Jaunākais izdevums

Latvijas tuvāko gadu būtiskākie izaicinājumi būs gan ārējā, gan iekšējā drošība un ekonomiskā situācija, priekšvēlēšanu laikā politiķiem jābūt atbildīgiem par saviem solījumiem, lai tie neveicinātu jau tā augsto inflāciju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents uzskata, ka straujā tehnoloģiju attīstības laikmetā ir nepieciešami būtiski ieguldījumi zinātnē un izglītībā, bet rezultāti būs tikai pēc vairākiem gadiem. Patlaban dzīvojam no tiem ieguldījumiem, kuri tika veikti pirms 5 vai 10 gadiem. Ja savulaik zinātnē un tehnoloģijās būtu ieguldīts vairāk, tad šodien būtu daudz labākā situācijā. Izglītība un zinātne ir tās jomas, kurās ir jāinvestē, apzinoties, ka rezultāti būs tikai pēc 5 vai 10 gadiem.

Fragments no intervijas

Kas ir būtiskākie izaicinājumi Latvijai 2022.–2025. gadam?

Šogad un nākamajos trijos gados Latvijai redzu divus galvenos izaicinājumus: drošība – gan ārējā, gan iekšējā – un ekonomiskā situācija. Nenoliedzami, ka pašreizējā sarežģītajā situācijā, kurā ir nedrošība, ekonomikas perspektīvas ir grūti paredzamas.

Vai redzat kādus risinājumus minēto izaicinājumu sekmīgai pārvarēšanai?

Krievijas iebrukums Ukrainā visā pasaulē ir mainījis starptautisko situāciju gan drošības, gan ekonomiskajā sfērā. Latvija nevar mainīt situāciju pasaulē, bet tā ietekmēs situāciju mūsu valstī. Rezultātā Latvijā rodas jauni izaicinājumi, un loģisks ir jautājums, kā ar tiem spēsim tikt galā. Drošības kontekstā Latvijas balsts ir pašu investīcijas ārējā drošībā – Nacionālajos bruņotajos spēkos, kas kopš 2014. gada (kad Krievija īstenoja Krimas aneksiju un aizsāka karu Donbasā) ir būtiski uzlabojuši savas kaujas spējas, palielinot personālu, papildinot bruņojumu komplektā ar profesionālo apmācību. Lai arī Latvijas sabiedrotie atzīst Latvijas bruņoto spēku profesionalitātes augsto līmeni salīdzinājumā ar citām NATO dalībvalstīm, tomēr arī perspektīvā ir jāturpina investēt bruņotajos spēkos, lai paaugstinātu to kaujas spējas. NATO sabiedrotie jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir ievērojami palielinājuši karavīru skaitu, kas atrodas Latvijā, bet vēlamies, lai šī kontingenta sastāvs būtu vēl lielāks. Latvija piedalās jaunās NATO aizsardzības koncepcijas izstrādē, kas tiks pieņemta 30. jūnijā Madrides samita laikā. Bukarestes tikšanās laikā NATO austrumu bloka deviņu valstu – Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Ungārijas, Slovākijas, Rumānijas, Bulgārijas – vadītāji secināja, ka mums ir vienādas intereses, proti, stiprināt šo flangu, ko arī pārstāvēsim Madridē. NATO visspēcīgākajam dalībniekam – ASV – ir sapratne par šo nepieciešamību, jo šķiet, ka Krievijas agresīvā ideoloģija ir uz ilgu laiku. Ir jāorientējas uz to, ka līdzās ir agresīva Krievija ar imperiālistisku ideoloģiju un tā ir jāattur no tālākās agresijas. Atturēšana nozīmē būt politiski un militāri stipriem un vienlaikus būt gataviem šo spēku vajadzības gadījumā pielietot, un tas ir jāpadara skaidrs arī Maskavai – jebkura veida agresija pret jebkuru NATO dalībvalsti beigsies ar Krievijas sagrāvi. Diemžēl otra drošības daļa – iekšējā drošība – ir tā sfēra, kurā nav tikušas veiktas būtiskas investīcijas. Diemžēl ilgu laiku novārtā ir bijusi atstāta robežsardze, Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Iekšējai drošībai tuvākajos gados ir jāpievelkas līdz Nacionālo bruņoto spēku līmenim. Lai to sasniegtu, šādam mērķim ir jāatspoguļojas arī valsts budžetā. Tam būs nepieciešams finansējums visos iekšējās drošības dienestos, kas nebūt nav tādā līmenī, kādā pašlaik ir Nacionālie bruņotie spēki.

Lai būtu nauda, ko investēt drošībā, ir nepieciešama spēcīga ekonomika!

Visu pasauli piemeklējusi ekonomiskā nedrošība, jo neviens nezina, kā situācija attīstīsies. Nedroša ir ne tikai pasaules globālā, bet arī Eiropas Savienības un eirozonas ekonomiskā situācija. Jādomā, kā reaģēt uz jaunajiem īstermiņa izaicinājumiem – nepieredzēti augstu inflāciju, kura ļoti strauji uzauga dažos mēnešos, ekonomikas sabremzēšanos (kur viena no problēmām ir globālo piegāžu ķēdēs). Latvija ir cieši iesaistīta un nevar aiztaisīt robežas, un dzīvot neatkarīgi no pārējās pasaules.

Visu interviju lasiet 28.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna valdība Latvijā varētu tikt izveidota novembrī, bet drīzāk mēneša otrajā pusē, šādu cerību intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Levits šodien kārtējo reizi tiksies ar premjeru Krišjāni Kariņu (JV), kura vadītā partija pēc uzvaras vēlēšanās ir uzņēmusies arī jaunās valdības veidošanu. Puses plānojušās pārrunāt progresu jaunās koalīcijas veidošanā.

Levita vērtējumā, koalīcijas veidošanās ātrums pašlaik ir viduvējs - sarunu temps varēja būt ātrāks, bet nav arī par lēnu. Viņš gribētu, lai Kariņš šodien ziņo, ka trīs partijas - "Jaunā vienotība", "Apvienotais saraksts" un "Nacionālā apvienība" - ir vienojušās par koalīcijas izveidi un ir vienojušās par sadarbības memorandu. Tas būtu optimālais rezultāts, bet Levits nezinot, vai tā būs. Pirms tam vēl būs partiju savstarpējās sarunas, atzīmēja prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Levits: Baltijas valstis ir pirmās Eiropā, kas pilnībā atteikušās no Krievijas gāzes

LETA, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, Lietuva un Igaunija ir pirmās Eiropas valstis, kas pilnībā atteikušās no Krievijas gāzes, otrdien uzrunā Daugavpilī uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, otrdien reģionālās vizītes laikā Levits Daugavpils Universitātē aizvadīja diskusiju ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītājiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (AP), Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni (NA) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem par Latgales attīstības perspektīvām jaunajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos.

Valsts prezidents skaidroja, ka līdz rudenim Latvijai pietiek ar Inčukalnā uzkrāto gāzi, bet starplaikā jānodrošina alternatīvas piegādes. Pēc Levita paustā, pastāv iespējas importēt gāzi caur Klaipēdas gāzes terminālu, kā arī caur gāzes vada savienojumu no Polijas uz Lietuvu, kas būs gatavs maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits šodien "Jaunās vienotības" (JV) politiķi, pašreizējo premjeru Krišjāni Kariņu oficiāli nominēs Ministru prezidenta amatam.

Levits par Kariņa nominēšanu šodien paziņoja preses konferencē, piebilstot, ka attiecīgu dokumentu vēl parakstīs vēlāk dienas gaitā.

Prezidents stāstīja, ka iepazinies ar topošo valdības deklarāciju un esot guvis "pilnīgi skaidru pārliecību", ka topošā koalīcija ir pietiekami stabila un ka tai ir pietiekami daudz kopīgu uzstādījumu, kas var būt par pamatu nākamās valdības darbībai nākamajos četros gados.

Abi politiķi tikšanās laikā esot pārrunājuši valdības deklarācijas pirmo melnrakstu, informēja Levits. Kariņš dokumentu esot nosūtījis prezidentam izskatīšanai jau pirmdien. Deklarācijā ir paredzēti pieci bloki. Viens no tiem ir drošība un ārpolitika, kurā iezīmēta valdības rīcība šajās jomās. Nākamais bloks ir izglītība, kas, prezidenta ieskatā, ir ārkārtīgi svarīga joma. Viņaprāt, topošās valdības partiju pārstāvjiem pie šīs sadaļas būtu rūpīgāk jāpiestrādā - īpaši pie augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iezīmējies, ka nākamo valdību veidos triju politisko spēku koalīcija - "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), šodien pēc tikšanās ar JV līderi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Savukārt JV un "Progresīvajiem", ja paši to vēlēsies, ir iespēja noslēgt divpusēju sadarbības līgumu par darbu Saeimā, secināms no Levita paustā. Tas, vai "Progresīvie" šādu līgumu vēlētos slēgt, ir "liels jautājums", pauda prezidents.

Šonedēļ trīs koalīcijas partneri mēģinās parakstīt sadarbības memorandu, kas būtu kā koalīcijas pamats un kurā būtu izklāstīti koalīcijas darba principi un valdības turpmākās politikas programma, sacīja Levits. Ja tas tiks parakstīts no visām trim pusēm, uzreiz tikšot sākts intensīvs darbs pie jaunās valdības deklarācijas, kurā, kā norādīja prezidents, valdības darbības modelis būs iezīmēts konkrētos tās projektos un rīcībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām aktīvi jāpiedalās nākotnes ekonomikas izveidē

LETA, 03.11.2022

Valsts prezidents Egils Levits un Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda.

Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām ir aktīvi jāpiedalās nākotnes zaļās ekonomikas izveidē, ceturtdien Latvijas Bankas konferencē "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents uzsvēra, ka banku loma ir jaunu kanālu izveidē zaļās enerģijas finansēšanai.

Klimata pārmaiņas un aiziešana no fosilās enerģijas ir lielākais mūsdienu izaicinājums, turklāt Krievijas agresija Ukrainā izraisījusi enerģētisko krīzi un pieaugošu inflāciju visā Eiropā, uzsvēra Levits.

Vienlaikus, Levita ieskatā, Krievijas agresija paātrinās pāreju uz tīrākiem enerģijas avotiem, kas patlaban vēl nenotiek pietiekami ātri.

Tādēļ, pēc viņa teiktā, patlaban ir īstais laiks atbrīvoties no atkarības no Krievijas fosilajiem energoresursiem.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, Levits konferencē arīdzan norādīja, ka 21.gadsimtā centrālo banku loma mainās, taču to neatkarība ir daļa no mūsdienu ekonomikas vispārpieņemtās gudrības, un tai arī turpmāk tādai jābūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Levits: Enerģētikas jautājumos Latvijai ir jādomā reģionāli

Db.lv, 11.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits 11.jūlijā tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, lai pārrunātu tautsaimniecības rādītājus un to prognozes, kā arī valsts attīstības jautājumus.

Valsts prezidents E. Levits un Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks bija vienisprātis, ka attiecībā uz enerģētikas politiku Latvijas valdībai ir jāpieņem drosmīgi un tālredzīgi lēmumi.

Sarunas laikā E. Levits un M. Kazāks uzsvēra, ka Latvijas ekonomikā šobrīd ir būtiski nepieciešamas strukturālas, paliekošas un tālredzīgas pārmaiņas par to, kādu enerģiju izmantosim nākotnē.

“Paturot prātā nacionālās intereses, enerģētikas jautājumos Latvijai ir jādomā reģionāli,” norādīja Valsts prezidents Egils Levits. Savukārt M. Kazāks vērsa uzmanību, ka publiskās diskusijās par energoresursu izmantošanu šobrīd uzmanība jāpievērš ne tikai jaudu palielināšanai, bet jārisina energoefektivitātes un ar to saistīti jautājumi. “

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Levits rosina pārtraukt valsts finansējumu partijām, ja izjukušas to Saeimas frakcijas

Db.lv, 21.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits rosina Saeimu veikt likuma grozījumus, lai nākotnē pārtrauktu valsts finansējuma piešķiršanu tām partijām, kurām izjukušas Saeimas frakcijas.

Levita rosinātās likuma izmaiņas paredz piešķirt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) pilnvaras pēc informācijas saņemšanas no Saeimas pieņemt lēmumu par valsts budžeta finansējuma daļas izmaksas pārtraukšanu partijai, ja tās Saeimas frakcijas darbība izbeidzas vai par vairāk nekā divām trešdaļām samazinās partijas Saeimas frakcijas deputātu skaits.

Šajā Saeimas sasaukumā šī likuma norma attiektos uz partiju "KPV LV", kas ieguva vienu no lielākajām deputātu pārstāvniecībām parlamentā, bet pašlaik ir pilnībā izjukusi. KNAB šogad ir pieņēmis lēmumu uz vienu gadu pārtraukt izmaksāt partijai, kuras nosaukums tagad ir "Par cilvēcīgu Latviju", valsts budžeta finansējumu 646 303 eiro apmērā, jo tā ir pretlikumīgi izlietojusi valsts budžeta finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas paredz, ka no nākamā gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga nav mazāka par 620 eiro, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Grozījumi Darba likumā paredz arī to, ka no 2024.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga nav mazāka par 700 eiro.

Aicina neizsludināt likumprojektu par minimālās algas palielināšanu 

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt...

Valsts prezidents paziņojumā norādījis, ka likumu ierosināja Saeima. Lai arī likuma virzība Saeimā notika strauji, tam no paša sākuma bija stabila vairākuma atbalsts. To atbalstīja deputāti no visām 13.Saeimas frakcijām.

Levits vērsa uzmanību uz to, ka Darba likums nosaka, ka minimālās mēneša darba algas apmēru, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets (MK).

Prezidents secina, ka par minimālās mēneša darba algas noteikšanu 2023. un 2024.gadā Saeima ir devusi tiešu uzdevumu MK, nepieļaujot atkāpes no dotā uzdevuma. Valsts pirmā persona akcentēja, ka Saeima ir tiesīga dot MK saistošus uzdevumus, taču tie nedrīkst būt pretrunā ar likumu. Pēc prezidenta paustā, šajā gadījumā uzdevums ir dots ar Saeimas apspriestu un pieņemtu likumu, kas izpilda šo prasību.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

Levits atzīmēja, ka likums zināmā mērā izjauc tiesisko noteiktību un paredzamību procesam, kādā tiek lemts par minimālās mēneša darba algas noteikšanu. Prezidents uzsvēra, ka ar likuma pieņemšanu Saeima ir iejaukušies MK deleģētajā kompetencē un pati ar likumu izlēmusi jautājumi, kas būtu lemjams ar MK noteikumiem MK noteikumos noteiktajā kārtībā.

Valsts prezidenta ieskatā, no likumprojekta anotācijas secināms, ka tā autori nav veltījuši pienācīgu uzmanību jautājuma izpētei par ekonomiskās situācijas mainīgumu ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā.

Levits norādīja, ka jaunie ģeopolitiskie apstākļi, potenciālā enerģētiskā krīze un resursu ierobežotā pieejamība atstāj būtisku iespaidu gan uz inflāciju, gan uz ekonomikas izaugsmes rādītājiem. Minētie apstākļi jau ir mainījušies kopš brīža, kad deputāti iesniedza likuma projektu izskatīšanai Saeimā. Attiecīgi tie jau rada būtisku iespaidu uz valsts politiku, kas saistīta ar minimālās mēneša darba algas noteikšanu, un turpinās ietekmēt šo politiku arī nākamajos gados.

Prezidents arīdzan uzvēra, ka šis likums iezīmē aizgājušās 13.Saeimas darba stilu - "jēdzīgu un vajadzīgu jautājumu" risināšanu sasteigt un ne vienmēr izmantojot iespēju rast līdzsvarotu un visām iesaistītajām pusēm pieņemamu kompromisu.

Levits norādīja, ka minimālās mēneša darba algas paaugstināšana ir vajadzīgs solis, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju labklājību un izaugsmi, tomēr ilgtermiņa riskus var radīt tas, ka šādu jautājumu politiski izlēmis pats likumdevējs ar likumu, pārņemot tā noteikšanu no MK.

Paziņojumā prezidents pauda aicinājumu 14.Saeimai rūpīgi apsvērt, vai un kā būtu lietderīgi atgriezties pie šī jautājuma pārskatīšanas. Viņa ieskatā, Saeimai, tās Sociālo un darba lietu komisijai un nākamajai valdībai vajadzētu rūpīgi sekot likuma izpildes iespējamībai 2023.gadā, ieklausoties sociālo partneru argumentos un tautsaimniecības ekspertu viedokļos, un atgriezties pie jautājuma par minētās mēneša darba algas līmeni 2024.gadā.

"Ja populārs un pareizs lēmums nav ekonomiski izpildāms vai var radīt nopietnus riskus tautsaimniecības izaugsmei un sabiedrības kopējai labklājībai, likumdevējam ir pienākums meklēt citus, niansētākus un smalkākus problēmas risinājumus," paziņojumā uzsvēra Valsts prezidents.

Viņš norādīja, ka likumdevējam vajadzētu respektēt paša piešķirtās tiesības MK noteikt minimālās mēneša darba algas apmēru, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas kārtību, kā to paredz Darba likums, un neiejaukties tajā ar atsevišķiem likuma pārejas noteikumiem.

Saeima pieņēma grozījumus Darba likumā trešajā lasījumā 27.oktobrī. Kā likumprojekta anotācijā atzīmēja tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros.

Minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt lielāku iesaisti darba tirgū, kā arī minimālās algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, teikts likumprojekta anotācijā.

LETA jau rakstīja, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtīja Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt Saeimā apstiprināto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kas paredz minimālās algas palielināšanu.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas regulējumā noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtīja vēstuli Valsts prezidentam, aicinot izsludināt Saeimā pieņemtos grozījumus Darba likumā. LBAS kategoriski nepiekrita LDDK nostājai par minimālās algas paaugstināšanas atlikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī atklāta uzņēmuma “Axon’ Cable” jaunā ražotnes ēka. Uzņēmumā nodarbināti 700 darbinieku.

Rūpnīcas pielāgošanā ieguldīti vairāk nekā 350 000 eiro. Sadarbībā ar Swedbank Axon Cable gan veikuši ieguldījumus jaunas rūpnīcas telpās, gan arī ražošanas iekārtu iegādē.

Atklāšanā 5.aprīlī piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Daugavpils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, uzņēmuma “Axon’ Cable” viceprezidente Kristella Olivī un Francijas vēstniece Latvijā Aurēlija Ruajē-Gunēna.

“Axon’ Cable” specializējas augsto tehnoloģiju kabeļu savienojumu un savienotājelementu ražošanā tādām nozarēm kā aizsardzība, aeronautika, medicīna u. c. SIA “Axon’ Cable” ir viens no lielākajiem eksportētājiem Latgales reģionā.

Jaunajā ražotnē tiek ražota produkcija mašīnbūvniecības nozarei, piegādājot to uz pazīstamo Eiropas zīmolu auto rūpnīcām, kā arī izgatavojot kabeļus satelītsakaru industrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā nenovērstos iebildumus un nesaderību ar Eiropas Savienības (ES) tiesībām, Valsts prezidents Egils Levits otrreizējai caurlūkošanai nodevis jauno Elektronisko sakaru likumu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Levits norāda, ka likuma izstrādes gaitā likumdevējs izvēlējās izstrādāt jaunu likumu, vienlaikus tajā bez būtiskām izmaiņām un atbilstoša izvērtējuma pārņemot vairākas tiesību normas no spēkā esošā likuma.

"Nepastarpināti uzklausot Satiksmes ministrijas, Datu valsts inspekcijas un Saeimas Juridiskā biroja viedokli, esmu pārliecinājies, ka nevienam nav šaubu, ka jau šobrīd attiecīgais spēkā esošais regulējums nav saderīgs ar ES tiesībām un ES Tiesas judikatūru," savā pamatojumā norāda prezidents.

Amatpersona arī pauž, ka labas likumdošanas princips pieprasa likumprojekta sagatavotājam un pašam likumdevējam likumdošanas procesā pienācīgi izvērtēt arī tādu tiesību normu, kas likumprojektā tiek pārņemtas no jau spēkā esoša likuma, atbilstību ES. Tāpat likumprojekta iesniedzējam un likumdevējam pašam jāizvērtē, vai spēkā esošais regulējums un tā iecerētās izmaiņas ir atbilstošas aktuālajai nacionālajai un pārnacionālajai tiesību realitātei un neprasa pilnveidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Levits: Latvija turpinās inovācijas cīņā ar noziedzīgiem nodarījumiem finanšu sistēmā

LETA, 15.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija turpinās smagi strādāt un ieviest inovācijas cīņā ar noziedzīgiem nodarījumiem finanšu sistēmā, 14.jūlijā finanšu izlūkošanas dienestu ekspertu 28. "Egmont" grupas plenārsēdē Rīgā norādīja Valsts prezidents Egils Levits.

Plenārsēdē, kas veltīta jaunu veidu, kā padarīt finanšu izlūkošanas dienestu darbu efektīvāku, apzināšana Valsts prezidents izteica gandarījumu par šāda līmeņa konferences norisi Latvijā, norādot, ka tā nav tikai nejaušība, bet gan novērtējums par paveikto.

