Reklāmraksti

Drošība komercīpašumā: kam pievērst uzmanību, to apsaimniekojot?

BALTA īpašuma apdrošināšana, 02.12.2020

Jaunākais izdevums

Īpašuma apdrošināšana ir uzņēmumu saimniecības neatņemama sastāvdaļa, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt pārliecību – ja bizness cietīs zaudējumus nelaimes gadījumā, apdrošinātājs būs līdzās no nelaimes atklāšanas brīža līdz veiksmīgai darbības atjaunošanai, aktīvi iesaistoties nelaimes seku likvidēšanā. AAS BALTA Juridiskā īpašuma un garantiju risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns norāda – svarīgi jau pirmajā sarunā ar klientu izzināt viņa vajadzības, saprast, kas tieši šim uzņēmumam ir nepieciešams, noteikt prioritātes. Nav divu vienādu uzņēmumu – viss atkarīgs gan no nozares un darba specifikas, gan uzņēmuma izmēra un citiem individuāliem rādītājiem. Tomēr atcerēties dažus padomus par elementāru drošību būs vienlīdz noderīgi ikvienam uzņēmuma īpašniekam, saimniecības vadītājam vai tehniskajam direktoram neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un darba specifikas.

Katra trešā ugunsgrēka iemesls ir neatbilstoša elektroinstalācija vai tās nepareiza ekspluatācija. Visos uzņēmumos ir elektroinstalācija – bez tās neiztikt. Tā ir kā zirnekļa tīkls, kas ar laiku apaug ar jauniem pavedieniem. Nepaļaujies uz minimālajām likuma prasībām – regulāri uzaicini elektriķi veikt elektroinstalācijas pārbaudes, īpaši tad, ja uzņēmums aug un attīstās. Pat jauna datora pieslēgšana tīklam var izrādīties pēdējais piliens, izraisot elektroinstalāciju pārslodzi un ugunsgrēku. Pievērs uzmanību pēkšņam elektropatēriņa pieaugumam – tā var būt pirmā pazīme, ka no elektrības vadiem vai elektroiekārtām ir kāda strāvas noplūde vai vadu izolācijas bojājums.

Ja uzņēmumā regulāri izsit drošinātājus jeb “korķus”, šī nav tā joma, kur mēģināt iegūt gada darbinieka titulu ar radošiem risinājumiem, pašiem meistarojot jaunus pieslēgumus vai pieslēdzot papildu iekārtas jau tā noslogotajai sistēmai. Izsisti drošinātāji nav tik nevainīgi, kā varētu domāt, tāpēc to izvēli un uzturēšanu labāk uzticēt speciālistam. Un vēl viens būtisks aspekts – tiec vaļā no grauzējiem, jo tie ne tikai nerotā tavu uzņēmumu, bet arī sagrauž vadus, kas var izraisīt ugunsgrēku. Parasti elektrības vadi atrodas slēptās vietās, ko mēs nemaz neredzam, piemēram, aiz sienu ģipškartona jeb reģipša apšuvuma, virs piekaramajiem griestiem un citās brīvās vietās, kur grauzēji var netraucēti darboties. Un vēl atceries, ka vairāki pie viena pagarinātāja pieslēgti elektriskiesildītāji var novest pie vadu pārkaršanas.

Līdz 20% no visiem ugunsgrēkiem saistīti ar neatbilstošām apkures iekārtām vai to nepareizu ekspluatāciju. Paštaisītas apkures ierīces un dūmvadi, kā arī dažādi sildītāji, ko darbinieki sameistarojuši pašu

rokām, nav pieļaujami uzņēmuma telpās! Apkures ierīkošana ir tā pati būvniecība, kur svarīgs katrs parametrs,to starp telpas tilpums un siltinājums. Tādēļ pieaicini būvspeciālistu, kurš pateiks, kur un kā to vislabāk uzstādīt. Savukārt nepareiza apkures iekārtu ekspluatācija visbiežāk saistīta ar neiztīrītiem vai nepareizi tīrītiem dūmvadiem. Neviena iekārta vai detaļa nav mūžīga – arī dūmvadi pēc gadiem ir jāmaina!

Ugunsbīstami darbi ir ne tikai metāla griešana! Vienmēr pārliecinies, vai darbiniekam, kurš veicu gunsbīstamus darbus (elektroinstalācijas uzstādīšanu, metināšanu, metāla griešanu, apkures iekārtu uzstādīšanu utt.), ir atbilstoša kvalifikācija. Turklāt ugunsbīstami darbi neaprobežojas tikai ar metināšanu un metālu griešanu ar leņķa slīpmašīnu jeb “fleksi” – tie ir jebkādi darbi, kuru rezultātā var izcelties ugunsgrēks, tostarp darbi ar ugunsbīstamiem šķidrumiem un vielām, kuras var pašasaizdegties, tāpēc vienmēr pievērs uzmanību apzīmējumiem uz iepakojuma. Neatkarīgi, vai apsaimnieko ražotni vai biroju ēku, atceries,ka jebkur netrūkst iespēju darīt dažādus ugunsbīstamus darbus un nedarbus. Neaizliedz darbiniekiem smēķēt – iekārto atbilstošas un drošas smēķētavas. Ja smēķēt būs aizliegts, darbinieki to darīs tik un tā, taču izvēlēsies neatbilstošas un ugunsnedrošas vietas. Atkritumu tvertnes novieto drošā attālumā no ēkas, jo viens atkritumu tvertnē iemests izsmēķis var kļūt par nopietna ugunsgrēka iemeslu. Un atceries – nekādas svecītes vai Adventes vainagi darbavietā!

