Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips otrdien prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam iesniedzis demisijas rakstu, vēsta Igaunijas nacionālā raidsabiedrība ERR.

Ansips ar Ilvesu tikās plkst.11.

Ilvess pieņēmis Ansipa demisiju, norādot, ka neredz iemeslu to nedarīt.

Valdošajā koalīcijā ietilpstošā Tēvzemes un ResPublica apvienība (IRL) saistībā ar notikumiem Ukrainā bija aicinājusi Ilvesu nepieņemt Ansipa demisiju.

Pēc Ansipa demisijas pieņemšanas Ilvess preses konferencē uzsvēra, ka pašreizējā valdība saglabās visas pilnvaras.

«Tādēļ es nesaskatu šeit loģiku. Ko mēs tad darīsim? Teiksim, ka, lai gan valdībai joprojām ir visas pilnvaras, valdība nedemisionēs? Šāds signāls drīzāk izraisītu paniku,» skaidroja Igaunijas prezidents.

Otrdien Ansips par savu nolūku rakstiski informēja arī parlamentu.

Igaunija saņēmusi ielūgumu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD) un tiklīdz Igaunijas parlaments un premjerministrs Andruss Ansips parakstīs līgumu kļūs par pilntiesīgu OECD biedru.

A. Ansips paredzējis līgumu parakstīt šī gada 3.jūnijā, OECD galvenās sekretāres Andželas Gurrias (Angel Gurría) vizītes Igaunijā laikā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) galvenā sekretāre Andžela Gurria (Angel Gurría), Itālijas premjerministrs un šī gada ministru padomes sanāksmes priekšsēdētājs Silvio Berluskoni (Silvio Berlusconi) un pievienojošos valstu premjerministri - Andrus Ansip (Igaunija), Benjamins Netanjahu (Benjamin Netanyahu) (Izraēla) un Boruts Pahors (Borut Pahor) (Slovēnija) apmeklēja uzņemšanas viesības un preses konferenci.

OECD ir demokrātisku valstu forums, kas ir bāzēts Parīzē. Organizācija tika izveidota 1961.gadā, uz tās priekšteces, Eiropas ekonomiskās sadarbības organizācijas (OEEC) pamata. Šobrīd OECD ir 31 dalībvalsts. Galvenais organizācijas mērķis ir veicināt globālās ekonomikas attīstību un paplašināt globālo tirdzniecību.

Igaunijas bijušais premjerministrs un pašreizējais Eiropas Komisijas viceprezidents Andruss Ansips neplāno nākotnē kandidēt uz Igaunijas premjera vai prezidenta amatu, viņš teicis intervijā laikrakstam Eesti Paevaleht.

«Man nav tāda sapņa vai vēlmes, un es izslēdzu abus scenārijus,» Ansips sacīja. Viņš piebilda, ka ir pilnībā piepildījis savas ambīcijas Igaunijas premjerministra amatā un nevēlas vēlreiz atrasties šajā amatā.

Ansips intervijā uzstāja, ka plāno visu savu enerģiju ielikt Eiropas Savienības komisāra amata pienākumu izpildē.

Bijušais Igaunijas Reformu partijas līderis atzina, ka nav domājis par to, kas notiks nākotnē.

«Es nezināju pirms diviem gadiem, ka notiks šādi, un es nesaku, ka tāda attieksme ir pareiza vai ka ar to esmu labs piemērs jauniem cilvēkiem,» viņš teica. «Jaunam cilvēkam ir jāplāno dzīve daudz rūpīgāk, bet mana dzīve pašlaik ir kā Forestam Gampam - lietas vienkārši notiek,» Igaunijas bijušais premjers salīdzināja savu dzīvi ar Vinstona Grūma romāna galveno varoni.

Pasaules Ekonomikas forums (WEF) publicējis Ceļošanas&Tūrisma Konkurētspējas Ziņojumu 2015 (The Travel & Tourism Competitiveness Report 2015).

Ziņojums tiek publiskots reizi divos gados un aplūko 141 valsti, atklājot to, cik labi valstis uzrauga un tur godā savas tūrisma nozares.

Kā vēsta thelocal.se, globālais ziņojums metis šaubu ēnu pār Zviedrijas tūrisma nozari, Ziemeļvalsti ierindojot 23. vietā pasaulē. Vēl 2011. gadā tai tika piešķirta 5. vieta. Līdz ar to piecus gadus pēc tam, kad Zviedrija ierindojās pirmajā pieciniekā, tā izslīdējusi pat no Top 20. WEF iepriekšējā ziņojumā 2013. gadā Zviedrija atradās 9. vietā.

To, kurā vietā ierindota Latvija, kā arī tūrisma jomā konkurētspējīgākās valstis, skatiet raksta galerijā!

Valstis vērtētas pēc vairākiem kritērijiem: biznesa vide (Latvijai - 53. vieta, Igaunijai - 26., Lietuvai - 64.), drošība (Latvijai - 40., Igaunijai - 23., Lietuvai - 54.), veselība un higiēna (Igaunijai - 23., Latvijai - 27., Lietuvai - 3.), darbaspēks (Latvijai - 19., Lietuvai - 32., Igaunijai - 24.), gatavība uzņemt tūristus (Latvijai - 20., Igaunijai - 18., Lietuvai - 29.), tūrisma nozares nozīmība valdības izpratnē (Igaunijai - 9., Latvijai - 63., Lietuvai - 85.), atvērtība (Latvijai - 36., Lietuvai - 34., Igaunijai - 52.), cenas (Igaunijai - 72., Latvijai - 58., Lietuvai - 57.), ilgtspējīga pieeja (Latvijai - 30., Igaunijai - 20., Lietuvai - 38.), dabas resursi (Latvijai - 52., Igaunijai - 59., Lietuvai - 86.) un kultūra (Lietuvai - 33., Igaunijai - 37., Latvijai - 42.).

«Nabadzīgajiem» igauņiem bija grūti saprast, kādēļ viņiem ir jāmaksā «bagātajiem» grieķiem, kas dzer ouzo un dejo sirtaki, intervijā amerikāņu televīzijai CNN pauda Igaunijas ministru prezidents Andruss Ansips (Andrus Ansip).

Patiesībā Grieķijā dzīvo ļoti strādīgi cilvēki, bet igauņiem ir grūti samierināties, ka viņiem kā eirozonas valstij ir jāpiedalās daudz lielākas un bagātākas valsts glābšanā, CNN piebilda A. Ansips.

Viņš norādīja, ka Grieķijai novirzītie līdzekļi bija «aizdevums», nevis «glābšana» - grieķiem parāds būs jāatdod, tāpat būs jāsamaksā arī procentu likme.

Tas, ka valstij jāsniedz ieguldījums Eiropas Fiansiālās Stabilitātes Fondā, Igaunijā bija «ļoti nepopulāri», stāsta A. Ansips. «Cilvēki vēlētos saņemt augstākas algas tūlīt pat – nekavējoties, un igauņi nesaprot, kādēļ «mums viss šis ir vajadzīgs»,» Igaunijas premjers skaidro noskaņojumu pašu mājās.

Kvalitatīva izglītība un valsts enerģētiskā neatkarība kopā ar efektīvu valsts aparāta darbību ir tuvākie Igaunijas mērķi, norādījis Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.

Par to raksta Dv.ee. gaidāmā eiro ieviešana, norādījis Ansips, ir ļoti nopietns panākums, kura pozitīvo ietekmi uz ekonomisko vidi un Igaunijas starptautisko reitingu ir grūti pārvērtēt. Ekonomikas izaugsme, ražošanas pieaugums un bezdarba samazināšanās arī ir ļoti pozitīvas tendences, uzsvēris Igaunijas valdības vadītājs. Tomēr uz lauriem dusēt vēl esot par agru, atzinis Ansips.

Pēc viņa teiktā, kvalitatīva izglītība, ņemot vērā Ziemeļvalstu pieredzi, lēta enerģija un konkurētspējīga uzņēmējdarbība varētu Igauniju pārvērst par «Skandināvijas tīģeri». Tomēr vispirms vairākās jomās esot jāpanāk Zviedrija un Somija.

Latvijas sniegums diskusijās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu bijis viens no iespaidīgākajiem un ir grūti saprast, kāpēc Latvijas iedzīvotāji sūdzas, kamēr igauņi un lietuvieši ir vairāk nekā apmierināti, sacīja Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.

Sarunā ar Latvijas Radio A. Ansips norādīja, ka lielākie ieguvēji no nākamā Eiropas Savienības budžeti ir tieši Latvija, Lietuva un Igaunija. «Mēs panācām atvieglojumus kohēzijas finansējuma griestiem. Mūsu valstis saņems 2.59% no Nacionālā kopprodukta, bet citām valstīm šie griesti ir 2,35%. Šī ir patiešām milzīga Baltijas valstīm piešķirta nauda,» sacīja Igaunijas premjers.

Viņš uzsvēra, ka lielākais pieaugums tiešmaksājumos lauksaimniekiem ir tieši Latvijā un līdz 2020. gadam visas Baltijas valstis sasniegs 75% līmeni no vidējā ES rādītāja. «Protams, mēs cerējām iegūt vēl vairāk, taču es atkal gribu atgādināt, ka lielākais pieaugums bija tieši Latvijai,» sacīja A. Ansips.

Igaunijas galvenā problēma ir augstā inflācija, kas ievērojami pārsniedz vidējo inflāciju Eiropas Savienībā (ES), pavēstījis kaimiņvalsts ministru prezidents Andruss Ansips (Andrus Ansip), vēsta ERR News.

«Inflācija vēl joprojām ir pārāk augsta, tā ir pat vēl augstāka nekā vidēji ES,» norādīja Igaunijas ministru prezidents. «Daudzi vēl joprojām uzskata, ka bezdarbs ir lielāka problēma, tomēr bezdarbnieku skaits strauji sarūk, bet inflācija ir augsta gan Igaunijā, gan ES kopumā. ES inflācija 2,5%-2,7% līmenī jau ir neierasti augsta, bet Igaunijas 5% inflācijas līmenis ievērojami pārsniedz ES līmeni,» skaidroja A. Ansips.

Viņš izteica cerību, ka inflācijas līmenis sāks samazināties šī gada otrajā pusē.

Intervijā ETV A. Ansips eirozonas nākotni vērtēja optimistiksi, neraugoties uz Grieķijas, Īrijas un Portugāles parādu krīzi. «Eiropa un eirozona kā vienots veselums nav ieslīgusi krīzē,» viņš norādīja.

Palīdzībai, ko Igaunija saņēmusi no Eiropas Savienības (ES), ir daudz lielāka loma Igaunijas ekonomikas «brīnumā» nekā to atzīst Igaunijas galvenās amatpersonas, atsaucoties uz nedēļas izdevuma Eesti Ekspress veikto pētījumu, vēsta BBN.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, kurš plašākai sabiedrībai vairākkārt norādījis, ka Igaunijai ir labākās finanses ES, skaļi nav runājis par to, ka ES piešķirtā palīdzība ir Igaunijas «glābšanās virve» un, iespējams, bez ES struktūrfondu atbalsta Igaunija finansiāli nevarētu izdzīvot.

Laikā no 2004. līdz 2010. gadam Igaunija no ES saņēmusi trīs miljardus eiro. Šajā laika posmā Igaunija pati caur dažādiem maksājumiem papildinājusi ES budžetu ar 924 miljoniem eiro. Tādējādi sanāk, ka par katru ES fondos iemaksāto eiro Igaunija atpakaļ ir saņēmusi divus.

ES lielāko finansiālo palīdzību saņēmušo valstu sarakstā Igaunija atrodas otrajā vietā, Latvijas ziemeļu kaimiņu apsteidz vien Luksemburga. Trešajā vietā atrodas Lietuva, tai seko Grieķija, Latvija un Ungārija. Lielāko palīdzību ES ir saņēmusi no Nīderlandes, Zviedrijas un Dānijas.

Atkarībā no apstiprinātā biznesa plāna Igaunijas valsts aviokompānijā Estonian Air varētu ieguldīt no 200 līdz 400 miljoniem kronu (no 9 līdz 18 miljoniem Ls), norāda Igaunijas premjers Andruss Ansips.

Viņš skaidro, ka Estonian Air kapitāla vajadzības ir atkarīgas no biznesa plāna. «Maksimālā summa iekļautu arī Bombardier lidaparāta izmantošanu, taču gala lēmumi tiks pieņemti akcionāru sapulcē. Igaunija ir mazākumakcionārs un nevar pieņemt šādus lēmumus citu akcionāru vietā,» skaidro A. Ansips.

Viens no plāna variantiem paredz Igaunijai iegādāties daļu no SAS īpašumā esošajām akcijām, tādējādi Igaunijai palielinot savu klātbūtni Estonian Air līdz 66%.

Patlaban Igaunijai pieder 34% Estonain Air, SAS kontrolē ir 49% lidsabiedrības akciju, savukārt atlikušie 17% pieder investīciju bankai Cresco.

Šodien ir pēdējā diena, kad 57 gadus vecais Andruss Ansips atrodas Igaunijas premjera amatā. Viņš bija premjerministrs gandrīz deviņus gadus, konkrēti - 8 gadus, 11 mēnešus un divas nedēļas, raksta Postimees.

Intervijā Ansips sacījis, ka viņš ir ļoti pateicīgs Igaunijas iedzīvotājiem par viņam veltīto uzticību.

«Pagājušajā nedēļā Turu-uuringute AS publicēja savu pētījumu par sabiedrības uzticību. Valdībai uzticas 46% iedzīvotāju. Tas ir ļoti augsts rādītājs, īpaši salīdzinot ar pārējo Eiropu, kur valdības parasti atbalsta aptuveni 25% iedzīvotāju. Kad Juhana Pārta valdība atkāpās, tai bija 31% atbalsts, un Marta Lāra valdībai bija 25%. Es esmu ļoti pateicīgs, ka man ir tik daudz spēcīgu atbalstītāju un tik daudz spēcīgu ienaidnieku,» skaidrojis Ansips.

Andruss Ansips, Igaunijas premjerministrs, ir laimīgs cilvēks. Neatkarīgi no tā, kāds nākamo pāris nedēļu laikā būs koalīcijas sarunu rezultāts, spēcīgais sniegums svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās nozīmē - viņš noteikti saglabās premjera amatu, kurā ir kopš 2005.gada, raksta The Economist.

Pēc Žana Kloda Junkera no Luksemburgas (kurš pārspēj viņu par desmit gadiem), Hosē Sokrateša no Portugāles un Hosē Luisa Rodrigeza Sapatero no Spānijas, tas viņu padara par visilgāk strādājošo valdības vadītāju Eiropā. Polijas Donalds Tusks no viņa atpaliekot par dažiem mēnešiem.

Ansipa sniegums vēlēšanās esot ievērojams, jo viņa valdība īstenojusi taupības programmu (aptuveni 9% no IKP), kas lielākajā daļā valstu būtu rezultējusies ar vēlētāju protestiem ielās, nevis valdības pārvēlēšanu.

Igaunijas premjers Andrus Ansips uzskata Baltijas reģionā ir pārāk daudz atomenerģijas staciju projektu un ka ES būtu jāpievēršas sava elektroenerģijas tirgus aizsardzībai no negodīgas konkurences.

«Tagad mēs runājam par daudziem jauniem atomelektrostaciju projektiem šajā reģionā: Somijā, Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā un Kaļiņingradā,» norādīja A. Ansips, vēsta Monsters and Critics.

Viņš piebilda, ka «iespējams, tik mazam reģionam šāds atomelektrostaciju projektu skaits ir pārāk liels». Viņš uzsvēra, ka iestājas pret protekcionismu, tomēr ES tirgus ir jāpasargā no importētās elektrības.

Igaunijas premjers atzina, ka ir nedaudz vīlies par to, ka Lietuvai iepirkumā nav izdevies atrast jaunās atomstacijas būvnieku Lietuvas pilsētā Visaginā, tomēr viņš pauda cerību, ka partneris tiks sameklēts.

«Ir ļoti sarežģīti izskaidrot vēlētājiem, kādēļ valdības nevar atrast papildus finansējumu tādām politiski jūtīgām lietām kā skolotāju algas, bet, neskatoties uz to, atrod naudu, lai finansiāli atbalstītu Grieķiju,» apgalvo Eirozonas jaunākās dalībvalsts Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.

Ansips norāda, ka eirozonas valstu vēlētāji kļūst arvien neiecietīgāki pret pieaugošajām palīdzības programmu paketēm tādām finansiālu problēmu skartām valstīm kā Grieķija, ziņo Reuters.

«Eiropas finanšu stabilitātes fonds un Eiropas stabilitātes mehānisms ir vērtējami kā solidaritātes simboli Eiropas mērogā. Tomēr, arvien uzstājīgāk sabiedrība uzdod jautājumus, kādēļ ir nepieciešams investēt tik milzīgus naudas līdzekļus šajos fondos, ja rezultātā sanāk, ka nabadzīgie Igaunijas iedzīvotāji palīdz bagātajiem Grieķiem,» norāda Ansips.

Neskatoties uz izveidojušos situāciju, Eiropas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) partneriem nāksies pārskatīt Grieķijas aizdevuma programmas nosacījumus šajā vasarā, otrdien paziņoja kāda anonīma Eiropas Savienības (ES) amatpersona. Šī nepieciešamība tiek skaidrota ekonomikas vides ir pasliktināšanoss gan Grieķijā, gan ārpus tās.

Aizvadītajā nedēļā panāktā vienošanās par eirozonas fnanšu stabilitātes «ugunsmūra» palielināšanu līdz 800 miljardiem eiro nozīmē, ka Igaunijas garantijas parādu krīzes nomocītajām Eiropas valstīm būs 1,8 miljardu eiro apmērā, vēsta kaimiņvalsts raidsabiedrība ERR.

Par to informējis Igaunijas Finanšu ministrijas Eiropas Savienības (ES) lietu padomnieks Mēlis Meigas (Meelis Meigas). Tāpat viņš pastāstīja, ka vienošanās arī nozīmē divkārt samazinātus termiņus Igaunijas iemaksām Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF). Kopumā Igaunija eirozonas aizsardzības mehānismā garantēs 1,8 miljardu eiro.

Palielināt Eiropas monetārās savienības finanšu stabilitātes fonda finansējumumu līdz 800 miljardiem eiro, eirozonas dalībvalstu finanšu ministri vienojās pagājušajā piektdienā.

Finanšu līdzekļus veidos Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) rīcībā esošais finansējums 500 miljardu eiro apmērā, kuram tiks pievienoti Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) 200 miljardi. ESM darbu uzsāks jūlijā un aizstās EFSF. Papildus 53 miljardus eiro plānots iegūt no jaunajām Grieķijas parādzīmēm, bet 49 miljardus no Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma (EFSM).

«Ja mēs šādā garā turpināsim, mēs būsim viena no bagātākajām valstīm,» sacījis Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, paužot pārliecību, ka Eiropas mērogā Igaunija varētu iekļūt veiksmīgāko valstu pirmajā pieciniekā. To viņš pamato Igaunijas ekonomikas izaugsmi, kas, pēc viņa sacītā, ir straujāka nekā citās eirozonas valstīs, raksta Dzd.ee.

Jau 2007. gadā pirms parlamenta vēlēšanām Reformu partija, kuru pārstāv A. Ansips, solīja panākt, ka līdz 2022. gadam Igaunija kļūs par vienu piecām Eiropas bagātākajām valstīm.

Portāls E24 aprēķinājis, ka šāda mērķa izpildīšanai nepieciešams, lai Igaunijas ekonomika laika posmā no 2011. līdz 2022. gadam augtu par vidēji 8% gadā.

A. Ansips gan norāda, ka šāda strauja ekonomiskā izaugsme nav nepieciešama, ņemot vērā, ka citās Eiropas valstīs ekonomikas izaugsme nesokas tik labi, cik Igaunijā.

Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu sasniegt 75% apjomu no vidējā Eiropas Savienības (ES) kopprodukta jau 2020. gadā, citējot Igaunijas premjerministra Andrusa Ansipa pausto, vēsta ERR News.

Pirms vairākiem gadiem A. Ansips izteicās, ka grasās padarīt Igauniju par vienu no pārtikušākajām Eiropas valstīm. Savukārt viņa apgalvojums, ka šīs dekādes beigās Igaunijas IKP apjoms būtiski pietuvosies vidējās ES valsts IKP apjomam, tika pausts kā atbilde uz viņa koalīcijas partnera jautājuma - kad algas Igaunijā varētu sākt līdzināties algām pārējā Eiropā?

«Nākamajā plānošanas periodā mēs vēl aizvien saņemsim finansējumu, kas mums palīdzēs pietuvoties Eiropai,» norādīja A. Ansips.

Tāpat, atbildot uz kolēģa jautājumu, viņš norādīja, ka algu līmenis varētu tikt sasniegts mazāk nekā vienas paaudzes laikā.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, kurš šonedēļ iesniedza prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam demisijas rakstu, pauda, ka labākais premjera amata kandidāts ir Sīms Kallass (Siim Kallas), ziņo BBN.

A. Ansips pauda, ka S. Kallass, kurš pašlaik ir Eiropas Transporta lietu komisāra amatā, ir labākais viņa pēctecis. Viņš norādīja, ka Igaunijas kā ES prezidējošās valsts tituls 2018. gadā tikai vēlreiz pastiprina to, ka S. Kallass ir labākā izvēlē premjera amatam. Pēc viņa vārdiem, S. Kallasam darbā noderēs desmit gadu pieredze darbā Briselē.

Jau vēstīts, ka Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips otrdien prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam iesniedzis demisijas rakstu. T. H. Ilvess pieņēmis Ansipa demisiju, norādot, ka neredz iemeslu to nedarīt. Pēc A. Ansipa demisijas pieņemšanas T. H. Ilvess preses konferencē uzsvēra, ka pašreizējā valdība saglabās visas pilnvaras. Saskaņā ar Igaunijas likumiem demisionējusī valdība turpina darbu līdz jaunas valdības apstiprināšanai.

Pārdodot 10 miljonus oglekļa izmešu kvotas japāņu Mitsubishi, gūtos ieņēmumus ziemeļvalstu kaimiņi igauņi plāno ieguldīt, izveidojot valsti aptverošu elektrisko automašīnu uzlādes tīklu.

Igaunijas premjers Andruss Ansips paskaidroja, ka valdība ir atbalstījusi neizmantoto kvotu pārdošanu. «Ieņēmumi no kvotu pārdošanas tiks izmantoti, lai investētu visu valsti aptverošā uzlādes tīklā, kas būs paredzēts elektromašīnu izmantošanai», stāstīja A. Ansips. Eiropas Savienība savām dalībvalstīm piešķir noteiktu daudzumu oglekļa izmešu kvotu, lai cīnītos ar siltumnīcas efektu izraisošo gāžu emisiju skaitu.

Ap 500 Mitsubishi i-MiEV elektrisko automašīnu tiks nodotas pašvaldību rīcībā, lai nodrošinātu ar transportu sociālos darbiniekus. Ir izveidota arī grantu sistēma, privātpersonu atbalstam elektrisko automašīnu iegādē.

«Pašlaik mums nav laba plāna A. Tas nozīmē, ka mums nav arī plāna B, C, D un E,» pauda Igaunijas premjers, atbildot uz parlamentā uzdotu jautājumu, vai Igaunijai ir alternatīvs plāns, ko darīt gadījumā, ja Eiropas Komisija liegs valdībai aizdot nepieciešamos līdzekļus Estonian Air.

Lai pārliecinātu Eiropas Komisiju sniegt atļauju Igaunijas valdībai dot Estonian Air 50 – 70 miljonu eiro lielu aizdevumu, lidsabiedrībai būs jāprezentē Briselei ļoti labs biznesa plāns, kura Igaunijai pašlaik nav, uzskata A. Ansips.

«Estonian Air nekad nav bijusi ļoti peļņu nesoša kompānija. Lidsabiedrība visā tās pastāvēšanas laikā allaž bijusi glābta ar injekcijām kapitālā un aizdevumiem. Problēmas aviokompānijā ir vienmēr saglabājušās, un galvenais iemesls ir mūsu nācijas izmērs,» teica A. Ansips, piebilstot, ka Estonian Air nedienās viņš nevēlas vainot vadības kļūdas.

Igaunijai vajadzēs piedalīties jaunajā Grieķijas glābšanas paketē, bet tāda ir dzīve, sacījis Igaunijas premjers Andruss Ansips Vašingtonā intervijā Bloomberg. «Kad kādam ir lielas nepatikšanas, draugiem ir jāpalīdz,» viņš piebildis.

Neskaoties uz satricinājumiem monetārajā savienībā, Igaunija gūst labumu no šīs valūtas, apgalvojis Ansips.

Pievienošanās eirozonai «bija patiešām labs lēmums Igaunijai», akcentējis valsts premjers un norādījis: «Mums bija cerības, un tagad es varu teikt, ka realitāte ir pat labāka nekā bijām gaidījuši.»

Saskaņā ar Ansipa teikto kļūšana par bloka 17. dalībnieci palīdzēja pārliecināt investorus, piesaistīt kapitālu, veicināt eksportu un radīt darbavietas.

Vienlaikus viņš atzinis: «Mēs neuzskatām, ka esam ekonomikas modelis pārējai pasaulei.»

Ekonomiskās krīzes laikā Igaunijai izdzīvot palīdzējuši Somijas investori, tikšanās laikā ar Somijas prezidentu Sauli Nīnisto pauda Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.

«Esmu pateicīgs Somijai par sadarbību. Uzticamas biznesa attiecības starp divām valstīm attīstījušās pateicoties to savstarpējām draudzīgajām attiecībām,» pauda A. Ansips, izsakot cerību, ka arī nākotnē Igaunijai un Somijai būs «kopīgi sasniegumi».

Arī Somijas prezidents apliecināja, ka viņa valsts investori labprāt sadarbojas ar igauņiem un Igauniju, vēsta BBN.

Tikšanās notika Somijas jaunievēlētā prezidenta vizītes laikā Igaunijā.

Abas amatpersonas apliecināja, ka abām valstīm ir bijušas labas attiecības «gan vieglos, gan sarežģītos laikos».

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā no Skandināvijas valstīm ievestas 1000 lietotas automašīnas, kurām nodzēsti 78,3 miljoni nobrauktu kilometru, liecina portālu autoDNA.lv un AutoDetektīvs rīcībā esošā informācija.

Skandināvijas tirgus ir salīdzinoši neliels lietoto automašīnu importētājiem, taču ir bagāts ar ekstrēmiem piemēriem, kuri Latvijā nonāk ar klasisko nobraukumu zem 200 000 kilometru. autoDNA.lv pārstāvis Agris Dulevičs informē, ka Latvijas pircēji šajā periodā ir iegādājušies ievērojamu skaitu automašīnu, kurām oriģinālais nobraukums sniedzas krietni pāri 500 000 kilometru atzīmei.

Ja no Vācijas un tai blakus esošajām valstīm katru mēnesi Latvijā tiek ievesti vairāk nekā 4000 lietotu automašīnu, tad no Skandināvijas šis skaits ir būtiski mazāks - vidēji 111 automobiļi mēnesī.

Saskaņā ar portālu rīcībā esošo informāciju par ievestajiem automobiļiem no Skandināvijas, laika periodā no šā gada 1. janvāra līdz 30. septembrim, ir ievesti nedaudz vairāk par 1000 spēkratiem. Taču 64% ievesto automašīnu no odometriem ir pazuduši 78,3 miljoni kilometru.