Valsts kompensējamo medikamentu sistēmai ir jābūt racionālai un jāsniedz maksimāls labums pēc iespējas lielākam pacientu skaitam. Līdz ar to par veselības nozari atbildīgo politiķu un amatpersonu uzdevums ir neiet tikai inovatīvo medikamentu lielražotāju lobija pavadā, jo tās ātri vien izsmeļ kompensējamo medikamentu budžetu.
Tikpat svarīgi ir stiprināt Eiropas zāļu ražotāju konkurētspēju un palielināt vietējo ražošanu, atrodot arī kritērijus, kā sabalansēt piegāžu drošību jeb zāļu pieejamību un zemākās cenas prasību, bet ārstēšanu var nodrošināt tikai nedaudziem, intervijā Dienas Biznesam atklāja Adrians Van Den Hovens, Asociācijas Medicines for Europe ģenerāldirektors.
Asociācija Medicines for Europe ir izveidota pirms vairāk nekā 20 gadiem kā Eiropas ģenērisko zāļu asociācija, kuras mērķis bija pārstāvēt jauno ģenērisko zāļu nozari, un vēlāk tā tika paplašināta, iekļaujot savā portfelī bioloģiski līdzīgas zāles. Attīstoties farmācijas nozarei un veselības aprūpes videi, kurā tā darbojas, ir attīstījusies arī asociācija. Kādā veidā? Ko šobrīd pārstāv asociācija?
Mēs savu nosaukumu laika gaitā mainījām, jo šobrīd pārstāvam trīs atsevišķi nodalāmas ražotāju grupas. Protams, pirmā un lielākā ir ģenērisko medikamentu ražotāju grupa, kas ir plaši pārstāvēta visā Eiropā, tostarp arī šeit, Latvijā. Uzsvēršu, ka ģenērisko medikamentu ražošana veido 70% no visiem recepšu medikamentiem. Otrā lielākā ražotāju grupa ir bioloģiski līdzīgo medikamentu ražotāji. Izdalāmā īpašība – šie ražotāji medikamentus ražo no dzīvām šūnām. Šie medikamenti parasti ir paredzēti specializētām diagnozēm, piemēram, dažādiem vēža paveidiem, imūndeficīta gadījumiem, arī diabēts pieder pie šīs grupas, proti, insulīns ir šīs ražotāju grupas zāles. Trešā ražotāju grupa ir adaptēto zāļu ražotāji. Proti, tās jau ir lietošanā esošas zāles, bet tās tiek adaptētas kādai citai diagnozei. Piemēram, pandēmijas laikā tika lietots hormonāls preparāts deksametazons, kuru adaptēja Covid-19 pacientu elpošanas atvieglošanai. Tā ir nozare, kurā vecākas zāles mēģina adaptēt citām diagnozēm vai arī mēģina tās padarīt efektīvākas. Tas nav tik dārgi, kā radīt jaunas zāles, un līdz ar to preparāti ir pieejami plašākai sabiedrībai jau uzreiz pēc to izstrādes.
Lai saprastu, ko pārstāvat, ir jājautā arī, kas ir tie ražotāji, kas nekļūst par jūsu Asociācijas biedriem, ja tādi, protams, ir?
Jā, ir vēl cita zāļu ražotāju asociācija Eiropas Savienības līmenī, kas apvieno inovatīvo zāļu ražotājus. Proti, runa ir par patentaizsargātām zālēm. Tās bieži ir krietni dārgākas zāles, šiem ražotājiem ir daudz specifisku jautājumu, kas atšķiras no mūsu asociācijā apvienoto zāļu ražotāju darba specifikas. Pie jaunu zāļu radīšanas ir daudz citu prasību, kas uz mums neattiecas. Zināmā mērā mēs esam konkurenti, bet arī sadarbojamies daudzos jautājumos. Konkurence izpaužas brīdī, kad beidzas patenta darbības laiks, un ģenērisko zāļu ražotāji cenšas uzsākt ražošanu, ienākt tirgū, un šajā brīdī, protams, ir sīva konkurence par vietu tirgū, kurā jau ir pazīstama zīmola zāles ar tādu pašu iedarbību. No citas puses, mēs ļoti bieži kooperējamies, jo nozarei mēdz būt izaicinājumi. Piemēram, pandēmijas laikā vajadzēja saražot vakcīnas, un to var izdarīt dažādās rūpnīcās.
Es saprotu, ka asociācija ir arī ražotāju lielākais oficiālais lobijs vismaz ES līmenī? Līdztekus, jo sevišķi pēdējā laikā, ir dzirdēts par tā sauktās Big pharma lobismu, kas balansē uz likumības robežas. Proti, ir aizdomas, ka globālie lielražotāji ne visai ētiski ietekmē valdības. Kāda ir asociācijas vērtību skala? Rafinēta korupcija ir grūti atklājama – vai ir kādi paņēmieni, kā to apturēt preventīvi?
Protams, mēs kā Asociācija ieņemam ļoti striktu nostāju pret jebkādām pretlikumīgām darbībām. Jo sevišķi, ja runa ir par lobiju darbībām, kas galarezultātā varētu ietekmēt zāļu kvalitāti. Es teiktu - ir divas galvenās lietas, kas parāda, ka mūsu latiņa ir augsta. Pirmā - mēs esam reģistrēti Eiropas Komisijas Pārredzamības reģistrā (Transparency register), kas nozīmē, ka mums ir jāsniedz Eiropas Parlamentam ziņas par visu, ko darām, par visiem ieņēmumiem un visu naudas izlietojumu. Pārredzamības reģistrs pēc būtības izslēdz jebkādas korupcijas iespējas starp Asociāciju un Eiropas Parlamentu, un tas ir ļoti nozīmīgi, jo šādai sadarbībai ir jābauda sabiedrības uzticība. Otra lieta, kas regulē mūs kā lobija darbību, ir mūsu Asociācijas Ētikas kodekss, kas prasa visām kompānijām, kas ir Asociācijas biedri, sekot vieniem un tiem pašiem noteikumiem. Vienkārši runājot, attiecībām ar mediķiem, ārstējošām iestādēm, zāļu tirgotājiem ir jābūt ļoti tīrām un caurskatāmām. Piemēram, jebkurām aktivitātēm ar ārstiem ir jābūt publiskām, tām jāparādās mūsu interneta vietnē vai arī uzņēmuma interneta vietnē.
Visu rakstu lasiet 3.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
