Jaunākais izdevums

Apdrošināšanas a/s Balta padomē notikušas izmaiņas, to pametot līdzšinējam padomes loceklim lietuvietim Ķestutim Šerpitim (Kestutis Serpytis). Tādējādi pašlaik Balta padome darbojas trīs amatpersonu sastāvā, liecina Lursoft dati.

Apdrošināšanas a/s padomē pašlaik darbojas padomes priekšsēdētājs Lielbritānijas pilsonis Deivids Hils (David Hill) un padomes locekļi igaunis Kaido Keps (Kaido Kepp) un brits Lorencs Maikls Lohnans (Laurence Michael Loughnane).

Jau rakstīts, ka šā gada janvārī gandrīz pēc divu gadu darba Latvijā apdrošinātāja Balta izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Tonijs Čodrijs beigs pildīt savus līdzšinējos pienākumus. Kamēr tiks meklēts uzņēmuma Balta jaunais prezidents, kompānijas Lietuvas māsas kompānijas Lietuvos Draudimas prezidents Ķ. Šerpitis uzņemsies pagaidu uzņēmuma izpilddirektora lomu. Ķ. Šerpitis uzņēmuma padomē darbojās kopš 2005. gada.

Db.lv jau rakstīja, ka kompānijai Balta izdevies pērn deviņos mēnešos samazināt zaudējumus, kas sasnieguši 888 tūkstošus latu. Salīdzinot ar iepriekšējā gada deviņiem mēnešiem, Baltas zaudējumi samazinājušies par 30,8%, liecina kompānijas finanšu pārskats. Tāpat zaudējumi ir uz pusi mazāki nekā bija gada pirmajos sešos mēnešos.

Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, kas veidoja vairāk nekā 30 miljonus Ls, Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 apdrošināšanas a/s Balta ieņem 128. vietu. 2011. gadā uzņēmuma zaudējumi veidoja 1,94 miljonus Ls.

Kopš 2000. gada Balta būs nomainījušies jau pieci vadītāji. 2000. gadā Balta valdes priekšsēdētājs bija Ivars Muzikants, kuru 2001. gadā nomainīja Andris Laizāns, savukārt viņa vietā 2003. gada nogalē sāka strādāt Jānis Abāšins. Viņš arī bija visilgāk strādājošais Balta vadītājs, kuru 2007. gada jūlijā pēkšņi atbrīvoja, ieceļot šā amata izpildītāju. No 2008. gada 14. jūnija kompānijas valdes priekšsēdētājas krēslā sēdās īriete Tāra Nīvseja, savukārt 2011. gada janvārī darbu sāka T. Čodrijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada maijā apdrošinātāja BALTA un apdrošināšanas brokeru sabiedrības „Aon Baltic” Latvijas filiāles klientam, celtnieku vainas dēļ, remontējot jumtu, aizdegās dzīvojamā māja Pierīgā. Kopējā atlīdzības summa saskaņā ar BALTA speciālistu aplēsēm šajā negadījumā sasniegs pusmiljonu eiro. Tā ir uzņēmuma vēsturē lielākā atlīdzību summa privātpersonu segmentā.

BALTA klientam operatīvi nodrošināja profesionāla celtnieka konsultāciju un palīdzību, kas rekordīsā laikā ne tikai nodrošināja sarežģītas konstrukcijas pagaidu jumta uzstādīšanai, bet arī šobrīd veic visus darbus, kas nepieciešami ēkas atjaunošanai pēc ugunsgrēka, lai jau šogad atjaunoto ēku pagūtu nodod klientam. Pašlaik ir daļēji izmaksāta atlīdzība par pilnībā nodegušo mantu, daļa mantu vēl tiek restaurētas un turpinās atlīdzību izmaksa par ēkas atjaunošanu, jaunā mitekļa īri un cietušās mājas fizisko apsardzi, kas nepieciešama, kamēr ēkai nav ielikti logi un durvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar apdrošināšanas sabiedrības BALTA valdes priekšsēdētāju Bogdanu Benčaku

Lelde Petrāne, 27.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks (Bogdan Benczak). «Esmu lepns par savu komandu, jo kā vadītājs ar pārliecību varu teikt – mūsu komandā ir labākie Latvijas speciālisti nozarē,» pauž B. Benčaks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šī ir ļoti specifiska un interesanta nozare, un tā mani aizrauj ar visu savu būtību. Apdrošināšana ir vairāk nekā tikai pakalpojums – tā ir drošības sajūta. Pārdodot šo drošības sajūtu klientam, Tu sagaidi, ka risks, kuru apdrošini, nerealizēsies vai realizēsies ar noteiktu, iepriekš plānotu biežuma tendenci. Ja nespēj uzņemties risku, noteikti neesi piemērots apdrošināšanas uzņēmuma vadīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Balta un Autonams izveidojuši virtuālu auto zādzību riska kalkulatoru

LETA, 04.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrība Balta sadarbībā ar uzņēmumu SIA Autonams izveidojusi virtuālu automašīnu zādzību riska kalkulatoru, informēja Autonama un Baltas pārstāvji.

