Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā nenovērstos iebildumus un nesaderību ar Eiropas Savienības (ES) tiesībām, Valsts prezidents Egils Levits otrreizējai caurlūkošanai nodevis jauno Elektronisko sakaru likumu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Levits norāda, ka likuma izstrādes gaitā likumdevējs izvēlējās izstrādāt jaunu likumu, vienlaikus tajā bez būtiskām izmaiņām un atbilstoša izvērtējuma pārņemot vairākas tiesību normas no spēkā esošā likuma.

"Nepastarpināti uzklausot Satiksmes ministrijas, Datu valsts inspekcijas un Saeimas Juridiskā biroja viedokli, esmu pārliecinājies, ka nevienam nav šaubu, ka jau šobrīd attiecīgais spēkā esošais regulējums nav saderīgs ar ES tiesībām un ES Tiesas judikatūru," savā pamatojumā norāda prezidents.

Amatpersona arī pauž, ka labas likumdošanas princips pieprasa likumprojekta sagatavotājam un pašam likumdevējam likumdošanas procesā pienācīgi izvērtēt arī tādu tiesību normu, kas likumprojektā tiek pārņemtas no jau spēkā esoša likuma, atbilstību ES. Tāpat likumprojekta iesniedzējam un likumdevējam pašam jāizvērtē, vai spēkā esošais regulējums un tā iecerētās izmaiņas ir atbilstošas aktuālajai nacionālajai un pārnacionālajai tiesību realitātei un neprasa pilnveidošanu.

Demokrātiskā tiesiskā valstī nebūtu pieļaujama situācija, kad likumdevēja rīcībā ir informācija par pastāvošā tiesiskā regulējuma nepilnībām, bet tas tik un tā tiek mehāniski pārņemts un iekļauts jaunajā likumā, nenovēršot apzinātās problēmas. Pēc prezidenta paustā, īpaši kritiski vērtējams, ka jaunajā likumā netiek iekļautas kādas norādes par to, kā likumdevējs plāno atrisināt apzinātās regulējuma nepilnības, un uzdevumi tiesību piemērotājiem par to, kā piemērot šādu regulējumu, zinot par tā nesaderību ar ES tiesībām.

Valsts prezidents skaidro, ka likumdevējs ir pieļāvis, ka, ar lielu varbūtību, arī pēc tikko pieņemtā likuma stāšanās spēkā atsevišķos gadījumos var pastāvēt iespēja pārkāpt Satversmes 96.pantā garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, nevajadzīgi veicot datu saglabāšanu vienlaikus par visiem elektronisko sakaru lietotājiem, visiem elektronisko sakaru pakalpojumiem un vienādā termiņā.

"Latvijā kā demokrātiskā un tiesiskā valstī katrs tās iedzīvotājs jau pirmšķietami nedrīkst tikt turēts aizdomās un "preventīvi uzraudzīts" tikai tādēļ, ka atbildīgās institūcijas nespēj izstrādāt tādu saglabājamo datu glabāšanas regulējumu, kas respektē gan valsts un sabiedrības leģitīmās intereses, gan katras personas tiesības uz savu datu aizsardzību," atzīmē Valsts prezidents.

Paziņojumā par Elektronisko sakaru likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai pausts, ka likuma 99.-101.pantā iekļautais regulējums principā ir pārņemts no pašreiz spēkā esošā Elektronisko sakaru likuma ar redakcionālām izmaiņām. Šis regulējums pēc būtības nosaka saglabājamo datu glabāšanu 18 mēnešus par visām personām un visiem elektroniskās saziņas līdzekļiem, kā arī datplūsmas datiem bez jebkādas nošķiršanas, ierobežojumiem vai izņēmumiem.

Lai gan likuma izstrādes gaitā tiesībsargs, Saeimas Juridiskais birojs, Tieslietu ministrija, Datu valsts inspekcija un attiecīgās jomas lietpratēji ir pievērsuši likumdevēja uzmanību pastāvošai piedāvātā regulējuma nesaderībai ar ES tiesībām, ar likumu tomēr nav atrisinātas vismaz divas jau ilgstoši pastāvošas un labi apzinātas problēmas, norāda valsts pirmā amatpersona.

Pirmkārt, likums joprojām paredz iespēju nodrošināt kompetentajām institūcijām piekļuvi saglabājamiem datiem tādiem mērķiem, kas neatbilst ES tiesībās noteiktajam. Otrkārt, likumā noteiktais saglabājamo datu par visām personām un visiem elektroniskās saziņas līdzekļiem glabāšanas termiņš ir problemātisks.

Levits arī apgalvo, ka par likumprojekta izstrādi atbildīgajai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai bija zināms Saeimas Juridiskā biroja aicinājums izvērtēt to, vai likumprojektā ietvertais regulējums ir tāds, kurš taisnīgi salāgo personas datu aizsardzības interesi ar tām interesēm, kuru dēļ personas dati ir glabājami un nododami valsts institūcijām. Tāpat komisijai bija pieejama padziļināta attiecīgo problēmjautājumu analīze, kuru veicis personas datu tiesību lietpratējs Māris Ruķers, kura izteiktajiem argumentiem pēc būtības ir piekritis gan tiesībsargs, gan Datu valsts inspekcija un Tieslietu ministrija.

"Pastāvot konkrētiem un argumentētiem Latvijas Republikas tiesībsarga, Saeimas Juridiskā biroja, Tieslietu ministrijas un Datu valsts inspekcijas iebildumiem par likuma nesaderību ar ES tiesībām, kuri nav tikuši novērsti, es nevaru pieņemto likumu izsludināt," norāda prezidents.

Jau ziņots, ka Saeima 2.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Elektronisko sakaru likumu, ar ko paplašinātas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) tiesības saistībā ar piekļuves ierobežošanu nereģistrētām programmām.

Kā informēja parlamenta Preses dienestā, jaunais regulējums dod tiesības NEPLP ierobežot piekļuvi arī tādai Latvijā pieejamai tīmekļa vietnei, kurā popularizē vai pārdod iekārtas vai piekļuves tiesības, lai piekļūtu retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā neiekļautai programmai.

Līdz šim NEPLP varēja ierobežot piekļuvi Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļa vietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, azartspēļu tīmekļvietnēm, kā arī tādām tīmekļa vietnēm, kurās nereģistrēti tiek veikta saimnieciskā darbība, sniegti pakalpojumi un tamlīdzīgi.

Tāpat likumā elektronisko sakaru komersantam noteikti īpaši pienākumi ārkārtas situācijās, kas tiešā veidā ir saistīti ar valsts drošību. Līdz šim tas nebija skaidri noteikts, pauž atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans (K).

Feldmans uzsver arī likumā regulēto frekvenču jautājumu, norādot, ka pašlaik gan konkrētas frekvences, gan frekvenču diapazoni visā radiofrekvenču spektrā kļūst par vērā ņemamu aktīvu, par ko cīnās komersanti.

"Nenoliedzami, informācijas laikmetā arvien pieaug elektronisko sakaru, fiksēto un mobilo tīklu loma. Tehnoloģijas nemitīgi attīstās un pilnveidojas, strauji palielinās pieprasījums pēc kvalitatīviem, savietojamiem elektroniskajiem sakariem, tostarp starptautiskā līmenī, un tam ir nepieciešams atbilstošs regulējums," pauž Feldmans, atzinīgi vērtējot dažādu institūciju sadarbību likuma izstrādes procesā.

Likums izstrādāts, lai pilnībā pārņemtu Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa normas.

Tāpat dokumenta mērķis ir nodrošināt tehnoloģiski neitrālu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu regulēšanu, tīklu integritāti un savienojamību un pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, teikts tā anotācijā. Likums arī regulēs numerācijas, radiofrekvenču spektra un augstākā līmeņa domēna ".lv" racionālu un efektīvu izmantošanu. Likumā būs noteiks valsts, galalietotāju un elektronisko sakaru komersantu interešu aizsardzību, galalietotāju datu aizsardzību, kā arī veicinās universālā pakalpojuma pieejamību.

Likums nosaka arī Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveidi. Sistēmā būs publiski pieejama tiešsaistes karte, kas nodrošinās iespēju adreses līmenī atlasīt informāciju par pieejamiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, to kvalitāti un sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru