Latvijas tuvāko gadu būtiskākie izaicinājumi būs gan ārējā, gan iekšējā drošība un ekonomiskā situācija, priekšvēlēšanu laikā politiķiem jābūt atbildīgiem par saviem solījumiem, lai tie neveicinātu jau tā augsto inflāciju.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Valsts prezidents Egils Levits.
Valsts prezidents uzskata, ka straujā tehnoloģiju attīstības laikmetā ir nepieciešami būtiski ieguldījumi zinātnē un izglītībā, bet rezultāti būs tikai pēc vairākiem gadiem. Patlaban dzīvojam no tiem ieguldījumiem, kuri tika veikti pirms 5 vai 10 gadiem. Ja savulaik zinātnē un tehnoloģijās būtu ieguldīts vairāk, tad šodien būtu daudz labākā situācijā. Izglītība un zinātne ir tās jomas, kurās ir jāinvestē, apzinoties, ka rezultāti būs tikai pēc 5 vai 10 gadiem.
Fragments no intervijas
Kas ir būtiskākie izaicinājumi Latvijai 2022.–2025. gadam?
Šogad un nākamajos trijos gados Latvijai redzu divus galvenos izaicinājumus: drošība – gan ārējā, gan iekšējā – un ekonomiskā situācija. Nenoliedzami, ka pašreizējā sarežģītajā situācijā, kurā ir nedrošība, ekonomikas perspektīvas ir grūti paredzamas.
Vai redzat kādus risinājumus minēto izaicinājumu sekmīgai pārvarēšanai?
Krievijas iebrukums Ukrainā visā pasaulē ir mainījis starptautisko situāciju gan drošības, gan ekonomiskajā sfērā. Latvija nevar mainīt situāciju pasaulē, bet tā ietekmēs situāciju mūsu valstī. Rezultātā Latvijā rodas jauni izaicinājumi, un loģisks ir jautājums, kā ar tiem spēsim tikt galā. Drošības kontekstā Latvijas balsts ir pašu investīcijas ārējā drošībā – Nacionālajos bruņotajos spēkos, kas kopš 2014. gada (kad Krievija īstenoja Krimas aneksiju un aizsāka karu Donbasā) ir būtiski uzlabojuši savas kaujas spējas, palielinot personālu, papildinot bruņojumu komplektā ar profesionālo apmācību. Lai arī Latvijas sabiedrotie atzīst Latvijas bruņoto spēku profesionalitātes augsto līmeni salīdzinājumā ar citām NATO dalībvalstīm, tomēr arī perspektīvā ir jāturpina investēt bruņotajos spēkos, lai paaugstinātu to kaujas spējas. NATO sabiedrotie jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir ievērojami palielinājuši karavīru skaitu, kas atrodas Latvijā, bet vēlamies, lai šī kontingenta sastāvs būtu vēl lielāks. Latvija piedalās jaunās NATO aizsardzības koncepcijas izstrādē, kas tiks pieņemta 30. jūnijā Madrides samita laikā. Bukarestes tikšanās laikā NATO austrumu bloka deviņu valstu – Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Ungārijas, Slovākijas, Rumānijas, Bulgārijas – vadītāji secināja, ka mums ir vienādas intereses, proti, stiprināt šo flangu, ko arī pārstāvēsim Madridē. NATO visspēcīgākajam dalībniekam – ASV – ir sapratne par šo nepieciešamību, jo šķiet, ka Krievijas agresīvā ideoloģija ir uz ilgu laiku. Ir jāorientējas uz to, ka līdzās ir agresīva Krievija ar imperiālistisku ideoloģiju un tā ir jāattur no tālākās agresijas. Atturēšana nozīmē būt politiski un militāri stipriem un vienlaikus būt gataviem šo spēku vajadzības gadījumā pielietot, un tas ir jāpadara skaidrs arī Maskavai – jebkura veida agresija pret jebkuru NATO dalībvalsti beigsies ar Krievijas sagrāvi. Diemžēl otra drošības daļa – iekšējā drošība – ir tā sfēra, kurā nav tikušas veiktas būtiskas investīcijas. Diemžēl ilgu laiku novārtā ir bijusi atstāta robežsardze, Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Iekšējai drošībai tuvākajos gados ir jāpievelkas līdz Nacionālo bruņoto spēku līmenim. Lai to sasniegtu, šādam mērķim ir jāatspoguļojas arī valsts budžetā. Tam būs nepieciešams finansējums visos iekšējās drošības dienestos, kas nebūt nav tādā līmenī, kādā pašlaik ir Nacionālie bruņotie spēki.
Lai būtu nauda, ko investēt drošībā, ir nepieciešama spēcīga ekonomika!
Visu pasauli piemeklējusi ekonomiskā nedrošība, jo neviens nezina, kā situācija attīstīsies. Nedroša ir ne tikai pasaules globālā, bet arī Eiropas Savienības un eirozonas ekonomiskā situācija. Jādomā, kā reaģēt uz jaunajiem īstermiņa izaicinājumiem – nepieredzēti augstu inflāciju, kura ļoti strauji uzauga dažos mēnešos, ekonomikas sabremzēšanos (kur viena no problēmām ir globālo piegāžu ķēdēs). Latvija ir cieši iesaistīta un nevar aiztaisīt robežas, un dzīvot neatkarīgi no pārējās pasaules.
Visu interviju lasiet 28.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
