Mūsdienās auto iegāde ir kļuvusi daudz vienkāršāka un pieejamāka, bet auto finansēšanas iespējas vēl plašākas. Divi populārākie finanšu risinājumi auto iegādei ir auto kredīts un auto līzings. Šajā rakstā aplūkosim abu iespēju galvenās atšķirības, kā arī priekšrocības un trūkumus, lai palīdzētu izvēlēties piemērotāko variantu, tieši Tavām vajadzībām.

Kas ir auto kredīts?

Auto kredīts ir bankas vai citas kredītiestādes izsniegts aizdevums transportlīdzekļa iegādei, kad klients kļūst par automašīnas īpašnieku uzreiz pēc darījuma noslēgšanas. Auto kredīts parasti tiek izsniegts ar fiksētu procentu likmi, un tā atmaksas termiņš var būt no dažiem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem.

Auto kredīta priekšrocības

• Tūlītējas īpašumtiesības: Auto kļūst par pircēja īpašumu jau iegādes brīdī.

• Lielāka elastība: Nav nepieciešams ievērot noteikumus, kas bieži tiek piemēroti līzinga gadījumā, piemēram, nobraukuma ierobežojums.

Pērnais gads jaunu auto pārdošanai bijis ļoti sekmīgs, rāda Swedbank līzinga apkopotie dati.

Pieprasījums pēc jaunu auto iegādes privātpersonām 2024.gadā audzis par 12%, iedzīvotājiem arvien vairāk dodot priekšroku videi draudzīgiem auto. Attiecīgi pērn katrs trešais jeb 33% no visiem pārdotajiem jaunajiem auto bija ar zemu vai vidēju CO2 emisiju daudzumu (līdz 130 g CO2/ km). Zīmīgi, ka pagājušajā gadā pārdots arī rekordliels elektroauto skaits – 458 elektromobiļi, un aizvien populārāki kļūst arī uzlādējamie hibrīdi. Pirktākais elektroauto pērn bija Tesla Model 3, savukārt vidējā līzingā iegādātā auto cena sasniedza 31 500 eiro. Kopumā 2024.gadā izsniegto auto līzinga finansējuma apjoms palielinājies par 8%, pārsniedzot 95 miljonus eiro.

Investējot 500 000 eiro, auto dīleru tīkls “Moller Auto” atvēris servisu un lietoto auto tirdzniecības centru Zemgalē - Jelgavā.

Jaunajā dīlera centrā papildus lietotu auto iegādei, kā arī auto servisa pakalpojumiem, ir pieejami arī auto mazgāšanas, auto abonēšanas servisa “Moller Go”, auto līzinga un “Moller Auto Insurance Services” apdrošināšanas pakalpojumi.

“Moller Auto” jaunais lietoto auto tirdzniecības centrs un serviss ir iekārtots divos stāvos ar ēkas kopējo platību 747 m2, savukārt zemes kopējā platība ir 2479 m2.

Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, stāsta, ka paplašināšanās Jelgavā ir likumsakarīgs solis uzņēmuma tīkla un “vienas pieturas” dīleru koncepta attīstībā arī lietotu auto segmentā.

“Attīstot darbību Zemgalē, mēs vēlāmies būt pieejamāki saviem klientiem reģionos. Tāpat Jelgava ir viena no lielākajām un attīstītākajām Latvijas pilsētām, bet šobrīd ar ļoti šauru servisu un kvalitatīvu lietotu auto piedāvājumu. Jāņem vērā, ka Latvijā joprojām ir ļoti liels īpatsvars auto servisu, kas darbojas tā dēvētajā “pelēkajā” zonā, tāpēc, atverot jaunu servisu šajā Latvijas pusē, mēs sniedzam klientiem plašākas iespējas saņemt kvalitatīvus un drošus auto servisa un apkopes pakalpojumus. Turklāt tos veiks pieredzējuši un augsti kvalificēti meistari atbilstoši ražotāju standartiem, kā arī izmantojot vismodernākās tehnoloģijas. Šis būs viens no inovatīvākajiem auto servisiem Zemgalē, un klientiem vairs nebūs jāmēro ceļš līdz Rīgai, lai saņemtu kvalitatīvus auto servisa pakalpojumus,” uzsver I. Gerkena.

2024. gada dati liecina, ka Latvijas automobiļu tirgus ir "piebremzējis". Īpaši izteikts kritums ir jaunu automašīnu segmentā. Lietoto automašīnu tirgus ir aktīvāks, taču arī tam ir savi zemūdens akmeņi. Kā šodien izvēlēties automašīnu Latvijā, ņemot vērā tirgus īpatnības? Apskatīsim argumentus.