Neizaicini zagļus. Ja zaglim izdevies iekļūt uzņēmuma teritorijā, paildzini laiku,kas tam vajadzīgs vērtīgu mantu aiznešanai: neatstāj vērtīgas preces redzamā vietā ārpus darba laika – skatlogos esošās preces var aizvietot ar butaforijām. Neturi uz vietas lielus preču vai naudas krājumus. Pārliecinies, ka logi un durvis ir cieši noslēgti un drošības iekārtas vai signalizācija – ieslēgtas.

Vislielākais īpašuma apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits tieksaņemts par ūdens noplūdēm. Tikpat rūpīgi kā pārbaudi apsildes ierīces un elektroinstalāciju, apseko arī ūdens caurules un radiatorus, pārbaudi to tehnisko stāvokli. Ūdens noplūdes ir visbiežākais atlīdzību pieteikumu iemesls ne tikai privātīpašumos, bet arī komercīpašumos. Novieto preces virs grīdas līmeņa,piemēram, uz paletēm, lai noplūdes gadījumā samazinātu zaudējumus. Un pievērs uzmanību, vai preces un iekārtas neatrodas tieši zem cauruļvadiem.

Apmāci darbiniekus! Ugunsdrošības un darba drošības instruktāža un apmācība nav tikai formalitāte. Labāk īsa instruktāža nekā gara, monotona runa vai bieza dokumentu mape, kurā neviens neieskatīsies. Ja katrs darbinieks zinās, kā attiecīgā situācijā rīkoties, lielāka iespēja, ka varēs novērst lielāku nelaimi vai apdzēst ugunsgrēku jau pašā sākumā. Novieto ugunsdzēšamos aparātus ar skatienu sasniedzamā attālumā un pārbaudi, vai darbinieki prot ar tiem apieties. Arī ugunsdrošības signalizācija ir vērtīgs un noderīgs ieguldījums, ja vien tā ir darba kārtībā.Tāpēc pārbaudi, vai signalizācija reāli strādā: atvieno detektoru un gaidi apsardzes reakciju. Ja nesagaidi, tātad signāls nav saņemts un jāizsauc speciālists savest signalizāciju atkal darba kārtībā.

Īpašumam nevajag atpūsties. Tam jāstrādā Jūsu labā katru dienu. BALTA iestājas par to, lai darbs neapstātos arī tad, ja atgadījies kas neparedzēts.

Neļauj biznesam apstāties – BALTA īpašuma apdrošināšana!

Uzzini vairāk balta.lv vai zvani +371 675 222 75.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma un atjaunojamās enerģijas investīciju kompānija Grinvest iegādājusies t/c Olimpia Rīgā no investīciju kompānijas Partners Group un Northern Horizon Capital kopuzņēmuma Laurus, kas bija izveidots investīciju veikšanai Baltijas reģiona komercīpašuma objektos.

Šogad jaunais t/c Olimpia īpašnieks ir iecerējis sākt plašu tirdzniecības centra renovāciju, modernizējot tirdzniecības platības un izveidojot atpūtas un izklaides parku.

Tāpat kompānija Grinvest iegādājusies arī biroju kompleksu Unicentrs Valdlaučos, kuras vienīgais nomnieks ir SEB banka.

Grinvest iegādājas SEB bankas mājvietu Valdlaučos 

Nekustamā īpašuma un atjaunojamās enerģijas investīciju kompānija Grinvest iegādājusies biroju...

«T/c Olimpia un tās apkārtni sagaida nozīmīgas pārmaiņas. Nākamo piecu gadu laikā plānotie, jau finansējumu ieguvušie attīstības projekti šajā apkaimē būtiski palielinās sabiedriskās dzīves un cilvēku plūsmas intensitāti. Tādēļ jau nākamā gada pirmajā pusē, tiklīdz pandēmijas radītā situācija normalizēsies, mēs ar pilnu jaudu atsāksim t/c Olimpia mazumtirdzniecības un atpūtas pakalpojumus,» informē Grinvest partneris Tomas Milašauskas.

T/c Olimpia renovācija tiks veikta vairākos posmos. Pirmajā posmā paredzēta otrā stāva pārbūve, kas tiks pilnībā pabeigta un atvērta apmeklētājiem 2021.gada pirmajā pusē. Lai apmierinātu pieaugošo Rīgas Tehniskās universitātes studentu pilsētiņas pieprasījumu un sniegtu jaunas iespējas tirdzniecības centra apmeklētājiem, līdz ar daudzveidīgu sporta, aktīvās atpūtas un ģimenes preču veikalu klāstu, šeit tiks paplašināta un uzlabota ēdināšanas zona. Savukārt 2022. - 2022.gadā tiks veikta tirdzniecības centra pirmā stāva renovācija.

T/c Olimpia kopējā tirdzniecības platība ir aptuveni 25 000 kv.m., tā lielākie nomnieki ir RIMI hypermarket, Sports Direct un MyFitness.

Grinvest ir privāta investīciju kompānija ar Baltijas kapitālu, kas ar investīcijām t/c Olimpia un biroju kompleksā Unicentrs sāk darbību Latvijas tirgū. Tā ir aktīvi darbojusies Lietuvā – pēdējo piecu gadu laikā veiktas investīcijas vairāk nekā desmit vidēja mēroga komercīpašuma objektos. Otrs uzņēmuma darbības virziens ir atjaunojamās enerģijas projekti Dienvidaustrumāzijā un Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot atbilstošu mākoņpakalpojumu sniedzēju, speciālisti uzņēmumiem iesaka ņemt vērā vairākus būtiskus kritērijus.

Turpinoties nemitīgai, stabilai tendencei uzņēmumiem pāriet uz mākoņpakalpojumu lietošanu, ik nedēļu kādā vadības sapulcē tiek iztirzāts jautājums par pareizā pakalpojumu sniedzēja izvēli. Biznesiem tas patiešām ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem – ar pirmo piegājienu atrast uzticamāko un prasībām atbilstošāko mākoņpakalpojumu.

Eksperimentēšana un vairākkārtēja pakalpojumu sniedzēja mainīšana draud ar nevajadzīgām izmaksām un lieku biznesa traucēšanu. Ja mākoņpakalpojumu ēras rītausmā pirmajiem entuziastiem patiešām nācās nopūlēties labākā piedāvājuma meklējumos, tad tagad viss ir krietni vienkāršāk. Jau pieejamas citu lietotāju atsauksmes, ir profesionālu apskatnieku sagatavots vērtējums, pat reitingi, un ir gatavas speciālistu receptes, kā izvēlēties atbilstošāko tieši konkrētā uzņēmuma prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma un atjaunojamās enerģijas investīciju kompānija Grinvest iegādājusies biroju kompleksu Unicentrs (Valdlauči) no investīciju kompānijas Partners Group un Northern Horizon Capital kopuzņēmuma Laurus.

Biroju kompleksa Unicentrs kopējā platība ir aptuveni 10 400 kv.m., tā vienīgais ilgtermiņa nomnieks ir SEB banka.

Tirdzniecības centram Olimpia jauns īpašnieks  

Nekustamā īpašuma un atjaunojamās enerģijas investīciju kompānija Grinvest iegādājusies t/c...

"SEB banka" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere šoruden Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Nekustamais īpašums atklāja, ka banka lūkojas pēc jaunas mājvietas tuvāk pilsētas centram, taču konkrētākas detaļas neatklāja.

Grinvest ir privāta investīciju kompānija ar Baltijas kapitālu, kas ar investīcijām t/c Olimpia un biroju kompleksā Unicentrs sāk darbību Latvijas tirgū. Tā ir aktīvi darbojusies Lietuvā – pēdējo piecu gadu laikā veiktas investīcijas vairāk nekā desmit vidēja mēroga komercīpašuma objektos. Otrs uzņēmuma darbības virziens ir atjaunojamās enerģijas projekti Dienvidaustrumāzijā un Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #35

DB, 08.09.2020

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc Latvijā atmirušās koksnes apjoms ir vairākkārtīgi lielāks nekā Somijā un Zviedrijā? Iemesli ir vairāki. Viens no tiem - atšķiras normatīvo aktu prasības mežu īpašniekiem Latvijā, Somijā vai Zviedrijā. Turklāt Latvijā veidojas tā dēvētās “toksiskās teritorijas”, kuras nav ekonomiski izdevīgi apsaimniekot.

Latvijā ir kļūdaina dabas aizsardzības politika, jo balstās uz segregāciju, nodalot īpaši aizsargājamas teritorijas, kur netiek veikta nekāda saimnieciskā darbība. Dabas aizsardzības plānos nav paredzēta integrēta pieeja, kas, saudzējot dabu, ļautu arī zemes īpašniekiem gūt ienākumus, apsaimniekojot savu īpašumu.

Jau šobrīd, kad daudzviet pasaulē runā par meža platību samazināšanos, Latvijā meža platības pieaug un mežs aizņem 53% no visas zemes.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 8. septembra numurā:

  • viedokļi - kāpēc Latvijā atmirušās koksnes apjoms ir vairākkārtīgi lielāks nekā Somijā un Zviedrijā?
  • aktuāli – mežos sapūdē miljardiem eiro
  • tēma - valsts komunikācija sociālajos tīklos – juridiski nesaistoša
  • DB klubs - Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs par aktuālo situāciju ekonomikā
  • tehnoloģijas - IT turpina būt eksportējošo nozaru trijniekā
  • tendences – "Užavas alus" turpina ģimenes uzņēmumu
  • miljardieri - bagātie pandēmijā vēl bagātāki
  • auto - Komerctransporta nākotne un tendences
  • brīvdienu ceļvedis - Evija Rodke-Sproģe, plastikas ķirurģe un "Aesthetica Beauty Clinic" īpašniece

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumu autoparki Covid-19 krīzē: lielākie izaicinājumi nozarē un cīņa pret tiem

Kristaps Liecinieks AAS BALTA (PZU grupa) Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs, konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” priekšsēdētājs, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads ir bijis liels izaicinājums daudzām nozarēm. Arī transporta un loģistikas nozare nav bijusi pasargāta no nepatīkamām pārmaiņām.

Kā uzņēmumiem veicies ar krīzes pārvarēšanu, kamēr autoparks atradās ilgākā vai īsākā dīkstāvē, – par to pilnīgu pārskatu gūsim, noslēdzoties Balta un Satiksmes ministrijas organizētajam konkursam “Drošākais uzņēmuma autoparks”. Šogad pievērsīsim īpašu uzmanību krīzes risinājumiem un labās prakses piemēriem, kas palīdzējuši izdzīvot vai preventīvi novērst smagāko krīzes sitienu pa uzņēmumu plāniem. Tomēr zināmu skaidrību par kopējo situāciju varam gūt jau šobrīd, un jau šobrīd redzam arī piemērus, kā uzņēmumi ar to tikuši galā.