"Latvija ir pirmā valsts, kas izpildījusi visus 40 Finanšu darījuma darba grupas noteiktos ieteikumus. Tāpat ar Eiropas Savienības atbalstu esam izveidojuši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas inovāciju centru, kas ir starptautiska iniciatīva," pauda Valsts prezidents Levits.

Valsts prezidents uzsvēra, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu ir kļuvusi vēl svarīgāka. Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis milzīgu cilvēku traģēdiju un satricinājis Eiropas ģeopolitisko un drošības situāciju. Tas ir izraisījis arī globālus satricinājumus ar tālejošām ekonomiskām, finansiālām, sociālām, vides un, protams, humanitārām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Arī Latvija sākusi kriminālprocesu par Krievijas īstenotajiem noziegumiem Ukrainā

LETA, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts drošības dienests (VDD) sācis kriminālprocesu par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā, informēja VDD.

Kriminālprocess sākts pēc trīs Krimināllikuma normām par noziegumiem pret cilvēci, noziegumi pret mieru un kara noziegumiem.

Kriminālprocesā tiek vākti pierādījumi par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp, civiliedzīvotāju slepkavībām, iznīcināšanu, spīdzināšanu un citiem nodarījumiem, kā arī noziegumiem pret mieru, proti, agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā un agresīva kara vešanu, kā arī kara noziegumiem, piemēram, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu un citiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.

Saistībā ar minēto VDD aicina dienestā vērsties kara bēgļus, kuri Ukrainā ir fiziski cietuši no Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma vai bijuši aculiecinieki Krievijas bruņoto spēku uzbrukumam civiliedzīvotājiem vai civiliem objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir ļoti daudz iespēju, kā audzēt kopējo valsts ekonomiku, un visa pamatā jābūt eksportam, pirmdien, tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Tikšanās tika rīkota, lai pārrunātu nesen amatā ieceltā LDDK vadītāja redzējumu par uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Pēc A. Bites domām nevajadzētu dalīt uzņēmumus pēc to eksportspējas, bet gan jāveicina jebkāda veida eksporta attīstība, jo “tikai ar laiku tas var veidoties par eksportu ar augstu pievienoto vērtību”.

Tikšanās laikā tika runāts arī par Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu. Valsts prezidents atzīmēja, ka valstiskā līmenī nepieciešams domāt par kredītiestāžu savstarpējās konkurences celšanu, lai tādējādi arī veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību. Sarunas gaitā LDDK prezidents informēja E. Levitu par esošajiem izaicinājumiem īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), piesaistot papildu finansējumu no kredītiestādēm. Tāpat A. Bite aktualizēja arī jautājumu par nodokļu politikas pielāgošanu MVU un lielajiem uzņēmumiem pēc to specifikas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi

Edžus Ozoliņš, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdībai iespējami ātri būtu jāatrisina neskaidrie jautājumi enerģētikas jomā

Db.lv, 14.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits 14. septembrī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, lai pārrunāta globālās un Latvijas ekonomikas attīstību un nākotnes prognozes.

Tika apspriesti arī monetārās un fiskālās politikas pasākumi cīņā ar augsto inflāciju. E. Levits un M. Kazāks pauda kopīgu viedokli, ka valdībai iespējami ātri būtu jāatrisina neskaidrie jautājumi enerģētikas jomā, lai mazinātu augsto energoresursu cenu iespaidu uz iedzīvotājiem un uzņēmējiem un ierobežotu cenu kāpumu nākamajās apkures sezonās.

Valsts prezidents un M. Kazāks uzsvēra, ka valdībai jau tagad jādomā par energoresursu pieejamību nākamajā apkures sezonā un par mehānismiem, kā ierobežot to cenu kāpumu. Tāpat jāstrādā pie efektīvākiem risinājumiem, kā apzināt un sasniegt iedzīvotājus, it īpaši mazturīgos, kuriem vitāli nepieciešama valsts palīdzība energoresursu izmaksu kompensēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas līdz 8.aprīlim notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem grozījumiem Likumā par ostām, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Krastiņa.

Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādās četras stundas dienā. Šo vietu darba laiki gan atšķirsies, piemēram, daļai vietu strādājot no plkst.9 līdz plkst.13, daļai citu vietu - no plkst.15 līdz plkst.19, kā arī citos četru stundu laika periodos, liecina CVK mājaslapā publicētā informācija.

Daļā no parakstu vākšanas vietām darba laiks visu mēnesi būs nemainīgs. Savukārt citās vietās darba laiks mainīsies pa dienām, lai mēneša laikā parakstīties būtu iespējams gan tiem, kam izdevīgāks laiks dienas sākumā, gan tiem, kuriem ērtāk parakstīties tuvāk dienas otrajai pusei.

Informācija par parakstu vākšanas vietu adresēm un darba laiku pieejama CVK mājaslapā, kā arī piezvanot CVK uzziņu tālrunim 67049999, uz kuru var zvanīt katru dienu no plkst.9 līdz plkst.19. Tāpat informācijai par parakstu vākšanas vietām jābūt pieejamai pašvaldībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmākajos gados Latvija ar Krievijas tirgu vairs nevarēs rēķināties, šodien, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) paziņoja Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš skaidroja, ka tikšanās laikā ar premjeru pārrunājuši esošo ģeopolitisko situāciju, kas esot tāda, ka Krievija ir izolējusi sevi no visas pasaules. Tas nozīmē, ka arī Latvijas ekonomikā būs nozīmīgas pārmaiņas.

Uzņēmumiem nāksies pārorientēties uz citiem tirgiem, un valstij būs jāatbalsta šī pārorientēšanās. Arī enerģētiskās neatkarības jautājumi ir dienaskārtībā. "No mums un sabiedrības tas prasa lielu sasprindzināšanos, lai ar jauno ģeopolitisko situāciju tiktu galā," uzsvēra Levits.

Ar Kariņu pārrunāti arī jautājumi par Latvijas tiesisko palīdzību Ukrainai procesos starptautiskajā krimināltiesā un starptautiskajā tiesā, kur Latvija dod savu pienesumu. Latvija palīdzēs starptautiskajā krimināltiesai fiksēt ukraiņu kara bēgļu liecības par kara noziegumiem Ukrainā, un nosūtīs tās krimināltiesas izmeklētājiem Hāgā, informēja prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ANO Starptautiskā tiesa trešdien pieprasījusi Krievijai apturēt iebrukumu Ukrainā, paužot dziļas bažas par Maskavas pielietoto spēku.

"Krievijas Federācijai nekavējoties jāaptur militārās operācijas, ko tā uzsāka 24.februārī Ukrainas teritorijā," kamēr tiesa pieņems lēmumu, paziņoja Starptautiskās tiesas tiesnese Džoana Donahjū.

"Tiesa ir ļoti nobažījusies par Krievijas Federācijas pielietoto spēku, kas rada ļoti nopietnas problēmas starptautiskajās tiesībās," norādīja tiesnese.

Vairāku pasaules valstu līderi pauduši atzinīgus vārdus par šo tiesas spriedumu. Latvijas Valsts prezidents Egils Levits mikroblogošanas vietnē "Twitter" apsveic Ukrainu ar pirmo juridisko uzvaru Starptautiskajā tiesā Hāgā. "Tiesas lēmums jau pagaidu aizsardzības procesā, ka Krievijai nekavējoties jāpārtrauc karadarbība pret Ukrainu, skaidri norāda, kurā pusē ir tiesības un taisnība," pauž Levits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās drošības padome sestdien vienojusies par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru virzīt Egilu Zviedri, kurš līdz šim bijis SAB direktora vietnieks, informēja Prezidenta kancelejā.

Zviedris valsts drošības iestādēs strādā kopš 1992. gada, SAB - kopš 2000. gada. Patlaban viņš ir SAB direktora vietnieks un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.

Par Zviedra iecelšanu amatā būs jālemj Saeimai.

Rīgas Tehniskajā universitātē Zviedris ieguvis inženierzinātņu bakalaura grādu būvniecībā, bet Biznesa augstskola "Turība" - maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā.

Viņš strādājis Valdības apsardzes dienestā, Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamentā (VESAD), Drošības policijā, 2000.gadā kļuvis par SAB Izlūkošanas pārvaldes sevišķi svarīgu lietu inspektoru, 2011.gadā - par SAB Izlūkošanas pārvaldes NVS nodaļas priekšnieks, bet kopš 2014.gada ir SAB direktora vietnieks un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras organizētajā konkursā par Vācijas- Baltijas Uzņēmējdarbības balvas piešķiršanu izvērtēja Baltijas uzņēmumus, kas darbojas inteliģento transporta sistēmu (ITS), viedās loģistikas un mobilitātes jomās.

Pirmo vietu un galveno balvu ieguva EyeVi Technologies no Igaunijas ar savu ceļu tīkla automatizēto 3D kartēšanas platformu, kas darbojas ar mākslīgo intelektu.

Otro vietu ieguva Latvijas uzņēmums ATOM Mobility ar savu IT platformu koplietošanas mobilitātei.

Trešajā vietā iekļuva Lietuvas uzņēmums GoRamp, kas piedāvā mākoņa tehnoloģijās balstītu piegādes ķēdes pārvaldības programmatūru, kas palīdz uzņēmumiem efektīvi pārvaldīt ienākošo un izejošo loģistiku.

Konkursa pieteikumus izvērtēja pieredzējuši mobilitātes un loģistikas nozares eksperti no Vācijas, kas noteica trīs galvenos uzvarētājus no visām trim Baltijas valstīm kopā. Uzvarētāji tika uzaicināti piedalīties 3. Vācijas- Baltijas Digitālajā samitā un izstādē IT For Business, kas no 10.-12. maijam norisinās Lībekā, Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, izveidojot jaunu - klimata un enerģētikas ministra - amatu.

Par jauna ministra amata izveidi nobalsoja 52 koalīcijas deputāti, bet visi 45 klātesošie opozīcijas deputāti nobalsoja pret.

Iepriekš grozījumu tālāku virzību neatbalstīja parlamenta Juridiskā komisija, tāpēc opozīcijas deputāti pārmeta topošajai koalīcijai Saeimas procedūru neievērošanu, šo likumprojektu šodien skatot parlamenta sēdē. Juridiskajā komisijā iecere tika noraidīta, jo tajā valdošajai koalīcijai nav vairākuma.

Saeimas deputāti noraidīja "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšlikumu paplašināt klimata un enerģētikas ministra funkcijas, nosakot ministra atbildību arī par vidi.

Tika noraidīti arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšlikumi veidot jaunus ministru amatus, vai nu apvienojot ekonomikas un satiksmes ministru atbildības, vai arī ekonomikas, klimata, vides aizsardzības un enerģētikas ministru atbildības. Atbalstu nesaņēma arī ZZS rosinājums apvienot iekšlietu un tieslietu ministru amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties Rail Baltica projekta infrastruktūras izbūvei lidostā Rīga, 7.decembrī, Rail Baltica starptautiskās stacijas būvlaukumā iebetonēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Pasākums iezīmē būtiskas pārmaiņas būvlaukumā, būvniecības darbiem no zemes līmeņa pakāpeniski pārejot uz redzamākām aprisēm.

Šajā būvniecībai tradicionālajā un simboliskajā pasākumā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Rail Baltica projekta īstenotāji un partneri - satiksmes ministrs Tālis Linkaits, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Eiropas Dzelzceļa līniju valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, RB Rail AS valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna, būvnieku apvienības B.S.L. Infra izpildkomitejas loceklis Haralds Gorress (Harald Gorres), būvniecības uzraugu Forma 2 valdes loceklis Edgars Krasņikovs, lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa, pašvaldību pārstāvji - Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis, Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Kārkliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šodien un rīt notiks Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Samitu un biznesa forumu apmeklēs arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

TJI samitu šodien atklās Valsts prezidents Egils Levits. Samita laikā notiks TJI valstu vadītāju, iniciatīvas partneru - ASV, Vācijas un Eiropas Komisija (EK), kā arī Rīgas samita viesu slēgta tikšanās, kurai sekos preses konference.

Paralēli samitam notiks TJI Biznesa forums, kur šodien un otrdien notiks augsta līmeņa valstu, starptautisku institūciju un uzņēmumu pārstāvju diskusijas. Redzamākiem būs Starptautiskā valūtas fonda (SVF), EK, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD), Japānas starptautiskās sadarbības bankas (JBIC), ASV Attīstības finanšu korporācijas (DFC), Latvijas Bankas, Ziemeļu investīciju bankas, TJI Investīciju fonda, kā arī uzņēmumu "Amber Infrastrucutre Group", "Orlen", "Rolls Royce", "Atkins", "Google", "LMT", "Mikrotik" un "Greenergy" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru