Izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā alkoholisko dzērienu patēriņu Latvijā, visticamāk, nesamazinās, taču radīs papildu izaicinājumus gan tirgotājiem, gan ražotājiem, prognozē nozares pārstāvji.
Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteikts, ka no šī gada 1. augusta alkoholiskos dzērienus mazumtirdzniecībā un internetā no pirmdienas līdz sestdienai varēs iegādāties no pulksten 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās - no pulksten 10.00 līdz 18.00. Tāpat likuma izmaiņas paredz ierobežot arī alkoholisko dzērienu reklāmu un mārketingu. Latvijas Alkohola nozares asociācijā (LANA) norāda, ka jauni alkohola tirdzniecības ierobežojumi Latvijā nebija nepieciešami, jo mūsu sabiedrības problēma ir nevis alkohola patēriņa daudzums uz vienu iedzīvotāju, ar ko operē politiķi, bet gan alkohola patēriņa kultūra tajā sabiedrības daļā, kas lieto alkoholu pārmērīgi un nekontrolēti.
Jārok dziļāk
Tirdzniecības laika ierobežošana līdz šim nav samazinājusi alkoholisko dzērienu patēriņu, bet mudinājusi cilvēkus veidot dzērienu krājumus, stāsta Dāvis Vītols, LANA izpilddirektors. “Piemēram, Covid-19 pandēmijas un nakts tirdzniecības aizlieguma laikā, kad divas nedēļas nevarēja iegādāties alkoholu, pat bija novērojams absolūtā alkohola patēriņa pieaugums. Pagaidām mēs nevaram sniegt konkrētu atbildi par to, kādu ietekmi uz sabiedrību atstās jaunie ierobežojumi, jo ir pagājis pārāk īss laiks, lai varētu runāt par kādām tendencēm, taču, mūsuprāt, alkohola patēriņa apjomi nemazināsies. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 5% no Latvijas iedzīvotājiem, kuri lieto alkoholiskos dzērienus, izdzer gandrīz pusi jeb 45% no visa valstī patērētā alkohola. Ja ar likuma grozījumiem un atbalsta programmām patiešām izdotos panākt, ka šie 5% sabiedrības pārstāj lietot alkoholu, alkoholisko dzērienu patēriņš samazinātos līdz 6,33 litriem uz vienu iedzīvotāju gadā, kas būtu viens no zemākajiem Eiropā,” norāda D.Vītols, uzsverot, ka alkohola patēriņu ietekmē arī sociāli ekonomiskie faktori.
“Eiropā vislabākā patēriņa kultūra ir Itālijā, kur absolūtā alkohola patēriņš ir mazāks nekā Skandināvijas valstīs, kur ir salīdzinoši drastiski tirdzniecības ierobežojumi. Piemēram, Itālijā pirms 60 gadiem absolūtā alkohola patēriņš bija būtiski augstāks nekā Latvijā šobrīd, taču 60 gadu laikā, strādājot ar alkoholisko dzērienu patēriņa kultūras maiņu, tas ir ievērojami samazinājies. Arī Latvijā kopumā patēriņa kultūra uzlabojas. Dati liecina, ka laika posmā no 2002. līdz 2022. gadam par gandrīz 20% ir samazinājies to cilvēku skaits, kas vienā alkohola lietošanas reizē izdzer vismaz sešas alkohola vienības jeb nonāk vidēji smagā alkohola reibumā. Vienlaikus nevar apgalvot, ka patēriņa kultūras izmaiņas saistītas ar iepriekš ieviestajiem ierobežojumiem,” spriež LANA izpilddirektors.
Visu rakstu lasiet 9.septembra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