Daļai pasažieru pārvadātāju un citiem uzņēmumiem Covid-19 laiks neizbēgami mazinājis darba apjomu, citiem, gluži pretēji, – pavēris jaunas biznesa nišas. Taču cena visiem viena – gan neatliekamās palīdzības, gan piegāžu servisa autovadītājiem nācies strādāt paaugstinātas bīstamības apstākļos, tāpēc līdzās biznesa interesēm aktualizējušies dažādi psiholoģiskie aspekti un darbinieku labsajūta. Un, it kā ar Covid-19 nebūtu gana, starp kravu pārvadātāju nozares aktualitātēm Latvijā šogad noteikti jāmin arī Mobilitātes pakotnes I nosacījumi, ar kuriem saistītas būtiskas pārmaiņas kravu autopārvadātāju darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) Eiropas Savienības (ES) vakcīnu stratēģijas satvarā šodien apstiprinājusi jau sesto līgumu par vakcīnas pret Covid-19 iegādi, kas šoreiz noslēgts ar ASV farmācijas uzņēmumu "Moderna", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Pēc Liepiņas paustā, līgums ļaus visu ES dalībvalstu vārdā vispirms iegādāties 80 miljonus Covid-19 vakcīnu devu un dos iespēju papildus pieprasīt vēl līdz 80 miljoniem devu, kas jāpiegādā, tiklīdz vakcīna būs izrādījusies droša un iedarbīga pret Covid-19.

Pēc jau parakstītā līguma ar uzņēmumiem "AstraZeneca", "Sanofi"/"GSK", "Janssen Pharmaceutica NV", "BioNTech"/"Pfizer" un apstiprināto līgumu ar uzņēmumu "CureVac" šodienas līgums ar "Moderna" papildina krietni plašo portfeli ar vakcīnām, ko ražos Eiropā.

Diversificētais vakcīnu klāsts nodrošinās, ka Eiropa ir labi sagatavojusies vakcinācijai, ko uzsāks, tiklīdz būs pierādīts, ka vakcīnas ir drošas un iedarbīgas. Dalībvalstis var nolemt arī ziedot vakcīnu valstīm ar zemākiem vai vidējiem ienākumiem vai pārvirzīt to citām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pietuvojoties kādiem politisko vēlēšanu datumiem, sabiedrība tiek ierauta debašu maratonos, kuros tad attiecīgie personāži mēģina demonstrēt visas savas retoriskās spējas, lai palielinātu iespējamību nonākšanai pie varas vai tās grožu nosargāšanai.

Oktobris atnesis šādas debates ASV, kuru likme ir visai augsta. Par nākamo šīs valsts prezidenta amatu sacenšas pašreizējais ASV stūrmanis Donalds Tramps ar šī krēsla kārotāju no ASV Demokrātu partijas Džo Baidenu.

Atcerēties par auditoriju

Lai nu kā - līdz ar milzīgu uzmanību piesaistošajām ASV debatēm parādās daudz spriedumu un ieteikumu, kas saistīti ar panākumu gūšanu šādās viedokļu un pat ideoloģiju cīņās publiskajā telpā. Galu galā debates dod iespēju uzlabot savas pozīcijas kāda mērķa sasniegšanā vai patraucēt to darīt pretiniekiem.

Kā viens no pirmajiem ieteikumiem pie kādām debatēm parasti tiek minēta savas auditorijas definēšana. Piemēram, ziņu portāls Wired.com izceļ, ka politiķi brīžos, kad uz skatuves debatē par visdažādākajiem jautājumiem, necenšanās pārliecināt viens otru par savu argumentu pareizību. Viņu mērķis ir pārliecināt “notiekošā šova” skatītājus un klausītājus. Rezultātā arī argumenti un debašu stratēģijas tiekot strukturētas ap šo mērķi. Tādējādi arī visiem citiem, kuri piedalās publiskajās debatēs, parasti tiek ieteikts izvirzīt līdzīgu mērķi – pārliecināts skatītājus un kaustītājus nevis iesaistīties, piemēram, lieki emocionālā cīņā par sava oponenta balss iegūšanu, kas tāpat nekad, visticamāk, nenotiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tavā ikrīta rutīnā ietilpst ne tikai brokastis, bet arī kafijas baudīšana, noteikti zini, cik liela nozīme labam dienas sākumam var būt patiešām gardai kafijai. Pagatavošanas metode, dažādi knifiņi un ūdens sastāvs – tas viss ietekmē kafijas garšu, taču pat prasmīgākais eksperts nespēs pagatavot baudāmu dzērienu, ja pati kafija nebūs svaiga. Vēlies uzzināt, kā atpazīt svaigas kafijas pupiņas, kāpēc kafijas paciņās ir ventilis, un kā kafiju pareizi uzglabāt? Uz šiem un citiem nozīmīgiem jautājumiem atbildes atradīsi nākamajos paragrāfos!

Kā izskatās svaigas un labas kafijas pupiņas?

Dažkārt iespējams dzirdēt stereotipu, ka atšķirt svaigu un ne tik svaigu kafiju var tikai eksperts, taču šāds uzskats ir pilnīgi aplams – svaigas kafijas pupiņas iespējams atpazīt pavisam vienkārši, uz tām tikai paskatoties. Proti, svaiga kafijas pupiņa ir eļļaina un spīdīga, jo tā pēc grauzdēšanas izdala eļļas un dabīgās gāzes; arī tās aromāts ir izteiksmīgs. Par kafijas pupiņu svaigumu iespējams pārliecināties, tās paņemot rokās un viegli saspiežot – svaigu kafijas pupiņu gadījumā plauksta kļūs eļļaina. Arī krūzītē, pagatavojot espresso vai melnu kafiju – jo lielāka crema kārtiņa (putiņas pa virsu kafijai), jo svaigāks ir grauzdējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik dienu sastopamies ar jauniem kiberdrošības risinājumiem, kas ierobežo datu zādzības iespējas, palielinot gan banku kontu drošību, gan personālo datoru aizsardzību. Arī krāpnieki gudro aizvien jaunas metodes, kā datus iegūt, un runa nav tikai par piekļuvi kontiem.

Dienas Bizness uz sarunu par kiberdrošību un jaunumiem šajā jomā aicināja SK ID Solutions Latvijas filiāles koordinatori un Globālās pārdošanas vadītāju Sanitu Meijeri. Uzņēmums ir Smart-ID pakalpojuma un citu drošības programmatūru izstrādātājs.

Vēsturiski 2020. gads ir kļuvis par digitalizācijas lēcienu gan uzņēmējdarbībā, gan valsts institūcijās. Kādus riskus parādīja šī samērā straujā pāreja?

Lielākie izaicinājumi bija attālinātais darbs, attālināta klientu apkalpošana un pēc tam droša attālināta klientu apkalpošana. Kas attiecas uz attālināto darbu – tas nebija pārdomāts. Nebija rīku, nebija pieredzes, kā organizēt sapulces un tikšanās attālināti, nebija drošu informācijas apmaiņas kanālu. Nebija arī drošu pieslēgumu darba serveriem no darbinieku mājām. Daži datu centriem varēja pieslēgties, tikai esot birojā. Nācās ātri reaģēt – steigā mēģināt ieviest dažādus procesus un risinājumus, lai bizness neapstātos. Šajā steigā nenotika ne risku analīze, ne drošības risku izvērtējums. Ļoti pieauga dažādu krāpšanas gadījumu, datu un naudas zādzību skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

6 ieteikumi efektīvai kampaņai digitālajos medijos

Arnis Ozols, "Httpool Baltics" vadītājs, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd sociālo mediju platformas kā reklāmas kampaņu kanāli ir pieejami ikvienam interesentam. Protams, labākais ceļš ir algot aģentūru, kas visu izdarīs pasūtītāja uzdevumā - gan noformēs kampaņu, gan iesniegs rezultātu analīzi. Tomēr daži uzņēmumi izvēlas visu darīt paši. Kam pievērst uzmanību kampaņas veidošanas gaitā un kā novērtēt rezultātu?

Uzņēmums "Httpool" pārstāv tādas lielas sociālo mediju platformas kā Facebook, Twitter, Snapchat, LinkedIn un citas mazos tirgos, kur šo lielo sociālo mediju pārstāvniecības nav un nekad nebūs. Mums ir lieliska iespēja vērot uzņēmumu veiksmes un neveiksmes, skatīt tendences, kā arī piekļūt sociālo mediju platformu pētījumiem. Mēs arī paši daudz iedziļināmies un pētām, kas ir un kas nav efektīvi. Un te ir seši punkti, ko iesakām jebkuram sociālo mediju kampaņa plānotājam.

Izvēlies vienu mērķi

Veidojot kampaņu, ir iespēja izvēlēties, kāds būs tās mērķis. Parasti tas ir vērsts uz auditorijas palielināšanu, zīmola atpazīstamības vai pārdošanas veicināšanu. Uz šo izvēli noteikti nav attiecināms teiciens – vairāki zaķi ar vienu šāvienu. Izvēlētais mērķis noteiks, kā tālāk strādās sociālā medija algoritms. Turklāt ir svarīgi, lai izvēlētais mērķis arī atbalsta biznesa mērķi – kādu rezultātu uzņēmums sagaida no šīs kampaņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā ievērojami pieaudzis izsniegto būvatļauju skaits dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šogad pirmajā pusgadā tas sasniedzis teju pusotru tūkstoti. Apdrošināšanas kompānija Gjensidige Latvija vērš uzmanību, ka līdz ar ēku būvniecību un renovāciju skaita pieaugumu aizvien biežāk sastopami gadījumi, kad būvniecības darbi veikti nekvalitatīvi un neatbilstoši būvnormatīviem.

“Izsniegto būvatļauju skaits ir tikai daļa no reālajiem būvdarbiem, kas norisinās dzīvojamo ēku segmentā, jo daļa darbu tiek veikti, apejot likumu. Diemžēl, šādi rīkojoties, iedzīvotāji pakļauj sevi lielam riskam,” skaidro Gjensidige Latvija risku inženieris Juris Puriņš.

Viņš norāda, ka visbiežākais iemesls mājokļa būvnormatīvu neatbilstībai ir nozīmīgi inženierkomunikācijas jeb tehnisko sistēmu normu pārkāpumi - ūdensapgāde un kanalizācija, elektroapgāde, apkure un ventilācija. Šīs sistēmas nodrošina ēkas normālu funkcionēšanu un tajā mītošo cilvēku vajadzības un drošību, uz kā rēķina taupīt nevajadzētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama

LETA, 26.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savu iepriekšējā ceturkšņa finansiālo veikumu šonedēļ informēja pasaules interneta tehnoloģiju grandi. Kopumā to sniegumu par vāju uzskatīt nevar, lai gan akciju mijēju reakcija šoreiz nebija tā pati optimistiskākā.

Daudzi noraizējušies par to, cik ļoti ekonomiku daudzviet smacēs pandēmijas uzplūdi un ar tiem saistītie arvien jaunie stingrie ierobežojumi.

Ja mēra tehnoloģiju līderu miljardus, tad kopaina ir visai iespaidīga. Piemēram, “Amazon.com” iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumi sasnieguši 96,15 miljardus ASV dolārus, kas šim uzņēmumam šādā periodā ir jauns rekords. Tas ir arī gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopumā šādi dati uzskatāmi atklāj, ka dauzi pasaulē pandēmijas laikā turpinājuši aktīvi iepirkties internetā. Kompānijas ceturkšņa peļņa savukārt sasniegusi 6,3 miljardus ASV dolārus, kas ir trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā nodrošināt godīgu konkurenci, sabalansējot iepirkuma dokumentācijas prasības

PwC Legal juriste Sanda Niedrīte, 16.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu procedūras plānošana un īstenošana var nebūt tik vienkāršs process, kā tas var šķist sākumā, tādēļ nereti rodas jautājumi par to, kā veiksmīgi novadīt šo procesu un kam pievērst papildus uzmanību.

