Tehnoloģijas

Nolemj kāpināt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves tempu uz sauszemes robežas

LETA, 02.11.2023

Jaunākais izdevums

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Ministru kabineta virzītos grozījumus Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā, kuru mērķis ir kāpināt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves tempu uz valsts ārējās sauszemes robežas.

Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums nosaka īpašu tiesisko regulējumu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei, tai skaitā robežuzraudzības tehnisko līdzekļu - klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu un ar tām saistītās infrastruktūras jeb tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvei un ieviešanai.

Valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi saskaņā ar Izbūves likumu organizē un nodrošina VAS "Valsts nekustamie īpašumi", savukārt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi nodrošina un automatizācijas risinājumus robežas kontrolei izstrādā un ievieš VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs".

Tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve sevī ietver arī elektroapgādes infrastruktūras izbūvi, optisko kabeļu tīklu infrastruktūras, datu pārraides infrastruktūras izbūvi, datu apstrādes iekārtu uzstādīšanu, perimetra uzraudzības infrastruktūras izbūvi - video novērošanas izveidi, kā arī dažādu sensoru uzstādīšanu.

Lai paātrinātu tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves tempu, likumā noteiktas tiesības aizstāt normatīvajos aktos noteikto pienākumu saskaņot ar nekustamā īpašuma īpašnieku jauna energoapgādes objekta vai elektronisko sakaru tīkla un tā infrastruktūras inženierbūves ierīkošanas nosacījumus ar nekustamā īpašuma īpašnieka informēšanu, attiecīgi izmaksājot vienreizēju atlīdzību normatīvajos aktos enerģētikas un elektronisko sakaru jomā noteiktajā apmērā un kārtībā.

Tāpat likumā noteikti īpašs regulējums ārējās robežas infrastruktūras būvniecības procesa atvieglošanai un paātrināšanai.

Papildus minētajam, lai garantētu valsts robežas neaizskaramību, novērstu valsts apdraudējumu un nodrošinātu ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, likumā noteikts, ka ārējās robežas infrastruktūrā ietilpstošo inženierbūvju būvniecību var veikt arī Nacionālie bruņotie spēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikusi Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komitejas sēde, lai pārrunātu austrumu robežas izbūves progresu, informē Iekšlietu ministrija.

Uzraudzības komitejas sēdē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), kurai deleģēta robežas infrastruktūras izbūves organizēšana (izņemot tehnoloģisko risinājumu), informēja komiteju par Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežas infrastruktūras izbūves progresu.

Žoga izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas līdz 3.novembrim nodrošināta 92,1 km garumā jeb 82% no ~112 km apjoma, kuru plānots pabeigt šogad, lai pēc tam līdz nākamā gada vasarai pabeigtu izbūvēt žogu aptuveni 30 km garumā posmos gar publiskajiem ūdeņiem, kas ir dabīgs šķērslis. Līdz gada beigām vēl jāizbūvē 19,9 km žoga.

Papildus minētajam uzraudzības komitejas sēdē VNĪ informēja, ka III būvdarbu kārtā uz Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežas posmā gar Daugavu - 16,7 km garumā - noris projektēšanas un inženierizpētes darbi. Sešu sakaru torņu, pievedceļu un patruļtaku izbūvi šajā posmā plānots daļēji finansēt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VNĪ uzņemsies finansiālās saistības teju 18 miljonu eiro apmērā žoga izbūvei uz robežas ar Krieviju

LETA, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atļāva VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzņemties finansiālās saistības teju 18 miljonu eiro apmērā žoga izbūvei uz robežas ar Krieviju.

Lai nodrošinātu robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu, valdība atļāva VNĪ uzņemties finansiālās saistības. Pirmkārt, būvprojekta "Valsts robežas joslas infrastruktūras gar Latvijas un Krievijas robežu izbūve" izmaiņu izstrādei un autoruzraudzībai par kopējo summu 462 220 eiro.

Otrkārt, žoga, kur tas iepriekš nav ticis izbūvēts, izbūvei ar kopējo aptuveno garumu 28,67 kilometri, par kopējo summu 17 922 878 eiro. Nepieciešamības gadījumā pārdalot izmaksas starp izdevumu veidiem, nepārsniedzot kopējo piešķirtā finansējuma un saistību apmēru.

Valdība pieņēma zināšanai, ka Iekšlietu ministrija iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par apropriācijas pārdali 2023.gadā 4 311 635 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ekspluatācijā nodots pirmais infrastruktūras objekts uz Latvijas – Baltkrievijas robežas

Db.lv, 04.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā ekspluatācijā ir nodots pirmais apjomīgais infrastruktūras objekts uz Latvijas – Baltkrievijas robežas: 30 metru garais tunelis, kas būtiski atvieglo robežapsardzību pie Daugavpils - Polockas dzelzceļa līnijas. informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

“Ar katru dienu mēs aizvien uzskatāmāk redzam, kā uz Latvijas un Eiropas Savienības austrumu robežas veidojas moderna robežapsardzības infrastruktūra, kas ļauj robežsargiem labāk un operatīvāk pildīt savus pienākumus. Valdībā ir atbalstīts mobilizācijas plāns, kā arī rasts risinājums nepieciešamā finansējuma piesaistei, tādēļ esam apņēmušies līdz šā gada beigām pabeigt žoga izbūvi Latvijas – Baltkrievijas robežas sausajās zonās, bet gar upēm un ezeriem – līdz nākamā gada vidum. Rastie risinājumi ļauj mobilizēt spēkus arī modernas robežapsardzības infrastruktūras izbūvei 16,7 km garā posmā gar Daugavu,” uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) plāno jau augustā izsludināt pirmo cenu aptauju par izmaiņām būvprojektā un autoruzraudzību posmos gar Latvijas-Krievijas valsts ārējo sauszemes robežu, kur robežas apsardzības infrastruktūra ir izbūvēta, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Jāņem vērā, ka robežapsardzības infrastruktūras izbūve uz Latvijas – Krievijas robežas tika apturēta pirms vairākiem gadiem, tādēļ ir loģiski, ka paši vēlamies nofiksēt faktisko situāciju dabā un veikt jau paveikto darbu auditu. Vienlaikus mūsu pieredze, strādājot uz Latvijas – Baltkrievijas robežas, ļauj savlaicīgi plānot nepieciešamos darbus, lai operatīvi varētu tupināt robežapsardzības infrastruktūras izbūvi uz Krievijas robežas un pabeigt to iespējami īsākā laikā,” uzsver Griškevičs.

Posmiem, kur ir izbūvēta apsardzības infrastruktūra un/vai žogs, bet vēl nav nodota ekspluatācijā, VNĪ jau ir sagatavojusi tehnisko specifikāciju, lai veiktu izmaiņas būvprojektā. Robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 km garumā, tostarp patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie (trošu) tilti. Savukārt žogs ir izbūvēts aptuveni 99 km garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Žogu uz Latvijas – Krievijas robežas būvēs Citrus Solutions un Hagberg Construction

Db.lv, 13.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā konkursā žoga izbūvei pirmā prioritārā posma (57 km) divās lotēs saimnieciski izdevīgākos piedāvājumus iesnieguši uzņēmumi “Citrus Solutions” un “Hagberg Construction”, kas būvēs attiecīgi 16 km un 12,5 km garus posmus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atlikušajās divās lotēs cenu aptauja tika pārtraukta, jo pretendentu iesniegtie piedāvājumi būtiski pārsniedza prognozētās izmaksas. Cenu aptauja žoga izbūvei šajās lotēs tiks rīkota atkārtoti, pirms tam veicot grozījumus iepirkuma tehniskajā specifikācijā. Līguma izpildes maksimālais termiņš ir 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.

“Tagad mēs varam droši teikt, ka jau drīzumā atsāksies būvniecības darbi uz Latvijas – Krievijas robežas. Proti, posmos, kur iepriekš žoga nav bijis, tuvākā gada laikā tāds tiks uzbūvēts, tā stiprinot Austrumu robežas drošību. Mēs ticam, ka šogad tiks atrasti būvnieki visam izbūvējamajam žoga apjomam, un robežapsardzības infrastruktūras izbūvi uz Latvijas – Krievijas robežas varēsim pabeigt paredzētajos termiņos,” uzsver R.Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā cenu aptaujā būvuzņēmumiem žoga pirmā prioritārā posma (57 km) izbūvei Latvijas – Krievijas robežapsardzības infrastruktūras projektā ir saņemti četru pretendentu piedāvājumi, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Atklātajā cenu aptaujā ir pieteikušies pietiekami daudz pretendentu, lai mums būtu cerība, ka žoga izbūves darbi tajos Latvijas – Krievijas robežas posmos, kuros nav nekādas robežapsardzības infrastruktūras, varēs sākties jau tuvāko mēnešu laikā. Līdztekus šai cenu aptaujai VNĪ turpina apzināt iepriekš paveikto un strādā pie risinājumiem, kas ļautu tuvāko mēnešu laikā aktivizēt būvdarbus,” skaidro Griškevičs.

Lai žoga izbūve noritētu raitāk, 57 km garais robežas posms ir sadalīts četrās daļās. Uz divām darbu daļām pieteikumus iesnieguši visi četri būvuzņēmumi, savukārt uz pārējām divām darbu daļām pieteikumu skaits ir mazāks.

Plānots, ka iesniegto pieteikumu izvērtēšana noslēgsies pēc divām nedēļām, ja nebūs nepieciešami papildu skaidrojumi no pretendentiem. Savukārt līgumi ar uzvarētājiem varētu tikt noslēgti līdz novembra beigām. Līguma izpildes maksimālais termiņš ir 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2023.gada 5.oktobrī izsludināja atklātu cenu aptauju būvuzņēmumiem žoga izbūvei vairākos posmos (124 km) Latvijas – Krievijas robežapsardzības infrastruktūras projektā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Visas Austrumu robežas infrastruktūras izbūve un Latvijas drošības stiprināšana ir VNĪ svarīgākā prioritāte. Pirmais mērķis – atrast kompetentus būvniekus žoga izbūvei uz Latvijas – Krievijas robežas posmos, kur tā trūkst. Jau šogad ir jāsākas projektēšanas un zemes ierīcības darbiem, lai iespējami ātrāk varētu tapt pats žogs. Lai žoga izbūve noritētu raitāk, izbūvējamais apjoms (124 kilometri) ir sadalīts 14 lotēs, ” uzsver Griškevičs.

Plašāku informāciju par cenu aptauju VNĪ/2023/CA-360 “Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas robežas žoga būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamās dokumentācijas izstrāde un izbūve” iespējams uzzināt “Mercell” sistēmā. Būvuzņēmumi var iesniegt savu piedāvājumu līdz 2023. gada 26.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupes novada Babītes pagastā sākts pārbūvēt Rīgas apvedceļu (A5) posmā no Rīgas robežas līdz pārvadam pār Jūrmalas šoseju (A10), informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

2,6 kilometru garajā posmā pārbūvēs abas brauktuves.

Pašlaik notiek sagatavošanās darbi, un posmā noteikts ātruma ierobežojums 50 un 70 kilometri stundā. Sākoties būvdarbiem, satiksmi abos virzienos organizēs pa vienu brauktuvi.

Pārbūves ietvaros paredzēts abās brauktuvēs mainīt ceļa segas konstrukciju un ieklāt asfaltbetonu trijās kārtās. Pārbūvētās ceļa segas kalpošanas laiks būs 20 gadu. Tāpat atjaunos pārvadu pār dzelzceļu. Divlīmeņu satiksmes mezglā ar Jūrmalas šoseju izbūvēs uzbērumu un nobraukšanas joslu no autoceļa A5 virzienā uz Jūrmalu.

Lai uzlabotu satiksmes drošību, veicot pārbūvi, tiks slēgts autoceļu A5, Babītes stacija-Vārnukrogs (V10) un Mēness ielas krustojums, līdz ar to no autoceļa A5 uz V10 un Mēness ielu būs iespējams tikai labais pagrieziens. Lai nodrošinātu iespēju nogriezties vajadzīgajā virzienā, 200 metru attālumā no šī krustojuma uz autoceļa A5 izbūvēs apgriešanās vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā BaltCap noslēdz Infrastruktūras fonda II (BInF II) pirmo investīciju piesaistes posmu, kura mērķis ir 200 miljonu eiro liela kapitāla piesaiste. Jaunais Infrastruktūras fonds aktīvi darbosies nākamo 20 gadu laikā, fokusējoties uz atjaunīgās enerģijas ražošanu, enerģijas pieprasījuma mazināšanu un ieguldījumiem kā sociālajā, tā transporta infrastruktūrā Baltijā un Polijā.

Jaunais Infrastruktūras fonds turpinās iepriekšējā fonda pārbaudīto stratēģiju. Tā mērķis ir finansēt infrastruktūras projektus, kas atstāj pozitīvu ietekmi uz vidi un sabiedrību. BInF II galvenokārt koncentrēsies uz ieguldījumiem atjaunīgās enerģijas projektos, piemēram, vēja un saules enerģijas parku, biomasas un biogmetāna ražotņu attīstību. Tas arī atbalstīs vietējās pašvaldības ēku energoefektivitātes celšanas projektos, kā arī palīdzēs nodrošināt būtiskus pakalpojumus, tostarp skolu, publisko ēku un citu sociālo infrastruktūru vienību izveidošanu un atjaunošanu.

Saskaņā ar privātā kapitāla investora BaltCap aprēķiniem Latvijai līdz 2030. gadam infrastruktūras saglabāšanai un attīstībai būs nepieciešami ~33,8 miljardi EUR, taču finansējums no valsts budžeta varētu aprobežoties ar 4,5 miljardi EUR, radot iztrūkumu aptuveni 29,3 miljardi EUR apmērā. Lietuvā un Igaunijā investīciju iztrūkums infrastruktūras vajadzībām ir gandrīz uz pusi mazāks –14,3 miljardi EUR un 11 miljardi EUR. Latvijai, tāpat arī pārējām Baltijas valstīm, ir steidzami jāmeklē jauna pieeja daudzo infrastruktūras vajadzību finansēšanai. Lai šo deficītu mazinātu, viens no risinājumiem ir tieši privātās investīcijas un daudz aktīvāka publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) projektu īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Soudal Group” plāno investēt Latvijas meitas uzņēmumā SIA “Tenachem” ar mērķi uzbūvēt jaunu noliktavu. 2020. gadā tika uzsākta projekta uzdevuma izstrāde un 2023. gada laikā tiks pabeigts ēkas tehniskais projekts. Pakāpeniski īstenojot projekta uzdevumus, līdz 2025. gada pavasarim plānots uzbūvēt energoefektīvu noliktavas ēku Spodrības ielā 1A.

Papildus šim projektam Dobeles novada pašvaldība ir izstrādājusi Elektrības ielas rekonstrukcijas projektu ar mērķi sakārtot degradētu teritoriju pilsētā, nodrošinot nepieciešamās komunikācijas noliktavai, ļaujot attīstīties citiem blakus esošiem uzņēmumiem un vairojot iedzīvotāju labklājību.

Noliktavas projekta galvenais mērķis ir uzbūvēt drošu un energoefektīvu noliktavas ēku Spodrības ielā 1A, kas uzņēmumam nodrošinās 10 000 palešu vietu ietilpību produkcijas uzglabāšanai un vietu 6 fasēšanas līnijām. Papildu noliktavas ēkai, projekta ietvaros plānots labiekārtot teritoriju, izbūvējot taras noliktavu, autostāvvietu darbiniekiem, kravas automašīnu stāvvietu un piebraucamo ceļu kravas automašīnām, kas tiks savienots ar rekonstruēto Elektrības ielu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izsludina metu konkursu gājēju un velosipēdistu tilta būvēšanai pāri Zundam Rīgā

Db.lv, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski, mākslinieciski augstvērtīgus un vienlaikus ekonomiski pamatotus metus gājēju un velosipēdistu tilta izbūvei pāri Zundam un tā integrāciju pilsētvidē, izsludināts metu konkurss, informē Rīgas dome.

Metu konkurss paredzēts jauna gājēju un velobraucēju tilta un to savienojumu izveidei starp Durbes un Paula Valdena ielām, kas ir pirmais un viens no svarīgākajiem projektiem plānotā veloceliņa "Rīga - Babīte - Piņķi" izbūvei, mobilitātes veicināšanai un Zunda kanāla apkārtnes sakārtošanai. Metu iesniegšanas termiņš ir 2024.gada 21.februāris.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks skaidro: "Metu konkurss tiek rīkots, lai iegūtu izstrādes idejas Zunda velosipēdistu un gājēju tilta būvniecībai. Šis tilts veidos nozīmīgu velosatiksmes savienojumu ar ērtiem pieslēgumiem pilsētas ielu un rekreācijas infrastruktūrai, savienojot Pārdaugavu ar Ķīpsalu, kā arī veidojot vietzīmi tuvāko apkaimju identitātes veidošanā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija ierobežojusi Ukrainas pilsoņu ieceļošanu valstī no Eiropas Savienības (ES) līdz divām robežšķērsošanas vietām, tikai vienai no tām esot uz sauszemes, informē ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) birojā.

Trešdien Krievija informējusi Ārlietu ministriju, ka tā ierobežo Ukrainas pasu turētāju ieceļošanu Krievijā no trešajām valstīm tikai līdz divām robežšķērsošanas vietām.

No 16.oktobra visi Ukrainas pasu turētāji, kas vecāki par 14 gadiem, drīkstēs ieceļot Krievijā no trešām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās - Šeremetjevo lidostā, kas atrodas Maskavā, un mazākajā robežkontroles punktā uz Latvijas-Krievijas robežas - Vientuļos.

Kariņš akcentē, ka Krievija turpina savu taktiku, cenšoties šķelt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kam ir robeža ar Krieviju. "Šāda rīcība lemta neveiksmei," solīja politiķis, uzsverot, ka Latvija saskaņos vienotu nostāju ar ES un NATO partneriem un attiecīgi rīkosies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts dotācijas VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būs nepieciešamas arī turpmāk, taču kompānijas uzdevums ir maksimāli samazināt finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru, sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš pauda, ka valsts dotācijām nākotnē, visticamāk, būs jābūt jebkurā gadījumā, bet jautājums ir par tā apmēru - 5%, 25% vai 50% no infrastruktūras uzturēšanas izmaksām. "Mūsu uzdevums ir maksimāli samazināt šo finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru," sacīja Pļavnieks.

Pēc viņa teiktā, viss liecina, ka uzņēmumam ir iespējas to īstenot. "Noteikti nākamajos gados mēs varam sasniegt vēl zemāku nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta kā šogad," uzsvēra Pļavnieks.

LDz valdes priekšsēdētājs arī piebilda, ka pagājušajā gadā LDz strādāja ar aptuveni 24,5 miljonu eiro zaudējumiem pirms finanšu līdzsvara, bet šā gada budžetā zaudējumi un līdz ar to arī nepieciešamība pēc finanšu līdzsvara maksājuma tika plānota daudz lielāka gan energoresursu izmaksu palielināšanās dēļ, gan investīciju projektu dēļ. Taču uzņēmumam ir izdevies darboties daudz efektīvāk, un zaudējumi būs par aptuveni trešdaļu mazāki, nekā bija plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigta Rail Baltica Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada dienvidu daļas nesošo konstrukciju izbūve. Sākot ar 4.septembri, Dzirnavu ielā, posmā no Satekles ielas līdz Turgeņeva ielai zem jaunā pārvada, plānots uzsākt ielas asfaltēšanas darbus.

Savukārt no pirmdienas, 11.septembra, Dzirnavu ielā šajā posmā tiek plānots atjaunot visa veida transportlīdzekļu satiksmi un gājēju kustību.

Kopš būvniecības darbu uzsākšanas jūlija beigās, sešu nedēļu laikā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX ir izbūvējis jaunā dzelzceļa pārvada nesošās konstrukcijas, tai skaitā nepieciešamajā apjomā pabeigta veco pārvada pamatu un palīgkonstrukciju (rievsienu u.c.) demontāža, dzelzceļa pārvada 39 siju montāža, inženierkomunikāciju rekonstrukcija un ierīkošana abās ielas pusēs, paliekošo veidņu montāža, veikta daļēja ceļa seguma konstrukcijas izbūve un citi darbi.

Sākotnēji bija plānots Dzirnavu ielu atvērt satiksmei 31.augustā. Tomēr sakarā ar palielināto nokrišņu daudzumu augustā ceļas segas konstrukcijas ar saistvielām nesaistītais konstruktīvās kārtas materiāls tika pārmitrināts, kā rezultātā nebija iespējams sasniegt tehnoloģiski nepieciešamos kvalitātes rādītājus. Stabilizējoties laikapstākļiem, būvnieks BERERIX mobilizēs darba brigādes, lai iespējas gadījumā Dzirnavu iela tiktu atvērta pēc iespējas ātrāk, par ko būvnieks informēs sabiedrību atsevišķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots atjaunot satiksmi Dzirnavu, Turgeņeva un Abrenes ielas krustojumā.

No 6.novembra tiks atcelti spēkā esošie satiksmes ierobežojumi pie Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada un ielas posms ar divām joslām tiks atvērts satiksmei. Gājēju pārvietošanās jaunā dzelzceļa pārvada izbūves laikā tiks organizēta drošās, norobežotās gājēju zonās.

Dzirnavu ielas zonā darbi turpināsies, un tuvākā mēneša laikā BERERIX pilnveidos gājēju ietvju zonas, tādejādi paplašinot ielas braucamo daļu un atvirzot gājējus uz nākotnē plānoto ietves zonu, taču arī vienkāršotā ietves versijā. Pilnīga Dzirnavu ielas profila pabeigšana plānota nākamajā būvniecības posmā, kad tiks izbūvēts ziemeļu puses dzelzceļa pārvads.

Noslēdzot dzelzceļa pārvada konstrukciju apstrādes darbus Lāčplēša ielas zonā, no 3.novembra naktīs Lāčplēša ielā BERERIX vairs neierobežos satiksmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Slēgtajās Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas vietās uzstādīti betona aizslietņi

LETA, 16.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā naktī ir apturēta Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas vietu darbība uz Latvijas-Krievijas robežas un šajās vietās ir uzstādīti betona aizslietņi, intervijā Latvijas Radio informēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Viņš pastāstīja, ka šajos robežpunktos strādājušie robežsargi tagad ir novirzīti darbam citās vietās, tajā skaitā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, kur jūtams liels nelegālās migrācijas spiediens.

Runājot par Latvijas-Baltkrievijas robežas sargāšanu, Kozlovskis pavēstīja, ka pagājušajā diennaktī no iekļūšanas Latvijā atturētas 129 personas, kuras mēģināja ienākt valstī no Baltkrievijas puses.

Kā ziņots, no šodienas stājas spēkā Latvijas valdības lēmums apturēt Latvijas un Krievijas robežas Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas vietu darbību.

Latvija šādu lēmumu pieņēma saistībā ar Krievijas pieņemto lēmumu no šī gada 16.oktobra Ukrainas pasu turētājiem ļaut ieceļot Krievijā no trešajām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās - caur Šeremetjevas starptautisko lidostu Maskavā, Krievijā, un caur Vientuļu robežšķērsošanas vietu uz Latvijas un Krievijas robežas, kas ir viens no mazākajiem robežšķērsošanas punktiem uz Eiropas Savienības (ES) un Krievijas robežas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra sākumā Valmieras Drāmas teātrī (VDT) jau ir paveikta vairāk nekā puse projektā paredzēto būvdarbu, tostarp noslēgumam tuvojas ēkas fasādes un jumtu izbūves darbi, kā arī “Black box” ir pabeigta ārsienu siltināšana, iekšējām zāles sienām ir izveidots labu akustiku nodrošinošs apmetums un visā teātra ēkā norit darbi pie inženiertehnisko sistēmu izbūves, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Līdz ar alumīnija logu rāmju montāžu ēkas daļai gar Lāčplēša ielu jau ir skaidri redzams teātra atjaunotais siluets, kas turpmāk priecēs Valmieras iedzīvotājus un teātra apmeklētājus. Būvniecības darbu temps patiešām ir labs. Mēs esam pārliecināti, ka jau nākamā gada otrajā pusē teātra darbinieki varēs pilnībā atgriezties savā mājvietā un lietot visas telpas, kas būs renovētas un padarītas daudz energoefektīvākas,” uzsver Gavrilova.

Objektā jau ir paveikta lielākā daļa ārsienu flīzēšanas, dekoratīvā apmetuma un jumtu izbūves darbu, turpinās pamatu siltināšana, inženiertehnisko komunikāciju (apkures, ventilācijas, gaisa dzesēšanas, elektrotīklu) izbūve. Līdz šā gada novembra beigām plānots pilnā apjomā pabeigt ēkas jumtu un fasāžu izbūvi, paralēli turpinot darbus ēkas iekštelpās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots sākt publiskās un privātās partnerības (PPP) procedūru Bauskas apvedceļa būvniecībai, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai valdībā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma mērķis ir sākt PPP procedūru valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta pirmās kārtas "Bauskas apvedceļš" īstenošanai, sākt nekustamo īpašumu atsavināšanu projekta otrās kārtas "Iecavas apvedceļš" īstenošanai, kā arī noteikt nacionālo interešu objekta statusu Bauskas apvedceļa un Iecavas apvedceļa infrastruktūrai.

Autoceļa A7 posma no pašlaik būvniecības stadijā esošā Ķekavas apvedceļa līdz Ārcei, ietverot Iecavas apvedceļu un Bauskas apvedceļu, ir 50,35 kilometri. Plānotā izbūvējamā infrastruktūra ietver pamattrasi, tai skaitā A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Iecavas apvedceļa sākumam pārbūvi par divu brauktuvju ceļu, Iecavas, Bauskas apvedceļu izbūvi ar divām brauktuvēm (pa divām joslām katrā), kā arī saistītās infrastruktūras izbūvi (satiksmes pārvadi, tehniskie risinājumi infrastruktūru salāgošanai ar "Rail Baltica", paralēlo ceļu tīkls un citi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

RB Rail parakstījusi līgumu par ES finansējumu 928 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu kopuzņēmums AS "RB Rail", kas izveidots dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai, parakstījis jaunu finansēšanas līgumu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) 928 miljonu eiro apmērā, informē "RB Rail" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka tādējādi, lai nodrošinātu nākamos Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenošanas posmus, finansējums kopā ar triju Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu pārsniegs 1,1 miljardu eiro.

Ar finansējumu, kas pieejams no līdzšinējiem finansēšanas līgumiem un kopā ar trešdien apstiprināto summu, tiks nodrošināts finansējums būvniecības darbiem, kas aptver aptuveni 130 kilometrus no "Rail Baltica" pamattrases.

"Šis finansējums ir būtiski nepieciešams, lai sāktu pamattrases būvniecības darbus visās Baltijas valstīs, sākot būvniecību pirmajos pamattrases posmos, kā arī turpinātu infrastruktūras objektu un pievadceļu būvniecību, tāpat nodrošinātu citu stratēģisku jautājumu izpildi, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras savietojamību un pārrobežu koridora izveidi līdz 2030.gadam," norāda "RB Rail" pagaidu valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Marko Kivila.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kundziņsalas robežšķērsošanas infrastruktūras izbūvi veiks personu apvienība SENSUM, BBA un AE

Db.lv, 29.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Kundziņsalas robežšķērsošanas (RŠV) infrastruktūras izbūves projekta iepirkuma piedāvājumu izvērtēšana, kuras rezultātā nolemts, ka projekta izpildītājs būs personu apvienība “SENSUM, BBA un AE”, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Pēc konkurējošo piedāvājumu izvērtēšanas, kurus iesniedza arī AB “Panevėžio statybos trestas” un akciju sabiedrība “UPB”, tika noteikts uzvarētājs - personu apvienība “SENSUM, BBA un AE”, kas iesniedza visizdevīgāko piedāvājumu un ir atbilstoša visām nolikuma prasībām.

Saskaņā ar paredzēto līgumu starp VNĪ un personu apvienību “SENSUM, BBA un AE”, kuras sastāvā darbojas no AS “Sensum Grupa”, SIA “Baltic Builders Alliance” un SIA “Velve-AE”, šajā projektā tiks veikta izpēte, būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde 3D BIM vidē, autoruzraudzība, BIM aktualizācija būvdarbu laikā, kā arī būvdarbu un aprīkojuma piegāde un uzstādīšana Kundziņsalā, Uriekstes ielā 42B, Rīgā. Līguma kopējā summa ir 27,3 miljoni eiro (bez PVN), un paredzamais darbu izpildes termiņš ir 35 mēneši no līguma spēkā stāšanās brīža, no kuriem 12 mēneši ir rezervēti projektēšanai. Projekta rezultātā jauno RŠV infrastruktūru Kundziņaslā ekspluatācijā plānots nodot 2026. gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) apgrozījums 2023.gada deviņos mēnešos ir sasniedzis 33,43 miljonus eiro, tīrā peļņa – 3,14 miljonus eiro, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ 2023.gada deviņu mēnešu apgrozījums 33,43 miljoni eiro ir par 6% jeb 2,14 miljoniem eiro mazāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. EBIDTA 2023.gada trešā ceturkšņa beigās bija 14,23 miljoni eiro jeb par 1,9 miljoniem eiro lielāka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet tīrā peļņa praktiski saglabājās iepriekšējā līmenī un bija 3,14 miljoni eiro.

“VNĪ darbības rezultāti kopumā ir atbilstoši plānotajiem. Novembra sākumā ekspluatācijā nodots renovētais Leļļu teātris, līdz gada beigām jābūt nodotiem vēl vairākiem lieliem un svarīgiem attīstības projektiem, piemēram, atjaunotajai Rīgas pils kastelas daļai un JRT ēku kompleksam. Uz Latvijas – Baltkrievijas robežas jau ir izbūvēti gandrīz 100 km žoga, tādēļ esam diezgan droši, ka tiks izpildīta apņemšanās līdz gada beigām pabeigt žoga izbūvi visos sauszemes posmos. Vienlaikus ir sācies darbs pie jaunās robežšķērsošanas vietas izbūves Kundziņsalā. Lai atbalstītu visus publiskajā sektorā strādājošos apsaimniekotājus un uzlabotu kopējo nozares efektivitāti, izstrādājām valsts īpašumu apsaimniekošanas vadlīnijas,” skaidro Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tādas valstis kā Latvija ir izcila vieta uzņēmējiem, kas grib piedāvāt saviem klientiem konkurētspējīgas cenas, taču tajā pašā laikā nevēlas zaudēt pakalpojumu kvalitāti un vērtību, atzīmē Alekss Adamopuloss (Alex Adamopoulos), Emergn dibinātājs.

Globālās kompānijas arvien vairāk novērtē iespējas attīstīt savu biznesu Latvijā, jo, raugoties no tehnoloģiju aspekta, uzņēmējdarbības vide Latvijā ir viena no konkurētspējīgākajām Eiropā, teic A.Adamopuloss. Viņš stāsta, ka Latvija šobrīd ir kļuvusi par valsti ar lielāko Emergn darbinieku skaitu, jo Emergn šajā tirgū saskata milzīgu potenciālu. Darba kultūra, tehnoloģiskās iespējas, kā arī darbinieku zināšanas un prasmes Latvijā ir ļoti augstā līmenī, kā rezultātā mēs saviem klientiem esam spējīgi sniegt augstākās kvalitātes pakalpojumus un darīt šo darbu maksimāli labi, norāda Emergn dibinātājs.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ceturtdien ārkārtas sēdē nolēma no 16.oktobra apturēt Latvijas un Krievijas robežas Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas vietu darbību.

Rīkojums pieņemts saistībā ar Krievijas pieņemto lēmumu no šī gada 16.oktobra Ukrainas pasu turētājiem ļaut ieceļot Krievijā no trešajām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās - caur Šeremetjevas starptautisko lidostu Maskavā, Krievijā, un caur Vientuļu robežšķērsošanas vietu uz Latvijas un Krievijas robežas, kas ir viens no mazākajiem robežšķērsošanas punktiem uz Eiropas Savienības (ES) un Krievijas robežas.

Latvijas lēmums nozīmē, ka Ukrainas pilsoņi no ES Krievijā pa sauszemi iekļūt nevarēs, bet iebraukt varēs tikai caur Šeremetjevas lidostu un, iespējams, caur NVS valstīm.

Kā uzsver Latvijas valdība, Krievijas lēmums ir ne tikai mēģinājums šķelt ES un radīt spriedzi tās pierobežā, bet arī radīt apstākļus uz Latvijas-Krievijas robežas, kas var būtiski ietekmēt sabiedrisko kārtību un radīt valsts drošības apdraudējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru