vietā netālu no starptautiskās lidostas Rīga. Ieguldījumi šī projekta pirmajā posmā sasniedza 18 miljonus eiro. Šogad parka otrajā kārtā plānojam investēt vēl 10 miljonus eiro, izbūvējot noliktavas vēl 16 000 kvadrātmetru platībā.

Biznesa nozares klientu prioritāte ir ekskluzīva atrašanās vieta, rentabilitāte un loģistikas ekosistēmas ilgtspēja. Tāpēc visi mūsu projekti iemieso vīziju par moderniem, ilgtspējīgiem loģistikas parkiem izcilās vietās, ar mērķi apmierināt nozares prasības arī nākotnē. Piedāvājam uzņēmumiem, kas darbojas vecā tipa noliktavās, iespēju pārcelties uz modernu loģistikas parku ar 30 % zemākām ekspluatācijas izmaksām, videi draudzīgiem risinājumiem un labākiem apstākļiem darbiniekiem. Tāda līmeņa projektu šobrīd Rīgā trūkst.

Tirdzniecības centrs “Domina Shopping” ir vienojies ar savu ilggadējo nomnieku – sporta klubu tīklu “MyFitness” – par jauna, divreiz plašāka un konceptuāli daudzpusīgāka sporta kluba izveidi, kurā būs arī “MyFitness” Latvijas tīklā vienīgā SPA zona.

Kopējās abu partneru plānotās investīcijas šajā attīstības projektā pārsniegs 2 miljonus eiro un iecerēts, klubs apmeklētājiem durvis vērs rudenī.

“Sporta un labsajūtas pakalpojumiem ir arvien būtiskāka nozīme tirdzniecības centru dzīvē. Mēs aktīvi attīstām šo segmentu, lai piedāvātu apmeklētājiem plašāku pakalpojumu klāstu, kas motivē aktīvam dzīvesveidam,” saka Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore.

Jaunais sporta klubs “MyFitness Domina” tiks izveidots jaunā lokācijā, tā kopējā platība sasniegs gandrīz 2300 kvadrātmetru, kas ir par 58% vairāk nekā pašreizējam “MyFitness” klubam, un ļaus būtiski palielināt sportot gribētāju kapacitāti, paplašināt gan nodarbību, gan treniņu, gan atpūtas iespēju piedāvājumu.