Kalkulators izveidots, lai brīdinātu un pievērstu automašīnu īpašnieku uzmanību aktuālajām tendencēm. Tas izstrādāts, balstoties uz aktuālajiem automašīnu zādzību un apzagšanas datiem.

Šis virtuālais rīks būs pieejams automašīnu īpašniekiem apdrošinātāja Balta un uzņēmuma Autonams mājaslapās. Kalkulatorā pieejamā informācija tiks atjaunota vismaz reizi vienā ceturksnī.

Kā norādīja Autonama valdes loceklis Edvīns Panders, pēdējā gada laikā nav būtiski mainījies kopējais auto zādzību skaits, taču mainījušās ir zādzību tendences. Proti, zagtāko spēkratu sarakstam pievienojušies tādu zīmolu modeļi, kas vēl pirms dažiem gadiem to īpašniekiem šķituši gana droši - Nissan, Kia, Hyundai, Subaru, Volvo un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) rīcībā esošie dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales reģionos saņemti kopumā 1244 atlīdzību pieteikumi par ēku bojājumiem un par tiem BALTA atlīdzībās kopumā izmaksājusi 2,569 miljonus eiro.

Lielākā daļa no šiem negadījumiem reģionos radušies šķidruma vai tvaika noplūžu (50%), dabas stihiju iedarbību (19%) vai ugunsgrēku (14%) rezultātā. Salīdzinoši mazākais atlīdzību pieteikumu skaits tiek saņemts par īpašumu apzagšanu un tās laikā radītiem ēku bojājumiem (7%) vai īpašumam ļaunprātīgi nodarītiem bojājumiem (4%).

Apdrošinātāja rīcībā esošie dati liecina, ka, lai gan ugunsgrēki nekustamajos īpašumos notiek daudz retāk nekā, piemēram, šķidruma vai tvaika noplūde un dabas stihijas radītie postījumi, tomēr par šī tipa negadījumiem Balta cietušajiem izmaksā aptuveni desmit reizes lielākas atlīdzību summas. Pēdējo trīs gadu laikā par uguns nelaimēm īpašumos Balta atlīdzībās izmaksā vidēji 10 664 eiro par gadījumu, kamēr vidējais zaudējumu apmērs par šķidruma vai tvaika noplūdi ir 1107 eiro, bet vidējā atlīdzību izmaksa par dabas stihiju postījumu radītajiem zaudējumiem - 540 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas AS Balta vēlas piesaistīt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jeb OCTA apdrošināšanas veida klientus, kas izmantoja Balvas pakalpojumus.

Aprīļa vidū uz laiku tika apturēta visu apdrošināšanas sabiedrības Balva izsniegto licenču darbība līdz trūkumu novēršanai. Tas nozīmē, ka Balva turpina pildīt noslēgtos līgumus ar esošajiem klientiem, taču tai ir aizliegts noslēgt jaunus apdrošināšanas līgumus. Saskaņā ar aplēsēm Balva aizņēma aptuveni 5% no kopējā apdrošināšanas tirgus Latvijā, taču nozīmīgs apdrošināšanas veids šai sabiedrībai bija OCTA, kuras tirgū Balva ieņēma mazāk nekā piekto daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta ar foto - TOP 500: Uz priekšu ar nospiestām bremzēm

Uldis Andersons, 03.11.2014

No kreisās: VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Uģis Magonis, AS Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis, SIA Douglas Latvia valdes priekšsēdētāja Dita Dricka, SIA Uralchem Trading vadītājs Valentīns Lavrentjevs, AS Valmieras stikla šķiedra prezidents Andris Oskars Brutāns, AS Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis, AS Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš

Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.

Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.

Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošinātājs saņēmis lūgumu apdrošināt pret pasaules galu

Lelde Petrāne, 12.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīzumā būs atlikuši vien 2 mēneši līdz pareģotajam pasaules galam, kas pēc seno maiju kalendāra tulkojumiem tiek prognozēts šā gada 21.decembrī. Līdz ar šādu uzskatu izplatīšanos apdrošināšanas sabiedrība Balta saņemot arī pavisam neikdienišķus un neparastus apdrošināšanas pieprasījumus: nesen tā saņēmusi pat aicinājumu apdrošināt kāda pasākuma dalībniekus pret pasaules galu.

Šajā gadā Balta esot saņēmusi lūgumu apdrošināt kādu spēļu festivālu un tā dalībniekus pret gana interesantām un neierastām lietām. Spēļu festivāla pārstāvis apdrošināšanas lūgumā bija norādījis trīs galvenos notikumus, pret kuriem vēlējās apdrošināt festivāla dalībniekus: pret Ktulhu (Cthulhu) kosmisko būtņu iespējamo izlīšanu jeb parādīšanos no Baltijas jūras, pret festivāla uzvarētāju nolaupīšanu, ko īstenotu citplanētieši, kā arī pret magnētisko vētru izraisīto laika un telpas kontinuuma pārrāvumu, kā rezultātā festivāla dalībnieki var pazust paralēlajās pasaulēs. Turklāt festivāla rīkotāju pārstāvis pašu festivālu vēlējās apdrošināt arī pret pasaules galu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltai atkal mainās vadītājs

Žanete Hāka, 21.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz pēc divu gadu darba Latvijā lielākā apdrošinātāja AAS Balta izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Tonijs Čodrijs beigs pildīt savus līdzšinējos pienākumus, informēja kompānijas pārstāvji.

T. Čodrijs izpilddirektora amatu pamet, jo februārī RSA Grupas ietvaros sāks pildīt Eiropas GSL (Global Speciality Lines) direktora pienākumus. Viņš vadīs biznesu piecās valstīs – Francijā, Spānijā, Vācijā, Nīderlandē un Beļģijā, kas kopumā gadā paraksta prēmijas aptuveni 350 miljonu sterliņu mārciņu apjomā.

Kamēr tiks meklēts AAS Balta jaunais prezidents, kompānijas Lietuvas māsas kompānijas Lietuvos Draudimas prezidents Ķestutis Šerpitis uzņemsies pagaidu uzņēmuma izpilddirektora lomu.

«AAS Balta, būdama tirgus līderis Latvijā, ir būtisks RSA grupas bizness,» norāda RSA Grupas Centrālās un Austrumeiropas, Tuvo Austrumu reģiona prezidents Endrjū Bērks, piebilstot, ka, neskatoties uz vadības pārmaiņām, līdz šim Latvijas komandas īstenotā stratēģija nemainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks (Bogdan Benczak) pieņēmis lēmumu pārtraukt savas darba gaitas uzņēmumā.

Valdes priekšsēdētāja amata pienākumus B. Benčaks pildīs līdz 2017. gada 15. maijam.

Bogdanam Benčakam ir vairāk nekā 17 gadus ilga pieredze apdrošināšanas nozarē un PZU grupā. Savu karjeru PZU grupā B. Benčaks uzsāka 1999. gadā kā speciālists juridiskajos jautājumos. Apdrošināšanas sabiedrības Balta valdes priekšsēdētāja amata pienākumus B. Benčaks pilda kopš 2014. gada 22. oktobra.

Valdes priekšsēdētāja amata pienākumus B. Benčaks pildīs līdz 15. maijam. Par AAS Balta valdes priekšsēdētāja amata pienākumu pārņemšanu lemj AAS Balta padome. Jaunais AAS Balta valdes priekšsēdētājs tiks izziņots pēc oficiāla AAS Balta padomes lēmuma un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apstiprinājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru dienu Latvijā tiek reģistrēti vidēji desmit mājokļu aplaupīšanas gadījumi, un zādzības no mājokļiem ir otrs biežākais atlīdzību pieteikšanas cēlonis īpašuma apdrošināšanā, liecina Valsts policijas un apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) dati.

Nereti zādzības no īpašumiem tiek izdarītas tieši naktīs, turklāt pašiem saimniekiem klātesot.

