Enerģētika

Apakšstaciju pārbūvē un kabeļa nomaiņā zem Daugavas investēs 8 miljonus eiro

LETA, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) stiprinot elektroapgādes drošumu, nākamgad Rīgā plānots pārbūvēt trīs apakšstacijas un veikt 3,2 km gara kabeļa līnijas nomaiņu, tajā skaitā zem Daugavas. Kopējās investīcijas 2020. gadā vairāk nekā 8 milj. eiro.

«Viens no lielākajiem nākamā gada izaicinājumiem būs, 1975. gadā būvētās kabeļu līnijas nomaiņa, kas 1,1 km atrodas Daugavas gultnē. Kabeļu līnija savieno apakšstaciju «Torņakalns» ar apakšstaciju «Centrālā», kas atrodas netālu no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas. Augstspiediena eļļas izolācijas kabeli plānots nomainīt pret lielākas jaudas polimēru izolācijas kabeli, tādējādi palielinot caurlaides spēju. Kopējās kabeļa līnijas nomaiņā plānots ieguldīt 2,35 milj. eiro", par nākamgad plānotajiem darbiem stāsta AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Nākamgad Rīgā plānots uzsākt un turpināt darbus pie trīs apakšstaciju pārbūves. Ieguldot 1,8 milj. eiro, tiks pabeigta apakšstacijas «Jāņciems» rekonstrukcija, kuras laikā tiks veikta arī transformatoru nomaiņa uz mūsdienīgākiem un dabai draudzīgākiem. Savukārt, ieguldot attiecīgi 1,74 milj. eiro un 1,73 milj. eiro, tiks uzsākta apakšstaciju «Mīlgrāvis» un «Šķirotava» pārbūve. Apakšstaciju «Šķirotava» plānots pārbūvēt par slēgta tipa apakšstaciju, nomainot transformatorus un uzstādot gāzizolētu slēgiekārtu. Šo abu objektu pārbūves darbi tiks turpināti 2021. gadā.

Tāpat 2020. gadā plānots pabeigt jaunu pieslēgumu ierīkošanu pēc klientu pasūtījuma apakšstacijā «Bolderāja II», kā arī veikt virkni darbu energoefektivitātes uzlabošanā apakšstacijās, kā arī mazākus darbus atsevišķu līniju posmu nomaiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts atklāts konkurss būvprojekta izstrādei 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojuma infrastruktūras pielāgošanai zemās grīdas tramvaja parametriem, informē pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme.

Infrastruktūras atjaunošana un pārbūve krustojumā notiks, pielāgojot to zemās grīdas tramvaja parametriem. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš – 2021. gada 12. jūlijs plkst. 15.00.

11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā plānots esošo manuāli pārslēdzamo vienasmeņa pārmiju nomaiņa pret zemās grīdas tramvaja vagonu ekspluatācijas prasībām atbilstošām divasmeņu pārmijām, nodrošinot pārmiju darbības kontroles iespēju ar tālvadību, kā arī paredzot citu ar tramvaju kustības un sliežu ceļu ekspluatācijas apstākļu uzlabošanu saistītu pasākumu īstenošanu, tai skaitā sliežu ceļu pārbūvi; tramvaja kontakttīkla konstrukciju pielāgošanu; lietus ūdens novadīšanas risinājumu sliežu ceļu krustojuma zonā; intensīvas autotransporta satiksmes slodzei atbilstoša brauktuves seguma izbūvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Tīkla drošībā un jaunu tīklu būvniecībā Vidzemē investēs 40 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabojot un modernizējot elektroenerģijas pārvades tīklu, AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šogad Vidzemē plāno turpināt apakšstacijas «Ķeguma HES-2» pārbūvi, kā arī turpināt elektrolīnijas «Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums» būvniecību, kopumā investējot vairāk nekā 40 milj. eiro, informē AT pārstāve Aija Ikstena.

Plānota «Ķeguma HES-2» sadalnes pārbūve, apakšstacijā nomainot 110kV transformatoru uz mūsdienīgāku un dabai draudzīgāku, kā arī turpināta elektrolīnijas «Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums» būvniecība – patlaban ir uzsākti būvdarbi Limbažu, Alojas, Mazsalacas, Burtnieku un Rūjienas novados, savukārt vietās, kur šī elektropārvades līnija atradīsies blakus topošajam RailBaltica dzelzceļam, turpinās projektēšanas darbi.

«Šogad plānojam veikt arī atsevišķu Vidzemes elektropārvades līniju savu laiku nokalpojušo balstu nomaiņu, kā arī veikt atsevišķu apakšstaciju vadības ēku remontus un uzlabojumus, lai tās atbilstu mūsdienu energoefektivitātes prasībām,» stāsta AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva un Polija sāk izpētes darbus augstsprieguma līdzstrāvas kabeļa "Harmony Link" vilkšanai Baltijas jūrā.

Šis starpsavienojums būs Baltijas valstu un pārējās Eiropas elektrotīklu sinhronizēšanas projekta svarīgākā un izmaksu ziņā dārgākā daļa, ko paredzēts izveidot līdz 2025.gada beigām.

Izpētes darbus veiks Polijas kompānijas "Mewo", Gdiņas Jūras universitātes un Lietuvas kompānijas "Garant Diving" veidots konsorcijs, ar ko abu valstu pārvades sistēmu operatori "Litgrid" un PSE parakstījuši līgumu, norādīts "Litgrid" paziņojumā.

Uzņēmumi gatavojas ģeofiziskās un ģeotehniskās izpētes darbus plānotā kabeļa trasē uzsākt jau šogad un pabeigt nākamā gada trešajā ceturksnī, lai tad sagatavotu informāciju, kas nepieciešama kabeļa vilkšanas un tā apsardzības stratēģijai, cita starpā uzrādot, piemēram, nogrimušus kuģus, nesprāgušus spridzekļus vai citus bīstamus jūras dibenā atrastus objektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar noslēdzošā trešā posma pabeigšanu atklāts Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekts «Kurzemes loks,» informē AS Augstsprieguma tīkls pārstāve Aija Ikstena.

«Esam gandarīti par sekmīgu projekta pabeigšanu plānotajos termiņos, ievērojot visaugstākās būvniecības kvalitātes un līdz ar to – arī elektroapgādes drošuma prasības. Šis ir būtisks solis elektroapgādes drošuma uzlabošanā, un tas dos iespēju pārvades tīklam pieslēgt ne tikai jaunus patērētājus, bet arī jaunus elektroenerģijas ražotājus Kurzemē, kur ir ievērojams vēja enerģijas attīstības potenciāls,» norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

«Kurzemes loks ir stratēģiski svarīgs projekts Latvijas tautsaimniecībai, tas ir kā liela automaģistrāle, kas atrodas uz šiem gaisa elektrolīnijas balstiem. Tā nodrošinās, ka nākotnē, mūsu ekonomikai attīstoties un elektrificējoties, mums būs iespējas nodrošināt arī papildu slodzes, tai skaitā atjaunojamo energoresursu projektus. Liels darbs padarīts, paldies visiem, kas strādājuši pie šī projekta īstenošanas,» uzsvēra ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies būvprojekta izstrāde Daugavas stadiona ledus hallei, saņemta būvatļauja un uzsākti būvdarbi.

Pēc vairāk kā pusgadu ilga darba pie Daugavas stadiona ledus halles būvprojekta izstrādes, kopīgi strādājot projektētājiem un būvniekiem SIA "Ozola&Bula, arhitektu birojs", SIA "ARMS Group" un OÜ "RTS Infraehitus", būvprocesa vadītājiem un būvuzraudzībai SIA "CMB", projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" komandai un Latvijas Hokeja Federācijai, būvprojekts ir izstrādāts un tam saņemts pozitīvs būvekspertīzes slēdziens.

2020.gada 9.aprīlī ir saņemta Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauja, kas ļauj uzsākt ilgi gaidītās ledus halles būvniecību. Būvniecības termiņi ir saspringti, ledus halle ekspluatācijā jānodod 2021.gada martā, lai jau maijā tajā varētu norisināties Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēmis ekspluatācijā AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) īstenoto, atjaunotās Latvijas vēsturē vērienīgāko, elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekta «Kurzemes loks» trešo posmu.

Ar jauno 330kV līnijas loka noslēgšanu ir būtiski uzlabots elektroapgādes drošums kā ikdienas situācijā, tā vētru gadījumā, novērsta līdz šim iztrūkstošā jauda Kurzemē, tādējādi palielinot arī jaunu pieslēgumu iespējamību.

Trešā posma izbūvē no Ventspils uz Rīgu ieguldīti 127 milj. eiro, tai skaitā 55 milj. eiro Eiropas Savienības līdzfinansējums. Jaunizbūvētās 330kV līnijas garums sasniedz 207 kilometrus un tā šķērso 11 pašvaldību teritorijas. Līnijas būvniecību un projektēšanu pēc AST pasūtījuma veica pilnsabiedrība «LEC, RECK un Empower».

«Kurzemes loka» 110 kV elektropārvades līniju pārbūve posmā Ventspils – Tume – Rīga (Imanta), pastiprinot ar 330 kV līniju, savieno 330 kV apakšstaciju «Ventspils», Ventspilī, Robežu ielā 38 un 330 kV apakšstaciju «Imanta», Rīgā, Kleistu ielā 25, šķērsojot Ventspils pilsētas, Ventspils, Dundagas, Talsu, Kandavas, Tukuma, Engures, Babītes novadu, Jūrmalas un Rīgas pilsētas teritorijas. Pārbūves rezultātā elektrolīnijas novietojums pamatā saglabājās esošo elektropārvades līniju trases robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstsprieguma tīkls līdz 2029.gadam attīstībā plāno ieguldīt 413 miljonus eiro

Žanete Hāka, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) sagatavoto Latvijas elektroenerģijas sistēmas desmit gadu attīstības plānu, kas paredz laika periodā līdz 2029. gadam attīstībā ieguldīt 413 miljonus eiro, informē AST.

Nākamajā gadā kopējās investīcijas sasniegs 63 milj. eiro.

Apstiprinātais plāns paredz, ka 2020. gadā plānots ieguldīt nepilnus 42 milj. eiro Igaunijas – Latvijas trešā starpsavienojuma un Rīgas TEC-2 – Rīgas HES elektropārvades līniju būvniecībā.

Starpasavienojuma izbūve ar Igauniju palielinās maksimālās caurlaides spējas par 500/600 MW abos virzienos, kas veicinās efektīvāku elektroenerģijas tirgus darbību Baltijā. Abiem projektiem piesaistīts Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Lai nodrošinātu pārvades sistēmas stabilu darbību, katru gadu jāveic Latvijas elektroenerģijas pārvades tīkla un apakšstaciju uzturēšanas un modernizēšanas darbi. 2020. gadā plānots ieguldīt vairāk nekā 21 milj. eiro 330kV un 110kV apakšstaciju, sadales punktu un līniju pārbūvē, kā arī autotransformatoru un transformatoru maiņā uz mūsdienīgākiem un dabai draudzīgākiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ), ieguldot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus, ir pabeigusi valsts nozīmes ūdensnotekas Gaujas - Daugavas kanāls pārbūvi, informē Zemkopības ministrija (ZM).

Projekta mērķis bija samazināt plūdu apdraudējumu Ādažu novadā un palielināt novada iedzīvotāju drošību, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības attīstību teritorijā un uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Gaujas - Daugavas kanāls būvēts laika posmā līdz 1903. gadam. Pēdējo reizi kanāla atjaunošanas darbi veikti 20. gadsimta 80. gados un 90. gadu sākumā.

ZM norāda, ka Gaujas - Daugavas kanāla pārbūve ir būtiska Ādažu novada pastāvēšanai un aizsardzībai no plūdu draudiem. Īstenojot projektu, ir samazināti plūdu draudi Ādažu novada teritorijā un palielinājusies dabas teritorijas vērtība, pievilcīgums un produktīva izmantošana Latvijas lauku teritorijās. Gaujas - Daugavas kanāls pasargās Ādažu novada 290 ha plūdu riska teritoriju no applūšanas, kā arī samazināsies plūdu draudi aptuveni tūkstotim iedzīvotāju Ādažu novada un Garkalnes novados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Nacionālas nozīmes objektu būvniecība pagaidām turpinās

Zane Atlāce - Bistere, 30.03.2020

Noslēguma stadijā atrodas būvdarbi topošajā centralizētajā prokuratūras ēkā Rīgā, Aspazijas bulvārī 7. Kādreizējās policijas ēkas pārbūvē 10 prokuratūras struktūrvienību vajadzībām šobrīd pabeigti vairāk nekā 85% darbu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šobrīd nodrošina darbu nepārtrauktību nacionālas nozīmes ēku būvniecībā. Darbi notiek, ievērojot piesardzības pasākumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus atbildīgajās iestādēs, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis- Pigits.

"Rēķināmies, ka ārkārtas situācija valstī un pasaulē jebkurā brīdī var radīt izmaiņas arī plānoto projektu gaitā. Lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz nodarbinātību, pašlaik būvlaukumos darbs turpinās. Tiek veikti darbiniekus informējoši pasākumi, ievērota maksimāla sociāla distancēšanās, nepieciešamās higiēnas un dezinfekcijas prasības un veikta pastiprināta kontrole," norāda J. Ivanovskis-Pigits.

Noslēguma stadijā atrodas būvdarbi topošajā centralizētajā prokuratūras ēkā Rīgā, Aspazijas bulvārī 7. Kādreizējās policijas ēkas pārbūvē 10 prokuratūras struktūrvienību vajadzībām šobrīd pabeigti vairāk nekā 85% darbu. Pabeigti jumta izbūves darbi, visas būvkonstrukcijas, fasādes atjaunošanas darbi, tai skaitā fasādes apgaismojuma ierīkošana, izbūvēti lifti. Turpinās inženiertīklu izbūve, iekštelpu apdares darbi un ēkas vēsturisko elementu restaurācija, kā arī labiekārtošanas darbi ēkas iekšpagalmā. "Pie optimistiskākā scenārija ēku plānojām ekspluatācijā un lietošanai prokuratūrai jau šā gada vasarā, " darbu gaitu raksturo J. Ivanovskis - Pigits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas stadiona ledus hallei, kuras būvniecība izmaksās vairāk nekā 10 miljonus eiro, nosvinēti spāru svētki.

Daugavas ledus halles būvniecība tika uzsākta 2020.gada sākumā, līdz šim ir pabeigti gandrīz visi betonēšanas darbi, uzstādītas dzelzbetona metāla konstrukcijas, uzsākti jumta nesošā profila un montāžas darbi, turpinās fasādes sendvičpaneļu montāžas darbi, tiek mūrētas tehniskās telpas, uzsākti ūdens kanalizācijas un siltummezglu izbūves darbi.

Būvniecības termiņi ir saspringti, jo ledus halle ekspluatācijā jānodod līdz 2021.gada martam, lai jau maijā tajā varētu norisināties Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem.

Ledus halle būs divos stāvos ar kopējo platību 9526 m2, paredzot tajā divus ledus laukumus hokejam un dažādu disciplīnu slidošanai. Halles 1.stāvs tiks aprīkots ar sportistu ģērbtuvēm, kafejnīcu un trenažieru zāli, 2.stāva līmenī atradīsies skatītāju tribīnes, biroja telpas un tehniskās telpas. Ledus halle būs piemērota arī kultūras pasākumiem un pulcēšanās vieta Dziesmu un deju svētku dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Eiropā tika uzstādītas jaunas vēja turbīnas 15,4 GW, 76 % no tām veidoja sauszemes vēja turbīnas. Līdz 2030. gadam Latvijai jānodrošina vismaz 45 % atjaunojamo enerģijas resursu (RES) īpatsvars valsts kopējā patēriņā, nevis iepriekš prognozētie 40 % – tas izriet no Ekonomikas ministrijas izstrādātā nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam.

Keilā strādājošā Prysmian Group Baltics AS ietilpst pasaulē lielākajā kabeļu ražošanas koncernā Prysmian Group, kuram ir plašs produkcijas klāsts vēja parku būvniecībai, kā arī spēcīgs know-how.

Vēja enerģija sniedz konkurenci

Jūras vēja enerģijai Baltijas jūrā ir liels neizmantots potenciāls, turklāt jūras vēja parki var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā, kā arī siltumnīcas gāzu samazināšanā, ražojot elektrību. Vēja turbīnas ir kļuvušas jaudīgākas un efektīvākas, kā arī jūras vēja parku izbūve ir kļuvusi straujāka atbilstoši tam, kā ir samazinājusies to izbūves cena. Pēc dāņu Kriegers Flak jūras vēja parka parauga jūras vēja enerģijas cena šobrīd ir nokritusies līdz līmenim, kas vēja enerģiju padara konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam attīstībā plāno ieguldīt 405 miljonus eiro, liecina apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegtais Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas desmit gadu attīstības plāns.

Būtiskākās izmaksas saistītas ar pārvades tīkla caurlaides spēju palielināšanu un Baltijas reģiona elektroapgādes drošuma palielināšanu ar mērķi 2025. gadā īstenot Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Sinhronizācijas projekta 1. fāze ietver divu esošo elektropārvades līniju no Valmieras līdz Tartu un līdz Tsirgulinai Igaunijā jaudas palielināšanu - pārbūvi, kā arī sistēmas sinhronizācijas un inerces iekārtu iegādi un uzstādīšanu.

Kopējās izmaksas 76 miljoni eiro no kuriem 75% piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility). Sinhronizācijas projekta 2. fāze ietver ne tikai mūsdienīgas un efektīvas iekārtas inerces nodrošināšanai, bet arī starpvalstu komercuzskaišu sistēmas modernizācija, pretavārijas automātikas un dispečeru sistēmas modernizācija, kā arī citas IT infrastruktūras uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrotīkla atjaunošanā Sadales tīkls ieguldīs 60 miljonus

Lelde Petrāne, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad elektrotīkla atjaunošanā AS "Sadales tīkls" plāno ieguldīt vairāk nekā 60 miljonus eiro, atjaunojot 1600 km elektrolīniju, 460 transformatoru apakšstaciju, kā arī veicot sadales elektroietaišu rekonstrukciju apakšstacijās "Jāņciems", "Mīlgrāvis", "TEC-1", "Valka", "Salacgrīva" un "Pļaviņas".

Arī turpmākajos gados AS "Sadales tīkls" plāno ik gadu investēt aptuveni 60 miljonus eiro, uzlabojot elektroapgādes drošuma un kvalitātes rādītājus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta sprieguma kvalitātes uzlabošanai.

Viens no apjomīgākajiem investīciju projektiem ir Rīgas centra vēsturiskā elektrotīkla pārbūve, kas pakāpeniski tiek veikta kopš 2014. gada. Šā elektrotīkla sākotnējais kopgarums bija 191 km, nodrošinot elektroapgādi vairāk nekā 32 000 lietotāju, bet, uzsākot elektrotīkla rekonstrukciju 2014. gadā, ir atjaunoti jau 112 km. Šogad lielākie projekti tiek realizēti Aleksandra Čaka, Artilērijas, Lāčplēša, Elizabetes, Miera, Upes, Hospitāļu, Matīsa un Ausekļa ielā. Vēsturiskā elektrotīkla pārbūvi Rīgā plānots pabeigt līdz 2023. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas stadions noslēdzis vērienīgā attīstības projekta otro kārtu - Būvniecības valsts kontroles birojs ekspluatācijā pieņēmis ledus halli.

"Neskatoties uz saspringtajiem būvdarbu termiņiem un faktu, ka viss būvniecības process tika organizēts valstī ieviestās ārkārtas situācijas laikā, esmu patiesi gandarīts, ka kopīgiem spēkiem Latvijā ir radīta lieliska ledus halle ar diviem ledus laukumiem sportisko ambīciju piepildīšanai kā bērniem un jauniešiem, tā arī sporta profesionāļiem. Pašlaik saspringti strādājam, lai jau pavisam drīz uzņemtu Pasaules čempionāta hokejā dalībniekus," norāda Daugavas stadiona valdes loceklis Daniēls Nātriņš.

Halle ir paredzēta hokeja, daiļslidošanas, šorttreka un kērlinga treniņprocesu nodrošināšanai un sacensībām, kultūras pasākumiem, tajā skaitā Dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Ledus hallei ir divi ledus laukumi, no kuriem viens paredzēts kā hokeja izlases treniņlaukums, otrs laukums dažādu disciplīnu slidošanai. Starp abiem laukumiem izvietotas sportistu ģērbtuves un tribīnes 2.stāva līmenī. Halles 2.stāvā ir kafejnīcas telpas un trenažieru zāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam attīstībā plāno ieguldīt 405 milj. eiro, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas desmit gadu attīstības plāns.

Būtiskākās izmaksas saistītas ar pārvades tīkla caurlaides spēju palielināšanu un Baltijas reģiona elektroapgādes drošuma palielināšanu ar mērķi 2025. gadā īstenot Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu.

"Pārvades tīkla attīstības plāns ir viens no būtiskākajiem AST plānošanas dokumentiem, kurā mēs skaidri definējam nākamo gadu laikā veicamos ieguldījumus tīkla attīstībā. Šodien apstiprinātais plāns ir cieši saistīts ar Eiropas pārvades sistēmu operatoru asociācijas ENTSO-E 10 gadu attīstības plānu, lai sasniegtu vienu no Eiropas stratēģiskajiem mērķiem enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā – Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu", norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujš nodokļu ieņēmumu pieaugums vērojams aprīlī. Ja pirmajos trijos mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā saņemti tuvu 2020. gada attiecīgā perioda līmenim, tad aprīlī tie iekasēti jau par 174,8 miljoniem eiro jeb 25,4% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, vēsta Finanšu ministrija (FM).

Atbilstoši Valsts kases datiem par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos četros mēnešos izdevumi kopbudžetā par 674 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumus, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā deficīts bija būtiski zemāks jeb 11,3 miljoni eiro.

Šā gada sākumā veikta nozīmīga līdzekļu izmaksa no valsts budžeta atbalsta veidā Covid-19 seku mazināšanai, līdz ar ko kopbudžeta izdevumi bija par 800,2 miljoniem eiro jeb 21% augstāki nekā pērn četros mēnešos, veidojot 4 605,1 miljonus eiro.

2021. gadam apstiprinātā atbalsta apjoms līdz 23. maijam jau sasniedza 3,4 miljardus eiro jeb 11,1% no IKP. Faktiski piešķirtā atbalsta apjoms janvārī-aprīlī veido 926 miljonus eiro, tostarp nepilni 800 miljoni eiro kopbudžeta izdevumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par vairāk nekā diviem miljoniem eiro pārbūvēs gājēju tiltu un ielu Liepājā

Db.lv, 02.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā šonedēļ sāksies Ezermalas ielas un gājēju tilta pār Tirdzniecības kanālu pārbūve atbilstoši SIA "Firma L4" izstrādātajam būvprojektam.

Kopējais pārbūvējamais ielas garums ir 1,1 kilometrs, tilta – 115,5 metri.

Galvenie darbi šajā projektā ir Ezermalas ielas un gājēju un velosipēdistu tilta pārbūve, kas ietver brauktuves, nobrauktuvju un pieslēgumu uz blakus esošajiem īpašumiem un ielas atzara uz Parka ielu pārbūvi, ietves pārbūvi un veloceļa izbūvi, arī stāvvietu un stāvlaukuma izbūvi (92 automobiļiem), labiekārtojumu un vide pieejamības risinājumus, tostarp 98 jaunu koku stādīšanu, lietus ūdens kanalizācijas izbūvi, ielas apgaismojuma pārbūvi un izbūvi, tāpat elektrības, sadzīves kanalizācijas un ūdens apgādes tīklu pārbūvi un izbūvi.

Savukārt gājēju un velosipēdistu tilta pārbūve ietver pretslīdes klāja izbūvi, tilta balstu remontu, tilta konstrukciju tīrīšanu un krāsošanu, margu izbūvi, ūdens atvades risinājumu un apgaismojuma izbūvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Salu tilta kompleksa 2. kārtas būvdarbu atsākšanu laikā no 14.aprīļa līdz 17.jūlijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Maskavas ielā - nobrauktuve no Lāčplēša ielas uz Maskavas ielu virzienā no pilsētas centra, pie Lāčplēša ielas un Maskavas ielas krustojuma, kā arī tiks ierobežota satiksme Lāčplēša ielā, uz satiksmes pārvada pār Mazo Krasta ielu, kā arī tiks slēgts gājēju tunelis Maskavas ielā zem Lāčplēša ielas.

Minētajā laika posmā tiks ierobežota satiksme arī Maskavas ielā pretī ēkai Maskavas ielā 51 un 53, kā arī tiks ierobežota satiksme un slēgta gājēju kustība Mazajā Krasta ielā pie uzbrauktuves uz Maskavas ielu. Tāpat tiks slēgta gājēju kustība virzienā no pilsētas centra uz uzbrauktuves/nobrauktuves Daugavas krasta promenādes savienošanai ar Salu tilta pār Daugavu ietvēm.

Salu tilta kompleksa 2. kārtas būvdarbu ietvaros ir paredzēta satiksmes pārvada pār Mazo Krasta ielu pārbūve Lāčplēša ielā, gājēju tuneļa zem Lāčplēša ielas Maskavas ielā pārbūve, kā arī uzbrauktuves/nobrauktuves izbūve Daugavas krasta promenādes savienošanai ar Salu tilta pār Daugavu ietvēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

CFLA parakstījusi līgumu ar Cēsu klīniku par gandrīz 1,1 miljona eiro piešķiršanu

Db.lv, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) parakstījusi līgumu ar SIA "Cēsu klīnika" par gandrīz 1,1 miljona eiro piešķiršanu energoefektivitātes uzlabošanas projektam, informē "Cēsu klīnika".

Finansējums piešķirts, lai samazinātu primārās enerģijas patēriņu, sekmējot energoefektivitātes paaugstināšanu Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrības SIA "Cēsu klīnika" diagnostikas korpusa ēkā atbilstoši Cēsu novada attīstības programmai.

Ar šo finansējumu būs iespējams realizēt jau sākto, ERAF līdzfinansēto projektu "Cēsu klīnikas" diagnostikas korpusa energoefektivitātes uzlabošana", projekta Nr. 4.2.2.0/20/I/015.

"Pēdējais gads "Cēsu klīnikai" ir bijis lielu pārmaiņu laiks, kad paralēli sarežģītajai epidemioloģiskai situācijai esam veiksmīgi virzījuši vispirms viena un tad jau divu lielu attīstības projektu īstenošanu, kuru gaitā "Cēsu klīnikas" ārstniecības vide un infrastruktūra tiek būtiski uzlabotas. Plānojot un īstenojot šos projektus, tiecamies vadīties pēc Eiropas medicīnas iestāžu vispārpieņemtajiem standartiem un labās prakses, lai spētu nodrošināt mūsdienīgu un drošu vidi pacientiem un darbiniekiem", uzsver "Cēsu" klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Par miljonu eiro uzsāk Ķemeru ūdenstorņa pārbūvi

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien noslēgusies iepirkuma procedūra par ledus halles būvniecību pie Daugavas stadiona, kurā saņemti pieci pieteikumi, apstiprināja VSIA «Kultūras un sporta centra «Daugavas stadions»» pārstāvis Juris Valters.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijas Hokeja federācijā (LHF) nav pilnīgas pārliecības, ka 2021.gadā Rīgā notiks pasaules čempionāts, kuru paredzēts rīkot kopā ar Baltkrieviju. Problēmas saistītas ar treniņhalli, kas līdz 2021.gada sākumam jāuzbūvē pie Daugavas stadiona. Portāla TVNET rīcībā esošā informācija liecināja, ka Baltkrievija čempionātu ir gatava rīkot viena.

Starp LHF un Baltkrievijas pusi februārī tika parakstīts sadarbības līgums par 2021.gada pasaules čempionāta rīkošanu. Tas paredz, ka vienas apakšgrupas komandas sacentīsies Rīgā, bet otras spēlēs Minskā. Izslēgšanas mači un cīņas par medaļām notiks Baltkrievijā.

Iepriekš pastāvēja bažas, ka 2021.gada pasaules hokeja čempionātu nebūs iespējams rīkot Latvijā, sakarā ar nenoslēgto iepirkumu, tomēr Valters apstiprināja, ka iepirkums ir beidzies un saņemti pieci pieteikumi, kurus nākamās nedēļas laikā izskatīs un izvērtēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru