Eksperti

AML procedūras ir vērts ieviest arī tiem, kam tas nav obligāti

Konstantīns Teļakovs, zvērināts advokāts, WALLESS, 02.12.2021

Jaunākais izdevums

AML jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību un sankciju ievērošana Latvijā jau kādu laiku ir prioritāte. Tiek sagaidīts, ka katrs uzņēmums izprot šo jomu un savus riskus, jo katram uzņēmumam ir jāspēj identificēt aizdomīgus darījumus.

Ja uzņēmums tiek neapzināti iesaistīts aizdomīgajā darījumā, tad par katru šādu kļūdu ir dārgi jāmaksā, pirmkārt, jau tāpēc, ka pret pašu uzņēmumu un sadarbības partneriem veiks padziļināto izpēti un tiks iesaldēti kontos esošie līdzekļi.

Par savu klientu kļūdām valsts iestādēm ziņo ne tikai bankas, bet arī ārpakalpojumu grāmatveži, juristi, advokāti, notāri u.c. Ja uzņēmuma darījums tiks atzīts par aizdomīgu, policija pēc FID ziņojuma ierosinās kriminālprocesu par legalizēšanu un ar lielu varbūtību piemēros konfiskāciju, jo atšķirībā no citām valstīm, Latvijā uz pienākumu pierādīt saņemto līdzekļu legālo izcelsmi ir piemērojama vainīguma prezumpcija (līdzīgi kā nodokļu audita lietās, kur tieši nodokļu maksātājam ir jāpierāda, ka darījumi nav fiktīvi). Šaubu par līdzekļu legālo izcelsmi gadījumā, visi šie līdzekļi tiek konfiscēti valsts budžetā.

Pareizi izstrādātās AML un Sankciju procedūras un to atbilstoša piemērošana var palīdzēt izvairīties no šiem riskiem. Procedūras jau šobrīd Latvijā ir daudz lielākam uzņēmumu skaitam, nekā citās valstīs. Esam vieni no pirmajiem, kas tās ievieš.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (Novēršanas likums) jau ilgāku laiku paredz komersantiem – Novēršanas likuma subjektiem - stingri ievērot AML prasības un izstrādāt šiem nolūkiem iekšējās kontroles sistēmas. Šīs prasības ir papildinātas arī ar citiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu. Katrai personai, kas arī nav Novēršanas likuma subjekts, ir jāziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) par aizdomīgajiem darījumiem un šajos gadījumos, lai saprastu, vai komersants netiek izmantots legalizācijai, jāievēro arī metodoloģiskos materiālus, piemēram, FID izstrādātās “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģijas un pazīmes”.

Tāpat katras personas pienākums ir ievērot sankciju ierobežojumus, par pārkāpumiem sankciju jomā var iestāties kriminālatbildība. Skaidrs, ka iekšējās AML procedūras ir obligāti ieviest Novēršanas likuma subjektiem. Taču ne tikai – AML procedūras ir vērts izstrādāt un ieviest arī citiem uzņēmumiem, it sevišķi preču un pakalpojumu eksportētājiem, lai zinātu savu klientu (KYC) un strukturētu savu saimniecisko darbību.

Lielākais ieguvums no AML procedūru ieviešanas, protams, ir tas, ka tās palīdz neiesaistīties legalizācijā vai sankciju pārkāpšanā, tajā skaitā aiz nezināšanas, kam var būt kritiskas smagas sekas uzņēmumam un tā amatpersonām. Līdztekus tiek minimizēts līdzekļu iesaldēšanas un konfiskācijas risks.

Taču ir arī virkne ieguvumu, kurus mēs redzam arī uzņēmēju ikdienas darbā. Proti, procedūru esamība un īstenošana palīdz arī sadarbībā ar bankām. Mūsu advokātu biroja klientiem no banku puses ir bijušas veiktas vairākas padziļinātas izpētes gadā, kad banka pārbaudīja, vai komersants nav iesaistīts legalizācijā, jo bankai vajadzēja pārliecināties par darījumā iesaistīto līdzekļu izcelsmi. Mēs redzam, ka, kad bankas saprot, ka klientiem ir izstrādātas un tiek reāli praksē piemērotas AML procedūras, tad bankas iepazīstas ar procedūrām, vairs tik bieži neveic padziļinātas izpētes un neatsakās no sadarbības ar klientu tikai tā iemesla pēc, ka klients nesaprot AML un Sankciju regulējumu. Tāpat arī uzņēmēju līdzekļi no banku puses netiek iesaldēti uz 45 dienām (tas ir, uz padziļinātas izpētes termiņa laiku) un tiek novērsts potenciāls uzņēmuma maksātnespējas risks. AML un Sankciju procedūru esamība var arī būt svarīgs faktors, lemjot par kredītlīnijas vai aizdevuma piešķiršanu klientam.

Novēršanas likuma subjektiem par procedūras izpildi ir atbildīga valde un speciāli ieceltā atbildīgā persona, kam būtu jābūt izietai atbilstošai apmācībai. Savukārt, pārējiem komersantiem par normatīvo aktu ievērošanu ir atbildīga valde, kurai tad arī būtu jāvirza ar AML procedūru izstrāde, ieviešana un ievērošana.

Gatavojot uzņēmuma AML procedūras, nevajadzētu akli pārrakstīt likumu. Procedūras jāizstrādā tā, lai katrs darbinieks, kas iesaistīts komersanta darījumos, saprastu, kā rīkoties attiecīgajā situācijā. Arī uzraugošās iestādes atzinīgi novērtē procedūras, kas ir izstrādātas individuāli un paredz risinājumus, kas veidoti konkrētajam uzņēmumam un situācijai, nevis formāli atkārto vispārīgas likuma normas.

Jāņem vērā, ka gan starptautiski, gan Latvijā, mērķtiecīgi centieni novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju visdrīzāk tikai pastiprināsies. Ieguvēji būs tie, kas laicīgi un strukturēti būs piemērojuši labāko praksi AML procesa vadībā pat tad, ja šiem uzņēmumiem tas netika prasīts ar likumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu auditu strīdi Baltijā – īpatnības maina statistiku

Māris Ķirsons, 27.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesā tikai retais nodokļu maksātājs Baltijā pierāda savu taisnību strīdos ar nodokļu administrāciju, visvairāk audita lēmumus pārsūdz nodokļu maksātāji Latvijā, vismazāk – Igaunijā, smalkās nianses un atšķirīga izpratne Lietuvā maina redzamo ainu.

To liecina ZAB WALLESS pētījums par Baltijas valstu nodokļu administrāciju ikgadējo veikto auditu skaitu, to pārsūdzībām un rezultātiem.

“Pētījuma mērķis bija ne tikai iegūt datus par to, cik daudz auditu veic katras valsts nodokļu administrācija, bet arī – cik daudz uzņēmēju šos auditu rezultātus apstrīd pašā iestādē, kādi ir to rezultāti, kādi rezultāti ir pēc tiesu galīgajiem nolēmumiem – kādi tie ir attiecībā pret uzņēmējiem,” skaidro ZAB WALLESS nodokļu partnere Ingūna Ābele.

Viņa norāda, ka sākotnējais pētījuma veikšanas laiks būtiski pagarinājās, jo nevienā no Baltijas valstīm nav pieejama publiska analīze ne tikai par to, cik ir veikti nodokļu kontroles pasākumi, bet arī par to, kādi ir to rezultāti, cik daudz no tiem tiek apstrīdēti nodokļu administrācijas vadītājam un cik no tiem jau pirmajā pārsūdzības instancē tiek atcelti, un cik no pārējiem nonāk tiesās, un kāds ir to pēdējais vārds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Digital Mind iegādājas Lietuvas Alna Business group

Db.lv, 23.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums AS “Digital Mind”, kas specializējas lielu un vidēju organizāciju biznesa procesu digitalizācijā Baltijas valstīs, ir iegādājies Lietuvas tehnoloģiju profesionāļus “Alna Business group”.

Grupas sastāvā ietilpst trīs uzņēmumi - UAB “Alna Business”, UAB “Alna Business Solutions” un meitas uzņēmums Polijā “Alna Business Solutions”.

Grupas uzņēmumi ir vadošie uzņēmumu resursu plānošanas nodrošinātāji Lietuvā un Polijā, un specializējas “Microsoft Dynamics” un “SAP” programmatūras risinājumos un pakalpojumos.

Darījums ļaus “Digital Mind” ievērojami paplašināt savu procesu automatizācijas produktu un pakalpojumu klāstu, esošo piedāvājumu papildinot ar risinājumiem uzņēmumu resursu plānošanai un finanšu pārvaldībai. Tādējādi “Digital Mind” kļūs par vienas pieturas pakalpojumu sniedzēju Baltijas reģiona privātā un publiskā sektora klientiem, spējot nodrošināt visas svarīgākās biznesa lietojumprogrammas būtisko biznesa procesu digitalizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capitalica Green Logistics Fund, ko pārvalda SBA Group investīciju pārvaldes uzņēmums Capitalica Asset Management, iegādājies loģistikas centru netālu no Starptautiskās lidostas Rīga.

Šīs ir jau trešās investīcijas, kuras pēdējā gadā veicis Capitalica Green Logistics Fund. Tādējādi fonds turpina izvērst savu klātbūtni Baltijas loģistikas tirgū un turpmākajos gados plāno akumulēt vairāk nekā 100 miljonus eiro.

Nomniekus meklē jauna koncepta biznesa centrs Marupe Smart Park 

Tapis jauna koncepta biznesa centrs «Marupe Smart Park», kas sniegs iespēju uzņēmējiem...

“Šis ir pirmais fonda iegādes darījums Latvijas tirgū. Komplekss Rīgas Mārupes novadā nevainojami iederas mūsu plānā radīt Baltiju aptverošu augstvērtīgu noliktavu centru tīklu. Tas ļauj palielināt fonda ienākumus un tādējādi pievienot vērtību mūsu investoriem,” norāda VERDE attīstītājs, Capitalica Asset Management vadītājs Andrius Barštis (Andrius Barštys).

2019. gadā celtā ēka atrodas pie Rīgas pilsētas robežas, tikai dažu minūšu attālumā no starptautiskās lidostas Rīga un ar ērtu piekļuvi valsts galvenajiem autoceļiem, kas ved uz Viļņu, Tallinu un Ventspils ostu. Mārupes novads pakāpeniski tiek attīstīts par loģistikas centru, un arvien vairāk uzņēmumu to izvēlas savām ražotnēm un noliktavām. Rail Baltica attīstības plānā ir iekļauts kravu dzelzceļa atzara pieslēgums starptautiskajai lidostai Rīga, tādējādi palielinot īpašuma vērtību nākotnē.

Ēka ir izcilā tehniskā stāvoklī ar kopējo iznomājamo platību 6 200 kvadrātmetri. Ēka, kas celta “stock office” formātā ar 3 veidu telpām – noliktava, birojs un mazumtirdzniecības telpa – paredzēta vietējiem maziem un vidējiem e-komercijas un vieglās ražošanas uzņēmumiem. Noliktavas īpašuma noslogojums ir 100 %.

“Lielais pieprasījums pēc “stock office” tipa telpām un daudzveidīgs īrnieku sastāvs īpašumā nodrošināja lieliskus apstākļus pandēmijas laikā un stabilu naudas plūsmu. Mēs varam piedāvāt elastīgus noteikumus ar telpu nomu sākot no 150 kvadrātmetriem, ko ir grūti atrast rajonā ap lidostu. Tas dod mums konkurences priekšrocības, jo parasti minimālais telpas vai bloka izmērs citos loģistikas centros šajā rajonā ir 1 000 kvadrātmetru,” komentē A. Barštis.

Walless sniedza konsultācijas saistībā ar darījuma juridiskajiem un nodokļu aspektiem, savukārt uzņēmums UAB “Statybos procesų valdymas” sniedza konsultācijas vides un tehniskajos aspektos. Colliers ir veicis komerciālo padziļināto izpēti un veiks ēkas uzturēšanas pārvaldību pēc darījuma.

Darījumu finansēja Citadele Latvijā. Pirkuma cena netiek izpausta.

Biroju kompleksa Verde pirmā ēka nodota ekspluatācijā  

Noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un...

Db.lv jau vēstīja, ka noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un tā nodota ekspluatācijā, tādējādi kompleksa attīstītājs “Capitalica Asset Management” ir īstenojis pirmo daļu no sava pirmā investīciju projekta Latvijas galvaspilsētā, kura kopējā vērtība sasniegs vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Jaunā ēka ir kļuvusi par pirmo un pagaidām vienīgo A-klases biroju, kas Latvijā pabeigts 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieredzēti augstā inflācija Latvijā un visā Eiropā ir paaugstinājusi visa veida izmaksas, kas nozīmē arī telpu nomas līgumos noteiktās nomas maksas indeksāciju un pat esošo nomas līgumu pārskatīšanu atbilstoši situācijai.

Telpu un ēku nomas maksu indeksācija gan vienlaikus nozīmē to, ka īrniekiem būs augstākas izmaksas un tās tiks iekļautas viņu sniegto pakalpojumu vai preču pārdošanas cenās. “Tā tas varētu būt,” uz jautājumu, vai tieši inflācijas izraisītā telpu nomas maksas indeksācijas problemātika varētu kalpot par sava veida starta šāvienu iznomātāja un nomnieka attiecību pārskatīšanai - kvalitatīvāka nomas līguma veidā, atbild ZAB WALLESS vadošā partnere Latvijā Kristīne Gaigule-Šāvēja. Jāatgādina, ka dažādu ekonomisku un politisku iemeslu dēļ pašlaik inflācija gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā sasniegusi nebijušus apmērus. Latvijā gada inflācija (2022. gada decembrī, salīdzinot ar 2021. gada decembri) bija 20,8%, paredzams, ka 2022. gadā kopumā vidējā inflācija varētu sasniegt 17,4 %, savukārt Eiropas Savienībā gada pārmaiņas ir vien10,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam "Gada investors 2022" par Latvijas nozīmīgākajām investīcijām un konsultācijām iespējkapitāla un biznesa eņģeļu nozarē.

"Gada Investors" ir kopīga Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) iniciatīva, kas dibināta 2015.gadā. Tās mērķis ir veicināt informācijas un zināšanu izplatīšanos par Latvijas biznesa eņģeļu un privātā un iespējkapitāla fondu industriju, godinot investorus, konsultantus un nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu nozares un kopumā Latvijas investīciju vides attīstībā.

Šogad kandidāti "Gada investors" balvai izvirzīti septiņās nominācijās. Īpaši jāatzīmē šī gada jaunumi: "Gada ilgstpējas balva" un "Gada labākā sindicētā investīcija".

Saraksts ar nominantiem ir nodots LVCA un LatBAN biedriem, kuru balsojums noteiks uzvarētājus, kas tiks paziņoti svinīgajā ceremonijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas daudznozaru uzņēmumu grupas SBA (SBA grupė) investīciju pārvaldības kompānijas Capitalica Asset Management, kas attīsta biroju kompleksu Verde, fonds Capitalica Green Logistics Fund ir iegādājies loģistikas centru Ulbrokas ielā, Dreiliņos.

Šī ir jau otrā Capitalica Green Logistics Fund investīcija Latvijā. Jaunais komerciālais nekustamā īpašuma objekts papildina fonda portfeli, kas šobrīd jau iekļauj piecus loģistikas kompleksus — trīs Igaunijā un divus Latvijā.

"Šis darījums nostiprina mūsu pozīcijas Baltijas valstu loģistikas tirgū. Tā kā Rīgā ir ierobežots zemes gabalu piedāvājums, tas vēl vairāk palielinās fonda portfeļa vērtību. Esam pārliecināti, ka jauniegādātais īpašums nesīs pievilcīgu atdevi arī mūsu investoriem," komentē Capitalica Green Logistics fonda pārvaldnieks Mindaugs Ļaudansks.

Ēka ir labā tehniskajā stāvoklī, tās kopējā nomājamā platība ir 5 647 m2. Šis pirkums palielinās kopējo fonda pārvaldīto noliktavu un loģistikas platību līdz 32 880 m2. Loģistikas centrs atrodas šeit strādājošajiem uzņēmējiem pievilcīgā vietā: Ulbrokas ielā, Vidzemes priekšpilsētas Dreiliņu apkaimē, uz zemes gabala 1,6 ha platībā. Fondam piederošais loģistikas centrs ir uzbūvēts stock-office formātā, kurā ierīkotas trīs tipu telpas — noliktava, birojs un klientu apkalpošanas zāles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par Latvijas degvielas uzpildes staciju tīkla KOOL Latvija iegādi.

Darījuma summa netiek izpausta.

"Mēs jau daudzus gadus sadarbojamies ar mūsu kaimiņiem Latvijā. Ar mūsu tiešu ienākšanu Latvijas tirgū, mēs paplašinām tirgus potenciālu, ienesam savu pieredzi un inovatīvo domāšanu, kas pievienos vērtību ne tikai KOOL Latvija, bet arī visai Latvijas degvielas mazumtirdzniecības nozarei. Mūsu mērķis ir kļūt par vadošo degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā," pēc līguma parakstīšanas Rīgā komentēja Aqua Marina valdes loceklis Antti Moppel.

“KOOL degvielas uzpildes staciju un koncepta veikalu tīkla attīstība trīs gadu laikā ir bijis izaicinošs periods. Esam gandarīti, ka bijām daļa no KOOL straujās izaugsmes,” teica Mārtiņš Jaunarājs, KOOL lielākā akcionāra BaltCap Izaugsmes fonda (BaltCap Growth Fund) partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa gatavojas īstenot pasākumus, lai novērstu tā dēvēto čaulas uzņēmumu ļaunprātīgu izmantošanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas visā Eiropas Savienībā, un tā sekas izjutīs arī Latvijā.

To paredz Eiropas Komisijas ierosinātās direktīvas projekts. Uzņēmumiem jau pašlaik būtu jāpievērš uzmanība čaulas kompānijas kritērijiem, kas pēc direktīvas ieviešanas tiktu izvērtēti par iepriekšējiem diviem gadiem, jo esošie faktiskie apstākļi jau var būtiski ietekmēt papildu aprēķinu – nodokļu saistības 2024. vai 2025. gadā.

Jāgatavojas savlaicīgi

“EK cenšas nodrošināt, lai ES uzņēmējdarbības struktūras, kas ietver uzņēmumus, kuriem trūkst ekonomiskas būtības un kas tiek izmantoti agresīvai nodokļu plānošanai vai nodokļu apiešanai, tiktu identificētas, reģistrētas un saskartos ar nodokļu sekām,” skaidro ZAB Walless nodokļu prakses vadītāja Ingūna Ābele. Viņa norāda, ka ES Padomē joprojām nav panākta galīgā vienprātība par ierosināto direktīvas tekstu, šis priekšlikums šobrīd rada vairāk jautājumu, nekā sniedz atbildes. Lai kāds arī būtu ES Padomes apspriežu rezultāts par šo priekšlikumu, tas ietekmēs turpmākos nodokļu iestāžu lēmumus, īstenojot valsts tiesību aktu noteikumus, kā arī turpmākās starptautiskās vai valsts likumdošanas iniciatīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais aktīvu pārvaldītāja East Capital Real Estate fonds East Capital Real Estate IV iegādājies “pēdējās jūdzes” izplatīšanas centru Viļņā, Lietuvā, pilnībā iznomājot to reģionālajam e-komercijas līderim Pigu, kas ir daļa no PHH Group.

Šis ir jau ceturtais fonda iegādes darījums, šobrīd tam pieder arī SEB bankas galvenā mītne un VIA 3L loģistikas centrs Tallinā, kā arī vēl viens loģistikas un izplatīšanas centrs Viļņā. East Capital Real Estate IV kopējais investīciju mērķis ir vismaz 400 miljoni eiro.

Īpašums ir nesen atjaunots, 6500 kvadrātmetru liels izplatīšanas, mazumtirdzniecības un biroju komplekss, kas šogad tika pilnībā pielāgots Pigu vajadzībām. Tajā atrodas galvenā mītne vairāk nekā 300 Pigu Lietuvas biroja darbiniekiem. Tas ir arī lielākais veikals Lietuvā ar "drive in" jeb preču izņemšanas punkta iespējām. Izplatīšanas centrā iekļaujasarī 3500 kvadrātmetru liela noliktava, kas ļauj nekavējoties piegādāt vairāk nekā 10 000 unikālu preču un zīmolu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Komentāri

Pievienot komentāru