Pērn Latvijā, pēc CSDD apkopotiem datiem, tika reģistrētas 57 826 automašīnas (gan lietotas, gan jaunas kopā), salīdzinot ar 61 652 automašīnām gadu iepriekš. Aktivitāte šajā tirgū samazinājās, un kopējais kritums bija 6,2%. Pirmoreiz reģistrēto lietoto auto skaits 2024. gadā bija 40 202, kas nozīmē 4,3% lejupslīdi. Savukārt, jauno auto reģistrācijas bija kritušas par 10,2% – līdz 17 624 vienību. Jāatzīmē, ka Auto asociācija ziņo par 7,2% kritumu un 17 128 vienībām, iespējams, atšķirīgo aprēķinu metožu dēļ. Jebkurā gadījumā lejupslīde jauno auto segmentā ir vispamanāmākā.

Kāpēc Latvijas iedzīvotāji ievērojami mazāk pirka jaunos auto? Šāda rīcība atspoguļo kopējo ekonomisko situāciju valstī, kuras izaugsmes temps bija mēreni zems. Saskaņā ar Latvijas Bankas decembra prognozēm (galīgie rādītāji vēl nav zināmi), 2024. gadā Latvijā bija gaidāms vājš iekšzemes kopprodukta pieaugums (0,1%) un zema inflācija (1,3%). Euribor finansēšanas likmes stabilizējās tikai 2024. gada beigās, kā arī parādījās prognozes par tālāko samazinājumu, kas padarīs līzinga iespējas plašākas. Auto asociācija ziņo, ka darījumos ar jaunām automašīnām tikai 57% gadījumu pērn tika izmantots banku finansējums. Apkopojot šos faktus, varam saprast, kāpēc pircēju aktivitāte samazinājās – cilvēki bija piesardzīgāki. Daļa atlika auto iegādi, gaidot labvēlīgākus apstākļus. Citi deva priekšroku lētākiem variantiem. Tāpēc arī lietoto auto tirdzniecībā kritums nebija tik ievērojams.

Jaunās paaudzes elektroauto lietoto auto tirgū varētu būt konkurētspējīgākas pēc apmēram pieciem gadiem; šobrīd valstij būtu jādomā par atbalsta instrumentu uzlabošanu, atzīmē Oskars Cekuls, SIA “eLizings.lv” transportlīdzekļu finansēšanas eksperts.

Pašlaik sociālekonomisko apstākļu dēļ Latvijas iedzīvotāji viesbiežāk izvēlas iegādāties vismaz desmit gadus vecas automašīnas, taču šajā segmentā pieejamie elektromobiļi bieži vien neattaisno pircēju ekspektācijas, tāpēc pārsvarā lēmums tiek pieņemts par labu iekšdedzes dzinējam, teic O.Cekuls. “Tā rezultātā veidojas pretrunas starp gaidām un realitāti - cilvēki labprāt vēlētos iegādāties elektroauto, taču viņi to nevar atļauties. Vecākie elektroauto modeļi šajā gadījumā neattaisno klientu ekspektācijas ikdienā pārvietoties ar modernu transportlīdzekli, taču jaunākie pagaidām vienkārši ir pārāk dārgi,” atzīmē O.Cekuls.

Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā reģistrēti 1258 jauni elektroauto, kas ir par 22,5% mazāk nekā 2023. gadā. Tādējādi pērn Latvijā jauno elektroauto reģistrācija veidoja 7,3% no kopējā reģistrētā jauno vieglo pasažieru automobiļu skaita, kamēr 2022. un 2023. gadā šis apjoms bija teju 9%.

Automašīna ir neatņemama mūsdienu ikdienas sastāvdaļa, taču ne vienmēr ir iespējams to uzreiz iegādāties par saviem līdzekļiem. Tāpēc, lai ātri un vienkārši tiktu pie vēlamā spēkrata, daudzi cilvēki izmanto auto kredīta pakalpojumus. Un pateicoties attīstītajām finansējuma iespējām un tehnoloģijām 2025. gadā auto iegāde kredītā ir kļuvusi vēl pieejamāka.

Kādas priekšrocības sniedz auto iegāde kredītā?

• Ātra un vienkārša noformēšana – pieteikuma izskatīšana bieži notiek dažu stundu laikā, un nauda tiek saņemta tajā pašā dienā.

• Elastīgi atmaksas nosacījumi – iespēja izvēlēties atmaksas termiņu no dažiem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem, pielāgojot atmaksas iespējas savam budžetam.

• Zemi procentu maksājumi – konkurētspējīgi kredīta nosacījumi padara šo finansējuma veidu vēl izdevīgāku.

• Iespēja iegādāties jaunu vai lietotu auto – auto kredīts pieejams gan jaunu, gan lietotu automašīnu iegādei.

• Uzlabota finansiālā plānošana – iegādājoties auto kredītā, iespējams saglabāt savus uzkrājumus citiem svarīgiem izdevumiem.

No 2025. gada 1. aprīļa “Møller Mobility Group” Baltijas reģiona vadītāja un valdes priekšsēdētāja būs “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena, nomainot līdzšinējo Baltijas reģiona vadītāju Tūri Nilsenu-Brēnu (Tore Nilsen Breen).

Stājoties jaunajā amatā, Izīda Gerkena kļūs par pirmo “Møller Mobility Group” reģionālo vadītāju, kura nāk no Baltijas valstīm. Baltijā viņa būs atbildīga par auto dīleru tīkla “Moller Auto” un auto importētāja “Møller Baltic Import” operatīvo vadību.

“Møller Mobility Group” nodarbojas ar “Volkswagen”, “Audi”, “ŠKODA” un “SEAT” automašīnu importu, pārdošanu, servisa pakalpojumiem un finansēšanas pakalpojumiem. Uzņēmums ir pārstāvēts Norvēģijā, Zviedrijā, kā arī Baltijas valstīs.

“Esmu ļoti priecīga pieņemt šo iespēju – šī ir darbavieta, kas mani aizrauj, un tajā strādā cilvēki, kuri man rūp. Esmu lepna par to, ko līdz šim esam kopā sasnieguši “Moller Auto” visā Baltijā, un ar nepacietību gaidu, ko vēl spēsim paveikt nākotnē, turpinot veiksmīgi piedāvāt “Audi” un “Volkswagen” zīmolu automašīnas mūsu privātpersonu un komercklientu segmentiem. Aizvadītie gadi ir nesuši daudz izaicinājumu, tomēr mums, pateicoties aizrautīgam komandas darbam, tos ir izdevies pārvērst iespējās. Domāju, ka lielākie sasniegumi vēl ir tikai priekšā,” saka I.Gerkena.

Latvijas jauno auto tirgū 2024. gada noslēgumā vērojams aktivitātes pieaugums – oktobra un novembra auto darījumos attiecīgi 7 % un 13 % kāpums, ja salīdzina darījumu skaitu ar laika periodu vēl pirms gada, liecina Citadele Leasing apkopotā informācija.

Vienlaikus kopējais līzinga darījumu skaits oktobrī un novembrī audzis vēl vairāk – par 14 % un 16 %, liecina tirgus dati. Gada nogalē aktivitātes kāpumu galvenokārt sekmējis privātpersonu veiktais darījumu skaits, kas oktobrī audzis par 33 %, bet novembrī – par 10 %. Juridisko personu segmentā novembrī vērojams kāpums 14 % apmērā.

Kopējais auto tirgus gan 2024. gadā piedzīvojis kritumu – jaunu auto darījumu skaits samazinājies par 6 % jeb reģistrēts par 1287 jaunām automašīnām mazāk nekā 2023. gadā. Iegādājoties automašīnu, privātpersonu darījumos līzings tiek izmantots aptuveni 65 % gadījumu, kamēr juridiskas personas to izmanto vidēji katrā otrajā darījumā.

Elektroauto straujā izaugsme nav tikai prognoze, tā ir mūsu nākotne un iespēja veidot zaļāku ikdienu. Taču, lai šī pāreja patiesi būtu veiksmīga un ilgtspējīga, ir nepieciešami ne tikai jauni tehnoloģiski risinājumi un pieejamāki elektriskie spēkrati, bet arī sabiedrības izglītošana un konsekventi pasākumi no valdības puses.

Šobrīd esam nonākuši punktā, kad varam teikt – elektroauto piedzīvo strauju izaugsmi visā Eiropā, tai skaitā arī Latvijā. Lieljaudas elektroauto uzlādes punkti strauji attīstīsies šogad un nākamgad, ko daļēji veicina Eiropas Savienības atbalsts, kas pieprasa lieljaudas staciju darbības uzsākšanu līdz 2026. gadam, bet galvenokārt sekmē elektroauto, kā arī lādējamo hibrīdauto izplatību. Beidzot arī lādējamie hibrīdauto ir sasnieguši to tehnoloģisko attīstības stadiju, kurā tie var sākt izmantot ātrās uzlādes stacijas.Latvijā tuvāko gadu laikā uzlādes tīkla pārklājums ievērojami paplašināsies. Rīgā jau pie lielākajiem satiksmes mezgliem un lielveikaliem uzlādes punkti ir plaši pieejami, un drīzumā galvenais jautājums būs nevis "kur ir pieejamas uzlādes stacijas?", bet gan "kur tās vēl nav?"Jauni risinājumi tuvākajā nākotnēUzlādes tehnoloģijas kļūst arvien jaudīgākas, ļaujot vairākiem elektroauto veikt uzlādi vienlaikus. Sagaidāms arī, ka visi lielākie uzlādes punkti drīzumā tiks aprīkoti ar maksājuma termināļiem, ļaujot lietotājiem uz vietas norēķināties par uzlādi, izmantojot maksājuma karti. Tomēr īpaši aizraujošs risinājums, šķiet, ir "Plug&Charge" tehnoloģija, kas ļauj uzlādes stacijai un elektroauto savstarpēji identificēties, nodrošinot automātisku rēķina piestādīšanu bez nepieciešamības izmantot aplikācijas vai RFID kartes.

Vai atceraties kā deviņdesmito gadu sākumā kopā ar vecākiem vai vecvecākiem devāties pirmās nepieciešamības produktu meklējumos? Lielākajā daļā gadījumu primārā tirdzniecības vieta bija tirgus, savukārt veikali (nerunājot par lielveikaliem) vēl bija retums. Laiki mainījās un modernā tirdzniecība (modern trading) pārņēma mazumtirdzniecības segmentu. Šobrīd aptuveni tikai 10% no darījumiem mazumtirdzniecībā notiek tirgū (tā saucamais peer – to – peer).

Tikmēr Latvijas lietoto automašīnu tirgū dominē unikāla, bet problemātiska tendence – joprojām aptuveni 90% darījumu notiek formātā "no rokas - rokā"!

Vēsturiski lietoto automašīnu tirgus Latvijā bija ļoti vienkāršs. Deviņdesmitajos gados, kad Rumbulas plači bija teju leģendāra vieta, darījumi notika ar minimālu dokumentāciju un pilnīgi skaidrā naudā. Ģimenēm, kas meklēja jaunu auto, Rumbula bija galamērķis. Tolaik šī vienkāršā sistēma šķita loģiska, jo valsts ekonomika bija attīstības sākumposmā, un tehnoloģijas nebija tik pieejamas kā šodien. Tomēr unikāli ir tas, ka šī pieeja ir saglabājusies arī līdz mūsdienām, kad tehnoloģijas un globalizācija ir mainījušas gandrīz visas mūsu dzīves jomas. Kāpēc Latvijas lietoto auto tirgus tik lēni pielāgojas pārmaiņām?

Latvijā autoservisu reģistra izveide ēnu ekonomikas apkarošanai ir atbalstāma, sacīja SIA "Moller auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena, komentējot Saeimas apakškomisijas uzdevumu Ekonomikas ministrijai (EM), kas paredz izvērtēt autoservisu reģistra veidošanas kritērijus.

Viņa norādīja, ka lielākais izaicinājums autoservisu jomā ir tā dēvētie "pelēkās zonas" auto servisi, kas izteikti darbojas reģionos, piedāvājot klientiem rezerves daļas, kas nav oriģinālas, vai darbiniekiem trūkst atbilstošu zināšanu par jaunākajiem auto un tiem atbilstošiem, drošiem remontdarbiem.

"Diemžēl Latvijā nav statistikas, cik aptuveni šādu auto servisu ir, kas ļoti apgrūtina esošās situācijas reālo novērtējumu. Līdz ar to piekrītu, ka ideja veidot autoservisu reģistru, lai apkarotu ēnu ekonomiku un "pelēkās zonas" auto servisus, ir atbalstāma," sacīja Gerkena.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka tieši pēdējos gados "pelēkās zonas" servisiem ir grūtāk pastāvēt, jo tirgū arvien vairāk ienāk elektroauto. Tādējādi remontdarbi šiem spēkratiem prasa specifiskas zināšanas un augsti kvalificētus meistarus. Tāpat šiem servisiem trūkst tehnoloģiju, ar ko veikt remonta vai diagnostikas darbus.

Pasažieru vilciena pārvadātājs "Vivi", veicot jauno elektrovilcienu un velosipēdu turētāju iegādi, piesaistījis maksimāli pieejamo Eiropas Savienības fondu finansējumu 168 191 033 eiro apjomā, tādējādi būtiski samazinot projekta ietekmi uz valsts budžetu.

Pārvadātājs "Vivi" veicis jauno elektrovilcienu iegādi, piesaistot divu Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansējumu.

Pirmo 17 jauno elektrovilcienu iegāde veikta saskaņā ar 2020.gada 28.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 467 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" 4.5.1.1. pasākuma "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)" īstenošanas noteikumi", piesaistot līdzfinansējumu 101 671 238 eiro apmērā no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. - 2020.gada plānošanas periodā pieejamā finansējuma. Savukārt atlikušo 15 jauno elektrovilcienu, kā arī stiprinājumu velosipēdu pārvadāšanai iegāde veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 30.augusta noteikumiem Nr. 579 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 2.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, veicinot elektrotransportlīdzekļu izmantošanu" 2.4.1.2. pasākuma "Bezemisiju vilcienu iegāde - elektrovilcieni" īstenošanas noteikumi", piesaistot līdzfinansējumu 66 519 795 eiro apmērā.

Foto: Freepik.com / freepik

Auto kondicionieris ne vien sniedz komfortu karstās vasaras dienās, bet arī palīdz uzturēt optimālu salona klimatu visa gada garumā. Diemžēl daudzi autovadītāji kondicionieri ziemā neizmanto, uzskatot, ka tas nav nepieciešams. Tomēr patiesībā tā darbība ir svarīga ne tikai komfortam, bet arī automašīnas tehniskajam stāvoklim. Lai nodrošinātu ilgstošu un efektīvu kondicioniera darbību, laiku pa laikam jāveic arī kondicionieru uzpilde un diagnostika. Kāpēc? Par to varēsi uzzināt šajā rakstā!

Trīs iemesli, kāpēc ir svarīgi lietot auto kondicionieri arī ziemā

Jelgavā atklāts jaunākais Škoda dīleris Latvijā, informē uzņēmums.

Jaunais autosalons un serviss atrodas Jelgavā, Dobeles šosejā. Auto salona platība ir 300 kvadrātmetri, kur izvietoti 6 jaunākie Škoda modeļi, pieejams arī 240 kvadrātmetru serviss ar pieciem pacēlājiem. Otrajā stāvā ir biroja telpas, kas apvienotas ar koplietošanas biroja iespējām. Jaunais dīleris Jelgavā sākotnēji ir radījis 10 darbavietas un nākotnē, paplašinot pakalpojumu klāstu, iecerēts piesaistīt vēl vairāk nozares profesionāļu.

“Redzot Škoda zīmola attīstību un izaugsmi pēdējos gados, saskatījām iespējas arī Zemgalē,” uzsver Raivis Ansviesulis, dīlera Absolut Auto MITAU valdes loceklis. “Mums ir patiess prieks iekļauties Škoda dīleru tīklā, uzlabojot tā pieejamību, un stiprināt zīmolu reģionā," skaidro Ansviesulis. Pasākuma laikā Absolut Auto MITAU arī izziņoja par sadarbības uzsākšanu ar Hokeja klubu Zemgale/ LBTU.

2024.gada jaunu automašīnu tirgus Latvijā piedzīvoja būtisku samazinājumu, reģistrējot 17 128 vienības, kas ir par 7,2% mazāk nekā 2023.gadā, informē Auto asociācija.

Salīdzinot ar 2007.gada rekordu (30 800 vienības), tirgus apjomi ir gandrīz uz pusi mazāki. Gada sākumā reģistrāciju skaits strauji kritās, bet no septembra situācija stabilizējās, decembrī noslēdzoties ar pozitīvu 13,3% pieaugumu.

"Pārdoto auto apjoms ir nestabils, 2024.gada sākumā saglabājās zems pieprasījums un tikai ar septembra mēnesi stabilizējās un iezīmējās neliels pieaugums salīdzinot ar 2023.gadu. Turpinoties augstām Euribor finansēšanas likmēm, vājai Eiropas ekonomikas attīstībai un nestabilitātei enerģētikas sektorā nav paredzams, ka auto tirgus pieredzēs kāpumu. Auto tirgus vēl joprojām ir 56% no 2007.gada vēsturē augstākā rezultāta, kam par pamatu ir gausais banku finansējuma apjoms tirgū, kas sastāda tikai 57% no visām reģistrācijām. Nemainoties finansējuma piedāvājumam un cenai auto tirgus nepiedzīvos būtisku kāpumu," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Tā vien izskatās, ka beidzot pavasaris pie mums ir uz palikšanu. Un, jo laiks paliek siltāks, jo svarīgāk, lai kondicionieris būtu darba kārtībā. Tāpēc vēlamies tev sniegt noderīgu informāciju par to, kāpēc pavasarī kondicionieri vajag pārbaudīt, un ko sevī ietver kondicionieru uzpilde!

Kāpēc kondicionieris ir svarīgs ne tikai vasarā?

Daudzi autovadītāji domā, ka kondicionieris ir nepieciešams tikai karstajās vasaras dienās. Tomēr tā funkcijas ir daudz plašākas. Kondicionieris palīdz ne tikai atvēsināt salonu, bet arī cīnīties ar mitrumu un aizsvīdušiem logiem vēsā un mitrā laikā. Turklāt, regulāri lietojot kondicionieri, tiek nodrošināta gaisa cirkulācija salonā, kas palīdz uzturēt svaigu un patīkamu vidi.

Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka administratīvā aparāta un valsts budžeta izmaksu optimizēšanas kontekstā valdībai būtu jānāk ar priekšlikumu samazināt ministriju skaits.

Pirms trīs gadiem tika mākslīgi radīta Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kuras funkcijas tika pārdalītas no Ekonomikas ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, lai gan tās līdz tam tika ar tām veiksmīgi galā.

“Igaunijā ir mazākais iedzīvotāju skaits ar 11 ministrijām, bet Latvijā ir 14 ministriju - tikpat daudz ministriju kā Lietuvā, kur ir par miljonu vairāk iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir mazākais valsts budžets ar zemākajiem budžeta ieņēmumiem starp visām Baltijas valstīm – Latvijā budžeta ieņēmumi šogad plānoti 15,1 miljards eiro, kamēr Igaunijā – 17,7 miljardi eiro, Lietuvā – 17,98 miljardi eiro. Šie ir būtiski argumenti, lai izveidotu kompaktu valsts pārvaldi ar samazinātu ministriju skaitu.

Biznesa veiksmes pamatā ir spēja pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem un klientu vajadzībām, un to var izdarīt tikai kopā ar spēcīgu komandu, spriež Justs Nekrošus (Justas Nekrošius), Møller Baltic Import (MBI) izpilddirektors.

MBI nav tikai automašīnu vairumtirgotājs – darbojamies kā Audi automobiļu importētājs Latvijā un Lietuvā, kā arī Volkswagen automobiļu importētājs Baltijas valstīs, pārstāvot ražotājus un gādājot par zīmolu stratēģisko virzību tirgū, teic J.Nekrošus. Mūsu biznesa centrā ir attiecību veidošana ar klientu, meklējot veidus kā apmierināt ne tikai viņu vajadzības un vēlmes, bet arī piepildīt sapņus, norāda J.Nekrošus. Lai šos mērķus sasniegtu, vajadzīga spēcīga komanda, motivēti un zinoši darbinieki, kuri spēj ieraudzīt situāciju klienta acīm, izprast viņa vajadzības un piedāvāt atbilstošus risinājumus. Šī pieeja palīdz ilgtermiņā nodrošināt to, ka šie cilvēki paliks uzticīgi konkrētajam zīmolam, precei vai pakalpojumam, domā MBI izpilddirektors.

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Ignitis Renewables" ieguldījis 270 000 eiro Latvijas reģionu kopienu attīstības projektos, informēja uzņēmumā.

Uzņēmums īsteno atbalsta programmu vietējām kopienām, kas atrodas "Ignitis Renewables" topošo saules un vēja enerģijas parku tuvumā. Kopš 2024.gada atbalsta programma tiek īstenota arī Latvijā.

"Ignitis Renewables" Latvijā atbalsta astoņus projektus Bauskas, Kuldīgas un Saldus novados.

Kompānijas atbalsta programmas finansējums tiek piešķirts konkursa kārtībā nozīmīgiem vietējo kopienu projektiem dažādās jomās, kas veicina ekonomisko un sociālo labklājību, stiprina sporta un kultūras daudzveidību, kā arī atbalsta vides aizsardzības, ekoloģijas un ilgtspējas risinājumus reģionā.

Bauskas novadā "Ignitis Renewables" finansējumu projekta realizācijai piešķirs trīs projektiem labklājības un aktīva dzīvesveida atbalstam. Tostarp "Fizisko aktivitāšu fondam" videi draudzīgu fizisko aktivitāšu veicināšanai un popularizēšanai, vienlaikus nodrošinot iedzīvotāju izglītošanu, veselības stiprināšanu un socializēšanos.

EcoLead ir Latvijā vienīgā svina akumulatoru pārstrādes rūpnīca, kas darbu sāka 2023. gada aprīlī, bet tās iecere radusies 2010. gadā. Ir aizvadīts pirmais pilnais uzņēmuma darba gads, visu produkciju eksportējot un nodarbinot vairāk nekā 40 darbiniekus.

Dienas Biznesa interese ir par ilgo uzņēmuma tapšanas laiku, kas nav vien šī uzņēmuma bēda, bet valstiska mēroga problēma, kas kavē uzņēmējdarbības attīstību kopumā, tāpēc izjautājām EcoLead izpilddirektoru Kasparu Fogelmani.

Fragments no intervijas.

Kā radās ideja par akumulatoru pārstrādi Latvijā?

Mūsu uzņēmuma īpašniekam Denisam Uļjanovam jau tolaik – 2010. gadā – piederēja metāllūžņu savākšanas uzņēmums Metalekspo. Viņš pirmais Latvijā bija ieguvis akumulatoru savākšanas un realizācijas notifikāciju, kas nozīmē, ka tos varēja savākt un pārdot tālāk pārstrādei. Tie ir ļoti strikti noteikumi. Pārstrādes rūpnīca atradās Igaunijā, un visus akumulatorus veda uz kaimiņvalsti vai citu valstu pārstrādes rūpnīcām. Saprotams, ka tika apsvērta doma – pārstrādāt tepat Latvijā, jo pārvadājumi tomēr prasa savus izdevumus. Līdztekus šo pārvadājumu samazināšana mazina arī CO2 pēdu uzņēmumam, kur jau tolaik domāja par vidi. Tas arī atbilst vienam no galvenajiem aprites ekonomikas princi- 25. februāris, 2025 39 Ražošana piem, ka atkritumu pārstrādei ir jābūt pēc iespējas tuvāk to izcelsmes vietai.

Ziemeļu Investīciju banka (NIB), Luminor banka un NORD/LB ir vienojušās līdzfinansēt 148 MWp saules enerģijas parku Ventspils novadā. Projektu izstrādā Dānijas atjaunīgās enerģijas uzņēmuma European Energy meitasuzņēmums SIA Stelo Orienta.

Kopējais saules parka finansējums ir 68 miljoni eiro. NIB aizdevumu 28 miljonu eiro apmērā atbalsta Eiropas Savienība saskaņā ar NIB InvestEU pamatdarbību pārejai uz tīru enerģiju. Šis ir NIB pirmais InvestEU aizdevums Latvijā.

Dānijas pensiju pārvaldītājs iegādājies 50% Tārgales saules parka īpašumtiesību

Tārgales saules parks ir viens no lielākajiem būvniecības stadijā esošajiem saules enerģijas...

Finansētais projekts palielinās Latvijas kopējo saules enerģijas ražošanas jaudu, kas šobrīd ir 600 MW gadā. Latvijas energosistēma joprojām lielā mērā paļaujas uz fosilo kurināmo, jo īpaši uz dabasgāzi, tāpēc papildu atjaunīgo energoresursu jaudas radīšana valstī ir būtisks solis pārejā uz zaļo ekonomiku.

"Desinhronizācija no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem palielinās vajadzību pēc uzticamas vietējās enerģijas ražošanas Baltijā," saka NIB prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks. "Jaunu atjaunīgo energoresursu jaudu radīšana palīdzēs Baltijas valstīm sasniegt enerģētisko neatkarību."

"Mēs kā vadošais organizators priecājamies sadarboties ar NIB, InvestEU un Luminor banku, finansējot European Energy saules enerģijas parku Ventspilī - līdz šim lielāko Latvijā," saka Heiko Ludvigs, NORD/LB globālais strukturēto finanšu vadītājs. "Šis kritiski svarīgais projekts ne tikai palīdzēs Latvijas plašākajam mērķim dekarbonizēt ekonomiku, bet arī būs lielisks piemērs nozīmīgai publiskā un privātā sektora partnerībai, finansējot un veicinot pāreju uz atjaunīgiem energoresursiem Eiropā."

"Mums ir liels prieks sniegt pienesumu Latvijas vērienīgākā saules enerģijas parka projektā, sniedzot tam daļu finansējuma sadarbībā ar pieredzējušiem starptautiskiem partneriem. Šis projekts sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas enerģijas sistēmā, būtiski samazinot emisijas un veicinot sabiedrības labklājību. Saražotā zaļā enerģija spēs nodrošināt elektroenerģijas patēriņu vairāk kā 40 tūkstošiem mājsaimniecību," dalās Ilze Zoltnere, Luminor bankas Korporatīvā departamenta vadītāja.

Valdis Dombrovskis, ekonomikas un produktivitātes komisārs: "Eiropas Komisija ir apņēmusies mobilizēt nepieciešamās investīcijas, lai dekarbonizētu Eiropas ekonomiku, vienlaikus veicinot Eiropas konkurētspēju un noturību. InvestEU ir nozīmīgs partneris šo mērķu sasniegšanā. NIB aizdevums 28 miljonu eiro apmērā, izmantojot InvestEU programmas dotās iespējas, veicinās Latvijas pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku, ilgtspējīgu enerģētiku un emisiju samazināšanu."

European Energy meitasuzņēmums SIA Stelo Orienta uzsāks saules enerģijas parka būvniecību 2025.gada sākumā. Paredzams, ka saules enerģijas parks būs pilnībā pieslēgts tīklam 2026.gada pirmajā ceturksnī, ļaujot uzsākt komercdarbību 2026.gada pirmajā pusē. Kad parks būs pabeigts, tas būs viens no lielākajiem Latvijā.

"European Energy vēlas veicināt pāreju no fosilā kurināmā uz atjaunīgo enerģiju Baltijā. Šim uzdevumam ir nepieciešams daudz finanšu resursu, un mēs esam gandarīti, ka NIB šajā projektā saskata lielu potenciālu," saka Jenss Pēters Zinks, European Energy izpilddirektora vietnieks.

Saules enerģijas parka projektu izstrādā European Energy, kas ir globāls atjaunīgās enerģijas attīstītājs ar projektiem 25 valstīs. European Energy ir dibināts Dānijā 2004.gadā un tas pārvalda visus vēja un saules enerģijas ražošanas posmus, sākot no izstrādes un būvniecības līdz darbībai, un pēta tādus "Power-to-X" risinājumus (elektroenerģijas pārveidošanu citos energoresursos) kā videi draudzīga ūdeņraža ražošana.

Programma InvestEU nodrošina Eiropas Savienībai nozīmīgu ilgtermiņa finansējumu, piesaistot ievērojamus privātos un publiskos līdzekļus ilgtspējīgas atveseļošanās atbalstam. Tā arī palīdz mobilizēt privātās investīcijas Eiropas Savienības politikas prioritātēm, piemēram, Eiropas zaļajam kursam un digitālajai pārkārtošanai.

Šobrīd Eiropa pāriet uz stingrāku zaļmaldināšanas regulējumu. Tas nozīmē, ka uzņēmumu un organizāciju apgalvojumiem par klimata pārmaiņu rūpēm ir jābūt patiesiem, balstītiem konkrētās rīcībās, skaitļos un faktos. Kāpēc tas ir svarīgi?

Zaļmaldināšana ir negodīga komercprakse, ar kuru uzņēmumi maldina sabiedrību ar nepamatotiem vai pārspīlētiem vides apgalvojumiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm, 53 % vides apgalvojumu ir neskaidri, maldinoši vai nepamatoti; 40 % apgalvojumu nav pierādījumu, kas tos atbalstītu; 50 % zaļo marķējumu tiek piedāvātas vājas vai neesošas pārbaudes.

Patērētāji kļuvuši uzmanīgāki

Tikmēr patērētāju dienaskārtībā rūpes par vidi nav mazinājušās. Euromonitora 2023.gada dati atklāj, ka 64 % globālo patērētāju ir noraizējušies par klimata pārmaiņām, savukārt aizvadītā gada dati liecina, ka 45 % globālo paterētāju ikdienā cenšas pozitīvā veidā ietekmēt vidi.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2024. gadā sasniedzis 220 miljonus eiro, un gads noslēgts ar peļņu, liecina uzņēmuma neauditētie finanšu dati.

Pagājušajā gadā uzņēmums realizējis projektus ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Norvēģijā un citās valstīs, palielinājis industriālās un enerģētikas būvniecības apmērus, kā arī uzsācis aprites ekonomikas principu ieviešanu būvniecībā.

UPB šogad plāno par 44 % palielināt investīcijas attīstībā un prognozē aptuveni 10% apgrozījuma pieaugumu.

“Centrālo banku inflācijas ierobežošanas pasākumi ir būtiski ietekmējuši būvniecības nozari. Taču, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, esam spējuši ievērojami kāpināt apgrozījumu Latvijas tirgū un saglabāt stabilu pozīciju nozarē. Tikmēr mūsu eksporta reģionos, īpaši Skandināvijā, 2024. gads iezīmējās ar vienu no zemākajiem aktivitātes rādītājiem pēdējā desmitgadē. Tomēr tirgus atkopšanās pazīmes bija redzamas jau 2023. gada vidū, un sagaidām, ka aktivitāte mūsu ražotnēs un būvlaukumos pieaugs 2025. gada otrajā pusē, kas atspoguļosies arī šī gada finanšu rādītājos,” skaidro UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Šī gada 6.februāri Volkswagen pasažieru auto zīmola vadītāja Baltijas valstīs amatā darbu uzsāka Laurins Žukausks (Laurynas Žukauskas), informē Møller Baltic Import.

Savā jaunajā amatā L.Žukausks vadīs vienu no reģiona lielākajiem un populārākajiem auto zīmoliem, vienlaikus pievienojoties Møller Baltic Import vadības komandai.

"Esmu pārliecināts, ka Laurina divdesmit gadu profesionālā pieredze nozarē, kā arī viņa patiesā aizrautība ar Volkswagen zīmolu un tirdzniecību dos būtisku pienesumu uzņēmuma kopējai biznesa un zīmola attīstībai. Mums ir izvirzīti ambiciozi mērķi Volkswagen zīmolam, tostarp nostiprināt savas pozīcijas SUV kategorijā un jau šogad četrkāršot plug-in hibrīdu pārdošanas rādītājus. Møller Baltic Import un Møller Mobility Group vārdā vēlam Laurīnam panākumus jaunajā amatā," saka Møller Baltic Import izpilddirektors Justs Nekrošus (Justas Nekrošius).