Pēdējo trīs gadu laikā Balta atlīdzībās par zādzībām privātīpašumos izmaksājusi teju 0,9 miljonus eiro. Lai gan saņemtie atlīdzību pieteikumi liecina, ka visbiežāk zādzības tiek izdarītas mājokļa saimnieka prombūtnes laikā, ir gadījumi, kad īpašums tiek apzagts, saimniekiem esot mājās. Saskaņā ar BALTA informāciju šādos gadījumos zādzības visbiežāk tiek izdarītas naktīs, un zagļi par laupījumu izvēlas viegli sasniedzamas un ātri realizējamas lietas – juvelierizstrādājumus, mobilos tālruņus, planšetdatorus – vai citas nelielas elektropreces – darbarīkus, fotoaparātus. Retāk šādās situācijās tiek zagtas lielas mantas, jo to iznešana no mājokļa ir sarežģītāka – BALTA pieredzē ir gadījums, kad mēģinājums iznest televizoru beidzies ar tā pamešanu pie sētas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošinātājs: bedru problēma aktuāla arī kaimiņvalstīs; «dārgākā» bedre Lietuvā - 3,5 tūkstoši latu

Jānis Rancāns, 15.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bedres uz ceļiem iespaidīgus zaudējumus rada ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta māsas kompāniju dati kaimiņvalstīs. Lietuvā iebraukšana kādā bedrē izmaksājusi pat 3,5 tūkstošus latu.

Šā gada trijos mēnešos Igaunijā par iebraukšanu bedrēs Balta māsas kompānija klientiem atlīdzinājusi zaudējumus 36,3 tūkstošu latu apmērā, bet pieteikto gadījumu skaits bijis divas reizes lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt Lietuvā apdrošinātāja Lietuvos Draudimas dati liecina, ka pēc iebraukšanas bedrēs šogad līdz maijam cietušas 300 automašīnas, kas ir par 60% vairāk nekā tajā pašā laika posmā pērn. Balta māsas kompānija prognozē, ka šogad Lietuvā kopējais atlīdzību apmērs par zaudējumiem, kas radušies bedru uz ceļiem dēļ, sasniegs 81,6 tūkstošus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Godinās un apbalvos Latvijas lielākos TOP 500 uzņēmumus

Lelde Petrāne, 31.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 31. oktobrī, plkst. 18.00 Rīgā, mūzikas namā Daile notiks ikgadējā TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija, kuras laikā tiks prezentēts arī jaunākais TOP 500 žurnāls. Žurnālā jau astoņpadsmito gadu pēc kārtas apkopoti Latvijas lielākie, pelnošākie un rentablākie uzņēmumi. Laikraksts Dienas Bizness žurnālu šogad izdod sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu Lursoft IT, Latvijas Ivestīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un DNB banku.

TOP 500 balvas tiks pasniegtas deviņās nominācijās: TOP ražotājs, TOP eksportētājs, TOP pelnošākais uzņēmums, TOP reģionu uzņēmums, TOP EBITDA pelnītājs, TOP lielākais privātais uzņēmums ar 100% vietējo kapitālu, TOP vērtīgākais uzņēmums, TOP 501 un TOP līderis. Šogad pamatā tiks godalgoti uzņēmumi, kuri attiecīgajos topos ir ieņēmuši pirmo vietu. Atsevišķās nominācijās Dienas Bizness ir paturējis tiesības izvērtēt ne tikai pozitīvos finanšu rezultātus, bet arī uzņēmuma reputāciju, lielāku uzmanību pievēršot ražotājiem.

TOP 500 žurnāls šogad ir 200 lpp. biezs. Līdzšinējo 33 nozaru topu vietā ir apskatīti 35. Sadarbībā ar Lursoft IT un finanšu konsultāciju uzņēmumu Capitalia ir izveidots arī vērtīgāko TOP uzņēmumu saraksts. Šie un citi jaunieviesumi TOP 500 izdevumu ļauj saukt par biznesa gadagrāmatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KP atļauj apvienoties PZU un AAS Balta

Žanete Hāka, 03.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Polijas apdrošināšanas uzņēmuma Powszechny Zaklad Ubezpieczen S.A. (PZU) un AAS Balta apvienošanos, informē KP pārstāvji.

Atļaujošs lēmums pieņemts, jo apvienošanās rezultātā koncentrācija nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu tirgū mainīsies nebūtiski.

Apvienošanās darījuma rezultātā PZU iegūst izšķirošu ietekmi pār AAS Balta. AAS Balta akciju iegāde ir PZU starptautiskas paplašināšanās plāna daļa, ar kuras palīdzību uzņēmums vēlas paplašināt savu darbības teritoriju Baltijas valstīs. Iegādājoties Balta akcijas, PZU paredz kļūt par vienu no lielākajiem apdrošināšanas tirgus dalībniekiem Latvijā, norādīts apvienošanās ziņojumā.

KP lēmumā norāda, ka apdrošināšanas tirgū Latvijā darbojas vairāki citi spēcīgi konkurenti, kā arī PZU tirgus daļa ir neliela, tāpēc darījuma rezultātā nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu tirgū Latvijas teritorijā koncentrācija mainīsies nebūtiski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (PCTA) ir viens no apdrošināšanas veidiem, kas īpaši strauju attīstību piedzīvojis pēdējā desmitgadē. Eiropā savu profesionālo atbildību jau izvēlas apdrošināt vairāk nekā 500 dažādu profesiju pārstāvji, kamēr Latvijā pieprasījums pēc šī pakalpojuma būtiski palielinājies vien pēdējā laikā.

«PCTA apdrošināšana nodrošina profesionālo pakalpojumu sniedzējiem iespēju pasargāt sevi no neparedzētiem finansiālajiem zaudējumiem, kas potenciāli varētu tikt radīti klientiem vai citām personām kļūdas vai nolaidības dēļ. Apdrošinātāja izaicinājums ir piedāvāt piemērotāko pakalpojumu, kas patiesi visprecīzāk atbilst katras profesijas specifikai,» skaidro Viktorija Antropova, apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja, norādot, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma turpina palielināties arī Latvijā.

«Katru gadu pieaug izdoto polišu skaits, tiek paplašināti segumi un apdrošināšanas darbības teritorijas. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu PCTA apdrošināšana šobrīd ir obligāta 14 profesiju pārstāvjiem, un ar katru gadu šis saraksts tiek papildināts,» stāsta V.Antropova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

BTA pērn audzē peļņu; Baltai tomēr miljons latu zaudējumi

Ieva Mārtiņa, 01.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgū lielākajiem spēlētājiem jau atkal krasi atšķirīgi pērnā gada darbības rādītāji – BTA Insurance Company gadu noslēdz ar 5,5 miljonu latu peļņu, bet apdrošinātājs Balta pērn cietis 1,1 miljona latu zaudējumus.

BTA peļņa pērn uzrādījusi 59% kāpumu, salīdzinot ar 2011.gadu, bet Baltas zaudējumu apjoms pērn samazinājies par 42%, liecina kompāniju publicētie finanšu pārskati.

Baltas dati vēlreiz apliecina, ka Latvijas apdrošināšanas tirgū pelnīt vai strādāt bez zaudējumiem, turklāt laicīgi nesamazinot administratīvos izdevumus, bijis grūti, bet BTA dati liecina, ka peļņu iespējams gūt, strādājot arī ārpus Latvijas, tostarp Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē.

BTA bruto pēmijās pērn parakstījusi 100,27 miljonus latu, tostarp visvairāk – 43,7 miljonus latu kompānija parakstījusi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā (šajā apdrošināšanas veidā, kas gan ir raksturīgs Lietuvas tirgum, BTA pērn strādājusi ar peļņu), kam ar 15,83 miljoniem latu seko KASKO apdrošināšanā parakstītās bruto prēmijas, bet ar 13,2 miljoniem latu - īpašuma apdrošināšana. Tehniskie rezultāti liecina, ka KASKO un OCTA apdrošināšanā BTA pērn strādājusi ar zaudējumiem, peļņa nav bijusi arī veselības apdrošināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas AS Balta (PZU grupa) aizvadīto gadu noslēgusi ar četru miljonu eiro neto peļņu, savukārt kopējā uzņēmuma izaugsme, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 12%, informē kompānijas pārstāvji.

Balta parakstīto prēmiju apjoms 2016. gadā sasniedzis 75,2 miljonus eiro, nodrošinot apdrošināšanas sabiedrībai 12% izaugsmi, lai gan kopējā Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsme pērn ir ap 6%. Uzņēmuma veiksmīgā darbība ir radījusi pozitīvu ietekmi uz tā kopējiem finanšu rādītājiem, un 2016. gads noslēgts ar neto peļņu četru miljonu eiro apmērā. BALTA saglabājusi arī līdera pozīcijas apdrošināšanas tirgū – tās tirgus daļa 2016. gadā sasniegusi 28%.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta pārstāvji norāda, ka galvenais Latvijas apdrošināšanas tirgus virzītājspēks 2016. gadā bija jaunu klientu un objektu apdrošināšana. Piemēram, OCTA apdrošināšanā tirgus pieaugums ir faktiski vienāds ar jaunu vieglo automašīnu pieaugumu gada laikā – 4%. Tomēr, tā kā apdrošināšanas tirgus kopumā vairāk aug uz jaunu klientu un objektu rēķina, tad rentabilitāte no apdrošināšanas darbības samazinās. Šo samazinājumu sekmē pieaugošais ceļu satiksmes negadījumu skaits un vidējās atlīdzības summu pieaugums, kā rezultātā atlīdzību izmaksas pieaug ātrāk nekā prēmijas. Savukārt atlīdzību izmaksu pieaugums tiek kompensēts ar apdrošinātāju efektivitātes pieaugumu, strādājot ar zemākiem komisiju un administratīviem izdevumiem. Balta pārstāvji prognozē, ka līdzīgas tendences efektivitātes uzlabošanā turpināsies arī 2017. gadā. Vienlaikus ļoti pozitīvi vērtējams fakts, ka sabiedrība ar katru gadu arvien vairāk izprot apdrošināšanas nepieciešamību un izvēlas sevi pasargāt no neparedzētiem finansiāliem zaudējumiem, – šī tendence atspoguļojas arī pieaugošajā atlīdzību skaitā. Īpaši tas ir vērojams īpašuma apdrošināšanā, piesakot ar ūdens noplūdi saistītos gadījumus un mobilo ierīču bojājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Velosipēdistam sadursme ar automašīnu var izmaksāt pat 2,3 tūkstošus

Jānis Rancāns, 25.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada velosipēdu sezona bijusi traumatiska, kā arī izcēlušies neapdomīgi riteņbraucēji, kuri savas pārgalvības dēļ bijuši spiesti maksāt ievērojamas naudas summas cietušajiem autovadītājiem – dažs labs pat 2,3 tūkstošu latu kompensāciju.

To liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta jaunākie dati. Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) dati rāda, ka mediķu brigādes šā gada velosezonas laikā ik dienu devušās vidēji divos vai trijos izsaukumos, kur cietuši riteņbraucēji.

Šā gada velosezonā reģistrēti teju 120 nelaimes gadījumi, kurus piedzīvojuši velosipēdisti, liecina Balta dati. Visbiežāk tos izraisījuši kritieni pēc sadursmēm ar citiem velosipēdistiem vai automašīnām, laikus nepamanot šķēršļus, veicot pārāk straujus manevrus u.c.

Populārs nelaimes gadījumu cēlonis ir velosipēdista alkohola reibums, kā ietekmē notikuši dažādi kritieni, pašam riteņbraucējam gūstot traumas. Balta uzsver, ka klients, kurš ir apdrošinājies pret nelaimes gadījumiem un, braucot ar velosipēdu, nonāk nelaimē, nevar saņemt atlīdzību, jo atrodas alkohola reibumā. Apdrošinātājs savus klientus aicina būt atbildīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošinātāji priecājas par pieaugošo degvielas patēriņu un auto skaita kāpumu

Gunta Kursiša, 14.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas patēriņa kāpums un jaunu transportlīdzekļu reģistrāciju skaita pieaugums ir neliels, taču pozitīvs signāls arī automašīnu apdrošināšanas tirgū, norāda apdrošinātājs Balta.

Šā gada augustā Latvijā ticis sasniegts rekords degvielas patēriņā kopš krīzes pārvarēšanas perioda – kopumā patērētas vairāk nekā 100 tūkst. tonnas benzīna un dīzeļdegvielas, sasniedzot tādus patēriņa apjomus kā 2008. gada vidū, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tāpat saskaņā ar Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) datiem, šogad vērojama augšupejoša tendence jaunu transportlīdzekļu skaita ziņā.

Pašlaik gan nav vērojams straujš KASKO īpatsvara pieaugums, norāda Balta, tomēr uzskatot, ka līdz ar jauno automašīnu reģistrācijas palielinājumu veidojas labvēlīga vide arī apdrošināšanas pieaugumam. Sagaidāms, ka jauno pasažieru tirgus turpinās lēnām augt, vienlaikus nopietni atpaliekot no pirmskrīzes rādītājiem. Ierobežojot apdrošināšanas tirgus pieauguma iespējas, norāda Balta korporatīvo partneru pārvaldes vadītājs Kaspars Lukačovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

BALTA trešo ceturksni noslēdz ar neto peļņu 3,2 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada trešo ceturksni Latvijas lielākā nedzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrība BALTA (PZU grupa) noslēgusi ar 3,23 miljonu eiro neto peļņu, savukārt kopējā uzņēmuma izaugsme, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 14%.

BALTA parakstīto prēmiju apjoms gada deviņos mēnešos sasniedzis 56,1 miljonu eiro, nodrošinot apdrošināšanas sabiedrībai 14% izaugsmi, lai gan kopējā Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsme pirmajos trīs ceturkšņos ir vien 6%. Uzņēmuma veiksmīgā darbība ir radījusi pozitīvu ietekmi uz tā kopējiem finanšu rādītājiem, un 2016. gada trešais ceturksnis noslēgts ar neto peļņu 3,2 miljonu eiro apmērā.

Apdrošināšanas sabiedrība BALTA norāda, ka OCTA un KASKO segmentā vērojama aptuveni 5% izaugsme, kas lielākoties saistīta ar automašīnu skaita pieaugumu, taču vienlaikus šajā segmentā palielinājies spiediens uz produktu rentabilitāti. BALTA norāda, ka apdrošinātāju rentabilitātes samazinājums saistīts ar trīs galvenajiem faktoriem – ceļu satiksmes negadījumu skaita pieqaugumu (saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem 10 mēnešos negadījumu skaits palielinājies par 9%), vidējo atlīdzību summu pieaugumu un jaunu automašīnu zādzību skaita pieaugumu. Vienlaikus pozitīvas tendences vērojamas īpašuma apdrošināšanā – tirgus izaugsme sasniegusi 5%, turklāt šis pieaugums saistīts ar to klientu skaita palielinājumu, kuri īpašuma apdrošināšanas segmentā ir jaunpienācēji. Tas nozīmē, ka ir palielinājusies sabiedrības vēlme pasargāt sevi no neparedzētiem zaudējumiem, saglabājot finansiālo stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Šogad autovadītāji par 20% vairāk prasa atlīdzības par bojātiem vējstikliem

Gunta Kursiša, 15.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas autovadītājiem šogad aktualizējušās problēmas ar vējstikliem – no gada sākuma līdz jūlija beigām pieteikto bojāto vējstiklu skaits ir pat teju 20% lielāks nekā tādā pašā laika posmā pērn, novērojuši apdrošināšanas sabiedrības Balta darbinieki.

Visvairāk bojājumu ar vējstikliem noticis ceļa posmā Jelgavas un Lietuvas virzienā – tur bojājumu gadījumu skaits ir par aptuveni 20% lielāks nekā citur Latvijā, liecina Balta dati.

Lai arī vējstiklu bojājumu skaits šogad ir palielinājies, apdrošināšanas uzņēmuma dati liecina, ka šie bojājumi ir saglabājuši savu proporcionālo daļu kopējā negadījumu ainā. Neskaitot vējstiklu bojājumus, atlīdzības izmaksātas par sadursmēm ar citiem transportlīdzekļiem, kā arī citiem negadījumiem. 2013. gadā līdz jūlija beigām no kopējā KASKO atlīdzību pieteikumu skaita gandrīz ceturtdaļa pieteikto gadījumu ir tieši vējstiklu bojājumi. Arī 2012. gadā pieteikto vējstiklu negadījumu apjoms ir līdzīgs – 24%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinājumā ar aizvadīto gadu, negadījumu kuros automašīnas cietušas iebraucot bedrēs, bijis par 89% vairāk, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta apkopotie dati.

Apdrošinātājs norāda, ka ievērojamā skaitā nekvalitatīva ceļu seguma izraisītie bojājumi pieteikti arī maijā un jūnijā, kas liek domāt, ka bīstamas bedres uz Latvijas ceļiem vairs nav tikai ikgadējs pavasara fenomens.

Salīdzinot ar 2012. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, šogad attiecīgajā periodā Balta reģistrējusi 264 negadījumus (pērn 140), kad iebraukšana bedrē radījusi zaudējumus automašīnai. Lielākā bedru nelaimes gadījumu intensitāte bijusi februārī, kad saņemti 69 atlīdzību pieteikumi. Tāpat liels negadījumu skaits (65 negadījumi) reģistrēts aprīlī.

«Lai arī bedres un to radītos bojājumus auto parasti saistām ar pavasari, šogad maijā un jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, varēja novērot atlīdzību skaita pieaugumu. Ja pērn attiecīgajā laika periodā reģistrējām 44 gadījumus, tad šogad tie bija jau 69 gadījumi. Šī tendence, kuru pēdējos gados novērojam aizvien izteiktāk, visticamāk, ir saistīta ar Latvijas ceļu kritisko stāvokli, par ko īpaši aktīvi šogad runā gan paši autovadītāji, gan valdība, gan ceļu remontētāji un būvētāji, tāpēc ceram, ka ar laiku šī situācija uzlabosies,» atzina Balta atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Papildināta - BTA vēlas iegādāties Baltas filiāļu tīklu un vairāku apdrošināšanas veidu portfeli

NOZARE.LV, Žanete Hāka, 07.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Lielbritānijas apdrošināšanas uzņēmums RSA Insurance Group (RSA) pārdotu tai Latvijā piederošo apdrošināšanas sabiedrību Balta, apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE (BTA) vēlētos iegādāties Baltas biznesa daļu - filiāļu tīklu un vairāku apdrošināšanas veidu portfeli.

Janvāra beigās medijos izskanēja ziņas, ka RSA plāno pārdot savus aktīvus Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Balta gan tobrīd informēja, ka «pašreizējie pieņēmumi par Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības Balta pārdošanu ir spekulācijas».

BTA valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus intervijā Nozare.lv sacīja, ka BTA ir izanalizējusi informāciju un BTA gribētu iegādāties Baltas aktīvus. «Diemžēl visu sabiedrību iegādāties nevaram, jo to neļautu Konkurences padome tāpēc, ka veidotos dominējošs stāvoklis,» skaidroja Lucaus.

Izvērtējot kapacitāti un atļauju saņemšanas iespējas, BTA secina, ka ļoti labprāt pārņemtu Baltas filiāļu tīklu. «BTA jau ir plašs filiāļu tīkls, bet Latvijas tirgus īpatnība ir tāda, ka klients grib saņemt apkalpošanu klātienē, un to respektējam. Analizējot BTA un Baltas pārklājumu, redzam, ka mēs tikai atsevišķās vietās konkurētu paši ar sevi, tāpēc BTA ļoti labprāt iegādātos filiāļu tīklu,» sacīja Lucaus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltā zivīte: Meklējam jaunus produkcijas noieta tirgus, kas nav ne viegls, ne ātrs process

Žanete Hāka, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par zivju produktu ražotāja SIA "Baltā Zivīte" izslēgšanu no PVN reģistra, liecina Lursoft dati.

SIA "Baltā Zivīte" no PVN reģistra tiks izslēgta, sākot ar 29.janvāri.

Kā rāda "Lursoft" dati, vēl pirms desmit gadiem SIA "Baltā Zivīte" apgrozījums pārsniedza 10 miljonus eiro – 2010.gadā tas bija 10,93 miljoni eiro, bet turpmākajos gados tas samazinājās. 2011.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 6,77 miljoni eiro, 2012.gadā – 3,72 miljoni eiro, bet 2013.gadā jau vairs tikai 548,46 tūkst.EUR.

Pēdējais iesniegtais gada pārskats rāda, ka 2018.gadā SIA "Baltā Zivīte" apgrozīja 227,89 tūkstošus eiro un gadu noslēdza ar 1,63 tūkstošu eiro peļņu. Uzņēmuma vadība norādījusi, ka tiek meklēti jauni produkcijas noieta tirgi, kas nav ne viegls, ne ātrs process, norādot, ka uzņēmums ir orientēts uz tālākpastāvēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos trīs ceturkšņos nedzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrība BALTA (PZU grupa) strādājusi ar neto peļņu 3,79 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,56 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, informē BALTA Korporatīvās komunikācijas vadītāja Juta Šteinerte.

Gada pirmajos deviņos mēnešos BALTA apdrošināšanas prēmijās parakstījusi 64,5 (pēc OCTA atskaitījumiem) miljonus eiro, nodrošinot uzņēmumam 15,7% (pēc OCTA atskaitījumiem) izaugsmi un vienlaikus nedaudz apsteidzot kopējo Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmi, kas attiecīgajā periodā sasniegusi 15,0% (pirms OCTA atskaitījumiem). Savukārt pārskata periodā piekritušās atlīdzību prasības neto sastāda 35,7 miljonus eiro, kas ir par 13,5% vairāk nekā pērn (piekritušās atlīdzību prasības – perioda atlīdzību izdevumi).

«BALTA ir uzrādījusi ļoti spēcīgu sniegumu, turklāt esam spējuši nodrošināt lielāku izaugsmi nekā nedzīvības apdrošināšanas tirgus kopumā. Pateicoties veiksmīgajai darbībai un pozitīvajiem rezultātiem, esam saglabājuši nedzīvības apdrošināšanas tirgus līdera pozīcijas,» uzņēmuma rezultātus komentē Īans Kenedijs (Iain Kennedy), BALTA valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru