Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

«Vienīgais veids, kā Igaunija varētu tikt vaļā no baumām par devalvāciju, ir pievienošanās eirozonai, cik ātri vien tas ir iespējams,» žurnālistiem sacījis Igaunijas premjers Andrus Ansips, noslēdzot vizīti Zviedrijā, ziņo ft.com.

A. Ansips sacījis, ka Igaunijai ir jāsasniedz Māstrihtas kritēriji šā gada laikā un tā varētu eirozonai pievienoties pat 2010.gada vidū, ja turpināsies deflācija. Taču 2011.gada janvāris joprojām ir noteiktais datums eiro ieviešanai.

Igaunijas premjers sacījis, ka, viņaprāt, Latvija nedevalvēs latu, bet, ja tomēr tā notiks, Igaunijas valūtu tas neietekmēs. Viņš akcentējis, ka tikai 9% no Igaunijas eksporta ir uz Latviju, līdz ar to Igaunijas kompānijas situācija Latvijā pārāk neietekmēs.

«Kā gan šī mazā Latvija varētu nodarīt pāri Igaunijas ekonomikai, ja pat lielā Zviedrija to nespēja?,» viņš paziņojis.

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Akcīzes nodokļu palielināšana labi ietekmējusi budžeta ieņēmumu palielināšanos, paziņoja Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.

Viņš norādīja, ka ekonomiskās krīzes iespaidā budžeta ieņēmumi samazinājās par 10%, taču, palielinot akcīzes nodokli alkoholam un tabakai, ieņēmumi no akcīzes nodokļa palielinājušies līdz pagājušā gada līmenim.

Atbildot uz jautājumu, kā lai cilvēki izvairās no akcīzes nodokļa palielināšanās, A. Ansips atbildēja: «Lai nesmēķē un nedzer, tad nebūs jāmaksā akcīzes nodoklis.»

A. Ansips arī uzsvēra, ka, lai gan valstī ienākumi no akcīzes nodokļa ir pagājušā gada līmenī, bet valsts izmaksas, ārstējot šos pacientus, kuriem ir veselībai kaitīgi ieradumi, ir ievērojami palielinājušies.

Igaunijā, visticamāk, nenotiks banku nacionalizācija, kā tas notika Latvijā ar Parex banku, tā norādījis Igaunijas premjers Andruss Ansips (Andrus Ansip). Savu uzskatu viņš pamato ar to, ka Igaunijas banku sektorā dominē četras lielās bankas, kuras visas ir Zviedrijas un Dānijas lielāko banku filiāles, ziņo BBN.

"Vēl jo vairāk, mums [Igaunijā] nav starpbanku aizdevumu tirgus, no kura Latvijā vēl ir atkarīgs 30% banku tirgus," sacījis Igaunijas premjers, piebilstot, ka Igaunijā starpbanku aizdevumu tirgus pārstāja eksistēt, kad lielās Skandināvijas banku grupas pārņēma Igaunijas bankas.

Taču A. Ansipa vidoklis jau ir izsaucis plašu kritiku, jo valstī darbojas BIG, kas pieder Igaunijas uzņēmējiem un tuvākajā laikā varētu saskarties ar līdzīgām problēmām kā Parex banka. Lai gan BIG ir daudz mazāks par Parex, tas savu biznesu ir uzbūvējis, izsniedzot nedrošus aizdevumus klientiem, kuri nespēj saņemt kredītu ierastajās bankā, piemēram, Swedbank vai SEB.

Igaunijas bijušais premjerministrs un pašreizējais Eiropas Komisijas viceprezidents Andruss Ansips neplāno nākotnē kandidēt uz Igaunijas premjera vai prezidenta amatu, viņš teicis intervijā laikrakstam Eesti Paevaleht.

«Man nav tāda sapņa vai vēlmes, un es izslēdzu abus scenārijus,» Ansips sacīja. Viņš piebilda, ka ir pilnībā piepildījis savas ambīcijas Igaunijas premjerministra amatā un nevēlas vēlreiz atrasties šajā amatā.

Ansips intervijā uzstāja, ka plāno visu savu enerģiju ielikt Eiropas Savienības komisāra amata pienākumu izpildē.

Bijušais Igaunijas Reformu partijas līderis atzina, ka nav domājis par to, kas notiks nākotnē.

«Es nezināju pirms diviem gadiem, ka notiks šādi, un es nesaku, ka tāda attieksme ir pareiza vai ka ar to esmu labs piemērs jauniem cilvēkiem,» viņš teica. «Jaunam cilvēkam ir jāplāno dzīve daudz rūpīgāk, bet mana dzīve pašlaik ir kā Forestam Gampam - lietas vienkārši notiek,» Igaunijas bijušais premjers salīdzināja savu dzīvi ar Vinstona Grūma romāna galveno varoni.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips otrdien prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam iesniedzis demisijas rakstu, vēsta Igaunijas nacionālā raidsabiedrība ERR.

Ansips ar Ilvesu tikās plkst.11.

Ilvess pieņēmis Ansipa demisiju, norādot, ka neredz iemeslu to nedarīt.

Valdošajā koalīcijā ietilpstošā Tēvzemes un ResPublica apvienība (IRL) saistībā ar notikumiem Ukrainā bija aicinājusi Ilvesu nepieņemt Ansipa demisiju.

Pēc Ansipa demisijas pieņemšanas Ilvess preses konferencē uzsvēra, ka pašreizējā valdība saglabās visas pilnvaras.

«Tādēļ es nesaskatu šeit loģiku. Ko mēs tad darīsim? Teiksim, ka, lai gan valdībai joprojām ir visas pilnvaras, valdība nedemisionēs? Šāds signāls drīzāk izraisītu paniku,» skaidroja Igaunijas prezidents.

Otrdien Ansips par savu nolūku rakstiski informēja arī parlamentu.

«Nabadzīgajiem» igauņiem bija grūti saprast, kādēļ viņiem ir jāmaksā «bagātajiem» grieķiem, kas dzer ouzo un dejo sirtaki, intervijā amerikāņu televīzijai CNN pauda Igaunijas ministru prezidents Andruss Ansips (Andrus Ansip).

Patiesībā Grieķijā dzīvo ļoti strādīgi cilvēki, bet igauņiem ir grūti samierināties, ka viņiem kā eirozonas valstij ir jāpiedalās daudz lielākas un bagātākas valsts glābšanā, CNN piebilda A. Ansips.

Viņš norādīja, ka Grieķijai novirzītie līdzekļi bija «aizdevums», nevis «glābšana» - grieķiem parāds būs jāatdod, tāpat būs jāsamaksā arī procentu likme.

Tas, ka valstij jāsniedz ieguldījums Eiropas Fiansiālās Stabilitātes Fondā, Igaunijā bija «ļoti nepopulāri», stāsta A. Ansips. «Cilvēki vēlētos saņemt augstākas algas tūlīt pat – nekavējoties, un igauņi nesaprot, kādēļ «mums viss šis ir vajadzīgs»,» Igaunijas premjers skaidro noskaņojumu pašu mājās.

Igaunija saņēmusi ielūgumu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD) un tiklīdz Igaunijas parlaments un premjerministrs Andruss Ansips parakstīs līgumu kļūs par pilntiesīgu OECD biedru.

A. Ansips paredzējis līgumu parakstīt šī gada 3.jūnijā, OECD galvenās sekretāres Andželas Gurrias (Angel Gurría) vizītes Igaunijā laikā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) galvenā sekretāre Andžela Gurria (Angel Gurría), Itālijas premjerministrs un šī gada ministru padomes sanāksmes priekšsēdētājs Silvio Berluskoni (Silvio Berlusconi) un pievienojošos valstu premjerministri - Andrus Ansip (Igaunija), Benjamins Netanjahu (Benjamin Netanyahu) (Izraēla) un Boruts Pahors (Borut Pahor) (Slovēnija) apmeklēja uzņemšanas viesības un preses konferenci.

OECD ir demokrātisku valstu forums, kas ir bāzēts Parīzē. Organizācija tika izveidota 1961.gadā, uz tās priekšteces, Eiropas ekonomiskās sadarbības organizācijas (OEEC) pamata. Šobrīd OECD ir 31 dalībvalsts. Galvenais organizācijas mērķis ir veicināt globālās ekonomikas attīstību un paplašināt globālo tirdzniecību.

Latvijas sniegums diskusijās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu bijis viens no iespaidīgākajiem un ir grūti saprast, kāpēc Latvijas iedzīvotāji sūdzas, kamēr igauņi un lietuvieši ir vairāk nekā apmierināti, sacīja Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.

Sarunā ar Latvijas Radio A. Ansips norādīja, ka lielākie ieguvēji no nākamā Eiropas Savienības budžeti ir tieši Latvija, Lietuva un Igaunija. «Mēs panācām atvieglojumus kohēzijas finansējuma griestiem. Mūsu valstis saņems 2.59% no Nacionālā kopprodukta, bet citām valstīm šie griesti ir 2,35%. Šī ir patiešām milzīga Baltijas valstīm piešķirta nauda,» sacīja Igaunijas premjers.

Viņš uzsvēra, ka lielākais pieaugums tiešmaksājumos lauksaimniekiem ir tieši Latvijā un līdz 2020. gadam visas Baltijas valstis sasniegs 75% līmeni no vidējā ES rādītāja. «Protams, mēs cerējām iegūt vēl vairāk, taču es atkal gribu atgādināt, ka lielākais pieaugums bija tieši Latvijai,» sacīja A. Ansips.

Igaunijas galvenā problēma ir augstā inflācija, kas ievērojami pārsniedz vidējo inflāciju Eiropas Savienībā (ES), pavēstījis kaimiņvalsts ministru prezidents Andruss Ansips (Andrus Ansip), vēsta ERR News.

«Inflācija vēl joprojām ir pārāk augsta, tā ir pat vēl augstāka nekā vidēji ES,» norādīja Igaunijas ministru prezidents. «Daudzi vēl joprojām uzskata, ka bezdarbs ir lielāka problēma, tomēr bezdarbnieku skaits strauji sarūk, bet inflācija ir augsta gan Igaunijā, gan ES kopumā. ES inflācija 2,5%-2,7% līmenī jau ir neierasti augsta, bet Igaunijas 5% inflācijas līmenis ievērojami pārsniedz ES līmeni,» skaidroja A. Ansips.

Viņš izteica cerību, ka inflācijas līmenis sāks samazināties šī gada otrajā pusē.

Intervijā ETV A. Ansips eirozonas nākotni vērtēja optimistiksi, neraugoties uz Grieķijas, Īrijas un Portugāles parādu krīzi. «Eiropa un eirozona kā vienots veselums nav ieslīgusi krīzē,» viņš norādīja.

Igaunijas premjers Andrus Ansips nosaucis pēdējās Finanšu ministrijas prognozes par neticamām, jo tās esot pārāk pesimistiskas, ziņo ERR News.

«Šis ekonomikas kritums (14.5%) man šķiet neticams, es drīzāk ticu Igaunijas Centrālās bankas datiem par 12.3% kritumu,» teicis Ansips, uzsverot, ka Igaunija vēl arvien cer pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai. «Es uzskatu, ka Igaunija ieviesīs eiro 2011. gadā. Mēs to neizdarīsim tikai tad, ja notiks kāda katastrofa līdzīga Lehman Brothers gadījumam,» viņš piebilda.

Ministru prezidentam esot ļoti skaidrs plāns, kā budžeta deficītu saglabāt zem 3%, tas balstīs uz ES fondu efektīvāku izmantošanu un dividenžu izņemšanu no valsts kompānijām. Tāpat tiks samazināti arī valsts pārvaldes sektora izdevumi. A.Ansips piebildis, pat ja Igaunijai neizdosies iecerētā pievienošanās eirozonai, tad īstenotie valsts izdevumu samazinājumi būs ekonomikai ļoti noderīgi.

Lai arī Latvija vēl vismaz tuvākos 5 gadus paliks līdere Baltijā bezdarba un valsts parāda ziņā, 2012. gadā tās ekonomikas izaugsme jau varētu pat nedaudz apsteigt Igauniju un Lietuvu, sasniedzot 5% no IKP.

To Baltijas infrastruktūras un enerģijas investīciju un finanšu forumā teica Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Centrālās un Austrumeiropas pārstāvniecības vadītājs Marks Allens (Mark Allen). Kamēr pārējā pasaule no finanšu krīzes pamazām sāk jau atkopties un lielākajā daļā Eiropas valstu ekonomikas izaugsme sagaidāma jau šī gada 3. ceturksnī, Baltijā par ekonomikas izaugsmi varētu sākt runāt tikai 2011. gadā.

Gan Igaunijā, gan Latvijā šo izaugsmi balstīs eksports. Latvijas gadījumā īpaša nozīme būs Krievijas tirgum, kam SVF prognozē strauju ekonomikas atkopšanos jau šogad. Lietuvā ekonomikas pieaugumu 2011. gadā veicinās arī augošs privātais patēriņš, kamēr Latvijā šajā ziņā būtiskas izmaiņas nav gaidāmas pat 2012. gadā, kad Latvijā varētu sākt atgriezties investīcijas. Negatīvas sekas uz Latvijas ekonomiku tuvākajos 3 gados vēl arvien izrādīs nemotivēti vairāk nekā 2 reizes pieaugušās darba algas 2007. un 2008. gadā.

Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu sasniegt 75% apjomu no vidējā Eiropas Savienības (ES) kopprodukta jau 2020. gadā, citējot Igaunijas premjerministra Andrusa Ansipa pausto, vēsta ERR News.

Pirms vairākiem gadiem A. Ansips izteicās, ka grasās padarīt Igauniju par vienu no pārtikušākajām Eiropas valstīm. Savukārt viņa apgalvojums, ka šīs dekādes beigās Igaunijas IKP apjoms būtiski pietuvosies vidējās ES valsts IKP apjomam, tika pausts kā atbilde uz viņa koalīcijas partnera jautājuma - kad algas Igaunijā varētu sākt līdzināties algām pārējā Eiropā?

«Nākamajā plānošanas periodā mēs vēl aizvien saņemsim finansējumu, kas mums palīdzēs pietuvoties Eiropai,» norādīja A. Ansips.

Tāpat, atbildot uz kolēģa jautājumu, viņš norādīja, ka algu līmenis varētu tikt sasniegts mazāk nekā vienas paaudzes laikā.

«Ja mēs šādā garā turpināsim, mēs būsim viena no bagātākajām valstīm,» sacījis Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, paužot pārliecību, ka Eiropas mērogā Igaunija varētu iekļūt veiksmīgāko valstu pirmajā pieciniekā. To viņš pamato Igaunijas ekonomikas izaugsmi, kas, pēc viņa sacītā, ir straujāka nekā citās eirozonas valstīs, raksta Dzd.ee.

Jau 2007. gadā pirms parlamenta vēlēšanām Reformu partija, kuru pārstāv A. Ansips, solīja panākt, ka līdz 2022. gadam Igaunija kļūs par vienu piecām Eiropas bagātākajām valstīm.

Portāls E24 aprēķinājis, ka šāda mērķa izpildīšanai nepieciešams, lai Igaunijas ekonomika laika posmā no 2011. līdz 2022. gadam augtu par vidēji 8% gadā.

A. Ansips gan norāda, ka šāda strauja ekonomiskā izaugsme nav nepieciešama, ņemot vērā, ka citās Eiropas valstīs ekonomikas izaugsme nesokas tik labi, cik Igaunijā.

Igaunija jau šonedēļ varētu lūgt Eiropas Komisiju (EK) izvērtēt valsts gatavību pievienoties eiro zonai, tādējādi pastāv iespēja, ka Igaunija uz eiro valūtu pāriet nākamā gada jūlijā, uzskata Igaunijas premjers Andruss Ansips (Andrus Ansip), raksta BBN.

A. Ansips uzskata, ka, ja cenas necelsies, nepieciešamo inflācijas līmeni Igaunija varētu sasniegt šogad oktobrī. Premjers pauda viedokli, ka pastāv iespēja, ka cenas varētu sākt samazināties.

"Iespēja izpildīt inflācijas kritēriju pieaug ar katru dienu," sacījis A. Ansips, piebilstot, ka arī šī gada budžeta deficīts nepārsniegs pieļaujamās normas, kas nepieciešamas, lai pievienotos eiro zonai.

Igaunijas premjers Andrus Ansips uzskata Baltijas reģionā ir pārāk daudz atomenerģijas staciju projektu un ka ES būtu jāpievēršas sava elektroenerģijas tirgus aizsardzībai no negodīgas konkurences.

«Tagad mēs runājam par daudziem jauniem atomelektrostaciju projektiem šajā reģionā: Somijā, Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā un Kaļiņingradā,» norādīja A. Ansips, vēsta Monsters and Critics.

Viņš piebilda, ka «iespējams, tik mazam reģionam šāds atomelektrostaciju projektu skaits ir pārāk liels». Viņš uzsvēra, ka iestājas pret protekcionismu, tomēr ES tirgus ir jāpasargā no importētās elektrības.

Igaunijas premjers atzina, ka ir nedaudz vīlies par to, ka Lietuvai iepirkumā nav izdevies atrast jaunās atomstacijas būvnieku Lietuvas pilsētā Visaginā, tomēr viņš pauda cerību, ka partneris tiks sameklēts.

Igaunijas premjera Andrusa Ansipa pēdējā laika izteicieni par ekonomisko situāciju valstī var liecināt par pārlieku lielu optimismu, ziņo dv.ee.

Vēl ne reizi A. Ansips nav publiski izteicis nekādas bažas par ekonomisko situāciju. Viņš uzskata, ka ekspertu un analītiķu prognozes par vēl sliktākiem laikiem nākotnē, ir pārāk pesimistikas.

Intervijā žurnālam Ekspert Severo-Zapad A. Ansips norādīja, ka pasaules finanšu krīze Igauniju ietekmējusi netieši, jo pārsvarā Igaunijā esot ārvalstu banku filiāles, bet pašu bankas ir maz un to daļa ir neliela. Viņš uzskata, ka galvenais iemesls ekonomiskajai krīzei Igaunijā ir nekustamo īpašumu tirgus burbuļa plīšana.

Tāpat A. Ansips norādījis, ka Igaunijā neesot grūtības ar dažādu maksājumu veikšanu. Viņš norāda, ka kļuvis grūtāk saņemt jaunus kredītus, tomēr esošos atmaksāt neesot problēmu. Tāpat viņš teicis, ka valsts finansējums lauksaimniecības nozarei uz visiem laikiem palicis pagātnē.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips izsūtījis vēstuli visiem ministriem, norādot, ka aizvien vairāk viņu satrauc opozīcijā esošās Centristu partijas uzbrukumi, kuru mērķis ir valdības gāšana.

Šie uzbrukumi notiek uz ekonomiskās krīzes mazināšanās, gaidāmās budžeta pieņemšanas un pārejas uz eiro fona, A.Ansipa vēstulē teikto atstāsta portāls dv.ee. A.Ansips raksta, ka Igaunijas ekonomikā iestāsies labāki laiki, taču centristu uzbrukumi nemazinās. «Draugi, mēs nedrīkstam pieļaut, ka politiskie spēlmaņi sasniegtu savu mērķi, jo pašreizējā parlamentā es neredzu nevienu citu koalīciju, kas varētu vai gribētu īstenot atbildīgu finanšu un ekonomikas politiku Igaunijas interesēs. Es neredzu nevienu citu spēku, kas varētu atnest Igaunijai eiro, neapdraudot sociālo stabilitāti un ekonomikas vidi. Mums jāsaliedējas vēl vairāk un jāturpina cīņa par eiro!» mudinājis A.Ansips.

Aizvadītajā nedēļā panāktā vienošanās par eirozonas fnanšu stabilitātes «ugunsmūra» palielināšanu līdz 800 miljardiem eiro nozīmē, ka Igaunijas garantijas parādu krīzes nomocītajām Eiropas valstīm būs 1,8 miljardu eiro apmērā, vēsta kaimiņvalsts raidsabiedrība ERR.

Par to informējis Igaunijas Finanšu ministrijas Eiropas Savienības (ES) lietu padomnieks Mēlis Meigas (Meelis Meigas). Tāpat viņš pastāstīja, ka vienošanās arī nozīmē divkārt samazinātus termiņus Igaunijas iemaksām Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF). Kopumā Igaunija eirozonas aizsardzības mehānismā garantēs 1,8 miljardu eiro.

Palielināt Eiropas monetārās savienības finanšu stabilitātes fonda finansējumumu līdz 800 miljardiem eiro, eirozonas dalībvalstu finanšu ministri vienojās pagājušajā piektdienā.

Finanšu līdzekļus veidos Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) rīcībā esošais finansējums 500 miljardu eiro apmērā, kuram tiks pievienoti Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) 200 miljardi. ESM darbu uzsāks jūlijā un aizstās EFSF. Papildus 53 miljardus eiro plānots iegūt no jaunajām Grieķijas parādzīmēm, bet 49 miljardus no Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma (EFSM).

Andruss Ansips, Igaunijas premjerministrs, ir laimīgs cilvēks. Neatkarīgi no tā, kāds nākamo pāris nedēļu laikā būs koalīcijas sarunu rezultāts, spēcīgais sniegums svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās nozīmē - viņš noteikti saglabās premjera amatu, kurā ir kopš 2005.gada, raksta The Economist.

Pēc Žana Kloda Junkera no Luksemburgas (kurš pārspēj viņu par desmit gadiem), Hosē Sokrateša no Portugāles un Hosē Luisa Rodrigeza Sapatero no Spānijas, tas viņu padara par visilgāk strādājošo valdības vadītāju Eiropā. Polijas Donalds Tusks no viņa atpaliekot par dažiem mēnešiem.

Ansipa sniegums vēlēšanās esot ievērojams, jo viņa valdība īstenojusi taupības programmu (aptuveni 9% no IKP), kas lielākajā daļā valstu būtu rezultējusies ar vēlētāju protestiem ielās, nevis valdības pārvēlēšanu.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.