Lai nodrošinātu pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, uzmanība jāpievērš visam iepirkuma plānošanas un īstenošanas procesam.

Saprotams, ka nelielos iepirkumos process nav tik sarežģīts, tomēr tiklīdz ir iesaistītas būtiskas investīcijas, palielinās gan riski, gan arī sabiedrības interese par iepirkuma procedūras gaitu un līdzekļu efektīvu un caurspīdīgu izlietošanu. Nereti ir dzirdēta sabiedrības neizpratne par dažu iepirkumu rezultātā noslēgtiem līgumiem un to sadārdzinājumiem, tomēr būtiski saprast, vai pasūtītājs ir darījis visu, kas tā spēkos, lai laicīgi identificētu visus riskus un spētu tos novērst.

Kā viens no jautājumiem, ko bieži mums uzdod pasūtītāji ir: "Kā nodrošināt godīgu konkurenci, sabalansējot iepirkuma dokumentācijā ietvertās prasības, lai tās nebūtu pārāk ierobežojošas?", tādēļ apskatīsim šo jautājumu sīkāk. Saprotams, ka pasūtītāji iepirkuma procedūras noslēgumā vēlas noslēgt līgumu ar tādu piegādātāju, kurš ne tikai atbilst prasībām, bet arī ir spējīgs kvalitatīvi izpildīt pasūtītāja doto uzdevumu iepirkuma līguma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija kreditēšanas tirgū nav kritiska, un pēc pirmā Covid-19 viļņa ierobežojumiem gan uzņēmumi, gan privātpersonas ir pielāgojušās situācijai. Uzņēmumi cer uz valsts atbalstu un ietur nogaidošu pozīciju, bet finansētāji kļuvuši piesardzīgāki, liecina finanšu salīdzināšanas interneta platformas Altero.lv statistika.

Sīkāk par tendencēm kreditēšanas tirgū šā gada laikā un nākotnes prognozēm Dienas Bizness pastāstīt aicināja Altero.lv finanšu salīdzināšanas platformas līdzdibinātāju Artūru Kostinu.

Kādi ir secinājumi pēc pirmā Covid-19 ierobežojumu laika no šā gada marta līdz jūnijam? Kā to pārdzīvoja mājsaimniecības un uzņēmumi? Vai mazinājās aizņēmumu apjoms kopumā? Kā uz krīzes situāciju reaģēja kreditētāji?

Altero.lv šī gada marts bija visu laiku rekorda mēnesis izsniegto kredītu apjoma ziņā. Brīdī, kad tika ieviesti ierobežojumi, ne tikai aizdevēji ātri pārskatīja savu kredīta politiku, bet arī daļa klientu atlika iepriekš plānotos tēriņus, jo acīmredzami valdīja neziņa par Covid-19 izraisīto situāciju kopumā. Klienti šobrīd ir piesardzīgāki pret lielākām summām un rūpīgāk apsver nepieciešamību aizņemties, kā arī nopietnāk izvērtē procentu likmes. Savukārt tiem, kam naudas trūka jau iepriekš, tagad trūkst vēl vairāk, un viņi vēl aktīvāk piesakās aizdevuma refinansēšanai ar mērķi ietaupīt. Arī uzņēmēju interese par finansējumu nemazinājās, pat pieauga, jo daļa uzņēmumu meklēja iespējas paplašināt savu darbību, piemēram, iegādājoties ražošanas iekārtas vai meklējot iespējas saņemt apgrozāmos līdzekļus, lai iepirktu izejvielas. Protams, bija arī uzņēmumi, kas meklēja iespējas pārdzīvot ārkārtas stāvokļa periodu, jo bija palikuši bez ieņēmumiem, savukārt izdevumi turpinājās, attiecīgi tika meklēta iespēja saņemt aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Satiksmes drošība sākas ar sevi

Dainis Bremze "Norde" autosalona īpašnieks, oficiālais Nissan un Renault pārstāvis Latvijā, 29.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Burtiski nesen auditorkompānija “Price Waterhouse Coopers” nāca klajā ar pētījumu, ka Latvijā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešami 90 miljoni eiro gadā.

Pēc vairāk nekā 20 gadiem auto biznesā esmu pārliecināts, ka drošība satiksmē ir prioritāte, taču, manuprāt, tā sākas daudz tuvāk pašam auto lietotājam nekā varētu šķist. Pēc tam jau nāk infrastruktūra, ceļu satiksmes intensitātes kontrole un tehniskās drošības uzraudzība un citi aspekti.

Ja vēlamies runāt par Latvijas satiksmes drošības uzlabošanu, tad gribi negribi kārtējo reizi jāceļ gaismā mūsu novecojušais auto parks, kura vidējais vecums saskaņā ar Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas datiem 2018.gadā Latvijas auto parka vidējais vecums bija 13,9 gadi (Austrijā 8,2 gadi, Beļģijā un Francijā - deviņi, Dānijā – 8,8, Zviedrijā astoņi, Norvēģijā – 10,5, Īrijā – 8,4 gadi utt.). Un kas savā būtībā ir teju 14 gadus vecs auto? Tā ir 14 gadus veca tehnoloģija (varam mēģināt iztēloties 14 gadus vecu telefonu vai datoru), visticamāk, ar daudz lielāku nobraukumu nekā faktiski uzrādīts. Tas, savukārt, nozīmē arī lielāku nolietojumu detaļām, ar lielākiem riskiem uz ceļa un mazāku aizsardzību avārijas gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) jau 19. reizi ir pasniegusi "Vācijas Uzņēmējdarbības balvu" uzņēmumam, kuram ir īpaši nopelni Vācijas un Baltijas valstu savstarpējo ekonomisko sakaru attīstībā.

Ņemot vērā termina "kibertelpa un tās drošība" lielo nozīmi digitalizācijas laikmetā, šogad balva tika piešķirta uzņēmumam, kas darbojas kiberdrošības jomā.

Šogad balvas pretendentu izvērtēšana, piedaloties augsta līmeņa kiberdrošības jomas speciālistiem no Vācijas, notika pilnībā digitāli. Finālā bija iekļuvuši 9 Baltijas uzņēmumi: "Tilde", "Zabbix", "Corporate Solutions" un "Entangle" no Latvijas, Igauniju pārstāvēja "CybExer Technologies" un "Guardtime", bet Lietuvu - "Nord Security", "NRD Cyber Security" un "Simplex".

Šajā konkurencē pirmo vietu un galveno balvu ieguva drošības risinājumu uzņēmums "Nord Security" no Lietuvas, kura galvenais produkts NordVPN ir radīts datu drošībai gan tiešsaistes, gan bezsaistes režīmos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veiksmīgi sasniegtu izvirzītos klimata mērķus un 2050. gadā kļūtu par pirmo klimatneitrālo kontinentu, Eiropas valstīm ir jābūt vienotām un jau šobrīd jāveic aktīvas darbības.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2020 atzina vairāki nozares eksperti un pārstāvji, vienlaikus norādot, ka mērķi ir gana ambiciozi, tāpēc katras dalībvalsts izvirzītajiem nacionālajiem mērķiem jābūt kontekstā arī ar kopējo Eiropas dalībvalstu attīstības politiku. AS Latvijas Gāze (LG) biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers gan atgādina, ka 2050. gads joprojām ir pietiekami tālu un daudzas lietas prognozēt nav iespējams.

Domāt uz priekšu

Klimata mērķu ambīcijas joprojām aug, secina J. Bethers, norādot, ka Eiropas Savienība (ES) tuvāko gadu laikā plāno samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 40%, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka mērķis, visticamāk, būs vēl ambiciozāks. “Nedrīkst aizmirst arī par 2018. gada klimata neitralitātes nolīgumu 2050. gadam. Izaicinājumu netrūkst, tāpēc enerģētikas nozares pārstāvjiem ir pienākums sniegt savu vīziju jeb scenāriju, kā izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt 2030. gada mērķus un vienlaicīgi attīstīties, lai radītu priekšnoteikumus 2050. gada klimatneitralitātes sasniegšanai. Viena no nepieciešamībām šajā gadījumā ir nākotnes plānošana, nosakot, cik daudz un kuros virzienos enerģija būs nepieciešama,” teic LG pārstāvis, uzsverot, ka, domājot par 2050. gadu, jāņem vērā arī citi aspekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā beidzās Brexit pārejas periods, un Lielbritānija ir pilnībā izstājusies no Eiropas Savienības, kas nesis izmaiņas virknē jomu, tai skaitā arī apdrošināšanā.

Daudzos apdrošināšanas veidos tiek norādīta polises darbības teritorija, standarta situācijā tā ir Latvija vai Eiropas Savienība. Tādēļ gadījumos, ja notiek ceļošana uz Lielbritāniju, sadarbība ar šo valsti, biznesa vai cita veida kontakti, kas var skart apdrošināšanas polisē iekļautos riska segumus, ir vērts pārliecināties, kāda ir polises darbības teritorija un vai tā attiecas arī uz Lielbritāniju - valsti ārpus ES, atgādina Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Primāri uzmanība jāpievērš KASKO, kravas, civiltiesiskās atbildības, nelaimes gadījumu, ceļojumu u.c. apdrošināšanas polisēm.

Arī pēc izstāšanās no ES Lielbritānija paliek Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts, kurā iekļaujas arī Latvijas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēma jeb OCTA. Tādējādi Latvijas OCTA polišu īpašnieki, izraisot negadījumu Lielbritānijā, saņems OCTA polises aizsardzību, un Latvijas apdrošinātāji izmaksās atlīdzības cietušajiem Lielbritānijā. Tāpat Lielbritānijā ir derīgas arī Zaļās kartes, ja transportlīdzeklim nav OCTA standartlīguma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “PrivatBank” no nākamā gada fokusēsies tikai uz kreditēšanu un noguldījumu piesaisti, informē kredītiestādē.

Atbilstoši bankas jaunajai attīstības stratēģijai, no 2021. gada 1. februāra tiks pārtraukta bankas emitēto maksājumu karšu darbība un citi ikdienas pakalpojumi.

“Finanšu pakalpojumu tirgus Latvijā ir ļoti piesātināts – ja salīdzina kredītiestāžu skaitu uz vienu iedzīvotāju, Latvijā tas ir relatīvi augsts. Tādēļ, lai varētu ilgtspējīgi attīstīties, bankai jāatrod sava pakalpojumu niša, kurā tā var būt konkurētspējīga. Mēs redzam, ka kreditēšanas pakalpojumi vienmēr ir bijuši mūsu stiprā puse, līdz ar to plānojam tos arī turpmāk attīstīt, uzlabojot piedāvājumu vietējā tirgū. Savukārt, ja skatāmies uz noguldījumu piesaisti, saskatām potenciālu apkalpot ne tikai vietējos klientus, bet arī klientus no Eiropas Savienības valstīm, kurās kapitāla uzkrāšana vēsturiski notikusi daudz lielākā apjomā,” norāda bankas valdes loceklis Matīss Krištobans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzību plāno uzlabot ar jauniem tehniskiem rīkiem, atzina KP vadītājs Juris Gaiķis.

Gaiķis norādīja, ka viņa galvenais mērķis ir stiprināt KP kapacitāti. "Tas attiecas gan uz personāla jautājumiem, gan uz dažādiem jaunievedumiem tehniskajā jomā, lai tehniskos rīkus vairāk varētu lietot tirgus uzraudzībā, un tā visa rezultātā panāktu lietu ātrāku un kvalitatīvāku izskatīšanu," klāstīja iestādes vadītājs.

Pēc viņa teiktā, KP plāno ieguldīt tehniskajos rīkos, kas strādātu paralēli KP ekspertu kompetencei, tādējādi nodrošinot plašāku tirgus uzraudzību un plašāka datu klāsta analīzi.

"Pagaidām tas ir ideju līmenis. Mums ir jāapzina labākās prakses un tas, kādas tehnoloģijas pasaulē tiek pielietotas informācijas analīzei. Tā ir informācija par notiekošo tirgū - cenas, uzņēmumu apgrozījumi, darbinieku skaits, algu līmeņi. Ja kādam lielākam tirgus spēlētājam parādās atšķirīga dinamika kādā vai visos raksturojošajos rādītājos, tad tas ir signāls, ka ir vērts pievērst lielāku uzmanību," skaidroja Gaiķis, piebilstot, ka jauno rīku ieviešana varētu notiks trijos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 simptomi Latvijas uzņēmējdarbībā

Ilva Valeika, Eiropas vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum ģenerāldirektore Baltijā, 06.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada laikā Covid-19 pandēmija ne tikai būtiski ietekmējusi mūsu ikdienu, bet atnesusi lielus izaicinājumus arī biznesa sektoram.

Tā kā vīrusa izplatība visā Eiropā atkal paplašinās, tā atstāj ietekmi arī uz valstu ekonomikām un uzņēmumu attīstības plāniem. Eiropā lielākā kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" veiktais pētījums norāda uz vairākiem simptomiem, kas liecina, ka uzņēmējdarbības vide jau šobrīd sastopas ar lieliem pārbaudījumiem. Kādi tie ir un kā tos pārvarēt?

Maksājumu kavēšana

Vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto Latvijas uzņēmumu ir snieguši atbildi, ka pēdējā gada laikā uzņēmuma darbību ir ietekmējuši klientu novēloti maksājumi, tāpēc ir bijuši spiesti pieņemt sev nelabvēlīgus samaksas noteikumus, lai saglabātu labas attiecības ar klientiem. Covid-19 pandēmijas ietekmē dažām klientu grupām rēķinu apmaksas termiņi pagarināti pat 5 reizes ilgāk nekā pērn, taču joprojām klienti kavē rēķinu apmaksu līdz pat 20 dienām. Īpaši šo problēmu izjutuši mazie un vidējie uzņēmumi. Lai arī Latvijā līdz šim ir bijuši vieni no īsākajiem maksājumu termiņiem Eiropā, līdz ar to pagarināšanos, esam pietuvojušies Rietumeiropas līmenim, vai pat sākam to pārsniegt. Šī tendence pirmajā brīdī varētu nešķist tik būtiska, taču jāatceras, ka lielai daļai Latvijas uzņēmumu ir daudz mazākas finanšu rezerves kā Rietumeiropas uzņēmējiem, līdz ar to daudz lielāka nozīme ir stabilai un prognozējamai naudas plūsmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Darbību uzsācis jauns pašmāju mehāniskās apstrādes uzņēmums Exigum

Db.lv, 14.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 1,5 miljonus eiro, Rīgā darbu uzsācis jauns pašmāju mehāniskās apstrādes uzņēmums SIA "Exigum", kas koncentrējas uz augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu gan Latvijas, gan ārvalstu sadarbības partneriem.

Patlaban uzņēmums jau uzsācis sadarbību ar vairākiem partneriem, kas pārstāv elektronikas un iekārtu ražošanas, bezpilota lidaparātu un atjaunojamās enerģijas nozares, piemēram, tipogrāfijas iekārtu un vēja enerģijas sistēmu ražotāji.

1000 kvadrātmetru plašajās telpās šobrīd strādā astoņi speciālisti – Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Tehniskās koledžas absolventi. Darbinieku skaitu nākamā gadā laikā plānots dubultot, tādējādi reaģējot uz pieprasījumu pieaugumu.

"Neskatoties uz pietiekami piesātināto tirgu, mēs redzam ļoti lielu potenciālu nozarei – īpaši eksporta ziņā. Mūsu primārais virziens ir radīt detaļas un komponentus dažādiem augstas pievienotās vērtības risinājumu ražotājiem," informē SIA "Exigum" vadītājs Kārlis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2020. gada pirmajā pusē iesaldējis teju tikpat daudz naudas kā pērn visa gada laikā.

Tas, ka AML prasības ir acīmredzami pārspīlētas, satrauc jau valdības koalīcijas ministrus, par ko liecina, aizsardzības ministra Arta Pabrika ieraksts sociālajā tīklā "Twitter" 22. septembra rītā: "Ir pēdējais laiks visiem atzīt, ka prasības banku klientiem ir pārmērīgas un nesaprātīgas. Ieviestas, aizsedzoties ar drošības jautājumiem." Viņa padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Emīls Dobrājs "Dienas Biznesam" paskaidroja, ka tā bijusi norāde atbildīgajām amatpersonām pievērst uzmanību problēmai, bet pagaidām plašāku komentāru no politiķa puses nebūs. Savukārt premjers Krišjānis Kariņš par nepieciešamību domāt citādi runāja jau 9. septembra LTV1 raidījumā "Rīta panorāma".

Komentāri

Pievienot komentāru