Jaunākais izdevums

Apzinoties krīzes situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās dēļ noteikto ierobežojumu ietekmi, alus darītavas samazinājušas ražošanas apjomus alum mucās, atklāja uzņēmumu pārstāvji.

Alus darītavas "Aldaris" "On-Trade" tirdzniecības vadītājs Raimonds Zibens skaidroja, ka, ņemot vērā jau vasarā izteiktās prognozes par Covid-19 gaidāmo otro vilni, alus ražošanas apjomi savlaicīgi tika samazināti, lai ārkārtas situācijas gadījumā neveidotos nerealizētās produkcijas pārpalikums.

"Vispirms cenšamies atrast kopīgu risinājumu ar klientu, lai neattaisītās mucas jeb "kegi" nebūtu jāatgriež. Sekojam līdzi epidemioloģiskajai situācijai un paralēli cenšamies rast iespējami labāko risinājumu abām pusēm," teica Zibens.

Līdzīgu viedokli par pārdošanas apjomiem pauda "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis, kurš atzīmēja, ka uzņēmuma HoReCa sektors pavasarī pirms ārkārtējās situācijas sākuma veidojis apmēram trešdaļu no "Valmiermuižas alus" pārdošanas apjoma. "Gan pavasarī, gan tagad rudenī, iestājoties ārkārtas situācijai valstī, kas ierobežo restorānu un bāru darbību, sadarbojamies, lai meklētu risinājumu, kā tiem palīdzēt šajā grūtajā laikā, kad to darbība pēc būtības ir apturēta, lai tiem palīdzētu pārziemot, jo zinām, cik ārkārtīgi grūts laiks šis ir visai viesmīlības nozarei," sacīja Ruņģis.

Tāpat "Valmiermuižas alus" saimnieks atklāja, ka esot skaidrs plāns, ko darīt ar alu, ko darītava mucās pieņems atpakaļ no bāriem un kafejnīcām. "Nevienu nepārdotā lejamā alus pili ārā neliesim. Katra nepārdotā lejamā alus mucas kļūs par "Valmiermuižas Degalu". Mums alus darītavā jau četrus gadus ir maza alus dedzinātava, kuru pēc mūsu pasūtījuma izkala ģimenes uzņēmums "Holstein" Vācijā. Destilējot alu iegūstam 86% stiprumā degalu, kuru pirms pildīšanas pudelēs, jaucam ar Valmiermuižas akas ūdeni, lai iegūtu 40% stipru degalu," sacīja Ruņģis.

Viņš norādīja, ka degalu "Valmiermuižas alus" piegādā veikaliem Latvijā jau četrus gadus, to cilvēkiem baudot kā "daidžestīvu" pēc maltītes līdzīgi grapai, kalvadosam vai limončello. ""Valmiermuižas Degalus" kļuvis par iecienītu dāvanu alus baudītājiem maigās, iesalainās garšas dēļ. Šogad novembrī uzsākam "Valmiermuižas Degalus" eksportu uz Lielbritāniju," atzīmēja Ruņģis.

"Valmiermuižas alus" saimnieks skaidroja, ka lejamam alum mucās realizācijas termiņš ir trīs reizes īsāks nekā alum pudelēs, lai restorānos un bāros piegādātu vienmēr svaigāko brūvējumu. Restorānos pieprasītākais esot "Valmiermuižas" gaišais alus, kam realizācijas termiņš ir piecas nedēļas, jo Valmiermuižas alus netiek pasterizēts.

"Tādēļ iepildītais lejamais alus mucās nevar gaidīt, kad ārkārtas situācija Latvijā beigsies. Tādēļ nepārdoto lejamo alu mucās no restorāniem un bāriem mēs pieņēmām atpakaļ, kamēr tā realizācijas termiņš vēl nav beidzies un to destilējam, iegūstot "Valmiermuižas Degalu"," atklāja alus darītavas saimnieks.

Latvijas Bāru asociācijas līdzdibinātājs Arnis Bikšus teic, ka bāri lielā daļā gadījumu neatvērtās alus mucas ražotājiem var nodot atpakaļ, savukārt no atvērtajām, līdzīgi kā tas notiek "Valmiermuižas alus" gadījumā, nereti top grādos stiprāki dzērieni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Alus darītavu pārstāvji iebilst valsts politikai pret vietējiem alus ražotājiem

Db.lv, 15.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrības "Latvijas Neatkarīgie aldari" šodien plkst.10 devās gājienā uz Saeimu un Rīgas domi.

Biedrībā norāda, ka aldarus satrauc valsts nepārdomātā politika attiecībā pret vietējiem alus ražotājiem. Nosakot vienādus regulējumus gan alus, gan stiprā alkohola un destilātu ražotājiem, esot būtiski ietekmēta alus ražotāju konkurētspēja un vietējā amata alus vieta veikalu plauktos attiecībā pret ārvalstīs ražoto masu produkciju.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies vairāk nekā divas reizes, kļūstot par pārliecinošiem alus importētājiem, kamēr krievu nacionālā dzēriena degvīna pārdošanas apjomi Latvijā ievērojami auguši. Lai atgādinātu par Latvijas nacionālā dzēriena – alus – nozīmīgumu vietējiem lēmumu pieņēmējiem un nodotu aldaru vēstules ar aicinājumu rīkoties Latvijas interesēs un glābt vietējā amata alus nozari, 15. februārī Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrība (LNAB), nesot lielizmēra mucas, devās gājienā no Aldaru ielas Vecrīgā līdz Saeimai un Rīga domei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patiesībā Līgo svētku laiks ir vienīgais laiks gadā, kad par alus pirkšanu lielā daudzumā veikalos neviens no klientiem nekaunas, lai arī alus vienlaikus tiek uzskatīts par nacionālo dzērienu. Tomēr 2022. gads, iespējams, pierādīs, ka arī Līgo laikā bezalkoholiskie ali kļūst aizvien populārāki un klientu vēlme, visticamāk, patiešām ir kā dziesmā – lai iedzert nav grūti, proti, lai nereibst.

Ir gan arī otra aldaru ceļa mala – drīzumā būs Tērvetes viskijs.

Alus svētki – pirmā jaunumu bezdelīga

Nupat noslēdzies 10. Starptautiskais alus festivāls Latviabeerfest 2022, kas iekļauts desmit lielāko pasaules alus festivālu topā, Dienas Biznesam apliecināja biedrības Alus brālība valdes priekšsēdētājs Andrejs Šikors. Rīgā, Vērmanes dārzā notikušais alus festivāls bija pirmais pēcpandēmijas alus festivāls pasaulē, un apmeklētāju nav trūcis.

“Aptuveni puse bija ārzemju tūristu, un man ir prieks, ka mums izdevās. Par to bija prieks gan izmitinātājiem, gan restorāniem, bet, ja runājam par sortimentu, tad tas, neraugoties uz lielajām modes tendencēm, pamatā ir tāds pats kā iepriekš. Līdz 90% lāgeru un atlikušie – eili. Proti, ja dala pēc raudzēšanas metodes – siltā vai aukstā –, tad nekas nemainās. Protams, garšu ziņā piedāvājums mainās. Ir daudz tā saukto Radler alu – vienkārši alus ar kādu sulu. Ir parādījušies daudzi interesanti ali ar papildu apiņu devu un dažādām meža garšām. Te būtu jāizceļ Labietis. Viņi patiešām ir centušies. Vēl viena tendence – tiek atjaunoti senatnes zīmoli, piemēram, Rīgas alus ar tieši tādu pašu garšu, kā kādreiz bija nopērkams,” stāstīja A. Šikors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari

Ilze Žaime, 22.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

Alus darītavu SIA "Ārpus" Ādažu novadā 2017.gadā izveidoja četri alus mīļotāji. Katrs no viņiem pirms tam darbojās dažādās nozarēs - no IT jomas, līdz pat saistībai ar alus darīšanu. Par brūvētavas galveno aldari kļuva Vladimirs Berezins. Uzņēmuma nosaukumā ietverta doma par to, ka šis alus ir citādāks un ārpus ierastajām garšām.

No čigāniem līdz savai darītavai

Pašos pirmsākumos "Ārpus Brewing Co" darbojās kā "čigānu" alus darītava - pēc sevis izstrādātas receptūras alus tika brūvēts dažādās alus darītavās visā Latvijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ģirts Tihomirovs norāda, ka tā bijusi lieliska iespēja labāk sagatavoties un uzkrāt pieredzi savas darītavas atvēršanai: "Pilnīgi noteikti jebkura čigānu alus darītava sapņo par savu brūzi, un mēs nebijām izņēmums."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašnieku maiņa nav būtiski ietekmējusi uzņēmuma "Bauskas alus" darbību, komentē SIA "Bauskas alus" valdes loceklis Paulis Dālbergs.

"Būtiskas ietekmes nav un tāda nav plānota. SIA "Bauskas alus" ir viena no populārākajām mazajām alus darītavām Latvijā, kas darbojas kopš 1981. gada un pēc īpašnieku maiņas turpina darbu kā neatkarīga alus darītava, ražojot, virzot un pārdodot produktus tirgū. Tajā pašā laikā mums ir iespēja izmantot "CIDO Grupas" tirdzniecības un izplatīšanas tīklu, kas ievērojami sekmē produkta pieejamību patērētājiem un veicinās turpmāku "Bauskas alus" attīstību," norāda P.Dālbergs.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada nogalē par "Bauskas alus" īpašnieku kļuva SIA "Cido grupa".

Par vienīgo Bauskas alus īpašnieku kļuvis Lāčplēša alus  

SIA Lāčplēša alus kļuvis par vienīgo AS Bauskas alus īpašnieku, liecina Uzņēmumu...

Vaicāts, kā uzņēmums raksturo 2019. gadu, P.Dālbergs pauž: "Ārējie apstākļi kopumā vērtējami kā negatīvi nozares attīstībai izejvielu un darbaspēka izmaksu, kā arī akcīzes nodokļa pieauguma dēļ. Arī laikapstākļi 2019. gada vasaras sezonā nebija alus darītājiem labvēlīgi. Nelabvēlīgos faktorus daļēji kompensēja pārdošanas stratēģija, kas ļāva palielināt "Bauskas alus" tirgus daļu."

Savukārt 2020. gada sākumu galvenokārt raksturo Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme. Tāpat kā citus dzērienu ražotājus, "Bauskas alu" būtiski ietekmē apjomu samazināšanās ēdināšanas sektorā un kopējā ekonomikas bremzēšanās.

P.Dālbergs pauž, ka šobrīd galvenais izaicinājums ir Covid-19 pandēmijas seku ietekmes mazināšana, efektivitātes paaugstināšana, lai nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu attīstību gan šobrīd, gan atsākoties ekonomikas izaugsmei.

"Bauskas alus" valdes loceklis norāda, ka pēdējos gadus alus nozares tendences raksturo nodokļu, izejvielu, darbaspēka un citu resursu cenu pieaugums, kā arī konkurences pastiprināšanās svarīgākajos tirgus segmentos. Tajā pat laikā, viņaprāt, pieaug lojālo patērētāju skaits, kas izvēlas kvalitatīvus mazo alus darītavu ražojumus.

Tāpat mainījušies patērētāju paradumi. "Alus patēriņš pēdējos gados samazinās, patērētājiem aizvien biežāk izvēloties zema alkohola satura vai bezalkoholiskos dzērienus. "Bauskas alus" lepojas ar unikālu alusdarītavu, kurā ar tradicionālām metodēm tiek ražoti Latvijas iedzīvotāju iecienīti produkti. Esam pārliecināti, ka tas joprojām būs svarīgi mūsu lojālajiem patērētājiem, kā arī pieaugošai daļai Latvijas alus cienītāju," komentē P.Dālbergs.

Viņš novērojis, ka patērētāji arvien vairāk eksperimentē un dažādo savu izvēli atkarībā no patēriņa apstākļiem. Pieaug bezalkoholiskā alus tirgus daļa uz tradicionālā alus rēķina. Arvien svarīgāka kļūst stabila kvalitāte un atbilstība augstākajiem pārtikas drošības standartiem.

Tāpat pēdējā laikā pastiprinās konkurence. "Jaunu ražotāju rašanās raksturo ekonomikas augšupejas posmu. Spēcīga konkurence veicina radošu pieeju, jaunu ideju, risinājumu un produktu izstrādi. Covid-19 pandēmijas radītā ekonomikas lejupslīde lielai daļai ražotāju var būt liktenīga," pauž P.Dālbergs.

Viņš norāda, ka pēdējo mēnešu izmaiņas, kas saistītas ar Covid-19 pandēmiju, liek būt īpaši piesardzīgiem ar nākotnes plāniem. "Koncentrēsimies uz elastību un gatavību ātri plānus mainīt un pielāgot jaunajiem apstākļiem, kā arī izmantot radušās iespējas. Šobrīd galvenais izaicinājums ir Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšana un "Bauskas alus" izplatīšanas tīkla palielināšana, veicinot mūsu tradicionālo produktu pieejamību patērētājiem. "Bauskas alus" produktu vērtība ir to unikālajā garšā un ražošanas tehnoloģijā, uz to balstās mūsu attīstības plāni," atklāj P.Dālbergs.

Vairāk par alus nozari lasiet 16.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Kā top? Gaišais alus Bauskā 

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Bauskas alus», lai vērotu, kā...

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Brūža alus ar ķiršu sulu

Monta Glumane, 19.06.2020

Fotogalerijā skaties, kā top "Cēsu alus" Brūža alus ķiršu sārtais no ogu brūvējumu līnijas!

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas AS "Cēsu alus", lai vērotu, kā tiek ražots Brūža alus ķiršu sārtais no ogu brūvējumu līnijas.

Brūža alus ogu sērijā ir iekļautas divas dažādas alus šķirnes - alus ar ķiršu sulu un alus ar aveņu sulu.

Brūža alus ir "Cēsu alus" darītavas galvenā alus meistara Māra Gramberga īpaši izveidota alus sērija, tajā iekļaujot dažādas alus šķirnes, kuru nosaukumi raksturo arī alus garšu katrai šķirnei. Brūža Ogu brūvējumu līnijā ir ali, kuru pagatavošanā izmantotas ogu un augļu sulas.

Alus patērētāji kļūst izvēlīgāki 

Alus nozari Latvijā sašūpojis pandēmijas vilnis, tomēr, neskatoties uz to, rodas aizvien...

Brūža alus ogu brūvējumu līnija tika izveidota 2019.gadā, alu ar sulām nošķirot no pārējās Brūža alus līnijas gan ar nosaukuma, gan dizaina palīdzību. Bet Brūža alus ķiršu sārtais tirgū pieejams ir jau no 2017.gada. Tas ieguva pircēju atzinību un Latvijas alus tirgū pieauga pieprasījums pēc Beļģijā iecienītā alus ar dažādām sulām, piemēram, kriek tipa alus ar ķiršu sulu. Ņemot vērā šī tirgus segmenta popularitāti un pozitīvo pieaugumu, AS "Cēsu alus" izveidoja atsevišķu Brūža alus ogu brūvējumu līniju. Brūža ķiršu sārtais alus starptautiskajā konkursā "Baltic Beer Star 2017" augļu alus kategorijā tika apbalvots ar augstāko novērtējumu - Zelta medaļu.

"Cēsu alus" produktu attīstība notiek nepārtraukti, tādēļ ļoti iespējams, ka nākamajā sezonā uzņēmums paplašinās Brūža alus ogu brūvējumu līniju ar kādu jaunu garšu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kāpinātu Latvijā darītā alus eksportu, “Valmiermuižas alus” īsteno investīciju projektu – jauna alus pagraba izbūvi tumšā alus raudzēšanai un noguldīšanai.

Jauno projektu iecerēts pabeigt līdz Jāņiem, tajā kopumā investējot 700 000 eiro. Plānots, ka tumšo alu brūvēšanas jaudas palielināšana ievērojami kāpinās eksportu, šogad sasniedzot 20% pieaugumu.

Lai gan ārvalstu tirgū iecienītākā garša tāpat kā Latvijā ir gaišais alus, pērn visstraujāk augusi tieši Valmiermuižā brūvēto Baltijas Porteru pārdošana, ko izdevās kāpināt par 22%. Šobrīd Valmiermuižā tiek brūvētas septiņas dažādas tumšo alu garšas: Valmiermuižas Tumšais, Valmiermuižas Ziemas, Valmiermuižas Tumšais dūmalus, Valmiermuižas Baltijas Porteris, Rīgas Porteris, Rīgas Porteris ar upenēm un tumšais medalus “Namejs”.

“Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis būtisku iespēju audzēt Latvijā brūvētā amata alus noietu eksporta tirgos redz tieši tumšo alu garšām, Latviju no alus importētājvalsts attīstot par arvien spēcīgāku amata alus eksportētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiskajā ostas noliktavā Liepājā izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un drīzumā durvis vērs arī zivju restorāns-gastrobārs.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem ēku iegādājās Ervils Laugalis, lai izveidotu remonta bāzi un piestātni saviem zvejas kuģiem. "Iepriekš ēkas pirmajā stāvā atradās kuģu remonta bāze ar dīzeļdegvielu, motoriem, eļļām, gultņiem un virzuļiem," stāsta E.Laugaļa dēls Aigars, kurš senajā ēkā attīsta projektu "Spīķeris 53".

Ar Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda, Lauku Atbalsta dienesta un vietējās rīcības grupas "Liepājas Rajona partnerība" atbalstu četrstāvu ēkas pirmajā stāvā tika realizēti trīs projekti - izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un zivju restorāns. Kopējās investīcijas ir aptuveni 85 000 eiro.

A.Laugalis stāsta, ka doma attīstīt seno spīķeri kā sabiedrisku vietu lolota gandrīz 10 gadus. Tika saņemti vairāki mājieni, ka tā ir vieta, kur būtu jābūt zivju restorānam. Ne velti ģimene jau vairāk nekā 25 gadus nodarbojas ar zvejniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava AS "Cēsu alus" iegādāsies visas SIA "Piebalgas alus" kapitāldaļas, teikts Somijas koncerna "Olvi", kurā ietilpst "Cēsu alus", publiskotajā paziņojumā.

Iecerēto darījumu vēl nepieciešams apstiprināt Latvijas Konkurences padomei. Darījuma summa atklāta netiek.

"Mēs esam ļoti priecīgi, ka labi zināmie "Piebalgas alus" ali un kvasi papildinās mūsu produktu piedāvājumu. "Piebalgas alus" pārņemšana ir nozīmīga daļa no mūsu korporatīvās stratēģijas attiecībā uz augstas kvalitātes produktiem. Mēs vēlamies patērētājiem piedāvāt jaunas, tendencēm atbilstošas garšas, kā arī stiprināt mūsu pozīciju tirgū, vienlaikus paturot prātā rentabilitāti. "Cēsu alus" ir efektīva loģistikas, tirdzniecības, mārketinga un izplatīšanas organizācija visā valstī. Tādējādi tirgus un pārdošanas perspektīvas "Piebalgas alus" produktiem ir labas," paziņojumā norāda "Cēsu alus" izpilddirektore Eva Sietiņsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava “Cēsu alus” ir noslēgusi sadarbības līgumu ar pasaulē lielāko alus darītāju “AB InBev”, kas paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra “Cēsu alus” iegūst tiesības Latvijā pārdot pasaulē populāro “Corona” alu.

“Corona” ir pasaulē visvairāk eksportētais Meksikas alus stikla pudelēs, ko pārdod vairāk nekā 180 valstīs, un tas ir ieguvis pasaules slavu ar savu unikālo pasniegšanas un baudīšanas veidu kopā ar laima šķēli. “Corona” ir viens no iecienītākajiem ārpus Eiropas ražotajiem aliem Latvijā, tā pārdošanas apjomi pēdējā pusgada laikā ir dubultojušies.

“Apvienojot “Corona” alus zīmola spēku un “Cēsu alus” plašo pārdošanas tīklu, esam kļuvuši par spēcīgu sadarbības partneri Latvijā. Šī sadarbība ļaus bagātināt Latvijas alus tirgu un sniegs lielu pievienoto vērtību mūsu produktu portfelim. “Corona” alus ir īpaši iecienīts arī restorānos un bāros, un mēs saredzam tā attīstības potenciālu HoReCa sektorā,” saka Eva Sietiņsone, “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmiermuižas alus pērn audzējis eksportu par 43%

Db.lv, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot jaunas nišas alus un zelteru garšas, "Valmiermuižas alus" pērn audzējis eksportu par 43%, un kopējais apgrozījums sasniedzis 5,82 miljonus eiro.

"Valmiermuižas alus" brūvējumi pērn eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju, Dāniju, Īriju un Lielbritāniju, un eksports veidojis 7,2% no kopējā apgrozījuma.

“Pēdējos gados vairāk nekā puse Latvijā pārdotā alus tiek importēts. Mans mērķis ir panākt, lai Latvija no alus importētājvalsts reiz atkal kļūtu par alus eksportētāju. Tādēļ alu brūvējam tikai Valmiermuižā, attīstot jaunas amata alus garšas un eksportu, lai plašāk nestu Latvijas amata alus stāstu pasaulē. Šogad, turpinot iesākto, plānojam kāpināt eksportu par 20%,” komentē Aigars Ruņģis, “Valmiermuižas alus” saimnieks.

“Valmiermuižas alus” lielākie eksporta tirgi ir Igaunija, Īrija un Lielbritānija. Ārvalstu tirgū iecienītākā garša tāpat kā Latvijā ir gaišais alus, bet visstraujāk augusi Baltijas portera pārdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmiermuižas alus šogad sasniedzis alus pārdošanas rekordu

Db.lv, 11.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Valmiermuižas alus" apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī pieaudzis par 48% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, informē uzņēmuma pārstāvji.

2023.gada pirmajos trijos mēnešos "Valmiermuižas alus" pārdotā alus apmērs litros palielinājies par 16%, bet bezalkoholisko dzērienu - par 47%.

"Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis atzīmē, ka pēc Latvijas amatalus brūvētājiem trim grūtiem un izaicinājumiem pilniem gadiem "Valmiermuižas alus" uz šo gadu raugās piesardzīgi optimistiski.

"Šā gada pirmajos trijos mēnešos esam sasnieguši vēsturiski lielāko alus pārdošanas apjomu," piebilst Ruņģis.

Kompānijā arī norāda, ka "Valmiermuižas alus" apgrozījums 2022.gadā pieauga par 20%, salīdzinot ar 2021.gadu, un sasniedza 7,017 miljonus eiro.

Kopumā 2022.gadā pārdots 2,251 miljons litru "Valmiermuižas alus", kas ir par 4,8% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt "Kokmuižas" bezalkoholiskā alus pārdošanas apmēri litros palielinājās par 38%, bet portera pārdošanas apmēri auga par 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmiermuižas alus sāk eksportu uz Lielbritāniju

Lelde Petrāne, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmiermuižas alus darītava uzsākusi eksportu uz Lielbritāniju.

Turpmāk "Valmiermuižas" alu varēs iegādāties arī bāros un veikalos Londonā, kā arī vēl 40 Anglijas un 3 Skotijas pilsētās. Šobrīd "Valmiermuižas" alus ir pieejams arī Igaunijā, Lietuvā, Īrijā, Somijā, Zviedrijā un Dānijā. Plānots, ka šogad eksports kopumā veidos ap pusmiljonu eiro no "Valmiermuižas alus" apgrozījuma.

"Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis stāsta: "2019. gadā daudz pūļu pielikts, lai attīstītu eksportu, kas mums šogad ir devis iespēju piedāvāt "Valmiermuižas" alu Lielbritānijā. Mēneša laikā esam piegādājuši atkārtotu pasūtījumu. Tā kā "Valmiermuižas alus" ir maza alus darītava, nesaņemsim subsīdijas eksporta attīstībai, jo tās pieejamas tikai lielajiem ražotājiem, bet eksportu audzēsim lēnām pašu spēkiem."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cēsu alum ļauts iegūt izšķirošu ietekmi pār Piebalgas alu

Db.lv, 21.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļāvusi AS "Cēsu alus" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār SIA "Piebalgas alus", informē KP.

KP atļāvusi darījumu, jo nav konstatējusi būtisku kaitējumu konkurencei.

Konkurences uzrauga pārstāvji skaidroja, ka "Cēsu alus" pamatdarbība ir alus, bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu ražošana, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, savukārt "Piebalgas alus" nodarbojas ar alus un kvasa ražošanu, kā arī to vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību.

"Apvienošanās rezultātā tiek ietekmēts alus ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus, alus vairumtirdzniecības tirgus turpmākai izplatīšanai viesnīcu, restorānu, bāru un kafejnīcu telpās Latvijā, alus vairumtirdzniecības tirgus izplatīšanai citos mazumtirdzniecības kanālos Latvijā, alus mazumtirdzniecības tirgus, bezalkoholisko gāzēto dzērienu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus Latvijā, bezalkoholisko gāzēto dzērienu mazumtirdzniecības tirgus Latvijā un raudzēto dzērienu, tostarp sidra, vairumtirdzniecības tirgus Latvijā," skaidro KP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Alus patērētāji kļūst izvēlīgāki

Monta Glumane, 17.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Alus nozari Latvijā sašūpojis pandēmijas vilnis, tomēr, neskatoties uz to, rodas aizvien vairāk jaunu alus darītavu, aldari brūvē jaunus alus veidus un turpina cīņu ar importa piedāvājumu.

Alus nozarē joprojām pieprasīts ir tā sauktais rokdarbu alus jeb alus, kas parasti tiek ražots mazos apjomos un ir ar specifiskām garšām. Arī Latvijā šī kategorija ir kļuvusi par stabilu vērtību un turpina attīstīties, palīdzot uzplaukt arī kafejnīcu un restorānu segmentam, kas piedāvā šo alus kategoriju.

Bauskas alu īpašnieku maiņa būtiski neietekmē 

Īpašnieku maiņa nav būtiski ietekmējusi uzņēmuma "Bauskas alus" darbību, komentē SIA "Bauskas...

Arvien populārākas kļūst IPA un eil tipa alus šķirnes, tomēr nemainīgi savu popularitāti saglabā arī lager un pilsener tipa alus šķirnes. “Agrāk bija pieņemts uzskatīt, ka mēs esam pietiekami konservatīvi alus šķirņu izvēlē un vairāk balstāmies uz klasiskajām vācu alus tradīcijām.

Pēdējie gadi pierāda, ka esam gatavi dažādām jaunām garšām un eksperimentiem alus pasaulē,” stāsta Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš. Protams, šajā jomā nepieredzētas korekcijas ir ieviesusi Covid-19 pandēmija. Tā alus nozari Latvijā ietekmē tieši un esaudzīgi. Šobrīd Latvijā ir reģistrētas 62 alus darītavas, no kurām lielākā daļa ir ļoti mazi uzņēmumi. “Alus darītavas Latvijā Covid-19 izraisītā krīze skar īpaši smagi. Daudzām alus darītavām lielāko produkcijas noietu līdz šim veidoja piegādes restorāniem un bāriem. Kad ēdināšanas bizness bija praktiski apstājies, restorāni varēja nelielu daļu zaudētā noieta kompensēt ar ēdienu piegādēm uz birojiem un mājām. Šajā jomā liela nozīme bija tam, ka tika atļauta alus tirdzniecība internetā. Tas ļāva kaut nedaudz saglabāt strauji krītošos realizācijas apjomus,” pauž P. Liniņš.

Vairāk par alus nozari lasiet 16.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ruņģis: Energokrīzē no atbalsta saņēmēju loka ir izslēgti visi Latvijas alus ražotāji

Db.lv, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Esmu ļoti sarūgtināts, ka tikko Ministru kabineta apstiprinātajā likumprojektā par atbalstu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku mazināšanai no atbalsta saņēmēju loka ir izslēgti visi Latvijas alus ražotāji, tostarp arī mazās alus darītavas. Valdība ar šo lēmumu pasaka, ka mazajiem alus darītājiem Latvijā šajā grūtajā laikā nepalīdzēs, tā pakļaujot viņus iznīcībai".

Tā paziņojumā presei norāda “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

"Alus darīšana ir energoietilpīga, jo alus ir gan jāvāra, gan jādzesē. Pērn "Valmiermuižas alus" elektrības patēriņš sasniedza 600 MWh, un tās izmaksas bija 64 000 eiro, bet gāzes izmaksas sasniedza 108 000 eiro par 2500 MWh. Šogad elektrības un gāzes kopējās izmaksas pieaugušas vairāk kā trīs reizes un sasniegs 526 000 eiro. Tādēļ pilnībā atbilstam energoietilpīga ražotāja kritērijiem, kas nosaka, ka pērn jābūt patērējušam vairāk nekā 500 MWh gāzes, lai saņemtu valsts atbalstu. Mūsu gāzes patēriņš ir piecas reizes lielāks nekā minimālais slieksnis, kas nosaka, vai uzņēmums ir energoietilpīgs," norāda A.Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brūža alus zīmola attīstībā un divu jaunu garšu radīšanā Cēsu alus investējis 25 000 eiro, informē uzņēmumā.

Sortimentu paplašina divi jauni alus veidi – Brūža Rudzugraudu un Brūža Oriģinālais alus.

“Balstoties uz veiktajiem alus tirgus un Brūža alus zīmola izpētes datiem, pieņēmām lēmumu attīstīt Brūža alus līniju, veicot gan jauna dizaina izstrādi, gan piedāvājot jaunas garšas. Mūsu galvenais alus meistars Māris Grambergs ir strādājis pie jaunām alus šķirnēm, lai paplašinātu piedāvājumu alus baudītājiem. Rūpējoties par dabas resursu saudzēšanu, mūsu mērķis ir palielināt atkārtoti izmantojamo stikla pudeļu īpatsvaru, tādēļ esam atteikušies no speciālā dizaina pudelēm Brūža alus līnijai. Šīs pudeles gan alus baudītāji, gan klienti var nodot taras pieņemšanas punktos jau tagad un īpaši ērti paveikt to varēs nākošgad, kad sāks darboties depozīta sistēma. Atbilstoši jaunajām pudelēm, esam atjaunojuši arī Brūža alus etiķešu dizainu, veidojot to mūsdienīgāku un atbilstošāku tradicionālā alus tendencēm,” stāsta Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildot uz pieaugošo alus importa apjomu, Valmiermuižas alus darītava šogad radījusi trīs jaunas alus garšas: vieglu gaišo alu, beļģu stila alu un tumšā alus kokteili, informē uzņēmumā.

Kopā jauno alus garšu radīšanā ieguldīti 50 000 eiro.

"Alus baudītāji ir mūsu uzticamākie padomdevēji, kuri lūdza izbrūvēt alus garšu, kas būtu vieglāka par gaišo alu, bet tomēr izteiksmīga," stāsta Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus saimnieks.

Valmiermuižas tumšā alus kokteilis "Frišs" paplašina pastāvīgi augošo alus kokteiļu segmentu – pērn "Valmiermuižas alus" kokteiļu pārdošanas apjoms audzis par 30%, salīdzinot ar 2019. gadu.

Savukārt Valmiermuižas alus darbnīcā radītais un brūvētais Kokmuižas beļģu stila gaišais eils "Baltais mūks" ir pašmāju atbilde uz pieaugošo beļģu alus importu Latvijā.

Valmiermuižas alus darītava pērn pārdevusi 2 181 551 litru alus, ievērojami palielinoties pārdošanai tieši nišas garšām ar augstu pievienoto vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pērn kopējais “Valmiermuižas alus” apgrozījums krities par 2,9%, sasniedzot 5 517 672 eiro, alus darītava kāpinājusi eksportu par 5%, zelteru pārdošana augusi par 13%, eilu pārdošana dubultota, savukārt peļņa sasniegusi 310 731 eiro, salīdzinot ar 15 827 eiro pirms gada.

Kaut arī kopējais Latvijā pārdotā alus apjoms pērn samazinājies par 7,5%, Valmiermuižas alus darītavas pārdotā alus apjomi pagājušajā gadā sarukuši par 5,5%, kopumā pārdodot 2 181 551 litru alus, bet ievērojami palielināta pārdošana nišas garšām ar augstu pievienoto vērtību.

“No pirmās dienas “Valmiermuižas alus” svarīgākie klienti ir bijuši restorāni un bāri, kas veidoja ap 25% pārdošanas apjoma. Pērn martā līdz ar ārkārtas situācijas stāšanos spēkā šos klientus burtiski pazaudējām vienā dienā. Lai Covid-19 “vētrā izpeldētu”, esam izmantojuši valsts atbalsta programmas: subsidētās darba vietas, dīkstāves pabalsti, nodokļu atlikšana un grants apgrozāmajiem līdzekļiem ir ļāvis neapstāties, saglabāt darba vietas, attīstīt jaunas nišas garšas , interneta veikalu un eksportu. Esam “airējuši stiprāk”, lai līdzsvarotu zaudēto pārdošanas apjomu,” stāsta “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmiermuižas alus eksporta attīstība ļāvusi strādāt ar peļņu

Db.lv, 08.07.2022

Kā galveno aizvadītā gada sasniegumu “Valmiermuižas alus” saimnieks min “Kokmuižas” bezalkoholiskā alus pārdošanas apjoma dubultošanu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Covid-19 satricinājumiem un ierobežojumiem pandēmijas mazināšanai, “Valmiermuižas alus” 2021. gadā palielinājis apgrozījumu par 5,4%, bet eksporta attīstība ļāvusi gadu noslēgt ar 274 877 eiro lielu peļņu.

Kaut arī peļņa bijusi par 11,5% mazāka nekā gadu iepriekš, Aigars Ruņģis uzsver – ņemot vērā pandēmijas ietekmi, gada rezultāti ir vērtējami pozitīvi, kas alus darītavai dod iespēju šogad uzsākt investīciju projektu tumšā alus pagraba izveidei 700 000 eiro vērtībā.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos “Valmiermuižas alus” restorāniem un bāriem piegādājis par 82% vairāk lejamā alus nekā tādā pašā laika posmā pērn, un jūnijā sasniegts lejamā alus pārdošanas rekords – 83 000 litru alus. Savukārt visstraujāk augošā niša Latvijas alus tirgū ir bezalkoholiskais alus: pirmajā pusgadā “Kokmuižas” bezalkoholiskā alus apgrozījums audzis par 55%.

“Pērn mazās alus darītavas Covid-19 skāra vissmagāk, jo tām lielu pārdošanas īpatsvaru veido restorāni un bāri. Toties uz šo vasaru raugāmies optimistiski: aprīlī sagaidījām Covid-19 ierobežojumu atcelšanu, restorāni un bāri atkal strādā ar pilnu jaudu, tādēļ izdevies ievērojami kāpināt piegādātā lejamā alus apjomus,” stāsta “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis, vienlaikus norādot, ka pandēmijas un Krievijas īstenotā kara Ukrainā rezultātā neizbēgams ir bijis aprīlī un maijā piedzīvotais cenu kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tērvetes alus darītava – ar skatu uz vietējiem patērētājiem

Monta Šķupele, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērvetes alus darītava ir vēl viena no retajām lielajām alus darītavām, kas pieder vietējam kapitālam. Pēc AS Tērvetes AL valdes priekšsēdētāja Valtera Paškauska domām, vietējo alus darītavu pārpirkšana turpināsies, tomēr uzņēmumam ir svarīgs vietējais patērētājs, tāpēc tiek un tiks radīti aizvien jauni produkti tieši Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, viskijs.

Fragments no intervijas

Cik jums ir svarīgi, ka esat spējuši saglabāt vietējo kapitālu?

Ir tās mūsu vērtības, kuras slēpjas izcelsmē. Piemēram, graudu izcelsmē – no pašu zemes nācis. Tie visi ir šeit lokāli audzēti mieži. Tā ir viena vērtība, ko, iespējams, mums neizdotos saglabāt, ja investori būtu no ārvalstīm un ar citu mērķi – maksimāli radīt peļņu vai nopirkt izejvielu lētāk u.tml. Tērvetes vārds ir tas, ko mēs attīstām, mēs neejam ar pieciem citiem zīmoliem, kas arī varbūt spētu nest peļņu. Mēs tā nedarām, bet attīstām to zīmolu, kuru šeit, Latvijā, pazīst. Šīs lietas ir tās, ko mēs varam darīt, pateicoties tam, ka ir šis vietējais kapitāls, ka ir Latvijas investori. Alus darītavas vērtības ir nemainīgas jau kopš tās sākuma. Man ir kolēģi, kas šeit strādā jau no paša sākuma, un mēs šīs vērtības arī pārrunājam un saprotam, vai esam tur, kur bijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz patērētāju radītām tirgus tendencēm, “Bauskas alus” ir paplašinājis dzērienu klāstu ar trīs jaunām produktu kategorijām, kas līdz šim nav bijušas “Bauskas alus” portfelī – bezalkoholisko alu, limonādi un sidru, informē uzņēmums.

Kopumā sešu jaunu produktu attīstībā investējot 40 000 eiro.

Kopējās investīcijas dažādos Bauskas alus darītavas jauninājumos šogad sasniedz 65 000 eiro apmēru, no kuriem 25 000 eiro novirzīti alus darītavas telpu atjaunošanai un ekskursiju programmas pilnveidošanai.

Jaunie “Bauskas alus” produkti izstrādāti, ņemot vēra patēriņa jeb tirgus tendences un pieaugošo vēlmi patērēt ilgtspējīgākus produktus, kas tiek ražoti lokāli un no vietējām, dabīgām izejvielām.

“Viens no mūsu novērojumiem aizvadītajā gadā ir gāzēto dzērienu premium segmenta pieaugums, kas nozīmē, ka patērētāji ir gatavi un vēlas iegādāties augstākas kvalitātes dārgākus produktus, īpaši, ja tie ir ražoti Latvijā un no dabīgām izejvielām. Ar jauno produktu piedāvājumu mēs plānojam apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu pēc augstvērtīgākiem un kvalitatīvākiem dzērieniem no dabīgām izejvielām. Ceram uzrunāt arī gados jaunākus patērētājus, kuriem patīk dažādot savu izvēlēto produktu klāstu, meklēt jaunas un interesantas garšas, kā arī eksperimentēt ar zīmoliem un produktu kategorijām,” stāsta Nils Kazaks, SIA “Bauskas alus” valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis laiks Latvijas alus darītājiem ir bijis visai sarežģīts. Pamatā tas saistīts ar pandēmijas radīto krīzi. Tā arī alus nozari ir skārusi vistiešākajā veidā gan pirmajā pandēmijas vilnī, gan arī otrajā. Vislielāko sitienu saņēmis HoReCa segments. Neļauj uzelpot arī augstās ražošanas izmaksas, nodokļu slogs, cīņa ar importu, taču tajā pašā laikā rodas aizvien jaunas mazās alus darītavas.

"Pašā pandēmijas sākumā alus nozarē bija redzams ļoti ievērojams produkcijas realizācijas apjumu kritums, kas bija saistīts ar visu kafejnīcu un arī daļas veikalu slēgšanu. Jāsaka, jo mazāka alus darītava, jo situācija bija grūtāka. Mazākajās alus darītavās lielāko daļu saražotās produkcijas noieta veidoja un veido tieši kafejnīcu un restorānu segments. Kā zināms, līdz ar pandēmijas sākumu tas tika pilnībā slēgts. Daudzām pavisam mazām alus darītavām tas nozīmēja pilnīgu noieta tirgus apstāšanos. Nedaudz uzelpot ļāva pirmā viļņa beigas un tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana, kā arī, pateicoties nozares iesaistei un valdības, Ekonomikas un Zemkopības ministriju operatīvai reaģēšanai, tika atļauta tiešsaistes tirdzniecība kā pagaidu risinājums. Tas daudzām alus darītavām radīja vismaz kaut kādu iespēju realizēt savu produkciju, lai gan, protams krīzes režīmā. Vasarā ekonomikā kopumā un arī mūsu nozarē bija vērojams atelpas brīdis, taču līdz ar rudens un ziemas iestāšanos un epidemioloģisko situāciju viss atkal pasliktinājās kā mums, tā pārējām nozarēm," situāciju komentē Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valmiermuižas alus uzsāk piegādes uz jebkuru adresi Eiropas Savienībā

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar iespēju Latvijas mazajām alus darītavām tirgot alu internetā SIA "Valmiermuižas alus" uzsāk alus piegādi uz jebkuru adresi Eiropas Savienībā, tādējādi gribot sasniegt daudzos ārvalstīs mītošos latviešus, kuri šajos Jāņos varēs stiprināt saikni ar dzimteni, baudot Latvijā darītu alu.

Šādi alus darītava plāno pasaulē popularizēt Latvijas amata alus garšas, tirdzniecībai internetā šogad sasniedzot 6 % no kopējā apgrozījuma.

"Mans sen lolots sapnis piepildās. Tagad latvieši var svinēt Jāņus visā Eiropā ar Latvijā darītu alu. Alus ir mūsu nacionālais dzēriens, bez kura Līgo vakars nav iedomājams nevienā pasaules vietā, kur svin šos svētkus. "Valmiermuižas alus" ir Latvijas garša, tāpēc mūsu alum būtu jābūt svētku galdā visur, kur godā celtas Latvijas tradīcijas!" teic "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Līdz šim "Valmiermuižas alus" savus brūvējumus piegādāja pircējiem internetā uz jebkuru adresi Latvijā. Kā stāsta saimnieks, vislielākā interese vietnē tirgotava.valmiermuiza.lv novērojama par dažādām garšu izlasēm un jaunām garšām, kas tiek brūvētas mazos apjomos un nav pieejamas lielveikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksportam pagaidām pietrūkst kapacitātes

Dāvis Linde, alus darītavas "Ziemeļu Enkurs" īpašnieks un vadītājs, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijā ir plaša alus izvēle un vairākas mazās alus darītavas, mums joprojām ir, uz ko tiekties. Šobrīd nelielo craft alus darītavu produkcija, lielākoties, paliek Latvijas tirgū.

“Ziemeļu enkuram” vasarās nākas pat atteikt pasūtījumiem, jo ražošanas kapacitāte tik tikko spēj apmierināt pieprasījumu. Lai iekarotu ārvalstu tirgus, pagaidām nav pietiekami lielu ražošanas apjomu.

Pie mums ir ļoti daudz alus darītavu, tomēr aizvien ir vieta attīstībai. Raugoties nākamo piecu gadu griezumā, varam prognozēt, ka konkurence paplašināsies un klāt nāks jauni ražotāji, bet, protams, kāds arī neizturēs konkurenci un beigs darbību. Viss atkarīgs gan no ražošanas apjomiem, gan kvalitātes.

Arī produktu kvalitātes ziņā mums ir vieta izaugsmei – vienlaikus tirgū ir gan pasaules kvalitātes craft darītavas, gan vidēja līmeņa kvalitātes produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji

LETA, 08.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji, otrdien nolēma valdība.

Valdība apstiprināja grozījumus noteikumos "Kārtība, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku", paplašinot atbalsta saņēmēju loku.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka atbalstu varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji jeb komersanti, kuru darbība ir būtiska ne tikai reģionālajai ekonomikas aktivitātei Latvijā, bet arī sniedz pievienoto vērtību saistītajās nozarēs, tostarp pārtikas ražotājiem, tūrisma un viesmīlības sektoram, loģistikas nozarēm un citur.

Ja komersants ražo ne tikai alu, vīnu vai sidru, bet arī citus alkoholiskos dzērienus, komersants atbalstu saņems, ja apgrozījums no konkrētās saimnieciskās darbības (alus, vīna, sidra ražošanas) 2021.gadā bijis virs 50%. Atbalsts papildu komersantiem tiks sniegts līdzšinējā programmas kopējā finansējuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru